Adhikarana 1 (1-2) · Śloka 2
athātō jvarapratiṣēdhaṁ vyākhyāsyāmaḥ ||1||
yathōvāca bhagavān dhanvantariḥ ||2||
View original
अथातो ज्वरप्रतिषेधं व्याख्यास्यामः ||१||
यथोवाच भगवान् धन्वन्तरिः ||२||
kumāratantrānantaraṁ kāyacikitsārambhaḥ; yataḥ kumāratantrāvasānē ‘apaprajātārōgāṁśca cikitsēduttarādbhiṣak’ iti vākyē uttarādityanēna kāyacikitsitasya sūcitatvāt, athavā kumārāṇāmapi jvarādyutpatau satyāṁ kāyacikitsitasyōpayōgitvāt| atra kāyaśabdēna dōṣadhātumalasaṅghāta ucyatē, tēna kāyasthitānāṁ jvarādīnāṁ cikitsā kāyacikitsā, mañcāḥ krōśantītivat| anyē kāyaśabdēna kāyāgniṁ vadanti, yatō'gniṁ vyāpya vai jvarādayō bhavanti| aparē duṣṭakāyaḥ kāyaḥ tasya cikitsā kāyacikitsētyāhuḥ| tasyāmapi kāyacikitsāyāṁ bahuṣūpadravēṣu rudrakōpasambhavatayā jvarasya garīyastvāt pūrvaṁ jvarapratiṣēdhārambha ityāha- athāta ityādi| athaśabdō'nantarārthaḥ| kutō'nantaramityāha- ata iti; asmāt pūrvādhyāyādityarthaḥ; ataḥśabdō hētau vā, yatō'yaṁ jvarō rudrakōpasambhavatayā garīyānatō hētōrityarthaḥ| pratiṣēdhaḥ cikitsā| viḥ viśēṣē vividhaprakārē ca; āṅ abhivyāptau, ābhimukhyē vā; vyākhyāsyāmaḥ prakarṣēṇa kathayiṣyāmaḥ||1-2||
Adhikarana 2 (3-4) · Śloka 5
yēnāmr̥tamapāṁ madhyāduddhr̥taṁ pūrvajanmani |
yatō'maratvaṁ samprāptāstridaśāstridivēśvarāt ||3||
śiṣyāstaṁ dēvamāsīnaṁ papracchuḥ suśrutādayaḥ |
vraṇasyōpadravāḥ prōktā vraṇināmapyataḥ param ||4||
samāsād vyāsataścaiva brūhi nō bhiṣajāṁvara |5|
View original
येनामृतमपां मध्यादुद्धृतं पूर्वजन्मनि |
यतोऽमरत्वं सम्प्राप्तास्त्रिदशास्त्रिदिवेश्वरात् ||३||
शिष्यास्तं देवमासीनं पप्रच्छुः सुश्रुतादयः |
व्रणस्योपद्रवाः प्रोक्ता व्रणिनामप्यतः परम् ||४||
समासाद् व्यासतश्चैव ब्रूहि नो भिषजांवर |५|
idānīṁ jvarapratiṣēdharūpāṁ dhanvantaristutiṁ pratipādayan jvarapratipādanahētukaṁ dhanvantariṁ guruṁ prati śiṣyāṇāṁ praśnamāha- yēnāmr̥tamapāmityādi| yēna dhanvantariṇā| apāṁ madhyāt kṣīrārṇavamadhyāt| uddhr̥tam ānītam| pūrvajanmani dēvatvē sati| yatō yasmāt| tridaśēśvarāt dhanvantarēḥ| amaratvaṁ samprāptāḥ amr̥tadānēna; tridaśā dēvā amr̥taprāptyā amaratvaṁ samprāptāḥ| taṁ dēvaṁ dhanvantarināmānam| āsīnam upaviṣṭam| papracchuḥ pr̥ṣṭavantaḥ| jējjaṭācāryastu ‘tridaśāstridaśēśvarā’ iti paṭhitvā yatō yasmāt dhanvantarēstridaśā dēvā amr̥taprāptyā amaratvaṁ sampraptāḥ santaḥ tridaśēśvarāḥ sañjātā iti vyākhyānayanti| atra yēnāmr̥tamityādiślōkē amr̥tāmarayōrnāma jvarapratiṣēdhādau maṅgalārthamuktam| yadyapi prāk suśrutasya praśnakartr̥tvēna prādhānyaṁ, tathā'pyatra sarvēṣāmanugrahāya praśnē'dhikāraḥ| kiṁ papracchurityāha- vraṇasyōpadravā ityādi| vraṇasyōpadravā vēdanāvarṇāsrāvādayaḥ| prōktā vraṇāsrāvavijñānīyādiṣu| vraṇināmiti vraṇinaḥ puruṣāḥ, tēṣāmupadravā jvarātīsārādayaḥ, tān samāsāt saṅkṣēpataḥ, vyāsatō vistārāt; hē bhiṣajāṁvara nō'smākaṁ brūhi| anyē tu vraṇasyōpadravā varṇāsrāvavēdanādayaḥ prōktāḥ, vraṇināmapi samāsāt prōktāḥ; tathā ca- “visarpaḥ pakṣaghātaśca sirāstambhō'patānakaḥ| mōhōnmādau vraṇarujā jvarastr̥ṣṇā hanugrahaḥ|| kāsaśchardiratīsārō hikkā śvāsaḥ savēpathuḥ| ṣōḍaśōpadravāḥ prōktā vraṇināṁ vraṇacintakaiḥ”- iti; vyāsataścātaḥ paraṁ brūhīti vyākhyānayanti||3-4||-
Adhikarana 3 (5-7) · Śloka 7
upadravēṇa juṣṭasya vraṇaḥ kr̥cchrēṇa sidhyati ||5||
upadravāstu vraṇinaḥ kr̥cchrasādhyāḥ prakīrtitāḥ |
prakṣīṇabalamāṁsasya śēṣadhātuparikṣayāt ||6||
tasmādupadravān kr̥tsnān brūhi naḥ sacikitsitān |
sarvakāyacikitsāsu yē dr̥ṣṭāḥ paramarṣiṇā ||7||
View original
उपद्रवेण जुष्टस्य व्रणः कृच्छ्रेण सिध्यति ||५||
उपद्रवास्तु व्रणिनः कृच्छ्रसाध्याः प्रकीर्तिताः |
प्रक्षीणबलमांसस्य शेषधातुपरिक्षयात् ||६||
तस्मादुपद्रवान् कृत्स्नान् ब्रूहि नः सचिकित्सितान् |
सर्वकायचिकित्सासु ये दृष्टाः परमर्षिणा ||७||
na paraṁ vraṇitōpadravāṇāmanabhihitatvāt tān prati praśnaḥ, kiṁ tarhi sōpadravasya kr̥cchrēṇa vraṇapraśāntiḥ vraṇitōpadravāṇāṁ ca kr̥cchrasādhyatvamiti hētudvayēna punaḥ śiṣyāṇāṁ praśnamāha- upadravēṇa juṣṭasyētyādi| upadravēṇa jvarādinā yuktasya puruṣasya; anyē tu ‘upadravēṇa juṣṭastu’ iti vraṇaviśēṣaṇaṁ paṭhanti, tanmatē upadravēṇa vraṇavēdanādinā , juṣṭō vyāptaḥ| kr̥cchrēṇa kaṣṭēna| vraṇina upadravā jvarādikāḥ, visarpādikā ityanyē| kīdr̥śasya vraṇina upadravāḥ kr̥cchrasādhyāḥ ityāha- prakṣīṇabalamāṁsasyētyādi| balam utsāhalakṣaṇaṁ, māṁsam upacayalakṣaṇam| śēṣadhātavō mēdaḥprabhr̥tayaḥ, tēṣāṁ parikṣayāt; raktasya tu māṁsāśrayatvānmāṁsagrahaṇēnaiva grahaṇam| tasmāditi yasmādupadravajuṣṭasyātikr̥cchratvaṁ tasmāt kr̥tsnān samastānupadravān sacikitsitān nō'smākaṁ brūhīti sambandhaḥ| sarvakāyacikitsāsviti sarvasmin kāyē cikitsā tāsu| yē dr̥ṣṭā upadravā jvarādayaḥ| paramarṣiṇā dhanvantariṇā| atra cikitsāśabdēna pratikāra ucyatē; anyē tvatra cikitsāśabdēna cikitsāśāstramabhidhāya mūlatantrāṇāmaupadhēnavaurabhrādīnāṁ cikitsāśāstrāṇāmavarōdhaṁ manyantē; aparē ‘ṣaṭsu kāyacikitsāsu’ iti paṭhanti, tēṣāṁ matē ṣaṭśabdēna agnivēśabhēḍajātūkarṇahārītakṣārapāṇiparāśaraprōktāḥ ṣaṭ cikitsā labhyantē; atra pakṣē ‘paramarṣiṇā’ ityatra ‘paramarṣibhiḥ’ iti pāṭhaḥ||5-7||
Adhikarana 4 (8-9) · Śloka 9
tēṣāṁ tadvacanaṁ śrutvā prābravīdbhiṣajāṁvaraḥ |
jvaramādau pravakṣyāmi sa rōgānīkarāṭ smr̥taḥ ||8||
rudrakōpāgnisambhūtaḥ sarvabhūtapratāpanaḥ |
taistairnāmabhiranyēṣāṁ sattvānāṁ parikīrtyatē ||9||
View original
तेषां तद्वचनं श्रुत्वा प्राब्रवीद्भिषजांवरः |
ज्वरमादौ प्रवक्ष्यामि स रोगानीकराट् स्मृतः ||८||
रुद्रकोपाग्निसम्भूतः सर्वभूतप्रतापनः |
तैस्तैर्नामभिरन्येषां सत्त्वानां परिकीर्त्यते ||९||
tēṣāmityādi| tēṣāṁ śiṣyāṇām| bhiṣajāṁvarō dhanvantariḥ| jvaramādāvityādi| sa iti jvaraḥ| rōgānīkarāḍiti rōgasamūhasya rājā| taistairnāmabhiḥ pākalābhitāpakhōrakabhramarakādibhiḥ| anyēṣāṁ sattvānāṁ gajāśvādīnām||8-9||
Adhikarana 5 (10) · Śloka 10
janmādau nidhanē caiva prāyō viśati dēhinam |
ataḥ sarvavikarāṇāmayaṁ rājā prakīrtitaḥ ||10||
View original
जन्मादौ निधने चैव प्रायो विशति देहिनम् |
अतः सर्वविकराणामयं राजा प्रकीर्तितः ||१०||
idānīmuktamēva rōgasamūharāṭtvaṁ sahētukaṁ kr̥tvā pratipādayati- janmētyādi| prāyō viśēṣēṇa||10||
Adhikarana 6 (11-12) · Śloka 13
r̥tē dēvamanuṣyēbhyō nānyō viṣahatē tu tam |
karmaṇā labhatē yasmāddēvatvaṁ mānuṣādapi ||11||
punaścaiva cyutaḥ svargānmānuṣyamanuvartatē |
tasmāttē dēvabhāvēna sahantē mānuṣā jvaram ||12||
śēṣāḥ sarvē vipadyantē tairyagyōnā jvarārditāḥ |13|
View original
ऋते देवमनुष्येभ्यो नान्यो विषहते तु तम् |
कर्मणा लभते यस्माद्देवत्वं मानुषादपि ||११||
पुनश्चैव च्युतः स्वर्गान्मानुष्यमनुवर्तते |
तस्मात्ते देवभावेन सहन्ते मानुषा ज्वरम् ||१२||
शेषाः सर्वे विपद्यन्ते तैर्यग्योना ज्वरार्दिताः |१३|
tiryagyōnayastēna pīḍitā vipadyanta ēvēti pratipādayituṁ jvaraprabhāvamāha- r̥tē ityādi| r̥tē vinā| nānyō viṣahatē nānyaḥ sōḍhuṁ śaknōti| dēvāḥ svatapōmāhātmyāt sahantē; manuṣyāḥ kathaṁ sōḍhuṁ samarthāḥ? ucyatē- karmaṇētyādi; ēnaṁ pāṭhaṁ kēcinna paṭhanti, īdr̥śē kramē niścayō nāsti yatsvargāccyutō mānuṣa ēva bhavati||11-12||-
Adhikarana 7 (13) · Śloka 14
svēdāvarōdhaḥ santāpaḥ sarvāṅgagrahaṇaṁ tathā ||13||
vikārā yugapadyasmin jvaraḥ sa parikīrtitaḥ |14|
View original
स्वेदावरोधः सन्तापः सर्वाङ्गग्रहणं तथा ||१३||
विकारा युगपद्यस्मिन् ज्वरः स परिकीर्तितः |१४|
idānīṁ jvarasya svarūpamāha- svēdāvarōdha ityādi| svēdāvarōdhaḥ svēdānirgamaḥ; ētacca prāyikaṁ lakṣaṇaṁ, paittikē svēdanirgamāt| santāpa iti santāpayatīti saṁśabdānmānasō'pi tāpō'bhiprētaḥ; tathā cōktaṁ,- ‘santāpō dēhamānasa’ iti| sarvāṅgagrahaṇaṁ vēdanayā| yugapaditi ēkakālē| ‘svēdāvarōdha ’ ityatra ‘vēgōparōdhaḥ’ ityanyē paṭhanti; vēgōparōdhō vātamūtrapurīṣādīnāmanirgamaḥ||13||-
Adhikarana 8 (14) · Śloka 15
dōṣaiḥ pr̥thak samastaiśca dvandvairāganturēva ca ||14||
anēkakāraṇōtpannaḥ smr̥tastvaṣṭavidhō jvaraḥ |15|
View original
दोषैः पृथक् समस्तैश्च द्वन्द्वैरागन्तुरेव च ||१४||
अनेककारणोत्पन्नः स्मृतस्त्वष्टविधो ज्वरः |१५|
ataḥ paraṁ hētubhēdājjvarasyānēkatvamāha- dōṣairityādi| pr̥thak trayaḥ, samastairdōṣairēkaḥ, dvandvajāstrayaḥ, āganturēkaḥ, ēvamanēkakāraṇōtpannō'pi jvarō'ṣṭavidhatvaṁ na tyajati||14||-
Adhikarana 9 (15-18) · Śloka 19
dōṣāḥ prakupitāḥ svēṣu kālēṣu svaiḥ prakōpaṇaiḥ ||15||
vyāpya dēhamaśēṣēṇa jvaramāpādayanti hi |
duṣṭāḥ svahētubhirdōṣāḥ prāpyāmāśayamūṣmaṇā ||16||
sahitā rasamāgatya rasasvēdapravāhiṇām |
srōtasāṁ mārgamāvr̥tya mandīkr̥tya hutāśanam ||17||
nirasya bahirūṣmāṇaṁ paktisthānācca kēvalam |
śarīraṁ samabhivyāpya svakālēṣu jvarāgamam ||18||
janayantyatha vr̥ddhiṁ vā svavarṇaṁ ca tvagādiṣu |19|
View original
दोषाः प्रकुपिताः स्वेषु कालेषु स्वैः प्रकोपणैः ||१५||
व्याप्य देहमशेषेण ज्वरमापादयन्ति हि |
दुष्टाः स्वहेतुभिर्दोषाः प्राप्यामाशयमूष्मणा ||१६||
सहिता रसमागत्य रसस्वेदप्रवाहिणाम् |
स्रोतसां मार्गमावृत्य मन्दीकृत्य हुताशनम् ||१७||
निरस्य बहिरूष्माणं पक्तिस्थानाच्च केवलम् |
शरीरं समभिव्याप्य स्वकालेषु ज्वरागमम् ||१८||
जनयन्त्यथ वृद्धिं वा स्ववर्णं च त्वगादिषु |१९|
jvarasya samprāptimāha- dōṣāḥ prakupitā ityādi| dōṣāḥ prakupitāścayānupūrvyā; svēṣu kālēṣu prāvr̥ṭśaradvasantēṣu ahōrātrikēṣu ca; ētēna prākr̥tō jvara uktaḥ| svaiḥ prakōpaṇairiti balavadvigrahādikrōdhādidivāsvāpādibhirvraṇapraśnōktaiḥ| anēna ca vaikr̥taḥ| brahmadēvastu sannipātaprakōpasya hētūnatra pr̥thagāha; yathā,- “viṣamādhyaśanātyaśanaṁ lakucāmaphalaṁ śilōccayē salilam| piṇyākamāmamūlakasarṣapaśākaṁ yavaiḥ kr̥tā ca surā|| kr̥śaśuṣkāmiṣaśākaṁ yāvakamaśanaṁ ca parvatē vāsaḥ| vyāpannāmbusurādadhikandaṁ piḍakōcchritirdēhē|| mr̥dviṣagarādibhakṣaṇamanārtavaṁ durdinaṁ purōvātaḥ| annaparivartabhūtāvēśau pīḍā graharkṣasambhūtā|| anucitabhēṣajagandhāghrāṇaṁ pāpasya karmaṇō'bhyāsaḥ| snēhasvēdādīnāṁ mithyāyōgaḥ purākr̥taṁ karma|| strīṇāṁ viṣamaprasavō mithyāyōgaḥ prasūtānām| snēhasvēdādīnāṁ rasāyanasyāpi ca vyāpat|| ētē hētava uktāḥ prakōpaṇē sannipātasya”- iti| aśēṣēṇa sāmastyēna| āpādayanti janayanti| anyē ‘dōṣāḥ prakupitā gāḍhamapathyāhārasēvanaḥ’ iti paṭhanti| atra gāḍhaśabdēna prakr̥taḥ, apathyāhārasēvina ityanēna vaikr̥taḥ| anyē jvarasamprāptimanēna pāṭhēna paṭhanti, tadyathā- duṣṭāḥ svahētubhirityādi| duṣṭāḥ prakupitāścayādirūpēṇa, svēṣu kālēṣu prākr̥taṁ jvaraṁ, svahētubhiradyasamprāptiślōkavyākhyātairbalavadvigrahādibhirvaikr̥tam| ūṣmaṇā vahnayūṣmaṇā sahitā dhātūṣmaṇā dōṣōṣmaṇā vā sahitā dōṣā rasaṁ hr̥dayasthamāgatya, hutāśanaṁ jaṭharāgniṁ mandīkr̥tya, ūṣmāṇamagnērēva, paktisthānāt agnisthānāt, bahiḥ nirasya nikṣipya, kēvalaṁ sarvaṁ, svakālēṣu ārtavēṣu ahōrātrikēṣu ca jvarāgamaṁ janayanti, athavā vr̥ddhimāgatasya; svavarṇaṁ nakhatvaṅnayanādiṣu janayanti||15-18||-
Adhikarana 10 (19-22) · Śloka 22
mithyātiyuktairapi ca snēhādyaiḥ karmabhirnr̥ṇām ||19||
vividhādabhighātācca rōgōtthānāt prapākataḥ |
śramāt kṣayādajīrṇācca viṣātsātmyartuparyayāt ||20||
ōṣadhīpuṣpagandhācca śōkānnakṣatrapīḍayā |
abhicārābhiśāpābhyāṁ manōbhūtābhiśaṅkayā ||21||
strīṇāmapaprajātānāṁ prajātānāṁ tathā'hitaiḥ |
stanyāvataraṇē caiva jvarō dōṣaiḥ pravartatē ||22||
View original
मिथ्यातियुक्तैरपि च स्नेहाद्यैः कर्मभिर्नृणाम् ||१९||
विविधादभिघाताच्च रोगोत्थानात् प्रपाकतः |
श्रमात् क्षयादजीर्णाच्च विषात्सात्म्यर्तुपर्ययात् ||२०||
ओषधीपुष्पगन्धाच्च शोकान्नक्षत्रपीडया |
अभिचाराभिशापाभ्यां मनोभूताभिशङ्कया ||२१||
स्त्रीणामपप्रजातानां प्रजातानां तथाऽहितैः |
स्तन्यावतरणे चैव ज्वरो दोषैः प्रवर्तते ||२२||
na kēvalamēvaṁ svaprakōpaṇairvraṇapraśnōktaiḥ prakupitā dōṣā jvaramāpādayanti, api tu tē'nyairapi kāraṇairityata āha- mithyātiyuktairityādi| mithyātiyuktaiḥ ayathāvidhiyuktairatiyuktaiśca| snēhādyaiḥ snēhasvēdavamanavirēcanādikaiḥ| nr̥ṇāṁ jvarō dōṣaiḥ pravartatē iti sambandhaḥ; ‘pravartata’ ityatra ‘prakupyati’ iti kēcit| vividhādabhighātāt śastralōṣṭrakāṣṭhādiprahārāt| rōgōtthānāt rōgā vidradhyādayastēṣāmutthānāt| śramāt ativyāyāmāt| prapākastēṣāmēva| āmāt ajīrṇāt| kṣayāt rājayakṣmaṇaḥ| sātmyartuparyayāt sātmyaviparyayādr̥tuviparyayācca| ōṣadhīśabdasyādau viṣaśabdō luptō draṣṭavyaḥ, tēna viṣauṣadhīpuṣpagandhāt| nakṣatraṁ janmanakṣatraṁ, tasya pīḍā tathā krūragrahāṇāṁ bādhā tayā| abhicārō yantramantrādyabhipīḍanam, abhiśāpō dvijagurusiddhānāmabhiśapanaṁ, tābhyām| manōbhūtābhyāmabhiśaṅkāśabdaḥ sambadhyatē, abhiśaṅkā śabdēna abhiṣaṅgatvaṁ kathyatē; tēna manō'bhiṣaṅgēṇa kāmādyabhiṣaṅgēṇētyarthaḥ, bhūtaśabdēna dēvādigrahā ucyantē, tēna dēvādigrahābhiṣaṅgēṇētyarthaḥ| apaprajātānām asamyakprasūtānāṁ, prajātānāṁ samyakprasūtānām, ahitaiḥ kr̥tvā| stanyasya kṣīrasya, avataraṇē prathamamunmukhībhavanē||19-22||
Adhikarana 11 (23-24) · Śloka 24
tairvēgavadbhirbahudhā samudbhrāntairvimārgagaiḥ |
vikṣipyamāṇō'ntaragnirbhavatyāśu bahiścaraḥ ||23||
ruṇaddhi cāpyapāndhātuṁ yasmāttasmājjvarāturaḥ |
bhavatyatyuṣṇagātraśca jvaritastēna cōcyatē ||24||
View original
तैर्वेगवद्भिर्बहुधा समुद्भ्रान्तैर्विमार्गगैः |
विक्षिप्यमाणोऽन्तरग्निर्भवत्याशु बहिश्चरः ||२३||
रुणद्धि चाप्यपान्धातुं यस्मात्तस्माज्ज्वरातुरः |
भवत्यत्युष्णगात्रश्च ज्वरितस्तेन चोच्यते ||२४||
ēvaṁ jvarahētūnudāhr̥tya yathōṣṇagātratvāṁ syāttathā darśayati- tairvēgavadbhirbahudhētyādi| taiḥ dōṣaiḥ| vēgavadbhiḥ prasaraṇaśīlaiḥ| samudbhrāntaiḥ itaścētaśca vikṣiptaiḥ| vimārgagaiḥ tiryaggataiḥ| vikṣipyamāṇaḥ prēryamāṇaḥ| antaragnirbahiścarō bhavati ‘rōmakūpaiḥ’ iti śēṣaḥ| apāndhātuṁ svēdaṁ, ruṇaddhi| sa ēva bahirniḥsr̥tō'ntaragniryasmādapāndhātuṁ ruṇaddhi tasmādatyuṣṇasarvāṅgō bhavati, yatō'tyuṣṇa sarvāṅgaḥ syāttēna kāraṇēna jvarita ityucyatē| anyē tu ‘jvaritastēna cōcyatē’ ityatra ‘na ca svidyati sarvaśaḥ’ iti paṭhanti (vyākhyānayanti ca sarvatra na svidyati, ca kvacit svidyatītyarthaḥ)||23-24||
Adhikarana 12 (25-28) · Śloka 28
śramō'ratirvivarṇatvaṁ vairasyaṁ nayanaplavaḥ |
icchādvēṣau muhuścāpi śītavātātapādiṣu ||25||
jr̥mbhā'ṅgamardō gurutā rōmaharṣō'rucistamaḥ |
apraharṣaśca śītaṁ ca bhavatyutpatsyati jvarē ||26||
sāmānyatō, viśēṣāttu jr̥mbhā'tyarthaṁ samīraṇāt |
pittānnayanayōrdāhaḥ, kaphānnānnābhinandanam ||27||
sarvaliṅgasamavāyaḥ sarvadōṣaprakōpajē |
dvayōrdvayōstu rūpēṇa saṁsr̥ṣṭaṁ dvandvajaṁ viduḥ ||28||
View original
श्रमोऽरतिर्विवर्णत्वं वैरस्यं नयनप्लवः |
इच्छाद्वेषौ मुहुश्चापि शीतवातातपादिषु ||२५||
जृम्भाऽङ्गमर्दो गुरुता रोमहर्षोऽरुचिस्तमः |
अप्रहर्षश्च शीतं च भवत्युत्पत्स्यति ज्वरे ||२६||
सामान्यतो, विशेषात्तु जृम्भाऽत्यर्थं समीरणात् |
पित्तान्नयनयोर्दाहः, कफान्नान्नाभिनन्दनम् ||२७||
सर्वलिङ्गसमवायः सर्वदोषप्रकोपजे |
द्वयोर्द्वयोस्तु रूपेण संसृष्टं द्वन्द्वजं विदुः ||२८||
idānīṁ pūrvarūpamāha- śrama ityādi| aratiḥ śayanāsanādau sarvatrāpi sukhābhāvaḥ| nayanaplavō nayanayōraśrupūrṇatā| ātapādiṣvityādiśabdagrahaṇācchayyāsanagrahaṇam| tamaḥ andhakāradarśanam| apraharṣa ānandābhāvaḥ| utpatsyati bhāvini jvarē| sāmānyataḥ sarvasminnēva jvarē| pratyēkadōṣajajvarē pūrvarūpamāha- viśēṣāttu jr̥mbhā'tyarthamityādi| na annābhinandanam annānabhilāṣaḥ||25-28||
Adhikarana 13 (29-30) · Śloka 30
vēpathurviṣamō vēgaḥ kaṇṭhauṣṭhapariśōṣaṇam |
nidrānāśaḥ kṣutaḥ stambhō gātrāṇāṁ raukṣyamēva ca ||29||
śirōhr̥dgātrarugvaktravairasyaṁ baddhaviṭkatā |
jr̥mbhā''dhmānaṁ tathā śūlaṁ bhavatyanilajē jvarē ||30||
View original
वेपथुर्विषमो वेगः कण्ठौष्ठपरिशोषणम् |
निद्रानाशः क्षुतः स्तम्भो गात्राणां रौक्ष्यमेव च ||२९||
शिरोहृद्गात्ररुग्वक्त्रवैरस्यं बद्धविट्कता |
जृम्भाऽऽध्मानं तथा शूलं भवत्यनिलजे ज्वरे ||३०||
vātādijatvēna jvarasya lakṣaṇānyāha- vēpathurityādi| vēpathuḥ kampaḥ| viṣamō vēga iti kadācidatiśayitaḥ kadācinmandaśca vēgaḥ| kṣutaḥ stambhaḥ kṣut chikkā tasyāḥ stambhō'nirgamanaṁ; ‘kṣuta’ ityatra anyē ‘kṣava’ iti paṭhanti; tanmatē kṣavaḥ chikkā, stambhō gātrasya| nanu, vātajvaramōkṣē'pi chikkā syāt, tat kathaṁ jvarāgamamōkṣayōrjñānam? ucyatē- aparavēpathvādivātajvaralakṣaṇānāmabhāvājjvaramōkṣō bōddhavyaḥ| raukṣyamēva cēti gātrāṇāṁ (rūkṣagrahaṇēnaiva kr̥ṣṇāruṇavarṇayuktamiti jñēyaṁ); cakārāt kr̥ṣṇaviṇmūtratvaṁ samuccīyatē; anyē tu ‘gātrāṇāṁ raukṣyamēva ca’ ityatra ‘śyāvāṅgamalanētratā’ iti paṭhanti| śirasaḥ pr̥thagupādānamatyarthaṁ śirōrugbhavatīti jñāpanārtham; anyathā gātrarugityanēnaiva tatprāptēḥ| ‘jr̥mbhādhmānē bhramaḥ śūlaṁ’ ityanyē paṭhanti||29-30||
Adhikarana 14 (31-32) · Śloka 32
vēgastīkṣṇō'tisāraśca nidrālpatvaṁ tathā vamiḥ |
kaṇṭhauṣṭhamukhanāsānāṁ pākaḥ svēdaśca jāyatē ||31||
pralāpaḥ kaṭutā vaktrē mūrcchā dāhō madastr̥ṣā |
pītaviṇmūtranētratvaṁ paittikē bhrama ēva ca ||32||
View original
वेगस्तीक्ष्णोऽतिसारश्च निद्राल्पत्वं तथा वमिः |
कण्ठौष्ठमुखनासानां पाकः स्वेदश्च जायते ||३१||
प्रलापः कटुता वक्त्रे मूर्च्छा दाहो मदस्तृषा |
पीतविण्मूत्रनेत्रत्वं पैत्तिके भ्रम एव च ||३२||
vēga ityādi| ‘pralāpaḥ kaṭutā vaktrē’ ityatra ‘pralāpastiktavaktratvaṁ’ iti kēcit paṭhanti| madaḥ pūgaphalēnēva mattatā||31-32||
Adhikarana 15 (33-34) · Śloka 34
gauravaṁ śītamutklēśō rōmaharṣō'tinidratā |
srōtōrōdhō rugalpatvaṁ prasēkō madhurāsyatā ||33||
nātyuṣṇagātratā chardiraṅgasādō'vipākatā |
pratiśyāyō'ruciḥ kāsaḥ kaphajē'kṣṇōśca śuklatā ||34||
View original
गौरवं शीतमुत्क्लेशो रोमहर्षोऽतिनिद्रता |
स्रोतोरोधो रुगल्पत्वं प्रसेको मधुरास्यता ||३३||
नात्युष्णगात्रता छर्दिरङ्गसादोऽविपाकता |
प्रतिश्यायोऽरुचिः कासः कफजेऽक्ष्णोश्च शुक्लता ||३४||
gauravamityādi| gauravaṁ gātrāṇāṁ, utklēśaḥ ślēṣmaniṣṭhīvanaṁ, prasēkō lālāsrāvaḥ, aṅgasādaḥ aṅgaglāniḥ| anyē tvēvaṁ paṭhanti- ‘staimityaṁ stimitō vēga ālasyaṁ madhurāsyatā| śuklamūtrapurīṣatvaṁ stambhastr̥ptirathāpi ca|| gauravaṁ śītamutklēśō rōmaharṣō'tinidratā| pratiśyāyō'ruciḥ kāsaḥ kaphajē'kṣṇōśca śuklatā’ iti| staimityaṁ niścalatvaṁ jvaritasya, vēgō'pi stimitaḥ satatasthitō niścalaḥ, anyē tu stimitō vēgō manda udgamaḥ||33-34||
Adhikarana 16 (35-37) · Śloka 38
nidrānāśō bhramaḥ śvāsastandrā suptāṅgatā'ruciḥ |
tr̥ṣṇā mōhō madaḥ stambhō dāhaḥ śītaṁ hr̥di vyathā ||35||
paktiścirēṇa dōṣāṇāmunmādaḥ śyāvadantatā |
rasanā paruṣā kr̥ṣṇā sandhimūrdhāsthijā rujaḥ ||36||
nirbhugnē kaluṣē nētrē karṇau śabdaruganvitau |
pralāpaḥ srōtasāṁ pākaḥ kūjanaṁ cētanācyutiḥ ||37||
svēdamūtrapurīṣāṇāmalpaśaḥ sucirāt srutiḥ |38|
View original
निद्रानाशो भ्रमः श्वासस्तन्द्रा सुप्ताङ्गताऽरुचिः |
तृष्णा मोहो मदः स्तम्भो दाहः शीतं हृदि व्यथा ||३५||
पक्तिश्चिरेण दोषाणामुन्मादः श्यावदन्तता |
रसना परुषा कृष्णा सन्धिमूर्धास्थिजा रुजः ||३६||
निर्भुग्ने कलुषे नेत्रे कर्णौ शब्दरुगन्वितौ |
प्रलापः स्रोतसां पाकः कूजनं चेतनाच्युतिः ||३७||
स्वेदमूत्रपुरीषाणामल्पशः सुचिरात् स्रुतिः |३८|
ēkaikadōṣajaṁ jvaramabhidhāya sānnipātikamāha- nidrānāśa ityādi| bhramaścakrārūḍhasyēva bhramaṇam| tandrālakṣaṇamucyatē “indriyārthēṣvasaṁvittirgauravaṁ jr̥mbhaṇaṁ klamaḥ| nidrārtasyēva yasyēhā tasya tandrāṁ vinirdiśēt”- iti| suptāṅgatā gātrāṇāṁ sparśājñatā, mōhō'tra mūrcchā, madaḥ pūgaphalēnēva mattatā, stambhaḥ stabdhatā| unmādō mānasō vikāraḥ| rasanā jihvā, paruṣā karkaśā| sandhimūrdhāsthijā ruja iti sandhirujā mūrdharujā asthirujā ca; anyē sandhyādisthānē ‘lōṭhanaṁ śirasō rujā’ iti paṭhanti, lōṭhanaṁ śirasō vidhūnanam| nirbhugnē kuṭilē, kaluṣē malinē | śabdaruganvitau śabdānvitau ruganvitau ca karṇau bhavataḥ| pralāpaḥ asambaddhabhāṣaṇam| srōtasāṁ mukhanāsādirandhrāṇām| kūjanam avyaktaśabdōtthānaṁ kaṇṭhē| cētanācyutiḥ cittanāśaḥ| alpaśaḥ sucirāt srutiriti alpamalpaṁ kr̥tvā cirakālēna niḥsaratītyarthaḥ||35-37||-
Adhikarana 17 (38) · Śloka 38
sarvajē sarvaliṅgāni... |38|
View original
सर्वजे सर्वलिङ्गानि... |३८|
nidrānāśa ityādipāṭhēna vikr̥tiviṣamasamavētasya sannipātasya lakṣaṇamabhidhāya prakr̥tisamasamavētasya lakṣaṇamāha- sarvajē ityādi| sarvadōṣajē sarvaliṅgāni pratyēkavātādijvarōktalakṣaṇāni|38|-
Adhikarana 18 (38-40) · Śloka 41
...viśēṣaṁ cātra mē śr̥ṇu ||38||
nātyuṣṇaśītō'lpasañjñō bhrāntaprēkṣī hatasvaraḥ |
kharajihvaḥ śuṣkakaṇṭhaḥ svēdaviṇmūtravarjitaḥ ||39||
sāsrō nirbhugnahr̥dayō bhaktadvēṣī hataprabhaḥ |
śvasannipatitaḥ śētē pralāpōpadravāyutaḥ ||40||
tamabhinyāsamityāhurhataujasamathāparē |41|
View original
...विशेषं चात्र मे शृणु ||३८||
नात्युष्णशीतोऽल्पसञ्ज्ञो भ्रान्तप्रेक्षी हतस्वरः |
खरजिह्वः शुष्ककण्ठः स्वेदविण्मूत्रवर्जितः ||३९||
सास्रो निर्भुग्नहृदयो भक्तद्वेषी हतप्रभः |
श्वसन्निपतितः शेते प्रलापोपद्रवायुतः ||४०||
तमभिन्यासमित्याहुर्हतौजसमथापरे |४१|
idānīmabhinyāsādisañjñābhiḥ sannipātabhēdamāha- viśēṣamityādi| viśēṣaṁ bhēdam| atra sannipātajvarē| nātyuṣṇaśītaḥ sādhāraṇāṅgasparśaḥ| bhrāntaprēkṣī sarvapadārthāyathārthadarśī| sāsraḥ aśrupūrṇanētraḥ| nirbhugnahr̥dayaḥ kuṭilahr̥dayaḥ| śvasan śvāsaṁ kurvan| nipatita iva śētē, ētēna vikalāṅga uktaḥ| pralāpa ēvōpadravastēna āyutō'tyarthayuktaḥ| taṁ sannipātabhēdam||38-40||-
Adhikarana 19 (41) · Śloka 41
sannipātajvaraṁ kr̥cchramasādhyamaparē viduḥ ||41||
View original
सन्निपातज्वरं कृच्छ्रमसाध्यमपरे विदुः ||४१||
matabhēdēna sannipātajvarasya kr̥cchrasādhyatvamasādhyatvaṁ cōcyatē- sannipātajvaramityādi| asamastalakṣaṇatvē kr̥cchrasādhyatvaṁ, samastalakṣaṇatvē vibaddhadōṣatvē'gnau ca naṣṭē satyasādhyatvam||41||
Adhikarana 20 (42) · Śloka 42
nidrōpētamabhinyāsaṁ kṣīṇamēnaṁ hataujasam |
sannyastagātraṁ sannyāsaṁ vidyātsarvātmakē jvarē ||42||
View original
निद्रोपेतमभिन्यासं क्षीणमेनं हतौजसम् |
सन्न्यस्तगात्रं सन्न्यासं विद्यात्सर्वात्मके ज्वरे ||४२||
abhinyāsasya bhēdamāha- nidrētyādi| tamēva nidrōpētamabhinyāsaṁ vidyāt, ēnaṁ kṣīṇaṁ santaṁ hataujasaṁ vidyāt, tamēva ca sannyastagātraṁ sannyāsamiti| kēcidamumabhinyāsapratipādakaṁ vākyaṁ na paṭhanti| nidrōpētamabhinyāsamityādipāṭhasyāgrē ‘pralimpanniva gātrāṇi parvaṇāṁ gauravēṇa ca’ ityādinā ‘mandajvarapralāpastu saśītaḥ syātpralēpakaḥ’ ityantēnāparatantrōktapāṭhēna pralēpakalakṣaṇaṁ kēcit paṭhanti, tacca na paṭhanīyaṁ; ‘tathā pralēpakō jñēya’ ityādipāṭhēna svatantrē tasya paṭhitatvāt| ‘nityaṁ mandajvara’ ityādinā kṣārapāṇiprōktaṁ vātabalāsakalakṣaṇamaparē paṭhanti, tadapi na paṭhanīyaṁ, ‘pralēpakaṁ vātabalāsakaṁ ca’ ityanēna tasyōktēḥ| nityaṁ mandajvara ityādipāṭhasyāgrē'nyē tr̥ṇapuṣpakalakṣaṇamadhīyantē- “puṣpēbhyō gandharajasī tējasvibhyō yadā'nilaḥ| upādāya manuṣyasya prāṇāpānau niyacchati|| saukṣmyādanusr̥tō dhātūn marmāṇyapi ca tējasā| karma citaṁ balaṁ jñānaṁ tadā'syābhyēti mārutaḥ|| karmādiṣu niruddhēṣu svapitīti suhr̥jjanaḥ| manyatē hatacittatvādōjasyuparatē sati|| tasyāditaḥ śirōrōgaḥ sasañjñasyēva jāyatē| vigandhaṁ ca sugandhaṁ ca dr̥ṣṭvā'kasmāt sa mūrcchati|| tr̥ṇapuṣpakamityēvaṁ jvaraṁ vidyādvicakṣaṇaḥ”- iti; taccauṣadhīgandhajē jvarē tathaupatyakē cāntarbhūtatvānnādhyēyamiti||42||
Adhikarana 21 (43-44) · Śloka 45
ōjō visraṁsatē yasya pittānilasamucchrayāt |
sa gātrastambhaśītābhyāṁ śayanēpsuracētanaḥ ||43||
api jāgrat svapan jantustandrāluśca pralāpavān |
saṁhr̥ṣṭarōmā srastāṅgō mandasantāpavēdanaḥ ||44||
ōjōnirōdhajaṁ tasya jānīyāt kuśalō bhiṣak |45|
View original
ओजो विस्रंसते यस्य पित्तानिलसमुच्छ्रयात् |
स गात्रस्तम्भशीताभ्यां शयनेप्सुरचेतनः ||४३||
अपि जाग्रत् स्वपन् जन्तुस्तन्द्रालुश्च प्रलापवान् |
संहृष्टरोमा स्रस्ताङ्गो मन्दसन्तापवेदनः ||४४||
ओजोनिरोधजं तस्य जानीयात् कुशलो भिषक् |४५|
kēcidatra hataujasalakṣaṇaṁ paṭhanti; yathā- ōjō visraṁsatē yasyētyādi| sa jvarī gātrastambhaśītābhyāṁ kr̥tvā śayanēpsuḥ svapitumicchuḥ jāgradavasthāyāṁ svapnāvasthāyāṁ ca cētanārahitō bhavati, tasya sannipātina ētadgātrastambhādikamōjōnirōdhajaṁ lakṣaṇaṁ jānīyāt| yadyapi tantrāntarē sannipātabhēdāstrayōdaśa prōktāḥ, tathā'pi dōṣōtkarṣāpakarṣatāratamyēna dhātvāvaraṇabhēdēna ca sannipātabhēdānāmānantyānnēha pradarśitāḥ||43-44||-
Adhikarana 22 (45) · Śloka 46
saptamē divasē prāptē daśamē dvādaśē'pi vā ||45||
punarghōratarō bhūtvā praśamaṁ yāti hanti vā |46|
View original
सप्तमे दिवसे प्राप्ते दशमे द्वादशेऽपि वा ||४५||
पुनर्घोरतरो भूत्वा प्रशमं याति हन्ति वा |४६|
sannipātajvarasya mōkṣavadhayōravadhimāha- saptamē divasē prāptē ityādi| śīghramadhyamandaśaktitvādvātādīnāṁ saptamē dinē vātādhikaḥ sannipātajvaraḥ, daśamē dinē pittādhikaḥ, dvādaśē dinē ślēṣmadhikō vimuñcati malapākāt, hanti ca dhātupākāt; yadi hi tasya dīrghajīvanaṁ(nē) karmāsti tadā malapākō bhavati, anyathā dhātupākaḥ| anyē tu saptāhē'bhinyāsō, daśāhē hataujāḥ, dvādaśāhē sannyāsaḥ, malapākāt praśamaṁ yāti dhātupākāddhantīti manyantē| dhātupākāsya lakṣaṇamāha- “sambādhyamānō hr̥di nābhidēśē gātrēṣu vā pākarujōjjhitēṣu| pakvēṣvivācaiti rujaṁ jvarārtaḥ sa dhātupākī kathitō bhiṣagbhiḥ”- iti| śakunairariṣṭairvā maraṇakārī dhātupākī(kō) jñēya iti vr̥ddhāḥ| ‘dvādaśē'pi vā’ ityatrāpiśabdādbhālukiprōktaḥ sannipātajvarasya mōkṣavadhayōravadhiḥ prāpyatē| tēna “saptamī dviguṇā yā tu navamyēkādaśī tathā| ēṣā tridōṣamaryādā mōkṣāya ca vadhāya ca” iti labdham| punarghōratara iti punaḥśabdāt pūrvaṁ ghōra āsīt tataḥ punarghōratara iti labhyatē||45||-
Adhikarana 23 (46) · Śloka 46
dvidōṣōcchrāyaliṅgāstu dvandvajāstrividhāḥ smr̥tāḥ ||46||
View original
द्विदोषोच्छ्रायलिङ्गास्तु द्वन्द्वजास्त्रिविधाः स्मृताः ||४६||
idānīṁ prakr̥tisamavētāstrividhā dvandvajajvarā ucyantē- dvidōṣōcchrāyaliṅgā ityādi| dvidōṣōcchrāyētyucchrāyagrahaṇaṁ dvayōrdōṣayōḥ svakāraṇōcchritatvajñāpanārthaṁ trividhatvamatra samavr̥ddhadvidōṣajāpēkṣayēti||46||
Adhikarana 24 (47) · Śloka 48
tr̥ṣṇā mūrcchā bhramō dāhaḥ svapnanāśaḥ śirōrujā |
kaṇṭhāsyadaśōṣō vamathū rōmaharṣō'rucistathā ||47||
parvabhēdaśca jr̥mbhā ca vātapittajvarākr̥tiḥ |48|
View original
तृष्णा मूर्च्छा भ्रमो दाहः स्वप्ननाशः शिरोरुजा |
कण्ठास्यदशोषो वमथू रोमहर्षोऽरुचिस्तथा ||४७||
पर्वभेदश्च जृम्भा च वातपित्तज्वराकृतिः |४८|
idānīṁ vikr̥tiviṣamasamavētān dvandvajajvarānāha- tr̥ṣṇētyādi| kaṇṭhāsyaśōṣaḥ kaṇṭhaśōṣō mukhaśōṣaśca| vamathuḥ chardiḥ| yatō'yaṁ vikr̥tiviṣamasamavētaḥ atō vātapaittikē jvarē rōmaharṣārucyōrabhidhānaṁ, kaphapaittikē tandrābhidhānam||47||-
Adhikarana 25 (48-49) · Śloka 49
staimityaṁ parvaṇāṁ bhēdō nidrā gauravamēva ca ||48||
śirōgrahaḥ pratiśyāyaḥ kāsaḥ svēdapravartanam |
santāpō madhyavēgaśca vātaślēṣmajvarākr̥tiḥ ||49||
View original
स्तैमित्यं पर्वणां भेदो निद्रा गौरवमेव च ||४८||
शिरोग्रहः प्रतिश्यायः कासः स्वेदप्रवर्तनम् |
सन्तापो मध्यवेगश्च वातश्लेष्मज्वराकृतिः ||४९||
staimityaṁ niścalatvaṁ jvaritasya, parvaṇāṁ bhēdō granthisphuṭanaṁ, śirōgrahaḥ śirō gr̥hītamiva manyatē, pratiśyāyō nāsāsrāvaḥ||48-49||
Adhikarana 26 (50) · Śloka 3
liptātiktāsyatā tandrā mōhaḥ kāsō'rucistr̥ṣā |
muhurdāhō muhuḥ śītaṁ ślēṣmapittajvarākr̥tiḥ ||50||
(jr̥mbhādhmānamadōtkampaparvabhēdaparikṣayāḥ|
tr̥ṭpralāpābhitāpāḥ syurjvarē mārutapaittikē ||1||
śūlakāsakaphōtklēśaśītavēpathupīnasāḥ|
gauravāruciviṣṭambhā vātaślēṣmasamudbhavē||2||
śītadāhārucistambhasvēdamōhamadabhramāḥ|
kāsāṅgasādahr̥llāsā bhavanti kaphapaittikē||3||) |
View original
लिप्तातिक्तास्यता तन्द्रा मोहः कासोऽरुचिस्तृषा |
मुहुर्दाहो मुहुः शीतं श्लेष्मपित्तज्वराकृतिः ||५०||
(जृम्भाध्मानमदोत्कम्पपर्वभेदपरिक्षयाः|
तृट्प्रलापाभितापाः स्युर्ज्वरे मारुतपैत्तिके ||१||
शूलकासकफोत्क्लेशशीतवेपथुपीनसाः|
गौरवारुचिविष्टम्भा वातश्लेष्मसमुद्भवे||२||
शीतदाहारुचिस्तम्भस्वेदमोहमदभ्रमाः|
कासाङ्गसादहृल्लासा भवन्ति कफपैत्तिके||३||) |
liptētyādi| liptāsyatā tiktāsyatā ca| jējjaṭācāryastu dvandvajajvarapāṭhamēkamēva paṭhati- jr̥mbhētyādinā| ayaṁ vā paṭhanīyaḥ pūrvō vā, na tu dvayam||50||
Adhikarana 27 (51-52) · Śloka 52
kr̥śānāṁ jvaramuktānāṁ mithyāhāravihāriṇām |
dōṣaḥ svalpō'pi saṁvr̥ddhō dēhināmanilēritaḥ ||51||
satatānyēdyuṣkatryākhyacāturthān sapralēpakān |
kaphasthānavibhāgēna yathāsaṅkhyaṁ karōti hi ||52||
View original
कृशानां ज्वरमुक्तानां मिथ्याहारविहारिणाम् |
दोषः स्वल्पोऽपि संवृद्धो देहिनामनिलेरितः ||५१||
सततान्येद्युष्कत्र्याख्यचातुर्थान् सप्रलेपकान् |
कफस्थानविभागेन यथासङ्ख्यं करोति हि ||५२||
santatajvaramabhidhāyēdānīṁ viṣamajvarān satatādīnāha- kr̥śānāmityādi| kr̥śānāṁ mithyāhāravihāriṇāṁ jvaramuktānāṁ ca mithyāhāravihāriṇāṁ dōṣaḥ svalpō'pi ‘apathyaiḥ kr̥ta’ iti śēṣaḥ, punarmithyāhāravihārābhyāmabhisaṁvr̥ddhō vātaprēritaḥ san satatādīn yathāsaṅkhyaṁ kaphasthānavibhāgēna karōtīti sambandhaḥ| kaphasthānāni āmāśayōraḥkaṇṭhaśiraḥsandhayō yathāsaṅkhyaṁ kathyantē| tatra āmāśayasthaḥ satataṁ karōti, sa ca pratidinaṁ kāladvayānuvartanāt kiñcinnyūnaḥ , uraḥsthō anyēdyuṣkaṁ, kaṇṭhasthaḥ tr̥tīyakaṁ, śirasthaḥ caturthakaṁ, sandhisthaḥ pralēpakaṁ, sarvēṣu kaphasthānēṣu vyavasthitō dōṣaḥ santataṁ karōtīti jñātavyam| dōṣaśabdō'tra pr̥thagdvandvasamastarūpō vātādirgrāhyaḥ| anilēritatvaṁ ca vātasyāpi sthitasya bāhyahētupracurībhūtēnāparēṇa vātēna sambhavati||51-52||
Adhikarana 28 (53) · Śloka 53
ahōrātrādahōrātrāt sthānāt sthānaṁ prapadyatē |
tataścāmāśayaṁ prāpya dōṣaḥ kuryājjvaraṁ nr̥ṇām ||53||
View original
अहोरात्रादहोरात्रात् स्थानात् स्थानं प्रपद्यते |
ततश्चामाशयं प्राप्य दोषः कुर्याज्ज्वरं नृणाम् ||५३||
yathā uraādisthitō dōṣō'nyēdyuṣkādīn karōti tathā''ha- ahōrātrādityādi| ahōrātrāduraḥsthō dōṣa āmāśayaṁ prāpya anyēdyuṣkaṁ karōti anyasmin divasē, kaṇṭhasthitō dvābhyāmahōrātrābhyāṁ tr̥tīyakaṁ tr̥tīyadivasē, śiraḥsthitaḥ sthānatrayamatikramya caturthakaṁ caturthadivasē, sandhiṣu sthitō nityamēva pralēpakaṁ karōti, sa ca rājayakṣmiṇāmēva||53||
Adhikarana 29 (54) · Śloka 54
tathā pralēpakō jñēyaḥ śōṣiṇāṁ prāṇanāśanaḥ |
duścikitsyatamō mandaḥ sukaṣṭō dhātuśōṣakr̥t ||54||
View original
तथा प्रलेपको ज्ञेयः शोषिणां प्राणनाशनः |
दुश्चिकित्स्यतमो मन्दः सुकष्टो धातुशोषकृत् ||५४||
pralēpakalakṣaṇamāha- tathā pralēpakō jñēya ityādi| duścikitsyatama iti hētubhāvēna sannipātātmakatvāt| mandō mandavēgaḥ| sukaṣṭa iti hētuphalabhāvēna māraṇātmakatvāt||54||
Adhikarana 30 (55) · Śloka 55
kaphasthānēṣu vā dōṣastiṣṭhan dvitricaturṣu vā |
viparyayākhyān kurutē viṣamān kr̥cchrasādhanān ||55||
View original
कफस्थानेषु वा दोषस्तिष्ठन् द्वित्रिचतुर्षु वा |
विपर्ययाख्यान् कुरुते विषमान् कृच्छ्रसाधनान् ||५५||
viṣamajvarānabhidhāya tadviparyayajvarānāha- kaphasthānēṣvityādi| kaphasthānayōrdvayōruraāmāśayayōstiṣṭhan dōṣō'nyēdyuṣkaviparyayaṁ karōti; kastadviparyayaḥ? ahōrātrē pūrvāhṇādīnāmēkakālaṁ muktvā samastāhōrātraṁ bhavatīti | ēvaṁ triṣu kaphasthānēṣu kaṇṭhōraāmāśayēṣu tiṣṭhan dōṣastr̥tīyakaviparyayaṁ karōti, yastr̥tīyadinē vimuñcati| caturṣu kaphasthānēṣu śiraḥkaṇṭhōraāmāśayēṣu tiṣṭhan dōṣaścaturthakaviparyayaṁ karōti, sa caturthē'hni muñcatīti| satatasya tu viparyayō na bhavati, ēkasminnēva kaphasthānē sthitēna dōṣēṇa tatkaraṇād vyādhisvabhāvādvā| kaphasthānēṣu vā dōṣa ityatra dōṣaśabdaḥ pr̥thagdvandvasamastadōṣapratipādakaḥ|| 55||
Adhikarana 31 (56) · Śloka 56
parō hētuḥ svabhāvō vā viṣamē kaiścidīritaḥ |
āgantuścānubandhō hi prāyaśō viṣamajvarē ||56||
View original
परो हेतुः स्वभावो वा विषमे कैश्चिदीरितः |
आगन्तुश्चानुबन्धो हि प्रायशो विषमज्वरे ||५६||
viṣamajvarāṇāṁ niyataikakālāgamanē ēkīyamatēna hētumāha- para ityādi| parō bhūtādiḥ, hētuḥ kāraṇaṁ, svabhāvō vēti viṣamajvarē hēturityarthaḥ| anyē tu viṣamajvarē svabhāvō vā para utkr̥ṣṭō hētuḥ kaiścidācāryairīrita iti vyākhyānayanti| viṣamajvarē bhūtādirhēturuktastasya samarthanamāha- āganturityādi| prāyaśō bāhulyēna, āgantuḥ bhūtādiḥ, anubandhaḥ kāraṇaṁ, hīti yasmādarthē||56||
Adhikarana 32 (57-58) · Śloka 58
vātādhikatvāt pravadanti tajjñāstr̥tīyakaṁ cāpi caturthakaṁ ca |
aupatyakē madyasamudbhavē ca hētuṁ jvarē pittakr̥taṁ vadanti ||57||
pralēpakaṁ vātabalāsakaṁ ca kaphādhikatvēna vadanti tajjñāḥ |
mūrcchānubandhā viṣamajvarā yē prāyēṇa tē dvandvasamutthitāstu ||58||
View original
वाताधिकत्वात् प्रवदन्ति तज्ज्ञास्तृतीयकं चापि चतुर्थकं च |
औपत्यके मद्यसमुद्भवे च हेतुं ज्वरे पित्तकृतं वदन्ति ||५७||
प्रलेपकं वातबलासकं च कफाधिकत्वेन वदन्ति तज्ज्ञाः |
मूर्च्छानुबन्धा विषमज्वरा ये प्रायेण ते द्वन्द्वसमुत्थितास्तु ||५८||
idānīmuktānāmanyēṣāṁ cārambhakadōṣakathanāyāha- vātētyādi| yadyapi tantrāntarē ‘kaphapittāttrikagrāhī’ ityādinā tr̥tīyacaturthakayōrdvandvadōṣasamudbhavatvaṁ pratipāditaṁ, tathā'pi svatantrē pittaślēṣmaliṅgatvē'pi tayōrvātādhikatvaṁ jñēyam| aupatyakē parvatāsannabhūmisamudbhavē jvarē| pittakr̥tamiti tatra aupatyakamadyasamudbhavayōḥ pittaṁ kāraṇaṁ hētuṁ vadanti; tatra aupatyakē jvarē parvatāsannabhūmisthitānāṁ tīkṣṇōṣṇavīryāṇamugragandhānāmauṣadhīnāṁ pittakāritvaṁ, madyasamudbhavē tu madyamēva pittakārī hētuḥ| anyē tu ‘aupatyapānātyayasamprabhūtē hētuṁ jvarē pittamudāharanti’ iti paṭhanti| pralēpakē yadyapi vāyurēva prērayitā, tathā'pi sandhīnāṁ ślēṣmasthānatvācchlēṣmōtkaṭō'yaṁ, anyaśastrōpapannāścarthāstadvidyēbhya ēva jñātavyā iti pramāṇāttantrāntarādvā vātabalāsakō jñēyaḥ| tathā ca- “nityaṁ mandajvarō rūkṣaḥ śūnaḥ kr̥cchrēṇa sidhyati| stabdhāṅgaḥ ślēṣmabhūyiṣṭhō narō vātabalāsakī ”- iti| mūrcchānubandhā ityādi| mūrcchānubandhāḥ satatamūrcchā yē viṣamajvarāstē prāyēṇa dvandvasamucchritāḥ; ēvaṁvidhāstē viṣamā duścikitsyāśca bhavanti| ‘muñcānubandhā’ ityēkē paṭhanti; tatra muñcanti anubadhnanti yē tē muñcānubandhāḥ satatakādayaḥ saviparyayāḥ| kēcit ‘muktvā'nubandhān’ iti paṭhanti; tatra, anubandhān anubandhajvarānēva viṣamān muktvā yē'nyē viṣamajvarāstē dvandvasamutthitā iti| anyē tu vyākhyānayanti- anubandhānupadravajvarānmuktvā yē'nyē maulāḥ satatakādayō viṣamajvaratvēnābhimatāstē prāyēṇa dvandvasamutthitāḥ; prāyōgrahaṇāt pr̥thaksamastaiśca janyantē iti||57-58||
Adhikarana 33 (59-61) · Śloka 61
tvaksthau ślēṣmānilau śītamādau janayatō jvarē |
tayōḥ praśāntayōḥ pittamantē dāhaṁ karōti ca ||59||
karōtyādau tathā pittaṁ tvaksthaṁ dāhamatīva ca |
praśāntē kurutastasmiṁśchītamantē ca tāvapi ||60||
dvāvētau dāhaśītādī jvarau saṁsargajau smr̥tau |
dāhapūrvastayōḥ kaṣṭaḥ kr̥cchrasādhyaśca sa smr̥taḥ ||61||
View original
त्वक्स्थौ श्लेष्मानिलौ शीतमादौ जनयतो ज्वरे |
तयोः प्रशान्तयोः पित्तमन्ते दाहं करोति च ||५९||
करोत्यादौ तथा पित्तं त्वक्स्थं दाहमतीव च |
प्रशान्ते कुरुतस्तस्मिंश्छीतमन्ते च तावपि ||६०||
द्वावेतौ दाहशीतादी ज्वरौ संसर्गजौ स्मृतौ |
दाहपूर्वस्तयोः कष्टः कृच्छ्रसाध्यश्च स स्मृतः ||६१||
ataḥ paraṁ satatādīnāṁ śītadāhapūrvatvēna dvaividhyamāha- tvaksthāvityādi| tayōḥ ślēṣmānilayōḥ, praśāntayōḥ svakālāpagamāt pratyanīkaprāptyā vā| antē dāhaṁ karōti cētyatra cakārāt mōhamūrcchādayaḥ| tasmin pittē| tāvapi ślēṣmānilau; apiśabdāt vamathutandrādayaḥ| yadyapyētau jvarau dōṣatrayajau tathā'pyatra dōṣadvayōktyā saṁsargajāvityuktaṁ, ēkakāryakaratvātkaphavātayōrēkēna vyapadēśādvētyanyē| dvayōḥ dāhapūrvaśītapūrvakayōḥ| kaṣṭaḥ kr̥cchrasādhya iti viśēṣaṇadvayōpādānādatyarthaṁ duḥsādhyatvaṁ darśitaṁ; dāhapūrvō'tyantakaṣṭasādhyaḥ, śītapūrvaḥ sukhasādhya iti kutaḥ? rōgaśaktēracintyatvāt||59-61||
Adhikarana 34 (62) · Śloka 62
prasaktaścābhighātōtthaścētanāprabhavastu yaḥ |62|
View original
प्रसक्तश्चाभिघातोत्थश्चेतनाप्रभवस्तु यः |६२|
abhighātakāmādijayōrapyatyantakaṣṭatvaṁ darśayannāha- prasakta ityādi| prasaktaḥ prakarṣēṇa saṅgī, ētaccābhighātōtthacētanāprabhavajvarayōrviśēṣaṇam| abhighātōtthaḥ kāṣṭhalōṣṭādyabhighātajaḥ| cētanāprabhavaḥ kāmādijaḥ|62|-
Adhikarana 35 (62) · Śloka 63
rātryahnōḥ ṣaṭsu kālēṣu kīrtitēṣu yathā purā ||62||
prasahya viṣamō'bhyēti mānavaṁ bahudhā jvaraḥ |63|
View original
रात्र्यह्नोः षट्सु कालेषु कीर्तितेषु यथा पुरा ||६२||
प्रसह्य विषमोऽभ्येति मानवं बहुधा ज्वरः |६३|
idānīṁ satatādīnāṁ svakālēṣūdgamaṁ darśayati- rātryahnōrityādi| ṣaṭsu kālēṣu pūrvāhṇamadhyāhnāparāhṇapradōṣārdharātrapratyūṣēṣu, kīrtitēṣu kathitēṣu, yathā purā yēna prakārēṇa pūrvaṁ vraṇapraśnādhyāyē| tatra pūrvāhṇapradōṣayōḥ kaphasya, madhyāhnārdharātrayōḥ pittasya, aparāhṇapratyūṣayōrvātasya prakōpa iti; ēvaṁ pūrvōktakathitēṣu svasvadōṣaprakōpakālēṣu prasahya haṭhādviṣamō jvarō'bhyēti abhi samantatō vyāpya mānavamāgacchati| bahudhēti ahōrātrē kāladvayaṁ, ēkakālaṁ, ēkadinānantaraṁ, dvidinānantaraṁ; anyē tu vyākhyānayanti- bahudhā kadācicchītaḥ, kadāciduṣṇaḥ, kadāciddhastapādayōḥ, kadācidaṁsādyavayavēṣu, niyatakālaṁ, cirakālamalpakālaṁ cēti| ētēna viṣamajvarāṇāmānantyamuktam||62||-
Adhikarana 36 (63-64) · Śloka 64
sa cāpi viṣamō dēhaṁ na kadācidvimuñcati ||63||
glānigauravakārśyēbhyaḥ sa yasmānna pramucyatē |
vēgē tu samatikrāntē gatō'yamiti lakṣyatē ||64||
View original
स चापि विषमो देहं न कदाचिद्विमुञ्चति ||६३||
ग्लानिगौरवकार्श्येभ्यः स यस्मान्न प्रमुच्यते |
वेगे तु समतिक्रान्ते गतोऽयमिति लक्ष्यते ||६४||
viṣamajvarāṇāmupaśāntavēgānāmapi dēhāvasthānaṁ darśayati- sa cāpītyādi| viṣamō viṣamajvaraḥ| samāhāratvēna kārśyāditi siddhē yat kārśyēbhya iti bahuvacanaṁ tēna lakṣaṇāntaramapi gr̥hyatē| tathā ca- “śirasō gauravaṁ glānirnātiśraddhā ca bhōjanē| mādhuryamatha vairasyaṁ tiktatvamathavā punaḥ| vaktrasya jāyatē yasmāt pravēgē'pi gatē sati| tasmāttu niyatō līnaḥ śarīrē viṣamajvaraḥ”- iti||63-64||
Adhikarana 37 (65) · Śloka 65
dhātvantarasthō līnatvānna saukṣmyādupalabhyatē |
alpadōṣēndhanaḥ kṣīṇaḥ kṣīṇēndhana ivānalaḥ ||65||
View original
धात्वन्तरस्थो लीनत्वान्न सौक्ष्म्यादुपलभ्यते |
अल्पदोषेन्धनः क्षीणः क्षीणेन्धन इवानलः ||६५||
yadi vēgāpagamē'pi na vimucyatē tarhi kimiti nōpalabhyata ityāha- dhātvantarasthō līnatvādityādi| ēkasmāddhātōranyō dhātuḥ dhātvantaraṁ tatrasthaḥ, anyē tu dhātvantaraśabdēna sapta kalāḥ kathayanti| līnatvādēkadēśasthitatvāt| sūkṣmatvāt aṇutvāt| alpadōṣētyādi alpadōṣa iva indhanatvēna kṣīṇō'lpībhūtō jvaraḥ; ‘alpadōṣā ēva indhanaṁ yasya sa alpadōṣēndhanaḥ’ ityanyē||65||
Adhikarana 38 (66) · Śloka 66
dōṣō'lpō'hitasambhūtō jvarōtsr̥ṣṭasya vā punaḥ |
dhātumanyatamaṁ prāpya karōti viṣamajvaram ||66||
View original
दोषोऽल्पोऽहितसम्भूतो ज्वरोत्सृष्टस्य वा पुनः |
धातुमन्यतमं प्राप्य करोति विषमज्वरम् ||६६||
idānīṁ bhōjabhālukipuṣkalāvataprabhr̥tīnāṁ śalyatantravidāṁ matēna viṣamajvarōtpattimabhidhāya kāyacikitsāvidāmagnivēśādīnāṁ matēna dhātusthānairdōṣairviṣamajvarāṇāmutpattiṁ darśayati- dōṣa ityādi| ahitasambhūtaḥ apathyādvr̥ddhiṁ gataḥ| jvarōtsr̥ṣṭasya jvaramuktasya, vāśabdēna kr̥śasyēti samuccīyatē| kr̥śānāmityādinā kaphasthānavibhāgēna prāk satatādayō darśitāḥ, atra tu dhātvantaragatabhēdēnēti na punaruktatā||66||
Adhikarana 39 (67) · Śloka 68
satataṁ rasaraktasthaḥ sō'nyēdyuḥ piśitāśritaḥ |
mēdōgatastr̥tīyē'hni tvasthimajjagataḥ punaḥ ||67||
kuryāccāturthakaṁ ghōramantakaṁ rōgasaṅkaram |68|
View original
सततं रसरक्तस्थः सोऽन्येद्युः पिशिताश्रितः |
मेदोगतस्तृतीयेऽह्नि त्वस्थिमज्जगतः पुनः ||६७||
कुर्याच्चातुर्थकं घोरमन्तकं रोगसङ्करम् |६८|
idānīṁ rasādīnāṁ dhātūnāṁ madhyē yaṁ yaṁ dhātumāśritya yaṁ yaṁ dōṣō yaṁ yaṁ viṣamajvaramārabhatē taṁ taṁ darśayannāha- satataṁ rasaraktastha ityādi| rasaraktasthō dōṣaḥ satataṁ jvaraṁ karōti, yē'pi ‘dōṣō raktāśrayaḥ prāyaḥ karōti satatajvaraṁ’ iti paṭhanti tairapi prāyōgrahaṇādrasō'ṅgīkartavyaḥ, yatō rasamādāya dōṣā jvaramāpādayanti| anyē tu satatamityatraiva santatamiti paṭhanti, tatra santatamityētasyāgrē satatamiti śabdō luptō jñēyaḥ; tēna rasasthaḥ santataṁ, raktasthaḥ satatamiti vyākhyānayanti| kēcittu satataparyāyaṁ santataṁ manyantē| santatajvarasya viṣamajvaratvaṁ nāsti, tatsannidhau pāṭhāntarēṇa vyākhyānāntarēṇa ca yadgrahaṇaṁ tat santatāpēkṣayā satatādīnāṁ viṣamatvād viṣamatvapratipādanārthaṁ; anyathā kimapēkṣyaiṣāṁ viṣamatvaṁ bhavēt| sa dōṣaḥ piśitāśritō'nyēdyuṣkaṁ kuryāditi sambandhaḥ| mēdōgatō dōṣastr̥tīyē'hni kuryāt tr̥tīyakaṁ jvaramiti bōddhavyam| ghōraṁ kaṣṭakāriṇam| antakaṁ yamasadr̥śaṁ, māraṇātmakatvācciraṁ klēśanatvācca ||67||-
Adhikarana 40 (68) · Śloka 68
kēcidbhūtābhiṣaṅgōtthaṁ bruvatē viṣamajvaram ||68||
View original
केचिद्भूताभिषङ्गोत्थं ब्रुवते विषमज्वरम् ||६८||
idānīṁ dhātvantarasthadōṣārabdhatvē'pi satatakādāvēkīyamatēna bhūtābhiṣaṅgaṁ hētumāha- kēcidityādi| bhūtābhiṣaṅgō grahāvēśaḥ| pūrvaṁ dōṣaprastāvē dōṣōtthitā ēva paraṁ viṣamajvarā bhūtādijā api bhavantīti pratipādanārthaṁ ‘parō hētuḥ svabhāvō vā’ ityādi paṭhitaṁ; iha tu dhātvāśritaprakaraṇatvāditi na paunaruktyam||68||
Adhikarana 41 (69) · Śloka 69
saptāhaṁ vā daśāhaṁ vā dvādaśāhamathāpi vā |
santatyā yō'visargī syātsantataḥ sa nigadyatē ||69||
View original
सप्ताहं वा दशाहं वा द्वादशाहमथापि वा |
सन्तत्या योऽविसर्गी स्यात्सन्ततः स निगद्यते ||६९||
sannipātārabdhasya santatajvarasya ‘saptamē divasē prāptē’ ityādinā mōkṣavadhayōravadhimabhidhāyēdānīmēkadōṣajadvidōṣajasya visargakālāvadhidvārēṇa lakṣaṇamāha- saptāhamityādi| santatyā nairantaryēṇa, avisargī avisarjanaśīlaḥ| ayaṁ ca sukhasādhyaḥ; yaduktaṁ,- “santatajvara ēvānyaḥ svalpadurbalakāraṇaḥ| ēkadōṣō dvidōṣō vā sukhasādhyaḥ prakīrtitaḥ”- iti||69||
Adhikarana 42 (70) · Śloka 71
ahōrātrē satatakō dvau kālāvanuvartatē |
anyēdyuṣkastvahōrātrādēkakālaṁ pravartatē ||70||
tr̥tīyakastr̥tīyē'hni caturthē'hni caturthakaḥ |71|
View original
अहोरात्रे सततको द्वौ कालावनुवर्तते |
अन्येद्युष्कस्त्वहोरात्रादेककालं प्रवर्तते ||७०||
तृतीयकस्तृतीयेऽह्नि चतुर्थेऽह्नि चतुर्थकः |७१|
satatādīnāṁ lakṣaṇamāha- ahōrātra ityādi| pūrvāhṇādīnāṁ kālānāṁ madhyē kāladvayamanuvartatē| ēkakālamiti anyēdyuṣkō jvaraḥ ahōrātrādanyasminnahōrātrē ēkakālamāgacchatītyarthaḥ| tr̥tīyakastr̥tīyē'hnītyatraikakālamiti sambadhyatē| caturthakaścaturthē'hnītyatrāpi ēkakālamiti yōjyam| atra dōṣōtkarṣāpakarṣābhyāmadhikakālatvaṁ hīnakālatvamapi ca jñātavyaṁ, natu niyamaḥ||70||-
Adhikarana 43 (71-74) · Śloka 75
vātēnōdīryamāṇāśca hrīyamāṇāśca sarvataḥ |
ēkadvidōṣā martyānāṁ tasminnēvōditē'hani ||71||
vēlāṁ tāmēva kurvanti jvaravēgē muhurmuhuḥ |
(vātēnōddhūyamānastu yathā pūryēta sāgaraḥ ||72||
vātēnōdīritāstadvaddōṣāḥ kurvanti vai jvarān |
yathā vēgāgamē vēlāṁ chādayitvā mahōdadhēḥ ||73||
vēgahānau tadēvāmbhastatraivāntarnilīyatē |
dōṣavēgōdayē tadvadudīryēta jvarō'sya vai ||74||
vēgahānau praśāmyēta yathā'mbhaḥ sāgarē tathā) |75|
View original
वातेनोदीर्यमाणाश्च ह्रीयमाणाश्च सर्वतः |
एकद्विदोषा मर्त्यानां तस्मिन्नेवोदितेऽहनि ||७१||
वेलां तामेव कुर्वन्ति ज्वरवेगे मुहुर्मुहुः |
(वातेनोद्धूयमानस्तु यथा पूर्येत सागरः ||७२||
वातेनोदीरितास्तद्वद्दोषाः कुर्वन्ति वै ज्वरान् |
यथा वेगागमे वेलां छादयित्वा महोदधेः ||७३||
वेगहानौ तदेवाम्भस्तत्रैवान्तर्निलीयते |
दोषवेगोदये तद्वदुदीर्येत ज्वरोऽस्य वै ||७४||
वेगहानौ प्रशाम्येत यथाऽम्भः सागरे तथा) |७५|
idānīṁ dhātusthadōṣārabdhānāṁ viṣamajvarāṇāmudgamakālaṁ pūrvōktamēvāha- vātēnētyādi| tasmin pūrvē, uditē kathitē viṣamajvarāṇāṁ sambandhinyahani dinē, mānuṣāṇāmēkadvidōṣāḥ pr̥thagdvandvabhāvēna sthitā vātēnōtkaṭīkriyamāṇā hrīyamāṇā ākr̥ṣyamāṇāśca sarvataḥ, tāmēva pūrvāhṇādikāṁ vēlāṁ jvaravēgaviṣayē muhurmuhuḥ kurvanti| ‘jvaravēgāt’ iti kēcit; tatra jvaravēgāddhētōstāṁ vēlāṁ kurvanti| kēcidatra ‘vātēnōddhūyamānāstu’ ityādikaṁ yāvat ‘prāptē prāptē pravartatē’ ityantaṁ granthapāṭhaṁ paṭhanti; sa ca uktārthaḥ, ataḥ sarvairapi nibandhakāraiḥ parihr̥taḥ, tasmānna paṭhanīyaḥ||71-74||-
Adhikarana 44 (75) · Śloka 76
vividhēnābhighātēna jvarō yaḥ sampravartatē ||75||
yathādōṣaprakōpaṁ tu tathā manyēta taṁ jvaram |76|
View original
विविधेनाभिघातेन ज्वरो यः सम्प्रवर्तते ||७५||
यथादोषप्रकोपं तु तथा मन्येत तं ज्वरम् |७६|
idānīṁ vātādikr̥tān saptajvarānabhidhāya āgantujvaramanēkamēdabhinnaṁ darśayannāha- vividhēnābhighātēnētyādi| vividhēnēti śastralōṣṭakāṣṭhādinā, dōṣaprakōpajatvē'pi ādyanimittēna vyapadēśādabhighātaja ityucyatē||75||-
Adhikarana 45 (76-79) · Śloka 80
śyāvāsyatā viṣakr̥tē dāhātīsārahr̥dgrahāḥ ||76||
abhaktaruk pipāsā ca tōdō mūrcchā balakṣayaḥ |
ōṣadhīgandhajē mūrcchā śirōruk vamathuḥ kṣavaḥ ||77||
kāmajē cittavibhraṁśastandrā''lasyamarōcakaḥ |
hr̥dayē vēdanā cāsya gātraṁ ca pariśuṣyati ||78||
bhayāt pralāpaḥ śōkācca bhavēt kōpācca vēpathuḥ |
abhicārābhiśāpābhyāṁ mōhastr̥ṣṇā ca jāyatē ||79||
bhūtābhiṣaṅgādudvēgahāsyakampanarōdanam |80|
View original
श्यावास्यता विषकृते दाहातीसारहृद्ग्रहाः ||७६||
अभक्तरुक् पिपासा च तोदो मूर्च्छा बलक्षयः |
ओषधीगन्धजे मूर्च्छा शिरोरुक् वमथुः क्षवः ||७७||
कामजे चित्तविभ्रंशस्तन्द्राऽऽलस्यमरोचकः |
हृदये वेदना चास्य गात्रं च परिशुष्यति ||७८||
भयात् प्रलापः शोकाच्च भवेत् कोपाच्च वेपथुः |
अभिचाराभिशापाभ्यां मोहस्तृष्णा च जायते ||७९||
भूताभिषङ्गादुद्वेगहास्यकम्पनरोदनम् |८०|
kēṣucidviśiṣṭēṣu nimittēṣu vaiśēṣikaṁ lakṣaṇamāha- śyāvāsyatētyādi| viṣasya tridōṣakaratvē'pyatyantapittakaratvāt śyāvāsyatā syāt| abhaktaruk arōcakaḥ| auṣadhigandhajē mūrcchētyādi| vamathuḥ chardiḥ, kṣavaḥ chikkā| kāmajē ityādi| cittavibhraṁśaḥ kiṅkartavyatāmūḍhatvam| bhayādityādi| pralāpaḥ asambaddhabhāṣaṇaṁ; yadyapi pralāpa iti sāmānyaṁ lakṣaṇaṁ tathā'pi nidānādibhiḥ kr̥tvā viśēṣō jñātavya iti| vēpathuḥ kampaḥ| abhicārētyādi| abhicārō mantrādibhirmāraṇaprayōgaḥ, abhiśāpō brahmarṣigurusiddhānāmākrōśaḥ| bhūtābhiṣaṅgādityādi| bhūtānāṁ dēvādigrahāṇāmabhi samantatō bhāvēna saṅgō bhūtābhiṣaṅgaḥ| udvēga udvignacittatā||76-79||-
Adhikarana 46 (80) · Śloka 81
śramakṣayābhighātēbhyō dēhināṁ kupitō'nilaḥ ||80||
pūrayitvā'khilaṁ dēhaṁ jvaramāpādayēdbhr̥śam |81|
View original
श्रमक्षयाभिघातेभ्यो देहिनां कुपितोऽनिलः ||८०||
पूरयित्वाऽखिलं देहं ज्वरमापादयेद्भृशम् |८१|
śramādijānāṁ jvarāṇāṁ samprāptidvārēṇa lakṣaṇamāha- śramētyādi| pūrayitvā vyāpya||80||-
Adhikarana 47 (81-82) · Śloka 82
rōgāṇāṁ tu samutthānādvidāhāgantutastathā ||81||
jvarō'paraḥ sambhavati taistairanyaiśca hētubhiḥ |
dōṣāṇāṁ sa tu liṅgāni kadācinnātivartatē ||82||
View original
रोगाणां तु समुत्थानाद्विदाहागन्तुतस्तथा ||८१||
ज्वरोऽपरः सम्भवति तैस्तैरन्यैश्च हेतुभिः |
दोषाणां स तु लिङ्गानि कदाचिन्नातिवर्तते ||८२||
idānīmanyathā''gantujvaraṁ vivakṣurāha- rōgāṇāmityādi| rōgāṇāṁ vidradhyādīnāṁ; vidāhāgantutastathēti vidāhataḥ pākāt tēṣāmēva, āgantutaḥ abhighātāt, apakvavidradhyādipāṭanādityarthaḥ; anyē tu vidāhataḥ sāmānyasantāpāt, āgantutaḥ sāmānyābhighātādibhiriti vyākhyānayanti| jvarō'parō'nyaḥ, bhēdāt| taistairanyaiśca hētubhiriti vidradhyādisamutthānāt prāguktairanyaiśca jvarakāribhirhētubhiḥ| sa tviti sa punarjvarō hētubhēdādbhinnō'pi vātādīnāṁ liṅgāni nātivartatē na parityajya yāti||81-82||
Adhikarana 48 (83-89) · Śloka 90
gurutā hr̥dayōtklēśaḥ sadanaṁ chardyarōcakau |
rasasthē tu jvarē liṅgaṁ dainyaṁ cāsyōpajāyatē ||83||
raktaniṣṭhīvanaṁ dāhaḥ svēdaśchardanavibhramau |
pralāpaḥ piṭikā tr̥ṣṇā raktaprāptē jvarē nr̥ṇām ||84||
piṇḍikōdvēṣṭanaṁ tr̥ṣṇā sr̥ṣṭamūtrapurīṣatā |
ūṣmā'ntardāhavikṣēpau glāniḥ syānmāṁsagē jvarē ||85||
bhr̥śaṁ svēdastr̥ṣā mūrcchā pralāpaśchardirēva ca |
daurgandhyārōcakau glānirmēdaḥsthē cāsahiṣṇutā ||86||
bhēdō'sthnāṁ kuñca(ja)naṁ śvāsō virēkaśchardirēva ca |
vikṣēpaṇaṁ ca gātrāṇāmētadasthigatē jvarē ||87||
tamaḥpravēśanaṁ hikkā kāsaḥ śaityaṁ vamistathā |
antardāhō mahāśvāsō marmacchēdaśca majjagē |
maraṇaṁ prāpnuyāttatra śukrasthānagatē jvarē ||88||
śēphasaḥ stabdhatā mōkṣaḥ śukrasya tu viśēṣataḥ |
dagdhvēndhanaṁ yathā vahnirdhātūn hatvā yathā viṣam ||89||
kr̥takr̥tyō vrajēcchāntiṁ dēhaṁ hatvā tathā jvaraḥ |90|
View original
गुरुता हृदयोत्क्लेशः सदनं छर्द्यरोचकौ |
रसस्थे तु ज्वरे लिङ्गं दैन्यं चास्योपजायते ||८३||
रक्तनिष्ठीवनं दाहः स्वेदश्छर्दनविभ्रमौ |
प्रलापः पिटिका तृष्णा रक्तप्राप्ते ज्वरे नृणाम् ||८४||
पिण्डिकोद्वेष्टनं तृष्णा सृष्टमूत्रपुरीषता |
ऊष्माऽन्तर्दाहविक्षेपौ ग्लानिः स्यान्मांसगे ज्वरे ||८५||
भृशं स्वेदस्तृषा मूर्च्छा प्रलापश्छर्दिरेव च |
दौर्गन्ध्यारोचकौ ग्लानिर्मेदःस्थे चासहिष्णुता ||८६||
भेदोऽस्थ्नां कुञ्च(ज)नं श्वासो विरेकश्छर्दिरेव च |
विक्षेपणं च गात्राणामेतदस्थिगते ज्वरे ||८७||
तमःप्रवेशनं हिक्का कासः शैत्यं वमिस्तथा |
अन्तर्दाहो महाश्वासो मर्मच्छेदश्च मज्जगे |
मरणं प्राप्नुयात्तत्र शुक्रस्थानगते ज्वरे ||८८||
शेफसः स्तब्धता मोक्षः शुक्रस्य तु विशेषतः |
दग्ध्वेन्धनं यथा वह्निर्धातून् हत्वा यथा विषम् ||८९||
कृतकृत्यो व्रजेच्छान्तिं देहं हत्वा तथा ज्वरः |९०|
kēcidatra rasādidhātugatajvarasya lakṣaṇaṁ paṭhanti- “rasasthē tu jvarē vatsa! lakṣaṇāni nibōdha mē| gurutvaṁ dainyamutklēśaḥ sadanaṁ chardyarōcakau|| rāgōṣṇapiṭikāstr̥ṣṇā saraktaṁ ṣṭhīvanaṁ bhramaḥ| dāhō mūrcchā'ruciśchardiḥ pralāpō raktasaṁsthitē|| piṇḍikōdvēṣṭanaṁ tr̥ṣṇā sr̥ṣṭamūtrapurīṣatā| ūṣmā'ntarmōhavikṣēpau glāniḥ syānmāṁsagē jvarē|| vēgastīvraḥ pipāsā ca mūrcchā chardiḥ pralāpakaḥ| gandhasya cāsahatvaṁ ca mēdaḥsthē glānyarōcakau|| virēkavamanē cōbhē tvasthibhēdaḥ prakūjanam| vikṣēpaṇaṁ ca gātrāṇāṁ śvāsaścāsthigatē jvarē|| hikkā kāsō mahāśvāsastamasaśca pravēśanam| marmacchēdō bahiḥ śaityaṁ dāhō'ntaścaiva majjagē|| tasmānmaraṇamāpnōti śukrasyāpyupasarpaṇē| śēphasaḥ stabdhatā mōkṣaḥ śukrasya tu viśēṣataḥ”- iti| ētacca na paṭhanīyam| kutaḥ? yataḥ sarvaśarīraṁ santatēna vyāptaṁ, satatādibhiśca rasādidhātava iti kutō'parō rasādidhātugatajvarāvakāśa iti rasādisthajvarāṇāṁ pāṭhō na paṭhanīya ēvēti jējjaṭācāryābhimatam| śrīgayadāsācāryēṇa cāyaṁ pāṭhō'nyādr̥śaḥ paṭhitō vyākhyātaśca, tanmatānusāribhirasmābhirapi paṭhyatē vyākhyāyatē ca- gurutētyādi| gurutā gātrāṇām| sadanaṁ ca gātrāṇāmēva| dainyaṁ glāniḥ| asyēti prāṇinaḥ| yadyapi rasaikadhātuprāptyā santata ēvāyaṁ tathā'pyanuktadhātvāśritalakṣaṇakathanārthamatra nirdēśaḥ| raktētyādi| mōhō vigatacittatā| piṇḍikētyādi| piṇḍikōdvēṣṭanaṁ jaṅghākrōḍē jānunō'dhōbhāgē pīḍā| ūṣmā'ntaḥ antardāhaḥ| vikṣēpaḥ aṅgavikṣēpaḥ| bhr̥śamityādi| asahiṣṇutā krōdhanatvaṁ, kēcittu svagandhasyāsahiṣṇutvamiti manyantē| kuñcanaṁ saṅkōcaḥ, sa ca sānnidhyādasthnāmityanēna sambadhyatē| tama ityādi| tamaḥpravēśanam andhakāradarśanam| mahāśvāsō vakṣyamāṇalakṣaṇaḥ| marmacchēdaścēti hr̥dayasya chēdanamiva| śukrasthānagata iti| nanu śukragē jvarē maraṇamityuktaṁ tanna, śukraṁ sarvadēhagataṁ tataśca rasādidhātvābhibhavēnāpi śukraprāptēstadgatē'pi maraṇamiti| naivaṁ, sarvaśarīrasthasyāpi śukrasya kalāntaritatvēna tvacāṁ kramēṇa marmaprāptēḥ| yadyēvamanukramādēva śukraṁ jvarēṇa kathaṁ prāpyata iti cēt? dhātvantarānatikramya śukramārgagamanaditi| śukragatō jvarō'paravyāpārābhāvāddēhaghātēnaivōpaśāmyatīti darśayati- dagdhvētyādi| mr̥taśarīrē ūṣmābhāvājjvarōpaśamō jñāyatē, viṣāktakāṇḍaviddhasarpadaṣṭamr̥gādērmaraṇādviṣōpaśāntiḥ pratīyatē||83-89||-
Adhikarana 49 (90-91) · Śloka 92
vātapittakaphōtthānāṁ jvarāṇāṁ lakṣaṇaṁ yathā ||90||
tathā tēṣāṁ bhiṣagbrūyādrasādiṣvapi buddhimān |
samastaiḥ sannipātēna dhātusthamapi nirdiśēt ||91||
dvandvajaṁ dvandvajairēva dōṣaiścāpi vadēt kr̥tam |92|
View original
वातपित्तकफोत्थानां ज्वराणां लक्षणं यथा ||९०||
तथा तेषां भिषग्ब्रूयाद्रसादिष्वपि बुद्धिमान् |
समस्तैः सन्निपातेन धातुस्थमपि निर्दिशेत् ||९१||
द्वन्द्वजं द्वन्द्वजैरेव दोषैश्चापि वदेत् कृतम् |९२|
idānīṁ dhātugatānāmapi jvarāṇāmuktairēva vātādijvaralakṣaṇairdōṣātmakatvēnāvagama iti darśayati- vātētyādi| yathā yēna prakārēṇa tēṣāṁ vātādijvarāṇāṁ rasādiṣu saptasu dhātuṣu gatānāṁ lakṣaṇaṁ buddhimān bhiṣak brūyāditi sambandhaḥ| samastaiḥ dōṣalakṣaṇaiḥ dvandvajaṁ jvaraṁ, dvandvajairēvēti dvidōṣajanitaiḥ| dōṣaiścāpīti dōṣalakṣaṇaiḥ dhātusthaṁ vadēditi||90-91||-
Adhikarana 50 (92) · Śloka 93
gambhīrastu jvarō jñēyō hyantardāhēna tr̥ṣṇayā ||92||
ānaddhatvēna cātyarthaṁ śvāsakāsōdgamēna ca |93|
View original
गम्भीरस्तु ज्वरो ज्ञेयो ह्यन्तर्दाहेन तृष्णया ||९२||
आनद्धत्वेन चात्यर्थं श्वासकासोद्गमेन च |९३|
gambhīra ityādi| ānaddhatvēna dōṣapurīṣavibandhēna| ānaddhatvēna cētyatra cakārāt pralāpabhramasandhyasthiśūlādiparigrahaḥ; ētadviparyayēṇānyē jvarā jñēyāḥ||92||-
Adhikarana 51 (93) · Śloka 94
hataprabhēndriyaṁ kṣīṇamarōcakanipīḍitam ||93||
gambhīratīkṣṇavēgārtaṁ jvaritaṁ parivarjayēt |94|
View original
हतप्रभेन्द्रियं क्षीणमरोचकनिपीडितम् ||९३||
गम्भीरतीक्ष्णवेगार्तं ज्वरितं परिवर्जयेत् |९४|
gambhīrajvarasyāsādhyatvamāha- hatētyādi| hatapramēndriyaṁ hataśarīradīptiṁ tathā hataśrōtracakṣurādiśaktikam| anyē prabhāśabdēna indriyaśaktiṁ vadanti; tēna hatēndriyaśaktikamityarthaḥ| gambhīra iva gambhīrō'ntarvēgaḥ, tīkṣṇō'tiduḥsahō bahirantaśca vēgaḥ, tābhyāmanyōnyamārtaṁ pīḍitaṁ; ētēna kṣīṇaṁ gambhīrārtaṁ vivarjayēt, tīkṣṇavēgārtaṁ ca kṣīṇamiti| ‘arōcakanipīḍitaṁ’ ityatra ‘durātmānamupadrutaṁ’ iti tathā ‘upadravanipīḍitaṁ’ iti ca kēcit paṭhanti| durātmānaṁ duḥkhitāntaḥkaraṇaṁ, upadrutaṁ jvarōpadravaiḥ| ‘aparē durātmabhirupadrutam’ iti paṭhanti, tatra prētabhūtapiśācarakṣōbhiḥ pīḍitam||93||-
Adhikarana 52 (94) · Śloka 95
hīnamadhyādhikairdōṣaistrisaptadvādaśāhikaḥ ||94||
jvaravēgō bhavēttīvrō yathāpūrvaṁ sukhakriyaḥ |95|
View original
हीनमध्याधिकैर्दोषैस्त्रिसप्तद्वादशाहिकः ||९४||
ज्वरवेगो भवेत्तीव्रो यथापूर्वं सुखक्रियः |९५|
atō'nantaraṁ tīkṣṇavēgasya sukhakriyatvamāha- hīnētyādi| hīnairdōṣaistryahaṁ sukhakriyastīkṣṇavēgaḥ, madhyaiḥ saptāhaṁ, adhikairdvādaśāhānīti| atra hīnamadhyatvaṁ vr̥ddhāpēkṣayā| yathāpūrvaṁ sukhakriyā iti dvādaśāhikāttīkṣṇavēgāt saptāhikaḥ sucikitsyaḥ, saptāhikāttīkṣṇavēgāt tryāhikaḥ sucikitsyaḥ| hīnamadhyādhikairdōṣaistrisaptadvādaśāhika iti yaduktaṁ tadavadhimātradyōtakaṁ; tēna dōṣatāratamyāddōṣabhēdānāmānantyāduktāvadhērnyūnō nyūnatarō nyūnatamō, adhikō'dhikatarō'dhikatamō'pyavadhirbōddhavyaḥ||94||-
Adhikarana 53 (95-96) · Śloka 96
kālō hyōṣa yamaścaiva niyatirmr̥tyurēva ca ||95||
tasmin vyapagatē dēhājjanmēha punarucyatē |
iti jvarāḥ samākhyātāḥ karmēdānīṁ pravakṣyatē ||96||
View original
कालो ह्योष यमश्चैव नियतिर्मृत्युरेव च ||९५||
तस्मिन् व्यपगते देहाज्जन्मेह पुनरुच्यते |
इति ज्वराः समाख्याताः कर्मेदानीं प्रवक्ष्यते ||९६||
idānīṁ kālanāmabhirviśēṣaṇairmāraṇātmakatvaṁ jvarasya sūcayan tanmuktasya punarjanma pratipādayati- kāla ityādi| itiśabdō nidānaparisamāptau| karmētyādi| karmacikitsā||95-96||
Adhikarana 54 (97-98) · Śloka 98
jvarasya pūrvarūpēṣu vartamānēṣu buddhimān |
pāyayēta ghr̥taṁ svacchaṁ tataḥ sa labhatē sukham ||97||
vidhirmārutajēṣvēṣa, paittikēṣu virēcanam |
mr̥du, pracchardanaṁ tadvatkaphajēṣu vidhīyatē ||98||
View original
ज्वरस्य पूर्वरूपेषु वर्तमानेषु बुद्धिमान् |
पाययेत घृतं स्वच्छं ततः स लभते सुखम् ||९७||
विधिर्मारुतजेष्वेष, पैत्तिकेषु विरेचनम् |
मृदु, प्रच्छर्दनं तद्वत्कफजेषु विधीयते ||९८||
jvarasyētyādi| jvarasyēti nirāmavātajanitasya| ghr̥taṁ purāṇaṁ, tasya kāladisaṁskārēṇa viśēṣaguṇakāritvāt| svacchaṁ suṣṭhu acchaṁ kēvalaṁ, svacchavacanāddravyāntayōgō niṣidhyatē, na tu saṁskāraḥ pākēna kālēna ca| mārutajēṣu śramakṣayādikupitavātajvarapūrvarūpēṣu, natvāmāśayānupūrvyōtpannēṣu sāmavātajvarapūrvarūpēṣu| ata ēva buddhimān pāyayēdityuktam| ēṣa sarpiḥpānavidhiḥ| sukhamiti tāvadacchaṁ kēvalaṁ ghr̥taṁ pātavyaṁ yāvat sukhaṁ prāpnōti, tadanantaraṁ laghubhōjanādi| paittikēṣu pittajvarapūrvarūpēṣu| mr̥du atīkṣṇam| tadvanmr̥du| kaphajēṣu kaphajvarapūrvarūpēṣu||97-98||
Adhikarana 55 (99) · Śloka 99
sarvadvidōṣajēṣūktaṁ yathādōṣaṁ vikalpayēt |99|
View original
सर्वद्विदोषजेषूक्तं यथादोषं विकल्पयेत् |९९|
sarvētyādi| sarvēṣu sannipātajvarapūrvarūpēṣu, dvidōṣajēṣu dvandvajvarapūrvarūpēṣu; uktaṁ yathādōṣaṁ sarpiḥpānādikaṁ, vikalpayēt avadhārayēt|99|-
Adhikarana 56 (99) · Śloka 99
asnēhanīyō'śōdhyaśca saṁyōjyō laṅghanādinā ||99||
View original
अस्नेहनीयोऽशोध्यश्च संयोज्यो लङ्घनादिना ||९९||
idānīṁ ghr̥tādyanarhasya jvarapūrvarūpē kiṁ vidhēyamityāha- asnēhanīya ityādi| asnēhanīyō'jīrṇī taruṇajvarītyādikaḥ| aśōdhyō vamanavirēcanāyōgyaḥ| laṅghanādinētyādigrahaṇāt ṣaḍaṅgādiśr̥taśītōṣṇōdakādikaṁ gr̥hyatē||99||
Adhikarana 57 (100) · Śloka 100
rūpaprāgrūpayōrvidyānnānātvaṁ vahnidhūmavat |100|
View original
रूपप्राग्रूपयोर्विद्यान्नानात्वं वह्निधूमवत् |१००|
atha navajvarē snēhasaṁśōdhanavarjanāt kathaṁ pūrvarūpē tadupadēśa ityāha- rūpaprāgrūpayōrityādi| rūpaprāgrūpayōḥ nānātvaṁ pr̥thaktvaṁ vahnidhūmavat vidyāt; vahnidhūmadr̥ṣṭāntēna nānātvamanayōrna ghaṭapaṭādivat, atō'nayōrjñānē yatnō vidhēyaḥ|100|-
Adhikarana 58 (100) · Śloka 100
pravyaktarūpēṣu hitamēkāntēnāpatarpaṇam ||100||
View original
प्रव्यक्तरूपेषु हितमेकान्तेनापतर्पणम् ||१००||
pūrvarūpē cikitsitamabhidhāya rūpē cikitsitamāha- pravyaktarūpēṣvityādi| ēkāntēna atiśayēna| atarpaṇamatra upavāsaḥ, śēṣāṇāmatarpaṇabhēdānāmavasthāviśēṣēṇa vakṣyamāṇatvāt| tēnāmāśayānupūrvyōtpannēṣu jvarēṣūpavāsārhēṣu hitamityarthaḥ||100||
Adhikarana 59 (101) · Śloka 101
āmāśayasthē dōṣē tu sōtklēśē vamanaṁ param |101|
View original
आमाशयस्थे दोषे तु सोत्क्लेशे वमनं परम् |१०१|
avasthāviśēṣēṇāpatarpaṇaviśēṣamāha- āmāśayasthē ityādi| hr̥llāsalālāprasēkādinā dōṣōtklēśō jñēyaḥ|101|-
Adhikarana 60 (101) · Śloka 102
ānaddhaḥ stimitairdōṣairyāvantaṁ kālamāturaḥ ||101||
kuryādanaśanaṁ tāvattataḥ saṁsargamācarēt |102|
View original
आनद्धः स्तिमितैर्दोषैर्यावन्तं कालमातुरः ||१०१||
कुर्यादनशनं तावत्ततः संसर्गमाचरेत् |१०२|
laṅghanaṁ kiyantaṁ kālaṁ kāryamityāha- ānaddha ityādi| yāvantaṁ kālamāturaḥ stimitairdōṣairapracalitarūpairānaddhō baddha iva bhavēttāvantaṁ kālaṁ laṅghayēditi sambandhaḥ| stimitatvaṁ ca dōṣāṇāmāmarasāvanaddhatvāt| tata ānaddhatvē nivr̥ttē, atrābhilāṣē sati, saṁsargaṁ pēyādikramamācarēt| anyē ślōkōttarārdhamanyathā paṭhanti,- “kālaṁ tāvantamaśnīyāllaghvannaṁ tu viriktavat” iti| laghvannamiti atrānnadravyakr̥taṁ laghvannaṁ; viriktavadityanēna mātrālaghutvam||101||-
Adhikarana 61 (102) · Śloka 103
na laṅghayēnmārutajē kṣayajē mānasē tathā ||102||
alaṅghyāścāpi yē pūrvaṁ dvivraṇīyē prakīrtitāḥ |103|
View original
न लङ्घयेन्मारुतजे क्षयजे मानसे तथा ||१०२||
अलङ्घ्याश्चापि ये पूर्वं द्विव्रणीये प्रकीर्तिताः |१०३|
ucitasyāpi laṅghanasya kvacinniṣēdhamāha- na laṅghayēdityādi| kṣayajē dhātukṣayajē yakṣmajvarē vā, mānasē kāmakrōdhādisambhūtē| alaṅghyā “garbhiṇīvr̥ddhabāladurbalabhīrubhiḥ ” ityanēnōktāḥ| anyē tu vyākhyānayanti- mārutajē jvarē na laṅghayēt; kimbhūtē? kṣayajē| ētēna dhātukṣayaprakupitavātaja ityuktaṁ; athavā kṣayajē na laṅghayēt; kimbhūtē? mārutajē| ētēna yakṣmajvarē mārutasambhūtē na laṅghayēt| (yaḥ sāmāvasthāyāṁ mārutajvarō yakṣmajvaraśca sa laṅghanīya ēva, nirāmē mārutajē jvarē na laṅghayēt)||102||-
Adhikarana 62 (103) · Śloka 104
anavasthitadōṣāgnērlaṅghanaṁ dōṣapācanam ||103||
jvaraghnaṁ dīpanaṁ kāṅkṣārucilāghavakārakam |104|
View original
अनवस्थितदोषाग्नेर्लङ्घनं दोषपाचनम् ||१०३||
ज्वरघ्नं दीपनं काङ्क्षारुचिलाघवकारकम् |१०४|
atō laṅghanavarṇanamāha- anavasthitadōṣāgnērityādi| anavasthitadōṣāgnēriti ‘puruṣasya’ iti śēṣaḥ| tatra dōṣā anavasthitāḥ sthānāntaragamanāt, vahniścānavasthitō bahirvikṣiptatvāt| āhārēcchā hr̥di kāṅkṣā, mukhōpanītasyāhārasya rasanēndriyasyēcchā ruciḥ||103||-
Adhikarana 63 (104) · Śloka 105
sr̥ṣṭamārutaviṇmūtraṁ kṣutpipāsā'sahaṁ laghum ||104||
prasannātmēndriyaṁ kṣāmaṁ naraṁ vidyāt sulaṅghitam |105|
View original
सृष्टमारुतविण्मूत्रं क्षुत्पिपासाऽसहं लघुम् ||१०४||
प्रसन्नात्मेन्द्रियं क्षामं नरं विद्यात् सुलङ्घितम् |१०५|
samyaglaṅghitalakṣaṇamāha- sr̥ṣṭamārutaviṇmūtramityādi| sr̥ṣṭamārutaviṇmūtramiti adhaḥpravr̥ttavātapurīṣamūtraṁ, kṣutpipāsāsahamiti samyaglaṅghanādēkasminnēva kālē yē kṣutpipāsē samavētē bhavatastē sōḍhumaśaktam| tathā ca tantrāntaraṁ,- “vātamūtrapurīṣāṇāṁ visargē gātralāghavē| hr̥dayōdarakaṇṭhāsyaśuddhau tandrāklamē gatē|| svēdē jātē rucau cāpi kṣutpipāsāsahōdayē| kr̥taṁ laṅghanamādēśyaṁ nirvyathē cāntarātmani”- iti| laghum aṅgagauravādirahitam| ātmā antaḥkaraṇam| kṣāmaṁ sarvākṣamam| ēvambhūtaṁ sulaṅghitaṁ vidyāt||104||-
Adhikarana 64 (105) · Śloka 106
balakṣayastr̥ṣā śōṣastandrānidrābhramaklamāḥ ||105||
upadravāśca śvāsādyāḥ sambhavantyatilaṅghanāt |106|
View original
बलक्षयस्तृषा शोषस्तन्द्रानिद्राभ्रमक्लमाः ||१०५||
उपद्रवाश्च श्वासाद्याः सम्भवन्त्यतिलङ्घनात् |१०६|
atilaṅghanalakṣaṇamāha- balakṣaya ityādi| balakṣaya iti kālajayuktijasahajānāṁ balānāṁ hāniḥ, athavā balakṣaya ōjaḥkṣayaḥ| śōṣō mukhaśōṣaḥ| tandrā śārīrōktaliṅgā nidrābhēdaḥ| nidrā prasiddhā| nanu ślēṣmaṇā nidrā utpadyatē, atilaṅghanāttu ślēṣmakṣayē jātē kathaṁ sā utpadyatē? satyaṁ; nidrēva nidrētyupamayā cēṣṭōparamānnidrātvēna vivakṣitā| anyē tu tandrānidrayōrmadhyē akārapraślēṣaṁ manyantē, tataścānidrēti vyākhyānayanti| bhramaḥ cakrārūḍhasyēva bhramaṇaṁ, klamaḥ anāyāsaśramaḥ| ādiśabdāt kāsasvarakṣayacchardihikkādayaḥ| tantrāntarōktaparvabhēdādīnyatilaṅghanalakṣaṇāni sulaṅghanalakṣaṇōktaprasannātmēndriyādivaiparītyādadhigantavyāni||105||-
Adhikarana 65 (106) · Śloka 107
dīpanaṁ kaphavicchēdi pittavātānulōmanam ||106||
kaphavātajvarārtēbhyō hitamuṣṇāmbu tr̥ṭchidam |
taddhi mārdavakr̥ddōṣasrōtasāṁ ... |107|
View original
दीपनं कफविच्छेदि पित्तवातानुलोमनम् ||१०६||
कफवातज्वरार्तेभ्यो हितमुष्णाम्बु तृट्छिदम् |
तद्धि मार्दवकृद्दोषस्रोतसां ... |१०७|
ardhāvaśiṣṭōdakaguṇamāha- dīpanamityādi| kaphavicchēdi styānaślēṣmaṇō vicchēdakam| kaphavātajvarārtēbhya iti bahuvacananirdēśāt kaphajvarārtavātajvarārtakaphavātajvarārtēbhyō hitamityarthaḥ| yadyapi pānīyavargē uṣṇōdakaguṇā varṇitāstathā'pi tatrōktaguṇēbhyō'dhikavidhānārthamatrōktāḥ| yadyēvaṁ tarhyētē guṇāstatraiva kutō na nirdiṣṭāḥ? svasthāturayōpyuṣṇōdakasya hitatvāpādanārthaṁ; taccōṣṇōdakaṁ mārdavakr̥t mr̥dukāri; dōṣasrōtasāṁ dōṣavahasrōtasām, athavā dōṣāṇāṁ srōtasāṁ mr̥dutvaṁ vidadhāti| ēvaṅguṇamapyuṣṇōdakaṁ jvarē'lpaṁ dēyamityāhurācāryāḥ||106||-
Adhikarana 66 (107) · Śloka 108
... śītamanyathā ||107||
sēvyamānēna tōyēna jvaraḥ śītēna vardhatē |108|
View original
... शीतमन्यथा ||१०७||
सेव्यमानेन तोयेन ज्वरः शीतेन वर्धते |१०८|
śītōdakaguṇamāha- śītamanyathētyādi| śītam akvathitam| anyathā uṣṇōdakaguṇaviparītaguṇam| kiṁ śītōdakamuṣṇāmbuguṇaviparītamēva syādutānyat kimapi kuruta ityāha- sēvyamānēnētyādi||107||-
Adhikarana 67 (108) · Śloka 109
pittamadyaviṣōtthēṣu śītalaṁ tiktakaiḥ śr̥tam ||108||
gāṅgēyanāgarōśīraparpaṭōdīcyacandanaiḥ |109|
View original
पित्तमद्यविषोत्थेषु शीतलं तिक्तकैः शृतम् ||१०८||
गाङ्गेयनागरोशीरपर्पटोदीच्यचन्दनैः |१०९|
idānīṁ śr̥taśītasya guṇamāha- pittētyādi| pittamadyaviṣōtthēṣu jvarēṣu tiktakaiḥ śr̥taśītalaṁ jalaṁ dēyaṁ, kēvalaṁ vā śr̥taśītalaṁ jalaṁ dēyaṁ, tantrāntaravacanāt| tānyēva tiktadravyāṇyāha- gāṅgēyētyādi| gāṅgēyaṁ mustam, udīcyaṁ vālakaṁ, candanaṁ raktacandanam| kalpanōcyatē- gāṅgēyādisarvadravyaṁ karṣamātramudakaprasthē kvāthyārdhaśr̥taṁ kr̥tvā prayōktavyaṁ; vr̥ddhavaidyāstu gāṅgēyādisarvadravyapalamudakāḍhakē paktvā'rdhāḍhakamavaśēṣayanti| yadyapyatiktā śuṇṭhī tathā'pi pācanīyatvēna yaugikatvādasmin yōgē prakṣēpaḥ| tantrāntarē tu, “karṣamātraṁ tatō dravyaṁ sādhayēt prāsthikē'mbhasi| ardhaśr̥taṁ prayōktavyaṁ pānē pēyādisaṁvidhau”- iti| pañjikākārastu pūrvārdhamēva paṭhati nōttarārdhaṁ; tiktakaistiktadravyaiḥ parpaṭādibhiriti ca vyākhyānayanti||108||-
Adhikarana 68 (109) · Śloka 110
dīpanī pācanī laghvī jvarārtānāṁ jvarāpahā ||109||
annakālē hitā pēyā yathāsvaṁ pācanaiḥ kr̥tā |110|
View original
दीपनी पाचनी लघ्वी ज्वरार्तानां ज्वरापहा ||१०९||
अन्नकाले हिता पेया यथास्वं पाचनैः कृता |११०|
dīpanītyādi| annakālē svasthavr̥ttābhidhāsyamānē ‘visr̥ṣṭē viṇmūtrē’ ityādikē, ‘dināntē’ ityanyē| yathāsvaṁ pācanaiḥ kr̥tā pañcamūlīprabhr̥tibhiḥ saṁskr̥tā| anyē tu pācanairityatra bahuvacanamādyarthē, tēna dīpanapācanasaṁśamanīyādibhiḥ saṁskr̥tēti vyākhyānayanti| punaḥ pēyāguṇābhidhānamuṣṇōdakaguṇābhidhānavat, atō na punaruktiḥ||109||-
Adhikarana 69 (110-111) · Śloka 112
bahudōṣasya mandāgnēḥ saptarātrāt paraṁ jvarē ||110||
laṅghanāmbuyavāgūbhiryadā dōṣō na pacyatē |
tadā taṁ mukhavairasyatr̥ṣṇārōcakanāśanaiḥ ||111||
kaṣāyaiḥ pācanairhr̥dyairjvaraghnaiḥ samupācarēt |112|
View original
बहुदोषस्य मन्दाग्नेः सप्तरात्रात् परं ज्वरे ||११०||
लङ्घनाम्बुयवागूभिर्यदा दोषो न पच्यते |
तदा तं मुखवैरस्यतृष्णारोचकनाशनैः ||१११||
कषायैः पाचनैर्हृद्यैर्ज्वरघ्नैः समुपाचरेत् |११२|
kr̥talaṅghanādērjvariṇō yasyāmavasthāyāṁ pācanaṁ dēyaṁ tāmāha- bahudōṣasyētyādi| nanu, tantrāntarē svēdatiktakarasau pācanārthamuktau, tāvatra kasmānna nirdiṣṭau? satyaṁ, uṣṇōdakavidhānēna tāvat kaphavātajvarasya svēdō labdhaḥ, ṣaḍaṅgakalpanayā pānīyasaṁskārēṇa ca tiktakarasō gr̥hīta ityatra dvāvapi nirdiṣṭau| mukhavairasyatr̥ṣṇārōcakanāśanairiti vakṣyamāṇaiḥmarutpittakaphajvarapācanaiḥ, vātādilakṣaṇatvādvadanavairasyādīnām| kaṣāyaiḥ kvāthaiḥ| āmadōṣapācanārthaṁ yavāgūḥ kathamāmē prayujyatē? satyaṁ, dviprakārā hyāmatā prabhūtā alpā ca, tatra prabhūtāmatāṁ vihāyālpāmatāyāṁ prayujyata iti na dōṣaḥ||110-111||-
Adhikarana 70 (112-113) · Śloka 114
pañcamūlīkaṣāyaṁ tu pācanaṁ pavanajvarē ||112||
sakṣaudraṁ paittikē mustakaṭukēndrayavaiḥ kr̥tam |
pippalyādikaṣāyaṁ tu kaphajē paripācanam ||113||
dvandvajēṣu tu saṁsr̥ṣṭaṁ dadyāt ... |114|
View original
पञ्चमूलीकषायं तु पाचनं पवनज्वरे ||११२||
सक्षौद्रं पैत्तिके मुस्तकटुकेन्द्रयवैः कृतम् |
पिप्पल्यादिकषायं तु कफजे परिपाचनम् ||११३||
द्वन्द्वजेषु तु संसृष्टं दद्यात् ... |११४|
tānyēva pācanāni pratidōṣamāha- pañcamūlītyādi| pañcamūlī mahatī| anyē tu kaphānugē vātajvarē mahatī, pittānugē ca kanīyasī, iti dvividhāmapi pañcamūlīṁ gr̥hṇanti| saṁsr̥ṣṭaṁ miśram| sannipātacikitsā dvandvajacikitsāyāmēvāntarbhūtā, ataḥ pr̥thaṅnōktā||112-113||-
Adhikarana 71 (114) · Śloka 114
... atha vivarjayēt |
pītāmburlaṅghitō bhuktō'jīrṇī kṣīṇaḥ pipāsitaḥ ||114||
View original
... अथ विवर्जयेत् |
पीताम्बुर्लङ्घितो भुक्तोऽजीर्णी क्षीणः पिपासितः ||११४||
yēṣāṁ pācanamahitaṁ tānāha- athētyādi| vivarjayēt ‘pācanam’ iti śēṣaḥ| pītāmbuḥ sadya ēva pītōdakaḥ| laṅghitaḥ kr̥tōpavāsaḥ| bhuktaḥ sadya ēva kr̥tāhāraḥ| ajīrṇī aparipakvabhōjanaḥ||114||
Adhikarana 72 (115) · Śloka 115
(tīkṣṇē jvarē gurau dēhē vibaddhēṣu malēṣu ca|
sāmadōṣaṁ vijānīyājjvaraṁ pakvamatō'nyathā ||) mr̥dau jvarē laghau dēhē pracalēṣu malēṣu ca |
pakvaṁ dōṣaṁ vijānīyājjvarē dēyaṁ tadauṣadham ||115||
View original
(तीक्ष्णे ज्वरे गुरौ देहे विबद्धेषु मलेषु च|
सामदोषं विजानीयाज्ज्वरं पक्वमतोऽन्यथा ||) मृदौ ज्वरे लघौ देहे प्रचलेषु मलेषु च |
पक्वं दोषं विजानीयाज्ज्वरे देयं तदौषधम् ||११५||
idānīṁ pakvadōṣalakṣaṇamāha- mr̥dāvityādi| tat vakṣyamāṇaśamanaśōdhanākhyamauṣadham||115||
Adhikarana 73 (116) · Śloka 116
dōṣaprakr̥tivaikr̥tyādēkēṣāṁ pakvalakṣaṇam |116|
View original
दोषप्रकृतिवैकृत्यादेकेषां पक्वलक्षणम् |११६|
ēkīyamatamāha- dōṣaprakr̥tivaikr̥tyādityādi| dōṣaprakr̥tivaikr̥tyāditi jvarōtpādikāyā dōṣaprakr̥tērucchritāyā anyathātvādityarthaḥ|116|-
Adhikarana 74 (116-118) · Śloka 119
hr̥dayōdvēṣṭanaṁ tandrā lālāsrutirarōcakaḥ ||116||
dōṣāpravr̥ttirālasyaṁ vibandhō bahumūtratā |
gurūdaratvamasvēdō na paktiḥ śakr̥tō'ratiḥ ||117||
svāpaḥ stambhō gurutvaṁ ca gātrāṇāṁ vahnimārdavam |
mukhasyāśuddhiraglāniḥ prasaṅgī balavāñjvaraḥ ||118||
liṅgairēbhirvijānīyājjvaramāmaṁ vicakṣaṇaḥ |119|
View original
हृदयोद्वेष्टनं तन्द्रा लालास्रुतिररोचकः ||११६||
दोषाप्रवृत्तिरालस्यं विबन्धो बहुमूत्रता |
गुरूदरत्वमस्वेदो न पक्तिः शकृतोऽरतिः ||११७||
स्वापः स्तम्भो गुरुत्वं च गात्राणां वह्निमार्दवम् |
मुखस्याशुद्धिरग्लानिः प्रसङ्गी बलवाञ्ज्वरः ||११८||
लिङ्गैरेभिर्विजानीयाज्ज्वरमामं विचक्षणः |११९|
idānīṁ sāmānyamāmajvaralakṣaṇamāha- hr̥dayōdvēṣṭanamityādi| hr̥dayōdvēṣṭanaṁ hr̥dayasya āmōṭanamiva| dōṣāpravr̥ttiḥ vātādīnāṁ niścalatā| vibandhō viḍvātayōrapravartanam| aratiḥ na kutracidavasthitiścētasaḥ| aglāniḥ īṣacchāntiḥ| prasaṅgī saṁsaktaḥ| ētāni lakṣaṇāni prāyēṇa saptarātraṁ yāvadbhavanti| amuṁ pāṭhaṁ pañjikākārō ‘lālāprasēkō hr̥llāsō hr̥dayāśuddhyarōcakāḥ| tandrālasyāvipākāsyavairasyaṁ gurugātratā|| kṣunnāśō bahumūtratvaṁ stabdhatā balavāñjvaraḥ| āmajvarasya liṅgāni na dadyāttatra bhēṣajam’ ityādinā granthēna paṭhati||116-118||-
Adhikarana 75 (119) · Śloka 120
saptarātrātparaṁ kēcinmanyantē dēyamauṣadham ||119||
daśarātrātparaṁ kēciddātavyamiti niścitāḥ |120|
View original
सप्तरात्रात्परं केचिन्मन्यन्ते देयमौषधम् ||११९||
दशरात्रात्परं केचिद्दातव्यमिति निश्चिताः |१२०|
idānīṁ kaṣāyarasasyauṣadhasyōpayōgakālaṁ paramatēnāha- saptētyādi| auṣadhaṁ kaṣāyarasamapi, natu tiktarasamēva, tasya sāmē'pyupayōgārhatvāt| nanu, ‘mr̥dau jvarē laghau dēhē’ ityādinaiva pakvalakṣaṇē'bhihitē bhēṣajadānamuktaṁ, tatkathaṁ saptarātrādityādikaṁ paramatamaṅgīkriyatē? satyaṁ, saptarātrādarvāk pācanasyāpi niṣēdhārthaṁ saptarātragrahaṇaṁ, daśāhādanantaramavidyamānē'pi pākalakṣaṇē auṣadhaṁ dēyamiti darśanārthaṁ ca daśarātragrahaṇam| niścitā niścayakāriṇō vaidyāḥ||119||-
Adhikarana 76 (120) · Śloka 121
paittikē vā jvarē dēyamalpakālasamutthitē ||120||
acirajvaritasyāpi dēyaṁ syāddōṣapākataḥ |121|
View original
पैत्तिके वा ज्वरे देयमल्पकालसमुत्थिते ||१२०||
अचिरज्वरितस्यापि देयं स्याद्दोषपाकतः |१२१|
yadā punaḥ saptāhādarvāgapi pittajvarō'lpadōṣaśca śīghraṁ pākaṁ yāyāttadauṣadhaṁ dēyamityāha- paittikē ityādi| alpakālasamutthitē'pi paittikē jvarē yadauṣadhaṁ dēyaṁ dātavyaṁ bhavēt tattadā dēyamiti piṇḍārthaḥ| vāśabdāt vātaślēṣmādijvarē dōṣapākē satyauṣadhaṁ dēyam||120||-
Adhikarana 77 (121) · Śloka 122
bhēṣajaṁ hyāmadōṣasya bhūyō jvalayati jvaram ||121||
śōdhanaṁ, śamanīyaṁ tu karōti viṣamajvaram |122|
View original
भेषजं ह्यामदोषस्य भूयो ज्वलयति ज्वरम् ||१२१||
शोधनं, शमनीयं तु करोति विषमज्वरम् |१२२|
kasmāddōṣāṇāṁ pākē satyēvauṣadhaṁ dēyamityāha- bhēṣajamityādi| śōdhanamauṣadhamāmadōṣasya puruṣasya jvaraṁ jvalayati dīpayatītyarthaḥ; śamanīyaṁ tu punarauṣadhaṁ dattaṁ viṣamajvaraṁ karōti| kēcit ‘jvalayati’ ityatra ‘vardhayati’ iti paṭhanti||121||-
Adhikarana 78 (122) · Śloka 123
cyavamānaṁ jvarōtkliṣṭamupēkṣēta malaṁ sadā ||122||
atipravartamānaṁ ca sādhayēdatisāravat |123|
View original
च्यवमानं ज्वरोत्क्लिष्टमुपेक्षेत मलं सदा ||१२२||
अतिप्रवर्तमानं च साधयेदतिसारवत् |१२३|
idānīṁ jvariṇāmāvasthikaṁ kartavyamāha- cyavamānamityādi| utkliṣṭamiti yatō jvarēṇāmāśayāccālitamata ēva cyavamānaṁ, malaṁ vātādikaṁ, sadā''māvasthāyāṁ pakvāvasthāyāṁ ca| atisāravadityanēna pācayan saṅgrahaṁ nayēdityarthaḥ sūcyatē| malō'tra na purīṣamēva, anirgamanē vamanādibhirnirharaṇōpadēśāt||122||-
Adhikarana 79 (123) · Śloka 124
yadā kōṣṭhānugāḥ pakvā vibaddhāḥ srōtasāṁ malāḥ ||123||
acirajvaritasyāpi tadā dadyādvirēcanam |124|
View original
यदा कोष्ठानुगाः पक्वा विबद्धाः स्रोतसां मलाः ||१२३||
अचिरज्वरितस्यापि तदा दद्याद्विरेचनम् |१२४|
tarhi kadā śōdhanaṁ prayōjyamityāha- yadā kōṣṭānugā ityādi| virēcanamatra śōdhanaṁ, na tvadhōrēcanamēva| kēcit pūrvatra asmiṁśca vākyē malaṁ purīṣaṁ kathayanti||123||-
Adhikarana 80 (124-125) · Śloka 125
pakvō hyanirhr̥tō dōṣō dēhē tiṣṭhan mahātyayam ||124||
viṣamaṁ vā jvaraṁ kuryādbalavyāpadamēva ca |
tasmānnirharaṇaṁ kāryaṁ dōṣāṇāṁ vamanādibhiḥ ||125||
View original
पक्वो ह्यनिर्हृतो दोषो देहे तिष्ठन् महात्ययम् ||१२४||
विषमं वा ज्वरं कुर्याद्बलव्यापदमेव च |
तस्मान्निर्हरणं कार्यं दोषाणां वमनादिभिः ||१२५||
pakvadōṣōpēkṣaṇē dūṣaṇamāha- pakva ityādi| anirhr̥tō vamanādinā, mahātyayaṁ gambhīraṁ, balavyāpadaṁ balāpacayaṁ kuryāt| tasmādityādi| nirharaṇam īṣaddharaṇam||124-125||
Adhikarana 81 (126) · Śloka 127
prākkarma vamanaṁ cāsya kāryamāsthāpanaṁ tathā |
virēcanaṁ tathā kuryācchirasaśca virēcanam ||126||
kramaśaḥ... |127|
View original
प्राक्कर्म वमनं चास्य कार्यमास्थापनं तथा |
विरेचनं तथा कुर्याच्छिरसश्च विरेचनम् ||१२६||
क्रमशः... |१२७|
idānīṁ kramaśō vamanādiparipāṭīmāha- prāgityādi| yadyapi prathamaṁ laṅghanasyōpadēśaḥ, tathā'pyavasthāprāptatvādvamanasyāpi prākkarmatvam| kramaśa iti kramēṇa, na yugapat; athavā laṅghanapācanānantaraṁ snēhādinā kōṣṭhaprāptēṣu dōṣēṣu madhyamāvasthāyāṁ jvarasyēti kramaśō dēyam| prākkarma vamanaṁ cāsyētyatra cakārādagrē'nuvāsanamityapi||126||-
Adhikarana 82 (127-129) · Śloka 129
...balinē dēyaṁ vamanaṁ ślaiṣmikē jvarē |
pittaprāyē virēkastu kāryaḥ praśithilāśayē ||127||
sarujē'nilajē kāryaṁ sōdāvartē nirūhaṇam |
kaṭīpr̥ṣṭhagrahārtasya dīptāgnēranuvāsanam ||128||
śirōgauravaśūlaghnamindriyapratibōdhanam |
kaphābhipannē śirasi kāryaṁ mūrdhavirēcanam ||129||
View original
...बलिने देयं वमनं श्लैष्मिके ज्वरे |
पित्तप्राये विरेकस्तु कार्यः प्रशिथिलाशये ||१२७||
सरुजेऽनिलजे कार्यं सोदावर्ते निरूहणम् |
कटीपृष्ठग्रहार्तस्य दीप्ताग्नेरनुवासनम् ||१२८||
शिरोगौरवशूलघ्नमिन्द्रियप्रतिबोधनम् |
कफाभिपन्ने शिरसि कार्यं मूर्धविरेचनम् ||१२९||
yādr̥śasya puṁsō yadātmakē jvarē vamanādikaṁ prayujyatē tadāha- balinē ityādi| balinē puruṣāya ślaiṣmikē jvarē vamanaṁ dēyam, ‘āmāśayasthē dōṣē tu sōtklēśē’ ityādinā yā pūrvaṁ vamanāvasthā kathitā tasyāṁ jātāyāmityarthaḥ| pittaprāyē pittabāhulyē, praśithilāśayē astabdhapakvāśayē| tuśabdādvamanamapi pittē dēyam| tathā ca,- “upasthitē ślēṣmapittē vyādhāvāmāśayāśrayē| vamanārthaṁ prayuñjīta bhiṣagdēhamadūṣayan”- iti| sarujē kōṣṭharugyuktē| sōdāvartē savibandhē| śirōgauravaśūlaghnamityādikaṁ mūrdhavirēcanamiti| jīrṇajvarē mūrdhavirēcanaṁ na tu taruṇajvarē paraṁ sānnipātakaṁ vihāya, sānnipātakē punaḥ sañjñāprabōdhanārthaṁ taruṇē'pi prayujyatē| pañjikākārastu ‘kramēṇa balinē dēyaṁ vamanaṁ ślaiṣmikē jvarē’ ityatra ‘āmāśayasthē dōṣē tu sōtklēśē vamanē param’ ityādi pūrvōktamēva pāṭhaṁ paṭhati||127-129||
Adhikarana 83 (130) · Śloka 131
durbalasya samādhmātamudaraṁ sarujaṁ dihēt |
dāruhaimavatīkuṣṭhaśatāhvāhiṅgusaindhavaiḥ ||130||
amlapiṣṭaiḥ sukhōṣṇaiśca... |131|
View original
दुर्बलस्य समाध्मातमुदरं सरुजं दिहेत् |
दारुहैमवतीकुष्ठशताह्वाहिङ्गुसैन्धवैः ||१३०||
अम्लपिष्टैः सुखोष्णैश्च... |१३१|
ataḥ paraṁ durbalasyōdaralēpamāha- durbalasyētyādi| dāru dēvadāru, haimavatī vacā, amlaṁ kāñjikam||130||-
Adhikarana 84 (131) · Śloka 131
...pavanē tūrdhvamāgatē |
ruddhamūtrapūrīṣāya gudē vartiṁ nidhāpayēt ||131||
View original
...पवने तूर्ध्वमागते |
रुद्धमूत्रपूरीषाय गुदे वर्तिं निधापयेत् ||१३१||
vartiviṣayamāha- pavanē ityādi| vartiratra dāruhaimavatyādibhiḥkr̥tā, anyē tu madanaphalasaindhavapippalyādibhiryaugikairdravyaiḥ kr̥tā iti vyākhyānayanti||131||
Adhikarana 85 (132) · Śloka 132
pippalīpippalīmūlayavānīcavyasādhitām |
pāyayēta yavāgūṁ vā mārutādyanulōminīm ||132||
View original
पिप्पलीपिप्पलीमूलयवानीचव्यसाधिताम् |
पाययेत यवागूं वा मारुताद्यनुलोमिनीम् ||१३२||
ūrdhvagatapavanē ruddhamūtrapurīṣasyānyat kiṁ kuryādityāha- pippalītyādi||132||
Adhikarana 86 (133) · Śloka 133
śuddhasyōbhayatō yasya jvaraḥ śāntiṁ na gacchati |
saśēṣadōṣarūkṣasya tasya taṁ sarpiṣā jayēt ||133||
View original
शुद्धस्योभयतो यस्य ज्वरः शान्तिं न गच्छति |
सशेषदोषरूक्षस्य तस्य तं सर्पिषा जयेत् ||१३३||
saśēṣadōṣatvādrūkṣatvācca jvarē'praśāmyati sati rūkṣasya śuddhasya pratīkāramāha- śuddhasyētyādi||133||
Adhikarana 87 (134) · Śloka 134
kr̥śaṁ caivālpadōṣaṁ ca śamanīyairupācarēt |
upavāsairbalasthaṁ tu jvarē santarpaṇōtthitē ||134||
View original
कृशं चैवाल्पदोषं च शमनीयैरुपाचरेत् |
उपवासैर्बलस्थं तु ज्वरे सन्तर्पणोत्थिते ||१३४||
śōdhanavidhimabhidhāya saṁśamanavidhimāha- kr̥śamityādi| upavāsairiti bhōjanaparityāgaiḥ| jējjaṭācāryastu- upavāsasyāpi saṁśamanīyatvādviśiṣṭaviṣayē tanniyōgamāha- upavāsairityādi| upavāsairiti bahuvacanāddaśavidhamapi laṅghanaṁ yathāvasthaṁ yōjyam| tathā ca,- “catuṣprakārā saṁśuddhiḥ pipāsāmārutātapau| pācanānyupavāsaśca vyāyāmaścēti laṅghanam”- iti| īdr̥śē ca vyākhyānē saṁśamanaprastāvē'pi punaḥ śōdhanamabhihitaṁ bhavati||134||
Adhikarana 88 (135) · Śloka 135
klinnāṁ yavāgūṁ mandāgniṁ tr̥ṣārtaṁ pāyayēnnaram |135|
View original
क्लिन्नां यवागूं मन्दाग्निं तृषार्तं पाययेन्नरम् |१३५|
saṁśamanēṣvāhārasya varatvāttadabhidhānamāha- klinnāmityādi| klinnām alpasikthatvēna; ‘klinnāṁ’ ityatra ‘tanvīṁ’ iti kēcit paṭhanti, tatrāpi sa ēvārthaḥ|135|-
Adhikarana 89 (135-137) · Śloka 138
tr̥ṭchardidāhagharmārtaṁ madyapaṁ lājatarpaṇam ||135||
sakṣaudramambhasā paścājjīrṇē yūṣarasaudanam |
upavāsaśramakr̥tē kṣīṇaṁ(ṇē) vātādhikē jvarē ||136||
dīptāgniṁ bhōjayēt prājñō naraṁ māṁsarasaudanam |
mudgayūṣaudanaścāpi hitaḥ kaphasamutthitē ||137||
sa ēva sitayā yuktaḥ śītaḥ pittajvarē hitaḥ |138|
View original
तृट्छर्दिदाहघर्मार्तं मद्यपं लाजतर्पणम् ||१३५||
सक्षौद्रमम्भसा पश्चाज्जीर्णे यूषरसौदनम् |
उपवासश्रमकृते क्षीणं(णे) वाताधिके ज्वरे ||१३६||
दीप्ताग्निं भोजयेत् प्राज्ञो नरं मांसरसौदनम् |
मुद्गयूषौदनश्चापि हितः कफसमुत्थिते ||१३७||
स एव सितया युक्तः शीतः पित्तज्वरे हितः |१३८|
yavāgvanarhasya tarpaṇamāha- tr̥ḍityādi| hita iti ‘annakālē’ iti śēṣaḥ| sa ityādi| sa ēva mudgayūṣa ēva||135-137||-
Adhikarana 90 (138-140) · Śloka 140
dāḍimāmalamudgānāṁ yūṣaścānilapaittikē ||138||
hrasvamūlakayūṣastu vātaślēṣmādhikē hitaḥ |
paṭōlanimbayūṣastu pathyaḥ pittakaphātmakē ||139||
dāhacchardiyutaṁ kṣāmaṁ nirannaṁ tr̥ṣṇayā'rditam |
sitākṣaudrayutaṁ lājatarpaṇaṁ pāyayēta ca ||140||
View original
दाडिमामलमुद्गानां यूषश्चानिलपैत्तिके ||१३८||
ह्रस्वमूलकयूषस्तु वातश्लेष्माधिके हितः |
पटोलनिम्बयूषस्तु पथ्यः पित्तकफात्मके ||१३९||
दाहच्छर्दियुतं क्षामं निरन्नं तृष्णयाऽर्दितम् |
सिताक्षौद्रयुतं लाजतर्पणं पाययेत च ||१४०||
dvandvajvarāṇāṁ pathyamāha- dāḍimētyādi| hrasvamūlakō laghumūlakaḥ| lājatarpaṇaṁ pāyayēta cētyatra dravānuktēḥ śītōdakēna lājatarpaṇapānaṁ; kēcicchr̥taśītēna pānamicchanti, anyē tu jvarāpahaiḥ phalarasaiḥ pānaṁ lājatarpaṇasya pathyamāhuḥ ||138-140||
Adhikarana 91 (141) · Śloka 142
kaphapittaparītasya grīṣmē'sr̥kpittinastathā |
madyanityasya na hitā yavāgūstamupācarēt ||141||
yūṣairamlairanamlairvā jāṅgalaiśca rasairhitaiḥ |142|
View original
कफपित्तपरीतस्य ग्रीष्मेऽसृक्पित्तिनस्तथा |
मद्यनित्यस्य न हिता यवागूस्तमुपाचरेत् ||१४१||
यूषैरम्लैरनम्लैर्वा जाङ्गलैश्च रसैर्हितैः |१४२|
idānīṁ praśastāyā yavāgvā viśiṣṭaviṣayē'hitatvaṁ darśayannāha- kaphapittaparītasyētyādi| kaphapittaparītasya kaphapittābhyāṁ militābhyāṁ vyāptasya| yadyapi raktapittapratiṣēdhē ghr̥tamiśrāyā yavāgvā hitatvamabhidhāsyati, tathā'pyatra jvarē sati raktapittē yavāgūrahitā, saṁyōgē punastathēti tasya yavagūrahitā| tasya pathyamāha- tamupācarēdityādi| yūṣaiḥ amlairanamlairvēti vikalpaḥ sātmyāpēkṣayā agnyapēkṣayā ca| yūṣajāṅgalarasōpadēśō'pi sātmyāpēkṣayā avasthāpēkṣayā ca| yūṣō mudgādiyūṣaḥ| kaphapittaparītādīnāṁ dāhādyabhibhūtānāṁ yūṣarasōpadēśastatra kālikō mantavyaḥ||141||-
Adhikarana 92 (142) · Śloka 142
madyaṁ purāṇaṁ mandāgnēryavānnōpahitaṁ hitam ||142||
View original
मद्यं पुराणं मन्दाग्नेर्यवान्नोपहितं हितम् ||१४२||
idānīṁ śamanatvānmadyatakrē'vasthāvaśēna dravyāntarōpahitē hitatayā darśayannāha- madyamityādi| madyaṁ purāṇaṁ samyak pakvaṁ, dīpanīyatvāt kaphaghnatvācca ||142||
Adhikarana 93 (143) · Śloka 143
savyōṣaṁ vitarēttakraṁ kaphārōcakapīḍitē |143|
View original
सव्योषं वितरेत्तक्रं कफारोचकपीडिते |१४३|
takraprayōgamāha- savyōṣamityādi| savyōṣaṁ trikaṭukasaṁskr̥taṁ, vitarēt dadyāt||143||-
Adhikarana 94 (143-144) · Śloka 144
kr̥śō'lpadōṣō dīnaśca narō jīrṇajvarārditaḥ ||143||
vibaddhaḥ sr̥ṣṭadōṣaśca rūkṣaḥ pittānilajvarī |
pipāsārtaḥ sadāhō vā payasā sa sukhī bhavēt ||144||
View original
कृशोऽल्पदोषो दीनश्च नरो जीर्णज्वरार्दितः ||१४३||
विबद्धः सृष्टदोषश्च रूक्षः पित्तानिलज्वरी |
पिपासार्तः सदाहो वा पयसा स सुखी भवेत् ||१४४||
kṣīrāvasthāmāha- kr̥śa ityādi| dīnaḥ kliṣṭacittaḥ| vibaddhadōṣaḥ apravr̥ttadōṣaḥ, sr̥ṣṭadōṣaḥ cyutadōṣaḥ| nanu, yadi vibaddhadōṣē kṣīraṁ prayujyatē tatkathaṁ pracyutē'pi prayujyatē? satyaṁ, ubhayaśaktikatvāt pracyutē'pi prayujyatē; athavā pracyutō dōṣaḥ stōkastōkēna yasya pravartatē, atra sō'bhiprētaḥ; tataḥ samyagdōṣapravartanārthaṁ bhēdanaṁ kṣīraṁ cyutadōṣē'pi prayujyatē ityarthaḥ| ēṣa pāṭhō nibandhakāraiḥ kiyanmātraḥ paṭhitaḥ kiyanmātraśca parityaktaḥ, asmābhirvr̥ddhapaṭhitatvāt sarvō'pi likhitaḥ||143-144||
Adhikarana 95 (145) · Śloka 145
tadēva taruṇē pītaṁ viṣavaddhanti mānavam |145|
View original
तदेव तरुणे पीतं विषवद्धन्ति मानवम् |१४५|
taruṇajvarē payaḥ pītaṁ sat kiṁ kuryādityāha- tadēvētyādi| tadēvēti payaḥ| taruṇē taruṇajvarē|145|-
Adhikarana 96 (145) · Śloka 146
sarvajvarēṣu sulaghu mātrāvadbhōjanaṁ hitam ||145||
vēgāpāyē'nyathā taddhi jvaravēgābhivardhanam |146|
View original
सर्वज्वरेषु सुलघु मात्रावद्भोजनं हितम् ||१४५||
वेगापायेऽन्यथा तद्धि ज्वरवेगाभिवर्धनम् |१४६|
idānīṁ sarvajvarōcitasyāhārasya yathākālamupayōgamāha- sarvajvarēṣvityādi| sulaghu purāṇaraktaśālyādi, mātrāvat alpaṁ, vēgāpāyē jvaravēgahānau, anyathā uktaprakāravaiparītyēna, tat bhōjanaṁ, hi yasmādarthē| kēcit ‘vēgāpāyē’ ityatra ‘dināpāyē’ iti paṭhanti; dināntē iti ca vyākhyānayanti| ‘sarvajvarēṣu saptāhaṁ mātrāvallaghu bhōjayēt’ itīdr̥śaṁ pūrvārdhaṁ kēcit paṭhanti, sa ca nibandhēṣu na dr̥śyatē||145||-
Adhikarana 97 (146-148) · Śloka 149
jvaritō hitamaśnīyādyadyapyasyārucirbhavēt ||146||
annakālē hyabhuñjānaḥ kṣīyatē mriyatē'thavā |
sa kṣīṇaḥ kr̥cchratāṁ yāti yātyasādhyatvamēva ca ||147||
tasmādrakṣēdbalaṁ puṁsāṁ balē sati hi jīvitam |
gurvabhiṣyandyakālē ca jvarī nādyāt kathañcana ||148||
na tu tasyāhitaṁ bhuktamāyuṣē vā sukhāya vā |149|
View original
ज्वरितो हितमश्नीयाद्यद्यप्यस्यारुचिर्भवेत् ||१४६||
अन्नकाले ह्यभुञ्जानः क्षीयते म्रियतेऽथवा |
स क्षीणः कृच्छ्रतां याति यात्यसाध्यत्वमेव च ||१४७||
तस्माद्रक्षेद्बलं पुंसां बले सति हि जीवितम् |
गुर्वभिष्यन्द्यकाले च ज्वरी नाद्यात् कथञ्चन ||१४८||
न तु तस्याहितं भुक्तमायुषे वा सुखाय वा |१४९|
idānīṁ jīrṇajvaritasyārucāvapi hitabhōjanōpadēśamāha- jvarita ityādi| asya jīrṇajvariṇō yadi hitabhōjanē kathañcidarucistadā hitamēvānēkaprakārābhiḥ kalpanābhirmukhāpriyaṁ kr̥tvā'rucinivr̥ttyarthaṁ jvaritō'śnīyāt| tathā ca tantrāntaraṁ,- “sātatyāt svādvabhāvācca pathyaṁ dvēṣyatvāmāgatam| kalpanāvidhibhistaistaiḥ priyatvaṁ gamayēt punaḥ”- iti| kasmādēvaṁvidhamapi kr̥tvā jvaritō'śnīyādityāha- annakālē hyabhuñjāna ityādi| anyē tu yadyasya jīrṇajvariṇō'ruciḥ syāttadā ahitamapyaśnīyāditi vyākhyānayanti| nanu, yadyarucau satyāmahitabhōjanaṁ kriyatē tadā ‘gurvabhiṣyandyakālē ca’ ityādyuttarōktaślōkēna saha kathaṁ na virōdhaḥ? satyaṁ, ahitasya sātatyasēvananirākaraṇārthaṁ gurvabhiṣyandyakālē cētyādiślōkaḥ| gurvityādi abhiṣyandi dōṣadhātumalasrōtasāṁ klēdaprāptijananam| kathañcana sakr̥dapi| tuśabdō yasmādarthē, tēna yasmādahitaṁ bhuktaṁ bhōjanaṁ jvaritasya na āyuṣō'rthē sukhārthē vā bhavati, tasmādgurvādi na bhakṣayēt| yadyapi kaiścinnibandhakārairēṣa pāṭhō na paṭhitastathā'pi sarvanibandhōpajīvinā mayā pañjikākārapaṭhitvāt paṭhitaḥ||146-148||-
Adhikarana 98 (149) · Śloka 150
santataṁ viṣamaṁ vā'pi kṣīṇasya sucirōtthitam ||149||
jvaraṁ sambhōjanaiḥ pathyairlaghubhiḥ samupācarēt |150|
View original
सन्ततं विषमं वाऽपि क्षीणस्य सुचिरोत्थितम् ||१४९||
ज्वरं सम्भोजनैः पथ्यैर्लघुभिः समुपाचरेत् |१५०|
idānīṁ durbalasya cirōtthitē jvarē pathyasambhōjanairbr̥ṁhaṇavidhimāha- santatamityādi| santataṁ nityalagnaṁ, viṣamaṁ satatānyēdyuṣkādikam| sambhōjanaiḥ yathēṣṭabhōjanaiḥ||149||-
Adhikarana 99 (150) · Śloka 151
mudgānmasurāṁścaṇakān kulatthān samakuṣṭhakān ||150||
āhārakālē yūṣārthaṁ jvaritāya pradāpayēt |151|
View original
मुद्गान्मसुरांश्चणकान् कुलत्थान् समकुष्ठकान् ||१५०||
आहारकाले यूषार्थं ज्वरिताय प्रदापयेत् |१५१|
mudgān masūrāṁścaṇakānityādi| pūrvaṁ dōṣapratyanīkatvadarśanārthaṁ mudgādiyūṣāṇāmupādānaṁ, atra tu vikārapratyanīkatvadarśanārtham, atō na punaruktiḥ||150||-
Adhikarana 100 (151-152) · Śloka 152
paṭōlapatraṁ vārtākaṁ kaṭhillaṁ pāpacailikam ||151||
karkōṭakaṁ parpaṭakaṁ gōjihvāṁ bālamūlakam |
patraṁ guḍūcyāḥ śākārthē jvaritānāṁ pradāpayēt ||152||
View original
पटोलपत्रं वार्ताकं कठिल्लं पापचैलिकम् ||१५१||
कर्कोटकं पर्पटकं गोजिह्वां बालमूलकम् |
पत्रं गुडूच्याः शाकार्थे ज्वरितानां प्रदापयेत् ||१५२||
paṭōlapatramityādi| kaṭhillaṁ punarnavāśākaṁ, pāpacailikaṁ pāṭhāśākaṁ, gōjihvāṁ gōjīśākam||151-152||
Adhikarana 101 (153) · Śloka 154
lāvān kapiñjalānēṇān pr̥ṣatāñcharabhāñchaśān |
kālapucchān kuraṅgāṁśca tathaiva mr̥gamātr̥kān ||153||
māṁsārthē māṁsasātmyānāṁ jvaritānāṁ pradāpayēt |154|
View original
लावान् कपिञ्जलानेणान् पृषताञ्छरभाञ्छशान् |
कालपुच्छान् कुरङ्गांश्च तथैव मृगमातृकान् ||१५३||
मांसार्थे मांससात्म्यानां ज्वरितानां प्रदापयेत् |१५४|
lāvānityādi| kapiñjalō gauratittiriḥ, ēṇaḥ kr̥ṣṇamr̥gaḥ, pr̥ṣataḥ citramr̥gaḥ ‘cītala’ iti lōkē, śarabhaḥ aṣṭapāduṣṭrapramāṇō mahāśr̥ṅgaḥ, kālapucchaḥ sa ca prasiddhaḥ, kuraṅgaḥ catuḥśr̥ṅgaḥ ‘mēdulī’ iti lōkē| māṁsārthē māṁsaprayōgē; kēcinmāṁsārthē br̥ṁhaṇārthē iti vyākhyānayanti, ‘māṁsaṁ māṁsēna vardhatē’ ityuktatvāt||153||-
Adhikarana 102 (154) · Śloka 155
sārasakrauñcaśikhinaḥ kukkuṭāṁstittirāṁ(rīṁ)stathā ||154||
gurūṣṇatvānna śaṁsanti jvarē kēciccikitsakāḥ |155|
View original
सारसक्रौञ्चशिखिनः कुक्कुटांस्तित्तिरां(रीं)स्तथा ||१५४||
गुरूष्णत्वान्न शंसन्ति ज्वरे केचिच्चिकित्सकाः |१५५|
ataḥ paraṁ sārasādīnamapraśastatvaṁ paramatēna darśayannāha- sārasakrauñcaśikhina ityādi| sārasō raktacañcukaḥ pakṣiviśēṣaḥ, krauñcaḥ ‘krauñci’ iti prasiddhaḥ, śikhī mayūraḥ, tittiraḥ kr̥ṣṇatittiriḥ, tittiriśabda akārāntō'pyasti| yadyapi māṁsavargē kukkuṭatittirī paramuṣṇau darśitau na sārasādayastathā'pyata ēva vidhānāt ‘uṣṇau mayūratittirau’ iti darśanāt sārasādayō'pyuṣṇā jñēyāḥ||154||-
Adhikarana 103 (155) · Śloka 156
jvaritānāṁ prakōpaṁ tu yadā yāti samīraṇaḥ ||155||
tadaitē'pi hi śasyantē mātrākālōpapāditāḥ |156|
View original
ज्वरितानां प्रकोपं तु यदा याति समीरणः ||१५५||
तदैतेऽपि हि शस्यन्ते मात्राकालोपपादिताः |१५६|
niṣiddhānāmapi sārasādīnāmavasthāyāṁ jvarē prayōgamāha- jvaritānāmityādi||155||-
Adhikarana 104 (156-158) · Śloka 158
pariṣēkān pradēhāṁśca snēhān saṁśōdhanāni ca ||156||
(snānābhyaṅgadivāsvapnaśītavyāyāmayōṣitaḥ) |
kaṣāyagururūkṣāṇi krōdhādīni tathaiva ca ||157||
sāravanti ca bhōjyāni varjayēttaruṇajvarī |
tathaiva navadhānyādiṁ varjayēcca samāsataḥ ||158||
View original
परिषेकान् प्रदेहांश्च स्नेहान् संशोधनानि च ||१५६||
(स्नानाभ्यङ्गदिवास्वप्नशीतव्यायामयोषितः) |
कषायगुरुरूक्षाणि क्रोधादीनि तथैव च ||१५७||
सारवन्ति च भोज्यानि वर्जयेत्तरुणज्वरी |
तथैव नवधान्यादिं वर्जयेच्च समासतः ||१५८||
idānīṁ navajvarē yāni varjanīyāni tānyāha- pariṣēkānityādi| pariṣēkō dhārāprasēkaḥ| avagāhaḥ jalapūrṇakaṭāhādau nimajjanam| snēhān snēhapānam| saṁśōdhanāni vamanādīni| kaṣāyaḥ kaṣāyadravyakr̥taḥ kvāthaḥ| krōdhādīnītyatra ādiśabdācchōkādīni| sāravanti snigdhānyabhiṣyandīni ca| navadhānyādivargastakrāntō vraṇitōpāsanīyōktaḥ| samāsataḥ saṅkṣēpataḥ| yadyapi pariṣēkādivarjanamāmajvaralakṣaṇānantaraṁ paṭhitumucitaṁ syāt, tathā'pi navajvarē bhēṣajasyātyantaniṣēdhajñāpanārthaṁ tatra nōktam| kēcidamumēva pāṭhamīdr̥śaṁ paṭhanti- “pariṣēkān pradēhāṁśca snēhān saṁśōdhanāni ca| sāravanti ca bhōjyāni varjayēttaruṇajvarī|| tathaiva navadhānyāni krōdhādīni ca varjayēt’ iti vyākhyānayanti ca- snānaniṣēdhādavagāhaniṣēdhō bōddhavyaḥ, abhyaṅganiṣēdhaśca snēhaniṣēdhāt, krōdhādīni cētyatra cakārāt kaṣāyō gr̥hītavyaḥ||156-158||
Adhikarana 105 (159) · Śloka 159
anavasthitadōṣāgnērēbhiḥ sandhukṣitō jvaraḥ |
gambhīratīkṣṇavēgatvaṁ yātyasādhyatvamēva ca ||159||
View original
अनवस्थितदोषाग्नेरेभिः सन्धुक्षितो ज्वरः |
गम्भीरतीक्ष्णवेगत्वं यात्यसाध्यत्वमेव च ||१५९||
idānīṁ navajvarē pariṣēkādisēvanātkiṁ syādityāha- anavasthitētyādi| anavasthitadōṣāgnēḥ navajvariṇaḥ, ēbhiḥ pariṣēkādibhiḥ sandhukṣitō vr̥ddhō jvarō gambhīrādivēgitvaṁ yātīti piṇḍārthaḥ| anavasthitadōṣā vimārgagāḥ, vahniranavasthitō bahirgamanāt||159||-
Adhikarana 106 (160-162) · Śloka 162
śītatōyadivāsvapnakrōdhavyāyāmayōṣitaḥ |
na sēvēta jvarōtsr̥ṣṭō yāvanna balavān bhavēt ||160||
muktasyāpi jvarēṇāśu durbalasyāhitairjvaraḥ |
pratyāpannō dahēddēhaṁ śuṣkaṁ vr̥kṣamivānalaḥ ||161||
tasmātkāryaḥ parīhārō jvaramuktairviriktavat |
yāvanna prakr̥tisthaḥ syāddōṣataḥ prāṇatastathā ||162||
View original
शीततोयदिवास्वप्नक्रोधव्यायामयोषितः |
न सेवेत ज्वरोत्सृष्टो यावन्न बलवान् भवेत् ||१६०||
मुक्तस्यापि ज्वरेणाशु दुर्बलस्याहितैर्ज्वरः |
प्रत्यापन्नो दहेद्देहं शुष्कं वृक्षमिवानलः ||१६१||
तस्मात्कार्यः परीहारो ज्वरमुक्तैर्विरिक्तवत् |
यावन्न प्रकृतिस्थः स्याद्दोषतः प्राणतस्तथा ||१६२||
idānīṁ jvaramuktasya śītatōyādiniṣēdhārthamāha- śītētyādi| jvarōtsr̥ṣṭō jvaravimuktaḥ| idānīṁ jvaramuktasya śītatōyādisēvanāt kiṁ syādityāha- muktasyētyādi| ahitaiḥ śītatōyādibhiḥ| pratyāpannaḥ punarāgataḥ| dahēt vināśayēt| yasmādahitasēvanāt punarāgatō jvarō dēhaṁ dahēt, tasmādahitānāṁ parihārō jvaramuktēna puruṣēṇa kārya iti piṇḍārthaḥ| prakr̥tisthaḥ syāddōṣataḥ prāṇatastathēti dōṣāṇāmavikr̥takāryakāritvēna dōṣataḥ prakr̥tisthatvaṁ jñēyaṁ, vyāyāmādisēvanasāmarthyēna ca prāṇataḥ prakr̥tisthatvaṁ jñēyam||160-162||
Adhikarana 107 (163) · Śloka 163
jvarē pramōhō bhavati svalpairapyavacēṣṭitaiḥ |
niṣaṇṇaṁ bhōjayēttasmānmūtrōccārau ca kārayēt ||163||
View original
ज्वरे प्रमोहो भवति स्वल्पैरप्यवचेष्टितैः |
निषण्णं भोजयेत्तस्मान्मूत्रोच्चारौ च कारयेत् ||१६३||
jvarē āyāsaniṣēdhārthamāha- jvarē ityādi| jvarē jvarakarśitē puruṣē| pramōhō'tra mūrcchā| avacēṣṭitaiḥ utthānacaṅkramaṇādibhiḥ| niṣaṇṇaṁ śayyāyāmēva āsīnamupaviṣṭamiti yāvat, mūtrōccārau ca kārayēdityatrāpi niṣaṇṇamiti sambandhanīyam| uccārō viṣṭhā||163||
Adhikarana 108 (164) · Śloka 164
arōcakē gātrasādē vaivarṇyē'ṅgamalādiṣu |
śāntajvarō'pi śōdhyaḥ syādanubandhabhayānnaraḥ ||164||
View original
अरोचके गात्रसादे वैवर्ण्येऽङ्गमलादिषु |
शान्तज्वरोऽपि शोध्यः स्यादनुबन्धभयान्नरः ||१६४||
ataḥ paraṁ jvarōpaśamē'rōcakādipratiṣēdhārthamāha- arōcakē ityādi| gātrasādaḥ aṅgaglāniḥ| śānta iva śāntō līnajvara ityarthaḥ, natu sarvathōpaśāntajvaraḥ, yasmādupaśāntajvarē'rōcakādīnāmabhāva ēva| śōdhyaḥ śōdhanīyaḥ| anubandhabhayāt punarudbhavaśaṅkayā||164||
Adhikarana 109 (165) · Śloka 165
na jātu snāpayēt prājñaḥ sahasā jvarakarśitam |
tēna sandūṣitō hyasya punarēva bhavējjvaraḥ ||165||
View original
न जातु स्नापयेत् प्राज्ञः सहसा ज्वरकर्शितम् |
तेन सन्दूषितो ह्यस्य पुनरेव भवेज्ज्वरः ||१६५||
ataḥ paraṁ jvarakarśitasya snānaniṣēdhamāha- na jātu snāpayēdityādi| jātu kathañcana| prājñō vaidyaḥ| sahasā śīghraṁ, yāvadbalaṁ na prāpnōtītyarthaḥ| tēna snānēna||165||
Adhikarana 110 (166-167) · Śloka 167
cikitsēcca jvarān sarvānnimittānāṁ viparyayaiḥ |
śramakṣayābhighātōtthē mūlavyādhimupācarēt ||166||
strīṇāmapaprajātānāṁ stanyāvataraṇē ca yaḥ |
tatra saṁśamanaṁ kuryādyathādōṣaṁ vidhānavit ||167||
View original
चिकित्सेच्च ज्वरान् सर्वान्निमित्तानां विपर्ययैः |
श्रमक्षयाभिघातोत्थे मूलव्याधिमुपाचरेत् ||१६६||
स्त्रीणामपप्रजातानां स्तन्यावतरणे च यः |
तत्र संशमनं कुर्याद्यथादोषं विधानवित् ||१६७||
idānīṁ saṅkṣēpataḥ sarvajvaracikitsāmāha- cikitsēdityādi| nimittānāṁ kāraṇānāṁ, viparyayaiḥ viparītaiḥ; yathā- santarpaṇōtthē'patarpaṇam, apatarpaṇajē santarpaṇamiti| śramakṣayābhighātōtthē ityādi| mūlavyādhimityatra vyādhiśabdō dōṣē pravartatē, kāraṇē kāryōpacārāt; tēna mūladōṣaṁ vāyuṁ, śramādibhirvātakōpādityarthaḥ| strīṇāmityādi| apaprajātāḥ patitagarbhāḥ striyaḥ, tāsāṁ yō jvaraḥ, tathā stanyāvataraṇē ca strīṇāṁ yō jvaraḥ, tatra saṁśamanaṁ kuryāditi piṇḍārthaḥ| yathādōṣamiti yasya dōṣasya tatra prakōpō bhavēttasya pratyanīkaṁ saṁśamanaṁ kuryādityarthaḥ| saṁśamanaśabdēna pācanamapi gr̥hītam| kēcidamuṁ pāṭhaṁ na paṭhanti; śrījējjaṭācāryapaṭhitatvādasmābhiḥ paṭhitaḥ||166-167||
Adhikarana 111 (168) · Śloka 168
ataḥ saṁśamanīyāni kaṣāyāṇi nibōdha mē |
sarvajvarēṣu dēyāni yāni vaidyēna jānatā ||168||
View original
अतः संशमनीयानि कषायाणि निबोध मे |
सर्वज्वरेषु देयानि यानि वैद्येन जानता ||१६८||
ēvaṁ saṅkṣēpēṇa cikitsāmupadiśya, adhunā saṁśamanakaṣāyān vivakṣurāha- ata ityādi| nibōdha jānīhi| mē matsakāśāt||168||
Adhikarana 112 (169) · Śloka 169
pippalīsārivādrākṣāśatapuṣpāharēṇubhiḥ |
kr̥taḥ kaṣāyaḥ saguḍō hanyācchvasanajaṁ jvaram ||169||
View original
पिप्पलीसारिवाद्राक्षाशतपुष्पाहरेणुभिः |
कृतः कषायः सगुडो हन्याच्छ्वसनजं ज्वरम् ||१६९||
idānīṁ prathamaṁ vātajvarē saṁśamanamāha- pippalītyādi| sārivā utpalasārivā, harēṇuḥ rēṇukā| śvasanajaṁ vātajam| pippalyādidravyapalamudakasya ṣōḍaśabhiḥ palairutkvāthya, caturbhāgāvaśiṣṭaṁ palacatuṣṭayaṁ gr̥hītvā, guḍakarṣasaṁyuktaṁ pāyayēt| tathā cōktam,- “bhēṣajāt ṣōḍaśaguṇaṁ jalaṁ; kvāthyaṁ palaṁ matam| caturbhāgāvaśēṣaṁ tu pēyamēvaṁ sukhārthinā”- iti| kvāthyadravyasya yat palaṁ pramāṇaṁ taduttamānāṁ; tathā cōktam,- “uttamasya palaṁ mānaṁ tribhiḥ karṣaiśca madhyamē| jaghanyasya palārdhaṁ ca snēhakvāthauṣadhēṣu ca”- iti| vr̥ddhavaidyāśca madhyamapramāṇēnāṣṭau śarāvānudakasya prakṣipyāṣṭabhāgāvaśēṣitaṁ śarāvamēkaṁ gr̥hṇanti, śēṣaṁ samamēva vyākhyānayanti; guḍāvāpamapi vr̥ddhavaidyā na manyantē||169||
Adhikarana 113 (170) · Śloka 170
śr̥taṁ śītakaṣāyaṁ vā guḍūcyāḥ pēyamēva tu |170|
View original
शृतं शीतकषायं वा गुडूच्याः पेयमेव तु |१७०|
śr̥tamityādi| śr̥tam anantarōktakalpanayā kvāthīkr̥tam| uṣṇōdakapācitāddravyādrātriparyuṣitādyō rasō'bhiniryāti sa śītakaṣāyaśabdavācyaḥ| tathā cōktaṁ- “dravyādāpōtthitāttōyē prataptē saṁsthitānniśi| kaṣāyō yō'bhiniryāti sa śītaḥ samudāhr̥taḥ”- iti| śr̥takaṣāyapānaṁ kaphānubandhavātajvarē, pittānubandhē tu śītakaṣāyapānamiti|170|-
Adhikarana 114 (170) · Śloka 171
balādarbhaśvadaṁṣṭrāṇāṁ kaṣāyaṁ pādaśēṣitam ||170||
śarkarāghr̥tasaṁyuktaṁ pibēdvātajvarāpaham |171|
View original
बलादर्भश्वदंष्ट्राणां कषायं पादशेषितम् ||१७०||
शर्कराघृतसंयुक्तं पिबेद्वातज्वरापहम् |१७१|
balādarbhaśvadaṁṣṭrāṇāmityādi| śvadaṁṣṭrā gōkṣurakaḥ, kaṣāyaḥ pūrvōktakalpanayā kvathitaḥ| śarkarāghr̥tayōḥ pramāṇaṁ karṣam||170||-
Adhikarana 115 (171-172) · Śloka 172
śatapuṣpāvacākuṣṭhadēvadāruharēṇukāḥ ||171||
kustumburūṇi naladaṁ mustaṁ caivāpsu sādhayēt |
kṣaudrēṇa sitayā cāpi yuktaḥ kvāthō'nilādhikē ||172||
View original
शतपुष्पावचाकुष्ठदेवदारुहरेणुकाः ||१७१||
कुस्तुम्बुरूणि नलदं मुस्तं चैवाप्सु साधयेत् |
क्षौद्रेण सितया चापि युक्तः क्वाथोऽनिलाधिके ||१७२||
śatapuṣpētyādi| harēṇukā rēṇukā, kustumburu dhānyakaṁ naladam uśīram| śarkarākṣaudrapramāṇaṁ pūrvavat| śatapuṣpādiharēṇukāntairēkō yōgaḥ paraṁ śarkarāhīnaḥ; kustumburuprabhr̥tibhiśca dvitīyaḥ||171-172||
Adhikarana 116 (173-174) · Śloka 174
drākṣāguḍūcīkāśmaryatrāyamāṇāḥ sasārivāḥ |
niṣkvāthya saguḍaṁ kvāthaṁ pibēdvātakr̥tē jvarē ||173||
guḍūcyāḥ svarasō grāhyaḥ śatāvaryāśca tatsamaḥ |
nihanyātsaguḍaḥ pītaḥ sadyō'nilakr̥taṁ jvaram ||174||
View original
द्राक्षागुडूचीकाश्मर्यत्रायमाणाः ससारिवाः |
निष्क्वाथ्य सगुडं क्वाथं पिबेद्वातकृते ज्वरे ||१७३||
गुडूच्याः स्वरसो ग्राह्यः शतावर्याश्च तत्समः |
निहन्यात्सगुडः पीतः सद्योऽनिलकृतं ज्वरम् ||१७४||
drākṣāguḍūcītyādi| kāśmaryaṁ gambhārīphalam| saguḍamiti kvāthōpari karṣapramāṇasya guḍasya paścānnikṣēpaḥ||173-174||
Adhikarana 117 (175) · Śloka 175
ghr̥tābhyaṅgasvēdalēpānavasthāsu ca yōjayēt |175|
View original
घृताभ्यङ्गस्वेदलेपानवस्थासु च योजयेत् |१७५|
ghr̥tētyādi| nanu, yathāpratijñaṁ kaṣāyēṣu vācyēṣu snēhanādyupadēśaḥ kutō'bhidhīyatē? ucyatē- vātajvarapratīkāraprastāvāt| avasthāsu śītōdgamādiṣu| tatra jīrṇajvarē tvaggatē ghr̥tābhyaṅgaḥ, śītōdgamē ca svēdalēpāviti|175|-
Adhikarana 118 (175) · Śloka 176
śrīparṇīcandanōśīraparūṣakamadhūkajaḥ ||175||
śarkarāmadhurō hanti kaṣāyaḥ paittikaṁ jvaram |176|
View original
श्रीपर्णीचन्दनोशीरपरूषकमधूकजः ||१७५||
शर्करामधुरो हन्ति कषायः पैत्तिकं ज्वरम् |१७६|
paittikajvarasaṁśamanamāha- śrīparṇītyādi| śrīparṇīśabdēna gambhārīphalaṁ, candanaṁ raktacandanaṁ, parūṣakaṁ svanāmaprasiddhaṁ, madhūkō guḍapuṣpaḥ , tasyāpi phalaṁ grāhyam| yāvatpramāṇayā śarkarayā madhuraḥ kvāthō bhavati tāvatyēva śarkarā prakṣēptavyā, vr̥ddhavaidyā ādidravyasamāṁ śarkarāmāhuḥ||175||
Adhikarana 119 (176) · Śloka 176
pītaṁ pittajvaraṁ hanyātsārivādyaṁ saśarkaram ||176||
View original
पीतं पित्तज्वरं हन्यात्सारिवाद्यं सशर्करम् ||१७६||
pītaṁ pittajvaramityādi| sārivādyaṁ sārivādidravyagaṇajātaṁ kaṣāyakalpanayā niṣkvāthya karṣapramāṇaśarkarāyutaṁ pītaṁ sat pittajvaraṁ hanyāditi sambandhaḥ||176||
Adhikarana 120 (177) · Śloka 177
sayaṣṭīmadhukaṁ hanyāttathaivōtpalapūrvakam |177|
View original
सयष्टीमधुकं हन्यात्तथैवोत्पलपूर्वकम् |१७७|
sayaṣṭīmadhukamityādi| utpalādigaṇōktaṁ dravyajātaṁ sayaṣṭīmadhukaṁ niṣkvāthya pītaṁ sat pittajvaraṁ hanyāditi sambandhaḥ| yadyapi utpalādigaṇēnaiva yaṣṭīmadhukaṁ prāptaṁ tathā'pi punaḥ sayaṣṭīmadhukamiti yatkr̥taṁ tadyaṣṭīmadhukasya bhāgadvayapratipādanārtham|177|-
Adhikarana 121 (177) · Śloka 177
śr̥taṁ śītakaṣāyaṁ vā sōtpalaṁ śarkarāyutam ||177||
View original
शृतं शीतकषायं वा सोत्पलं शर्करायुतम् ||१७७||
śr̥tamityādi| śr̥taṁ śītakaṣāyaṁ vēti vikalpō dāhāditāratamyādyapēkṣayā| sōtpalamityatra ādiśabdō luptō draṣṭavyaḥ; tēna, utpalādigaṇasahitam, utpalādigaṇakr̥tamityarthaḥ||177||
Adhikarana 122 (178) · Śloka 178
guḍūcīpadmarōdhrāṇāṁ sārivōtpalayōstathā |
śarkarāmadhuraḥ kvāthaḥ śītaḥ pittajvarāpahaḥ ||178||
View original
गुडूचीपद्मरोध्राणां सारिवोत्पलयोस्तथा |
शर्करामधुरः क्वाथः शीतः पित्तज्वरापहः ||१७८||
guḍūcītyādi| padmaṁ kamalam, utpalam īṣannīlam| ētē ca sarva ēvānantarōktāḥ pākyakaṣāyāḥ śītakaṣāyā vā dōṣādibalaṁ dr̥ṣṭvā vaidyēna yōjyāḥ||178||
Adhikarana 123 (179) · Śloka 180
drākṣāragvadhayōścāpi kāśmaryasyāthavā punaḥ |
svādutiktakaṣāyāṇāṁ kaṣāyaiḥ śarkarāyutaiḥ ||179||
suśītaiḥ śamayēttr̥ṣṇāṁ pravr̥ddhāṁ dāhamēva ca |180|
View original
द्राक्षारग्वधयोश्चापि काश्मर्यस्याथवा पुनः |
स्वादुतिक्तकषायाणां कषायैः शर्करायुतैः ||१७९||
सुशीतैः शमयेत्तृष्णां प्रवृद्धां दाहमेव च |१८०|
idānīṁ pittajvarē āvasthikaṁ kramamāha- drākṣāragvadhayōrityādi| drākṣāragvadhayōścāpītyēkō yōgaḥ, kāśmaryasyāthavēti dvitīyaḥ, svādutiktakaṣāyāṇāmiti tr̥tīyaḥ| āragvadhaḥ kr̥tamālaphalaṁ, kāśmaryaṁ gambhārīphalam| svādutiktakaṣāyāṇāmiti svādūni drākṣāmadhukasārivādīni, tiktāni durālabhāparpaṭakakirātatiktakaprabhr̥tīni, kaṣāyāṇi padmōtpalaprabhr̥tīni, tēṣāṁ kaṣāyaiḥ| suśītairiti śītakaṣāyairēvēti kārtikakuṇḍācāryaḥ, jējjaṭācāryastu pūrva kvathitaiḥ paścācchītīkr̥tairiti manyatē||179||-
Adhikarana 124 (180) · Śloka 181
śītaṁ madhuyutaṁ tōyamākaṇṭhādvā pipāsitam ||180||
vāmayētpāyayitvā tu tēna tr̥ṣṇā praśāmyati |181|
View original
शीतं मधुयुतं तोयमाकण्ठाद्वा पिपासितम् ||१८०||
वामयेत्पाययित्वा तु तेन तृष्णा प्रशाम्यति |१८१|
pittajvarē'paramāvasthikaṁ kāryamāha- śītaṁ madhuyutamityādi| yadyapi saṁśamanaprastāvē vamanaṁ nōpayuktaṁ, tathā'pi pravr̥ddhāyāṁ tr̥ṣṇāyāṁ vamanasyāpi saṁśamanakāryakaratvādupadēśaḥ||180||-
Adhikarana 125 (181) · Śloka 182
kṣīraiḥ kṣīrikaṣāyaiśca suśītaiścandanāyutaiḥ ||181||
antardāhē vidhātavyamēbhiścānyaiśca śītalaiḥ |182|
View original
क्षीरैः क्षीरिकषायैश्च सुशीतैश्चन्दनायुतैः ||१८१||
अन्तर्दाहे विधातव्यमेभिश्चान्यैश्च शीतलैः |१८२|
kṣīrairityādi| kṣīrikaṣāyaiḥ vaṭādikvāthaiḥ, vidhātavyaṁ pānalēpanapariṣēkāvagāhādikam| kārtikakuṇḍastu bahiḥparimārjanamēvēcchati| anyaiśca śītalaiḥ kākōlyādibhiḥ śītavīryaiḥ, tathā śītasparśairapītyarthaḥ||181||-
Adhikarana 126 (182-183) · Śloka 184
padmakaṁ madhukaṁ drākṣāṁ puṇḍarīkamathōtpalam ||182||
yavān bhr̥ṣṭānuśīrāṇi samaṅgāṁ kāśmarīphalam |
nidadhyādapsu cālōḍya niśāparyuṣitaṁ tataḥ ||183||
kṣaudrēṇa yuktaṁ pibatō jvaradāhau praśāmyataḥ |184|
View original
पद्मकं मधुकं द्राक्षां पुण्डरीकमथोत्पलम् ||१८२||
यवान् भृष्टानुशीराणि समङ्गां काश्मरीफलम् |
निदध्यादप्सु चालोड्य निशापर्युषितं ततः ||१८३||
क्षौद्रेण युक्तं पिबतो ज्वरदाहौ प्रशाम्यतः |१८४|
pittajvarāvasthāyāṁ śītakaṣāyamāha- padmakaṁ madhukamityādi| samaṅgā añjalikārikā, varāhakrāntāmaparē| yadyapi kāśmarīphalamityuktaṁ tathā'pi kāśmarīphalamajjā gr̥hyatē, atyantapittaharatvāt| nidadhyāt dhārayēt| apsu cālōḍyēti ardhakvathitāmbuni prataptē ālōḍyētyarthaḥ; athavā anuṣṇamapi vāryauṣadhānvitaṁ paryuṣitaṁ śītakaṣāyam, aviśēṣāt| jvaradāhau praśāmyata iti jvaraśca dāhaśca, tau praśāmyataḥ; ētēna jvarasaṁyuktō dāhaḥ śāmyati, tathā jvaraṁ vinā'pi yō dāhaḥ sō'pi śāmyatītyarthaḥ| anyē tu ‘jvarō dāhaśca śāmyati’ iti paṭhanti| tatra pāṭhē jvarō'pi śāmyatīti labhyatē| anēna śītakaṣāyavidhānēnānyānyapi śītakaṣāyāṇi kāryāṇi| kēcit ‘padmakaṁ madhukaṁ drākṣāṁ puṇḍarīkamathōtpalam’ iti pāṭhaṁ na paṭhanti||182-183||-
Adhikarana 127 (184) · Śloka 184
jihvātālugalaklōmaśōṣē mūrdhni ca dāpayēt ||184||
View original
जिह्वातालुगलक्लोमशोषे मूर्ध्नि च दापयेत् ||१८४||
pittajvarāvasthāyāṁ mūrdhapralēpamāha- jihvātālugalaklōmētyādi| klōma tilakam| mūrdhni mastakē| dāpayēt padmakādiśītakaṣāyasya jihvādiśōṣē mastakarujāsu cābhyantaramupayōgaḥ sparśē cēti vyākhyānayanti| nanu, kaṣāyādhikārē kathaṁ mūrdhni lēpō gaṇḍūṣaśca nirdiśyatē? ucyatē- kaṣāyāṇīti bāhulyēna nirdēśāt; yathā chatriṇaḥ, tēnādōṣa iti||184||
Adhikarana 128 (185) · Śloka 186
kēśaraṁ mātulaṅgasya madhusaindhavasaṁyutam |
śarkarādāḍimābhyāṁ vā drākṣākharjūrayōstathā ||185||
vairasyē dhārayētkalkaṁ gaṇḍūṣaṁ ca tathā hitam |186|
View original
केशरं मातुलङ्गस्य मधुसैन्धवसंयुतम् |
शर्करादाडिमाभ्यां वा द्राक्षाखर्जूरयोस्तथा ||१८५||
वैरस्ये धारयेत्कल्कं गण्डूषं च तथा हितम् |१८६|
pittajvarē āvasthikaṁ kramamāha- kēśaramityādi| kēśarādiḥ madhusaindhavasaṁyutamityanta ēkō yōgaḥ, śarkarādiḥ kharjūrayōstathētyantō dvitīyaḥ| vairasyē mukhavairasyē| dhārayēt ‘mukhē’ iti śēṣaḥ| kalkō dr̥ṣadi pēṣitaḥ sadravaḥ| tathā hitamiti viśiṣṭadōṣārabdhajvarapratyanīkamityarthaḥ| kēcijjihvātālvādiśōṣē mātuluṅgakēśarasyaiva kēvalaṁ madhusaindhavayuktasya mūrdhni dhāraṇamicchanti, tathā drākṣākharjūrakalkasya śarkarādāḍimayutasya vairasyē āsyē dhāraṇamicchanti| yadyapi mukhavairasyaṁ vātaliṅgaṁ, tathā'pi pittādapi vairasyaṁ jñēyaṁ, tantrāntarōktatvāt| kēcit ‘padmakaṁ madhukaṁ drākṣāṁ’ ityādikaṁ ‘gaṇḍūṣaṁ ca tathā hitaṁ’ iti paryantaṁ na paṭhanti; sa ca pāṭhaḥ paṭhanīyaḥ, sarvanibandhakāraiḥ paṭhitatvāt||185||-
Adhikarana 129 (186) · Śloka 187
saptacchadaṁ guḍūcīṁ ca nimbaṁ sphūrjakamēva ca ||186||
kvāthayitvā pibēt kvāthaṁ sakṣaudraṁ kaphajē jvarē |187|
View original
सप्तच्छदं गुडूचीं च निम्बं स्फूर्जकमेव च ||१८६||
क्वाथयित्वा पिबेत् क्वाथं सक्षौद्रं कफजे ज्वरे |१८७|
kaphajvarasaṁśamanānyāha- saptacchadamityādi| saptacchadaḥ saptaparṇaḥ, sphūrjakō vanakuraṇṭakākāraḥ phaṇijjakāparaparyāyaḥ| kvāthamityatra kalkamityanyē| pibēt paraṁ śītīkr̥taṁ, madhunā uṣṇēna saha niṣiddhatvāt; madhu cātra kvāthyadravyacaturthāṁśam||186||-
Adhikarana 130 (187) · Śloka 188
kaṭutrikaṁ nāgapuṣpaṁ haridrā kaṭurōhiṇī ||187||
kauṭajaṁ ca phalaṁ hanyāt sēvyamānaṁ kaphajvaram |188|
View original
कटुत्रिकं नागपुष्पं हरिद्रा कटुरोहिणी ||१८७||
कौटजं च फलं हन्यात् सेव्यमानं कफज्वरम् |१८८|
kaṭutrikamityādi| nāgapuṣpaṁ nāgakēśaram| sēvyamānam asakr̥dupayōgāt||187||-
Adhikarana 131 (188-189) · Śloka 189
haridrāṁ citrakaṁ nimbamuśīrātiviṣē vacām ||188||
kuṣṭhamindrayavān mūrvāṁ paṭōlaṁ cāpi sādhitam |
pibēnmaricasaṁyuktaṁ sakṣaudraṁ kaphajē jvarē ||189||
View original
हरिद्रां चित्रकं निम्बमुशीरातिविषे वचाम् ||१८८||
कुष्ठमिन्द्रयवान् मूर्वां पटोलं चापि साधितम् |
पिबेन्मरिचसंयुक्तं सक्षौद्रं कफजे ज्वरे ||१८९||
haridrāmityādi| mūrvā cōrasnāyuḥ, ‘sakṣaudraṁ’ ityatra ‘saguḍaṁ’ ityanyē paṭhanti||188-189||
Adhikarana 132 (190) · Śloka 190
sārivātiviṣākuṣṭhapurākhyaiḥ sadurālabhaiḥ |
mustēna ca kr̥taḥ kvāthaḥ pītō hanyāt kaphajvaram ||190||
View original
सारिवातिविषाकुष्ठपुराख्यैः सदुरालभैः |
मुस्तेन च कृतः क्वाथः पीतो हन्यात् कफज्वरम् ||१९०||
sārivātiviṣākuṣṭhētyādi| purō gugguluḥ||190||
Adhikarana 133 (191) · Śloka 191
mustaṁ vr̥kṣakabījāni triphalā kaṭurōhiṇī |
parūṣakāṇi ca kvāthaḥ kaphajvaravināśanaḥ ||191||
View original
मुस्तं वृक्षकबीजानि त्रिफला कटुरोहिणी |
परूषकाणि च क्वाथः कफज्वरविनाशनः ||१९१||
mustamityādi| vr̥kṣakabījāni indrayavāḥ||191||
Adhikarana 134 (192) · Śloka 192
rājavr̥kṣādivargasya kaṣāyō madhusaṁyutaḥ |
kaphavātajvaraṁ hanyācchīghraṁ kālē'vacāritaḥ ||192||
View original
राजवृक्षादिवर्गस्य कषायो मधुसंयुतः |
कफवातज्वरं हन्याच्छीघ्रं कालेऽवचारितः ||१९२||
idānīṁ yadyapyuddēśaśāstrasāmarthyāt kaphajvaracikitsānantaraṁ sannipātajvaracikitsitaṁ paṭhitumucitaṁ, tathā'pi sannipātē dvandvajacikitsā kartavyēti darśanārthaṁ pūrvaṁ dvandvajacikitsāmāha- rājavr̥kṣādivargasyētyādi| rājavr̥kṣādiḥ āragvadhādiḥ, kālē'vacārita auṣadhakālē dattaḥ| pūrvōktaṁ vātapittadvandvajakramaṁ vihāya vātaślēṣmadvandvajacikitsitaṁ prathamaṁ yadatra kr̥taṁ tat kēvalakaphajvarē'pi vātaślēṣmadvandvajacikitsitaṁ vidhēyamiti darśanārtham||192||
Adhikarana 135 (193-194) · Śloka 195
nāgaraṁ dhānyakaṁ bhārgīmabhayāṁ suradāru ca |
vacāṁ parpaṭakaṁ mustaṁ bhūtīkamatha kaṭphalam ||193||
niṣkvāthya kaphavātōtthē kṣaudrahiṅgusamanvitam |
dā(pā)tavyaṁ śvāsakāsaghnaṁ ślēṣmōtsēkē galagrahē ||194||
hikkāsu kaṇṭhaśvayathau śūlē hr̥dayapārśvajē |195|
View original
नागरं धान्यकं भार्गीमभयां सुरदारु च |
वचां पर्पटकं मुस्तं भूतीकमथ कट्फलम् ||१९३||
निष्क्वाथ्य कफवातोत्थे क्षौद्रहिङ्गुसमन्वितम् |
दा(पा)तव्यं श्वासकासघ्नं श्लेष्मोत्सेके गलग्रहे ||१९४||
हिक्कासु कण्ठश्वयथौ शूले हृदयपार्श्वजे |१९५|
nāgaramityādi| bhūtīkaṁ sugandhitr̥ṇaṁ ‘rōhiṣaṁ’ iti prasiddham| niṣkvāthya pūrvōktayā kaṣāyakalpanayā| madhu karṣapramāṇam| hiṅgu māṣakapramāṇaṁ, “māṣikē hiṅgusindhūtthē” iti vacanāt| ślēṣmōtsēkē ślēṣmavr̥ddhau| hr̥dayapārśvajē ityatrāpi ‘śūlē’ iti sambadhyatē| ēṣa yōgaḥ śr̥ṅgīsahitaḥ kaṭphalādiḥ| kēcidamuṁ pāṭhaṁ dēvadārvabhayētyādinā paṭhanti||193-194||-
Adhikarana 136 (195-198) · Śloka 199
balāpaṭōlatriphalāyaṣṭyāhvānāṁ vr̥ṣasya ca ||195||
kvāthō madhuyutaḥ pītō hanti pittakaphajvaram |
kaṭukāvijayādrākṣāmustaparpaṭakaiḥ kr̥taḥ ||196||
kaṣāyō nāśayēt pītaḥ ślēṣmapittabhavaṁ jvaram |
bhārgīvacāparpaṭakadhānyahiṅgvabhayāghanaiḥ ||197||
kāśmaryanāgaraiḥ kvāthaḥ sakṣaudraḥ ślēṣmapittajē |
saśarkarāmakṣamātrāṁ kaṭukāmuṣṇavāriṇā ||198||
pītvā jvaraṁ jayējjantuḥ kaphapittasamudbhavam |199|
View original
बलापटोलत्रिफलायष्ट्याह्वानां वृषस्य च ||१९५||
क्वाथो मधुयुतः पीतो हन्ति पित्तकफज्वरम् |
कटुकाविजयाद्राक्षामुस्तपर्पटकैः कृतः ||१९६||
कषायो नाशयेत् पीतः श्लेष्मपित्तभवं ज्वरम् |
भार्गीवचापर्पटकधान्यहिङ्ग्वभयाघनैः ||१९७||
काश्मर्यनागरैः क्वाथः सक्षौद्रः श्लेष्मपित्तजे |
सशर्करामक्षमात्रां कटुकामुष्णवारिणा ||१९८||
पीत्वा ज्वरं जयेज्जन्तुः कफपित्तसमुद्भवम् |१९९|
balāpaṭōlatriphalētyādi| vijayā harītakī| bhārgīvacētyādi| akṣamātrāṁ karṣapramāṇām||195-198||-
Adhikarana 137 (199-200) · Śloka 201
kirātatiktamamr̥tāṁ drākṣāmāmalakaṁ śaṭīm ||199||
niṣkvāthya vātapittōtthē taṁ kvāthaṁ saguḍaṁ pibēt |
rāsnā vr̥ṣō'tha triphalā rājavr̥kṣaphalaiḥ saha ||200||
kaṣāyaḥ sādhitaḥ pītō vātapittajvaraṁ jayēt |201|
View original
किराततिक्तममृतां द्राक्षामामलकं शटीम् ||१९९||
निष्क्वाथ्य वातपित्तोत्थे तं क्वाथं सगुडं पिबेत् |
रास्ना वृषोऽथ त्रिफला राजवृक्षफलैः सह ||२००||
कषायः साधितः पीतो वातपित्तज्वरं जयेत् |२०१|
kirātatiktamityādi| jējjaṭācāryastu sannipātajvaracikitsāṁ paṭhitvā dvandvajacikitsāṁ paṭhati, ‘dōṣaiḥ pr̥thak samastaiśca dvandvairāgantubhistathā’ ityuktatvāt||199-200||-
Adhikarana 138 (201) · Śloka 201
sarvadōṣasamutthē tu saṁsr̥ṣṭānavacārayēt ||201||
View original
सर्वदोषसमुत्थे तु संसृष्टानवचारयेत् ||२०१||
idānīṁ samasannipātajvaracikitsāmāha- sarvadōṣētyādi| sarvadōṣasamutthē samasannipātē| saṁsr̥ṣṭānavacārayēditi vātādivihitān kaṣāyānēkīkr̥tya prayuñjītētyarthaḥ| asyāgrē kēcit ‘vardhanaiḥ kṣapaṇairvāpi’ ityādikaṁ pāṭhaṁ paṭhanti, sa ca vartamānēṣu pustakēṣu na dr̥śyatē, atō na likhitaḥ||201||
Adhikarana 139 (202) · Śloka 202
yathādōṣōcchrayaṁ cāpi jvarān sarvānupācarēt |202|
View original
यथादोषोच्छ्रयं चापि ज्वरान् सर्वानुपाचरेत् |२०२|
viṣamasannipātacikitsāmāha- yathādōṣōcchrayamityādi| yathādōṣōcchrayamiti yasya dōṣasya ucchrayō bhavati taddōṣapratīkārēṇētyarthaḥ| sarvān viṣamasannipātajvarān| ētat sāmānyaṁ sarvēṣāmēva jvarāṇāṁ cikitsitēṣu āgantūnāmapi cikitsitē ca|202|-
Adhikarana 140 (202) · Śloka 203
vr̥ścīvabilvavarṣābhvaḥ payaścōdakamēva ca ||202||
pacēt kṣīrāvaśiṣṭaṁ tu taddhi sarvajvarāpaham |203|
View original
वृश्चीवबिल्ववर्षाभ्वः पयश्चोदकमेव च ||२०२||
पचेत् क्षीरावशिष्टं तु तद्धि सर्वज्वरापहम् |२०३|
sāmānyasannipātacikitsāṁ nirdidikṣurādau kṣīrasya jīvanatayā kṣīraprayōgamāha- vr̥ścīvētyādi| vr̥ścīvaḥ śvētapunarnavā, varṣābhūḥ raktapunarnavā| pacēditi “dravyādaṣṭaguṇaṁ kṣīraṁ kṣīrāttōyaṁ caturguṇam| kṣīrāvaśēṣaṁ kartavyaṁ kṣīrapākē tvayaṁ vidhiḥ”- iti paribhāṣayā| kēcidagrimaślōkōktamēvōdakapramāṇamicchanti| anyē ēnaṁ yōgadvayaṁ manyantē, tantrāntarōktatvāt; vr̥ścīvabilvamityēkō yōgaḥ, varṣābhvādiḥ dvitīyaḥ||202||-
Adhikarana 141 (203) · Śloka 204
udakāṁśāstrayaḥ kṣīraṁ śiṁśapāsārasaṁyutam ||203||
tat kṣīraśēṣaṁ kvathitaṁ pēyaṁ sarvajvarāpaham |204|
View original
उदकांशास्त्रयः क्षीरं शिंशपासारसंयुतम् ||२०३||
तत् क्षीरशेषं क्वथितं पेयं सर्वज्वरापहम् |२०४|
sannipātē'paramapi kṣīrayōgamāha- udakāṁśāstraya ityādi| udakāṁśāstrayaḥ kṣīrāṁśāpēkṣayā, kṣīrasyāṣṭau palāni, śiṁśapāsāraḥ palapramitaḥ||203||-
Adhikarana 142 (204-207) · Śloka 207
nalavētasayōrmūlē mūrvāyāṁ dēvadāruṇi ||204||
kaṣāyaṁ vidhivat kr̥tvā pēyamētajjvarāpaham |
haridrā bhadramustaṁ ca triphalā kaṭurōhiṇī ||205||
picumandaḥ paṭōlī ca dēvadāru nidigdhikā |
ēṣāṁ kaṣāyaḥ pītastu sannipātajvaraṁ jayēt ||206||
avipaktiṁ prasēkaṁ ca śōphaṁ kāsamarōcakam |
traiphalō vā sasarpiṣkaḥ kvāthaḥ pēyastridōṣajē ||207||
View original
नलवेतसयोर्मूले मूर्वायां देवदारुणि ||२०४||
कषायं विधिवत् कृत्वा पेयमेतज्ज्वरापहम् |
हरिद्रा भद्रमुस्तं च त्रिफला कटुरोहिणी ||२०५||
पिचुमन्दः पटोली च देवदारु निदिग्धिका |
एषां कषायः पीतस्तु सन्निपातज्वरं जयेत् ||२०६||
अविपक्तिं प्रसेकं च शोफं कासमरोचकम् |
त्रैफलो वा ससर्पिष्कः क्वाथः पेयस्त्रिदोषजे ||२०७||
nalavētasayōrityādi| kaṣāyaṁ vidhivat kr̥tvēti pūrvōktakaṣāyakalpanayā| kṣīrasādhyāyāmavasthāyāmayamapi yōgō dēyaḥ| kēcinnalavētasādiyōgaṁ na paṭhanti; sa ca paṭhanīyaḥ, sarvanibandhakāraiḥ paṭhitatvāt||204-207||
Adhikarana 143 (208) · Śloka 209
anantāṁ bālakaṁ mustāṁ nāgaraṁ kaṭurōhiṇīm sukhāmbunā prāgudayātpāyayētākṣasammitam ||208||
ēṣa sarvajvarān hanti dīpayatyāśu cānalam |209|
View original
अनन्तां बालकं मुस्तां नागरं कटुरोहिणीम् सुखाम्बुना प्रागुदयात्पाययेताक्षसम्मितम् ||२०८||
एष सर्वज्वरान् हन्ति दीपयत्याशु चानलम् |२०९|
anantāmityādi| anantā durālabhā| sukhāmbunā atrōṣṇōdakēna palapramitēna| prāgudayāditi atrōdayaḥ sūryasya bōddhavyaḥ; na tu jvarasya; tēna sūryōdayāt pūrvaṁ dēyaṁ, ētēna prātarēva| akṣasammitaṁ karṣasamam| sukhāmbunā prāgudayāt’ ityatra ‘piṣṭvā sukhāmbunā kalkaṁ’ iti kēcit paṭhanti||208||-
Adhikarana 144 (209) · Śloka 210
dravyāṇi dīpanīyāni tathā vairēcanāni ca ||209||
ēkaśō vā dviśō vā'pi jvaraghnāni prayōjayēt |210|
View original
द्रव्याणि दीपनीयानि तथा वैरेचनानि च ||२०९||
एकशो वा द्विशो वाऽपि ज्वरघ्नानि प्रयोजयेत् |२१०|
idānīmuktānuktasaṅgrahārthamāha- dravyāṇi dīpanīyānītyādi| dīpanīyāni pippalyādīni, vairēcanāni trivr̥dabhayādīni, jvaraghnāni dīrghajvaraghnāni| prayōjayēt dōṣabalamapēkṣya sannipātajīrṇajvarāvasthāyāmēkaśō dviśō vā dāpayēt| yē tvēvaṁ vadanti- pippalyādīni prāyaśaḥ kaṭukāni, tāni ca jvarē na prāyōgikānyuṣṇavīryatvāt; virēcanānyapi gurutvādayaugikāni; tēṣāṁ samyak śāstrāvabōdhō nāsti, pippalyādīnāṁ jvarē paṭhitatvāt||209||-
Adhikarana 145 (210) · Śloka 211
sarpirmadhvabhayātailalēhō'yaṁ sarvajaṁ jvaram ||210||
śāntiṁ nayēttrivr̥ccāpi sakṣaudrā prabalaṁ jvaram |211|
View original
सर्पिर्मध्वभयातैललेहोऽयं सर्वजं ज्वरम् ||२१०||
शान्तिं नयेत्त्रिवृच्चापि सक्षौद्रा प्रबलं ज्वरम् |२११|
sarpirityādi| prabalaṁ dāhādisamanvitam| lēhāvasthā ca tantrāntarājjñēyā| tathā ca tantrāntaraṁ- “pathyātailaghr̥takṣaudrairlēhō dāhaśramajvarān| kāsāsr̥kpittavīsarpaśvāsān hanti vamīrapi”- iti| ‘sakṣaudrā viṣamajvaraṁ’ iti kēcit paṭhanti; tanna, viṣamajvarasya paratō'bhidhāsyamānatvāt||210||-
Adhikarana 146 (211) · Śloka 211
jvarē tu viṣamē kāryamūrdhvaṁ cādhaśca śōdhanam ||211||
View original
ज्वरे तु विषमे कार्यमूर्ध्वं चाधश्च शोधनम् ||२११||
idānīṁ viṣamajvaracikitsāmāha- jvarē tvityādi| ūrdhvaśōdhanaṁ vamanaṁ, tacca kaphādhikē viṣamajvarē| adhaḥśōdhanaṁ virēcanaṁ, tacca pittādhikē| ētēna sarvēṣvēva viṣamajvarēṣu kaphapittādhikatayā vamanavirēcanē prayōktavyē ityuktam| anyē tu viṣamajvarē ityatra yadyapi viṣamajvaraśabdēna santataṁ vihāyānyē viṣamajvarāḥ prōktāḥ, tathā'pyatra tr̥tīyacaturthakau grāhyau, yatastayōrēva sādhāraṇaṁ vātādiharamāsthāpanavirēcanavamanādikaṁ yuktamiti vyācakṣatē||211||
Adhikarana 147 (212) · Śloka 212
ghr̥taṁ plīhōdarōktaṁ vā nihanyādviṣamajvaram |212|
View original
घृतं प्लीहोदरोक्तं वा निहन्याद्विषमज्वरम् |२१२|
ghr̥tamityādi| plīhōdarōktaṁ ghr̥taṁ ṣaṭpalaṁ, tacca kaphōttarē viṣamajvarē dēyaṁ, tīkṣṇatvāt|212|-
Adhikarana 148 (212) · Śloka 212
guḍapragāḍhāṁ triphalāṁ pibēdvā viṣamārditaḥ ||212||
View original
गुडप्रगाढां त्रिफलां पिबेद्वा विषमार्दितः ||२१२||
guḍapragāḍhāmityādi| guḍapragāḍhāṁ kiñcidadhikakarṣaguḍaprativāpayutāṁ triphalāṁ pibēt, ‘kvathitāṁ’ iti śēṣaḥ| viṣamārditō viṣamajvarapīḍitaḥ||212||
Adhikarana 149 (213) · Śloka 213
guḍūcīnimbadhātrīṇāṁ kaṣāyaṁ vā samākṣikam |213|
View original
गुडूचीनिम्बधात्रीणां कषायं वा समाक्षिकम् |२१३|
guḍūcīnimbadhātrīṇāmityādi| dhātrī āmalakī| ēṣa yōgaścāturthakajvaraghnaḥ, samānatantrōktatvāt|213|-
Adhikarana 150 (213) · Śloka 213
prātaḥ prātaḥ sasarpiṣkaṁ rasōnamupayōjayēt ||213||
View original
प्रातः प्रातः ससर्पिष्कं रसोनमुपयोजयेत् ||२१३||
prātaḥ prātaḥ sasarpiṣkamityādi||213||
Adhikarana 151 (214) · Śloka 215
tricaturbhiḥ pibēt kvāthaṁ pañcabhirvā samanvitaiḥ |
madhukasya paṭōlasya rōhiṇyā mustakasya ca ||214||
harītakyāśca sarvō'yaṁ trividhō yōga iṣyatē |215|
View original
त्रिचतुर्भिः पिबेत् क्वाथं पञ्चभिर्वा समन्वितैः |
मधुकस्य पटोलस्य रोहिण्या मुस्तकस्य च ||२१४||
हरीतक्याश्च सर्वोऽयं त्रिविधो योग इष्यते |२१५|
madhukādīnāṁ harītakyantānāṁ dravyāṇāṁ tribhiḥ, caturbhiḥ, pañcabhirvā dravyaiḥ samanvitaiḥ kr̥taṁ kvāthaṁ pibēditi sambandhaḥ| madhukaṁ yaṣṭīmadhu, rōhiṇī kaṭukā, mustaṁ prasiddham| sarvō'yaṁ trividhō yōga iṣyatē; ayaṁ madhukādiyōgastriprakārō vakṣyatē| kathaṁ? madhukapaṭōlarōhiṇībhistrirēkō yōgaḥ, madhukapaṭōlarōhiṇīmustakaiścaturbhirdvitīyaḥ, madhukapaṭōlarōhiṇīmustakaharītakībhiḥ pañcabhistr̥tīyaḥ, ēvaṁ trayō yōgāḥ| kēcinmustakasthānē ‘vatsakaṁ’ paṭhitvā'nyathā vyākhyānayanti; tadyathā- madhukādiharītakīparyantānāṁ dravyāṇāṁ rasabhēdavat triyōgacatuṣkasaṁyōgapañcasaṁyōgasaṁskr̥taṁ kvāthaṁ pibēt; tadyathā,- madhukapaṭōlarōhiṇībhiḥ, madhukapaṭōlavatsakaiḥ, madhukapaṭōlaharītakībhiḥ, madhukarōhiṇīvatsakaiḥ, madhukarōhiṇīharītakībhiḥ, madhukavatsakaharītakībhiḥ, paṭōlarōhiṇīvatsakaiḥ, paṭōlavatsakaharītakībhiḥ, paṭōlarōhiṇīharītakībhiḥ, rōhiṇīvatsakaharītakībhiḥ, ēvaṁ tribhirdravyairdaśavikalpā bhavanti; madhukapaṭōlarōhiṇīvatsakaiḥ, madhukapaṭōlarōhiṇīharītakībhiḥ, madhukarōhiṇīvatsakaharītakībhiḥ, madhukapaṭōlavatsakaharītakībhiḥ, paṭōlarōhiṇīvatsakaharītakībhiḥ, ēvaṁ caturbhiḥ pañca vikalpāḥ; madhukarōhiṇīvatsakapaṭōlakaharītakībhiḥ pañcabhirēkaḥ; itthaṁ triprakarasyāpi yōgasya ṣōḍaśa vikalpā bhavanti, tē ca sūkṣmamatinā vaidyēna dōṣāpēkṣayā prayōktavyāḥ||214||-
Adhikarana 152 (215) · Śloka 216
sarpiḥkṣīrasitākṣaudramāgadhīrvā yathābalam ||215||
daśamūlīkaṣāyēṇa māgadhīrvā prayōjayēt |216|
View original
सर्पिःक्षीरसिताक्षौद्रमागधीर्वा यथाबलम् ||२१५||
दशमूलीकषायेण मागधीर्वा प्रयोजयेत् |२१६|
sarpiḥkṣīrasitākṣaudrētyādi| sarpiḥprabhr̥tīnāṁ samuditānāmayaṁ prayōgō viṣamajvarē jñēyaḥ| daśamūlīkaṣāyēṇa pātavyakaṣāyakalpanayā kvathitēna, karṣaṇapramāṇāṁ pippalīṁ pibēt, yasmādayaṁ pippalīvardhamānō na bhavati||215||-
Adhikarana 153 (216) · Śloka 216
pippalīvardhamānaṁ vā pibēt kṣīrarasāśanaḥ ||216||
View original
पिप्पलीवर्धमानं वा पिबेत् क्षीररसाशनः ||२१६||
vardhamānapippalīprayōgamāha- pippalīvardhamānamityādi| vardhamānapippalīprayōgō vātavyādhicikitsitamavalōkya kartavyaḥ||216||
Adhikarana 154 (217) · Śloka 217
tāmracūḍasya māṁsēna pibēdvā madyamuttamam |217|
View original
ताम्रचूडस्य मांसेन पिबेद्वा मद्यमुत्तमम् |२१७|
tāmracūḍasyētyādi| tāmracūḍaḥ kukkuṭaḥ| madyamuttamaṁ mārdvīkaṁ sasyakaṁ ca| jējjaṭācāryastu mārdvīkasthānē mādhvīkamāha| kukkuṭamāṁsēna sahōttamamadyapānaṁ vātapradhānasya mandāgnēśca| ētāni vakṣyamāṇāni pūrvōktāni ca yadyapi viṣamajvarē paṭhitāni, tathā'pi jīrṇajvarē'pi dēyāni|217|-
Adhikarana 155 (217) · Śloka 218
kōlāgnimanthatriphalākvāthē dadhnā ghr̥taṁ pacēt ||217||
tilvakāvāpamētaddhi viṣamajvaranāśanam |218|
View original
कोलाग्निमन्थत्रिफलाक्वाथे दध्ना घृतं पचेत् ||२१७||
तिल्वकावापमेतद्धि विषमज्वरनाशनम् |२१८|
kōlāgnimanthatriphalētyādi| kōlaṁ pañcakōlaṁ, tilvakaḥ paṭṭikārōdhraḥ| kalpanāmāha- pañcakōlādidravyāṇāṁ palaśataṁ, pānīyapalāni dvādaśādhikāni pañcaśatāni, ēkīkr̥tya vipacēt, yāvaccaturthāṁśamaṣṭāviṁśatyadhikaśataṁ niṣpadyatē; tēna kvāthēna caturguṇēna tathā caturguṇēna ca dadhnā dvātriṁśatpalapramitaṁ ghr̥tam, aṣṭapalapramāṇaṁ tilvakāvāpaṁ dattvā pacēt| anēna vidhinā'nuktapramāṇāni tailaghr̥tāni pācanīyāni| brahmadēvācāryastu pañcakōlādīnāṁ kaṣāyatrayēṇa pr̥thak snēhacaturguṇēna tathā caturthēna dadhnā snēhacaturguṇēna ca ghr̥taṁ tilvakāvāpaṁ sādhayati; tacca pramādavyākhyānaṁ, pañcakōlādikaṣāyatrayasya jējjaṭādiṣvanuktēḥ||217||-
Adhikarana 156 (218-220) · Śloka 221
pippalyativiṣādrākṣāsārivābilvacandanaiḥ ||218||
kaṭukēndrayavōśīrasiṁhītāmalakīghanaiḥ |
trāyamāṇāsthirādhātrīviśvabhēṣajacitrakaiḥ ||219||
pakvamētairghr̥taṁ pītaṁ vijitya viṣamāgnitām |
jīrṇajvaraśiraḥśūlagulmōdarahalīmakān ||220||
kṣayakāsaṁ sasantāpaṁ pārśvaśūlānapāsyati |221|
View original
पिप्पल्यतिविषाद्राक्षासारिवाबिल्वचन्दनैः ||२१८||
कटुकेन्द्रयवोशीरसिंहीतामलकीघनैः |
त्रायमाणास्थिराधात्रीविश्वभेषजचित्रकैः ||२१९||
पक्वमेतैर्घृतं पीतं विजित्य विषमाग्निताम् |
जीर्णज्वरशिरःशूलगुल्मोदरहलीमकान् ||२२०||
क्षयकासं ससन्तापं पार्श्वशूलानपास्यति |२२१|
pippalyativiṣētyādi| sārivā utpalasārivā sugandhamūlā, siṁhī br̥hatkaṇṭakārikā, tāmalakī daraphalikā, bhūmyāmalakīti lōkē, sthirā śālaparṇī, tēṣāṁ kalkakaṣāyābhyāṁ ghr̥taṁ sādhayēt||218-220||-
Adhikarana 157 (221-222) · Śloka 223
guḍūcītriphalāvāsātrāyamāṇāyavāsakaiḥ ||221||
kvathitairvidhivatpakvamētaiḥ kalkīkr̥taiḥ samaiḥ |
drākṣāmāgadhikāmbhōdanāgarōtpalacandanaiḥ ||222||
pītaṁ sarpiḥ kṣayaśvāsakāsajīrṇajvarān jayēt |223|
View original
गुडूचीत्रिफलावासात्रायमाणायवासकैः ||२२१||
क्वथितैर्विधिवत्पक्वमेतैः कल्कीकृतैः समैः |
द्राक्षामागधिकाम्भोदनागरोत्पलचन्दनैः ||२२२||
पीतं सर्पिः क्षयश्वासकासजीर्णज्वरान् जयेत् |२२३|
guḍūcītriphalētyādi| ēbhiḥ drākṣādibhiḥ||221-222||-
Adhikarana 158 (223-225) · Śloka 226
kalaśībr̥hatīdrākṣātrāyantīnimbagōkṣuraiḥ ||223||
balāparpaṭakāmbhōdaśālaparṇīyavāsakaiḥ |
pakvamutkvathitaiḥ sarpiḥ kalkairēbhiḥ samanvitam ||224||
śaṭītāmalakībhārgīmēdāmalakapauṣkaraiḥ |
kṣīradviguṇasaṁyuktaṁ jīrṇajvaramapōhati ||225||
śiraḥpārśvarujākāsakṣayapraśamanaṁ param |226|
View original
कलशीबृहतीद्राक्षात्रायन्तीनिम्बगोक्षुरैः ||२२३||
बलापर्पटकाम्भोदशालपर्णीयवासकैः |
पक्वमुत्क्वथितैः सर्पिः कल्कैरेभिः समन्वितम् ||२२४||
शटीतामलकीभार्गीमेदामलकपौष्करैः |
क्षीरद्विगुणसंयुक्तं जीर्णज्वरमपोहति ||२२५||
शिरःपार्श्वरुजाकासक्षयप्रशमनं परम् |२२६|
kalaśītyādi| kalaśī pr̥śniparṇī, trāyantī trāyamāṇā, ambhōdō mustā| ēbhiḥ śaṭyādibhiḥ| anuktamapi caturguṇaṁ jalaṁ dēyaṁ, tadvinā pākō na syāditi vr̥ddhabhiṣajaḥ||223-225||-
Adhikarana 159 (226-228) · Śloka 229
paṭōlīparpaṭāriṣṭaguḍūcītriphalāvr̥ṣaiḥ ||226||
kaṭukāmbudabhūnimbayāsayaṣṭyāhvacandanaiḥ |
dārvīśakrayavōśīratrāyamāṇākaṇōtpalaiḥ ||227||
dhātrībhr̥ṅgarajōbhīrukākamācīrasairghr̥tam |
siddhamāśvapacīkuṣṭhajvaraśukrārjunavraṇān ||228||
hanyānnayanavadanaśravaṇaghrāṇajān gadān |229|
View original
पटोलीपर्पटारिष्टगुडूचीत्रिफलावृषैः ||२२६||
कटुकाम्बुदभूनिम्बयासयष्ट्याह्वचन्दनैः |
दार्वीशक्रयवोशीरत्रायमाणाकणोत्पलैः ||२२७||
धात्रीभृङ्गरजोभीरुकाकमाचीरसैर्घृतम् |
सिद्धमाश्वपचीकुष्ठज्वरशुक्रार्जुनव्रणान् ||२२८||
हन्यान्नयनवदनश्रवणघ्राणजान् गदान् |२२९|
paṭōlīparpaṭāriṣṭētyādi| paṭōlyādīnāṁ kuṣṭhāntānāṁ kalkaiḥ, dhātryādīnāṁ svarasaiśca ghr̥taṁ pācanīyam| ariṣṭō nimbaḥ, vr̥ṣō vāsakaḥ, ambudō mustaṁ, bhūnimbaḥ kirātatiktakaḥ, yāsō durālabhā, śakrayavaḥ indrayavaḥ, utpalaṁ kuṣṭham ||226-228||-
Adhikarana 160 (229-233) · Śloka 234
viḍaṅgatriphalāmustamañjiṣṭhādāḍimōtpalaiḥ ||229||
priyaṅgvēlailavālūkacandanāmaradārubhiḥ |
barhiṣṭhakuṣṭharajanīpārṇinīsārivādvayaiḥ ||230||
harēṇukātrivr̥ddantīvacātālīśakēsaraiḥ |
dvikṣīraṁ vipacētsarpirmālatīkusumaiḥ saha ||231||
jīrṇajvaraśvāsakāsagulmōnmādagarāpaham |
ētatkalyāṇakaṁ nāma sarpirmāṅgalyamuttamam ||232||
alakṣmīgraharakṣōgnimāndyāpasmārapāpanut |
śasyatē naṣṭaśukrāṇāṁ vandhyānāṁ garbhadaṁ param ||233||
mēdhyaṁ cakṣuṣyamāyuṣyaṁ rētōmārgaviśōdhanam |234|
View original
विडङ्गत्रिफलामुस्तमञ्जिष्ठादाडिमोत्पलैः ||२२९||
प्रियङ्ग्वेलैलवालूकचन्दनामरदारुभिः |
बर्हिष्ठकुष्ठरजनीपार्णिनीसारिवाद्वयैः ||२३०||
हरेणुकात्रिवृद्दन्तीवचातालीशकेसरैः |
द्विक्षीरं विपचेत्सर्पिर्मालतीकुसुमैः सह ||२३१||
जीर्णज्वरश्वासकासगुल्मोन्मादगरापहम् |
एतत्कल्याणकं नाम सर्पिर्माङ्गल्यमुत्तमम् ||२३२||
अलक्ष्मीग्रहरक्षोग्निमान्द्यापस्मारपापनुत् |
शस्यते नष्टशुक्राणां वन्ध्यानां गर्भदं परम् ||२३३||
मेध्यं चक्षुष्यमायुष्यं रेतोमार्गविशोधनम् |२३४|
viḍaṅgatriphalāmustētyādi| utpalaṁ nīlōtpalaṁ, ēlā sūkṣmailā, ēlavālukaṁ kuṣṭhagandhikaṁ, candanaṁ raktacandanaṁ, amaradāruḥ dēvadāruḥ, barhiṣṭhaṁ vālukaṁ, rajanīdvayaṁ piṇḍaharidrā dāruharidrā ca, parṇinīdvayaṁ śālaparṇī pr̥śniparṇī ca, sārivādvayaṁ sārivā utpalasārivā ca| viḍaṅgādidravyakalkamaṣṭapalapramāṇaṁ gavyaghr̥taprasthaṁ cōdakasya caturbhiḥ prasthaiḥ sādhayēt| kārtikakuṇḍastu idaṁ ghr̥tamanyathā paṭhati, sa cādarśanānna likhitaḥ||229-233||-
Adhikarana 161 (234-239) · Śloka 240
ētairēva tathā dravyaiḥ sarvagandhaiśca sādhitam ||234||
kapilāyā ghr̥taprasthaṁ suvarṇamaṇisaṁyutam |
tatkṣīrēṇa sahaikadhyaṁ prasādhya kusumairimaiḥ ||235||
sumanaścampakāśōkaśirīṣakusumairvr̥tam |
tathā naladapadmānāṁ kēśarairdāḍimasya ca ||236||
tithau praśastē nakṣatrē sādhakasyāturasya ca |
kr̥taṁ manuṣyadēvāya brāhmaṇairabhimantritam ||237||
dattaṁ sarvajvarān hanti mahākalyāṇakaṁ tvidam ||238||
darśanasparśanābhyāṁ ca sarvarōgaharaṁ śivam |
adhr̥ṣyaḥ sarvabhūtānāṁ valīpalitavarjitaḥ ||239||
asyābhyāsādghr̥tasyēha jīvēdvarṣaśatatrayam |240|
View original
एतैरेव तथा द्रव्यैः सर्वगन्धैश्च साधितम् ||२३४||
कपिलाया घृतप्रस्थं सुवर्णमणिसंयुतम् |
तत्क्षीरेण सहैकध्यं प्रसाध्य कुसुमैरिमैः ||२३५||
सुमनश्चम्पकाशोकशिरीषकुसुमैर्वृतम् |
तथा नलदपद्मानां केशरैर्दाडिमस्य च ||२३६||
तिथौ प्रशस्ते नक्षत्रे साधकस्यातुरस्य च |
कृतं मनुष्यदेवाय ब्राह्मणैरभिमन्त्रितम् ||२३७||
दत्तं सर्वज्वरान् हन्ति महाकल्याणकं त्विदम् ||२३८||
दर्शनस्पर्शनाभ्यां च सर्वरोगहरं शिवम् |
अधृष्यः सर्वभूतानां वलीपलितवर्जितः ||२३९||
अस्याभ्यासाद्घृतस्येह जीवेद्वर्षशतत्रयम् |२४०|
mahākalyāṇakamāha- ētairēva tathā dravyairityādi| ētairdravyaistathā sarvagandhaiśca kapilāghr̥taprasthaṁ suvarṇādiyuktaṁ, tatsādhitaṁ sarpirētaiḥ sumanādijaiḥ kusumaiḥ kapilākṣīrēṇa sahaikadhyaṁ kr̥taṁ, punaḥ prasādhya brāhmaṇairabhimantritaṁ, vaidyāturayōḥ praśastatithyādau manuṣyadēvāya rājñē dattamidaṁ kalyāṇakaṁ ghr̥taṁ sarvajvarān hantīti piṇḍārthaḥ| ētaiḥ kalyāṇakōktairviḍaṅgādibhiḥ, sarvagandhaiḥ ēlādipaṭhitaiḥ, maṇibhiḥ sphaṭikādibhiḥ| tatkṣīrēṇa kapilākṣīrēṇa| sumanā jātī, vr̥taṁ yuktaṁ, naladaṁ māṁsī, padmaṁ lōhitapadmam| sādhakasya vaidyasya| manuṣyadēvāya nr̥patayē| adhr̥ṣyaḥ ajēyaḥ| ētadghr̥taṁ pākadvayasādhitaṁ bōddhavyam||234-239||-
Adhikarana 162 (240-242) · Śloka 242
gavyaṁ dadhi ca mūtraṁ ca kṣīraṁ sarpiḥ śakr̥drasaḥ ||240||
samabhāgāni pācyāni kalkāṁścaitān samāvapēt |
triphalāṁ citrakaṁ mustaṁ haridrātiviṣē vacām ||241||
viḍaṅgaṁ tryūṣaṇaṁ cavyaṁ suradāru tathaiva ca |
pañcagavyamidaṁ pānādviṣamajvaranāśanam ||242||
View original
गव्यं दधि च मूत्रं च क्षीरं सर्पिः शकृद्रसः ||२४०||
समभागानि पाच्यानि कल्कांश्चैतान् समावपेत् |
त्रिफलां चित्रकं मुस्तं हरिद्रातिविषे वचाम् ||२४१||
विडङ्गं त्र्यूषणं चव्यं सुरदारु तथैव च |
पञ्चगव्यमिदं पानाद्विषमज्वरनाशनम् ||२४२||
gavyamityādi| śakr̥drasō gōpurīṣōttharasaḥ| pācyāni pacanīyāni| kalkapramāṇamatra snēhacaturthāṁśam||240-242||
Adhikarana 163 (243) · Śloka 243
pañcagavyamr̥tē garbhātpācyamanyad... |243|
View original
पञ्चगव्यमृते गर्भात्पाच्यमन्यद्... |२४३|
agarbhapañcagavyamāha- pañcagavyamr̥tē garbhādityādi| anyat dvitīyaṁ pañcagavyam| r̥tē garbhāditi dvitīyaṁ pañcagavyaṁ kalkaṁ vinā pacanīyam; ētēnaitaduktaṁ bhavati- pūrvaṁ pañcagavyaṁ sakalkaṁ, ētacca dvitīyamakalkaṁ; phalaṁ ca tulyam|243|-
Adhikarana 164 (243) · Śloka 244
... vr̥ṣēṇa ca |
balayā'tha paraṁ pācyaṁ guḍūcyā tadvadēva tu ||243||
jīrṇajvarē ca śōphē ca pāṇḍurōgē ca pūjitam |244|
View original
... वृषेण च |
बलयाऽथ परं पाच्यं गुडूच्या तद्वदेव तु ||२४३||
जीर्णज्वरे च शोफे च पाण्डुरोगे च पूजितम् |२४४|
idānīṁ pañcagavyōktatriphalādikalkēna vr̥ṣādipr̥thaksvarasatrayēṇa ghr̥tatrayasya sādhanaṁ nirdiśannāha- vr̥ṣēṇa cētyādi| tadvaditi pūrvōktakalpanayētyarthaḥ | tadvacchabdō ghr̥tatrayē'pi sambadhyatē||243||-
Adhikarana 165 (244) · Śloka 244
ētēnaiva tu kalpēna ghr̥taṁ pañcāvikaṁ pacēt |
pañcājaṁ pañcamahiṣaṁ caturuṣṭramathāpi ca ||244||
View original
एतेनैव तु कल्पेन घृतं पञ्चाविकं पचेत् |
पञ्चाजं पञ्चमहिषं चतुरुष्ट्रमथापि च ||२४४||
idānīṁ pañcagavyōktavidhinā pañcāvikādīni ghr̥tāni pacanīyānīti darśayannāha- ētēnaiva tu kalpēnētyādi| anēnaiva kalpēna pūrvōktapañcagavyavidhinā| caturuṣṭraṁ śakr̥drasavarjanēna||244||
Adhikarana 166 (245-253) · Śloka 254
triphalōśīraśampākakaṭukātiviṣāghanaiḥ |
śatāvarīsaptaparṇaguḍūcīrajanīdvayaiḥ ||245||
citrakatrivr̥tāmūrvāpaṭōlāriṣṭavālakaiḥ |
kirātatiktakavacāviśālāpadmakōtpalaiḥ ||246||
sārivādvayayaṣṭyāhvacavikāraktacandanaiḥ |
durālabhāparpaṭakatrāyamāṇāṭarūṣakaiḥ ||247||
rāsnākuṅkumamañjiṣṭhāmāgadhīnāgaraistathā |
dhātrīphalarasaiḥ samyagdviguṇaiḥ sādhitaṁ haviḥ ||248||
parisarpajvaraśvāsagulmakuṣṭhanivāraṇam |
pāṇḍuplīhāgnisādibhya ētadēva paraṁ hitam ||249||
paṭōlakaṭukādārvīnimbavāsāphalatrikam |
durālabhāparpaṭakatrāyamāṇāḥ palōnmitāḥ ||250||
prasthamāmalakānāṁ ca kvāthayētsalilārmaṇē |
tēna pādāvaśēṣēṇa ghr̥taprasthaṁ vipācayēt ||251||
kalkaiḥ kuṭajabhūnimbaghanayaṣṭyāhvacandanaiḥ |
sapippalīkaistatsiddhaṁ cakṣuṣyaṁ śuklayōrhitam ||252||
ghrāṇakarṇākṣivadanavartmarōgavraṇāpaham |
raktapittakaphasvēdaklēdapūyōpaśōṣaṇam ||253||
kāmalājvaravīsarpagaṇḍamālāharaṁ param |254|
View original
त्रिफलोशीरशम्पाककटुकातिविषाघनैः |
शतावरीसप्तपर्णगुडूचीरजनीद्वयैः ||२४५||
चित्रकत्रिवृतामूर्वापटोलारिष्टवालकैः |
किराततिक्तकवचाविशालापद्मकोत्पलैः ||२४६||
सारिवाद्वययष्ट्याह्वचविकारक्तचन्दनैः |
दुरालभापर्पटकत्रायमाणाटरूषकैः ||२४७||
रास्नाकुङ्कुममञ्जिष्ठामागधीनागरैस्तथा |
धात्रीफलरसैः सम्यग्द्विगुणैः साधितं हविः ||२४८||
परिसर्पज्वरश्वासगुल्मकुष्ठनिवारणम् |
पाण्डुप्लीहाग्निसादिभ्य एतदेव परं हितम् ||२४९||
पटोलकटुकादार्वीनिम्बवासाफलत्रिकम् |
दुरालभापर्पटकत्रायमाणाः पलोन्मिताः ||२५०||
प्रस्थमामलकानां च क्वाथयेत्सलिलार्मणे |
तेन पादावशेषेण घृतप्रस्थं विपाचयेत् ||२५१||
कल्कैः कुटजभूनिम्बघनयष्ट्याह्वचन्दनैः |
सपिप्पलीकैस्तत्सिद्धं चक्षुष्यं शुक्लयोर्हितम् ||२५२||
घ्राणकर्णाक्षिवदनवर्त्मरोगव्रणापहम् |
रक्तपित्तकफस्वेदक्लेदपूयोपशोषणम् ||२५३||
कामलाज्वरवीसर्पगण्डमालाहरं परम् |२५४|
triphalētyādi| śuklayōḥ nētragatarōgayōḥ||245-253||-
Adhikarana 167 (254-255) · Śloka 255
śr̥taṁ payaḥ śarkarā ca pippalyō madhusarpiṣī ||254||
pañcasāramidaṁ pēyaṁ mathitaṁ viṣamajvarē |
kṣatakṣīṇē kṣayē śvāsē hr̥drōgē caitadiṣyatē ||255||
View original
शृतं पयः शर्करा च पिप्पल्यो मधुसर्पिषी ||२५४||
पञ्चसारमिदं पेयं मथितं विषमज्वरे |
क्षतक्षीणे क्षये श्वासे हृद्रोगे चैतदिष्यते ||२५५||
pañcasāramāha- śr̥taṁ paya ityādi| śr̥taṁ payaḥ kvathitaṁ dugdhaṁ, mathitaṁ ‘hastēna’ iti śēṣaḥ||254-255||
Adhikarana 168 (256) · Śloka 256
lākṣāviśvaniśāmūrvāmañjiṣṭhāsvarjikāmayaiḥ |
ṣaḍguṇēna ca takrēṇa siddhaṁ tailaṁ jvarāntakr̥t ||256||
View original
लाक्षाविश्वनिशामूर्वामञ्जिष्ठास्वर्जिकामयैः |
षड्गुणेन च तक्रेण सिद्धं तैलं ज्वरान्तकृत् ||२५६||
idānīmantaḥparimārjanamabhidhāya bahiḥparimārjanārthaṁ tailamāha- lākṣētyādi| viśvaṁ śuṇṭhī, niśā haridrā, mūrvā cōrasnāyuḥ, āmayaṁ kuṣṭham| lākṣādikalkasyāṣṭau palāni, tailasya dvātriṁśatpalāni, tailāt ṣaḍguṇēna takrēṇa tailaṁ sādhanīyam| jvarāntakr̥t śītapūrvadāhapūrvayōrvināśakārītyarthaḥ||256||
Adhikarana 169 (257-258) · Śloka 258
kṣīrivr̥kṣāsanāriṣṭajambūsaptacchadārjunaiḥ |
śirīṣakhadirāsphōṭāmr̥tavallyāṭarūṣakaiḥ ||257||
kaṭukāparpaṭōśīravacātējōvatīghanaiḥ |
sādhitaṁ tailamabhyaṅgādāśu jīrṇajvarāpaham ||258||
View original
क्षीरिवृक्षासनारिष्टजम्बूसप्तच्छदार्जुनैः |
शिरीषखदिरास्फोटामृतवल्ल्याटरूषकैः ||२५७||
कटुकापर्पटोशीरवचातेजोवतीघनैः |
साधितं तैलमभ्यङ्गादाशु जीर्णज्वरापहम् ||२५८||
kṣīrivr̥kṣētyādi| kṣīrivr̥kṣā nyagrōdhādayaḥ, asanō bījakaḥ, ariṣṭō nimbaḥ, saptacchadaḥ saptaparṇaḥ, arjunaḥ kakubhaḥ, āsphōṭā sārivā arkō vā, tējōvatī kākamardanikā| kṣīrivr̥kṣādikalkēnāṣṭapalamitēna tailaprasthaṁ caturguṇajalēna sādhayēt||257-258||
Adhikarana 170 (259-261) · Śloka 261
nirviṣairbhujagairnāgairvinītaiḥ kr̥tataskaraiḥ |
trāsayēdāgamē cainaṁ tadaharbhōjayēnna ca ||259||
atyabhiṣyandigurubhirvāmayēdvā punaḥ punaḥ |
madyaṁ tīkṣṇaṁ pāyayēta ghr̥taṁ vā jvaranāśanam ||260||
purāṇaṁ vā ghr̥taṁ kāmamudāraṁ vā virēcanam |
nirūhayēdvā matimān susvinnaṁ tadaharnaram ||261||
View original
निर्विषैर्भुजगैर्नागैर्विनीतैः कृततस्करैः |
त्रासयेदागमे चैनं तदहर्भोजयेन्न च ||२५९||
अत्यभिष्यन्दिगुरुभिर्वामयेद्वा पुनः पुनः |
मद्यं तीक्ष्णं पाययेत घृतं वा ज्वरनाशनम् ||२६०||
पुराणं वा घृतं काममुदारं वा विरेचनम् |
निरूहयेद्वा मतिमान् सुस्विन्नं तदहर्नरम् ||२६१||
idānīṁ viṣamajvarāṇāṁ viśiṣṭāvasthāyāṁ bhūtābhiṣaṅgajādīnāṁ vā viṣamajvarāṇāṁ cikitsāmāha- nirviṣairityādi| nirviṣaiḥbhujagaiḥ ḍuṇḍubhāhipatākāprabhr̥tibhiḥ, nāgaiḥ hastibhiḥ, vinītaiḥ hastiśikṣāvidbhirvinamrīkr̥taiḥ , kr̥tataskaraiḥ mithyādhyārōpitacauraiḥ| āgamē jvarāgamakālē, yasmājjvarārambhōnmukhasya dōṣasya nirviṣabhujagādibhayāt kṣubhitēna vāyunā vikṣēpaṇaṁ kriyatē tasmājjvarānutpādō jvarakālavismārakatvādvā| tadahariti jvarāgamanadinē, na bhōjayēnna cāśnīyāt; śēṣadōṣakṣapaṇārtham| atyabhiṣyandigurubhirityādi| atyabhiṣyandigurubhiḥ kṣīradadhiyavāgūbhiḥ madanaphalasaṁskr̥tābhirvāmayēt, tadahariti śēṣaḥ| atyabhiṣyandyādibhiryadvamanaṁ tadbalarakṣaṇārtham| madyaṁ tīkṣṇamityādi| ghr̥taṁ vā jvaranāśanaṁ ṣaṭpalaṁ; yadyēvaṁ ‘ghr̥taṁ plīhōdarōktaṁ yat’ ityanēna tasyōktēḥ kutaḥ punarabhidhānam? ucyatē, kāmaṁ tatpānasya tadahaḥ pratipādanārtham| purāṇaṁ ghr̥tamauṣadhārthē saṁskr̥taṁ pāyayēt| kāmaṁ svēcchayā, udāraṁ virēcanamapīḍākaraṁ, natvapraśithilāśayasya virēcanānarhasya vidhēyam| taṁ virēcanārthaṁ punarnirūhayēt| tadahariti sarvatra sambandhanīyam||259-261||
Adhikarana 171 (262) · Śloka 262
ajāvyōścarmarōmāṇi vacā kuṣṭhaṁ palaṅkaṣā |
nimbapatraṁ madhuyutaṁ dhūpanaṁ tasya dāpayēt ||262||
View original
अजाव्योश्चर्मरोमाणि वचा कुष्ठं पलङ्कषा |
निम्बपत्रं मधुयुतं धूपनं तस्य दापयेत् ||२६२||
viṣamajvarē dhūpanamāha- ajētyādi| ajā chāgī, aviḥ mēṣī, palaṅkaṣā gugguluḥ| viṣamajvarōktō'pyasau yōgō jīrṇajvarē bhūtaviṣamajvarē ca prayōktavyaḥ, samānatantrōktatvāt||262||
Adhikarana 172 (263) · Śloka 263
baiḍālaṁ vā śakr̥dyōjyaṁ vēpamānasya dhūpanam |263|
View original
बैडालं वा शकृद्योज्यं वेपमानस्य धूपनम् |२६३|
avasthāviśēṣēṇa dhūpanamāha- baiḍālamityādi| baiḍālaṁ śakr̥t biḍālaviṣṭhā|263|-
Adhikarana 173 (263) · Śloka 263
pippalī saindhavaṁ tailaṁ nēpālī cēkṣaṇāñjanam ||263||
View original
पिप्पली सैन्धवं तैलं नेपाली चेक्षणाञ्जनम् ||२६३||
viṣamajvarē'ñjanamāha- pippalītyādi| yadyapi añjanamityuktō'pi nētrāñjanaṁ prāptaṁ, tathā'pyatrēkṣaṇāñjanamiti yaduktaṁ tadabhyaṅgavācinō'ñjanaśabdasya niṣēdhārtham||263||
Adhikarana 174 (264) · Śloka 264
udarōktāni sarpiṁṣi yānyuktāni purā mayā |
kalpōktaṁ cājitaṁ sarpiḥ sēvyamānaṁ jvaraṁ jayēt ||264||
View original
उदरोक्तानि सर्पिंषि यान्युक्तानि पुरा मया |
कल्पोक्तं चाजितं सर्पिः सेव्यमानं ज्वरं जयेत् ||२६४||
idānīṁ viṣamajvarē'tidēśēna cikitsitamāha- udarōktāni sarpiṁṣītyādi| kalpōktaṁ kalpasthānōktam| ajitam ajēyākhyam| kēcit ‘yānyuktāni purā mayā’ ityatra ‘kuryāt sarvagaṇēṣu ca’ iti paṭhanti, sarvajvarasamūhēṣviti ca vyākhyānayanti| aparē tu ‘sarvajvarēṣu ca’ iti paṭhanti||264||
Adhikarana 175 (265) · Śloka 265
bhūtavidyāsamuddiṣṭairbandhāvēśanapūjanaiḥ |
jayēdbhūtābhiṣaṅgōtthaṁ... |265|
View original
भूतविद्यासमुद्दिष्टैर्बन्धावेशनपूजनैः |
जयेद्भूताभिषङ्गोत्थं... |२६५|
bhūtajvarē cikitsitamatidēśēnāha- bhūtavidyāsamuddiṣṭairityādi| bandhaḥ samantrē rajjvādibhiḥ, āvēśanaṁ samantrasarṣapāditāḍanaṁ, pūjanaṁ balyupahārastutyādibhiḥ| yadyapi nidānaprastāvē pūrvaṁ viṣādijvarasyōpadēśaḥ paścādbhūtābhiṣaṅgajasya, tathā'pyatra pūrvaṁ yadbhūtābhiṣaṅgajvaracikitsitamuktaṁ tadbhūtavidyāsamuddiṣṭasya vidhērviṣamajvarē'pi hitatvaṁ bōdhayati|265|-
Adhikarana 176 (265) · Śloka 265
... vijñānādyaiśca mānasam ||265||
View original
... विज्ञानाद्यैश्च मानसम् ||२६५||
vijñānādyairiti mānasaṁ jvaraṁ vijñānādyairjayēditi sambandhaḥ| ādiśabdāt dhairyasmr̥tijñānasamādhayō gr̥hyantē| mānasaṁ kāmaśōkakrōdhabhayajam| vijñānādyairityatra ‘manaḥsāntvaiśca’ iti kēcit paṭhanti, manaḥprasādanairiti ca vyākhyānayanti||265||
Adhikarana 177 (266) · Śloka 266
śramakṣayōtthē bhuñjīta ghr̥tābhyaktō rasaudanam |266|
View original
श्रमक्षयोत्थे भुञ्जीत घृताभ्यक्तो रसौदनम् |२६६|
śramakṣayōtthē bhuñjītētyādi| yadyapi rasaudanabhōjanaṁ pūrvamēvōktaṁ, tathā'pi ghr̥tābhyaṅgayōgādadhikaphaladarśanārthamatrōktam|266|-
Adhikarana 178 (266) · Śloka 266
abhiśāpābhicārōtthau jvarau hōmādinā jayēt ||266||
View original
अभिशापाभिचारोत्थौ ज्वरौ होमादिना जयेत् ||२६६||
abhiśāpabhicārōtthāvityādi| abhiśāpaḥ siddhādīnāmākrōśaḥ, abhicārō yantramantrādibhiravapīḍanaṁ, ādiśabdāt śāntiprayaścittamaṅgalajapādayaḥ||266||
Adhikarana 179 (267) · Śloka 267
dānasvastyayanātithyairutpātagrahapīḍitam |267|
View original
दानस्वस्त्ययनातिथ्यैरुत्पातग्रहपीडितम् |२६७|
dānasvastyayanātithyairityādi| svastyayanam āśīrvādaḥ, ātithyam atithipūjanam| utpātaḥ aniṣṭasūcakaṁ nirghātādi, grahā ādityādayaḥ|267|-
Adhikarana 180 (267) · Śloka 268
abhighātajvarē kuryāt kriyāmuṣṇavivarjitām ||267||
kaṣāyamadhurāṁ snigdhāṁ yathādōṣamathāpi vā |268|
View original
अभिघातज्वरे कुर्यात् क्रियामुष्णविवर्जिताम् ||२६७||
कषायमधुरां स्निग्धां यथादोषमथापि वा |२६८|
abhighātajvarē kuryādityādi| yasmādvātaraktabahulō'bhighātajvaraḥ tasmādēvambhūtāstatra kriyāḥ kāryāḥ||267||-
Adhikarana 181 (268-269) · Śloka 269
ōṣadhīgandhaviṣajau viṣapittaprasādhanaiḥ ||268||
jayēt kaṣāyaṁ ca hitaṁ sarvagandhakr̥taṁ tathā |
nimbadārukaṣāyaṁ vā hitaṁ saumanasaṁ yathā ||269||
View original
ओषधीगन्धविषजौ विषपित्तप्रसाधनैः ||२६८||
जयेत् कषायं च हितं सर्वगन्धकृतं तथा |
निम्बदारुकषायं वा हितं सौमनसं यथा ||२६९||
ōṣadhīgandhaviṣajāvityādi| viṣapittaprasādhanaiḥ viṣapittacikitsitairityarthaḥ| anyē ‘viṣapītaprasādhanaiḥ’ iti paṭhanti, vyākhyānayanti ca- viṣapītasya yāni prasādhanāni cikitsitāni tairityarthaḥ| ōṣadhīgandhaviṣajajvarayōraparamapi yōgamāhajayēdityādi| sarvagandhakr̥tam ēlādikr̥taṁ, saumanasaṁ jātīkr̥tam| bhūtābhiṣaṅgādijānāṁ jvarāṇāṁ viṣamajvaramadhyē vyatikramēṇa yadupādānaṁ tadbhūtābhiṣaṅgādijā api jvarāḥ prāyēṇa vaiṣamyēṇa bhavantīti bōdhayati||268-269||
Adhikarana 182 (270) · Śloka 270
yavānnavikr̥tiḥ sarpirmadyaṁ ca viṣamē hitam |270|
View original
यवान्नविकृतिः सर्पिर्मद्यं च विषमे हितम् |२७०|
yavānnavikr̥tirityādi| yavānnavikr̥tiḥ yavabhakṣyavikāraḥ| sarpirmadyayōrviṣamajvarē'tyantahitatvōpādānārthaṁ punarabhidhānam| anyē ‘yāvānnavikr̥tiḥ’ iti paṭhanti; yāvānnō yavaudanaḥ, vikr̥tiḥ yavavikāraḥ; yadyapi yavavikr̥tiśabdēnaiva yavaudanō labdhastathā'pi yavaudanasyātyantahitatvōpādānārthaṁ yāvānnagrahaṇamiti ca vyākhyānayanti|270|-
Adhikarana 183 (270) · Śloka 270
sampūjayēddvijān gāśca dēvamīśānamambikām ||270||
View original
सम्पूजयेद्द्विजान् गाश्च देवमीशानमम्बिकाम् ||२७०||
viṣamajvarē yuktivyapāśrayaṁ cikitsitamabhidhāyēdānīṁ daivavyapāśrayamāha- sampūjayēdityādi| īśānō mahēśvaraḥ, ambikā caṇḍī, dvijādipūjanādduritōpaśāntirdharmōtpattiśca||270||
Adhikarana 184 (271-281) · Śloka 281
kaphavātōtthayōścāpi jvarayōḥ śītapīḍitam |
dihyāduṣṇēna vargēṇa paraścōṣṇō vidhirhitaḥ ||271||
siñcēt kōṣṇairāranālaśuktagōmūtramastubhiḥ |
dihyāt palāśaiḥ piṣṭairvā surasārjakaśigrujaiḥ ||272||
kṣāratailēna vā'bhyaṅgaḥ saśuktēna vidhīyatē |
pānamāragvadhādēśca kvathitasya viśēṣataḥ ||273||
avagāhaḥ sukhōṣṇaśca vātaghnakvāthayōjitaḥ |
jitvā śītaṁ kramairēbhiḥ sukhōṣṇajalasēcitam ||274||
pravēśyaurṇikakārpāsakauśēyāmbarasaṁvr̥tam |
śāyayēt kṣāmadēhaṁ ca kālāguruvibhūṣitam ||275||
stanāḍhyā rūpasampannāḥ kuśalā navayauvanāḥ |
bhajēyuḥ pramadā gātraiḥ śītadainyāpahāḥ śubhāḥ ||276||
śaracchaśāṅkavadanā nīlōtpalavilōcanāḥ |
sphuritabhrūlatābhaṅgalalāṭataṭakampanāḥ ||277||
pralambabimbapracaladbimbīphalanibhādharāḥ |
kr̥śōdaryō'tivistīrṇajaghanōdvahanālasāḥ ||278||
kuṅkumāgurudigdhāṅgyō ghanatuṅgapayōdharāḥ |
sugandhidhūpitaślakṣṇasrastāṁśukavibhūṣaṇāḥ ||279||
gāḍhamāliṅgayēyustaṁ taruṁ vanalatā iva |
prahlādaṁ cāsya vijñāya tāḥ strīrapanayēt punaḥ ||280||
tāsāmaṅgapariṣvaṅganivāritahimajvaram |
bhōjayēddhitamannaṁ ca yathā sukhamavāpnuyāt ||281||
View original
कफवातोत्थयोश्चापि ज्वरयोः शीतपीडितम् |
दिह्यादुष्णेन वर्गेण परश्चोष्णो विधिर्हितः ||२७१||
सिञ्चेत् कोष्णैरारनालशुक्तगोमूत्रमस्तुभिः |
दिह्यात् पलाशैः पिष्टैर्वा सुरसार्जकशिग्रुजैः ||२७२||
क्षारतैलेन वाऽभ्यङ्गः सशुक्तेन विधीयते |
पानमारग्वधादेश्च क्वथितस्य विशेषतः ||२७३||
अवगाहः सुखोष्णश्च वातघ्नक्वाथयोजितः |
जित्वा शीतं क्रमैरेभिः सुखोष्णजलसेचितम् ||२७४||
प्रवेश्यौर्णिककार्पासकौशेयाम्बरसंवृतम् |
शाययेत् क्षामदेहं च कालागुरुविभूषितम् ||२७५||
स्तनाढ्या रूपसम्पन्नाः कुशला नवयौवनाः |
भजेयुः प्रमदा गात्रैः शीतदैन्यापहाः शुभाः ||२७६||
शरच्छशाङ्कवदना नीलोत्पलविलोचनाः |
स्फुरितभ्रूलताभङ्गललाटतटकम्पनाः ||२७७||
प्रलम्बबिम्बप्रचलद्बिम्बीफलनिभाधराः |
कृशोदर्योऽतिविस्तीर्णजघनोद्वहनालसाः ||२७८||
कुङ्कुमागुरुदिग्धाङ्ग्यो घनतुङ्गपयोधराः |
सुगन्धिधूपितश्लक्ष्णस्रस्तांशुकविभूषणाः ||२७९||
गाढमालिङ्गयेयुस्तं तरुं वनलता इव |
प्रह्लादं चास्य विज्ञाय ताः स्त्रीरपनयेत् पुनः ||२८०||
तासामङ्गपरिष्वङ्गनिवारितहिमज्वरम् |
भोजयेद्धितमन्नं च यथा सुखमवाप्नुयात् ||२८१||
idānīṁ jīrṇajvarāṇāṁ dvandvajānāṁ bahiḥparimārjanapralēpābhiṣēkābhyaṅgaśayanānulēpanastrīsaṁvāhanādikamāha- kaphavātōtthayōścāpi jvarayōrityādi| dihyāt limpēt| uṣṇēna vargēṇa bhadradārvādinā surasādinā ēlādinā vā| paraścōṣṇō vidhiriti para utkr̥ṣṭaḥ, uṣṇō vidhiḥ svēdaḥ| āranālaṁ kāñjikaṁ, śuktaṁ cukraṁ tacca taṇḍulāmbusauvīrādibhiḥ kr̥tasandhānaṁ, tathā ca tantrāntarē paṭhyatē- “prasthamēkaṁ tu bhaktasya trayaṁ sauvīrakasya ca| ardhaṁ prasthaṁ tu dadhnaśca bhiṣagamlasya dāpayēt|| palaṣōḍaśakaṁ caiva śōdhitasyārdrakasya ca| saindhavaṁ pippalīṁ caiva cūrṇīkr̥tya vinikṣipēt|| sthāpayēt sudr̥ḍhē bhāṇḍē sarpiṣā paribhāvitē| hēmantē vāsarāṇyaṣṭau vasantē ṣaṭ dināni ca|| prāvr̥ṭkālē caturahaṁ varṣāsvapi ca vāsayēt| ata ūrdhvaṁ kṣipēccūrṇaṁ cāturjātātpaladvayam”- ityādi| asya śuktasya guṇavarṇanaṁ bahutvānna likhitam| palāśaiḥ patraiḥ| arjakaḥ kuṭhērakaḥ; anyē sitaparṇāsamāhuḥ; śigruḥ śōbhāñjanānukārī viṭapaḥ, śōbhāñjanamaparē| kṣāratailaṁ kṣārēṇa siddhaṁ tailaṁ kṣāratailamāhuḥ; aparē tantrāntarōktaṁ ‘śuṣkamūlakaśuṇṭhīnāṁ kṣāra’ ityādikaṁ kṣāratailamicchanti; tanna, tasya saśuktasya saśuktēnēti viśēṣaṇavaiyarthyāt| avagāhō dravapūrṇabhājanē nimajjanaṁ, sukhōṣṇa īṣaduṣṇaḥ| kramairēbhiḥ uṣṇavargapralēpādibhiḥ| pravēśya ‘nivātāgārē’ iti śēṣaḥ| aurṇikā nānāprakārāḥ kambalāḥ, kārpāsāḥ kārpāsatanturacitāḥ, kauśēyāḥ kōśakārakrimilālātanturacitāḥ ‘tasara ’ iti lōkē| kṣāmadēhamityādi| ēvambhūtāḥ striyō glānadēhaṁ kr̥ṣṇāguruvibhūṣitaṁ puruṣaṁ mr̥dumardanārthaṁ gātraiḥ kr̥tvā bhajēyuriti sambandhaḥ| kuśalāḥ kāmasūtrajñāḥ| dainyaṁ kliṣṭacētanātvam| śaracchaśāṅkavadanā ityādi| ēvaṁvidhāśca lalanāstaṁ puruṣaṁ gāḍhamāliṅgayēyuriti sambandhaḥ| prahlādamityādi| asya puruṣasya prahlādaṁ harṣaṁ jñātvā tāḥ pūrvōktavanitā apanayēt, anyathā tatsaṁsargānmahānanartha iti| hitamannaṁ vātaślēṣmaharam āhāram| ‘avagāhaḥ sukhōṣṇaśca vātaghnakvāthasaṁyutaḥ’ ityatra ‘avagāhaḥ sukhōṣṇaśca vātaghnaḥ kvāthabhōjanē’ iti kēcit paṭhanti, vyākhyānayanti ca- vātaghnō'vagāhaḥ kāryaḥ, sukhōṣṇē ca kvāthabhōjanē kāryē| atra dvitīyaścakārō luptō jñēyaḥ; tēna kvāthabhōjanē'pi vātaghnē bōddhavyē| pravēśyaurṇikētyatra ‘pravēṇyaurṇikē’ iti kēcit paṭhanti, vyākhyānayanti ca- pravēṇī sūcībāṇākhyō vastraviśēṣaḥ| ‘kālāguruvibhūṣitaṁ’ ityatra ‘kr̥ṣṇāguruvibhāvitaṁ’ iti kēcit paṭhanti, kr̥ṣṇāguruliptamiti ca vyākhyānayanti||271-281||
Adhikarana 185 (282-285) · Śloka 286
dāhābhibhūtē tu vidhiṁ kuryāddāhavināśanam |
madhuphāṇitayuktēna nimbapatrāmbhasā'pi vā ||282||
dāhajvarārtaṁ matimān vāmayēt kṣipramēva ca |
śatadhautaghr̥tābhyaktaṁ dihyādvā yavaśatkubhiḥ ||283||
kōlāmalakasaṁyuktaiḥ śuktadhānyāmlasaṁyutaiḥ |
amlapiṣṭaiḥ suśītaiśca phēnilāpallavaistathā ||284||
amlapiṣṭaiḥ suśītairvā palāśatarujairdihēt |
badarīpallavōtthēna phēnēnāriṣṭakasya ca ||285||
liptē'ṅgē dāhatr̥ṇmūrcchāḥ praśāmyanti ca sarvaśaḥ |286|
View original
दाहाभिभूते तु विधिं कुर्याद्दाहविनाशनम् |
मधुफाणितयुक्तेन निम्बपत्राम्भसाऽपि वा ||२८२||
दाहज्वरार्तं मतिमान् वामयेत् क्षिप्रमेव च |
शतधौतघृताभ्यक्तं दिह्याद्वा यवशत्कुभिः ||२८३||
कोलामलकसंयुक्तैः शुक्तधान्याम्लसंयुतैः |
अम्लपिष्टैः सुशीतैश्च फेनिलापल्लवैस्तथा ||२८४||
अम्लपिष्टैः सुशीतैर्वा पलाशतरुजैर्दिहेत् |
बदरीपल्लवोत्थेन फेनेनारिष्टकस्य च ||२८५||
लिप्तेऽङ्गे दाहतृण्मूर्च्छाः प्रशाम्यन्ति च सर्वशः |२८६|
dāhābhibhūtē ityādi| dāhavināśanavidhiḥ vakṣyamāṇaḥ| nanu yathā śītapratīkārē pūrvaṁ ‘kaphavātōtthayōścāpi jvarayōḥ śītapīḍitam’ ityuktaṁ tathā'trāpi pittajvarābhibhūta iti kathaṁ nōktaṁ? satyaṁ, jvararahitadāhē asau vidhiḥ kārya iti darśanārtham| madhuphāṇitayuktēnētyādi| ‘madhuphāṇitamiśrēṇa’ iti kēcit paṭhanti| tē ca ‘api vā’ iti śabdaṁ pādapūraṇārthaṁ varṇayitvā nimbapatrāmbhasētyasya viśēṣaṇamācakṣatē| yadyapi kaphē vamanaṁ prayujyatē na pittē, tathā'pi pravr̥ddhaṁ pittaṁ kiñcidvamanēnāpi nirhriyatē| tathā ca tantrāntaraṁ,- “svasthānagatamutkliṣṭamagninirvāpakaṁ bhiṣak| pittaṁ jñātvā virēkēṇa vamanēnāthavā harēt”- iti| aparē tu ‘madhuphāṇitamiśrēṇa nimbapatrāmbhasā pibēt’ iti paṭhanti| śatadhautaghr̥tābhyaktamityādi| śatavārān śītajalēna dhautaṁ phēnilaṁ ghr̥taṁ śatadhautaghr̥tam| dihyāt limpēt| śuktaṁ cukraṁ, dhānyāmlaṁ kāñjikaṁ; ‘śuktadhānyāmlasaṁyutaiḥ’ ityatrāparē tu ‘dhānyāmlairapi buddhimān’ iti paṭhanti; tatra dhānyāmlayuktairyavaśaktubhiriti jñēyam| amlapiṣṭairityādi| amlaṁ kāñjikaṁ, phēnilā upōdikā| tathāśabdāt kōlāmalakaśuktasaṁyuktaiḥ phēnilāpallavairlimpēditi jñēyam| amlapiṣṭaiḥ suśītairityādi| palāśatarujaiḥ palāśapallavaiḥ| ariṣṭō nimbaḥ, phēnilāvr̥kṣō vā| phēnakalpanāmāha- badarīpallavān kāñjikapiṣṭān kāñjikapūrṇabhājanē nikṣipya karēṇa vilōḍayēt, tatō yaḥ phēna uttiṣṭhēt tēna limpēt||282-285||-
Adhikarana 186 (286-287) · Śloka 287
yavārdhakuḍavaṁ piṣṭvā mañjiṣṭhārdhapalaṁ tathā ||286||
amlaprasthaśatōnmiśraṁ tailaprasthaṁ vipācayēt |
ētat prahlādanaṁ tailaṁ jvaradāhavināśanam ||287||
View original
यवार्धकुडवं पिष्ट्वा मञ्जिष्ठार्धपलं तथा ||२८६||
अम्लप्रस्थशतोन्मिश्रं तैलप्रस्थं विपाचयेत् |
एतत् प्रह्लादनं तैलं ज्वरदाहविनाशनम् ||२८७||
prahlādanatailamāha- yavārdhakuḍavamityādi| amlaprasthaśatōnmiśraṁ kāñjikaprasthaśatayuktam||286-287||
Adhikarana 187 (288-293) · Śloka 293
nyagrōdhādirgaṇō yastu kākōlyādiśca yō gaṇaḥ |
utpalādirgaṇō yastu piṣṭairvā taiḥ pralēpayēt ||288||
tatkaṣāyāmlasaṁsiddhāḥ snēhāścābhyañjanē hitāḥ |
tēṣāṁ śītakaṣāyē vā dāhārtamavagāhayēt ||289||
dāhavēgē tvatikrāntē tasmāduddhr̥tya mānavam |
pariṣicyāmbubhiḥ śītaiḥ pralimpēccandanādibhiḥ ||290||
glānaṁ vā dīnamanasamāśliṣēyurvarāṅganāḥ |
pēlavakṣaumasaṁvītāścandanārdrapayōdharāḥ ||291||
bibhratyō'bjasrajaścitrā maṇiratnavibhūṣitāḥ |
bhajēyustāḥ stanaiḥ śītaiḥ spr̥śantyō'mburuhaiḥ sukhaiḥ ||292||
prahlādaṁ cāsya vijñāya tāḥ strīrapanayēt punaḥ |
hitaṁ ca bhōjayēdannaṁ tathā''pnōti sukhaṁ mahat ||293||
View original
न्यग्रोधादिर्गणो यस्तु काकोल्यादिश्च यो गणः |
उत्पलादिर्गणो यस्तु पिष्टैर्वा तैः प्रलेपयेत् ||२८८||
तत्कषायाम्लसंसिद्धाः स्नेहाश्चाभ्यञ्जने हिताः |
तेषां शीतकषाये वा दाहार्तमवगाहयेत् ||२८९||
दाहवेगे त्वतिक्रान्ते तस्मादुद्धृत्य मानवम् |
परिषिच्याम्बुभिः शीतैः प्रलिम्पेच्चन्दनादिभिः ||२९०||
ग्लानं वा दीनमनसमाश्लिषेयुर्वराङ्गनाः |
पेलवक्षौमसंवीताश्चन्दनार्द्रपयोधराः ||२९१||
बिभ्रत्योऽब्जस्रजश्चित्रा मणिरत्नविभूषिताः |
भजेयुस्ताः स्तनैः शीतैः स्पृशन्त्योऽम्बुरुहैः सुखैः ||२९२||
प्रह्लादं चास्य विज्ञाय ताः स्त्रीरपनयेत् पुनः |
हितं च भोजयेदन्नं तथाऽऽप्नोति सुखं महत् ||२९३||
tatkaṣāyāmlasaṁsiddhā iti nyagrōdhādikākōlyādyutpalādikvāthakāñjikavipakvā ityarthaḥ| tēṣāmityādi| tēṣāṁ nyagrōdhādīnām| dāhavēgē tvatikrāntē ityādi| tasmāt nyagrōdhādiprabhr̥tiśītakaṣāyāvagāhāt| candanādinā candanādigaṇēna; aparē tu candanaṁ śrīcandanam, ādiśabdāt uśīralāmajjakādaya iti vyākhyānayanti| glānaṁ vā dīnamanasamityādi| dīnamanasaṁ kliṣṭacittam| āśliṣēyuḥ āliṅgēyuḥ| pēlavaṁ sukumāraṁ , kṣaumaṁ dukūlaṁ, paṭṭavastramityarthaḥ| saṁvītāḥ samyagācchāditāḥ| bibhratyō dhārayantyaḥ, abjasraja utpalādimālāḥ, citrā nānāvarṇāḥ| bhajēyurityādi| tāḥ striyaḥ, amburuhaiḥ sukhairutpalādibhirvikacaiḥ spr̥śantyaḥ, stanaiḥ kr̥tvā bhajēyuriti piṇḍārthaḥ| hitamannaṁ pittaharam||288-293||
Adhikarana 188 (294) · Śloka 294
pittajvarōktaṁ śamanaṁ virēkō'nyaddhitaṁ ca yat |294|
View original
पित्तज्वरोक्तं शमनं विरेकोऽन्यद्धितं च यत् |२९४|
jvaradāhē'tidēśēnāparamapi cikitsitamāha- pittajvarōktamityādi| anyadapi yaddhitaṁ bhavēttatkartavyamityarthaḥ|294|-
Adhikarana 189 (294) · Śloka 295
nirharētpittamēvādau dōṣēṣu samavāyiṣu ||294||
durnivārataraṁ taddhi jvarārtānāṁ viśēṣataḥ |295|
View original
निर्हरेत्पित्तमेवादौ दोषेषु समवायिषु ||२९४||
दुर्निवारतरं तद्धि ज्वरार्तानां विशेषतः |२९५|
idānīṁ dāhapratīkāraprastāvē saṁsargajvarē tāvat prakr̥tikālāpēkṣayā kvacit sannipātē'pi pittasyādau pratikārārthamāha- nirharēdityādi| samavāyiṣu saṁsargiṣu, natu sannipātēṣu; tatra pratīkārasyādāvuktatvāt| pittānvitasaṁsargasya dvitvāt samavāyiṣvityatra bahuvacanaṁ na sambhavati, tathā'pi kālaprakr̥tyapēkṣayā sannipātē'pi kaphavirōdhēnādau kadācit pittasya pratikriyā kāryēti darśanārthaṁ bahuvacanam| anyē tu ‘śamayēt pittamēvādau jvarēṣu samavāyiṣu’ iti paṭhanti, vyākhyānayanti ca- samavāyiṣu jvarēṣu sannipātajvarēṣvādau pittaṁ śamayēt laṅghanāmbuyavāgvādibhiḥ prakr̥tisthaṁ kuryāt, yasmādagnimupahatya jvarō bhavati, agniśca pittāntargataḥ, tasmāt pittasaṁśamanē ādau yatnaḥ kāryaḥ| tathā cōktaṁ,- “samavāyē tu dōṣāṇāṁ pūrvaṁ pittamupācarēt| jvarē caivātisārē ca sarvatrānyatra mārutam”- iti| nanu, sannipātajvarēṣvādāvanyatrāmaślēṣmaṇō nirharaṇaṁ kathitaṁ, tathā ca- “sannipātajvarē pūrvaṁ kuryādāmaviśōṣaṇam| paścācchlēṣmaṇi saṅkṣīṇē śamayēt pittamārutau”- iti, tat kathamatra sannipātēṣvādau pittaśamanaṁ? satyaṁ, śamanaśabdēnātra prakr̥tisthāpanamucyatē na nirharaṇamityadōṣaḥ | durnivārataramiti vātakaphāvapi samavāyē durnivārau pittaṁ ca durnivārataram| hi yasmādarthē| atra nibandhakārairbahūktaṁ tacca śiṣyabuddhivyākulahētutvāt parihr̥tam||294||-
Adhikarana 190 (295) · Śloka 296
chardimūrcchāpipāsādīnavirōdhājjvarasya ca ||295||
upadravāñjayēccāpi pratyanīkēna hētunā |296|
View original
छर्दिमूर्च्छापिपासादीनविरोधाज्ज्वरस्य च ||२९५||
उपद्रवाञ्जयेच्चापि प्रत्यनीकेन हेतुना |२९६|
idānīṁ jvaracikitsitamabhidhāyōpadravacikitsitamāha- chardimūrcchētyādi| chardyādīnupadravān jvarasyāvirōdhēna pratyanīkēna hētunā jayēditi sambandhaḥ| nanu, chardyādaya upadravāḥ kathaṁ prōcyantē, yāvatā jvaralakṣaṇānyētāni? satyaṁ, yē jvarēṇa sahōtpannāśchardyādayastē jvaralakṣaṇāni, yē tu jvarasyōttarakālajāsta upadravāḥ; tathā cōktaṁ,- “vyādhērupari yō vyādhirbhavatyuttarakālajaḥ| upakramāvirōdhī ca sa upadrava ucyatē”- iti| yadyapi prāguktāt- ‘sōpadravamanyōnyāvirōdhēnōpacarēdbalavantamupadravaṁ ca’- iti vākyādēvānyōnyāvirōdhēna cikitsā siddhā, tathā'pi ‘avirōdhājjvarasya’ iti yat punaruktaṁ tanniyamārthaṁ; tēna balavantamupadravaṁ vihāyānyatra sarvatrāpyavirōdhēnaiva cikitsā kartavyēti; anyē tu pūrvaṁ sāmānyēnōktamatra tu viśēṣēṇēti na dōṣaḥ| pratyanīkēna svacikitsitēna| yadyēvaṁ tarhi hētunēti padaṁ vyarthaṁ; tanna, yuktivyapāścayadaivavyapāśrayasattvāvajayēti triprakārasyāpi cikitsitasya saṅgrahārthatvāt; athavā hētugrahaṇaṁ hētuviparītaprāptyarthaṁ, yasmāttrividhamauṣadhaṁ- hētuviparītaṁ vyādhiviparītaṁ, tadarthakāri cēti||295||
Adhikarana 191 (296-299) · Śloka 299
viśēṣamaparaṁ cātra śr̥ṇūpadravanāśanam ||296||
madhukaṁ rajanī mustaṁ dāḍimaṁ sāmlavētasam |
añjanaṁ tintiḍīkaṁ ca naladaṁ patramutpalam ||297||
tvacaṁ vyāghranakhaṁ caiva mātuluṅgarasō madhu |
dihyādēbhirjvarārtasya madhuśuktayutaiḥ śiraḥ ||298||
śirōbhitāpasammōhavamihikkāpravēpathūn |
pradēhō nāśayatyēṣa jvaritānāmupadravān ||299||
View original
विशेषमपरं चात्र शृणूपद्रवनाशनम् ||२९६||
मधुकं रजनी मुस्तं दाडिमं साम्लवेतसम् |
अञ्जनं तिन्तिडीकं च नलदं पत्रमुत्पलम् ||२९७||
त्वचं व्याघ्रनखं चैव मातुलुङ्गरसो मधु |
दिह्यादेभिर्ज्वरार्तस्य मधुशुक्तयुतैः शिरः ||२९८||
शिरोभितापसम्मोहवमिहिक्काप्रवेपथून् |
प्रदेहो नाशयत्येष ज्वरितानामुपद्रवान् ||२९९||
viśēṣamaparamityādi| añjanaṁ rasāñjanaṁ, naladaṁ māṁsī, patraṁ patrakaṁ, utpalaṁ nīlōtpalaṁ, vyāghranakhō nakhaḥ| madhuśuktaṁ jambīrarasakr̥taḥ sandhānaviśēṣaḥ; tathā cōktaṁ,- “jambīrasya phalarasaṁ pippalīcūrṇasaṁyutam| madhubhāṇḍē vinikṣipya dhānyarāśau nidhāpayēt|| māsēna tajjātarasaṁ madhuśuktaṁ prakīrtitam”- iti| pradihyāt limpēt| śirōbhitāpaḥ śirōruk| sammōhō mūrcchā||296-299||
Adhikarana 192 (300-301) · Śloka 301
madhūkamatha hrībēramutpalāni madhūlikām ||300||
līḍhvā cūrṇāni madhunā sarpiṣā ca jayēdvamim |
kaphaprasēkāsr̥kpittahikkāśvāsāṁśca dāruṇān ||301||
View original
मधूकमथ ह्रीबेरमुत्पलानि मधूलिकाम् ||३००||
लीढ्वा चूर्णानि मधुना सर्पिषा च जयेद्वमिम् |
कफप्रसेकासृक्पित्तहिक्काश्वासांश्च दारुणान् ||३०१||
madhūkamityādi| hrībēraṁ vālakaṁ, madhūlikā jalayaṣṭī||300-301||
Adhikarana 193 (302) · Śloka 302
lihan jvarārtastriphalāṁ pippalīṁ ca samākṣikām |
kāsē śvāsē ca madhunā sarpiṣā ca sukhī bhavēt ||302||
View original
लिहन् ज्वरार्तस्त्रिफलां पिप्पलीं च समाक्षिकाम् |
कासे श्वासे च मधुना सर्पिषा च सुखी भवेत् ||३०२||
lihan jvarārtastriphalāmityādi| atra yōgē yanmadhunō vāradvayamupādānaṁ tadēkasya madhunaḥ pēṣyadravyavat pramāṇaṁ, anyasya tvālōḍanavatpramāṇam||302||
Adhikarana 194 (303) · Śloka 303
vidārī dāḍimaṁ lōdhraṁ dadhitthaṁ bījapūrakam |
ēbhiḥ pradihyānmūrdhānaṁ tr̥ḍdāhārtasya dēhinaḥ ||303||
View original
विदारी दाडिमं लोध्रं दधित्थं बीजपूरकम् |
एभिः प्रदिह्यान्मूर्धानं तृड्दाहार्तस्य देहिनः ||३०३||
vidārīmityādi| dadhitthaṁ kapittham||303||
Adhikarana 195 (304) · Śloka 305
dāḍimasya sitāyāśca drākṣāmalakayōstathā |
vairasyē dhārayēt kalkaṁ gaṇḍūṣaṁ ca yathāhitam ||304||
kṣīrēkṣurasamākṣīkasarpistailōṣṇavāribhiḥ |305|
View original
दाडिमस्य सितायाश्च द्राक्षामलकयोस्तथा |
वैरस्ये धारयेत् कल्कं गण्डूषं च यथाहितम् ||३०४||
क्षीरेक्षुरसमाक्षीकसर्पिस्तैलोष्णवारिभिः |३०५|
dāḍimasyētyādi| vairasyē mukhavairasyē| kṣīrēkṣurasamādhvīkētyādi| mākṣīkaṁ madhu, atrāpi mukhavairasyē dhārayēditi yōjanīyam||304||-
Adhikarana 196 (305) · Śloka 305
śūnyē mūrdhni hitaṁ nasyaṁ jīvanīyaśr̥taṁ ghr̥tam ||305||
View original
शून्ये मूर्ध्नि हितं नस्यं जीवनीयशृतं घृतम् ||३०५||
śūnyē ityādi| śūnyē riktē| jīvanīyāni kākōlyādīni daśa| tathā cōktaṁ,- “jīvantī kākōlyau dvē mēdē mudgamāṣaparṇyau ca| jīvakarṣabhakau madhukaṁ cētī gaṇō jīvanīyākhyaḥ”||305||
Adhikarana 197 (306) · Śloka 307
cūrṇitaistriphalāśyāmātrivr̥tpippalisaṁyutaiḥ |
sakṣaudraḥ śarkarāyuktō virēkastu praśasyatē ||306||
pakvē pittajvarē raktē cōrdhvagē vēpathau tathā |307|
View original
चूर्णितैस्त्रिफलाश्यामात्रिवृत्पिप्पलिसंयुतैः |
सक्षौद्रः शर्करायुक्तो विरेकस्तु प्रशस्यते ||३०६||
पक्वे पित्तज्वरे रक्ते चोर्ध्वगे वेपथौ तथा |३०७|
cūrṇitairityādi| śyāmā vr̥ddhadārakaḥ| ūrdhvagē ūrdhvapravr̥ttē raktē||306||-
Adhikarana 198 (307) · Śloka 307
kaphavātōtthayōrēvaṁ snēhābhyaṅgairviśōdhayēt ||307||
View original
कफवातोत्थयोरेवं स्नेहाभ्यङ्गैर्विशोधयेत् ||३०७||
kaphavātōtthayōrēvamityādi| viśōdhayēt viśuddhiṁ nayēt, śamaṁ nayēditi tātparyārthaḥ| kaphavātāviti karmapadaṁ śēṣībhūtamatra yōjanīyam||307||
Adhikarana 199 (308) · Śloka 308
hr̥tadōṣō bhramārtastu lihyāt kṣaudrasitābhayāḥ |308|
View original
हृतदोषो भ्रमार्तस्तु लिह्यात् क्षौद्रसिताभयाः |३०८|
hr̥tētyādi| hr̥tadōṣō'pi yō bhramārtō bhavēt sa kṣaudrēṇa sitābhayā lihyāditi piṇḍārthaḥ|308|-
Adhikarana 200 (308) · Śloka 309
vātaghnamadhurairyōjyā nirūhā vātajē jvarē ||308||
avēkṣya dōṣaṁ prāṇaṁ ca yathāsvaṁ cānuvāsanāḥ |309|
View original
वातघ्नमधुरैर्योज्या निरूहा वातजे ज्वरे ||३०८||
अवेक्ष्य दोषं प्राणं च यथास्वं चानुवासनाः |३०९|
idānīṁ vātajvarē nirūhadravyāṇyāha- vātaghnamadhurairityādi| vātaghnā bhadradārvādayaḥ, madhurāḥ kākōlyādayaḥ| avēkṣya dōṣaṁ prāṇaṁ cēti hīnamdhyōttamādibhēdēna dōṣaṁ balaṁ ca vīkṣyētyarthaḥ| tēnālpaprakupitadōṣē alpō nirūhaḥ, madhyamē madhyamaḥ, uttamē uttamaḥ; ēvaṁ balē'pi| yathāsvaṁ cānuvāsanā iti vātaharadravyasādhitasnēhānuvāsanā yōjyā iti||308||-
Adhikarana 201 (309-311) · Śloka 312
utpalādikaṣāyādyā(ḍhyā)ścandanōśīrasaṁyutāḥ ||309||
śarkarāmadhurāḥ śītāḥ pittajvaraharā matāḥ |
āmrādīnāṁ tvacaṁ śaṅkhaṁ candanaṁ madhukōtpalē ||310||
gairikāñjanamañjiṣṭhāmr̥ṇālānyatha padmakam |
ślakṣṇapiṣṭaṁ tu payasā śarkarāmadhusaṁyutam ||311||
supūtaṁ śītalaṁ bastiṁ dahyamānāya dāpayēt |312|
View original
उत्पलादिकषायाद्या(ढ्या)श्चन्दनोशीरसंयुताः ||३०९||
शर्करामधुराः शीताः पित्तज्वरहरा मताः |
आम्रादीनां त्वचं शङ्खं चन्दनं मधुकोत्पले ||३१०||
गैरिकाञ्जनमञ्जिष्ठामृणालान्यथ पद्मकम् |
श्लक्ष्णपिष्टं तु पयसा शर्करामधुसंयुतम् ||३११||
सुपूतं शीतलं बस्तिं दह्यमानाय दापयेत् |३१२|
pittajvarē nirūhadravyāṇyāha- utpalādikaṣāyādyā ityādi| ādyāḥ pradhānāḥ| utpalādikaṣāyādyā ityādi viśēṣaṇayuktā nirūhā jñēyāḥ| pittajvarē nirūhadravyāṇyabhidhāyāparāṇyapi nirūhadravyāṇyāha- āmrādīnāṁ nyagrōdhādigaṇāntarbhūtatvāt pūrvadravyāṇi vihāya āmrādikāni dravyāṇi nandīvr̥kṣakaparyantāni grāhyāṇi| candanaṁ raktacandanam, utpalaṁ nīlōtpalam, añjanaṁ srōtō'ñjanaṁ, tadabhāvē rasāñjanaṁ sauvīrāñjanaṁ vā, mr̥ṇālaṁ bisaṁ, padmakaṁ padmakāṣṭhaṁ, bastiḥ nirūhabastiḥ||309-311||-
Adhikarana 202 (312) · Śloka 312
jvaradāhāpahaṁ tēṣu siddhaṁ caivānuvāsanam ||312||
View original
ज्वरदाहापहं तेषु सिद्धं चैवानुवासनम् ||३१२||
pittajvarē'nuvāsanadravyāṇyatidēśēnāha- jvaradāhapahamityādi| tēṣu nyagrōdhāditvakprabhr̥tiṣu||312||
Adhikarana 203 (313) · Śloka 313
āragvadhagaṇakvāthāḥ pippalyādisamāyutāḥ |
sakṣaudramūtrā dēyāḥ syuḥ kaphajvaravināśanāḥ ||313||
View original
आरग्वधगणक्वाथाः पिप्पल्यादिसमायुताः |
सक्षौद्रमूत्रा देयाः स्युः कफज्वरविनाशनाः ||३१३||
kaphajvarē nirūhadravyāṇyāha- āragvadhētyādi| dēyāḥ syuḥ dātavyā bhavēyuḥ, ‘nirūhā’ iti śēṣaḥ| anyē tu ‘āragvadhādisaṁsiddhāḥ kaphajē kṣaudrasaṁyutāḥ| jvaraṁ hanyurnirūhāśca tatsiddhāścānuvāsanāḥ’- iti paṭhanti||313||
Adhikarana 204 (314) · Śloka 314
kaphaghnairēva saṁsiddhā dravyaiścāpyanuvāsanāḥ |314|
View original
कफघ्नैरेव संसिद्धा द्रव्यैश्चाप्यनुवासनाः |३१४|
kaphajē'nuvāsanamāha- kaphaghnairityādi| kaphaghnairdravyaiḥ āragvadhādibhiḥ|314|-
Adhikarana 205 (314) · Śloka 314
saṁsargē sannipātē ca saṁsr̥ṣṭā bastayō hitāḥ ||314||
View original
संसर्गे सन्निपाते च संसृष्टा बस्तयो हिताः ||३१४||
saṁsargasannipātayōrnirūhadravyāṇyāha- saṁsargē ityādi| saṁsargē sannipātādau, saṁsr̥ṣṭā militāḥ, bastayō nirūhā iti||314||
Adhikarana 206 (315) · Śloka 315
saṁsr̥ṣṭairēva saṁsr̥ṣṭā dravyaiścāpyanuvāsanāḥ |315|
View original
संसृष्टैरेव संसृष्टा द्रव्यैश्चाप्यनुवासनाः |३१५|
saṁsargasannipātayōratidēśēnānuvāsanadravyāṇyāha- saṁsr̥ṣṭairityādi| saṁsr̥ṣṭaiḥ sammilitaiḥ, saṁsr̥ṣṭā militāḥ|315|-
Adhikarana 207 (315) · Śloka 316
vātarōgāpahāḥ sarvē snēhā yē samyagīritāḥ ||315||
vinā tailaṁ ta ēva syuryōjyā mārutajē jvarē |316|
View original
वातरोगापहाः सर्वे स्नेहा ये सम्यगीरिताः ||३१५||
विना तैलं त एव स्युर्योज्या मारुतजे ज्वरे |३१६|
idānīṁ vātajvarē'nuvāsanaviṣayē tailaniṣēdhamāha- vātarōgāpahā ityādi| sarvē snēhāḥ sarpistailavasāmajjānaḥ, yōjyāḥ ‘anuvāsanē’ iti śēṣaḥ||315||-
Adhikarana 208 (316) · Śloka 316
nikhilēnōpayōjyāśca ta ēvābhyañjanādiṣu ||316||
View original
निखिलेनोपयोज्याश्च त एवाभ्यञ्जनादिषु ||३१६||
vātajvarē'nuvāsananiṣiddhasyāpi tailasyābhyaṅgādau prayōgamāha- nikhilēnētyādi| nikhilēna sāmastyēna| ētēna tailasyāpi grahaṇam| ta ēva sarpistailavasāmajjāna ēva| ētē catvāraḥ snēhā vyastāḥ samastā vā saṁskr̥tāśca prayōjyāḥ| ata ēva ṣaṭkaṭvarāditailamapi śasyatē||316||
Adhikarana 209 (317) · Śloka 317
paittikē madhuraistiktaiḥ siddhaṁ sarpiśca pūjyatē |317|
View original
पैत्तिके मधुरैस्तिक्तैः सिद्धं सर्पिश्च पूज्यते |३१७|
pittajvarē punarabhyaṅgārthaṁ viśiṣṭaṁ snēhamāha- paittikē madhurairityādi| pūjyatē abhyaṅgādiṣu|317|-
Adhikarana 210 (317) · Śloka 317
ślaiṣmikē kaṭutiktaiśca, saṁsr̥ṣṭānītarēṣu ca ||317||
View original
श्लैष्मिके कटुतिक्तैश्च, संसृष्टानीतरेषु च ||३१७||
ślaiṣmikē pānābhyaṅgārthaṁ snēhaviśēṣamāha- ślaiṣmikē ityādi| kaṭutiktaiścētyatra sarpiḥ siddhamiti yōjanīyam| yadyapi kaphasya tulyaguṇaṁ sarpistathā'pi viśiṣṭasaṁskāravaśāt kaphē'pi sarpiḥ prayujyatē| anyē tu cakārāt anuktamapi tailaṁ kathayanti; tanna, anyatantrasaṁvādābhāvāt saṁsargasannipātēṣvabhyaṅgārthaṁ viśiṣṭasnēhamāha- saṁsr̥ṣṭānītarēṣu cēti|- saṁsr̥ṣṭāni sarpirādīni anyōnyamiśrāṇi tathā vātādiharadravyairmiśrairēva sādhitāni ca; itarēṣu sannipātēṣu||317||
Adhikarana 211 (318) · Śloka 319
hr̥tāvaśēṣaṁ pittaṁ tu tvaksthaṁ janayati jvaram |
pibēdikṣurasaṁ tatra śītaṁ vā śarkarōdakam ||318||
śāliṣaṣṭikayōrannamaśnīyāt kṣīrasamplutam |319|
View original
हृतावशेषं पित्तं तु त्वक्स्थं जनयति ज्वरम् |
पिबेदिक्षुरसं तत्र शीतं वा शर्करोदकम् ||३१८||
शालिषष्टिकयोरन्नमश्नीयात् क्षीरसम्प्लुतम् |३१९|
idānīṁ hr̥tāvaśēṣasya pittasya pratīkāramāha- hr̥tāvaśēṣamityādi| tatra hr̥tāvaśēṣapittajvarē| annam ōdanam| yadyapi tvaksthitē pittē bahiḥparimārjanaṁ yuktaṁ nāntaḥparimārjanaṁ, tathā'pi tadvīryayuktasya rasasya sarvatōgamanādantaḥparimārjanamuktam||318||-
Adhikarana 212 (319) · Śloka 319
kaphavātōtthayōrēva svēdābhyaṅgau prayōjayēt ||319||
View original
कफवातोत्थयोरेव स्वेदाभ्यङ्गौ प्रयोजयेत् ||३१९||
idānīṁ kaphavātayōrapi hr̥tāvaśēṣayōḥ pratīkārārthamāha- kaphavātōtthayōrēvētyādi| kaphavātōtthayōriti hr̥tāvaśēṣakaphavātajvarayōrityarthaḥ||319||
Adhikarana 213 (320) · Śloka 320
ghr̥taṁ dvādaśarātrāttu dēyaṁ sarvajvarēṣu ca |
tēnāntarēṇāśayaṁ svaṁ gatā dōṣā bhavanti hi ||320||
View original
घृतं द्वादशरात्रात्तु देयं सर्वज्वरेषु च |
तेनान्तरेणाशयं स्वं गता दोषा भवन्ति हि ||३२०||
adhunā yāvatā kālēna jvarē sarpirdēyaṁ tāvantaṁ kālaṁ sakāraṇaṁ darśayannāha- ghr̥tamityādi| sarvajvarēṣu cēti yē jvarā laṅghanōṣṇōdakapānapēyāpācanaistu pakvāstēṣu sarvajvarēṣu dvādaśāhādanantaraṁ ghr̥taṁ dēyam| tēnāntarēṇa tēnāvasarēṇa tēna kālēnētyarthaḥ, dvādaśarātrādūrdhvamiti tātparyārthaḥ| āśayaṁ svaṁ gatā dōṣā iti sthānamātmīyaṁ prāptā vātādayō bhavanti, pākaprāptatvāt| yadyapyaṣṭāhēna daśāhātparaṁ vā jvarapākō bhavati tathā'pi sannipātajvarasya dvādaśāhēna pākō bhavatīti darśanārthaṁ dvādaśāhagrahaṇam| kēcidatra nasyārthaṁ ghr̥taṁ paṭhanti; tanna paṭhanīyaṁ, nasyārthaghr̥tasya gaṇḍūṣōttaraṁ prāgēva paṭhitatvāt||320||
Adhikarana 214 (321) · Śloka 321
dhātūn prakṣōbhayan dōṣō mōkṣakālē balīyatē |
tēna vyākulacittastu mriyamāṇa ivēhatē ||321||
View original
धातून् प्रक्षोभयन् दोषो मोक्षकाले बलीयते |
तेन व्याकुलचित्तस्तु म्रियमाण इवेहते ||३२१||
śāntiṁ gacchatyapi jvarē yathā klēśātiśayō bhavati tathā darśayannāha- dhātūnityādi| mōkṣakālē dhātūṁścālayan dōṣō balīyatē balīvācaratīti piṇḍārthaḥ| nanu, prakṣīṇāvasthāyāṁ kasmāddōṣō balīvācarati? satyaṁ, prabhāvāt; yathā dīpō nirvāṇāvasthāyāṁ mahatīṁ jvālāṁ pradarśayan nirvāṇaṁ yāti , tadvadayamapi jvarārambhakō dōṣō balīyata iti| kēcit balīyatē balīyān gacchati iti vyākhyānayanti, īyatē iti idadhātōrdivādikasya kartari prayōgāt| aparē tu ‘avalīyatē’ iti paṭhanti, vyākhyānayanti ca- avalīyatē tādr̥grūpēṇa nōpalabhyatē| tēna dōṣēṇa, mriyamāṇa ivēhatē mumūrṣuvadgātravikṣēpaṇādikāṁ kriyāṁ karōtītyarthaḥ||321||
Adhikarana 215 (322) · Śloka 322
laghutvaṁ śirasaḥ svēdō mukhamāpāṇḍu pāki ca |
kṣavathuścānnakāṅkṣā ca jvaramuktasya lakṣaṇam ||322||
View original
लघुत्वं शिरसः स्वेदो मुखमापाण्डु पाकि च |
क्षवथुश्चान्नकाङ्क्षा च ज्वरमुक्तस्य लक्षणम् ||३२२||
jvaramuktalakṣaṇamāha- laghutvamityādi| laghutvaṁ śirasa iti śirōlaghutvaṁ, āpāṇḍu īṣatpāṇḍu, kṣavathuḥ chikkā| jvarātīsārayōrmahāvyādhitvānmuktilakṣaṇaṁ kathitaṁ nānyēṣām| kēcidācāryā ‘ghātūn prakṣōbhayan dōṣa’ ityādikamanantarōktaṁ sannipātajvaramuktilakṣaṇaṁ, ‘laghutvaṁ śirasa’ ityādikaṁ cētarajvaramuktilakṣaṇamiti bruvatē||322||
Adhikarana 216 (323-324) · Śloka 324
śambhukrōdhōdbhavō ghōrō balavarṇāgnisādakaḥ |
rōgarāṭ rōghasaṅghātō jvara ityupadiśyatē ||323||
vyāpitvāt sarvasaṁsparśāt kr̥cchratvādantasambhavāt |
antakō hyēṣa bhūtānāṁ jvara ityupadiśyatē ||324||
View original
शम्भुक्रोधोद्भवो घोरो बलवर्णाग्निसादकः |
रोगराट् रोघसङ्घातो ज्वर इत्युपदिश्यते ||३२३||
व्यापित्वात् सर्वसंस्पर्शात् कृच्छ्रत्वादन्तसम्भवात् |
अन्तको ह्येष भूतानां ज्वर इत्युपदिश्यते ||३२४||
idānīṁ jvarasyātiśayēna pratīkaraṇāya garīyastvaṁ darśayannāha- śambhukrōdhōdbhava ityādi| ētairhētubhirjvarō'ntaka ityupadiśyata iti sambandhaḥ| vyāpitvamasya puruṣapaśvādisarvaprāṇivyāpanāt, sarvasaṁsparśitvaṁ samanaskēndriyasya dēhasya tāpanāt, kr̥cchratvam agnērupaghātādatyantapīḍākaratvādvā, antasambhavatvaṁ cāparavyādhigrastasyāpi puruṣasya jvarēṇaiva prāṇanāśitvāt| antaka iva antakaḥ, antakāritvāt| yadyapyayamadhyāyō nibandhakārairanyakramapāṭhaiḥ paṭhitaḥ, tathā'pi mayā yathā guruṇōpadiṣṭastēna kramēṇa paṭhitaḥ||323-324||
Adhikarana puShpikA · Śloka 39
iti suśrutasaṁhitāyāmuttaratantrāntargatē kāyacikitsātantrē jvarapratiṣēdhō nāma(prathamō'dhyāyaḥ, ādita) ēkōnacatvāriṁśō'dhyāyaḥ ||39||
View original
इति सुश्रुतसंहितायामुत्तरतन्त्रान्तर्गते कायचिकित्सातन्त्रे ज्वरप्रतिषेधो नाम(प्रथमोऽध्यायः, आदित) एकोनचत्वारिंशोऽध्यायः ||३९||
iti śrīḍalha(hla)ṇaviracitāyāṁ nibandhasaṅgrahākhyāyāṁ suśrutavyākhyāyāmuttaratantrāntargatakāyacikitsāyāṁ jvarapratiṣēdhādhyāya ēkōnacatvāriṁśattamaḥ||39||