Adhikarana 1 (1-2) · Śloka 2
athātō gulmapratiṣēdhaṁ vyākhyāsyāmaḥ ||1||
yathōvāca bhagavān dhanvantariḥ ||2||
View original
अथातो गुल्मप्रतिषेधं व्याख्यास्यामः ||१||
यथोवाच भगवान् धन्वन्तरिः ||२||
śōṣapratiṣēdhānantaraṁ riṣṭōktakramānukramēṇa gulmapratiṣēdhārambhō yujyata ityāha- athātō gulmapratiṣēdhamityādi||1-2||
Adhikarana 2 (3) · Śloka 3
yathōktaiḥ kōpanairdōṣāḥ kupitāḥ kōṣṭhamāgatāḥ |
janayanti nr̥ṇāṁ gulmaṁ sa pañcavidha ucyatē ||3||
View original
यथोक्तैः कोपनैर्दोषाः कुपिताः कोष्ठमागताः |
जनयन्ति नृणां गुल्मं स पञ्चविध उच्यते ||३||
tatra nidānānantarayīkatvāt pratiṣēdhasyādau gulmānāṁ hētusamprāptisaṅkhyā āha- yathōktairityādi| yathōktaiḥ kōpanaiḥ vraṇapraśnōktairbalavadvigrahādikrōdhādidivāsvapnādibhiḥ| āmapakvāgniraktamūtrāśayahr̥dayōṇḍukaphupphusāśca kōṣṭhaśabdavācyāḥ, tathā cōktam- ‘sthānānyāmāgnipakvānāṁ mūtrasya rudhirasya ca| hr̥duṇḍukaḥ phupphusaśca kōṣṭha ityabhidhīyatē’ iti| gulmaḥ pañcavidhaḥ pr̥thagdōṣaiḥ trayaḥ, samastaiḥ ēkaḥ, raktēna aparaḥ, ēvaṁ pañcavidhaḥ| ētacca prāyōvacanaṁ, dvandvajagulmānāṁ sadbhāvāt| tathā cōktam- “vyāmiśraliṅgānaparāṁstu gulmāṁstrīnādiśēdbhēṣajakalpanārtham”- iti, tathā vraṇapraśnōktaprasaratayā pañcadaśaprakāragulmasambhavāt| yathōktaiḥ kōpanairityādirhētuḥ, dōṣāḥ kupitā ityādiḥ samprāptiḥ, sa pañcavidha ityēṣā saṅkhyā||3||
Adhikarana 3 (4) · Śloka 4
hr̥dbastyōrantarē granthiḥ sañcārī yadi vā'calaḥ |
cayāpacayavān vr̥ttaḥ sa gulma iti kīrtitaḥ ||4||
View original
हृद्बस्त्योरन्तरे ग्रन्थिः सञ्चारी यदि वाऽचलः |
चयापचयवान् वृत्तः स गुल्म इति कीर्तितः ||४||
gulmasya rūpamāha- hr̥dbastyōrantarē granthirityādi| hr̥dbastyōḥ hr̥dayē ca bastau ca, vā tayōrēvāntarē; tēna sarvamudaramākṣiptam| sañcārī calanaśīlaḥ, vātādhikyāt| acala ēkasthānaśāyī, vāyōralpatvāt| cayāpacayavān kadācidupacitaḥ kadācidapacita iti, vicitrakriyatvādvāyōḥ| vr̥ttō vartulaḥ| kēcit ‘hr̥nnābhyōrantarē’ iti paṭhanti; tē ca nābhigrahaṇēnaiva sāmīpyādbastiṁ gr̥hṇanti| ‘cayāpacayavān’ ityatra ‘sthirōpacayavān’ iti kēcit paṭhanti, sthira upacayō vr̥ddhiryasya sa iti ca vyākhyānayanti||4||
Adhikarana 4 (5) · Śloka 5
pañca gulmāśrayā nr̥̄ṇāṁ pārśvē hr̥nnābhibastayaḥ |5|
View original
पञ्च गुल्माश्रया नॄणां पार्श्वे हृन्नाभिबस्तयः |५|
idānīṁ tatrāpyudarē pañcagulmāśrayānāha- pañca gulmāśrayā ityādi| subōdhamētat| kārtikakuṇḍastvēnaṁ pāṭhaṁ ‘sa vyastairjāyatē dōṣaiḥ’ ityādivākyādanantaraṁ paṭhati|5|-
Adhikarana 5 (5) · Śloka 6
gupitānilamūlatvādgūḍhamūlōdayādapi ||5||
gulmavadvā viśālatvādgulma ityabhidhīyatē |6|
View original
गुपितानिलमूलत्वाद्गूढमूलोदयादपि ||५||
गुल्मवद्वा विशालत्वाद्गुल्म इत्यभिधीयते |६|
atha gulmaniruktimāha- gupitānilamūlatvādityādi | gupitānilamūlatvāt ākulīkr̥tavāyumūlatvāt, ētēna sarvagulmānāṁ vāyuḥ kāraṇam| gūḍhamūlōdayāditi gūḍhamūlāḥ kandādayaḥ, tēṣāmivōdayādutpattēḥ; anyē tu gūḍhamūlō guptakāraṇa udayō yasya sa tathā tasmāt, mūlasya vāyōrgūḍhatvamāvr̥tatvamucyatē tatprakōpadvaividhyāt; tathā ca- “vāyōrdhātukṣayāt kōpō mārgasyāvaraṇēna ca”- iti| gulmavat manuṣyādisaṁhativat | viśālatvāt vistīrṇatvāt| ētēnaitaduktaṁ bhavati- yathā saṁhativiśēṣēṇāvasthitā manuṣyavr̥kṣādayō gulmavyapadēśaṁ bhajantē- manuṣyagulmō vr̥kṣagulma iti, ēvamatrāpi dr̥ṣṭāntatrayaṁ gulmasya dōṣatrayōdbhavatvapradarśanārtham| ‘gupitānilamūlatvāt’ ityatra ‘kupitānilamūlatvāt’ iti kēcit paṭhanti| tatrāpi sa ēvārthaḥ| ‘gūḍhamūlōdayāt’ ityatrāparē ‘gūḍhagūlmōdayāt’ iti paṭhanti, vyākhyānayanti ca- gūḍhasya latādivr̥tasya gulmasyēva vartulaviṭapasyēva udayādutpattērgulma ityarthaḥ||5||-
Adhikarana 6 (6) · Śloka 7
sa yasmādātmani cayaṁ gacchatyapsviva budbudaḥ ||6||
antaḥ sarati yasmācca na pākamupayātyataḥ |7|
View original
स यस्मादात्मनि चयं गच्छत्यप्स्विव बुद्बुदः ||६||
अन्तः सरति यस्माच्च न पाकमुपयात्यतः |७|
idānīṁ yathā na pacyatē gulmastathā''ha- sa yasmādityādi| sa gulmō yasmāt kāraṇādātmani svāvayavē cayaṁ nicayaṁ gacchati yāti; apsviva budbuda udgacchati udgatiṁ yāti, tathā gulmarūpō'pi dōṣaḥ svāvayavē udgacchati udgatiṁ yāti; antaḥ abhyantarē, sarati bhrāmyati| ēvambhūtaḥ prāyēṇa vātikō bhavati, sa ca na pacyatē; itarē ca gulmā yadā raktādidūṣyamadhiṣṭhāya avatiṣṭhantē tadā kadācit pacyantē| tathā cōktam- “raktapittātivr̥ddhatvāt kriyāmanupalabhya vā| yadi gulmō vidahyēta śastraṁ tatra bhiṣagjitam”- iti| athaivamantarvidradhērgulmasya ca śīghramandapākitvēna bhēdaḥ||6||-
Adhikarana 7 (7) · Śloka 8
sa vyastairjāyatē dōṣaiḥ samastairapi cōcchritaiḥ ||7||
puruṣāṇāṁ tathā strīṇāṁ jñēyō raktēna cāparaḥ |8|
View original
स व्यस्तैर्जायते दोषैः समस्तैरपि चोच्छ्रितैः ||७||
पुरुषाणां तथा स्त्रीणां ज्ञेयो रक्तेन चापरः |८|
idānīṁ ‘sa pañcavidha ucyatē’ ityasyaiva vivaraṇamāha- sa vyastairjāyatē dōṣairityādi| sa gulmaḥ, vyastaiḥ ēkaikaiḥ; ucchritaiḥ prakupitaiḥ, raktēna ārtavaraktēna; cakārāt dhāturaktēnāpi gulmō jāyatē, sa ca puṁsāṁ strīṇāṁ ca bhavati; tasya ca pr̥thagupādānaṁ na kr̥taṁ, paittikagulmasamānalakṣaṇatayā tatraivāvarōdhāt||7||-
Adhikarana 8 (8-9) · Śloka 9
sadanaṁ madantā vahnērāṭōpō'ntravikūjanam ||8||
viṇmūtrānilasaṅgaśca sauhityāsahatā tathā |
dvēṣō'nnē vāyurūrdhvaṁ ca pūrvarūpēṣu gulminām ||9||
View original
सदनं मदन्ता वह्नेराटोपोऽन्त्रविकूजनम् ||८||
विण्मूत्रानिलसङ्गश्च सौहित्यासहता तथा |
द्वेषोऽन्ने वायुरूर्ध्वं च पूर्वरूपेषु गुल्मिनाम् ||९||
gulmapūrvarūpāṇyāha- sadanamityādi| āṭōpa udarāpūraḥ| saṅgō nirōdhaḥ| sauhityāsahatā tr̥ptyakṣamatvam| vāyuḥ ūrdhvaṁ santatōdgāra ityarthaḥ||8-9||
Adhikarana 9 (10) · Śloka 10
hr̥tkukṣiśūlaṁ mukhakaṇṭhaśōṣō vāyōrnirōdhō viṣamāgnitā ca |
tē tē vikārāḥ pavanātmakāśca bhavanti gulmē'nilasambhavē tu ||10||
View original
हृत्कुक्षिशूलं मुखकण्ठशोषो वायोर्निरोधो विषमाग्निता च |
ते ते विकाराः पवनात्मकाश्च भवन्ति गुल्मेऽनिलसम्भवे तु ||१०||
vātagulmalakṣaṇamāha- hr̥tkukṣiśūlamityādi| viṣamāgnitā cēti cakārānmukhavairasyaṁ grāhyam| tē tē vikārāḥ stambhakampādayaḥ| kēcidvātagulmalakṣaṇaṁ ‘ādhmānaśūlē bhavatō'timātraṁ’ ityādinā pāṭhēna paṭhanti; sa cābhāvānna likhitaḥ||10||
Adhikarana 10 (11) · Śloka 11
svēdajvarāhāravidāhadāhāstr̥ṣṇā'ṅgarāgaḥ kaṭuvaktratā ca |
pittasya liṅgānyakhilāni yāni pittātmakē tāni bhavanti gulmē ||11||
View original
स्वेदज्वराहारविदाहदाहास्तृष्णाऽङ्गरागः कटुवक्त्रता च |
पित्तस्य लिङ्गान्यखिलानि यानि पित्तात्मके तानि भवन्ति गुल्मे ||११||
pittagulmalakṣaṇamāha- svēdētyādi| āhāravidāhaḥ bhuktamātrasyāhārasyāmlikādisadbhāvaḥ| pittasya liṅgāni bhramamadamūrcchādīni| pittagulmalakṣaṇamapi kēcidanyapāṭhēna paṭhanti| yathā- ‘amlībhavatyannamathō jvaraśca dāhaḥ pipāsā kaṭuvaktratā ca| pittasya liṅgāni ca kīrtitāni bhavanti pittaprabhavē tu gulmē’ iti||11||
Adhikarana 11 (12) · Śloka 12
staimityamannē'ruciraṅgasādaśchardiḥ prasēkō madhurāsyatā ca |
kaphasya liṅgāni ca yāni tāni bhavanti gulmē kaphasambhavē tu ||12||
View original
स्तैमित्यमन्नेऽरुचिरङ्गसादश्छर्दिः प्रसेको मधुरास्यता च |
कफस्य लिङ्गानि च यानि तानि भवन्ति गुल्मे कफसम्भवे तु ||१२||
kaphagulmalakṣaṇamāha- staimityamityādi| staimityaṁ stimitatā| annē aruciḥ annānabhilāṣaḥ| prasēkō lālāsrāvaḥ| kaphasya liṅgāni gauravaśaityādīni| kaphagulmamapi kēcit “annē na lipsā gurugātratā ca chardiḥ prasēkō madhurāsyatā ca” ityādipāṭhēna paṭhanti, sō'pyabhāvānna darśitaḥ||12||
Adhikarana 12 (13) · Śloka 13
sarvātmakaḥ sarvavikārayuktaḥ sō'sādhya uktaḥ, ... |13|
View original
सर्वात्मकः सर्वविकारयुक्तः सोऽसाध्य उक्तः, ... |१३|
sannipātagulmalakṣaṇamāha- sarvātmaka ityādi| sarvavikārayuktaḥ pratyēkavātādigulmōktalakṣaṇasahitaḥ| ‘sarvātmakē sarvarujōpapattiḥ’ iti kēcit paṭhanti, vyākhyānayanti ca- sarvaliṅgōpapattiriti vaktavyē sarvarujōpapattiriti yatkr̥taṁ tanmahārujatvapratipādanārtham | kēcidatra nicayagulmaṁ purīṣalasikāraktajanyaṁ dakṣiṇapārśvāśritaṁ paṭhanti| tasya viśēṣa ucyatē,- “sirājālaparicchannō dāharāgajvarānvitaḥ| kūrmavadraktaparyantastridōṣaḥ sa na sidhyati”- iti| kēcicca gulmāvasthāviśēṣamupastambhanāmāntaraṁ paṭhanti- “payō hyamlasamāyuktaṁ dadhibhāvaṁ vrajēdyathā| yatnahīnasya gulmō'pi tathōpastambhatāṁ vrajēt|| ambhōvahē stambhayitvā srōtasī kōṣṭhasaṁśritaḥ| udarē prati santiṣṭhēdupastambhaṁ tu taṁ viduḥ”- iti|13|-
Adhikarana 13 (13-15) · Śloka 15
... kṣatajaṁ pravakṣyē |
navaprasūtā'hitabhōjanā yā yā cāmagarbhaṁ visr̥jēdr̥tau vā ||13||
vāyurhi tasyāḥ parigr̥hya raktaṁ karōti gulmaṁ sarujaṁ sadāham |
paittasya liṅgēna samānaliṅgaṁ viśēṣaṇaṁ cāpyaparaṁ nibōdha ||14||
na spandatē nōdaramēti vr̥ddhiṁ bhavanti liṅgāni ca garbhiṇīnām |
taṁ garbhakālātigamē cikitsyamasr̥gbhavaṁ gulmamuśanti tajjñāḥ ||15||
View original
... क्षतजं प्रवक्ष्ये |
नवप्रसूताऽहितभोजना या या चामगर्भं विसृजेदृतौ वा ||१३||
वायुर्हि तस्याः परिगृह्य रक्तं करोति गुल्मं सरुजं सदाहम् |
पैत्तस्य लिङ्गेन समानलिङ्गं विशेषणं चाप्यपरं निबोध ||१४||
न स्पन्दते नोदरमेति वृद्धिं भवन्ति लिङ्गानि च गर्भिणीनाम् |
तं गर्भकालातिगमे चिकित्स्यमसृग्भवं गुल्ममुशन्ति तज्ज्ञाः ||१५||
ārtavaraktajagulmaṁ hētvādibhirāha- kṣatajamityādi| kṣatajaśabdēnārtavaraktamucyatē , kāraṇē kāryōpacārāt| āmagarbha; ṣaṇmāsaṁ yāvat| r̥tāvityatrāpi ahitabhōjanēti sambadhyatē| paittasya pittajagulmasya| viśēṣaṇaṁ viśēṣam| nibōdha jānīhi| na spandatē na calati, ‘aṅgaiḥ’ iti śēṣaḥ| anyē tu paratō niṣēdhasyōbhayatra sambandhāt spandatē ityēva varṇayanti; tēna piṇḍitaḥ spandata ēvētyarthaḥ; tathā cōktam- ‘yaḥ spandatē piṇḍita ēva nāṅgaiḥ’ (ca. ci. a.5)- iti| garbhiṇīnāṁ liṅgāni śramādīni sadanāntānyatra vyādhisvabhāvādbhavanti| taṁ raktagulmam| garbhakālātigamē prasūtikālē'tikrāntē; prasūtikālādanantaraṁ piṇḍībhūtē raktagulmē snēhādinōpaskr̥tadēhāyāḥ sukhasādhyatvam| uktaṁ ca- “jvarē tulyartudōṣatvaṁ pramēhē tulyadūṣyatā| raktagulmē purāṇatvaṁ sukhasādhyasya lakṣaṇam ” iti| kēcidēvaṁ vyākhyānayanti- ‘māsē vyatītē daśamē cikitsyaḥ’ iti vaktavyē ‘taṁ garbhakālātigamē cikitsyam’ iti yatkr̥taṁ tadraktagulmē samyagupacitē prasūtikālādarvāgapi cikitsā karaṇīyēti bōdhayati||13-15||
Adhikarana 14 (16) · Śloka 16
vātagulmārditaṁ snigdhaṁ yuktaṁ snēhavirēcanaiḥ |
upācarēdyathākālaṁ nirūhaiḥ sānuvāsanaiḥ ||16||
View original
वातगुल्मार्दितं स्निग्धं युक्तं स्नेहविरेचनैः |
उपाचरेद्यथाकालं निरूहैः सानुवासनैः ||१६||
ataḥ paraṁ cikitsāmāha- vātagulmārditamityādi| snigdhamavasthāpēkṣayā caturbhirapi snēhaiḥ| yathākālamiti ‘pakṣādvirēkō vāntasya’ ityādinōktasya kālasyānatikramēṇētyarthaḥ; ‘yathākālaṁ’ ityatra ‘yathāyōgaṁ’ iti paṭhitvā yathāvasthamiti vyākhyā nayanti||16||
Adhikarana 15 (17) · Śloka 17
pittagulmārditaṁ snigdhaṁ kākōlyādighr̥tēna tu |
viriktaṁ madhurairyōgairnirūhaiḥ samupācarēt ||17||
View original
पित्तगुल्मार्दितं स्निग्धं काकोल्यादिघृतेन तु |
विरिक्तं मधुरैर्योगैर्निरूहैः समुपाचरेत् ||१७||
pittagulmārditamityādi| madhurairyōgaiḥ āragvadhādibhiḥ kṣīraśarkarādibhiśca; anyē tu ‘bhittvā dvidhēkṣum’ ityādyuktairmadhurairyōgairiti vyākhyānayanti| nirūhaiḥ samupācarēnmadhurairēva||17||
Adhikarana 16 (18) · Śloka 18
ślēṣmagulmārditaṁ snigdhaṁ pippalyādighr̥tēna tu |
tīkṣṇairviriktaṁ tadrūpairnirūhaiḥ samupācarēt ||18||
View original
श्लेष्मगुल्मार्दितं स्निग्धं पिप्पल्यादिघृतेन तु |
तीक्ष्णैर्विरिक्तं तद्रूपैर्निरूहैः समुपाचरेत् ||१८||
ślēṣmagulmārditamityādi| tīkṣṇaiḥ dantīdravantīprabhr̥tībhiḥ| tadrūpairnirūhaistīkṣṇaiḥ ‘āragvadhādibhiḥ kvāthaḥ’ ityādibhirityarthaḥ| sarvagulmēṣu snēhasvēdau prayōjyau, vātārabdhatvāt ||18||
Adhikarana 17 (19) · Śloka 19
sannipātōtthitē gulmē tridōṣaghnō vidhirhitaḥ |19|
View original
सन्निपातोत्थिते गुल्मे त्रिदोषघ्नो विधिर्हितः |१९|
sannipātōtthitē gulmē ityādi| nanu, pūrvaṁ sānnipātikō gulmō'sādhya uktaḥ, tat kathaṁ tridōṣaghnō vidhirhita ityucyatē? satyaṁ, yathā viṣamasannipātajō gulmō'sādhyastathā samasannipātajō'bhinavō balavati puruṣē kr̥cchrasādhyaḥ, atō'tra cikitsitamuktam| tathā cōktaṁ- “sannipātōtthitō gulmaścirōtthō'samadōṣajaḥ| varjanīyō'nyathā kr̥cchrasādhyō balavatō mataḥ”- iti|19|-
Adhikarana 18 (19-21) · Śloka 21
pittavadraktagulminyā nāryāḥ kāryaḥ kriyāvidhiḥ ||19||
viśēṣamaparaṁ cāsyāḥ śr̥ṇu raktavibhēdanam |
palāśakṣāratōyēna siddhaṁ sarpiḥ prayōjayēt ||20||
dadyāduttarabastiṁ ca pippalyādighr̥tēna tu |
uṣṇairvā bhēdayēdbhinnē vidhirāsr̥gdarō hitaḥ ||21||
View original
पित्तवद्रक्तगुल्मिन्या नार्याः कार्यः क्रियाविधिः ||१९||
विशेषमपरं चास्याः शृणु रक्तविभेदनम् |
पलाशक्षारतोयेन सिद्धं सर्पिः प्रयोजयेत् ||२०||
दद्यादुत्तरबस्तिं च पिप्पल्यादिघृतेन तु |
उष्णैर्वा भेदयेद्भिन्ने विधिरासृग्दरो हितः ||२१||
pittavadraktagulminyā ityādi| pittavat pittagulmavat| pittagulmacikitsayā pratikr̥tasya raktagulmasya viśēṣacikitsāmāha- viśēṣamaparaṁ cāsyā ityādi| palāśakṣāratōyēna palāśabhasmagālitēna jalēna| kēcittōyaśabdaṁ kvāthē varṇayanti | sa ca kṣārakvāthaḥ snēhōpayōgōktavidhinā kāryaḥ| pippalyādigaṇakalkakvāthābhyāṁ sādhitaghr̥tēna| uṣṇairiti pippalyādiprabhr̥tibhiḥ| vidhirāsr̥gdara iti raktapittōktō vidhiḥ; kuta ētat? asr̥gdarē raktapittavidhyatidēśāt; asr̥gdaravidhyatidēśēna raktapittavidhyatidēśaṁ kurvannētajjñāpayati- adhōgataraktapittacikitsitamatra kāryamiti||19-21||
Adhikarana 19 (22) · Śloka 22
ānūpaudakamajjānō vasā tailaṁ ghr̥taṁ dadhi |
vipakvamēkataḥ śastaṁ vātagulmē'nuvāsanam ||22||
View original
आनूपौदकमज्जानो वसा तैलं घृतं दधि |
विपक्वमेकतः शस्तं वातगुल्मेऽनुवासनम् ||२२||
vātagulmē'nuvāsanamuddiśannāha- ānūpaudakamajjāna ityādi| ānūpā gajagavayādayaḥ, audakā matsyādayaḥ| vasā'pi ānūpādīnāmēva| vipakvamēkata iti ētacca snēhamēkīkr̥tya vipakvam, arthādvātaharairdravyairiti bōddhavyam||22||
Adhikarana 20 (23) · Śloka 23
jāṅgalaikaśaphānāṁ tu vasā sarpiśca paittikē |23|
View original
जाङ्गलैकशफानां तु वसा सर्पिश्च पैत्तिके |२३|
paittikē gulmē'nuvāsanamāha- jāṅgalaikaśaphānāmityādi| atra jāṅgalaśabdēna jaṅghālaviṣkirau pradhānatayā gr̥hyētē| ēkaśaphā aśvavēśarādayaḥ| vasā sarpiścēti atrāpi vipakvamiti sambadhyatē| tēnaitaddvayaṁ pittaharairdravyairvipakvaṁ paittikē gulmē'nuvāsanaṁ yōjyamiti|23|-
Adhikarana 21 (23) · Śloka 23
tailaṁ jāṅgalamajjāna ēvaṁ gulmē kaphōtthitē ||23||
View original
तैलं जाङ्गलमज्जान एवं गुल्मे कफोत्थिते ||२३||
kaphagulmē'nuvāsanamāha- tailaṁ jāṅgalamajjāna ityādi| ēvamiti kaphaharadravyairvipakvamanuvāsanaṁ śastamityarthaḥ||23||
Adhikarana 22 (24) · Śloka 24
dhātrīphalānāṁ svarasē ṣaḍaṅgaṁ vipacēdghr̥tam |
śarkarāsaindhavōpētaṁ taddhitaṁ vātagulminē ||24||
View original
धात्रीफलानां स्वरसे षडङ्गं विपचेद्घृतम् |
शर्करासैन्धवोपेतं तद्धितं वातगुल्मिने ||२४||
vātādijagulmēṣvanuvāsanamabhidhāya vātāpahaghr̥tānyāha - dhātrīphalānāmityādi| dhātrīphalānāṁ svarasē caturguṇē; ṣaḍaṅgamiti ṣaṭpalakaṁ; tēnātra pañcakōlayavakṣārakalkamiti labhyatē| śarkarāsaindhavōpētamiti śarkarāsaindhavaprakṣēpayuktaṁ tadghr̥taṁ vātagulminē hitamityarthaḥ||24||
Adhikarana 23 (25-26) · Śloka 26
citrakavyōṣasindhūtthapr̥thvīkācavyadāḍimaiḥ |
dīpyakagranthikājājīhapuṣādhānyakaiḥ samaiḥ ||25||
dadhyāranālabadaramūlakasvarasairghr̥tam |
tatpibēdvātagulmāgnidaurbalyāṭōpaśūlanut ||26||
View original
चित्रकव्योषसिन्धूत्थपृथ्वीकाचव्यदाडिमैः |
दीप्यकग्रन्थिकाजाजीहपुषाधान्यकैः समैः ||२५||
दध्यारनालबदरमूलकस्वरसैर्घृतम् |
तत्पिबेद्वातगुल्माग्निदौर्बल्याटोपशूलनुत् ||२६||
citrakādighr̥tamāha- citrakavyōṣētyādi| pr̥thvīkā hiṅgupatrikā, ‘kr̥ṣṇajīraka’ ityanyē; dīpyakaḥ ajamōdā, granthikaṁ pippalīmūlam| samairiti ‘kalkīkr̥taiḥ’ ityadhyāhāryam| dadhyādīni mūlakasvarasāntāni pratyēkaṁ ghr̥tāccaturguṇāni||25-26||
Adhikarana 24 (27-28) · Śloka 28
hiṅgusauvarcalājājīviḍadāḍimadīpyakaiḥ |
puṣkaravyōṣadhānyāmlavētasakṣāracitrakaiḥ ||27||
śaṭīvacājagandhailāsurasaiśca vipācitam |
śūlānāhaharaṁ sarpirdadhnā cānilagulminām ||28||
View original
हिङ्गुसौवर्चलाजाजीविडदाडिमदीप्यकैः |
पुष्करव्योषधान्याम्लवेतसक्षारचित्रकैः ||२७||
शटीवचाजगन्धैलासुरसैश्च विपाचितम् |
शूलानाहहरं सर्पिर्दध्ना चानिलगुल्मिनाम् ||२८||
hiṅgvādyaṁ ghr̥tamāha- hiṅgusauvarcalētyādi| dhānyaṁ dhānyakam| ajagandhā bōvayikā| surasaḥ tulasī| hiṅgvādīnāṁ surasāntānāṁ kalkē dadhnā caturguṇēna vipācitaṁ sarpiḥ śūlādiharamiti sambandhaḥ||27-28||
Adhikarana 25 (29-30) · Śloka 30
viḍadāḍimasindhūtthahutabhugvyōṣajīrakaiḥ |
hiṅgusauvarcalakṣārarugvr̥kṣāmlāmlavētasaiḥ ||29||
bījapūrarasōpētaṁ sarpirdadhicaturguṇam |
sādhitaṁ dādhikaṁ nāma gulmahr̥t plīhaśūlajit ||30||
View original
विडदाडिमसिन्धूत्थहुतभुग्व्योषजीरकैः |
हिङ्गुसौवर्चलक्षाररुग्वृक्षाम्लाम्लवेतसैः ||२९||
बीजपूररसोपेतं सर्पिर्दधिचतुर्गुणम् |
साधितं दाधिकं नाम गुल्महृत् प्लीहशूलजित् ||३०||
dādhikasañjñaṁ ghr̥tamāha- viḍadāḍimasindhūtthētyādi| hutabhuk citrakaḥ| kṣārō yavakṣāraḥ, ruk kuṣṭhaṁ, vr̥kṣāmlaṁ tintiḍīkam| bījapūrakarasō'tra caturguṇaḥ, dravadravyatvāt||29-30||
Adhikarana 26 (31-33) · Śloka 33
rasōnasvarasē sarpiḥ pañcamūlarasānvitam |
surāranāladadhyamlamūlakasvarasaiḥ saha ||31||
vyōṣadāḍimavr̥kṣāmlayavānīcavyasaindhavaiḥ |
hiṅgvamlavētasājājīdīpyakaiśca samāṁśikaiḥ ||32||
siddhaṁ gulmagrahaṇyarśaḥśvāsōnmādakṣayajvarān |
kāsāpasmāramandāgniplīhaśūlānilāñjayēt ||33||
View original
रसोनस्वरसे सर्पिः पञ्चमूलरसान्वितम् |
सुरारनालदध्यम्लमूलकस्वरसैः सह ||३१||
व्योषदाडिमवृक्षाम्लयवानीचव्यसैन्धवैः |
हिङ्ग्वम्लवेतसाजाजीदीप्यकैश्च समांशिकैः ||३२||
सिद्धं गुल्मग्रहण्यर्शःश्वासोन्मादक्षयज्वरान् |
कासापस्मारमन्दाग्निप्लीहशूलानिलाञ्जयेत् ||३३||
rasōnādighr̥tamāha- rasōnasvarasō ityādi| pañcamūlarasānvitamiti bilvādipañcamūlakvāthānvitam| āranālaṁ kāñjikaṁ, dadhyamlaṁ dadhimastu| dīpyakaḥ ajamōdā| rasōnasvarasādimūlakasvarasāntaiḥ ṣaḍbhirdravairghr̥tasamaiḥ, vyōṣādidravyaiḥ kalkitaiḥ sarpiścaturthāṁśaiḥ, siddhaṁ sarpirgulmādīn jayēditi sambandhaḥ||31-33||
Adhikarana 27 (34-35) · Śloka 35
dadhi sauvīrakaṁ sarpiḥ kvāthau mudgakulatthajau |
pañcāḍhakāni vipacēdāvāpya dvipalānyatha ||34||
sauvarcalaṁ sarjikāṁ ca dēvadārvatha saindhavam |
vātagulmāpahaṁ sarpirētaddīpanamēva ca ||35||
View original
दधि सौवीरकं सर्पिः क्वाथौ मुद्गकुलत्थजौ |
पञ्चाढकानि विपचेदावाप्य द्विपलान्यथ ||३४||
सौवर्चलं सर्जिकां च देवदार्वथ सैन्धवम् |
वातगुल्मापहं सर्पिरेतद्दीपनमेव च ||३५||
dadhi sauvīrakamityādi| dadhyādīni catvāri pr̥thagāḍhakapramāṇāni, sauvarcalādīni dvipalānyāvāpya sarpirāḍhakaṁ vipacēt, ayamatra siddhaḥ pāṭhaḥ, pāramparyāvicchēdasmaraṇāt| vartamānapustakēṣu cāyaṁ paṭhyatē- kulatthamūlakakvāthētyādi||34-35||
Adhikarana 28 (36) · Śloka 37
tr̥ṇamūlakaṣāyē tu jīvanīyaiḥ pacēdghr̥tam |
nyagrōdhādigaṇē vā'pi gaṇē vā'pyutpalādikē ||36||
raktapittōtthitaṁ ghnanti ghr̥tānyētānyasaṁśayam |37|
View original
तृणमूलकषाये तु जीवनीयैः पचेद्घृतम् |
न्यग्रोधादिगणे वाऽपि गणे वाऽप्युत्पलादिके ||३६||
रक्तपित्तोत्थितं घ्नन्ति घृतान्येतान्यसंशयम् |३७|
pittajaraktajagulmayōrghr̥tānyāha- tr̥ṇamūlakaṣāyē ityādi| atra tr̥ṇamūlaśabdāttr̥ṇapañcamūlakaṣāyē iti bōddhavyam| jīvanīyairiti kākōlyādibhiḥ kalkīkr̥tairityarthaḥ| nyagrōdhādigaṇē kvāthīkr̥tē iti jñēyam| vā'pītvapiśabdō jīvanīyaiḥ pacēdghr̥tamiti samuccinōti| ētamutpalādāvapi grāhyam| raktapittōtthitaṁ ‘gulmaṁ’ iti śēṣaḥ||36||-
Adhikarana 29 (37-38) · Śloka 38
āragvadhādau vipacēddīpanīyayutaṁ ghr̥tam ||37||
kṣāravargē pacēccānyat pacēnmūtragaṇē'param |
ghnanti gulmaṁ kaphōdbhūtaṁ ghr̥tānyētānyasaṁśayam ||38||
View original
आरग्वधादौ विपचेद्दीपनीययुतं घृतम् ||३७||
क्षारवर्गे पचेच्चान्यत् पचेन्मूत्रगणेऽपरम् |
घ्नन्ति गुल्मं कफोद्भूतं घृतान्येतान्यसंशयम् ||३८||
kaphagulmē ghr̥tānyāha- āragvadhādau vipacēdityādi| āragvadhādāviti kvāthīkr̥tē| dīpanīyayutamiti pippalyādikalkayutam| ēkaṁ ghr̥tam| kṣāravargē iti muṣkakādārabhya yāvaccatasraḥ kōśātakīriti kṣāravargē, muṣkakādigaṇē ityanyē vyākhyānayanti| atrāpi dīpanīyayutamiti sambadhyatē, tēna kṣāravargadravē pippalyādikalkayutaṁ ghr̥taṁ pacēdityarthaḥ; dvitīyaṁ ghr̥tamityarthaḥ| pacēnmūtragaṇē'paramiti mūtragaṇē gōmūtrādikē'ṣṭasaṅkhyākē'paraṁ tr̥tīyaṁ ghr̥tam| atrāpi dīpanīyayutamiti sambadhyatē| ‘mūtragaṇē'param’ ityatrānyē ‘dīpanīyagaṇē'param’ iti paṭhanti, tacca ṭīkākārā anārṣaṁ varṇayanti| kēcididaṁ kaphagulmacikitsitaṁ vātagulmacikitsānantaraṁ paṭhitvā vātāvarakaṁ kaphaśāntayē kaphahantr̥̄ṇyapi ghr̥tāni vātagulmē śastānīti vyākhyānayanti||37-38||
Adhikarana 30 (39) · Śloka 39
yathādōṣōcchrayaṁ cāpi cikitsētsānnipātikam |39|
View original
यथादोषोच्छ्रयं चापि चिकित्सेत्सान्निपातिकम् |३९|
ēvaṁ ghr̥tānyabhidhāyādhunā sānnipātikē dōṣōdrēkēṇa ghr̥tacūrṇādibhiścikitsitamāha- yathētyādi| yathādōṣōcchrayaṁ yō yō dōṣa ucchrita utkaṭastaccikitsayā cikitsēdityarthaḥ| ‘yathādōṣōcchrayaṁ’ ityatrānyē ‘yathādōṣabalaṁ’ iti paṭhanti; tatrāpyēkō'rthaḥ|39|-
Adhikarana 31 (39) · Śloka 40
cūrṇaṁ hiṅgvādikaṁ vā'pi ghr̥taṁ vā plīhanāśanam ||39||
pibēdgulmāpahaṁ kālē sarpistailvakamēva vā |40|
View original
चूर्णं हिङ्ग्वादिकं वाऽपि घृतं वा प्लीहनाशनम् ||३९||
पिबेद्गुल्मापहं काले सर्पिस्तैल्वकमेव वा |४०|
tacca yathādōṣōcchrayaṁ cikitsitaṁ vātē jitē sati kāryamiti vātaharavidhimāha- cūrṇamityādi| cūrṇaṁ hiṅgvādikamiti hiṅgutrikaṭukētyādinā vātavyādhyuktam| ghr̥taṁ vā plīhanāśanamiti ṣaṭpalakamityarthaḥ| yadyapi ṣaṭpalaṁ ghr̥taṁ tantrāntarē kaphagulmaharatvēna darśitaṁ, tathā'pyatra vilakṣaṇaikadravyatvādvātagulmaharatvam| kālē utpannamātra ēva ṣaṭpalakaṁ ghr̥taṁ hitaṁ, kālē avasthāyāmityanyē| sarpistailvakamiti tilvakaḥ paṭṭikārōdhraḥ, tēna saṁskr̥taṁ tailvakaṁ, vātavyādhyuktaṁ vā||39||-
Adhikarana 32 (40-44) · Śloka 44
tilēkṣurakapālāśasārṣapaṁ yāvanālajam ||40||
bhasma mūlakajaṁ cāpi gōjāvikharahastinām |
mūtrēṇa mahiṣīṇāṁ ca pālikaiścāvacūrṇitaiḥ ||41||
kuṣṭhasaindhavayaṣṭyāhvanāgarakr̥mighātibhiḥ |
sājamōdaiśca daśabhiḥ sāmudrācca palairyutam ||42||
ayaḥpātrē'gninā'lpēna paktvā lēhya(ha)mathōddharēt |
tasya mātrāṁ pibēddadhnā surayā sarpiṣā'pi vā ||43||
dhānyāmlēnōṣṇatōyēna kaulatthēna rasēna vā |
gulmān vātavikārāṁśca kṣārō'yaṁ hantyasaṁśayam ||44||
View original
तिलेक्षुरकपालाशसार्षपं यावनालजम् ||४०||
भस्म मूलकजं चापि गोजाविखरहस्तिनाम् |
मूत्रेण महिषीणां च पालिकैश्चावचूर्णितैः ||४१||
कुष्ठसैन्धवयष्ट्याह्वनागरकृमिघातिभिः |
साजमोदैश्च दशभिः सामुद्राच्च पलैर्युतम् ||४२||
अयःपात्रेऽग्निनाऽल्पेन पक्त्वा लेह्य(ह)मथोद्धरेत् |
तस्य मात्रां पिबेद्दध्ना सुरया सर्पिषाऽपि वा ||४३||
धान्याम्लेनोष्णतोयेन कौलत्थेन रसेन वा |
गुल्मान् वातविकारांश्च क्षारोऽयं हन्त्यसंशयम् ||४४||
pānīyaṁ kṣāramāha- tilētyādi| ikṣurakaḥ kōkilākṣakaḥ| nāgarakasthānē kēcittryūṣaṇaṁ paṭhanti| kr̥mighāti viḍaṅgam| tilādīnāṁ mūlakāntānāṁ bhasma gavādimūtragaṇēna caturguṇēna kṣārakalpēna parisrāvya kuṣṭādibhirajamōdāntaiḥ pālikēḥ sāmudrāt samudralavaṇāddaśabhiḥ palaiścūrṇitairyutaṁ lauhapātrē mr̥dunā cāgninā lēhyaṁ paktvā uddharēditi sambandhaḥ| anyē tu vyākhyānayanti- tilādibhasmapalaśataṁ gavādimūtrēṇa caturguṇēna niṣkvāthya pādabhāgikamavaśēṣya, taccaturthāṁśaṁ kuṣṭhādicūrṇamāvāpya tāvat pacēdyāvallēhyaṁ bhavati| dadhnētyādyanēkāvalōḍanadravyōpadēśō dōṣakālāgnyapēkṣayā| vātavikārān tūnīprabhr̥tīn||40-44||
Adhikarana 33 (45) · Śloka 45
svarjikākuṣṭhasahitaḥ kṣāraḥ kētakijō'pi vā |
tailēna śamayēt pītō gulmaṁ pavanasambhavam ||45||
View original
स्वर्जिकाकुष्ठसहितः क्षारः केतकिजोऽपि वा |
तैलेन शमयेत् पीतो गुल्मं पवनसम्भवम् ||४५||
ślōkēna yōgadvayamāha- svarjikētyādi| kṣārō yavakṣāraḥ| tatra svarjikākuṣṭhasahitō yavakṣārastailēnētyēkō yōgaḥ; kētakijō'pi vētyatrāpi kṣāra iti sambadhyatē, tēna kētakijō'pi vā kṣārastailēnēti dvitīyō yōgaḥ| gauḍāstu kētakikṣāraḥ svarjikākuṣṭhasahitastailēnētyēkamēva yōgaṁ manyantē||45||
Adhikarana 34 (46) · Śloka 46
pītaṁ sukhāmbunā vā'pi svarjikākuṣṭhasaindhavam |46|
View original
पीतं सुखाम्बुना वाऽपि स्वर्जिकाकुष्ठसैन्धवम् |४६|
kṣārāvalēhamabhidhāya cūrṇamāha- pītamityādi| sukhāmbunā īṣaduṣṇōdakēna| gulmaṁ hantītyatrāpi sambadhyatē|46|-
Adhikarana 35 (46-48) · Śloka 49
vr̥ścīva(ra)murubūkaṁ ca varṣābhūrbr̥hatīdvayam ||46||
citrakaṁ ca jaladrōṇē paktvā pādāvaśēṣitam |
māgadhīcitrakakṣaudraliptē kumbhē nidhāpayēt ||47||
madhunaḥ prasthamāvāpya pathyācūrṇārdhasaṁyutam |
busōṣitaṁ daśāhaṁ tu jīrṇabhaktaḥ pibēnnaraḥ ||48||
ariṣṭō'yaṁ jayēdgulmamavipākamarōcakam |49|
View original
वृश्चीव(र)मुरुबूकं च वर्षाभूर्बृहतीद्वयम् ||४६||
चित्रकं च जलद्रोणे पक्त्वा पादावशेषितम् |
मागधीचित्रकक्षौद्रलिप्ते कुम्भे निधापयेत् ||४७||
मधुनः प्रस्थमावाप्य पथ्याचूर्णार्धसंयुतम् |
बुसोषितं दशाहं तु जीर्णभक्तः पिबेन्नरः ||४८||
अरिष्टोऽयं जयेद्गुल्ममविपाकमरोचकम् |४९|
vr̥ścīvādyariṣṭamāha- vr̥ścīvētyādi vr̥ścīvaḥ śuklapunarnavā| urubūkaḥ śuklairaṇḍaḥ| varṣābhūḥ raktapunarnavā| br̥hatīdvayamiti ēkā aṇuphalā , dvitīyā kaṇṭakinī sthūlaphalā| vr̥ścīvādīnāṁ citrakāntānāmāḍhakam; anyē palaśataṁ manyantē, drōṇē'mbhasi palaśatamityādiparibhāṣitatvāt| pādāvaśēṣitaṁ caturthāṁśāvaśiṣṭaṁ kvāthaṁ, magadhādipramāṇaṁ yāvanmātrēṇa kumbhasya samyaglēpanaṁ bhavati, pathyācūrṇārdhasaṁyuktaṁ harītakīcūrṇāṣṭapalasaṁyutam| busōṣitaṁ busamadhyē sthitam| jīrṇabhaktaḥ pariṇatāhāraḥ laghukōṣṭha iti yāvat| pibēt prātarēva||46-48||-
Adhikarana 36 (49-51) · Śloka 52
pāṭhānikumbharajanītrikaṭutriphalāgnikam ||49||
lavaṇaṁ vr̥kṣabījaṁ ca tulyaṁ syādanavō guḍaḥ |
pathyābhirvā yutaṁ cūrṇaṁ gavāṁ mūtrayutaṁ pacēt ||50||
guṭikāstadghanībhūtaṁ kr̥tvā khādēdabhuktavān |
gulmaplīhāgnisādāṁstā nāśayēyuraśēṣataḥ ||51||
hr̥drōgaṁ grahaṇīdōṣaṁ pāṇḍurōgaṁ ca dāruṇam |52|
View original
पाठानिकुम्भरजनीत्रिकटुत्रिफलाग्निकम् ||४९||
लवणं वृक्षबीजं च तुल्यं स्यादनवो गुडः |
पथ्याभिर्वा युतं चूर्णं गवां मूत्रयुतं पचेत् ||५०||
गुटिकास्तद्घनीभूतं कृत्वा खादेदभुक्तवान् |
गुल्मप्लीहाग्निसादांस्ता नाशयेयुरशेषतः ||५१||
हृद्रोगं ग्रहणीदोषं पाण्डुरोगं च दारुणम् |५२|
pāṭhētyādi| nikumbhā dantī| agnikaḥ citrakaḥ, ‘agnimantha’ ityanyē, ‘mōraṭa’ ityaparē| vr̥kṣabījam indrayavaḥ| anavaṁ guḍaṁ purāṇaṁ guḍam| pāṭhādicūrṇaṁ samapurāṇaguḍayutaṁ svādēt, athavā tadēva cūrṇaṁ harītakībhiḥ saha gōmūtrēṇa pacēt, taṁ ca ghanībhūtaṁ guṭikāḥ kr̥tvā prātarēva khādēt| harītakīpramāṇaṁ cūrṇāccaturthāṁśaṁ, gōmūtraṁ tu caturguṇam||49-51||-
Adhikarana 37 (52) · Śloka 53
saśūlē sōnnatē'spandē dāhapākaruganvitē ||52||
gulmē raktaṁ jalaukōbhiḥ sirāmōkṣēṇa vā harēt |53|
View original
सशूले सोन्नतेऽस्पन्दे दाहपाकरुगन्विते ||५२||
गुल्मे रक्तं जलौकोभिः सिरामोक्षेण वा हरेत् |५३|
idānīmavasthāyāṁ gulmē raktamōkṣaṇamāha- saśūlē ityādi| aspandē acalē| pākaruganvitē pākavēdanāyuktē, jalaukōbhī raktaṁ harēt gulmasthānē ēva, sirāmōkṣēṇa tu bāhvōḥ, tantrāntarōktatvāt| kēcit ‘alābupātanaṁ cāpi gulmē śastaṁ kaphātmakē’ iti paṭhanti||52||-
Adhikarana 38 (53) · Śloka 54
sukhōṣṇā jāṅgalarasāḥ susnigdhā vyaktasaindhavāḥ ||53||
kaṭutrikasamāyuktā hitāḥ pānē tu gulminām |54|
View original
सुखोष्णा जाङ्गलरसाः सुस्निग्धा व्यक्तसैन्धवाः ||५३||
कटुत्रिकसमायुक्ता हिताः पाने तु गुल्मिनाम् |५४|
gulmināṁ jāṅgalarasya pānamāha- sukhōṣṇā ityādi| sukhōṣṇā īṣaduṣṇāḥ| jāṅgalarasā jāṅghālaviṣkiramāṁsarasāḥ saṁskr̥tāḥ| susnigdhāḥ samyak snēhasaṁskr̥tāḥ| hitā iti ‘yathādōṣaṁ’ iti śēṣaḥ||53||-
Adhikarana 39 (54) · Śloka 55
pēyā vātaharaiḥ siddhāḥ kaulatthā saṁskr̥tā rasāḥ ||54||
khalāḥ sapañcamūlāśca gulmināṁ bhōjanē hitāḥ |55|
View original
पेया वातहरैः सिद्धाः कौलत्था संस्कृता रसाः ||५४||
खलाः सपञ्चमूलाश्च गुल्मिनां भोजने हिताः |५५|
bhōjanārthamāha- pēyētyādi| vātaharaiḥ bhadradārvādibhiḥ| saṁskr̥tāḥ snēhādibhiḥ| khalāḥ kapitthadāḍimatakraśākādisaṁskr̥tāḥ ‘kacilā’ iti prasiddhāḥ| sapañcamūlāḥ pañcamūlasahitāḥ, ētēna pañcamūlasahitaiḥ kapitthādibhiḥ kr̥tā ityarthaḥ| bhōjanē hitā yathādōṣamityupaskāraḥ||54||-
Adhikarana 40 (55) · Śloka 55
baddhavarcōnilānāṁ tu sārdrakaṁ kṣīramiṣyatē ||55||
View original
बद्धवर्चोनिलानां तु सार्द्रकं क्षीरमिष्यते ||५५||
avasthāvaśēna gulmē bhōjanaviśēṣamāha- baddhētyādi| baddhavarcōnilānāṁ niruddhapurīṣavāyūnām| sārdrakam ārdrakasahitam| iṣyatē ‘bhōjanē’ iti śēṣaḥ||55||
Adhikarana 41 (56) · Śloka 56
kumbhīpiṇḍēṣṭakāsvēdān kārayēt kuśalō bhiṣak |56|
View original
कुम्भीपिण्डेष्टकास्वेदान् कारयेत् कुशलो भिषक् |५६|
āntarōpacāramabhidhāyāvasthāyāṁ bāhyōpacāraṁ svēdamāha- kumbhīpiṇḍēṣṭakāsvēdānityādi| kumbhīprabhr̥tisvēdāḥ svēdādhyāyē abhihitāḥ| nipuṇatayā svēdān kārayēt|56|-
Adhikarana 42 (56) · Śloka 57
gulminaḥ sarva ēvōktā durvirēcyatamā bhr̥śam ||56||
ataścaitāṁstu susvinnān sraṁsanēnōpapādayēt |57|
View original
गुल्मिनः सर्व एवोक्ता दुर्विरेच्यतमा भृशम् ||५६||
अतश्चैतांस्तु सुस्विन्नान् स्रंसनेनोपपादयेत् |५७|
vātaślēṣmātmakē saśūlē kaṭhinē ca gulmē gulminō virēkamāha- gulmina ityādi| sukhinnāniti snēhō hi svēdēnaivākṣiptaḥ, tēna samyak snigdhasvinnān| sraṁsanēna virēkēṇa| upapādayēt yōjayēt||56||-
Adhikarana 43 (57-58) · Śloka 59
vimlāpanābhyañjanāni tathaiva dahanāni ca ||57||
upanāhāśca kartavyāḥ sukhōṣṇāḥ sālvaṇādayaḥ |
udarōktāni sarpīṁṣi mūtravartikriyāstathā ||58||
lavaṇāni ca yōjyāni yānyuktānyanilāmayē |59|
View original
विम्लापनाभ्यञ्जनानि तथैव दहनानि च ||५७||
उपनाहाश्च कर्तव्याः सुखोष्णाः साल्वणादयः |
उदरोक्तानि सर्पींषि मूत्रवर्तिक्रियास्तथा ||५८||
लवणानि च योज्यानि यान्युक्तान्यनिलामये |५९|
kiṁ gulmē virēka ēva kāryaṁ utānyadapītyāha- vimlāpanābhyañjanānītyādi| vimlāpanam aṅgulyādinā gulmasya mardanaṁ, dahanaṁ jāmbavauṣṭhādinā| sālvaṇādaya ityatra ādiśabdaḥ prakārē; tēna sālvaṇaprakārā anyē'pyupanāhasvēdāḥ pacyamānābhimukhē gulmē kāryāḥ| udarōktāni sarpīṁṣi ‘harītakīcūrṇaprasthaṁ’ ityādikāni| mūtravartikriyāstathēti udarōktā ‘vamanaśirōvirēcanadravyāṇāṁ’ ityādikāḥ| lavaṇāni patralavaṇasnēhalavaṇakalyāṇalavaṇāni| anilāmayē vātavyādhau| kēcit ‘sarpīṁṣi’ ityasyāgrē ‘cūrṇāni’ iti paṭhitvā nārācakādaya iti vyākhyānayanti||57-58||-
Adhikarana 44 (59) · Śloka 60
vātavarcōnirōdhē tu sāmudrārdrakasarṣapaiḥ ||59||
kr̥tvā pāyau vidhātavyā vartayō maricōttarāḥ |60|
View original
वातवर्चोनिरोधे तु सामुद्रार्द्रकसर्षपैः ||५९||
कृत्वा पायौ विधातव्या वर्तयो मरिचोत्तराः |६०|
idānīṁ mūtravartiprayōgāvasthāmaparavartiṁ cāha- vātētyādi| sāmudraṁ samudralavaṇaṁ, samudraphēnamaparē| maricōttarā maricapradhānāḥ||59||-
Adhikarana 45 (60) · Śloka 61
dantīcitrakamūlēṣu tathā vātaharēṣu ca ||60||
kuryādariṣṭān sarvāṁśca ślōkasthānē yathēritān |61|
View original
दन्तीचित्रकमूलेषु तथा वातहरेषु च ||६०||
कुर्यादरिष्टान् सर्वांश्च श्लोकस्थाने यथेरितान् |६१|
dantīcitrakamūlēṣvityādi| vātaharēṣu vidārigandhāprabhr̥tiṣu| ślōkasthānē yathēritāniti yathā sūtrasthānē virēcanakalpē āsavakaraṇamuktaṁ, tēnaiva prakārēṇātrāpi dantyādikvāthē'riṣṭānāsavān kuryāt| anyē tu ‘ślōkasthānē’ ityatra dvitīyaṁ sthānaśabdaṁ luptaṁ varṇayanti, luptasthānaśabdēna gulmapratiṣēdhaṁ gr̥hṇanti| tēnātrōktavr̥ścīvādyariṣṭavaddantyādikvāthē madhupathyācūrṇaprakṣēpēṇāriṣṭakaraṇaṁ, sūtrasthānōktaprakārēṇa vā''savakaraṇam||60||-
Adhikarana 46 (61) · Śloka 61
svādēdvā'pyaṅkurān bhr̥ṣṭān pūtīkanr̥pavr̥kṣayōḥ ||61||
View original
स्वादेद्वाऽप्यङ्कुरान् भृष्टान् पूतीकनृपवृक्षयोः ||६१||
svādēdityādi| aṅkurān kōmalapallavān| bhr̥ṣṭāniti ‘snēhēna’ iti śēṣaḥ; anyē agninā bhr̥ṣṭānityāhuḥ, tanmatē vātakāriṇō'pyaṅkurā vyādhipratyanīkatvādgulmē hitāḥ| pūtīkaḥ cirabilvaḥ, nr̥pavr̥kṣō girimālakaḥ||61||
Adhikarana 47 (62) · Śloka 62
ūrdhvavātaṁ manuṣyaṁ ca gulminaṁ na nirūhayēt |62|
View original
ऊर्ध्ववातं मनुष्यं च गुल्मिनं न निरूहयेत् |६२|
idānīṁ gulmē hitasyāpi nirūhasyāvasthāyāṁ niṣēdhamāha- ūrdhvavātamityādi| ūrdhvavātam ūrdhvavātayuktaṁ gulminaṁ manuṣyaṁ na nirūhayēditi sambandhaḥ| kēcidimaṁ pāṭhaṁ na paṭhanti|62|-
Adhikarana 48 (62-63) · Śloka 63
pibēttrivr̥nnāgaraṁ vā saguḍāṁ vā harītakīm ||62||
gugguluṁ trivr̥tāṁ dantīṁ dravantīṁ saindhavaṁ vacām |
mūtramadyapayōdrākṣārasairvīkṣya balābalam ||63||
View original
पिबेत्त्रिवृन्नागरं वा सगुडां वा हरीतकीम् ||६२||
गुग्गुलुं त्रिवृतां दन्तीं द्रवन्तीं सैन्धवं वचाम् |
मूत्रमद्यपयोद्राक्षारसैर्वीक्ष्य बलाबलम् ||६३||
pibēdityādi| pibēditi vakṣyamāṇēna mūtramadyādidravēṇa; anyē pānīyēna pibēdityāhuḥ| trivr̥nnāgaramityēkō yōgaḥ, saguḍāṁ vā harītakīmiti dvitīyaḥ| guggulumityādi| dravantī cīritapatrā dantībhēdaḥ| payaḥ dugdhaṁ, drakṣārasaḥ drākṣāsvarasaḥ| vīkṣya balābalamiti ‘dōṣādīnāṁ’ iti vākyaśēṣaḥ| atrāpi pibēditi sambandhanīyam||62-63||
Adhikarana 49 (64) · Śloka 64
ēvaṁ pīlūni bhr̥ṣṭāni pibēt salavaṇāni tu |64|
View original
एवं पीलूनि भृष्टानि पिबेत् सलवणानि तु |६४|
ēvamityādi| ēvamiti mūtrādibhirityarthaḥ| (bhr̥ṣṭāni snēhēna )|64|-
Adhikarana 50 (64) · Śloka 65
pippalīpippalīmūlacavyacitrakasaindhavaiḥ ||64||
yuktā hanti surā gulmaṁ śīghraṁ kālē prayōjitā |65|
View original
पिप्पलीपिप्पलीमूलचव्यचित्रकसैन्धवैः ||६४||
युक्ता हन्ति सुरा गुल्मं शीघ्रं काले प्रयोजिता |६५|
pippalītyādi| surā paiṣṭī| hantītyatra śīghramiti sambadhyatē| kālē ādhmānādikāyāmavasthāyām||64||-
Adhikarana 51 (65) · Śloka 66
baddhaviṇmārutō gulmī bhuñjīta payasā yavān ||65||
kulmāṣān vā bahusnēhān bhakṣayēllavaṇōttarān |66|
View original
बद्धविण्मारुतो गुल्मी भुञ्जीत पयसा यवान् ||६५||
कुल्माषान् वा बहुस्नेहान् भक्षयेल्लवणोत्तरान् |६६|
baddhētyādi| payasā dugdhēna| yavān vāṭyādikr̥tān| kulmāṣān yavapiṣṭamayān bhakṣyān| lavaṇōttarān saindhavapradhānān||65||-
Adhikarana 52 (66) · Śloka 67
athāsyōpadravaḥ śūlaḥ kathañcidupajāyatē ||66||
śūlaṁ nikhānitamivāsukhaṁ yēna tu vēttyasau |67|
View original
अथास्योपद्रवः शूलः कथञ्चिदुपजायते ||६६||
शूलं निखानितमिवासुखं येन तु वेत्त्यसौ |६७|
idānīṁ gulmōpadravamāha- athētyādi| asya gulmasya, upadravaḥ paścātkālabhāvī kathañcit svahētubhirityarthaḥ| śūla upajāyatē| śūlaṁ nikhānitamiva kīlakaṁ nikhānitamivētyarthaḥ||66||-
Adhikarana 53 (67-68) · Śloka 69
tatra viṇmūtrasaṁrōdhaḥ kr̥cchrōcchvāsaḥ sthirāṅgatā ||67||
tr̥ṣṇā dāhō bhramō'nnasya vidagdhaparivr̥ddhitā |
rōmaharṣō'ruciśchardirbhuktavr̥ddhirjaḍāṅgatā ||68||
vāyvādibhiryathāsaṅkhyaṁ miśrairvā... |69|
View original
तत्र विण्मूत्रसंरोधः कृच्छ्रोच्छ्वासः स्थिराङ्गता ||६७||
तृष्णा दाहो भ्रमोऽन्नस्य विदग्धपरिवृद्धिता |
रोमहर्षोऽरुचिश्छर्दिर्भुक्तवृद्धिर्जडाङ्गता ||६८||
वाय्वादिभिर्यथासङ्ख्यं मिश्रैर्वा... |६९|
tasyaivōpadravasya dōṣaviśēṣēṇa liṅgaṁ saṅkhyāṁ cāha- tatrētyādi| tatrētyupadravē śūlē| sthirāṅgatā kaṭhināṅgatā| annasya vidagdhaparivr̥ddhitā annasya vidāhē śūlasya parivr̥ddhirbhavatītyarthaḥ| bhuktavr̥ddhiriti bhuktasya vr̥ddhiḥ bhuktamātrē śūlasya vr̥ddhirbhavatītyarthaḥ| jaḍāṅgatā aṅgānāṁ jaḍatā| miśrairiti dvandvaiḥ sānnipātikaiścētyarthaḥ| viṇmūtrasaṁrōdha ityādikaṁ vātajaśūlalakṣaṇaṁ, tr̥ṣṇādāha ityādikaṁ pittajaśūlalakṣaṇaṁ, rōmaharṣō'rucirityādikaṁ ślēṣmajaśūlalakṣaṇaṁ, dvidōṣaliṅgaṁ dvandvaiḥ, sarvaliṅgaṁ samastaiḥ||67-68||-
Adhikarana 54 (69-72) · Śloka 73
...vīkṣya yōjayēt |
pathyātrilavaṇaṁ kṣāraṁ hiṅgutumburupauṣkaram ||69||
yavānīṁ ca haridrāṁ ca viḍaṅgānyamlavētasam |
vidārītriphalā'bhīruśr̥ṅgāṭīguḍaśarkarāḥ ||70||
kāśmarīphalayaṣṭyāhvaparūṣakahimāni ca |
ṣaḍgranthātiviṣādārupathyāmaricavr̥kṣajān ||71||
kr̥ṣṇāmūlakacavyaṁ ca nāgarakṣāracitrakān |
uṣṇāmlakāñjikakṣīratōyaiḥ ślōkasamāpanān ||72||
yathākramaṁ vimiśrāṁśca dvandvē sarvāṁśca sarvajē |73|
View original
...वीक्ष्य योजयेत् |
पथ्यात्रिलवणं क्षारं हिङ्गुतुम्बुरुपौष्करम् ||६९||
यवानीं च हरिद्रां च विडङ्गान्यम्लवेतसम् |
विदारीत्रिफलाऽभीरुशृङ्गाटीगुडशर्कराः ||७०||
काश्मरीफलयष्ट्याह्वपरूषकहिमानि च |
षड्ग्रन्थातिविषादारुपथ्यामरिचवृक्षजान् ||७१||
कृष्णामूलकचव्यं च नागरक्षारचित्रकान् |
उष्णाम्लकाञ्जिकक्षीरतोयैः श्लोकसमापनान् ||७२||
यथाक्रमं विमिश्रांश्च द्वन्द्वे सर्वांश्च सर्वजे |७३|
ataḥ paramupadravaśūlasya cikitsitamāha- vīkṣyētyādi| vīkṣyēti vātādibhēdēna śūlamityarthaḥ| trilavaṇaṁ saindhavasauvarcalabiḍāni| kṣārō yavakṣāraḥ| abhīruḥ śatāvarī, śr̥ṅgāṭī jalajaṁ dravyaṁ trikaṇṭakaphalaṁ| guḍaśarkarā gāṅgēṭīphalam | himaṁ candanam| ṣaḍgranthā vacā| vr̥kṣaja indrayavaḥ| mūlakaṁ pippalīmūlam| uṣṇaśabdō'mlakāñjikādibhiḥ sambadhyatē| ślōkasamāpanān ‘yōgān’ iti śēṣaḥ| yathākramamiti pathyādyamlavētasāntamuṣṇāmlakāñjikēna vātikē, vidāryādihimāntumuṣṇakṣīrēṇa paittikē, ṣaḍgranthādicitrakāntamuṣṇatōyēna ślaiṣmikē; vimiśraṁ dvandvē iti pathyādividāryādī vātapaittikē, pathyādiṣaḍgranthādī vātaślaiṣmikē, vidāryādiṣaḍgranthādī pittaślaiṣmikē, sarvāṁśca pathyādīn trīn sannipātē||69-72||-
Adhikarana 55 (73-74) · Śloka 75
tathaiva sēkāvagāhapradēhābhyaṅgabhōjanam ||73||
śiśirōdakapūrṇānāṁ bhājanānāṁ ca dhāraṇam |
vamanōnmardanasvēdalaṅghanakṣapaṇakriyāḥ ||74||
snēhādiśca kramaḥ sarvō viśēṣēṇōpadiśyatē |75|
View original
तथैव सेकावगाहप्रदेहाभ्यङ्गभोजनम् ||७३||
शिशिरोदकपूर्णानां भाजनानां च धारणम् |
वमनोन्मर्दनस्वेदलङ्घनक्षपणक्रियाः ||७४||
स्नेहादिश्च क्रमः सर्वो विशेषेणोपदिश्यते |७५|
kimētadēvōpadravaśūlē kāryamutānyadapītyāha- tathaivētyādi| tathaivēti yathāsaṅkhyamityarthaḥ| tēna sēkādikaṁ vātikē, śiśirōdakādikaṁ paittikē, vamanādikaṁ ślaiṣmikē| snēhādikramaśca yathādōṣaṁ yathāvasthaṁ sarvēṣāmēva, dvandvajē dvayaṁ, sānnipātikē samastam| kṣapaṇakriyā anyā api kaphakṣayakarī||73-74||-
Adhikarana 56 (75) · Śloka 76
vallūraṁ mūlakaṁ matsyān śuṣkaśākāni vaidalam ||75||
na khādēdālukaṁ gulmī madhurāṇi phalāni ca |76|
View original
वल्लूरं मूलकं मत्स्यान् शुष्कशाकानि वैदलम् ||७५||
न खादेदालुकं गुल्मी मधुराणि फलानि च |७६|
gulmōpadravamabhidhāya gulmē varjyamāha- vallūraṁ mūlakamityādi| vallūraṁ śuṣkamāṁsam| vaidalaṁ mudgavanamudgādikam| ālukaṁ piṇḍālukādibhēdēnānēkaprakāram| madhurāṇi phalāni kṣīravr̥kṣaphalāni cōcamōcādīni ca| cakārādēvaṁvidhānyanyānyapi varjyāni| asyāgrē kēcit ‘laghvannaṁ dīpanaṁ snigdhamuṣṇaṁ vātānulōmanam| br̥ṁhaṇaṁ ca bhavēdyacca taddhitaṁ sarvagulminām|| sthānē'vasēkō raktasya bāhumadhyē sirāvyadhaḥ| svēdō'nulōmanaṁ caiva praśastaṁ sarvagulminām’ ityādikaṁ paṭhanti; sa cābhāvānna likhitaḥ| (iti ḍahlaṇēnānyagranthadarśanāduktam)||75||-
Adhikarana 57 (76) · Śloka 77
vinā gulmēna yacchūlaṁ gulmasthānēṣu jāyatē ||76||
nidānaṁ tasya vakṣyāmi rūpaṁ ca sacikitsitam |77|
View original
विना गुल्मेन यच्छूलं गुल्मस्थानेषु जायते ||७६||
निदानं तस्य वक्ष्यामि रूपं च सचिकित्सितम् |७७|
gulmōpadravaṁ śūlamabhidhāyēdānīṁ kēvalaṁ śūlamāha- vinētyādi| gulmasthānēṣu gulmapratiṣēdhōktēṣu| anyē ‘vinā gulmēna’ ityādiślōkaṁ parityajya ‘athātaḥ śūlapratiṣēdhaṁ vyākhyāsyāmaḥ’ iti pratijñāṁ paṭhitvā vātamūtrapurīṣāṇāṁ nigrahādityādinā pr̥thagēva śūlādhyāyaṁ paṭhanti; tē ca pūrvaparipāṭīṁ tyajanti| aparē vinā gulmēnētyādikaṁ samastamapi asau śrutaṁ bhaṇitvā parityajanti| asmābhistu sarvamatānusāribhirjējjaṭābhiprāyēṇa paṭhitaḥ||76||-
Adhikarana 58 (77-80) · Śloka 80
vātamūtrapurīṣāṇāṁ nigrahādatibhōjanāt ||77||
ajīrṇādhyaśanāyāsaviruddhānnōpasēvanāt |
pānīyapānāt kṣutkālē virūḍhānāṁ ca sēvanāt ||78||
piṣṭānnaśuṣkamāṁsānāmupayōgāttathaiva ca |
ēvaṁvidhānāṁ dravyāṇāmanyēṣāṁ cōpasēvanāt ||79||
vāyuḥ prakupitaḥ kōṣṭhē śūlaṁ sañjanayēdbhr̥śam |
nirucchvāsī bhavēttēna vēdanāpīḍitō naraḥ ||80||
View original
वातमूत्रपुरीषाणां निग्रहादतिभोजनात् ||७७||
अजीर्णाध्यशनायासविरुद्धान्नोपसेवनात् |
पानीयपानात् क्षुत्काले विरूढानां च सेवनात् ||७८||
पिष्टान्नशुष्कमांसानामुपयोगात्तथैव च |
एवंविधानां द्रव्याणामन्येषां चोपसेवनात् ||७९||
वायुः प्रकुपितः कोष्ठे शूलं सञ्जनयेद्भृशम् |
निरुच्छ्वासी भवेत्तेन वेदनापीडितो नरः ||८०||
śūlasya hētuṁ samprāptiṁ cāha- vātamūtrapurīṣāṇāmityādi| nigrahāt vēgakālē'varōdhāt| ajīrṇam āmavidagdhādibhēdabhinnam| adhyaśanaṁ sājīrṇabhōjanam| āyāsaḥ śarīrāyāsajanakaṁ karma| viruddhānnaṁ hitāhitīyōktam| virūḍhānāṁ vigatarōhāṇāmaṅkuritānāṁ vā| ēvaṁvidhānāṁ dōṣaprakōpaṇānām| kōṣṭhē sarvasminnudarē| nirucchvāsaḥ niruddhōcchvāsaḥ| tēna śūlēna| vātamūtrapurīṣāṇāṁ nigrahādityādiranyēṣāṁ cōpasēvanādityantō hētuḥ, vāyuḥ prakupita ityādiśca samprāptiḥ||77-80||
Adhikarana 59 (81) · Śloka 81
śaṅkusphōṭanavattasya yasmāttīvrāśca vēdanāḥ |
śūlāsaktasya lakṣyantē tasmācchūlamihōcyatē ||81||
View original
शङ्कुस्फोटनवत्तस्य यस्मात्तीव्राश्च वेदनाः |
शूलासक्तस्य लक्ष्यन्ते तस्माच्छूलमिहोच्यते ||८१||
tat kasmācchūlamucyata ityāha- śaṅkvityādi| śaṅkusphōṭanavat kīlakāhananavattīvrā vēdanāḥ, tasya vyādhitasya, śūlāsaktasya śūlinaḥ; ētēnaitaduktaṁ bhavati- yathā kasyacit kīlakāhananēna tīvrā vēdanā lakṣyatē tadvattasya yasmādvēdanā lakṣyatē tasmācchūlamihōcyatē||81||
Adhikarana 60 (82-83) · Śloka 83
nirāhārasya yasyaiva tīvraṁ śūlamudīryatē |
prastabdhagātrō bhavati kr̥cchrēṇōcchvasitīva ca ||82||
vātamūtrapurīṣāṇi kr̥cchrēṇa kurutē naraḥ |
ētairliṅgairvijānīyācchūlaṁ vātasamudbhavam ||83||
View original
निराहारस्य यस्यैव तीव्रं शूलमुदीर्यते |
प्रस्तब्धगात्रो भवति कृच्छ्रेणोच्छ्वसितीव च ||८२||
वातमूत्रपुरीषाणि कृच्छ्रेण कुरुते नरः |
एतैर्लिङ्गैर्विजानीयाच्छूलं वातसमुद्भवम् ||८३||
vātaśūlalakṣaṇamāha- nirāhārasyētyādi||82-83||
Adhikarana 61 (84) · Śloka 85
tr̥ṣṇā dāhō madō mūrcchā tīvraṁ śūlaṁ tathaiva ca |
śītābhikāmō bhavati śītēnaiva praśāmyati ||84||
ētairliṅgairvijānīyācchūlaṁ pittasamudbhavam |85|
View original
तृष्णा दाहो मदो मूर्च्छा तीव्रं शूलं तथैव च |
शीताभिकामो भवति शीतेनैव प्रशाम्यति ||८४||
एतैर्लिङ्गैर्विजानीयाच्छूलं पित्तसमुद्भवम् |८५|
pittaśūlalakṣaṇamāha- tr̥ṣṇētyādi| śītābhikāmaḥ śītābhilāṣaḥ| praśāmyati ‘śūlaṁ’ iti śēṣaḥ||84||-
Adhikarana 62 (85-86) · Śloka 86
śūlēnōtpīḍyamānasya hr̥llāsa upajāyatē ||85||
atīva pūrṇakōṣṭhatvaṁ tathaiva gurugātratā |
ētacchlēṣmasamutthasya śūlasyōktaṁ nidarśanam ||86||
View original
शूलेनोत्पीड्यमानस्य हृल्लास उपजायते ||८५||
अतीव पूर्णकोष्ठत्वं तथैव गुरुगात्रता |
एतच्छ्लेष्मसमुत्थस्य शूलस्योक्तं निदर्शनम् ||८६||
kaphaśūlalakṣaṇamāha- śūlēnētyādi| hr̥llāsaḥ thūtkaraṇam| nidarśanaṁ lakṣaṇam||85-86||
Adhikarana 63 (87) · Śloka 88
sarvāṇi dr̥ṣṭvā rūpāṇi nirdiśētsānnipātikam |
sannipātasamutthānamasādhyaṁ taṁ vinirdiśēt ||87||
śūlānāṁ lakṣaṇaṁ prōktaṁ... |88|
View original
सर्वाणि दृष्ट्वा रूपाणि निर्दिशेत्सान्निपातिकम् |
सन्निपातसमुत्थानमसाध्यं तं विनिर्दिशेत् ||८७||
शूलानां लक्षणं प्रोक्तं... |८८|
sānnipātikaśūlalakṣaṇamāha- sarvāṇītyādi| nanu, kaiścit pūrvācāryairdōṣabhēdēna niyataṁ sthānaṁ śūlasyōktam| tathāhi- “vātātmakaṁ bastigataṁ vadanti, pittātmakaṁ cāpi vadanti nābhyām| hr̥tpārśvakukṣau kaphasanniviṣṭaṁ, sarvēṣu dēśēṣu ca sannipātāt”- iti; tat kathamatra tathā nōktam| satyaṁ, kupitadōṣāṇāṁ svāśayē parāśayē ca vyādhyutpādakatvānna niyataṁ sthānamasti, atastathā nōktam||87||-
Adhikarana 64 (88) · Śloka 89
...cikitsāṁ tu nibōdha mē |
āśukārī hi pavanastasmāttaṁ tvarayā jayēt ||88||
tasya śūlābhipannasya svēda ēva sukhāvahaḥ |89|
View original
...चिकित्सां तु निबोध मे |
आशुकारी हि पवनस्तस्मात्तं त्वरया जयेत् ||८८||
तस्य शूलाभिपन्नस्य स्वेद एव सुखावहः |८९|
cikitsāmityādi| nibōdha jānīhi| mē matsakāśāt| āśukārītyādi| āśukārī śīghramatyayakāritvāt| hi yasmāt| taṁ vātam| tasyētyādi|- tasya puruṣasya, śūlābhipannasya vātikaśūlakrāntasya; anyē tu tasya vātasya yacchūlaṁ tēna ākrāntasyētyāhuḥ||88||-
Adhikarana 65 (89) · Śloka 89
pāyasaiḥ kr̥śarāpiṇḍaiḥ snigdhairvā piśitairhitaḥ ||89||
View original
पायसैः कृशरापिण्डैः स्निग्धैर्वा पिशितैर्हितः ||८९||
sa ca svēdaḥ kairdravyaiḥ kārya ityāha- pāyasairityādi| pāyasō dugdhasiddhāstaṇḍulāḥ| kr̥śarāpiṇḍaiḥ tilataṇḍulamāṣakr̥tayavāgūpiṇḍaiḥ| hita iti ‘svēda’ iti śēṣaḥ||89||
Adhikarana 66 (90-91) · Śloka 91
trivr̥cchākēna vā snigdhamuṣṇaṁ bhuñjīta bhōjanam |
cirabilvāṅkurān vāpi tailabhr̥ṣṭāṁstu bhakṣayēt ||90||
vaihaṅgāṁśca rasān snigdhān jāṅgalān śūlapīḍitaḥ |
yathālābhaṁ niṣēvēta māṁsāni bilaśāyinām ||91||
View original
त्रिवृच्छाकेन वा स्निग्धमुष्णं भुञ्जीत भोजनम् |
चिरबिल्वाङ्कुरान् वापि तैलभृष्टांस्तु भक्षयेत् ||९०||
वैहङ्गांश्च रसान् स्निग्धान् जाङ्गलान् शूलपीडितः |
यथालाभं निषेवेत मांसानि बिलशायिनाम् ||९१||
bhōjanamāha- trivr̥cchākēnētyādi| snigdhādiguṇaṁ bhōjanaṁ trivr̥cchākēna saha bhuñjītēti piṇḍārthaḥ| cirabilvāṅkurānityādi| aṅkurāḥ śuṅgāḥ| vaihaṅgāṁścētyādi| jāṅgalān vaihaṅgān, lāvādikr̥tānityarthaḥ| bilēśayāḥ śvāvicchallakādayaḥ||90-91||
Adhikarana 67 (92) · Śloka 92
surā sauvīrakaṁ cukraṁ mastūdaśvittathā dadhi |
sakālalavaṇaṁ pēyaṁ śūlē vātasamudbhavē ||92||
View original
सुरा सौवीरकं चुक्रं मस्तूदश्वित्तथा दधि |
सकाललवणं पेयं शूले वातसमुद्भवे ||९२||
surā sauvīrakamityādi| surā piṣṭabhavā| sauvīrakaṁ kāñjikabhēdaḥ| cukraṁ śuktam| mastu dadhimastu| udaśvit ardhōdakaṁ takram| tathēti yathālābhamityarthaḥ| kālalavaṇaśabdēna yadyapi nirgandhasauvarcalamucyatē, tathā'pyatra gandhavatsauvarcalaṁ grāhyaṁ, tantrāntarōktatvāt||92||
Adhikarana 68 (93) · Śloka 93
kulatthayūṣō yuktāmlō lāvakīyūṣasaṁskr̥taḥ |
sasaindhavaḥ samaricō vātaśūlavināśanaḥ ||93||
View original
कुलत्थयूषो युक्ताम्लो लावकीयूषसंस्कृतः |
ससैन्धवः समरिचो वातशूलविनाशनः ||९३||
kulatthayūṣa ityādi| yuktaṁ mātrayōpahitamamlaṁ dāḍimādikaṁ yatra sa yuktāmlaḥ| lāvakīyūṣasaṁskr̥ta iti lāvakēna kr̥tō yūṣō lāvakīyūṣaḥ, tēna saṁskr̥taḥ||93||
Adhikarana 69 (94) · Śloka 95
viḍaṅgaśigrukampillapathyāśyāmāmlavētasān |
surasāmaśvamūtrīṁ ca sauvarcalayutān pibēt ||94||
madyēna vātajaṁ śūlaṁ kṣipramēva praśāmyati |95|
View original
विडङ्गशिग्रुकम्पिल्लपथ्याश्यामाम्लवेतसान् |
सुरसामश्वमूत्रीं च सौवर्चलयुतान् पिबेत् ||९४||
मद्येन वातजं शूलं क्षिप्रमेव प्रशाम्यति |९५|
viḍaṅgētyādi| śigruḥ viṭapaśākaṁ, śōbhāñjanamaparē| śyāmā aruṇamūlā trivr̥t| surasā tulasī| aśvamūtrī śallakī||94||-
Adhikarana 70 (95-99) · Śloka 100
pr̥thvīkājājicavikāyavānīvyōṣacitrakāḥ ||95||
pippalyaḥ pippalīmūlaṁ saindhavaṁ cēti cūrṇayēt |
tāni cūrṇāni payasā pibēt kāmbalikēna vā ||96||
madhvāsavēna cukrēṇa surāsauvīrakēṇa vā |
athavai(cai)tāni cūrṇāni mātuluṅgarasēna vā ||97||
tathā badarayūṣēṇa bhāvitāni punaḥ punaḥ |
tāni hiṅgupragāḍhāni saha śarkarayā pibēt ||98||
saha dāḍimasārēṇa vartiḥ kāryā bhiṣagjitā |
sā vartirvātikaṁ śūlaṁ kṣipramēva vyapōhati ||99||
guḍatailēna vā līḍhā pītā madyēna vā punaḥ |100|
View original
पृथ्वीकाजाजिचविकायवानीव्योषचित्रकाः ||९५||
पिप्पल्यः पिप्पलीमूलं सैन्धवं चेति चूर्णयेत् |
तानि चूर्णानि पयसा पिबेत् काम्बलिकेन वा ||९६||
मध्वासवेन चुक्रेण सुरासौवीरकेण वा |
अथवै(चै)तानि चूर्णानि मातुलुङ्गरसेन वा ||९७||
तथा बदरयूषेण भावितानि पुनः पुनः |
तानि हिङ्गुप्रगाढानि सह शर्करया पिबेत् ||९८||
सह दाडिमसारेण वर्तिः कार्या भिषग्जिता |
सा वर्तिर्वातिकं शूलं क्षिप्रमेव व्यपोहति ||९९||
गुडतैलेन वा लीढा पीता मद्येन वा पुनः |१००|
pr̥thvīkētyādi| pr̥thvīkā hiṅgupatrikā| ajājī uttarāpathē jīrakaviśēṣaḥ| kāmbalikēna dadhimastvamlasiddhayūṣēṇa| cukraṁ śuktam| sauvīrakaṁ virēcanadravyavikalpakathitam| pakṣāntaramāha- athavētyādi| ētāni pūrvōktāni cūrṇāni, bījapūrakarasēna badarayūṣēṇa vā punaḥ punarbhāvitāni hiṅgūtkaṭāni śarkarayā saha mātuluṅgarasēnaiva pibēditi piṇḍārthaḥ| saha dāḍimasārēṇētyādi|- tairēva cūrṇairdāḍimasārēṇa saha bhiṣagjitā vaidyēna vartirvā kāryā| sā ca vartirguḍatailēna līḍhā madyēna vā pītā satī vātikaṁ śūlaṁ kṣipramēva hantītyarthaḥ||95-99||-
Adhikarana 71 (100) · Śloka 101
bubhukṣāprabhavē śūlē laghu santarpaṇaṁ hitam ||100||
uṣṇaiḥ kṣīrairyavāgūbhiḥ snigdhairmāṁsarasaistathā |101|
View original
बुभुक्षाप्रभवे शूले लघु सन्तर्पणं हितम् ||१००||
उष्णैः क्षीरैर्यवागूभिः स्निग्धैर्मांसरसैस्तथा |१०१|
bubhukṣāprabhavē ityādi| laghviti mātrayā svabhāvēna ca| santarpaṇaṁ bhōjanam| uṣṇairiti kṣīrādibhiḥ sambadhyatē||100||-
Adhikarana 72 (101-102) · Śloka 103
vātaśūlē samutpannē rūkṣaṁ snigdhēna bhōjayēt ||101||
susaṁskr̥tāḥ pradēyāḥ syurghr̥tapūrā viśēṣataḥ |
vāruṇīṁ ca pibējjantustathā sampadyatē sukhī ||102||
ētadvātasamutthasya śūlasyōktaṁ cikitsitam |103|
View original
वातशूले समुत्पन्ने रूक्षं स्निग्धेन भोजयेत् ||१०१||
सुसंस्कृताः प्रदेयाः स्युर्घृतपूरा विशेषतः |
वारुणीं च पिबेज्जन्तुस्तथा सम्पद्यते सुखी ||१०२||
एतद्वातसमुत्थस्य शूलस्योक्तं चिकित्सितम् |१०३|
vātētyādi| susaṁskr̥tāḥ śuṇṭhīmaricādibhiḥ| pradēyā dātavyāḥ| ghr̥tapūrā ghr̥tapūpā ityarthaḥ| vāruṇī surā| tathā tēna prakārēṇa| sukhī sampadyatē sukhī bhavatītyarthaḥ| upasaṁhāramāha- ētadvātasamutthasyētyādi||101-102||-
Adhikarana 73 (103-104) · Śloka 104
atha pittasamutthasya kriyāṁ vakṣyāmyataḥ param ||103||
sa sukhaṁ chardayitvā tu pītvā śītōdakaṁ naraḥ |
śītalāni ca sēvēta sarvāṇyuṣṇāni varjayēt ||104||
View original
अथ पित्तसमुत्थस्य क्रियां वक्ष्याम्यतः परम् ||१०३||
स सुखं छर्दयित्वा तु पीत्वा शीतोदकं नरः |
शीतलानि च सेवेत सर्वाण्युष्णानि वर्जयेत् ||१०४||
vātaśūlōpakramamabhidhāyēdānīṁ pittaśūlacikitsāmāha- athētyādi| athēti vākyālaṅkārē, vākyōpakramē ityanyē| tadēṣa cikitsitamāha- sa ityādi| sa pittaśūlī naraḥ, śītōdakaṁ pītvā, sukhaṁ yathā bhavati tathā chardayitvā, śītalāni bhajēta, uṣṇāni sarvāṇi varjayēditi piṇḍārthaḥ||103-104||
Adhikarana 74 (105) · Śloka 105
maṇirājatatāmrāṇi bhājanāni ca sarvaśaḥ |
vāripūrṇāni tānyasya śūlasyōpari nikṣipēt ||105||
View original
मणिराजतताम्राणि भाजनानि च सर्वशः |
वारिपूर्णानि तान्यस्य शूलस्योपरि निक्षिपेत् ||१०५||
maṇirājatatāmrāṇītyādi| rājataṁ rūpyamayam| sarvaśa āmukhāt| asya pittaśūlinaḥ||105||
Adhikarana 75 (106-107) · Śloka 107
guḍaḥ śāliryavāḥ kṣīraṁ sarpiḥpānaṁ virēcanam |
jāṅgalāni ca māṁsāni bhēṣajaṁ pittaśūlinām ||106||
rasān sēvēta pittaghnān pittalāni vivarjayēt |
pālāśaṁ dhānvanaṁ vā'pi pibēdyūṣaṁ saśarkaram ||107||
View original
गुडः शालिर्यवाः क्षीरं सर्पिःपानं विरेचनम् |
जाङ्गलानि च मांसानि भेषजं पित्तशूलिनाम् ||१०६||
रसान् सेवेत पित्तघ्नान् पित्तलानि विवर्जयेत् |
पालाशं धान्वनं वाऽपि पिबेद्यूषं सशर्करम् ||१०७||
guḍētyādi| pittaghnān rasān jāṅgalavargē yāni nirdiṣṭāni pittaharāṇi māṁsāni tatkr̥tān rasānityarthaḥ| pittalānītyādi| pittalāni annapānādīni| pālāśaṁ yūṣaṁ māṁsādamāṁsarasamityarthaḥ| dhānvanaṁ jāṅgalamāṁsarasam||106-107||
Adhikarana 76 (108) · Śloka 108
paruṣakāṇi mr̥dvīkākharjūrōdakajānyapi |
tat pibēccharkarāyuktaṁ pittaśūlanivāraṇam ||108||
View original
परुषकाणि मृद्वीकाखर्जूरोदकजान्यपि |
तत् पिबेच्छर्करायुक्तं पित्तशूलनिवारणम् ||१०८||
parūṣakāṇītyādi| parūṣakāṇi parūṣakaphalāni| udakajāni padmāni||108||
Adhikarana 77 (109) · Śloka 109
aśanē bhuktamātrē tu prakōpaḥ ślaiṣmikasya ca |
vamanaṁ kārayēttatra pippalīvāriṇā bhiṣak ||109||
View original
अशने भुक्तमात्रे तु प्रकोपः श्लैष्मिकस्य च |
वमनं कारयेत्तत्र पिप्पलीवारिणा भिषक् ||१०९||
ślaiṣmikaśūlacikitsāmāha- aśanē ityādi| aśanē bhōjanē| ślaiṣmikasya ślēṣmaśūlasya| tatra ślēṣmaśūlē| pippalīvāriṇā pippalīyuktapānīyēna, anyē vāriśabdaṁ kvāthē vartayanti, aparē pippalīśabdēna madanaphalabījāni kathayanti||109||
Adhikarana 78 (110) · Śloka 110
rūkṣaḥ svēdaḥ prayōjyaḥ syādanyāścōṣṇāḥ kriyā hitāḥ |
pippalī śr̥ṅgavēraṁ ca ślēṣmaśūlē bhiṣagjitam ||110||
View original
रूक्षः स्वेदः प्रयोज्यः स्यादन्याश्चोष्णाः क्रिया हिताः |
पिप्पली शृङ्गवेरं च श्लेष्मशूले भिषग्जितम् ||११०||
rūkṣaḥ svēdaḥ prayōjya ityādi|- rūkṣaḥ svēdaḥ snigdharahitaḥ karīṣādikr̥taḥ| pippalīśr̥ṅgavēraprayōgaścūrṇakalkakvāthādividhinā||110||
Adhikarana 79 (111) · Śloka 111
pāṭhāṁ vacāṁ trikaṭukaṁ tathā kaṭukarōhiṇīm |
citrakasya ca niryūhē pibēdyūṣaṁ sahārjakam ||111||
View original
पाठां वचां त्रिकटुकं तथा कटुकरोहिणीम् |
चित्रकस्य च निर्यूहे पिबेद्यूषं सहार्जकम् ||१११||
pāṭhāmityādi| pāṭhādīni dravyāṇi cūrṇitāni kalkitāni vā citrakasya niryūhē kvāthē pibēdityēkō yōgaḥ| yūṣaṁ sahārjakamiti dvitīyō yōgaḥ| yūṣaṁ śūlaharaśimbidhānyayūṣam| arjakaḥ kuṭhērakaḥ||111||
Adhikarana 80 (112-115) · Śloka 115
ēraṇḍaphalamūlāni mūlaṁ gōkṣurakasya ca |
śālaparṇīṁ pr̥śniparṇīṁ br̥hatīṁ kaṇṭakārikām ||112||
dadyācchr̥gālavinnāṁ ca sahadēvāṁ tathaiva ca |
mahāsahāṁ kṣudrasahāṁ mūlamikṣurakasya ca ||113||
ētat sambhr̥tya sambhāraṁ jaladrōṇē vipācayēt |
caturbhāgāvaśēṣaṁ tu yavakṣārayutaṁ pibēt ||114||
vātikaṁ paittikaṁ vā'pi ślaiṣmikaṁ sānnipātikam |
prasahya nāśayēcchūlaṁ chinnābhramiva mārutaḥ ||115||
View original
एरण्डफलमूलानि मूलं गोक्षुरकस्य च |
शालपर्णीं पृश्निपर्णीं बृहतीं कण्टकारिकाम् ||११२||
दद्याच्छृगालविन्नां च सहदेवां तथैव च |
महासहां क्षुद्रसहां मूलमिक्षुरकस्य च ||११३||
एतत् सम्भृत्य सम्भारं जलद्रोणे विपाचयेत् |
चतुर्भागावशेषं तु यवक्षारयुतं पिबेत् ||११४||
वातिकं पैत्तिकं वाऽपि श्लैष्मिकं सान्निपातिकम् |
प्रसह्य नाशयेच्छूलं छिन्नाभ्रमिव मारुतः ||११५||
ēraṇḍadvādaśakamāha- ēraṇḍētyādi| śr̥gālavinnā pr̥śniparṇībhēdaḥ| mahāsahā māṣaparṇī| kṣudrasahā mudgaparṇī| ikṣurakaḥ kōkilākṣakaḥ| sambhr̥tya ēkīkr̥tya| ēraṇḍādidravyasambhāraḥ catuḥṣaṣṭipalapramitaḥ; tulāpramita ityanyē| prasahya balātkārēṇa| pibēdityanēnābhyavahārēṇātra sūcyatē; tēna tr̥ṣṇāyāṁ pānamācamanaṁ vā tēna kāryam, anyathā drōṇacaturthāṁśasya sādhitasya jalasyāparakvāthavat paladvayapānē vaiyarthyaṁ syāt| yadyapyayaṁ yōgaḥ sarvaśūlaharastathāpyatyantakaphaśūlaharatvādatrōktaḥ| kēcit ‘mūlaṁ cēkṣurakasya’ ityatra ‘dadyāccaivēkṣuvālikām’ iti paṭhitvā khaggalīmiti vyākhyānayanti||112-115||
Adhikarana 81 (116) · Śloka 117
pippalī svarjikākṣārō yavāścitraka ēva ca |
sēvyaṁ caitat samānīya bhasma kuryādvicakṣaṇaḥ ||116||
taduṣṇavāriṇā pītaṁ ślēṣmaśūlē bhiṣagjitam |117|
View original
पिप्पली स्वर्जिकाक्षारो यवाश्चित्रक एव च |
सेव्यं चैतत् समानीय भस्म कुर्याद्विचक्षणः ||११६||
तदुष्णवारिणा पीतं श्लेष्मशूले भिषग्जितम् |११७|
pippalītyādi| sēvyam uśīraṁ, tat bhasma||116||-
Adhikarana 82 (117-119) · Śloka 119
ruṇaddhi mārutaṁ ślēṣmā kukṣipārśvavyavasthitaḥ ||117||
sa saṁruddhaḥ karōtyāśu sādhmānaṁ guḍguḍāyanam |
sūcībhiriva nistōdaṁ kr̥cchrōcchvāsī tadā naraḥ ||118||
nānnaṁ vāñchati nō nidrāmupaityartinipīḍitaḥ |
pārśvaśūlaḥ sa vijñēyaḥ kaphānilasamudbhavaḥ ||119||
View original
रुणद्धि मारुतं श्लेष्मा कुक्षिपार्श्वव्यवस्थितः ||११७||
स संरुद्धः करोत्याशु साध्मानं गुड्गुडायनम् |
सूचीभिरिव निस्तोदं कृच्छ्रोच्छ्वासी तदा नरः ||११८||
नान्नं वाञ्छति नो निद्रामुपैत्यर्तिनिपीडितः |
पार्श्वशूलः स विज्ञेयः कफानिलसमुद्भवः ||११९||
yadyapi catvāraḥ śūlāḥ, tathāpi dōṣadhātumalasaṁsargādāyatanaviśēṣānnimittataścaiṣāṁ vikalpa iti kr̥tvā pārśvādiśūlamāha- ruṇaddhītyādi| sa vāyuḥ| ādhmānam udarāpūraḥ| guḍguḍāyanamatra avyaktaśabdaḥ| nō nidrāmupaiti na nidrāṁ prāpnōtītyarthaḥ||117-119||
Adhikarana 83 (120-122) · Śloka 123
tatra puṣkaramūlāni hiṅgu sauvarcalaṁ viḍam |
saindhavaṁ tumburuṁ pathyāṁ cūrṇaṁ kr̥tvā tu pāyayēt ||120||
pārśvahr̥dbastiśūlēṣu yavakvāthēna saṁyutam |
sarpiḥ plīhōdarōktaṁ vā ghr̥taṁ vā hiṅgusaṁyutam ||121||
bījapūrakasāraṁ vā payasā saha sādhitam |
ēraṇḍatailamathavā madyamastupayōrasaiḥ ||122||
bhōjayēccāpi payasā jāṅgalēna rasēna vā |123|
View original
तत्र पुष्करमूलानि हिङ्गु सौवर्चलं विडम् |
सैन्धवं तुम्बुरुं पथ्यां चूर्णं कृत्वा तु पाययेत् ||१२०||
पार्श्वहृद्बस्तिशूलेषु यवक्वाथेन संयुतम् |
सर्पिः प्लीहोदरोक्तं वा घृतं वा हिङ्गुसंयुतम् ||१२१||
बीजपूरकसारं वा पयसा सह साधितम् |
एरण्डतैलमथवा मद्यमस्तुपयोरसैः ||१२२||
भोजयेच्चापि पयसा जाङ्गलेन रसेन वा |१२३|
pārśvaśūlē cikitsitamāha- tatrētyādi| puṣkaramūlādīni dravyāṇi cūrṇaṁ kr̥tvā pārśvādiśūlēṣu yavakvāthēna saṁyutaṁ pāyayēditi piṇḍārthaḥ| yadyapyayaṁ yōgō'patantrakē'pi paṭhitaḥ, tathā'pyatrāmlavētasābhāvāt punaḥ paṭhitaḥ| sarpiḥ plīhōdarōktamityādi plīhōdarōktaṁ sarpiḥ ṣaṭpalaṁ, hiṅgusaṁyutaṁ ghr̥taṁ vā asiddhamēva| payasā kṣīrēṇa, sādhitaṁ kvāthitaṁ, bījapūrakasāraṁ bījapūrakaphalabījam, atrāpi pāyayēditi sambadhyatē| kēcit ‘bījapūrakasāraṁ ca’ ityatra ‘pibēdbījakasāraṁ ca’ iti paṭhanti| ēraṇḍatailamityādi|- ēraṇḍatailaṁ vā madyādibhiryathāsātmyaṁ yathādōṣaṁ ca prātarēva pibēt, jīrṇē ca kṣīrēṇa jāṅgalarasēna vā bhōjayēt||120-122||-
Adhikarana 84 (123-125) · Śloka 125
prakupyati yadā kukṣau vahnimākramya mārutaḥ ||123||
tadā'sya bhōjanaṁ bhuktaṁ sōpastambhaṁ na pacyatē |
ucchvasityāmaśakr̥tā śūlēnāhanyatē muhuḥ ||124||
naivāsanē na śayanē tiṣṭhan vā labhatē sukham |
kukṣiśūla iti khyātō vātādāmasamudbhavaḥ ||125||
View original
प्रकुप्यति यदा कुक्षौ वह्निमाक्रम्य मारुतः ||१२३||
तदाऽस्य भोजनं भुक्तं सोपस्तम्भं न पच्यते |
उच्छ्वसित्यामशकृता शूलेनाहन्यते मुहुः ||१२४||
नैवासने न शयने तिष्ठन् वा लभते सुखम् |
कुक्षिशूल इति ख्यातो वातादामसमुद्भवः ||१२५||
kukṣiśūlamāha- prakupyatītyādi| ākramya mandīkr̥tya| sōpastambhaṁ stabdhatānvitam| ucchvasiti ucchvāsaṁ karōti ‘puruṣa’ iti śēṣaḥ| āmaśakr̥tā apakvapurīṣēṇa| tiṣṭhan ūrdhvībhavan||123-125||
Adhikarana 85 (126) · Śloka 126
vamanaṁ kārayēttatra laṅghayēdvā yathābalam |
saṁsargapācanaṁ kuryādamlairdīpanasaṁyutaiḥ ||126||
View original
वमनं कारयेत्तत्र लङ्घयेद्वा यथाबलम् |
संसर्गपाचनं कुर्यादम्लैर्दीपनसंयुतैः ||१२६||
kukṣiśūlē cikitsāmāha- vamanaṁ kārayēttatrētyādi| tatra kukṣiśūlē| yathābalaṁ balasyānatikramēṇa| saṁsargapācanaṁ pēyādikramapācanam| amlaiḥ dāḍimatakrādibhiḥ| dīpanasaṁyutairiti pañcakōlayutaiḥ||126||
Adhikarana 86 (127) · Śloka 128
nāgaraṁ dīpyakaṁ cavyaṁ hiṅgu sauvarcalaṁ viḍam |
mātuluṅgasya bījāni tathā śyāmōrubūkayōḥ ||127||
br̥hatyāḥ kaṇṭakāryāśca kvāthaṁ śūlaharaṁ pibēt |128|
View original
नागरं दीप्यकं चव्यं हिङ्गु सौवर्चलं विडम् |
मातुलुङ्गस्य बीजानि तथा श्यामोरुबूकयोः ||१२७||
बृहत्याः कण्टकार्याश्च क्वाथं शूलहरं पिबेत् |१२८|
kvāthamāha- nāgaraṁ dīpyakamityādi| nāgarādikvāthaṁ hiṅgusaurvacalaviḍaprakṣēpaṁ pibēditi piṇḍārthaḥ| bījānītiśabdō mātuluṅgādibhiḥ kaṇṭakārīparyantaiḥ saha sambadhyatē| śyāmā vr̥ddhadārakaḥ| urubūkaḥ raktairaṇḍaḥ, śuklairaṇḍamaparē| br̥hatī aṇuphalā sthūlaphalā vā||127||-
Adhikarana 87 (128-129) · Śloka 129
vacā sauvarcalaṁ hiṅgu kuṣṭhaṁ sātiviṣā'bhayā ||128||
kuṭajasya ca bījāni sadyaḥśūlaharāṇi tu |
virēcanē prayuñjīta jñātvā dōṣabalābalam ||129||
View original
वचा सौवर्चलं हिङ्गु कुष्ठं सातिविषाऽभया ||१२८||
कुटजस्य च बीजानि सद्यःशूलहराणि तु |
विरेचने प्रयुञ्जीत ज्ञात्वा दोषबलाबलम् ||१२९||
kukṣiśūlē virēcanamāha- vacētyādi| vacādīni kuṭajabījāntāni sadyaḥśūlaharāṇi virēcanē dōṣabalābalaṁ jñātvā prayuñjītēti piṇḍārthaḥ| dōṣabalābalamityatrādiśabdō luptō draṣṭavyaḥ, tēna prakr̥tyādīnapi jñātvētyarthaḥ||128-129||
Adhikarana 88 (130) · Śloka 130
snēhabastīnnirūhāṁśca kuryāddōṣanibarhaṇān |130|
View original
स्नेहबस्तीन्निरूहांश्च कुर्याद्दोषनिबर्हणान् |१३०|
kiṁ kukṣiśūlē virēcanamēva yujyatē utānyadapītyāha- snēhabastīnityādi|130|-
Adhikarana 89 (130) · Śloka 131
upanāhāḥ snēhasēkā dhānyāmlapariṣēcanam ||130||
avagāhāśca śasyantē yaccānyadapi taddhitam |131|
View original
उपनाहाः स्नेहसेका धान्याम्लपरिषेचनम् ||१३०||
अवगाहाश्च शस्यन्ते यच्चान्यदपि तद्धितम् |१३१|
kukṣiśūlē upanāhādisvēdasya praśastatvamāha- upanāhā ityādi| upanāhāḥ sālvaṇāprakārāḥ| dhānyāmlaṁ kāñjikam| avagāhō vātaharadravapūrṇadrōṇyādinimajjanam| yaccānyadapītyādi| taddhitaṁ kukṣiśūlahitaṁ yadanyadapi bhavati tadasya śasyatē ityarthaḥ||130||
Adhikarana 90 (131-132) · Śloka 132
kaphapittāvaruddhastu mārutō rasamūrcchitaḥ ||131||
hr̥disthaḥ kurutē śūlamucchvāsārōdhakaṁ param |
sa hr̥cchūla iti khyātō rasamārutasambhavaḥ ||132||
View original
कफपित्तावरुद्धस्तु मारुतो रसमूर्च्छितः ||१३१||
हृदिस्थः कुरुते शूलमुच्छ्वासारोधकं परम् |
स हृच्छूल इति ख्यातो रसमारुतसम्भवः ||१३२||
hr̥cchūlamāha- kaphētyādi| avaruddhō ruddhaḥ| rasamūrcchitō rasasaṁyutaḥ| ucchvāsārōdhakaṁ ucchvāsasya āsamantādrōdhakamityarthaḥ| ētaddhr̥cchūlaṁ yasmāddhr̥drōgavilakṣaṇaṁ tasmāddhr̥drōgādbhinnaṁ, tathā samprāptibhēdācca||131-132||
Adhikarana 91 (133) · Śloka 133
tatrāpi karmābhihitaṁ yaduktaṁ hr̥dvikāriṇām |133|
View original
तत्रापि कर्माभिहितं यदुक्तं हृद्विकारिणाम् |१३३|
hr̥cchūlē hr̥drōgōktāṁ kriyāmatidiśannāha- tatrāpi karmābhihitamityādi| yaddhr̥dvikāriṇāṁ hr̥drōgiṇāṁ karmōktaṁ tadatrāpi hr̥cchūlē'bhihitamiti piṇḍārthaḥ|133|-
Adhikarana 92 (133-134) · Śloka 134
saṁrōdhāt kupitō vāyurbastimāvr̥tya tiṣṭhati ||133||
bastivaṅkṣaṇanābhīṣu tataḥ śūlō'sya jāyatē |
viṇmūtravātasaṁrōdhī bastiśūlaḥ sa mārutāt ||134||
View original
संरोधात् कुपितो वायुर्बस्तिमावृत्य तिष्ठति ||१३३||
बस्तिवङ्क्षणनाभीषु ततः शूलोऽस्य जायते |
विण्मूत्रवातसंरोधी बस्तिशूलः स मारुतात् ||१३४||
bastiśūlamāha- saṁrōdhādityādi| saṁrōdhāt mūtrapurīṣādīnāmityarthaḥ| bastiḥ mūtrādhāraḥ, vaṅkṣaṇaḥ gaṇḍakaḥ||133-134||
Adhikarana 93 (135) · Śloka 135
nābhyāṁ vaṅkṣaṇapārśvēṣu kukṣau mēḍhrāntramardakaḥ |
mūtramāvr̥tya gr̥hṇāti mūtraśūlaḥ sa mārutāt ||135||
View original
नाभ्यां वङ्क्षणपार्श्वेषु कुक्षौ मेढ्रान्त्रमर्दकः |
मूत्रमावृत्य गृह्णाति मूत्रशूलः स मारुतात् ||१३५||
mūtraśūlamāha- nābhyāmityādi| yadā mēḍhrāntramardakō vāyurāvr̥tya avarudhya mūtraṁ gr̥hṇāti , tadā nābhyādiṣu śūlō jāyatē| sa ca mārutāt mūtraśūlō jñēyaḥ||135||
Adhikarana 94 (136-139) · Śloka 139
vāyuḥ prakupitō yasya rūkṣāhārasya dēhinaḥ |
malaṁ ruṇaddhi kōṣṭhasthaṁ mandīkr̥tya tu pāvakam ||136||
śūlaṁ sañjanayaṁstīvraṁ srōtāṁsyāvr̥tya tasya hi |
dakṣiṇaṁ yadi vā vāmaṁ kukṣimādāya jāyatē ||137||
sarvatra vardhatē kṣipraṁ bhramannatha saghōṣavān |
pipāsā vardhatē tīvrā bhramō mūrcchā ca jāyatē ||138||
uccāritō mūtritaśca na śāntimadhigacchati |
viṭśūlamētajjānīyādbhiṣak paramadāruṇam ||139||
View original
वायुः प्रकुपितो यस्य रूक्षाहारस्य देहिनः |
मलं रुणद्धि कोष्ठस्थं मन्दीकृत्य तु पावकम् ||१३६||
शूलं सञ्जनयंस्तीव्रं स्रोतांस्यावृत्य तस्य हि |
दक्षिणं यदि वा वामं कुक्षिमादाय जायते ||१३७||
सर्वत्र वर्धते क्षिप्रं भ्रमन्नथ सघोषवान् |
पिपासा वर्धते तीव्रा भ्रमो मूर्च्छा च जायते ||१३८||
उच्चारितो मूत्रितश्च न शान्तिमधिगच्छति |
विट्शूलमेतज्जानीयाद्भिषक् परमदारुणम् ||१३९||
purīṣaśūlamāha- vāyurityādi| ēvambhūtasya dēhinō vahniṁ mandīkr̥tya srōtāṁsi cāvr̥tya prakupitō vāyustīvraṁ śūlaṁ sañjanayan kōṣṭhasthaṁ malaṁ ruṇaddhi, tasya ca dakṣiṇaṁ vāmaṁ vā kukṣiṁ gr̥hītvā śūlāya jāyatē, sa ca sarvatra bhraman ghōṣavān śabdayuktō vardhatē iti piṇḍārthaḥ| uccāritaḥ sañjātapurīṣavēgaḥ| nādhigacchati na prāpnōti| paramadāruṇam atiśayakaṣṭakāri||136-139||
Adhikarana 95 (140-141) · Śloka 141
kṣipraṁ dōṣaharaṁ kāryaṁ bhiṣajā sādhu jānatā |
svēdanaṁ śamanaṁ caiva nirūhāḥ snēhabastayaḥ ||140||
pūrvōddiṣṭān pāyayēta yōgān kōṣṭhaviśōdhanān |
udāvartaharāścāsya kriyāḥ sarvāḥ sukhāvahāḥ ||141||
View original
क्षिप्रं दोषहरं कार्यं भिषजा साधु जानता |
स्वेदनं शमनं चैव निरूहाः स्नेहबस्तयः ||१४०||
पूर्वोद्दिष्टान् पाययेत योगान् कोष्ठविशोधनान् |
उदावर्तहराश्चास्य क्रियाः सर्वाः सुखावहाः ||१४१||
idānīṁ bastiśūladīnāṁ sāmānyacikitsāmāha- kṣipramityādi| dōṣaharaṁ śōdhanam| sādhu śōbhanam| śamanaṁ saṁśamanam||140-141||
Adhikarana 96 (142-144) · Śloka 144
atimātraṁ yadā bhuktaṁ pāvakē mr̥dutāṁ gatē |
sthirībhūtaṁ tu tatkōṣṭhē vāyurāvr̥tya tiṣṭhati ||142||
avipākagataṁ hyannaṁ śūlaṁ tīvraṁ karōtyati |
mūrcchā''dhmānaṁ vidāhaśca hr̥dutklēśō vilambikā ||143||
viricyatē chardayati kampatē'tha vimuhyati |
avipākādbhavēcchūlastvannadōṣasamudbhavaḥ ||144||
View original
अतिमात्रं यदा भुक्तं पावके मृदुतां गते |
स्थिरीभूतं तु तत्कोष्ठे वायुरावृत्य तिष्ठति ||१४२||
अविपाकगतं ह्यन्नं शूलं तीव्रं करोत्यति |
मूर्च्छाऽऽध्मानं विदाहश्च हृदुत्क्लेशो विलम्बिका ||१४३||
विरिच्यते छर्दयति कम्पतेऽथ विमुह्यति |
अविपाकाद्भवेच्छूलस्त्वन्नदोषसमुद्भवः ||१४४||
atimātramityādi| avipākagatam avipākaṁ prāptam||142-144||
Adhikarana 97 (145) · Śloka 145
vamanaṁ laṅghanaṁ svēdaḥ pācanaṁ phalavartayaḥ |
kṣārāścūrṇāni guṭikāḥ śasyantē śūlanāśanāḥ ||145||
View original
वमनं लङ्घनं स्वेदः पाचनं फलवर्तयः |
क्षाराश्चूर्णानि गुटिकाः शस्यन्ते शूलनाशनाः ||१४५||
tasya cikitsitamāha- vamanamityādi||145||
Adhikarana 98 (146) · Śloka 146
gulmāvasthāḥ kriyāḥ kāryā yathāvat sarvaśūlinām ||146||
View original
गुल्मावस्थाः क्रियाः कार्या यथावत् सर्वशूलिनाम् ||१४६||
idanīmupasaṁhāramāha- gulmāvasthā ityādi| yathāvat yathāvastham||146||
Adhikarana puShpikA · Śloka 42
iti suśrutasaṁhitāyāmuttaratantrāntargatē kāya cikitsātantrē gulmapratiṣēdhō nāma (caturthō'dhyāyaḥ, āditaḥ) dvicatvāriṁśō'dhyāyaḥ ||42||
View original
इति सुश्रुतसंहितायामुत्तरतन्त्रान्तर्गते काय चिकित्सातन्त्रे गुल्मप्रतिषेधो नाम (चतुर्थोऽध्यायः, आदितः) द्विचत्वारिंशोऽध्यायः ||४२||
iti śrīḍalha(hla)ṇaviracitāyāṁ suśrutavyākhyāyāṁ nibandhasaṅgrahākhyāyāmuttaratantrē kāyacikitsāyāṁ gulmapratiṣēdhō nāma dvicatvāriṁśattamō'dhyāyaḥ||42||