Adhikarana 1 (1-2) · Śloka 2
athātō hikkāpratiṣēdhaṁ vyākhyāsyāmaḥ ||1||
yathōvāca bhagavān dhanvantariḥ ||2||
View original
अथातो हिक्काप्रतिषेधं व्याख्यास्यामः ||१||
यथोवाच भगवान् धन्वन्तरिः ||२||
chardipratiṣēdhānantaraṁ tulyasaṅkhyatvāt katipayanidānasāmyācca hikkāpratiṣēdhaṁ vyākhyātuṁ pratijānītē,- athāta ityādi||1-2||
Adhikarana 2 (3-5) · Śloka 5
vidāhiguruviṣṭambhirūkṣābhiṣyandibhōjanaiḥ |
śītapānāsanasthānarajōdhūmānilānalaiḥ ||3||
vyāyāmakarmabhārādhvavēgāghātāpatarpaṇaiḥ |
āmādōṣābhighātastrīkṣayadōṣaprapīḍanaiḥ ||4||
viṣamāśanādhyanaśanaistathā samaśanairapi |
hikkā śvāsaśca kāsaśca nr̥ṇāṁ samupajāyatē ||5||
View original
विदाहिगुरुविष्टम्भिरूक्षाभिष्यन्दिभोजनैः |
शीतपानासनस्थानरजोधूमानिलानलैः ||३||
व्यायामकर्मभाराध्ववेगाघातापतर्पणैः |
आमादोषाभिघातस्त्रीक्षयदोषप्रपीडनैः ||४||
विषमाशनाध्यनशनैस्तथा समशनैरपि |
हिक्का श्वासश्च कासश्च नृणां समुपजायते ||५||
hikkāyā nidānamāha- vidāhiguruviṣṭambhītyādi| vidāhyādibhirhikkādayastrayō jāyantē ityanvayaḥ| vidāhīni marīcasarṣapamadyaprabhr̥tīni| gurūṇi guṇataḥ pākataśca| viṣṭambhīni karīraprabhr̥tīni| rūkṣāṇi caṇakādīni| abhiṣyandīni abhimukhēna syandituṁ śīlaṁ yēṣāṁ tāni, abhiṣyandanaśīlāni matsyamāṣaphāṇitādīni| śītaśabdaḥ pānādibhistribhiḥ sambadhyatē| rajō dhūliḥ, sā ca dhūmavannāsāpravēśāt kāraṇam| vyāyāmakarma dhanurākarṣaṇādivyāpāraḥ| vēgāghātō vēgadhāraṇam| apatarpaṇam anaśanādi| prapīḍanaśabda āmadōṣādibhiḥ pratyēkaṁ sambadhyatē| amadōṣaḥ “ūṣmaṇō'lpabalatvēna dhātumādyamapācitam| duṣṭamāmāśayagataṁ rasamāmaṁ pracakṣatē”- ityuktalakṣaṇaḥ| kāsaścōktō'pi ēkanidānapratipādanārthaṁ punarabhihita iti||3-5||
Adhikarana 3 (6) · Śloka 6
muhurmuhurvāyarudēti sasvanō yakr̥tplihāntrāṇi mukhādivākṣipan |
sa ghōṣavānāśu hinastyasūn yatastatastu hikkēti bhiṣagbhirucyatē ||6||
View original
मुहुर्मुहुर्वायरुदेति सस्वनो यकृत्प्लिहान्त्राणि मुखादिवाक्षिपन् |
स घोषवानाशु हिनस्त्यसून् यतस्ततस्तु हिक्केति भिषग्भिरुच्यते ||६||
hikkānāṁ svarūpaṁ niruktiṁ cāha- muhurityādi| vāyuratra sōdānaḥ prāṇa ityāhuḥ| muhurmuhurudēti ūrdhvamēti| sasvanaḥ śabdavān| ūrdhvagatimēva viśinaṣṭi- yakr̥dityādi| atra plīhnō hrasvēkāratvaṁ chandō'nurōdhāt| mukhāditi lyablōpē pañcamī, tēna yakr̥tplīhāntrāṇi mukhamānīya niḥkṣipan niḥsārayannityarthaḥ| mukhādivētyādi mukhaśabdēna prāṇōdakānnavāhīni srōtāṁsi labhyantē| uktaṁ ca,- ‘prāṇōdakānnavāhīni srōtāṁsi vikr̥tō'nilaḥ’ iti| sa ghōṣavānityādinā hikkāniruktiḥ| yataḥ sa vāyuḥ ghōṣavān san āśu śīghramasūn prāṇān hinasti tatō budhaiḥ ‘hikkā’ ityucyatē| sasvana ityanēna gatatvād ghōṣavānityabhidhānaṁ niruktipradarśanārtham| hikkēti niruktau pr̥ṣōdarāditvādrūpasiddhiḥ| hig iti kr̥tvā kāyati śabdāyatē iti ‘hikkā’ iti śābdikāḥ||6||
Adhikarana 4 (7) · Śloka 7
annajāṁ yamalāṁ kṣudrāṁ gambhīrāṁ mahatīṁ tathā |
vāyuḥ kaphēnānugataḥ pañca hikkāḥ karōti hi ||7||
View original
अन्नजां यमलां क्षुद्रां गम्भीरां महतीं तथा |
वायुः कफेनानुगतः पञ्च हिक्काः करोति हि ||७||
tāsāṁ bhēdaṁ samprāptiṁ cāha- annajāmityādi| vāyuḥ kaphēnānugataḥ san annajādibhēdēna pañca hikkāḥ karōti| yamalaiva carakē vyapētēti nāmnā paṭhyatē, annapānē vyapētē pariṇatē jāyata ityatō hētōḥ| ‘kaphēnānugataḥ prāṇaḥ’ iti vā pāṭhaḥ| prāṇō'tra vāyuriti||7||
Adhikarana 5 (8) · Śloka 8
mukhaṁ kaṣāyamaratirgauravaṁ kaṇṭhavakṣasōḥ |
pūrvarūpāṇi hikkānāmāṭōpō jaṭharasya ca ||8||
View original
मुखं कषायमरतिर्गौरवं कण्ठवक्षसोः |
पूर्वरूपाणि हिक्कानामाटोपो जठरस्य च ||८||
hikkānāṁ pūrvarūpamāha- mukhamityādi| mukhaṁ kaṣāyaṁ vātāt, natu kaphānmādhuryaṁ, vyādhiprabhāvāt| aratiḥ na kutracidavasthitiścētasaḥ| kēcit pūrvarūpaṁ na paṭhanti, kaphavātōdbhavasya gauravādēranumānagrāhyatvāt||8||
Adhikarana 6 (9) · Śloka 10
tvaramāṇasya cāhāraṁ bhuñjānasyāthavā ghanam |
vāyurannairavastīrṇaḥ kaṭukairarditō bhr̥śam ||9||
hikkayatyūrdhvagō bhūtvā tāṁ vidyādannajāṁ bhiṣak |10|
View original
त्वरमाणस्य चाहारं भुञ्जानस्याथवा घनम् |
वायुरन्नैरवस्तीर्णः कटुकैरर्दितो भृशम् ||९||
हिक्कयत्यूर्ध्वगो भूत्वा तां विद्यादन्नजां भिषक् |१०|
annajālakṣaṇamāha- tvaramāṇasyētyādi| annajādīnāṁ sādhyatvēna prāśastyāt pūrvamabhidhānam| āhāraṁ tvaramāṇasya athavā dhanaṁ gurumannaṁ bhuñjānasya annairavastīrṇa ācchāditō vāyuḥ tathā kaṭukairbhr̥śamarditō vāyurūrdhvagō bhūtvā hikkayati hikkāṁ karōti, bhiṣak tām annajāṁ vidyāt jānīyāt; yadyapyannajāyāṁ vāyuḥ kāraṇaṁ, tathā'pyannēna tatpīḍanāttadvyapadēśaḥ||9||-
Adhikarana 7 (10) · Śloka 11
cirēṇa yamalairvēgairyā hikkā sampravartatē ||10||
kampayantī śirōgrīvaṁ yamalāṁ tāṁ vinirdiśēt |11|
View original
चिरेण यमलैर्वेगैर्या हिक्का सम्प्रवर्तते ||१०||
कम्पयन्ती शिरोग्रीवं यमलां तां विनिर्दिशेत् |११|
yamalālakṣaṇamāha- cirēṇētyādi| yā hikkā cirēṇa yamalairvēgaiḥ sampravartatē sā yamalā, yamalairvēgairyugapadvāradvayaṁ hikkatē ityarthaḥ | kampayantī śirōgrīvamityupalakṣaṇaṁ; tēna carakōktāḥ pralāpavamitr̥ṣṇāvaicittyajr̥mbhāviplutākṣatvamukhaśōṣāśca bōddhavyā iti gayadāsaḥ| iyamasādhyā'pi balavataḥ sthiradhātvindriyasya sattvavataśca siddhyati||10||-
Adhikarana 8 (11) · Śloka 12
vikr̥ṣṭakālairyā vēgairmandaiḥ samabhivartatē ||11||
kṣudrikā nāma sā hikkā jatrumūlāt pradhāvitā |12|
View original
विकृष्टकालैर्या वेगैर्मन्दैः समभिवर्तते ||११||
क्षुद्रिका नाम सा हिक्का जत्रुमूलात् प्रधाविता |१२|
kṣudrālakṣaṇamāha- vikr̥ṣṭakālairityādi| vikr̥ṣṭakālairiti cirēṇa vēgairjāyatē| kimbhūtā? jatrumūlāt pradhāvitā āgatā, sā kṣudrikākhyā| jatruḥ kaṇṭhōrasōḥ sandhiriti jējjaṭaḥ; jatru grīvāmūlaṁ tadgrahaṇēna hr̥dayaklōmakaṇṭhānāmapi grahaṇamiti gayadāsaḥ||11||-
Adhikarana 9 (12-13) · Śloka 13
nābhipravr̥ttā yā hikkā ghōrā gambhīranādinī ||12||
śuṣkauṣṭhakaṇṭhajihvāsyaśvāsapārśvarujākarī |
anēkōpadravayutā gambhīrā nāma sā smr̥tā ||13||
View original
नाभिप्रवृत्ता या हिक्का घोरा गम्भीरनादिनी ||१२||
शुष्कौष्ठकण्ठजिह्वास्यश्वासपार्श्वरुजाकरी |
अनेकोपद्रवयुता गम्भीरा नाम सा स्मृता ||१३||
gambhīrālakṣaṇamāha- nābhipravr̥ttētyādi| yā hikkā nābhipravr̥ttā nābhitaḥ pravr̥ttiryasyāḥ sā, ata ēva asyā gambhīrātvaṁ; ghōrā kaṣṭasādhyā| śuṣkētyādi śuṣkaśabda ōṣṭhādibhiścaturbhiḥ sambandhanīyaḥ| tathā anēkōpadravavatī anēkōpadravairjvaraśvāsatr̥ṣṇādibhiryuktā, sā gambhīrā nāma smr̥tā; iyamasādhyā||12-13||
Adhikarana 10 (14) · Śloka 14
marmāṇyāpīḍayantīva satataṁ yā pravartatē |
dēhamāyamya vēgēna ghōṣayatyatitr̥ṣyataḥ |
mahāhikkēti sā jñēyā sarvagātraprakampinī ||14||
View original
मर्माण्यापीडयन्तीव सततं या प्रवर्तते |
देहमायम्य वेगेन घोषयत्यतितृष्यतः |
महाहिक्केति सा ज्ञेया सर्वगात्रप्रकम्पिनी ||१४||
mahāhikkālakṣaṇamāha- marmāṇītyādi| marmāṇi bastihr̥dayaśirāṁsi; anyē nābhihr̥dayastanamūlānyāhuḥ| āyamya vistārya, ‘āyasya’ iti pāṭhē sa ēvārthaḥ| ghōṣavatī saśabdā| iyamapyasādhyā||14||
Adhikarana 11 (15) · Śloka 15
āyamyatē hikkā'tōṅgāni yasya dr̥ṣṭiścōrdhvaṁ tāmyatē yasya gāḍham |
kṣīṇō'nnadviṭ kāsatē yaśca hikkī tau dvāvantyau varjayēddhikkamānau ||15||
View original
आयम्यते हिक्काऽतोङ्गानि यस्य दृष्टिश्चोर्ध्वं ताम्यते यस्य गाढम् |
क्षीणोऽन्नद्विट् कासते यश्च हिक्की तौ द्वावन्त्यौ वर्जयेद्धिक्कमानौ ||१५||
idānīṁ sādhyānāmapi hikkānāmavasthāviśēṣē'sādhyatvamāha- āyamyata ityādi| yasya puṁsō hikkatō hikkāṁ kurvatō dēha āyamyatē dīrghōkriyata iva; tathaiva dr̥ṣṭiścōrdhvaṁ ‘bhavati’ iti śēṣaḥ, dr̥ṣṭiśabdēnātra dr̥ṣṭyadhiṣṭhānaṁ vivakṣitaṁ, natu darśanēndriyaśaktiḥ| gāḍham atiśayēna, tāmyatē ākuñcatē dēha iti sambandha iti jējjaṭagayadāsau; ‘tāmyatē yaśca’ iti pāṭhāntaraṁ, tāmyatē muhyati hikkī| kṣīṇastathā annadviṭ tathā kṣauti kṣutaṁ karōti| tau dvāviti āyamyata ityādinā nityamityantēna ēkāvasthō hikkī, kṣīṇa ityādinā atimātrāntēnāparaḥ| sādhyānāmapi madhyē ēvaṁvidhau varjayēdityarthaḥ; gambhīrāmahatyōḥ svabhāvādēvāsādhyatvāttadyuktau hikkinau, antyau antapaṭhitau, asādhyau| pāṭhāntarāṇi vyākhyāviśēṣāśca vistarabhayānna likhitāḥ||15||
Adhikarana 12 (16) · Śloka 16
prāṇāyāmōdvējanatrāsanāni sūcītōdaiḥ sambhramaścātra śastaḥ |16|
View original
प्राणायामोद्वेजनत्रासनानि सूचीतोदैः सम्भ्रमश्चात्र शस्तः |१६|
idānīṁ hikkānāṁ cikitsitamāha- prāṇāyāmōdvējanētyādi| atra hikkāsu, prāṇāyāmādi śastamiti sambandhaḥ| prāṇāyāmō vāyōrnirōdhaḥ| yadyapi rēcakapūrakakumbhakabhēdāt prāṇāyāmastrividhaḥ, tathā'pyūrdhvagatinirōdhāt kumbhaka ēvātra| trāsanamalpasattvasya bhayōtpādakairvākyaiḥ| udvējanaṁ paruṣavacanaiḥ| sūcītōdaiḥ sambhramaḥ sūcīvyathābhirmanasa ākulīkaraṇam| ētacca prāyaḥ kṣudrāyāmannajāyāṁ ca yōjanīyam|16|-
Adhikarana 13 (16) · Śloka 16
yaṣṭyāhvaṁ vā mākṣikēṇāvapīḍē pippalyō vā śarkarācūrṇayuktāḥ ||16||
View original
यष्ट्याह्वं वा माक्षिकेणावपीडे पिप्पल्यो वा शर्कराचूर्णयुक्ताः ||१६||
nasyamāha- yaṣṭyāhvaṁ vētyādi| vāśabdō'tra bhinnakramē| yaṣṭyāhvaṁ yaṣṭīmadhu, mākṣikēṇa madhunā, avapīḍē śastaṁ; pippalyō vā śarkarācūrṇayuktā avapīḍē śastā iti yōjanīyam||16||
Adhikarana 14 (17) · Śloka 17
sarpiḥ kōṣṇaṁ kṣīramikṣō rasō vā nātikṣīṇē chardanaṁ śāntihētōḥ |17|
View original
सर्पिः कोष्णं क्षीरमिक्षो रसो वा नातिक्षीणे छर्दनं शान्तिहेतोः |१७|
sarpirityādi| sarpiḥprabhr̥tikaṁ pānaṁ hitam| chardanaṁ vamanam| ‘śāntihētōḥ’ ityatrānyē ‘sraṁsanaṁ ca’ iti paṭhitvā virēcanaṁ cēti vyākhyānayanti; taṁ ca nēcchanti śrījējjaṭācāryāḥ, samatantrēṣvapi hikkāsu virēcanasyānuktatvāt|17|-
Adhikarana 15 (17) · Śloka 18
nārīpayaḥpiṣṭamaśuklacandanaṁ ghr̥taṁ sukhōṣṇaṁ ca sasaindhavaṁ tathā ||17||
cūrṇīkr̥taṁ saindhavamambhasā'thavā nihanti hikkāṁ ca hitaṁ ca nasyataḥ |18|
View original
नारीपयःपिष्टमशुक्लचन्दनं घृतं सुखोष्णं च ससैन्धवं तथा ||१७||
चूर्णीकृतं सैन्धवमम्भसाऽथवा निहन्ति हिक्कां च हितं च नस्यतः |१८|
nasyatrayamāha- nārīpaya ityādi| nārīpayaḥpiṣṭamaśuklacandanaṁ raktacandanaṁ nasyatō nasyāt hitamityēkō yōgaḥ| aśuklacandanaṁ sukhōṣṇaṁ ghr̥taṁ cēti dvitīyaḥ| sukhōṣṇam īṣaduṣṇam| athavā'mbhasā cūrṇīkr̥taṁ saindhavaṁ cēti tr̥tīyaḥ| ētāni trīṇi nasyāni dōṣādyapēkṣayā yōjyāni||17||-
Adhikarana 16 (18) · Śloka 19
yuñjyāddhūmaṁ śālaniryāsajātaṁ naipālaṁ vā gōviṣāṇōdbhavaṁ vā ||18||
sarpiḥsnigdhaiścarmabālaiḥ kr̥taṁ vā hikkāsthānē svēdanaṁ cāpi kāryam |19|
View original
युञ्ज्याद्धूमं शालनिर्यासजातं नैपालं वा गोविषाणोद्भवं वा ||१८||
सर्पिःस्निग्धैश्चर्मबालैः कृतं वा हिक्कास्थाने स्वेदनं चापि कार्यम् |१९|
nasyānantaraṁ līnadōṣanirharaṇārthaṁ dhūmānāha- yuñjyādityādi| śālaniryāsaḥ sarjarasaḥ| naipālaṁ manaḥśilājātaṁ dhūmam| gōviṣāṇōdbhavaṁ gōśr̥ṅgōdbhavadhūmaṁ, carmabālairgōrēva| svēdanamāha- hikkētyādi| hikkāsthānē kaṇṭhastanāntarē| kēciccarmabālaiḥ svēdanamicchanti||18||-
Adhikarana 17 (19-20) · Śloka 21
kṣaudrōpētaṁ gairikaṁ kāñcanāhvaṁ lihyādbhasma grāmyasattvāsthijaṁ vā ||19||
tadvacchvāvinmēṣagōśalya(lla)kānāṁ rōmāṇyantardhūmadagdhāni cātra |
madhvājyāktaṁ barhipatraprasūtamēvaṁ bhasmaudumbaraṁ tailvakaṁ vā ||20||
svarjikṣāraṁ bījapūrādrasēna kṣaudrōpētaṁ hanti līḍhvā''śu hikkām |21|
View original
क्षौद्रोपेतं गैरिकं काञ्चनाह्वं लिह्याद्भस्म ग्राम्यसत्त्वास्थिजं वा ||१९||
तद्वच्छ्वाविन्मेषगोशल्य(ल्ल)कानां रोमाण्यन्तर्धूमदग्धानि चात्र |
मध्वाज्याक्तं बर्हिपत्रप्रसूतमेवं भस्मौदुम्बरं तैल्वकं वा ||२०||
स्वर्जिक्षारं बीजपूराद्रसेन क्षौद्रोपेतं हन्ति लीढ्वाऽऽशु हिक्काम् |२१|
lēhānāha- kṣaudrōpētamityādi| kāñcanāhvaṁ gairikaṁ suvarṇagairikaṁ dākṣiṇātyaprasiddhaṁ kṣaudrōpētaṁ lihyādityarthaḥ| grāmyasattvā gavādayastēṣāmasthijaṁ bhasma kṣaudrōpētaṁ lihyāt| tadvaditi kṣaudrōpētaṁ śvāvidhādīnāṁ rōmajaṁ bhasma lihyāt| śvāvit sēḍhikā, tasyāḥ sūcaya ēva lōmāni| antardhūmadagdhānīti ētēṣāṁ rōmāṇi ghaṭamadhyē nikṣipya mukhaṁ pidhāya dagdhānītyarthaḥ| atra hikkāsu| ‘atra’ ityatra ‘ārta’ iti kēcit paṭhanti| kimētāvadēva līḍhvā hikkāṁ hantyutānyadapītyāha- madhvityādi| barhipatraprasūtaṁ mayūrapicchacandrikōtpannaṁ bhasma madhughr̥tōpētaṁ, ēvaṁ pūrvōktaguṇam| madhughr̥tē atra na tulyabhāgē; uktaṁ ca,- “bhajatō viṣarūpatvaṁ tulyāṁśē madhusarpiṣī”- iti| audumbaraṁ tailvakaṁ vā bhasma ēvaṁ mayūrapatravanmadhughr̥tōpētaṁ hikkāghnam| svarjikṣāramityādi| yasmāt hikkā ślēṣmāvaruddhamārgavātajā tasmānmārgaviśuddhyarthamētē lēhā dēyāḥ||19-20||-
Adhikarana 18 (21) · Śloka 21
sarpiḥsnigdhā ghnanti hikkāṁ yavāgvaḥ kōṣṇagrāsāḥ pāyasō vā sukhōṣṇaḥ ||21||
View original
सर्पिःस्निग्धा घ्नन्ति हिक्कां यवाग्वः कोष्णग्रासाः पायसो वा सुखोष्णः ||२१||
idānīmāhārāśritaṁ hikkānāmauṣadhāmāha - sarpirityādi| kōṣṇagrāsāḥ sukhōṣṇakavalāḥ| pāyasamāha- pāyasō vā sukhōṣṇa iti hantītyanuvartatē||21||
Adhikarana 19 (22) · Śloka 22
śuṇṭhītōyē sādhitaṁ kṣīramājaṁ tadvat pītaṁ śarkarāsaṁyutaṁ vā |
ātr̥ptērvā sēvyamānaṁ nihanyād ghrātaṁ hikkāmāśu mūtraṁ tvajāvyōḥ ||22||
View original
शुण्ठीतोये साधितं क्षीरमाजं तद्वत् पीतं शर्करासंयुतं वा |
आतृप्तेर्वा सेव्यमानं निहन्याद् घ्रातं हिक्कामाशु मूत्रं त्वजाव्योः ||२२||
kṣīramāha- śuṇṭhītōyē sādhitamityādi| śuṇṭhītōyē kṣīrāccaturguṇē sādhitamajādugdhaṁ pītaṁ tadvat hikkāharaṁ bhavati; śarkarāsaṁyutaṁ vā sādhitaṁ dugdhamātr̥ptēḥ sēvyamānaṁ hikkāṁ nihanyādityarthaḥ||22||
Adhikarana 20 (23) · Śloka 23
sapūtikīṭaṁ laśunōgragandhāhiṅgvabjamācūrṇya subhāvitaṁ tat |23|
View original
सपूतिकीटं लशुनोग्रगन्धाहिङ्ग्वब्जमाचूर्ण्य सुभावितं तत् |२३|
ghrēyaprasaṅgēna ghrēyayōgamāha- sapūtikīṭamityādi| laśunādikamabjāntamācūrṇya taccūrṇa sapūtikīṭaṁ pūtikīṭacūrṇasahitaṁ, pūtikīṭō ‘bhōndulikā’ iti lōkē, subhāvitamajāvyōrēva mūtrēṇa bahūn vārān bhāvitaṁ, ghrātaṁ hikkāṁ nihanyādityarthaḥ|23|-
Adhikarana 21 (23) · Śloka 23
kṣaudraṁ sitāṁ vāraṇakēśaraṁ ca pibēdrasēnēkṣumadhūkajēna ||23||
View original
क्षौद्रं सितां वारणकेशरं च पिबेद्रसेनेक्षुमधूकजेन ||२३||
hikkāghnaṁ pānamāha- kṣaudramityādi| vāraṇakēśaraṁ nāgakēśaraṁ, kṣaudrādikamikṣumadhūkajēna rasēna pibēditi sambandhaḥ; atra madhunō dravatvāccūrṇābhāvaḥ, tēna madhunaḥ prakṣēpaḥ| madhumātrā tu “ṣōḍaśāṣṭacaturbhāgaṁ vātapittakaphārtiṣu| kṣaudraṁ kaṣāyē dātavyaṁ viparītā tu śarkarā” iti ikṣurasamadhūkasvarasau tu lēhāccaturguṇau| uktaṁ ca- “karṣaścūrṇasya kalkasya guṭikānāṁ tu sarvaśaḥ| dravaśuktyā'valēḍhavyaḥ pātavyaśca caturguṇē”||23||
Adhikarana 22 (24) · Śloka 24
pibēt palaṁ vā lavaṇōttamasya dvābhyāṁ palābhyāṁ haviṣaḥ samagram |24|
View original
पिबेत् पलं वा लवणोत्तमस्य द्वाभ्यां पलाभ्यां हविषः समग्रम् |२४|
yōgāntaramāha- pibēt palamityādi| lavaṇōttamasya saindhavasya| samagramiti iyamuttamamātrēti bōdhārthaṁ, tēna hīnabalādikamavēkṣya hīnamātramapi pibēdityarthaḥ|24|-
Adhikarana 23 (24-25) · Śloka 25
harītakīṁ kōṣṇajalānupānāṁ pibēdghr̥taṁ kṣāramadhūpapannam ||24||
rasaṁ kapitthānmadhupippalībhyāṁ śuktipramāṇaṁ prapibēt sukhāya ||25||
View original
हरीतकीं कोष्णजलानुपानां पिबेद्घृतं क्षारमधूपपन्नम् ||२४||
रसं कपित्थान्मधुपिप्पलीभ्यां शुक्तिप्रमाणं प्रपिबेत् सुखाय ||२५||
harītakyādiyōgatrayamāha- harītakīmityādi| ghr̥taṁ kōṣṇaṁ kr̥tvā kṣīramadhubhyāmupapannaṁ yuktaṁ pibēt| śuktipramāṇamiti ardhapala pramāṇam| prasr̥tapramāṇamityarthaḥ| ardhapalamitaṁ madhu, pippalīpramāṇaṁ karṣamātram| kapitthādrasaṁ svarasaṁ, sukhāya ārōgyāya pibēt| harītakīmityādyēkō yōgaḥ, pibēdghr̥tamityādirdvitīyaḥ, rasaṁ kapitthādityādistr̥tīyaḥ||24-25||
Adhikarana 24 (26) · Śloka 26
kr̥ṣṇāṁ sitāṁ cāmalakaṁ ca līḍhaṁ saśr̥ṅgavēraṁ madhunā'thavā'pi |
kōlāsthimajjāñjanalājacūrṇaṁ hikkā nihanyānmadhunā'valīḍham ||26||
View original
कृष्णां सितां चामलकं च लीढं सशृङ्गवेरं मधुनाऽथवाऽपि |
कोलास्थिमज्जाञ्जनलाजचूर्णं हिक्का निहन्यान्मधुनाऽवलीढम् ||२६||
kr̥ṣṇādiyōgamāha- kr̥ṣṇāṁ sitāmityādi| athavēti pūrvayōgāpēkṣayā parayōgāpēkṣayā vā| kr̥ṣṇāṁ pippalīṁ, sitāṁ śarkarāṁ, śr̥ṅgavēraṁ śuṇṭhīṁ; kr̥ṣṇāṁ sitāṁ ca madhunā lihyādityēkō yōgaḥ, saśr̥ṅgavēramāmalakaṁ madhunēti dvitīyaḥ| kārtikakuṇḍastu kr̥ṣṇā mityādikamēkamēva yōgamicchati, vikalpaṁ tu pūrvayōgāpēkṣayā| kōlamajjādiyōgamāha- kōlāsthimajjētyādi| kōlāsthimajjā badarāsthijātaṁ bījaṁ, añjanaṁ sauvīrāñjanaṁ, lājāḥ puṣpitaṁ dhānyam| madhu cūrṇāddviguṇitaṁ pātavyam||26||
Adhikarana 25 (27-28) · Śloka 28
pāṭalāyāḥ phalaṁ puṣpaṁ gairikaṁ kaṭurōhiṇī |
kharjūramadhyaṁ māgadhyaḥ kāśīśaṁ dadhināma ca ||27||
catvāra ētē yōgāḥ syuḥ pratipādapradarśitāḥ |
madhudvitīyāḥ kartavyāstē hikkāsu vijānatā ||28||
View original
पाटलायाः फलं पुष्पं गैरिकं कटुरोहिणी |
खर्जूरमध्यं मागध्यः काशीशं दधिनाम च ||२७||
चत्वार एते योगाः स्युः प्रतिपादप्रदर्शिताः |
मधुद्वितीयाः कर्तव्यास्ते हिक्कासु विजानता ||२८||
pāṭalādikayōgacatuṣṭayamāha- pāṭalāyāḥ phalaṁ puṣpamityādi| ētē catvārō yōgāḥ pratipādaṁ pādikā yōgāḥ, pradarśitā uktāḥ| pāṭalyāḥ saphalaṁ puṣpaṁ kṣaudrēṇētyēkō yōgaḥ| gairikaṁ svarṇagairikaṁ, kaṭurōhiṇī tiktā, kṣaudrēṇēti dvitīyō yōgaḥ| kharjūramadhyaṁ māgadhyō madhuyuktā iti tr̥tīyō yōgaḥ; kharjūramadhyaṁ kharjūramastakamajjā, anyē kharjūrāsthīnyāhuḥ| kāśīśaṁ svanāmakhyātaṁ dadhināma kapitthaṁ, madhunēti caturthō yōgaḥ; ‘kāśīśaṁ dadhi nā saha’ iti kēcit paṭhanti; kāśīśaṁ dadhi ca nā puruṣaḥ lihyāditi vyākhyānayanti||27-28||
Adhikarana 26 (29) · Śloka 29
kapōtapārāvatalāvaśa(lla)kaśvadaṁṣṭragōdhāvr̥ṣadaṁśajān rasān |
pibēt phalāmlānahimān sasaindhavān snigdhāṁstathaivarṣyamr̥gadvijōdbhavān ||29||
View original
कपोतपारावतलावश(ल्ल)कश्वदंष्ट्रगोधावृषदंशजान् रसान् |
पिबेत् फलाम्लानहिमान् ससैन्धवान् स्निग्धांस्तथैवर्ष्यमृगद्विजोद्भवान् ||२९||
rasānāha- kapōtapārāvatalāvētyādi| kapōtādipakṣiṇāṁ rasān māṁsarasān, phalāmlān dāḍimādisaṁskr̥tān , ahimān uṣṇān, saindhavayuktān snigdhān ghr̥tāḍhyān pibēt| vr̥ṣadaṁśō vanamārjāraḥ, gōdhā pañcanakhā| tathaiva r̥ṣyādijān rasān pibēt| mr̥gadvijā jaṅghālaviṣkirāḥ| r̥ṣyalāvakayōḥ pr̥thagupādānaṁ viśēṣēṇa tayōrhikkāharatvapratipādanārtham||29||
Adhikarana 27 (30) · Śloka 30
virēcanaṁ pathyatamaṁ sasaindhavaṁ ghr̥taṁ sukhōṣṇaṁ ca sitōpalāyutam |
sadāgatāvūrdhvagatē'nuvāsanaṁ vadanti kēcicca hitāya hikkinām ||30||
View original
विरेचनं पथ्यतमं ससैन्धवं घृतं सुखोष्णं च सितोपलायुतम् |
सदागतावूर्ध्वगतेऽनुवासनं वदन्ति केचिच्च हिताय हिक्किनाम् ||३०||
vistarōktāṁ cikitsāṁ saṅkṣēpēṇāha- virēcanaṁ pathyatamamityādi| virēcanaṁ vāyōranulōmārthaṁ balavata āturasya yōjyam| sadāgatau vāyau| paramatamapyanumatamaniṣēdhāt| yadyapi hikkāsu bastirniṣiddhaḥ, tathā'pyūrdhvagatē vāyau prayujyatē, avasthāvaśāt| yadyapyētē yōgāḥ sāmānyēnōktāḥ, tathā'pi dōṣōcchrāyamavēkṣya yathāvasthaṁ prayōjyāḥ||30||
Adhikarana puShpikA · Śloka 50
iti suśrutasaṁhitāyāmuttaratantrāntargatē kāyacikitsātantrē hikkāpratiṣēdhō nāma (dvādaśō'dhyāyaḥ, āditaḥ) pañcāśattamō'dhyāyaḥ ||50||
View original
इति सुश्रुतसंहितायामुत्तरतन्त्रान्तर्गते कायचिकित्सातन्त्रे हिक्काप्रतिषेधो नाम (द्वादशोऽध्यायः, आदितः) पञ्चाशत्तमोऽध्यायः ||५०||
iti śrīḍalha(hla)ṇaviracitāyāṁ suśrutavyākhyāyāṁ nibandhasaṅgrahākhyāyāmuttaratantrē hikkāpratiṣēdhō nāma pañcāśattamō'dhyāyaḥ||50||