Adhikarana 1 (1-2) · Śloka 2
athātaśchardipratiṣēdhamadhyāyaṁ vyākhyāsyāmaḥ ||1||
yathōvāca bhagavān dhanvantariḥ ||2||
View original
अथातश्छर्दिप्रतिषेधमध्यायं व्याख्यास्यामः ||१||
यथोवाच भगवान् धन्वन्तरिः ||२||
tr̥ṣṇāpratiṣēdhānantaraṁ tr̥ṣṇōpacāratulyatvāttr̥ṣṇāpratiṣēdhē chardērupādānācca chardipratiṣēdhārambhō yukta ityata āha- athāta ityādi||1-2||
Adhikarana 2 (3-5) · Śloka 5
atidravairatisnigdhairahr̥dyairlavaṇairati |
akālē cātimātraiśca tathā'sātmyaiśca bhōjanaiḥ ||3||
śramāt kṣayāttathōdvēgādajīrṇāt kr̥midōṣataḥ |
nāryāścāpannasattvāyāstathā'tidrutamaśnataḥ ||4||
atyantāmaparītasya chardērvai sambhavō dhruvam |
(bībhatsairhētubhiścānyairdrutamutklēśitō balāt ) ||5||
View original
अतिद्रवैरतिस्निग्धैरहृद्यैर्लवणैरति |
अकाले चातिमात्रैश्च तथाऽसात्म्यैश्च भोजनैः ||३||
श्रमात् क्षयात्तथोद्वेगादजीर्णात् कृमिदोषतः |
नार्याश्चापन्नसत्त्वायास्तथाऽतिद्रुतमश्नतः ||४||
अत्यन्तामपरीतस्य छर्देर्वै सम्भवो ध्रुवम् |
(बीभत्सैर्हेतुभिश्चान्यैर्द्रुतमुत्क्लेशितो बलात् ) ||५||
chardērhētumāha- atidravairityādi| ēvambhūtasya puruṣasya atidravādibhiḥ kāraṇaiśchardēḥ sambhava utpattirbhavēditi sambandhaḥ| ahr̥dyaiḥ apriyaiḥ| udvēga udvējanam| āpannasattvāyā garbhiṇyāḥ| atidrutam atiśīghram| aśnatō bhōjanaṁ kurvataḥ| atyantāmaparītasya atyarthamāmavēṣṭitasya| kēcit ‘atyantāmaparītasya’ ityatra ‘bībhatsairhētubhiścānyaiḥ’ iti paṭhanti; pūyāmēdhyādidarśanagandhāsvādairghr̥ṇākarairiti ca vyākhyānayanti||3-5||
Adhikarana 3 (6) · Śloka 6
chādayannānanaṁ vēgairardayannaṅgabhañjanaiḥ |
nirucyatē chardiriti dōṣō vaktrādviniścaran ||6||
View original
छादयन्नाननं वेगैरर्दयन्नङ्गभञ्जनैः |
निरुच्यते छर्दिरिति दोषो वक्त्राद्विनिश्चरन् ||६||
chardiniruktimāha- chādayannānanamityādi| chādayan pūrayan, ānanaṁ vaktraṁ, pravr̥ttērābhimukhyēnāvasthitatvaṁ vēgaḥ, ardayan duḥkhayan, aṅgabhañjanaiḥ aṅgavyathābhiḥ, vaktrādviniścaran vaktrādvinirgacchan; vēgaiḥ kr̥tvā mukhaṁ pūrayan aṅgavyathābhiśca pīḍayan vaktrānnirgacchan dōṣacchardiriti nirucyata iti sambandhaḥ| kēcit ‘vaktrādviniścaran’ ityatra ‘vaktraṁ pradhāvitaḥ’ iti paṭhitvā mukhaṁ gata iti vyākhyānayanti||6||
Adhikarana 4 (7) · Śloka 7
dōṣānudīrayan vr̥ddhānudānō vyānasaṅgataḥ |
ūrdhvamāgacchati bhr̥śaṁ viruddhāhārasēvanāt ||7||
View original
दोषानुदीरयन् वृद्धानुदानो व्यानसङ्गतः |
ऊर्ध्वमागच्छति भृशं विरुद्धाहारसेवनात् ||७||
chardisamprāptimāha- dōṣānudīrayannityādi| vyānasaṅgataḥ vyānēna saha ēkībhūta udānaḥ, viruddhāhārasēvanāt viruddhānāmāhārāṇāṁ sēvanāt, vr̥ddhān prakupitān dōṣānudīrayan bhr̥śamūrdhvamāgacchatīti sambandhaḥ| kēcit ‘īrayan ślēṣmapittē tu udānō vyānasaṅgataḥ| ūrdhvamāgacchati rasō viruddhāhārasēvinām’ iti paṭhanti; taṁ ca kārtikakuṇḍō nēcchati, yatō ‘dōṣō vaktraṁ pradhāvita’ ityanēna gatārthaṁ, tathā rasasahitasya ca dōṣasyōrdhvagamanaṁ rasadōṣajatvēna chardyāḥ paṭhitatvēna siddham||7||
Adhikarana 5 (8) · Śloka 8
prasēkō hr̥dayōtklēśō bhaktasyānabhinandanam |
pūrvarūpaṁ mataṁ chardyā... |8|
View original
प्रसेको हृदयोत्क्लेशो भक्तस्यानभिनन्दनम् |
पूर्वरूपं मतं छर्द्या... |८|
kēcit pūrvarūpaṁ na paṭhanti, yuktaṁ ca paṭhituṁ; samānatantrapaṭhitatvāt|8|-
Adhikarana 6 (8) · Śloka 8
... yathāsvaṁ ca vibhāvayēt ||8||
View original
... यथास्वं च विभावयेत् ||८||
pūrvarūpānantaraṁ pravyaktarūpatā bhavati, tallakṣaṇānyāha- yathāsvaṁ ca vibhāvayēditi| pūrvarūpaṁ yathātmīyaṁ pravyaktaṁ rūpāvasthāyāṁ vibhāvayēt viśēṣēṇa prasēkasya kaṣāyāmlamadhurarasatvēna bhāvayēt jānīyādityarthaḥ||8||
Adhikarana 7 (9) · Śloka 9
pracchardayēt phēnilamalpamalpaṁ śūlārditō'bhyarditapārśvapr̥ṣṭhaḥ |
śrāntaḥ saghōṣaṁ bahuśaḥ kaṣāyaṁ jīrṇē'dhikaṁ sā'nilajā vamistu ||9||
View original
प्रच्छर्दयेत् फेनिलमल्पमल्पं शूलार्दितोऽभ्यर्दितपार्श्वपृष्ठः |
श्रान्तः सघोषं बहुशः कषायं जीर्णेऽधिकं साऽनिलजा वमिस्तु ||९||
vātajacchardilakṣaṇamāha- pracchardayēdityādi| abhyarditapārśvapr̥ṣṭhaḥ pīḍitapārśvapr̥ṣṭhaḥ| saghōṣaṁ saśabdam| ēvambhūtaḥ puruṣō yatra rōgē ēvaṁvidhaṁ chardayēt jīrṇē cādhikaṁ chardayēt sā vamiranilajā jñēyēti sambandhaḥ| kēcidamumanyathā paṭhanti, sa cābhāvānna darśitaḥ||9||
Adhikarana 8 (10) · Śloka 10
yō'mlaṁ bhr̥śaṁ vā kaṭutiktavaktraḥ pītaṁ saraktaṁ haritaṁ vamēdvā |
sadāhacōṣajvaravaktraśōṣō mūrcchānvitaḥ pittanimittajā sā ||10||
View original
योऽम्लं भृशं वा कटुतिक्तवक्त्रः पीतं सरक्तं हरितं वमेद्वा |
सदाहचोषज्वरवक्त्रशोषो मूर्च्छान्वितः पित्तनिमित्तजा सा ||१०||
pittajacchardilakṣaṇamāha- yō'mlamityādi| bhr̥śamamlaṁ kaṭukaṁ vā yō vamēt| sadāhaśabdaścōṣajvarābhyāṁ sambadhyatē; cōṣa ācūṣyata iva vēdanā||10||
Adhikarana 9 (11) · Śloka 11
yō hr̥ṣṭarōmā madhuraṁ prabhūtaṁ śuklaṁ himaṁ sāndrakaphānuviddham |
abhaktaruggauravasādayuktō vamēdvamī sā kaphakōpajā syāt ||11||
View original
यो हृष्टरोमा मधुरं प्रभूतं शुक्लं हिमं सान्द्रकफानुविद्धम् |
अभक्तरुग्गौरवसादयुक्तो वमेद्वमी सा कफकोपजा स्यात् ||११||
kaphajavamilakṣaṇamāha- yō hr̥ṣṭarōmētyādi| hr̥ṣṭarōmā uddharṣitarōmāñcaḥ| prabhūtaṁ bahu| sāndraṁ ghanaṁ| kaphānuviddhaṁ kaphamiśram| abhaktaruk annāruciḥ| sādaḥ aṅgaglāniḥ||11||
Adhikarana 10 (12) · Śloka 12
sarvāṇi rūpāṇi bhavanti yasyāṁ sā sarvadōṣaprabhavā matā tu |12|
View original
सर्वाणि रूपाणि भवन्ति यस्यां सा सर्वदोषप्रभवा मता तु |१२|
sānnipātikavamilakṣaṇamāha- sarvāṇītyādi| sarvāṇi rūpāṇi vātajādisamastacchardirūpāṇi| yadyapi tantrāntarē sannipātākhyacchardilakṣaṇamuktaṁ , tathā'pyatra kṣīṇasyētyādinā vakṣyamāṇēna sā dvitīyā sūcitā, ataśca nōktā|12|-
Adhikarana 11 (12) · Śloka 12
bībhatsajā dauhr̥dajā''majā ca sātmyaprakōpāt kr̥mijā ca yā hi |
sā pañcamī tāṁ ca vibhāvayēttu dōṣōcchrayēṇaiva yathōktamādau ||12||
View original
बीभत्सजा दौहृदजाऽऽमजा च सात्म्यप्रकोपात् कृमिजा च या हि |
सा पञ्चमी तां च विभावयेत्तु दोषोच्छ्रयेणैव यथोक्तमादौ ||१२||
idānīṁ kāraṇabhēdādanēkaprakārāmapi pañcamīmēkāmēva nirdiśannāha- bībhatsajētyādi| bībhatsajā dviṣṭāśucipūtyamēdhyādikādghr̥ṇākarājjātā| dauhr̥dajā dauhr̥davimānanājjātā, anyē dauhr̥dajāṁ garbhanimittāmāhuḥ| āmajā visūcyādijātā| sātmyaprakōpāt akasmāt sātmyatyāgāt| kr̥mibhiḥ kr̥tā kr̥mijā| bībhatsajādi yāvatsā pañcamī, tāṁ ca dōṣōcchrayēṇaiva vibhāvayēt| anyē tu vyākhyānayanti- yā kr̥mijā sā pañcamī, tāṁ ca dōṣōcchrayēṇaiva vibhāvayēditi||12||
Adhikarana 12 (13) · Śloka 13
śūlahr̥llāsabahulā kr̥mijā ca viśēṣataḥ |
kr̥mihr̥drōgatulyēna lakṣaṇēna ca lakṣitā ||13||
View original
शूलहृल्लासबहुला कृमिजा च विशेषतः |
कृमिहृद्रोगतुल्येन लक्षणेन च लक्षिता ||१३||
idānīṁ kr̥mijāyā viśiṣṭaliṅgamāha- śūlahr̥llāsabahulētyādi| hr̥llāsaḥ thūtkaraṇam||13||
Adhikarana 13 (14) · Śloka 14
kṣīṇasyōpadravairyuktāṁ sāsr̥kpūyāṁ sacandrikām |
chardi prasaktāṁ kuśalō nārabhēta cikitsitum ||14||
View original
क्षीणस्योपद्रवैर्युक्तां सासृक्पूयां सचन्द्रिकाम् |
छर्दि प्रसक्तां कुशलो नारभेत चिकित्सितुम् ||१४||
idānīṁ sarvāsāmēva ca vamīnāmavasthāyāmasādhyatvamāha- kṣīṇasyētyādi| nārabhētēti padaṁ kṣīṇasyētyādibhiḥ pratyēkaṁ yōjanīyam| tēna kṣīṇasya chardiṁ cikitsituṁ nārabhēta, tathā upadravairyuktāṁ nārabhēta, tathā sāsr̥kpūyāṁ nārabhētētyādi draṣṭavyam| prasaktāṁ nirantarapravr̥ttām||14||
Adhikarana 14 (15) · Śloka 15
āmāśayōtklēśabhavā hi sarvāstasmāddhitaṁ laṅghanamēva tāsu ||15||
View original
आमाशयोत्क्लेशभवा हि सर्वास्तस्माद्धितं लङ्घनमेव तासु ||१५||
idānīṁ sāmānyēna sarvāsāmapi vamīnāṁ cikitsāmāha- āmāśayōtklēśabhavā ityādi| āmāśayōtklēśabhavā iti āmāśayamutkliśya dōṣairjanyanta iti tātparyārthaḥ| hitaṁ laṅghanaṁ ‘balina’ iti vākyaśēṣaḥ| tāsu chardiṣu||15||
Adhikarana 15 (16) · Śloka 16
vamīṣu bahudōṣāsu chardanaṁ hitamucyatē |
virēcanaṁ vā kurvīta yathādōṣōcchrayaṁ bhiṣak ||16||
View original
वमीषु बहुदोषासु छर्दनं हितमुच्यते |
विरेचनं वा कुर्वीत यथादोषोच्छ्रयं भिषक् ||१६||
vamīṣu bahudōṣāsvityādi| bahudōṣasviti prabalakaphāsu, anyathā sānnipātikyāmēva vamanaṁ prāpnuyāt; tataśca bahuvacanaṁ ghaṭatē| yathādōṣōcchrayamiti dōṣōcchrayaṁ dōṣādhikyamavēkṣya||16||
Adhikarana 16 (17) · Śloka 17
saṁsargaścānupūrvēṇa yathāsvaṁ bhēṣajāyutaḥ |17|
View original
संसर्गश्चानुपूर्वेण यथास्वं भेषजायुतः |१७|
śōdhanānantaraṁ kiṁ kartavyamityāha- saṁsargaścānupūrvēṇētyādi| saṁsargō'nnasaṁsargaḥ pēyādiḥ, tarpaṇādikamanyē, anupūrvēṇa ‘pēyāṁ vilēpīmakr̥taṁ kr̥taṁ ca yūṣaṁ’ ityādikramēṇa| yathāsvaṁ bhēṣajāyuta iti vātādēryadātmīyaṁ pratyanīkamauṣadhaṁ tēna āyutaḥ īṣadyuta ityarthaḥ|17|-
Adhikarana 17 (17) · Śloka 17
laghūni pariśuṣkāṇi sātmyānyannāni cācarēt ||17||
View original
लघूनि परिशुष्काणि सात्म्यान्यन्नानि चाचरेत् ||१७||
annasaṁsarjanānantaraṁ kiṁ kartavyamityāha- laghūnītyādi| laghūni mātrāsvabhāvābhyāṁ laghūni| pariśuṣkāṇi śaṣkulyādīni| sātmyāni r̥tuvyādhiviparītāni| kēcillaghūnītyādikaṁ vamanārhasaṁśamanamicchanti, vamanāvaśiṣṭadōṣaśēṣasya śamanasādhyatvāt||17||
Adhikarana 18 (18) · Śloka 18
yathāsvaṁ ca kaṣāyāṇi jvaraghnāni prayōjayēt |18|
View original
यथास्वं च कषायाणि ज्वरघ्नानि प्रयोजयेत् |१८|
idānīṁ vamīṣu sāmānyaṁ cikitsitamatidēśēnāha- yathāsvamityādi| yathāsvaṁ yathātmīyam| ētēna vātādijvaraharāṇi kaṣāyāṇi vātādijāsu chardiṣu yōjayēdityarthaḥ|18|-
Adhikarana 19 (18-20) · Śloka 20
hanyāt kṣīraghr̥taṁ pītaṁ chardiṁ pavanasambhavām ||18||
sasaindhavaṁ pibēt sarpirvātacchardinivāraṇam |
mudgāmalakayūṣō vā sasarpiṣkaḥ sasaindhavaḥ |
yavāgūṁ madhumiśrāṁ vā pañcamūlīkr̥tāṁ pibēt ||19||
pibēdvā vyaktasindhūtthaṁ phalāmlaṁ vaiṣkiraṁ rasam |
sukhōṣṇalavaṇaṁ cātra hitaṁ snēhavirēcanam ||20||
View original
हन्यात् क्षीरघृतं पीतं छर्दिं पवनसम्भवाम् ||१८||
ससैन्धवं पिबेत् सर्पिर्वातच्छर्दिनिवारणम् |
मुद्गामलकयूषो वा ससर्पिष्कः ससैन्धवः |
यवागूं मधुमिश्रां वा पञ्चमूलीकृतां पिबेत् ||१९||
पिबेद्वा व्यक्तसिन्धूत्थं फलाम्लं वैष्किरं रसम् |
सुखोष्णलवणं चात्र हितं स्नेहविरेचनम् ||२०||
idānīṁ vātajavamīcikitsitamāha- hanyādityādi| kṣīraghr̥tamiti kṣīramathanōdbhūtaṁ ghr̥taṁ kṣīrayuktaṁ vā ghr̥taṁ kṣīraghr̥taṁ; kṣīrōdakamiti vā pāṭhaḥ| salavaṇaṁ sarpirāha- sasaindhavamityādi| sarpirapakvamēva| uktaṁ ca vāgbhaṭēna- “hanti mārutajāṁ chardiṁ sarpiḥ pītaṁ sasaindhavam” (vā. ci. 6) iti| pañcamūlīkr̥tāṁ śālaparṇyādikēna bilvādikēna vā kr̥tām| yūṣamāha- mudgāmalakayūṣō vētyādi| sarpiriha yūṣasantalanārtham| sasaindhavaḥ saindhavayuktaḥ| yavāgūmityādi| pañcamūlī mahatīti candrikākāraḥ; svalpēti cakrapāṇiḥ| rasamāha- pibēdvā vyaktasindhūtthamityādi| kimbhūtaṁ? vyaktasindhūtthaṁ prakaṭalavaṇam| vaiṣkiraṁ lāvādimāṁsarasam| tathā phalāmlaṁ phalēna dāḍimamātuluṅgādinā'mlamamlatāṁ prāptam| virēcanamāha- sukhōṣṇalavaṇaṁ cātrēti| atra vātacchardyāṁ, snēhavirēcanaṁ snēhēna ēraṇḍatailādinā virēcanaṁ snēhavirēcanam| sukhōṣṇalavaṇaṁ sukhaṁ sukhakaramuṣṇaṁ lavaṇaṁ yasmin tat| uktaṁ ca vāgbhaṭēna,- “kōṣṇaṁ salavaṇaṁ cātra hitaṁ snēhavirēcanam” (vā. ci. 6)- iti| athavā sukhōṣṇaṁ lavaṇaṁ cātra’ iti pāṭhaḥ||18-20||
Adhikarana 20 (21-22) · Śloka 22
pittōpaśamanīyāni pākyāni śiśirāṇi ca |
kaṣāyāṇyupayuktāni ghnanti pittakr̥tāṁ vamīm ||21||
śōdhanaṁ madhuraiścātra drākṣārasasamāyutaiḥ |
balavatyāṁ praśaṁsanti sarpistailvakamēva ca ||22||
View original
पित्तोपशमनीयानि पाक्यानि शिशिराणि च |
कषायाण्युपयुक्तानि घ्नन्ति पित्तकृतां वमीम् ||२१||
शोधनं मधुरैश्चात्र द्राक्षारससमायुतैः |
बलवत्यां प्रशंसन्ति सर्पिस्तैल्वकमेव च ||२२||
idānīṁ pittajavamīcikitsitamāha- pittōpaśamanīyānītyādi| pittōpaśamanīyāni pittajvaraśamanāni, ‘yathāsvaṁ ca kaṣāyāṇi jvaraghnāni prayōjayēt’ ityuktatvāt| pākyāni śr̥tāni| śiśirāṇi śītakaṣāyāṇi| śōdhanaṁ vamanaṁ virēcanaṁ vā; kēcicchōdhanaśabdēna virēcanamēva kathayanti, pittajāyāṁ tasya praśastatvāt| atra pittacchardyām| madhuraiḥ śōdhanadravyairdrākṣārasasamāyutaiḥ śōdhanaṁ virēkavamanarūpaṁ praśaṁsanti| balavatyāṁ tailvakaṁ sarpiḥ vātavyādhyuktaṁ, rōdhrasaṁskr̥taṁ vā||21-22||
Adhikarana 21 (23) · Śloka 23
āragvadhādiniryūhaṁ daśāṅgayōgamēva vā |
pāyayētātha sakṣaudraṁ kaphajāyāṁ cikitsakaḥ ||23||
View original
आरग्वधादिनिर्यूहं दशाङ्गयोगमेव वा |
पाययेताथ सक्षौद्रं कफजायां चिकित्सकः ||२३||
kaphacchardicikitsitamāha- āragvadhādiniryūhamityādi| niryūhaṁ kaṣāyam| daśāṅgayōgamiti “nāgaraṁ dhānyakaṁ bhārgīmabhayāṁ suradāru ca| vacāṁ parpaṭakaṁ mustaṁ bhūtīkamatha kaṭphalam|| viniṣkvāthya pibēt” iti kēciddaśāṅgaśabdamūlamāhuḥ; taṁ ca kārtikakuṇḍō nēcchati, chardiharatvēnānabhyupagamāt| kārtikastu daśāṅgaśabdēna ‘kaṭukā citrakam’ ityādikaṁ kaphajvarōktamāha| yadyapi ‘kaṭukā citrakam’ ityādikaṁ ‘yathāsvaṁ ca kaṣāyāṇi jvaraghnāni prayōjayēt’ ityanēnaiva prāptaṁ, tathā'pi punastadupādānaṁ maricarahitasyōpayōgārtham| anyē daśāṅgaśabdēnātisārōktaṁ śāliparṇyādikamāhuḥ; tamapi daśamūlaṁ nirāmahētunaiva nēcchati kārtikakuṇḍaḥ||23||
Adhikarana 22 (24) · Śloka 24
kr̥taṁ guḍūcyā vidhivat kaṣāyaṁ himasañjñitam |
tisr̥ṣvapi bhavēt pathyaṁ mākṣikēṇa samanvitam ||24||
View original
कृतं गुडूच्या विधिवत् कषायं हिमसञ्ज्ञितम् |
तिसृष्वपि भवेत् पथ्यं माक्षिकेण समन्वितम् ||२४||
sannipātajāyāścikitsitamāha- kr̥tamityādi| vidhivat yathōktaśītakaṣāyavidhinā| himasañjñitaṁ śītakaṣāyākhyam| tisr̥ṣu vātapittakaphajāsu, apiśabdāt sannipātajāsvapi| sānnipātikī chardirbāhulyēnāsādhyā, atastasyāścikitsitaṁ nōktam| śītakaṣāyavidhānaṁ ca bhēṣajapalaṁ kṣuṇṇamuṣṇāmbucatuṣpalāplutaṁ niśi saṁsthitaṁ grāhyamiti| tantrāntarē yathā- “dravyādāpōtthitāttōyē prataptē niśi saṁsthitāt| kaṣāyō yō'bhiniryāti sa śītaḥ samudāhr̥taḥ|| ṣaḍbhiḥ palaiścaturbhirvā salilācchītaphāṇṭayōḥ| āplutaṁ bhēṣajapalaṁ rasākhyasya paladvayam”- iti| pracārastu bhiṣajāṁ bhēṣajapala ēva jalapaladvayēnēti| nanu, guḍūcī śākavargē kaphapittamātraśamanī paṭhitā, tatkathamasyāḥ śītakaṣāyō vātāditrayajāsu śastatvēnōpadiśyatē? ucyatē- madhuyōgamahimnā dōṣatrayē'pi hitatvamasyāḥ| kiṁvā śākavargē patramasyāḥ kaphapittaharamuktaṁ, latā tu vātaṁ śamayati; taduktaṁ carakē- “amr̥tā saṅgrāhakadīpanīyavātaharaślēṣmaśōṇitavibandhapraśamanānāṁ”- iti||24||
Adhikarana 23 (25) · Śloka 26
bībhatsajāṁ hr̥dyatamairdauhr̥dīṁ kāṅkṣitaiḥ phalaiḥ |
laṅghanairvamanaiścāmāṁ sātmyaiḥ sātmyaprakōpajām ||25||
kr̥mihr̥drōgavaccāpi kr̥mijāṁ sādhayēdvamīm |26|
View original
बीभत्सजां हृद्यतमैर्दौहृदीं काङ्क्षितैः फलैः |
लङ्घनैर्वमनैश्चामां सात्म्यैः सात्म्यप्रकोपजाम् ||२५||
कृमिहृद्रोगवच्चापि कृमिजां साधयेद्वमीम् |२६|
bībhātsajādiṣvauṣadhamāha- bībhatsajāmityādi| dauhr̥dīṁ dauhr̥davimānanajātāṁ vamiṁ; anyē garbhajāmāhuḥ| āmām āmajām| vamanaṁ tāvat sarvāsvēvōpadiṣṭam, āmajāyāṁ punarvamanakathanaṁ balaṁ vinā'pyatra vamanaṁ kāryamiti pratipādanārtham, anyathā hyāmādvyāpattiḥ| sātmyaprakōpajāṁ sātmyaparityāgajām||25||-
Adhikarana 24 (26) · Śloka 26
vitarēcca yathādōṣaṁ śastaṁ vidhimanantaram ||26||
View original
वितरेच्च यथादोषं शस्तं विधिमनन्तरम् ||२६||
yathādōṣamatidēśēna cikitsāmāha- vitarēcca yathādōṣamityādi| yathādōṣamiti dōṣānatikramēṇa; yathādōṣaprakr̥tyāpādanāya svaṁ svaṁ cikitsitaṁ kāryaṁ, tadanantaraṁ dōṣacikitsitaṁ; ata ēvauṣadhamatra na nirdiṣṭam| anyē tu sarvāsvēva chardiṣu punarāvr̥ttinivāraṇārthamētat kartavyamityāhuḥ| ‘śastaṁ’ ityatra ‘vyastaṁ’ ityanyē paṭhanti||26||
Adhikarana 25 (27-35) · Śloka 35
dadhittharasasaṁsaktāṁ pippalīṁ mākṣikānvitām |
muhurmuhurnarō līḍhvā chardibhyaḥ pravi(ti)mucyatē ||27||
samākṣikā madhurasā pītā vā taṇḍulāmbunā |
tarpaṇaṁ vā madhuyutaṁ tisr̥ṇāmapi bhēṣajam ||28||
svayaṅguptāṁ sayaṣṭyāhvāṁ taṇḍulāmbumadhudravām |
pibēdyavāgūmathavā siddhāṁ patraiḥ karañjajaiḥ ||29||
yuktāmlalavaṇāḥ piṣṭāḥ kustumburyō'thavā hitāḥ |
taṇḍulāmbuyutaṁ khādēt kapitthaṁ tryūṣaṇēna vā ||30||
sitācandanamadhvāktaṁ lihyādvā makṣikāśakr̥t |
pibēt payō'gnitaptaṁ ca nirvāpya gr̥hagōdhikām ||31||
sarpiḥkṣaudrayutān vā'pi lājaśaktūn pibēttathā |
sarpiḥkṣaudrasitōpētāṁ māgadhīṁ vā lihēttathā ||32||
dhātrīrasē candanaṁ vā ghr̥ṣṭaṁ mudgadalāmbunā |
kōlāmalakamajjānaṁ lihyādvā trisugandhikam ||33||
sakṣaudrāṁ śālilājānāṁ yavāgūṁ vā pibēnnaraḥ |
ghrēyāṇyupaharēccāpi manōghrāṇasukhāni ca ||34||
jāṅgalāni ca māṁsāni śubhāni pānakāni ca |
bhōjanāni vicitrāṇi kuryātsarvāsvatandritaḥ ||35||
View original
दधित्थरससंसक्तां पिप्पलीं माक्षिकान्विताम् |
मुहुर्मुहुर्नरो लीढ्वा छर्दिभ्यः प्रवि(ति)मुच्यते ||२७||
समाक्षिका मधुरसा पीता वा तण्डुलाम्बुना |
तर्पणं वा मधुयुतं तिसृणामपि भेषजम् ||२८||
स्वयङ्गुप्तां सयष्ट्याह्वां तण्डुलाम्बुमधुद्रवाम् |
पिबेद्यवागूमथवा सिद्धां पत्रैः करञ्जजैः ||२९||
युक्ताम्ललवणाः पिष्टाः कुस्तुम्बुर्योऽथवा हिताः |
तण्डुलाम्बुयुतं खादेत् कपित्थं त्र्यूषणेन वा ||३०||
सिताचन्दनमध्वाक्तं लिह्याद्वा मक्षिकाशकृत् |
पिबेत् पयोऽग्नितप्तं च निर्वाप्य गृहगोधिकाम् ||३१||
सर्पिःक्षौद्रयुतान् वाऽपि लाजशक्तून् पिबेत्तथा |
सर्पिःक्षौद्रसितोपेतां मागधीं वा लिहेत्तथा ||३२||
धात्रीरसे चन्दनं वा घृष्टं मुद्गदलाम्बुना |
कोलामलकमज्जानं लिह्याद्वा त्रिसुगन्धिकम् ||३३||
सक्षौद्रां शालिलाजानां यवागूं वा पिबेन्नरः |
घ्रेयाण्युपहरेच्चापि मनोघ्राणसुखानि च ||३४||
जाङ्गलानि च मांसानि शुभानि पानकानि च |
भोजनानि विचित्राणि कुर्यात्सर्वास्वतन्द्रितः ||३५||
sāmānyēna chardicikitsāmāha- dadhittharasasaṁyuktāmityādi| dadhitthaḥ kapitthaḥ, mākṣikānvitāṁ madhuyuktāṁ; dadhittharasaṁ pippalīmadhukayuktaṁ pītvā chardiṁ jayatīti piṇḍārthaḥ| samākṣikētyādi| madhurasā mūrvā| taṇḍulāmbunā taṇḍuladhāvanōdakēna| tarpaṇaṁ lājasaktukr̥taṁ, lājānāṁ chardiharatvāt| tisr̥ṇāmiti tisr̥ṇāṁ vātādijānāṁ, chardīnāṁ, ētēna tridōṣajacchardiharatvamasyōktaṁ bhavati; yatō yat vātādijāsu pr̥thak tisr̥ṣu bhēṣajaṁ tadēva militavātāditrayajāyā api prakr̥tisamavētāyā hitam| tathā cōktam,- “yaiṣā pr̥thaktvēna mayā kriyōktā tāṁ sannipātēṣu ca tīkṣṇabuddhyā| rōgēṣu dōṣāgnibalādyapēkṣayā kuryādbhiṣak śāstravidhau vicakṣaṇaḥ”- iti| svayaṅguptāmityādi| svayaṅguptā kapikacchūḥ| taṇḍulāmbumadhudravāmiti tāṇḍulāmbumadhūni dravē yasyāṁ sā tāmityarthaḥ; madhu karṣapramāṇaṁ, taṇḍulāmbu caturguṇam| athavā karañjajaiḥ patraiḥ saha siddhāṁ yavāgūṁ pibēt, ślēṣmabhūyiṣṭhāyāmityupaskāraḥ| yuktāmlalavaṇā ityādi| yuktāmlalavaṇā ucitapramāṇāmlalavaṇayuktāḥ| piṣṭā dr̥ṣadi piṣṭāḥ| kustumburyō dhānyakāḥ| kēcidyuktāmlalavaṇā iti padaṁ yavāgvā'pi sambadhnanti| taṇḍulāmbvityādi| tryūṣaṇaṁ trikaṭukaṁ; yōgadvayamētat; athavā kapitthaṁ taṇḍulāmbuyutaṁ khādēt; tryūṣaṇēna vā yutaṁ khādēt| sitā śarkarā| candanaṁ raktacandanam| sitādiyuktaṁ makṣikāpurīṣaṁ vā lihyāt| pibēdityādi| agnitaptāṁ gr̥hagōdhikāṁ payasi nirvāpya tat payaḥ pibēdityarthaḥ| payō jalam| atra gr̥hagōdhi(pi)kāśabdēna varamaṭhīkr̥taṁ mr̥nmayaṁ gr̥hamucyatē upacārāt| athavā sarpiḥkṣaudrayutān lājaśaktūn pibēt| dhātrīrasē candanaṁ vā ghr̥ṣṭaṁ mudgadalāmbunā pibēt| kōlādimajjānaṁ madhunā lihyāt| trisugandhikaṁ trijātakaṁ vā madhunā lihyāt| athavā śālilājānāṁ yavāgūṁ pibēt| ghrēyāṇyupāharēdityādi| manōjñāni sukhāni cēti cētōnāsikāhlādajanakāni ghrēyāṇi sugandhadravyāṇi, tathā sukhāni āyatyāṁ sukhajanakāni| tathā jāṅgalāni māṁsāni śūlyāni śūlaprōtāni pakvāni tathā śubhāni pānakāni ca sukhajanakāni upāharēt| bhōjanāni vicitrāṇi nānāprakārāṇi kuryāt| atandritaḥ analasaḥ||27-35||
Adhikarana puShpikA · Śloka 49
iti suśrutasaṁhitāyāmuttaratantrāntargatē kāyacikitsātantrē chardipratiṣēdhō nāma (ēkādaśō'dhyāyaḥ, āditaḥ) ēkōnapañcāśattamō'dhyāyaḥ ||49||
View original
इति सुश्रुतसंहितायामुत्तरतन्त्रान्तर्गते कायचिकित्सातन्त्रे छर्दिप्रतिषेधो नाम (एकादशोऽध्यायः, आदितः) एकोनपञ्चाशत्तमोऽध्यायः ||४९||
iti śrīḍalha(hla)ṇaviracitāyāṁ suśrutavyākhyāyāṁ nibandhasaṅgrahākhyāyāmuttaratantrē chardipratiṣēdhō nāmaikōnapañcāśattamō'dhyāyaḥ||49||