Adhikarana 1 (1-2) · Śloka 2
athātaḥ kriyākalpaṁ vyākhyāsyāmaḥ ||1||
yathōvāca bhagavān dhanvantariḥ ||2||
View original
अथातः क्रियाकल्पं व्याख्यास्यामः ||१||
यथोवाच भगवान् धन्वन्तरिः ||२||
prāguktādhyāyēṣu cikitsitānyabhihitāni, tēṣu cikitsitēṣu sarvatra tarpaṇādēḥ kriyāyā abhihitatvāt saṅkṣēpārthamēkatra tarpaṇādikalpanavistarāya kriyākalpaḥ pratipādyō bhavatītyāha- athāta ityādi| kriyāṇāṁ tarpaṇapuṭapākādīnāṁ kalpanaṁ karaṇaṁ kriyākalpaḥ||1-2||
Adhikarana 2 (3) · Śloka 3
sarvaśāstrārthatattvajñastapōdr̥ṣṭirudāradhīḥ |
vaiśvāmitraṁ śaśāsātha śiṣyaṁ kāśipatirmuniḥ ||3||
View original
सर्वशास्त्रार्थतत्त्वज्ञस्तपोदृष्टिरुदारधीः |
वैश्वामित्रं शशासाथ शिष्यं काशिपतिर्मुनिः ||३||
kriyākalpaviṣayē'pi prāṅnirdiṣṭaṁ yat tarpaṇādi tatpūrvakarmapradhānakarmahīnayōgātiyōgōttarakarmabhirnirdidikṣurāha- sarvaśāstrārthētyādi| sarvaśāstrārthatattvajñādiguṇayuktaḥ kāśipatirmunirvaiśvāmitraṁ śiṣyaṁ śaśāsēti piṇḍārthaḥ| tapasā dr̥ṣṭirdarśanaṁ viśēṣajñānōdayō yasyāsau tapōdr̥ṣṭiḥ| udārā mahatī dhīryasya sa udāradhīḥ| viśvāmitrasyāpatyaṁ vaiśvāmitraḥ suśrutastam| śaśāsa śikṣitavānityarthaḥ| athaśabdō maṅgalārthaḥ| kāśipatirmuniriti rājarṣiḥ dhanvantarirityarthaḥ||3||
Adhikarana 3 (4) · Śloka 4
tarpaṇaṁ puṭapākaśca sēka āścyōtanāñjanē |
tatra tatrōpadiṣṭāni tēṣāṁ vyāsaṁ nibōdha mē ||4||
View original
तर्पणं पुटपाकश्च सेक आश्च्योतनाञ्जने |
तत्र तत्रोपदिष्टानि तेषां व्यासं निबोध मे ||४||
kāstāḥ kriyā yāsāṁ kalpanamityāha- tarpaṇamityādi| yāni tarpaṇapuṭapākādīni tatra tatra vātābhiṣyandādāvupadiṣṭāni saṅkṣēpataḥ kathitāni tēṣāṁ vistaraṁ matsakāśānnibōdha jānīhīti piṇḍārthaḥ| śirōbastiḥ sarvēndriyatarpaṇāt tarpaṇōktērēvōktō mantavyaḥ, puṭapākasēkāścyōtanānyapi snēhayuktāni tarpaṇarūpatvāt tarpaṇa ēvāntarbhavanti, yat punarupādānaṁ puṭapākādīnāṁ tadrūkṣāṇāṁ puṭapākādīnāṁ grahaṇāya kr̥tamityarthaḥ||4||
Adhikarana 4 (5-11) · Śloka 11
saṁśuddhadēhaśirasō jīrṇānnasya śubhē dinē |
pūrvāhṇē vā'parāhṇē vā kāryamakṣṇōstu tarpaṇam ||5||
vātātaparajōhīnē vēśmanyuttānaśāyinaḥ |
ādhārau māṣacūrṇēna klinnēna parimaṇḍalau ||6||
samau dr̥ḍhāvasambādhau kartavyau nētrakōśayōḥ |
pūrayēdghr̥tamaṇḍasya vilīnasya sukhōdakē ||7||
āpakṣmāgrāttataḥ sthāpyaṁ pañca tadvākśatāni tu |
svasthē, kaphē ṣaṭ, pittē'ṣṭau, daśa vātē taduttamam ||8||
rōgasthānaviśēṣēṇa kēcit kālaṁ pracakṣatē |
yathākramōpadiṣṭēṣu trīṇyēkaṁ pañca sapta ca ||9||
daśa dr̥ṣṭyāmathāṣṭau ca vākśatāni vibhāvayēt |
tataścāpāṅgataḥ snēhaṁ srāvayitvā'kṣi śōdhayēt ||10||
svinnēna yavapiṣṭēna, snēhavīryēritaṁ tataḥ |
yathāsvaṁ dhūmapānēna kaphamasya viśōdhayēt ||11||
View original
संशुद्धदेहशिरसो जीर्णान्नस्य शुभे दिने |
पूर्वाह्णे वाऽपराह्णे वा कार्यमक्ष्णोस्तु तर्पणम् ||५||
वातातपरजोहीने वेश्मन्युत्तानशायिनः |
आधारौ माषचूर्णेन क्लिन्नेन परिमण्डलौ ||६||
समौ दृढावसम्बाधौ कर्तव्यौ नेत्रकोशयोः |
पूरयेद्घृतमण्डस्य विलीनस्य सुखोदके ||७||
आपक्ष्माग्रात्ततः स्थाप्यं पञ्च तद्वाक्शतानि तु |
स्वस्थे, कफे षट्, पित्तेऽष्टौ, दश वाते तदुत्तमम् ||८||
रोगस्थानविशेषेण केचित् कालं प्रचक्षते |
यथाक्रमोपदिष्टेषु त्रीण्येकं पञ्च सप्त च ||९||
दश दृष्ट्यामथाष्टौ च वाक्शतानि विभावयेत् |
ततश्चापाङ्गतः स्नेहं स्रावयित्वाऽक्षि शोधयेत् ||१०||
स्विन्नेन यवपिष्टेन, स्नेहवीर्येरितं ततः |
यथास्वं धूमपानेन कफमस्य विशोधयेत् ||११||
tarpaṇaṁ kathaṁ kāryamityāha- saṁśuddhētyādi| saṁśuddhadēhaśirasa iti sirāmōkṣaṇavirēcananirūhaśirōvirēcanaiḥ samyakśuddhakāyamastakasyētyarthaḥ| vēśmani gr̥hē| ādhārau pālī ityarthaḥ| klinnēna pānīyālōḍitēna| parimaṇḍalau vartulau, dvāvapi nētrakōśau parivārya sthitāvityarthaḥ| ētēna tiryakpūraṇē ghr̥tasya mātrōktā| samau animnōnnatau, dr̥ḍhau acchidrau, asambādhau asaṅkaṭau| nētrakōśayōrityatra ‘paritaḥ’ iti śēṣaḥ| ghr̥tamaṇḍō ghr̥tasyōparyacchō bhāgaḥ| sukhōdakē uṣṇōdakē| āpakṣmāgrādityatra pūrayēditi sambandhanīyam| āpakṣmāgrāt vartmalōmaparyantamityarthaḥ| ētēnōrdhvaṁ pūraṇē ghr̥tasya mātrōktā bhavati| tarpaṇaṁ kiyatkālaṁ sthāpyamiti darśayannāha- tata ityādi| tacca pramāṇamuttamaṁ, dōṣabalāpēkṣayā punarhrāsō'pi kartavyaḥ| idānīṁ svamataṁ pradarśya paramatamapi darśayannāha- rōgētyādi| rōgasthānaviśēṣēṇēti sandhivartmaśuklādibhēdēnētyarthaḥ| kathaṁ rōgasthānaviśēṣēṇa kālaṁ pracakṣatē ityāha- yathākramōpadiṣṭēṣvityādi| yathākramakathitēṣu sandhyādirōgasthānēṣvityarthaḥ| tatra trīṇi vākśatāni sandhau, vartmanyēkaṁ, śuklē pañca, kr̥ṣṇē sapta, sarvatra daśa, dr̥ṣṭāvapi daśa aṣṭau vā| tata ityādi| apāṅgataḥ apāṅgāt, bhrūpucchāntapradēśādityarthaḥ| snēhaṁ srāvayitvā śalākākr̥tadvārēṇa| snēhavīryēritamityādi| snēhavīryēritaṁ snēhaśaktyā prēritam| tataḥ snēhāpanayanāntaram| yathāsvaṁ dhūmapānēnēti kaphapratyanīkēna śirōvirēcanadhūmapānēnētyarthaḥ||5-11||
Adhikarana 5 (12) · Śloka 12
ēkāhaṁ vā tryahaṁ vā'pi pañcāhaṁ cēṣyatē param |12|
View original
एकाहं वा त्र्यहं वाऽपि पञ्चाहं चेष्यते परम् |१२|
kati dināni tarpaṇaprayōgastadāha- ēkāhamityādi| ēkāhaṁ vātē, tryahaṁ pittē, pañcāhaṁ kaphē iti gayī; ēkāhaṁ nyūnadōṣē, tryahaṁ madhyadōṣē, pañcāhamadhikadōṣē iti jējjaṭācāryaḥ| paramityutkr̥ṣṭapramāṇaṁ yathā syāt; ētēnātaḥ paraṁ tarpaṇaṁ na yōjyam| tacca tarpaṇaṁ vidēhānumatēna nirantaraṁ dināntaraṁ dvyantaraṁ tryantaraṁ vā yōjyam| tathā ca vidēhaḥ,- “svasvavr̥ttē vidhātavyaṁ dvyantaraṁ tarpaṇaṁ bhavēt| ahanyahani vātōtthē, raktapittē dināntaram|| tarpaṇaṁ sannipātōtthē dvyantaraṁ, tryantaraṁ kaphē” iti|12|-
Adhikarana 6 (12-13) · Śloka 13
tarpaṇē tr̥ptiliṅgāni nētrasyēmāni lakṣayēt ||12||
sukhasvapnāvabōdhatvaṁ vaiśadyaṁ varṇapāṭavam |
nirvr̥tirvyādhividhvaṁsaḥ kriyālāghavamēva ca ||13||
View original
तर्पणे तृप्तिलिङ्गानि नेत्रस्येमानि लक्षयेत् ||१२||
सुखस्वप्नावबोधत्वं वैशद्यं वर्णपाटवम् |
निर्वृतिर्व्याधिविध्वंसः क्रियालाघवमेव च ||१३||
tarpaṇē ityādi| vaiśadyaṁ malābhāvaḥ| varṇapāṭavaṁ śvētatvādērvarṇasya yathārthagrahaṇaṁ; anyē tu nētragatasyaiva śuklakr̥ṣṇādērvarṇasya vaimalyamāhuḥ| nirvr̥tiḥ tātkālikaṁ sukhamutpannam| kriyālāghavamiti kriyāṇāṁ nimēṣōnmēṣādīnāṁ śīghratā; anyē tu kriyā nimēṣōnmēṣaṇādikāḥ, lāghavaṁ nētrayōrēva laghutētyāhuḥ||12-13||
Adhikarana 7 (14) · Śloka 14
gurvāvilamatisnigdhamaśrukaṇḍūpadēhavat |
jñēyaṁ dōṣasamutkliṣṭaṁ nētramatyarthatarpitam ||14||
View original
गुर्वाविलमतिस्निग्धमश्रुकण्डूपदेहवत् |
ज्ञेयं दोषसमुत्क्लिष्टं नेत्रमत्यर्थतर्पितम् ||१४||
atitarpitasya nētrasya lakṣaṇamāha- gurvāvilamityādi| āvilam ākulaṁ, dōṣasamutkliṣṭaṁ dōṣavyāptam||14||
Adhikarana 8 (15) · Śloka 15
rūkṣamāvilamasrāḍhyamasahaṁ rūpadarśanē |
vyādhivr̥ddhiśca tajjñēyaṁ hīnatarpitamakṣi ca ||15||
View original
रूक्षमाविलमस्राढ्यमसहं रूपदर्शने |
व्याधिवृद्धिश्च तज्ज्ञेयं हीनतर्पितमक्षि च ||१५||
hīnatarpitasya nayanasya lakṣaṇamāha- rūkṣamityādi| asrāḍhyam aśrubahulam||15||
Adhikarana 9 (16) · Śloka 16
anayōrdōṣabāhulyāt prayatēta cikitsitē |
dhūmanasyāñjanaiḥ sēkai rūkṣaiḥ snigdhaiśca yōgavit ||16||
View original
अनयोर्दोषबाहुल्यात् प्रयतेत चिकित्सिते |
धूमनस्याञ्जनैः सेकै रूक्षैः स्निग्धैश्च योगवित् ||१६||
idānīmatitr̥ptātr̥ptayōścikitsāmuddiśannāha- anayōrityādi| ētairdhūmanasyāñjanasēkai rūkṣaiḥ pittaślēṣmabhūyiṣṭhē, vātabhūyiṣṭhē tu snigdhairiti| yōgavit śāstravidvaidyaḥ||16||
Adhikarana 10 (17) · Śloka 18
tāmyatyativiśuṣkaṁ yadrūkṣaṁ yaccātidāruṇam |
śīrṇapakṣmāvilaṁ jihmaṁ rōgakliṣṭaṁ ca yadbhr̥śam ||17||
tadakṣi tarpaṇādēva labhētōrjāmasaṁśayam |18|
View original
ताम्यत्यतिविशुष्कं यद्रूक्षं यच्चातिदारुणम् |
शीर्णपक्ष्माविलं जिह्मं रोगक्लिष्टं च यद्भृशम् ||१७||
तदक्षि तर्पणादेव लभेतोर्जामसंशयम् |१८|
tarpaṇaviṣayaṁ nirdiśannāha- tāmyatītyādi| tāmyati andhakāramiva paśyati| ativiśuṣkam aśrurahitam| rūkṣam asnigdhacchavi| dāruṇaṁ kaṭhinavartma| jihmaṁ rūpakriyāsu jaḍam| ūrjāṁ balam||17||-
Adhikarana 11 (18) · Śloka 19
durdinātyuṣṇaśītēṣu cintāyāsabhramēṣu ca ||18||
aśāntōpadravē cākṣṇi tarpaṇaṁ na praśasyatē |19|
View original
दुर्दिनात्युष्णशीतेषु चिन्तायासभ्रमेषु च ||१८||
अशान्तोपद्रवे चाक्ष्णि तर्पणं न प्रशस्यते |१९|
tarpaṇaviṣayamāha- durdinētyādi| aśāntōpadravē cēti aśāntā asvalpībhūtā udīrṇavēdanādaya upadravā yatra tasmin||18||-
Adhikarana 12 (19) · Śloka 20
puṭapākastathaitēṣu, nasyaṁ yēṣu ca garhitam ||19||
tarpaṇārhā na yē prōktāḥ snēhapānākṣamāśca yē |20|
View original
पुटपाकस्तथैतेषु, नस्यं येषु च गर्हितम् ||१९||
तर्पणार्हा न ये प्रोक्ताः स्नेहपानाक्षमाश्च ये |२०|
idānīṁ puṭapākasya viṣayāviṣayamāha- puṭapāka ityādi| puṭapākastathaitēṣviti ētēṣu pūrvōktēṣu tarpaṇārhēṣu puṭapākastathā'rhatītyarthaḥ| ayaṁ puṭapākasya viṣayaḥ, aviṣayastu nasyaṁ yēṣu ca garhitamityādikaḥ| nasyaṁ yēṣu ca garhitamiti yēṣu nasyaṁ garhitaṁ tēṣu puṭapākō'pi garhitaḥ| tarpaṇārhā na yē prōktā iti yē cintābhramagr̥hītādayastarpaṇaṁ nārhanti tē puṭapākamapi nārhanti| snēhapānākṣamāśca yē durbalārōcakiprabhr̥tayaḥ snēhapānaṁ na kṣamantē tē puṭapākamapi na kṣamantē ityarthaḥ||19||-
Adhikarana 13 (20-21) · Śloka 21
tataḥ praśāntadōṣēṣu puṭapākakṣamēṣu ca ||20||
puṭapākaḥ prayōktavyō nētrēṣu bhiṣajā bhavēt |
snēhanō lēkhanīyaśca rōpaṇīyaśca sa tridhā ||21||
View original
ततः प्रशान्तदोषेषु पुटपाकक्षमेषु च ||२०||
पुटपाकः प्रयोक्तव्यो नेत्रेषु भिषजा भवेत् |
स्नेहनो लेखनीयश्च रोपणीयश्च स त्रिधा ||२१||
idānīṁ puṭapākasyāvasthikaṁ kālamuddiśannāha- tata ityādi| ēvambhūtēṣu nētrēṣu bhiṣajā puṭapākaḥ prayōktavyō bhavēditi piṇḍārthaḥ| praśāntadōṣēṣviti praśabdō'yamādikarmaṇi, tēna prathamakarmaśāntāvasthadōṣēṣvityarthaḥ| puṭapākakṣamēṣu cēti tarpaṇanasyasnēhapānārhēṣvityarthaḥ; tarpaṇādyanarhāṇi punaḥ puṭapākaṁ na kṣamantē| snēhana ityādi||20-21||
Adhikarana 14 (22) · Śloka 22
hitaḥ snigdhō'tirūkṣasya snigdhasyāpi ca lēkhanaḥ |
dr̥ṣṭērbalārthamaparaḥ pittāsr̥gvraṇavātanut ||22||
View original
हितः स्निग्धोऽतिरूक्षस्य स्निग्धस्यापि च लेखनः |
दृष्टेर्बलार्थमपरः पित्तासृग्व्रणवातनुत् ||२२||
tēṣāṁ trividhānāmapi viṣayamāha- hita ityādi| apara iti rōpaṇīyaḥ puṭapāka ityarthaḥ| ‘hitaḥ snigdhō'tirūkṣasya’ ityatra ‘trividhaḥ sa hitō rūkṣē’ iti kēcit paṭhanti| ‘pittāsr̥gvraṇavātanut’ ityatra ‘pittāsr̥gvraṇanāśana’ iti paṭhanti||22||
Adhikarana 15 (23) · Śloka 23
snēhamāṁsavasāmajjamēdaḥsvādvauṣadhaiḥ kr̥taḥ |
snēhanaḥ puṭapākastu dhāryō dvē vākśatē tu saḥ ||23||
View original
स्नेहमांसवसामज्जमेदःस्वाद्वौषधैः कृतः |
स्नेहनः पुटपाकस्तु धार्यो द्वे वाक्शते तु सः ||२३||
snēhanapuṭapākamāha- snēhētyādi| snēhamāṁsamiti snēhapradhānaṁ māṁsam, ānūpamityarthaḥ, ‘sarpirmāṁsa’ iti kēcit paṭhanti| svādvauṣadhaiḥ kākōlyādibhiḥ, kr̥taḥ saṁskr̥taḥ||23||
Adhikarana 16 (24-25) · Śloka 25
jāṅgalānāṁ yakr̥nmāṁsairlēkhanadravyasambhr̥taiḥ |
kr̥ṣṇalōharajastāmraśaṅkhavidrumasindhujaiḥ ||24||
samudraphēnakāsīsasrōtōjadadhimastubhiḥ |
lēkhanō vākśataṁ tasya paraṁ dhāraṇamucyatē ||25||
View original
जाङ्गलानां यकृन्मांसैर्लेखनद्रव्यसम्भृतैः |
कृष्णलोहरजस्ताम्रशङ्खविद्रुमसिन्धुजैः ||२४||
समुद्रफेनकासीसस्रोतोजदधिमस्तुभिः |
लेखनो वाक्शतं तस्य परं धारणमुच्यते ||२५||
lēkhanapuṭapākamāha- jāṅgalānāmityādi| jāṅgalā ēṇādayaḥ| yakr̥t kālakhaṇḍāni, māṁsāni ca kālakhaṇḍāsannānyēva| vidrumaḥ pravālaḥ, sindhujaṁ saindhavam||24-25||
Adhikarana 17 (26) · Śloka 26
stanyajāṅgalamadhvājyatiktadravyavipācitaḥ |
lēkhanāttriguṇaṁ dhāryaḥ puṭapākastu rōpaṇaḥ ||26||
View original
स्तन्यजाङ्गलमध्वाज्यतिक्तद्रव्यविपाचितः |
लेखनात्त्रिगुणं धार्यः पुटपाकस्तु रोपणः ||२६||
rōpaṇapuṭapākamāha- stanyajāṅgalētyādi| stanyaṁ strīstanyaṁ, jāṅgalētyatra māṁsamiti śēṣaḥ; ‘madhvājya’ ityatra ‘mēdhyājya’ iti kēcit paṭhanti, mēdhyājyaṁ gavyaṁ ghr̥tamiti vyākhyānayanti||26||
Adhikarana 18 (27) · Śloka 27
vitarēttarpaṇōktaṁ tu dhūmaṁ hitvā tu rōpaṇam |
snēhasvēdau dvayōḥ kāryau, kāryō naiva ca rōpaṇē ||27||
View original
वितरेत्तर्पणोक्तं तु धूमं हित्वा तु रोपणम् |
स्नेहस्वेदौ द्वयोः कार्यौ, कार्यो नैव च रोपणे ||२७||
idānīṁ snēhanalēkhanayōḥ pūrvakarmāha- vitarēdityādi| rōpaṇaṁ puṭapākaṁ parityajya tarpaṇōktaṁ dhūmaṁ dvayōrvitarēt kuryāt, tathā snēhasvēdau dvayōrēva kāryāviti piṇḍārthaḥ||27||
Adhikarana 19 (28) · Śloka 28
ēkāhaṁ vā dvyahaṁ vā'pi tryahaṁ vā'pyavacāraṇam |28|
View original
एकाहं वा द्व्यहं वाऽपि त्र्यहं वाऽप्यवचारणम् |२८|
ēkāhamityādi| ēkāhaṁ ślaiṣmikē nētrarōgē puṭapākasyāvacāraṇaṁ, dvyahaṁ paittikē, tryahaṁ vātikē; anyē tu ēkāhaṁ lēkhanīyasyāvacāraṇaṁ, dvyahaṁ snēhanasya, tryahaṁ rōpaṇīyasyēti|28|-
Adhikarana 20 (28) · Śloka 28
yantraṇā tu kriyākālāddviguṇaṁ kālamiṣyatē ||28||
View original
यन्त्रणा तु क्रियाकालाद्द्विगुणं कालमिष्यते ||२८||
tarpaṇapuṭapākayōrēkatra parihāryakālamuddiśannāha- yantraṇā tu kriyākālāddviguṇamityādi| kriyākālāt snēhapānādērārabhya yaḥ kālastasmād dviguṇaḥ kālaḥ; na punastarpaṇakālāt, tasyālpatvāt||28||
Adhikarana 21 (29) · Śloka 29
tējāṁsyanilamākāśamādarśaṁ bhāsvarāṇi ca |
nēkṣēta tarpitē nētrē puṭapākakr̥tē tathā ||29||
View original
तेजांस्यनिलमाकाशमादर्शं भास्वराणि च |
नेक्षेत तर्पिते नेत्रे पुटपाककृते तथा ||२९||
parihāryāṇyāha- tējāṁsyanilamityādi| tējāṁsi dīpajvālāprabhr̥tīni, anilaṁ sammukhavāyuṁ, bhāsvarāṇi ādityādīni||29||
Adhikarana 22 (30) · Śloka 30
mithyōpacārādanayōryō vyādhirupajāyatē |
añjanāścyōtanasvēdairyathāsvaṁ tamupācarēt ||30||
View original
मिथ्योपचारादनयोर्यो व्याधिरुपजायते |
अञ्जनाश्च्योतनस्वेदैर्यथास्वं तमुपाचरेत् ||३०||
adhunā tayōrvyāpaccikitsābījamuddiśannāha- mithyōpacārādityādi| anayōḥ tarpaṇapuṭapākayōḥ||30||
Adhikarana 23 (31) · Śloka 31
prasannavarṇaṁ viśadaṁ vātātapasahaṁ laghu |
sukhasvapnāvabōdhyakṣi puṭapākaguṇānvitam ||31||
View original
प्रसन्नवर्णं विशदं वातातपसहं लघु |
सुखस्वप्नावबोध्यक्षि पुटपाकगुणान्वितम् ||३१||
puṭapākasya samyagyōgamāha- prasannavarṇamityādi||31||
Adhikarana 24 (32) · Śloka 32
atiyōgādrujaḥ śōphaḥ piḍakāstimirōdgamaḥ |32|
View original
अतियोगाद्रुजः शोफः पिडकास्तिमिरोद्गमः |३२|
puṭapākasyātiyōgamāha- atiyōgādruja ityādi|32|-
Adhikarana 25 (32) · Śloka 32
pākō'śru harṣaṇaṁ cāpi hīnē dōṣōdgamastathā ||32||
View original
पाकोऽश्रु हर्षणं चापि हीने दोषोद्गमस्तथा ||३२||
puṭapākasya hīnayōgamāha- pāka ityādi| harṣō vēdanāviśēṣō'ntaḥśītakaraḥ||32||
Adhikarana 26 (33-38) · Śloka 38
ata ūrdhvaṁ pravakṣyāmi puṭapākaprasādhanam |
dvau bilvamātrau ślakṣṇasya piṇḍau māṁsasya pēṣitau ||33||
dravyāṇāṁ bilvamātraṁ tu dravāṇāṁ kuḍavō mataḥ |
tadaikadhyaṁ samālōḍya patraiḥ suparivēṣṭitam ||34||
(kāśmarīkumudairaṇḍapadminīkadalībhavaiḥ ) |
mr̥dāvaliptamaṅgāraiḥ khādirairavakūlayēt ||35||
katakāśmantakairaṇḍapāṭalāvr̥ṣabādaraiḥ |
sakṣīradrumakāṣṭhairvā gōmayairvā'pi yuktitaḥ ||36||
svinnamuddhr̥tya niṣpīḍya rasamādāya taṁ nr̥ṇām |
tarpaṇōktēna vidhinā yathāvadavacārayēt ||37||
kanīnakē niṣēcyaḥ syānnityamuttānaśāyinaḥ |
raktē pittē ca tau śītau kōṣṇau vātakaphāpahau ||38||
View original
अत ऊर्ध्वं प्रवक्ष्यामि पुटपाकप्रसाधनम् |
द्वौ बिल्वमात्रौ श्लक्ष्णस्य पिण्डौ मांसस्य पेषितौ ||३३||
द्रव्याणां बिल्वमात्रं तु द्रवाणां कुडवो मतः |
तदैकध्यं समालोड्य पत्रैः सुपरिवेष्टितम् ||३४||
(काश्मरीकुमुदैरण्डपद्मिनीकदलीभवैः ) |
मृदावलिप्तमङ्गारैः खादिरैरवकूलयेत् ||३५||
कतकाश्मन्तकैरण्डपाटलावृषबादरैः |
सक्षीरद्रुमकाष्ठैर्वा गोमयैर्वाऽपि युक्तितः ||३६||
स्विन्नमुद्धृत्य निष्पीड्य रसमादाय तं नृणाम् |
तर्पणोक्तेन विधिना यथावदवचारयेत् ||३७||
कनीनके निषेच्यः स्यान्नित्यमुत्तानशायिनः |
रक्ते पित्ते च तौ शीतौ कोष्णौ वातकफापहौ ||३८||
ata ūrdhvamityādi| ślakṣṇasya māṁsasya dvau piṇḍau bilvamātrau pratyēkaṁ palapramāṇau kāryavityarthaḥ| dravyāṇāṁ bilvamātramiti snēhanalēkhanarōpaṇēṣu puṭapākēṣu yathākramaṁ madhurauṣadhalēkhanadravyatiktadravyāṇāṁ palapramāṇamityarthaḥ| dravāṇāṁ kuḍava iti aṣṭau palāni; kēciccatvāri palāni, kasmāt? kuḍavādūrdhvaṁ dviguṇaparibhāṣā| tatra snēhanapuṭapākasya pēṣaṇālōḍanārthaṁ māṁsarasamadhurauṣadhakaṣāyakṣīrāṇi, lēkhanasya madhumastutriphalōdakāni, rōpaṇasya tiktakaṣāya iti| avakūlayēt vipacēt| kṣīradrumā vaṭādayaḥ| yuktita iti padamavakūlayēdityatra sambandhanīyam| yuktistu ‘puṭapākasya pākō'yaṁ bahirāraktavarṇatā’ iti| idānīṁ tarpaṇapuṭapākayōrdōṣōpayōgidharmantaraṁ nirdiśannāha- raktē ityādi||33-38||
Adhikarana 27 (39-40) · Śloka 40
atyuṣṇatīkṣṇau satataṁ dāhapākakarau smr̥tau |
aplutau śītalau cāśrustambharuggharṣakārakau ||39||
atimātrau kaṣāyatvasaṅkōcasphuraṇāvahau |
hīnapramāṇau dōṣāṇāmutklēśajananau bhr̥śam ||40||
View original
अत्युष्णतीक्ष्णौ सततं दाहपाककरौ स्मृतौ |
अप्लुतौ शीतलौ चाश्रुस्तम्भरुग्घर्षकारकौ ||३९||
अतिमात्रौ कषायत्वसङ्कोचस्फुरणावहौ |
हीनप्रमाणौ दोषाणामुत्क्लेशजननौ भृशम् ||४०||
tarpaṇapuṭapākayōrviruddhaguṇamātrayōrvyāpadō nirdiśannāha- atyuṣṇētyādi| aplutau mandaplatau||39-40||
Adhikarana 28 (41) · Śloka 42
yuktau kr̥tau dāhaśōpharugdharṣasrāvanāśanau |
kaṇḍūpadēhadūṣīkāraktarājivināśanau ||41||
tasmāt pariharan dōṣān vidadhyāttau sukhāvahau |42|
View original
युक्तौ कृतौ दाहशोफरुग्धर्षस्रावनाशनौ |
कण्डूपदेहदूषीकारक्तराजिविनाशनौ ||४१||
तस्मात् परिहरन् दोषान् विदध्यात्तौ सुखावहौ |४२|
yuktau kr̥tāvityādi| dūṣīkā nētramalaḥ, dōṣān atyuṣṇatīkṣṇādikān||41||-
Adhikarana 29 (42) · Śloka 42
vyāpadaśca yathādōṣaṁ nasyadhūmāñjanairjayēt ||42||
View original
व्यापदश्च यथादोषं नस्यधूमाञ्जनैर्जयेत् ||४२||
idānīṁ vyāpaccikitsāmāha- vyāpadaśca yathādōṣamityādi| vyāpadō dāhapākādikāḥ, yathādōṣaṁ dōṣānatikramēṇa||42||
Adhikarana 30 (43) · Śloka 43
ādyantayōścāpyanayōḥ svēda uṣṇāmbucailikaḥ |
tathā hitō'vasānē ca dhūmaḥ ślēṣmasamucchritau ||43||
View original
आद्यन्तयोश्चाप्यनयोः स्वेद उष्णाम्बुचैलिकः |
तथा हितोऽवसाने च धूमः श्लेष्मसमुच्छ्रितौ ||४३||
idānīṁ tarpaṇapuṭapākayōḥ pūrvakarma paścātkarma cāha- ādyantayōścāpyanayōrityādi| anayōḥ tarpaṇapuṭapākayōḥ| svēda uṣṇāmbucailika iti uṣṇāmbusiktēna karpaṭēna svēda ityarthaḥ| ‘tathā hitō'vasānē ca dhūmaḥ ślēṣmasamutthitau’ iti kēcit paṭhanti||43||
Adhikarana 31 (44) · Śloka 44
yathādōṣōpayuktaṁ tu nātiprabalamōjasā |
rōgamāścyōtanaṁ hanti sēkastu balavattaram ||44||
View original
यथादोषोपयुक्तं तु नातिप्रबलमोजसा |
रोगमाश्च्योतनं हन्ति सेकस्तु बलवत्तरम् ||४४||
idānīmāścyōtanasēkāvāha- yathādōṣōpayuktamityādi| yathādōṣōpayuktamiti vātādijē nētrarōgē vātādiharadravyasiddhamāścyōtanamityarthaḥ| nātiprabalaṁ nātyutkaṭaṁ rōgam| ōjasā śaktyā| sēkastu balavattaramiti yathādōṣōpayuktaḥ pariṣēkaḥ punarbalavattaramiti prabalaṁ rōgaṁ hanti| tau cāścyōtanasēkau caturthē'hanyāgatarōgalakṣaṇē prayōktavyau| tathā ca vidēhaḥ- “prāgēvākṣyāmayē kāryaṁ trirātraṁ laghubhōjanam| upavāsastryahaṁ vā syānnaktaṁ vā'pyaśanaṁ tryaham|| tataścaturthē divasē vyādhiṁ sañjātalakṣaṇam| samīkṣyāścyōtanaiḥ sēkairyathāsvamupapādayēt”- iti||44||
Adhikarana 32 (45) · Śloka 45
tau tridhaivōpayujyētē rōgēṣu puṭapākavat |45|
View original
तौ त्रिधैवोपयुज्येते रोगेषु पुटपाकवत् |४५|
tāvityādi| tau āścyōtanasēkau| tridhaivēti snēhanalēkhanarōpaṇabhēdēna puṭapākavattriprakārāvityarthaḥ| tayōśca pēṣaṇālōḍanārthaṁ dravāṇi puṭapākōktānyēva| tayōrēva samyagyōgō hīnayōgō mithyāyōgaśca puṭapākavat| āścyōtanasya dhāraṇakālaḥ puṭapākavat| pariṣēkasya punarihaivāgrē dhāraṇakālaṁ kathayiṣyāmaḥ| kēcidāścyōtanasēkayōḥ puṭapākād dviguṇaṁ kālaṁ manyantē| tanna, ‘sēkasya dviguṇaḥ kālaḥ puṭapākāt parō mata’ ityatrōktēna saha virōdhāpattēḥ|45|-
Adhikarana 33 (45) · Śloka 46
lēkhanē sapta cāṣṭau vā bindavaḥ snaihikē daśa ||45||
āścyōtanē prayōktavyā dvādaśaiva tu rōpaṇē |46|
View original
लेखने सप्त चाष्टौ वा बिन्दवः स्नैहिके दश ||४५||
आश्च्योतने प्रयोक्तव्या द्वादशैव तु रोपणे |४६|
lēkhanādīnāmāścyōtanānāṁ bindusaṅkhyāmāha- lēkhanē sapta cāṣṭau vētyādi| lēkhanē lēkhanāścyōtanē saptāṣṭau vā bindavaḥ||45||-
Adhikarana 34 (46) · Śloka 46
sēkasya dviguṇaḥ kālaḥ puṭapākāt parō mataḥ ||46||
View original
सेकस्य द्विगुणः कालः पुटपाकात् परो मतः ||४६||
idānīṁ pariṣēkasya dhāraṇakālamāha- sēkasyētyādi| tatra lēkhanapariṣēkasya vākśatadvayaṁ dhāraṇakālaḥ, snēhanasya vākśatacatuṣṭayaṁ, rōpaṇasya ṣaḍvākśatāni||46||
Adhikarana 35 (47) · Śloka 47
athavā kāryanirvr̥ttērupayōgō yathākramam |47|
View original
अथवा कार्यनिर्वृत्तेरुपयोगो यथाक्रमम् |४७|
pakṣāntaramāha- athavētyādi| kāryanirvr̥ttiḥ vyādhērupaśamaḥ prakr̥tivarṇōpapattiḥ kriyāpāṭavaṁ vēdanōpaśamaśca kāryaṁ, tasya niṣpattiḥ kāryanirvr̥ttiḥ| yathākramaṁ śanaiḥ śanairityarthaḥ| ayaṁ kāryanirvr̥ttilakṣaṇō dhāraṇakāla āścyōtanasēkayōḥ| anyē tu sarvēṣāṁ tarpaṇādīnāmayaṁ dhāraṇakāla iti vadanti| aparē tu puṭapākasēkayōrayaṁ kālaḥ; tatra puṭapākasēkayōrdravyabhēdatō bhēdaḥ|47|-
Adhikarana 36 (47) · Śloka 47
pūrvāparāhṇē madhyāhnē rujākālēṣu cōbhayōḥ ||47||
View original
पूर्वापराह्णे मध्याह्ने रुजाकालेषु चोभयोः ||४७||
idānīmāścyōtanasēkayōryathādōṣaṁ prayōgakālamāha- pūrvāparāhṇa ityādi| kaphajē vyādhau pūrvāhṇē lēkhanāvāścyōtanasēkau prayōjyau, vātajē'parāhṇē snēhanau, raktapittajē madhyāhnē rōpaṇau| rujākālēṣu cētyāvasthikaḥ kālaḥ, tēna yadaiva rugutpadyatē tadaiva sēkāścyōtanau prayōjyau| ubhayōḥ āścyōtanasēkayōḥ| kēcit pariṣēkasyaivāyaṁ prayōgakāla iti kathayanti||47||
Adhikarana 37 (48) · Śloka 48
yōgāyōgāt snēhasēkē tarpaṇōktān pracakṣatē |48|
View original
योगायोगात् स्नेहसेके तर्पणोक्तान् प्रचक्षते |४८|
idānīṁ pariṣēkasya dravyaviśēṣakr̥tasya saṅkṣēpārthaṁ yōgāyōgalakṣaṇamāha- yōgāyōgānityādi| yōgaḥ samyagyōgaḥ, ayōgaḥ samyagyōgābhāvaḥ| tēnāyōgaśabdēna hīnamithyātiyōgāḥ prāpyantē, ataḥ pr̥thaṅnēhōktāḥ| anyē tu, ayōgē ityatra naśabdēnaiva hīnayōgamithyāyōgāvākṣiptau, atiyōgasya tu mātrākālābhyāmēva paryudāsaḥ kr̥ta iti| snaihikē kēvalaghr̥tapariṣēkē| tarpaṇōktān sukhasvapnāvabōdhitvamityādīn| idaṁ yōgāyōgalakṣaṇaṁ kēvalaṁ snēhapariṣēkasyaiva bōddhavyaṁ, kṣīrēkṣurasādikr̥tasya snēhanīyākhyapariṣēkasya yōgāyōgalakṣaṇaṁ puṭapākavat kathitam|48|-
Adhikarana 38 (47-50) · Śloka 51
rōgāñchirasi sambhūtān hatvā'tiprabalān guṇān ||48||
karōti śirasō bastiruktā yē mūrdhatailikāḥ |
śuddhadēhasya sāyāhnē yathāvyādhyaśitasya tu ||49||
r̥jvāsīnasya badhnīyādvastikōśaṁ tatō dr̥ḍham |
yathāvyādhiśr̥tasnēhapūrṇaṁ saṁyamya dhārayēt ||50||
tarpaṇōktaṁ daśaguṇaṁ yathādōṣaṁ vidhānavit |51|
View original
रोगाञ्छिरसि सम्भूतान् हत्वाऽतिप्रबलान् गुणान् ||४८||
करोति शिरसो बस्तिरुक्ता ये मूर्धतैलिकाः |
शुद्धदेहस्य सायाह्ने यथाव्याध्यशितस्य तु ||४९||
ऋज्वासीनस्य बध्नीयाद्वस्तिकोशं ततो दृढम् |
यथाव्याधिशृतस्नेहपूर्णं संयम्य धारयेत् ||५०||
तर्पणोक्तं दशगुणं यथादोषं विधानवित् |५१|
śirōbastimāha- rōgānityādi| atiprabalān śirasi sambhūtān rōgān śirōbhitāpādīn hatvā śirōbastiryē mūrdhatailikā guṇā uktāstān karōtīti sambandhaḥ| śirō'tra grīvāparyantaṁ grāhyaṁ, natu ṣaḍaṅgulōtsēdham| mūrdhatailikā guṇā śirōgatāṁstathā rōgānityādayaḥ śirasaḥ pratipūraṇaparyantā anāgatābādhapratiṣēdhōktāḥ| śuddhadēhasya vamanādibhirnirmalaśarīrasya; athavā śuddhadēhasya nasyādibhirviśuddhamastakasya, dēhāvayavē'pi dēhōpacārāt; athavā śiraḥśuddhāvapi dēhasya śuddhiriti| sāyāhnē dināvasānē| yathāvyādhyaśitasyēti vyādhipratyanīkaṁ bhuktavata ityarthaḥ| r̥jviti r̥ju yathā syādēvaṁ bastikōśaṁ badhnīyāt, ‘kēśānta’ iti śēṣaḥ| athavā r̥jviti āsīnasya viśēṣaṇam| bastikōśamityuktēnaiva paṭṭacēlikāmāṣacūrṇādikamākṣiptam| yathāvyādhiśr̥tasnēhapūrṇaṁ yathāvyādhidōṣadūṣyahitadravyasiddhasnēhapūrṇam| saṁyamya dhārayēt yāvat kēśabhūmērupari dvyaṅgulaṁ baddhvā dhārayēt| kiyatkālaṁ śirōbastiṁ dhārayēdityāha- tarpaṇōktamityādi| tarpaṇōktamakṣitarpaṇakathitakālaṁ daśaguṇaṁ śirōbastiravacāryaḥ| yathādōṣamiti tatra ṣaṇmātrāsahasrāṇi ślēṣmaṇi, aṣṭau sahasrāṇi pittē, daśasahasrāṇi vātē iti; aparaṁ ca vātarōgacikitsitē śirōgatavātaprastāvē vyākhyātam| kēcidamuṁ pāṭhamanyathā paṭhanti, sa cābhāvānna likhitaḥ||47-50||
Adhikarana 39 (51-52) · Śloka 52
vyaktarūpēṣu dōṣēṣu śuddhakāyasya kēvalē ||51||
nētra ēva sthitē dōṣē prāptamañjanamācarēt |
lēkhanaṁ rōpaṇaṁ cāpi prasādanamathāpi vā ||52||
View original
व्यक्तरूपेषु दोषेषु शुद्धकायस्य केवले ||५१||
नेत्र एव स्थिते दोषे प्राप्तमञ्जनमाचरेत् |
लेखनं रोपणं चापि प्रसादनमथापि वा ||५२||
idānīmañjanasyāvasthikaṁ kālamuddiśannāha- vyaktarūpēṣvityādi| vyaktarūpēṣu sāmatāpagamēna vyaktātmarūpaprāptēṣu| śuddhakāyasya sirāvyadhivirēcananirūhaśirōvirēcanairhr̥tamaladēhasya| kēvalē anyadōṣāsaṁsr̥ṣṭē| nētrē ēva sthitē akṣigōlakatvaṅmātrasthitē, na punaḥ pakṣmādyāśritē| prāptaṁ yuktam| kēcit ‘dōṣēṣu’ ityatra ‘rōgēṣu’ iti paṭhanti, rōgaśabdō dōṣēṣvapi vartatē iti vyākhyānayanti| idānīmañjanabhēdaṁ nirdiśannāha- lēkhanamityādi||51-52||
Adhikarana 40 (53) · Śloka 53
tatra pañca rasān vyastānādyaikarasavarjitān |
pañcadhā lēkhanaṁ yuñjyādyathādōṣamatandritaḥ ||53||
View original
तत्र पञ्च रसान् व्यस्तानाद्यैकरसवर्जितान् |
पञ्चधा लेखनं युञ्ज्याद्यथादोषमतन्द्रितः ||५३||
lēkhanamāha- tatrētyādi| pañcarasān pañcarasadravyāṇītyarthaḥ| ādyaikarasavarjitān madhurarasavarjitān| pañcadhēti vātapittaślēṣmaraktasannipātabhēdēna| yathādōṣaṁ dōṣānatikramēṇa| tatra vātē amlalavaṇau, pittē tiktakaṣāyau, ślēṣmaṇi kaṭutiktakaṣāyāḥ, raktē pittavat, sannipātē rasadvayaṁ trayaṁ vā| sannipātēnaiva saṁsargō'varuddhaḥ, atō'tra pr̥thaṅnōktaḥ| lēkhanaṁ dōṣasrāvaṇānnayanasya riktīkaraṇam||53||
Adhikarana 41 (54) · Śloka 54
nētravartmasirākōśasrōtaḥśr̥ṅgāṭakāśritam |
mukhanāsākṣibhirdōṣamōjasā srāvayēttu tat ||54||
View original
नेत्रवर्त्मसिराकोशस्रोतःशृङ्गाटकाश्रितम् |
मुखनासाक्षिभिर्दोषमोजसा स्रावयेत्तु तत् ||५४||
lēkhanaṁ yathā dōṣasya srāvaṇaṁ kurutē tathā darśayannāha- nētrētyādi| nētravartmanōryāḥ sirā yaśca kōśō yāni ca srōtāṁsi tatra sthitaṁ dōṣaṁ, tathā śr̥ṅgāṭakamarmāśritaṁ ca dōṣaṁ tallēkhanāñjanaṁ mukhādibhirōjasā prabhāvēṇa srāvayēditi piṇḍārthaḥ||54||
Adhikarana 42 (55) · Śloka 55
kaṣāyaṁ tiktakaṁ vā'pi sasnēhaṁ rōpaṇaṁ matam |
tatsnēhaśaityādvarṇyaṁ syāddr̥ṣṭēśca balavardhanam ||55||
View original
कषायं तिक्तकं वाऽपि सस्नेहं रोपणं मतम् |
तत्स्नेहशैत्याद्वर्ण्यं स्याद्दृष्टेश्च बलवर्धनम् ||५५||
rōpaṇamāha- kaṣāyētyādi| sasnēham īṣadghr̥tayuktam||55||
Adhikarana 43 (56) · Śloka 56
madhuraṁ snēhasampannamañjanaṁ tu prasādanam |
dr̥ṣṭidōṣaprasādārthaṁ snēhanārthaṁ ca taddhitam ||56||
View original
मधुरं स्नेहसम्पन्नमञ्जनं तु प्रसादनम् |
दृष्टिदोषप्रसादार्थं स्नेहनार्थं च तद्धितम् ||५६||
prasādanamāha- madhuramityādi| dr̥ṣṭidōṣaprasādārthaṁ dr̥ṣṭisthadōṣaprasādārthamityarthaḥ||56||
Adhikarana 44 (57) · Śloka 57
yathādōṣaṁ prayōjyāni tāni rōgaviśāradaiḥ |
añjanāni yathōktāni prāhṇasāyāhnarātriṣu ||57||
View original
यथादोषं प्रयोज्यानि तानि रोगविशारदैः |
अञ्जनानि यथोक्तानि प्राह्णसायाह्नरात्रिषु ||५७||
yathētyādi| tāni yathōktāni lēkhanādīnyañjanāni rōgaviśāradairvaidyairyathādōṣaṁ prāhṇasāyāhnarātriṣu prayōjyānīti piṇḍārthaḥ| tatra pūrvāhṇē ślēṣmarōgē lēkhanāñjanaṁ, sāyāhnē vātajē, rātrau pittajē| anyē tu ādau śōdhanāñjanaṁ, tatō rōpaṇaṁ; aparē tu prasādanamiti vadanti| aparamapi r̥tubhēdādarthāntaramasti, tacca vistarabhayānna likhitam||57||
Adhikarana 45 (58) · Śloka 58
guṭikārasacūrṇāni trividhānyañjanāni tu |
yathāpūrvaṁ balaṁ tēṣāṁ śrēṣṭhamāhurmanīṣiṇaḥ ||58||
View original
गुटिकारसचूर्णानि त्रिविधान्यञ्जनानि तु |
यथापूर्वं बलं तेषां श्रेष्ठमाहुर्मनीषिणः ||५८||
idānīmapyēkaikamañjanaṁ guṭikādibhēdāttriprakāramiti darśayannāha- guṭikārasētyādi| rasō'tra ghanarasō rasakriyētyarthaḥ| yathāpūrvaṁ balaṁ tēṣāmiti ētēnaitaduktaṁ bhavati- mahābalānāṁ rōgāṇāṁ guṭikāñjanaṁ, madhyānāṁ rasakriyāñjanaṁ, hīnānāṁ cūrṇāñjanam||58||
Adhikarana 46 (59) · Śloka 59
harēṇumātrā vartiḥ syāllēkhanasya pramāṇataḥ |
prasādanasya cādhyardhā dviguṇā rōpaṇasya ca ||59||
View original
हरेणुमात्रा वर्तिः स्याल्लेखनस्य प्रमाणतः |
प्रसादनस्य चाध्यर्धा द्विगुणा रोपणस्य च ||५९||
idānīṁ pramāṇāvasaraḥ- harēṇumātrā vartirityādi| harēṇuḥ vartulakalāyaḥ, adhyardhā sārdhakalāyapramāṇētyarthaḥ, dviguṇā dvikalāyapramāṇētyarthaḥ||59||
Adhikarana 47 (60) · Śloka 60
rasāñjanasya mātrā tu yathāvartimitā matā |60|
View original
रसाञ्जनस्य मात्रा तु यथावर्तिमिता मता |६०|
guṭikāñjanapramāṇamabhidhāya rasakriyāñjanapramāṇamāha- rasāñjanasyētyādi| rasāñjanasya rasakriyāñjanasya, ‘rasāñjanadravyasya’ ityēkē, tanmatē rasakriyāñjanapramāṇamanyatrānvēṣaṇīyam| yathāvartimitā matā iti yathāsvavartipramāṇamātrētyarthaḥ| tatra lēkhanarasakriyāñjanasya lēkhanavartivat pramāṇaṁ, rōpaṇasya rōpaṇavartivat, prasādanasya prasādanavartivat|60|-
Adhikarana 48 (60) · Śloka 60
dvitricatuḥśalākāśca cūrṇasyāpyanupūrvaśaḥ ||60||
View original
द्वित्रिचतुःशलाकाश्च चूर्णस्याप्यनुपूर्वशः ||६०||
cūrṇāñjanapramāṇamāha- dvitricaturityādi| anupūrvaśō lēkhanādīnāmañjanānāmānupūrvyēṇētyarthaḥ| tatra śalākādvayaṁ lēkhanacūrṇasya, tisrō rōpaṇasya, catasraḥ prasādanasya||60||
Adhikarana 49 (61) · Śloka 62
tēṣāṁ tulyaguṇānyēva vidadhyādbhājanānyapi |
sauvarṇaṁ rājataṁ śārṅgaṁ tāmraṁ vaidūryakāṁsyajam ||61||
āyasāni ca yōjyāni śalākāśca yathākramam |62|
View original
तेषां तुल्यगुणान्येव विदध्याद्भाजनान्यपि |
सौवर्णं राजतं शार्ङ्गं ताम्रं वैदूर्यकांस्यजम् ||६१||
आयसानि च योज्यानि शलाकाश्च यथाक्रमम् |६२|
idānīmañjanāni kiṅguṇē kimmayē pātrē sthāpayitavyāni, tathā kiṅguṇāni kimmayaśalākānītyāha- tēṣāmityādi| tulyaguṇānīti sauvarṇē madhuraṁ, rājatē amlaṁ, śārṅgē mēṣaśr̥ṅgamayē lavaṇaṁ, tāmrē lōhamayē vā kaṣāyaṁ, vaidūryē kaṭukaṁ, kāṁsyē tiktaṁ, śītāñjanaṁ tu nalādimayē, ēvaṁ samānaguṇāni bhājanāni vidadhyāt kuryāt| śalākāścaiṣāṁ bhājanadravyaguṇēna yathākramamēva vyākhyātāḥ||61||-
Adhikarana 50 (62) · Śloka 63
vaktrayōrmukulākārā kalāyaparimaṇḍalā ||62||
aṣṭāṅgulā tanurmadhyē sukr̥tā sādhunigrahā |63|
View original
वक्त्रयोर्मुकुलाकारा कलायपरिमण्डला ||६२||
अष्टाङ्गुला तनुर्मध्ये सुकृता साधुनिग्रहा |६३|
tāsāṁ śalākānāmākāramuddiśannāha- vaktrayōrmukulākārētyādi| mukulākārā mallikādimukulasyēva nirgacchatō yadvanmukhaṁ tadākārā; kalāyaparimaṇḍalatvēna tīkṣṇāgratvaniṣēdhaḥ; sukr̥tā karkaśādidōṣarahitā; sādhunigrahā sukhagrahētyarthaḥ||62||-
Adhikarana 51 (63) · Śloka 63
audumbaryaśmajā vā'pi śārīrī vā hitā bhavēt ||63||
View original
औदुम्बर्यश्मजा वाऽपि शारीरी वा हिता भवेत् ||६३||
idānīṁ tāmrādijānāṁ śalākānāṁ hitatvaṁ pratipādayannāha- audumbarītyādi| audumbarī tāmramayī, aśmajā vaidūryādipāṣāṇajā, śārīrī śr̥ṅgādijā, apiśabdāt suvarṇādijā'pi hitētyarthaḥ| tathā ca tantrāntarē,- “āyasī rōpaṇē, tāmrā lēkhyē, haimī prasādanē| śēṣā api yathādōṣaṁ prayōjyā rasakōvidaiḥ”- iti| kēcit śārīrīśabdēna aṅgulimācakṣatē, tannēcchati gayī||63||
Adhikarana 52 (64-65) · Śloka 65
vāmēnākṣi vinirbhujya hastēna susamāhitaḥ |
śalākayā dakṣiṇēna kṣipēt kānīnamañjanam ||64||
āpāṅgyaṁ vā yathāyōgaṁ kuryāccāpi gatāgatam |
vartmōpalēpi vā yattadaṅgulyaiva prayōjayēt ||65||
View original
वामेनाक्षि विनिर्भुज्य हस्तेन सुसमाहितः |
शलाकया दक्षिणेन क्षिपेत् कानीनमञ्जनम् ||६४||
आपाङ्ग्यं वा यथायोगं कुर्याच्चापि गतागतम् |
वर्त्मोपलेपि वा यत्तदङ्गुल्यैव प्रयोजयेत् ||६५||
vāmēnētyādi| nirbhujya vakrīkr̥tya| kanīnyāṁ nāsāsamīpē nētrāvayavē añjanaṁ kānīnaṁ, taccāñjanaṁ kanīnakapradēśādapāṅgaṁ nayēt, āpāṅgyaṁ cēti apāṅgē nētrāntē bhavam āpāṅgyaṁ, taccāpāṅgapradēśāt kanīnakapradēśaṁ nayēt| paraṁ yathāyōgaṁ yathā'tiyōgahīnayōgau na bhavata ityarthaḥ| ēvaṁ gatāgatamapi kuryāt| ētacchalākayā antarnayanamañjanapraṇidhānaṁ bōddhavyam| antarnayanapraṇidhānamabhidhāya bahirañjanapraṇidhānamāha- vartmētyādi| vartmōpalēpi vartmōpalēpanayōgyam||64-65||
Adhikarana 53 (66) · Śloka 66
akṣi nātyantayōrañjyādbādhamānō'pi vā bhiṣak |66|
View original
अक्षि नात्यन्तयोरञ्ज्याद्बाधमानोऽपि वा भिषक् |६६|
akṣītyādi| antayōḥ kanīnakāpāṅgayōḥ| nātyañjyāt īṣadañjyāt, kṣatabhayāt| bādhamānō'pi vēti bādhāṁ kurvan vaidyō vā nāñjyādityarthaḥ| ‘akṣi nātyantayōrañjyāt’ ityatra ‘nātyantamañjayēdakṣi’ iti kēcit paṭhanti; tatra ca pāṭhē sarvatrāpyatyantāñjananiṣēdhaḥ kr̥tō bhavati|66|-
Adhikarana 54 (66) · Śloka 67
na cānirvāntadōṣē'kṣṇi dhāvanaṁ samprayōjayēt ||66||
dōṣaḥ pratinivr̥ttaḥ san hanyād dr̥ṣṭērbalaṁ tathā |67|
View original
न चानिर्वान्तदोषेऽक्ष्णि धावनं सम्प्रयोजयेत् ||६६||
दोषः प्रतिनिवृत्तः सन् हन्याद् दृष्टेर्बलं तथा |६७|
idānīmakālē prakṣālananiṣēdhamāha- na cētyādi| na cānirvāntadōṣē iti niścayēna samyagyōgēna na vāntō'śrudūṣikādirūpō dōṣō yēna tasminnityarthaḥ| dhāvanaṁ na samprayōjayēt prakṣālanaṁ na prayōjayēt, dōṣapratyāvr̥ttihētutvāt| akālaprakṣālanāt kiṁ syādityāha- dōṣa ityādi| pratinivr̥ttaḥ punarāvr̥ttaḥ| tathētyakālaprakṣālanaprakārēṇētyarthaḥ||66||-
Adhikarana 55 (67) · Śloka 68
gatadōṣamapētāśru paśyēdyat samyagambhasā ||67||
prakṣālyākṣi yathādōṣaṁ kāryaṁ pratyañjanaṁ tataḥ |68|
View original
गतदोषमपेताश्रु पश्येद्यत् सम्यगम्भसा ||६७||
प्रक्षाल्याक्षि यथादोषं कार्यं प्रत्यञ्जनं ततः |६८|
kīdr̥śaṁ punaścakṣuḥ prakṣālyamityāha- gatadōṣamityādi| pratyañjanaṁ tīkṣṇāñjanēna kaṭubhūtanayanasya yadañjanaṁ śītaṁ, tathā śītēna jaḍībhūtanayanasya yattīkṣṇamañjanamityarthaḥ| kēcidamuṁ pāṭhaṁ na paṭhanti, tannēcchati gayī||67||-
Adhikarana 56 (68-69) · Śloka 69
śramōdāvartaruditamadyakrōdhabhayajvaraiḥ ||68||
vēgāghātaśirōdōṣaiścārtānāṁ nēṣyatē'ñjanam |
rāgaruktimirāsrāvaśūlasaṁrambhasambhavāt ||69||
View original
श्रमोदावर्तरुदितमद्यक्रोधभयज्वरैः ||६८||
वेगाघातशिरोदोषैश्चार्तानां नेष्यतेऽञ्जनम् |
रागरुक्तिमिरास्रावशूलसंरम्भसम्भवात् ||६९||
idānīmañjanasya pūrvāhṇādikān kālān sāmānyēna svasthāturayōḥ pratipādya, āvasthikēṣu kālēṣvañjananiṣēdhamāha- śramōdāvartētyādi| śramādibhirārtānāṁ puruṣāṇāmañjanaṁ nēṣyata iti sambandhaḥ| kēcidatra ‘śāntē bhītē praruditē madyapītē navajvarē| uṣṇē vēgābhighātē ca nāñjanaṁ sampraśasyatē’ iti paṭhanti, tatrāpi sa ēvārthaḥ| kasmācchramādibhirārtānāmañjanaṁ nēṣyata ityāha- rāgarugityādi| saṁrambhaḥ śvayathuḥ||68-69||
Adhikarana 57 (70-73) · Śloka 73
nidrākṣayē kriyāśaktiṁ, pravātē dr̥gbalakṣayam |
rajōdhūmahatē rāgasrāvādhīmanthasambhavam ||70||
saṁrambhaśūlau nasyāntē, śirōruji śirōrujam |
śiraḥsnātē'tiśītē ca ravāvanuditē'pi ca ||71||
dōṣasthairyādapārthaṁ syāddōṣōtklēśaṁ karōti ca |
ajīrṇē'pyēvamēva syāt srōtōmārgāvarōdhanāt ||72||
dōṣavēgōdayē dattaṁ kuryāttāṁstānupadravān |
tasmāt pariharan dōṣānañjanaṁ sādhu yōjayēt ||73||
View original
निद्राक्षये क्रियाशक्तिं, प्रवाते दृग्बलक्षयम् |
रजोधूमहते रागस्रावाधीमन्थसम्भवम् ||७०||
संरम्भशूलौ नस्यान्ते, शिरोरुजि शिरोरुजम् |
शिरःस्नातेऽतिशीते च रवावनुदितेऽपि च ||७१||
दोषस्थैर्यादपार्थं स्याद्दोषोत्क्लेशं करोति च |
अजीर्णेऽप्येवमेव स्यात् स्रोतोमार्गावरोधनात् ||७२||
दोषवेगोदये दत्तं कुर्यात्तांस्तानुपद्रवान् |
तस्मात् परिहरन् दोषानञ्जनं साधु योजयेत् ||७३||
idānīṁ sāmānyēnāñjanavaiguṇyēna vyāpadaḥ pradarśya prativaiguṇyaṁ vyāpada āha- nidrākṣayē ityādi| kriyāśaktiṁ nimēṣōnmēṣaṇādīnāmaśaktim ‘añjanaṁ karōti’ ityadhyāhāryam| kēcit kriyāsaṅgamiti paṭhanti| pravātē ityādi| dr̥gbalaṁ dr̥ṣṭērbalamityarthaḥ| saṁrambhaḥ śvayathuḥ| apārtham akiñcitkaram| ētaduktaṁ bhavati- ētaiḥ snānādibhiḥ sthirīkr̥tasya dōṣasya nirharaṇaṁ kartumañjanaṁ na śankōtītyarthaḥ| ēvamēvētyapārthakamañjanaṁ syāt dōṣōtklēśaṁ ca karōtītyarthaḥ| upadravān rāgaśōphādikān| sādhu yōjayēditi dēśakālāvasthāpēkṣamityarthaḥ||70-73||
Adhikarana 58 (74) · Śloka 74
lēkhanasya viśēṣēṇa kāla ēṣa prakīrtitaḥ |74|
View original
लेखनस्य विशेषेण काल एष प्रकीर्तितः |७४|
lēkhanasyētyādi| lēkhanasya lēkhanāñjanasyaiṣa pūrvōktaḥ pratiṣēdhakālaḥ|74|-
Adhikarana 59 (74) · Śloka 75
vyāpadaśca jayēdētāḥ sēkāścyōtanalēpanaiḥ ||74||
yathāsvaṁ dhūmakavalairnasyaiścāpi samutthitāḥ |75|
View original
व्यापदश्च जयेदेताः सेकाश्च्योतनलेपनैः ||७४||
यथास्वं धूमकवलैर्नस्यैश्चापि समुत्थिताः |७५|
akālāñjanakr̥tānāṁ vyāpadāṁ cikitsitamāha- vyāpada ityādi| ētā rāgarujādyāḥ samutthitā vyāpadō yathāsvaṁ sēkādibhirjayēditi sambandhaḥ||74||-
Adhikarana 60 (75) · Śloka 76
viśadaṁ laghvanāsrāvi kriyāpaṭu sunirmalam ||75||
saṁśāntōpadravaṁ nētraṁ viriktaṁ samyagādiśēt |76|
View original
विशदं लघ्वनास्रावि क्रियापटु सुनिर्मलम् ||७५||
संशान्तोपद्रवं नेत्रं विरिक्तं सम्यगादिशेत् |७६|
idānīṁ lēkhanāñjanasya samyagyōgalakṣaṇamāha- viśadamityādi||75||-
Adhikarana 61 (76) · Śloka 77
jihmaṁ dāruṇadurvarṇaṁ srastaṁ rūkṣamatīva ca ||76||
nētraṁ virēkātiyōgē syandatē cātimātraśaḥ |77|
View original
जिह्मं दारुणदुर्वर्णं स्रस्तं रूक्षमतीव च ||७६||
नेत्रं विरेकातियोगे स्यन्दते चातिमात्रशः |७७|
lēkhanāñjanasyātiyōgalakṣaṇamāha- jihmamityādi| jihmaṁ vakraṁ, dāruṇaṁ kaṭhinaṁ, syandatē sravati||76||-
Adhikarana 62 (77) · Śloka 77
tatra santarpaṇaṁ kāryaṁ vidhānaṁ cānilāpaham ||77||
View original
तत्र सन्तर्पणं कार्यं विधानं चानिलापहम् ||७७||
lēkhanāñjanātiyōgapratīkāramāha- tatrētyādi| tatrēti lēkhanāñjanātiyōgē ityarthaḥ||77||
Adhikarana 63 (78) · Śloka 78
akṣi mandaviriktaṁ syādudagrataradōṣavat |78|
View original
अक्षि मन्दविरिक्तं स्यादुदग्रतरदोषवत् |७८|
lēkhanāñjanasya hīnayōgamāha- akṣi mandaviriktamityādi| udagrataradōṣavat utkaṭataradōṣayuktam|78|-
Adhikarana 64 (78) · Śloka 78
dhūmanasyāñjanaistatra hitaṁ dōṣāvasēcanam ||78||
View original
धूमनस्याञ्जनैस्तत्र हितं दोषावसेचनम् ||७८||
hīnayōgapratīkāramāha- dhūmanasyāñjanairityādi| kēcidatra ‘nasyadhūmāñjanālēpairjayēcchlēṣmāṇamīritam’ iti pāṭhaṁ paṭhanti; tatrāpi sa ēvārthaḥ||78||
Adhikarana 65 (79) · Śloka 79
snēhavarṇabalōpētaṁ prasannaṁ dōṣavarjitam |
jñēyaṁ prasādanē samyagupayuktē'kṣi nirvr̥tam ||79||
View original
स्नेहवर्णबलोपेतं प्रसन्नं दोषवर्जितम् |
ज्ञेयं प्रसादने सम्यगुपयुक्तेऽक्षि निर्वृतम् ||७९||
prasādanāñjanasya samyagyōgamāha- snēhētyādi| nirvr̥taṁ sarvakriyākṣamam, upaśāntōpadravamiti yāvat||79||
Adhikarana 66 (80) · Śloka 80
kiñjiddhīnavikāraṁ syāttarpaṇāddhi kr̥tādati |80|
View original
किञ्जिद्धीनविकारं स्यात्तर्पणाद्धि कृतादति |८०|
prasādanāñjanātiyōgamāha- kiñcidityādi| tarpaṇādatikr̥tāt sakr̥datikr̥tē prasādanāñjanē kiñciddhīnavikāraṁ cakṣuḥ syāditi tātparyārthaḥ|80|-
Adhikarana 67 (80) · Śloka 80
tatra dōṣaharaṁ rūkṣaṁ bhēṣajaṁ śasyatē mr̥du ||80||
View original
तत्र दोषहरं रूक्षं भेषजं शस्यते मृदु ||८०||
prasādanāñjanātiyōgacikitsāmāha- tatrētyādi| dōṣaharaṁ kaphaharamityarthaḥ| mr̥du mr̥duvīryaṁ śītavīryamityarthaḥ; uṣṇēna hi nayanaṁ duṣyati na tu prasādyatē||80||
Adhikarana 68 (81) · Śloka 81
sādhāraṇamapi jñēyamēvaṁ rōpaṇalakṣaṇam |
prasādanavadācaṣṭē tasmin yuktē'tibhēṣajam ||81||
View original
साधारणमपि ज्ञेयमेवं रोपणलक्षणम् |
प्रसादनवदाचष्टे तस्मिन् युक्तेऽतिभेषजम् ||८१||
idānīṁ rōpaṇāñjanasya samyagyōgamatiyōgaṁ cātidēśēnāha- sādhāraṇamityādi| ēvaṁ rōpaṇalakṣaṇamiti prasādanāñjanasya samyagyōgātiyōgaprakārēṇa rōpaṇāñjanasya samyagyōgātiyōgalakṣaṇaṁ jñēyam| paraṁ sādhāraṇaṁ nātisnigdharūkṣamiti yāvat| anyē tu rōpaṇalakṣaṇamēvaṁ prasādanāñjanavyañjanēna sādhāraṇaṁ samānaṁ jñēyamiti vyākhyānayanti| rōpaṇāñjanātiyōgē cikitsāmāha- prasādanavadityādi| tasmin rōpaṇāñjanē'tiprayuktē prasādanavat prasādanāñjanātiyōgavadbhēṣajamācaṣṭē brūyāditi piṇḍārthaḥ||81||
Adhikarana 69 (82) · Śloka 82
snēhanaṁ rōpaṇaṁ vā'pi hīnayuktamapārthakam |82|
View original
स्नेहनं रोपणं वाऽपि हीनयुक्तमपार्थकम् |८२|
idānīṁ prasādanarōpaṇayōrhīnayōgamāha- snēhanamityādi| snēhanaṁ prasādanāñjanam| apārthakam akiñcitkaram|82|-
Adhikarana 70 (82) · Śloka 82
kartavyaṁ mātrayā tasmādañjanaṁ siddhimicchatā ||82||
View original
कर्तव्यं मात्रया तस्मादञ्जनं सिद्धिमिच्छता ||८२||
kartavyamityādi| mātrayēti yathā hīnātiyōgau na bhavataḥ| siddhiṁ vikāranivr̥ttim| asyāgrē vidyamānapustakēṣu ‘dhūmairnasyāñjanairvā'pi dōṣaśēṣaṁ śamaṁ nayēt’ iti pāṭhō vidyatē, sa jējjaṭādibhirna paṭhitaḥ, tasmānna paṭhitavyaḥ||82||
Adhikarana 71 (83) · Śloka 83
puṭapākakriyadyāsu kriyāsvēṣai(kai)va kalpanā |
sahasraśaścāñjanēṣu bījēnōktēna pūjitāḥ ||83||
View original
पुटपाकक्रियद्यासु क्रियास्वेषै(कै)व कल्पना |
सहस्रशश्चाञ्जनेषु बीजेनोक्तेन पूजिताः ||८३||
idānīmañjanōktēna madhurarasavarjapañcarasēna lēkhanāñjanakalpanābījēna, tathā tiktakaṣāyēṇa sasnēhēna rōpaṇāñjanakalpanābījēna, tathā madhurarasēna snēhasampannēna prasādanāñjanakalpanābījēna, puṭapākādyāsu kriyāsvañjanēṣvapi lēkhanarōpaṇaprasādanakalpanāḥ sahasraprakārāḥ kalpanīyā ityāha- puṭapākētyādi| añjanēṣūktēna lēkhanarōpaṇaprasādanākhyēna bījēna puṭapākakriyādyāsu kriyāsu tathā'nuktēṣvañjanēṣvapyauṣadhakalpanāḥ lēkhanarōpaṇaprasādanākhyāḥ sahasraśaḥ pūjitā iti piṇḍārthaḥ| puṭapākakriyādyāsvityatra ādiśabdāt sēkāścyōtanādayō gr̥hyantē| anyē tvañjanōktēna hīnayōgātiyōgacikitsābījēna puṭapākādihīnātiyōgacikitsitaṁ vyācakṣatē, tannēcchati gayī||83||
Adhikarana 72 (84) · Śloka 84
dr̥ṣṭērbalavivr̥ddhyarthaṁ yāpyarōgakṣayāya ca |
rājārhānyañjanāgryāṇi nibōdhēmānyataḥ param ||84||
View original
दृष्टेर्बलविवृद्ध्यर्थं याप्यरोगक्षयाय च |
राजार्हान्यञ्जनाग्र्याणि निबोधेमान्यतः परम् ||८४||
idānīṁ rōgāpaharaṇaprayōgāṇyañjanānyabhidhāya svasthāturahitānyañjanānyāha- dr̥ṣṭērbalavivr̥ddhyarthamityādi| dr̥ṣṭirmasuradalamātrā tacchaktibalādhānārthaṁ svasthēna prasādāñjanaṁ kāryam, āturēṇa yāpyarōgaprasādanāñjanaṁ kāryaṁ; yāpyarōgāśca ‘sampaśyataḥ ṣaḍapi yē'bhihitāstu kācā’ ityādiprōktāḥ| kēcitpāpmarōgakṣayāya cēti paṭhanti, pāpmaśabdēna ca srāvaṇaṁ kathayanti||84||
Adhikarana 73 (85-93) · Śloka 93
aṣṭau bhāgānañjanasya nīlōtpalasamatviṣaḥ |
audumbaraṁ śātakumbhaṁ rājataṁ ca samāsataḥ ||85||
ēkādaśaitān bhāgāṁstu yōjayēt kuśalō bhiṣak |
mūṣākṣiptaṁ tadādhmātamāvr̥taṁ jātavēdasi ||86||
khadirāśmantakāṅgārairgōśakr̥dbhirathāpi vā |
gavāṁ śakr̥drasē mūtrē dadhni sarpiṣi mākṣikē ||87||
tailamadyavasāmajjasarvagandhōdakēṣu ca |
drākṣārasēkṣutriphalārasēṣu suhimēṣu ca ||88||
sārivādikaṣāyē ca kaṣāyē cōtpalādikē |
niṣēcayēt pr̥thak cainaṁ dhmātaṁ dhmātaṁ punaḥ punaḥ ||89||
tatō'ntarīkṣē saptāhaṁ plōtabaddhaṁ sthitaṁ jalē |
viśōṣya cūrṇayēnmuktāṁ sphaṭikaṁ vidrumaṁ tathā ||90||
kālānusārivāṁ cāpi śucirāvāpya yōgataḥ |
ētaccūrṇāñjanaṁ śrēṣṭhaṁ nihitaṁ bhājanē śubhē ||91||
dantasphaṭikavaidūryaśaṅkhaśailāsanōdbhavē |
śātakumbhē'tha śārṅgē vā rājatē vā susaṁskr̥tē |
sahasrapākavat pūjāṁ kr̥tvā rājñaḥ prayōjayēt ||92||
tēnāñjitākṣō nr̥patirbhavēt sarvajanapriyaḥ |
adhr̥ṣyaḥ sarvabhūtānāṁ dr̥ṣṭirōgavivarjitaḥ ||93||
View original
अष्टौ भागानञ्जनस्य नीलोत्पलसमत्विषः |
औदुम्बरं शातकुम्भं राजतं च समासतः ||८५||
एकादशैतान् भागांस्तु योजयेत् कुशलो भिषक् |
मूषाक्षिप्तं तदाध्मातमावृतं जातवेदसि ||८६||
खदिराश्मन्तकाङ्गारैर्गोशकृद्भिरथापि वा |
गवां शकृद्रसे मूत्रे दध्नि सर्पिषि माक्षिके ||८७||
तैलमद्यवसामज्जसर्वगन्धोदकेषु च |
द्राक्षारसेक्षुत्रिफलारसेषु सुहिमेषु च ||८८||
सारिवादिकषाये च कषाये चोत्पलादिके |
निषेचयेत् पृथक् चैनं ध्मातं ध्मातं पुनः पुनः ||८९||
ततोऽन्तरीक्षे सप्ताहं प्लोतबद्धं स्थितं जले |
विशोष्य चूर्णयेन्मुक्तां स्फटिकं विद्रुमं तथा ||९०||
कालानुसारिवां चापि शुचिरावाप्य योगतः |
एतच्चूर्णाञ्जनं श्रेष्ठं निहितं भाजने शुभे ||९१||
दन्तस्फटिकवैदूर्यशङ्खशैलासनोद्भवे |
शातकुम्भेऽथ शार्ङ्गे वा राजते वा सुसंस्कृते |
सहस्रपाकवत् पूजां कृत्वा राज्ञः प्रयोजयेत् ||९२||
तेनाञ्जिताक्षो नृपतिर्भवेत् सर्वजनप्रियः |
अधृष्यः सर्वभूतानां दृष्टिरोगविवर्जितः ||९३||
tānyañjanāni darśayannāha- aṣṭāvityādi| añjanasya sauvīrāñjanasya, srōtōjarasāñjanasyētyanyē; nīlōtpalasamatviṣaḥ nīlōtpalavarṇasyētyarthaḥ; ‘nīlōtpalasugandhinaḥ’ iti kēcit paṭhanti| audumbaraṁ tāmrabhāgaṁ, śātakumbhaṁ suvarṇabhāgaṁ, rājataṁ rūpyabhāgam, ētēna tāmrādīnāṁ pratyēkamēkaikaṁ bhāgaṁ, ēvamēkādaśa bhāgāḥ pūryantē| mūṣā mr̥tkalpitā; sā tu dhātuvādināṁ gr̥hē prasiddhā| āvr̥taṁ vilīnaṁ, jātavēdasi agnau, aṅgāraiḥ dagdhanirvāpitakr̥ṣṇavarṇakāṣṭhakhaṇḍaiḥ, gōśakr̥dbhiḥ śuṣkairgōpurīṣaiḥ, gavāmiti padaṁ śakr̥drasādiṣu sarpiḥparyantēṣu sambadhyatē| mākṣikē madhuni, vasā śuddhamāṁsasnēhaḥ| antarīkṣē tathā jalē pānīyē| plōtabaddhaṁ karpaṭabaddham| kēcicchikyārōpitaṁ pānīyamāntarīkṣaṁ kathayanti| viśōṣya saptarātrādanantaraṁ tadañjanaṁ śōṣayitvētyarthaḥ| muktā mauktikaṁ, vidrumaṁ pravālaṁ, kālānusārivā tagaramūlaṁ, jējjaṭastu dvitīyasārivāmāha| śuciriti vaidyaviśēṣaṇam| āvāpya prakṣipya, yōgataḥ alpamātrayā| anyē tu sauvīrāñjanādīnāṁ caturthāṁśēna muktādicūrṇaṁ prakṣipyēti vyākhyānayanti| nihitaṁ nikṣiptam| asanō bījakaḥ, śātakumbhē suvarṇamayē, śārṅgē mēṣaśr̥ṅgamayē| kēcidatra sphaṭikavaidūryādibhājanapāṭhaṁ na paṭhanti; tē cātra pātrāṇāṁ tāmrarajatasuvarṇānāṁ śubhabhājanaṁ gr̥hṇanti| sahasrapākavat śaṅkhadundubhinirghōṣādinā, pūjyaṁ pūjanīyam| kr̥tvēti padaṁ nihitamityatra sambandhanīyam| kēcit sahasrapākavat pūjāṁ kr̥tvēti paṭhanti| adhr̥ṣyaḥ agamyaḥ| sarvabhūtānāṁ dēvāsuragandharvayakṣarakṣaḥpitr̥piśācanāgānāmaṣṭānām| ‘dr̥ṣṭirāgavivarjitaṁ’ iti kēcit paṭhanti, rāgaśabdēna ‘sampaśyataḥ ṣaḍapi yē'bhihitāstu kācā’ iti vyākhyānayanti||85-93||
Adhikarana 74 (94-97) · Śloka 97
kuṣṭhaṁ candanamēlāśca patraṁ madhukamañjanam |
mēṣaśr̥ṅgasya puṣpāṇi vakraṁ ratnāni sapta ca ||94||
utpalasya br̥hatyōśca padmasyāpi ca kēśaram |
nāgapuṣpamuśīrāṇi pippalī tutthamuttamam ||95||
kukkuṭāṇḍakapālāni dārvīṁ pathyāṁ sarōcanām |
maricānyakṣamajjānaṁ tulyāṁ ca gr̥hagōpikām ||96||
kr̥tvā sūkṣmaṁ tataścūrṇaṁ nyasēdabhyarcya pūrvavat |
ētadbhadrōdayaṁ nāma sadaivārhati bhūmipaḥ ||97||
View original
कुष्ठं चन्दनमेलाश्च पत्रं मधुकमञ्जनम् |
मेषशृङ्गस्य पुष्पाणि वक्रं रत्नानि सप्त च ||९४||
उत्पलस्य बृहत्योश्च पद्मस्यापि च केशरम् |
नागपुष्पमुशीराणि पिप्पली तुत्थमुत्तमम् ||९५||
कुक्कुटाण्डकपालानि दार्वीं पथ्यां सरोचनाम् |
मरिचान्यक्षमज्जानं तुल्यां च गृहगोपिकाम् ||९६||
कृत्वा सूक्ष्मं ततश्चूर्णं न्यसेदभ्यर्च्य पूर्ववत् |
एतद्भद्रोदयं नाम सदैवार्हति भूमिपः ||९७||
kuṣṭhamityādi| vakraṁ tagaraṁ, ratnāni sapta padmarāgamarakatanīlavavaidūryamuktāpravālahēmāni| utpalasya nīlōtpalasya, puṣpāṇi kusumāni, br̥hatyōḥ kaṇṭakārīdvayasyāpi kusumāni, tutthamuttamaṁ mayūragrīvākhyaṁ, kēcit tutthaṁ kharparikātutthaṁ, uttamaṁ mayūragrīvākhyatutthamiti vyākhyānayanti, gr̥hagōpikā gr̥hagōdhikā, gr̥hakārikētyanyē| nyasēt śubhē bhājanē prakṣipēt| abhyarcya śaṅkhadundubhinirghōṣādinā pūjāṁ kr̥tvā| pūrvavat yādr̥gguṇaṁ pūrvāñjanaṁ tādr̥gguṇamētadapi syādityarthaḥ| anyē tu pūrvavat śaṅkhadundubhinirghōṣādinā'bhyarcyētyāhuḥ| bhadrōdayaṁ bhadrasya kalyāṇasya udayō lābhō yasmāttattathā; anyē tu bhadra udayō yasyētyāhuḥ||94-97||
Adhikarana 75 (98-99) · Śloka 99
vakraṁ samaricaṁ caiva māṁsīṁ śailēyamēva ca |
tulyāṁśāni samānaistaiḥ samagraiśca manaḥśilā ||98||
patrasya bhāgāścatvārō dviguṇaṁ sarvatō'ñjanam |
tāvacca yaṣṭīmadhukaṁ pūrvavaccaitadañjanam ||99||
View original
वक्रं समरिचं चैव मांसीं शैलेयमेव च |
तुल्यांशानि समानैस्तैः समग्रैश्च मनःशिला ||९८||
पत्रस्य भागाश्चत्वारो द्विगुणं सर्वतोऽञ्जनम् |
तावच्च यष्टीमधुकं पूर्ववच्चैतदञ्जनम् ||९९||
vakramityādi| samānaistaiḥ samagraiśca manaḥśilēti samabhāgaiḥ sarvadravyaiḥ samā manaḥśilētyarthaḥ| patrasya bhāgāścatvāra iti ādyadravyāt patrakasya catvārō bhāgāḥ| dviguṇaṁ sarvatō'ñjanaṁ sarvasmādēva samuditāñjanacūrṇāddviguṇaṁ sauvīrāñjanam; anyē tu añjanaśabdēna srōtōjarasāñjanamāhuḥ| tāvacca yaṣṭīmadhukaṁ sauvīrāñjanapramāṇaṁ yaṣṭīmadhukamityarthaḥ| anyē tu sarvadravyasamaṁ yaṣṭīmadhukamicchanti| pūrvavat pūrvamaṣṭau bhāgānañjanasyēti yaduktamañjanaṁ tattulyamētadapyañjanaṁ phalaśrutyā śaṅkhādidhvanipūjanēna bhājanasthāpanēna ca| asyāgrē kēciduśīrādyañjanaṁ paṭhanti, taccābhāvānna likhitam||98-99||
Adhikarana 76 (100-102) · Śloka 102
manaḥśilāṁ dēvakāṣṭhaṁ rajanyau triphalōṣaṇam |
lākṣālaśunamañjiṣṭhāsaindhavailāḥ samākṣikāḥ ||100||
rōdhraṁ sāvarakaṁ cūrṇamāyasaṁ tāmramēva ca |
kālānusārivāṁ caiva kukkuṭāṇḍadalāni ca ||101||
tulyāni payasā piṣṭvā guṭikāṁ kārayēdbudhaḥ |
kaṇḍūtimiraśuklārmaraktarājyupaśāntayē ||102||
View original
मनःशिलां देवकाष्ठं रजन्यौ त्रिफलोषणम् |
लाक्षालशुनमञ्जिष्ठासैन्धवैलाः समाक्षिकाः ||१००||
रोध्रं सावरकं चूर्णमायसं ताम्रमेव च |
कालानुसारिवां चैव कुक्कुटाण्डदलानि च ||१०१||
तुल्यानि पयसा पिष्ट्वा गुटिकां कारयेद्बुधः |
कण्डूतिमिरशुक्लार्मरक्तराज्युपशान्तये ||१०२||
manaḥśilētyādi| ūṣaṇaṁ maricam||100-102||
Adhikarana 77 (103-104) · Śloka 104
kāṁsyāpamārjanamasī madhukaṁ saindhavaṁ tathā |
ēraṇḍamūlaṁ ca samaṁ br̥hatyaṁśadvayānvitam ||103||
ājēna payasā piṣṭvā tāmrapātraṁ pralēpayēt |
saptakr̥tvastu tā vartyaśchāyāśuṣkā rujāpahāḥ ||104||
View original
कांस्यापमार्जनमसी मधुकं सैन्धवं तथा |
एरण्डमूलं च समं बृहत्यंशद्वयान्वितम् ||१०३||
आजेन पयसा पिष्ट्वा ताम्रपात्रं प्रलेपयेत् |
सप्तकृत्वस्तु ता वर्त्यश्छायाशुष्का रुजापहाः ||१०४||
kāṁsyāpamārjanamasītyādi| kāṁsyāpamārjanamasī kāṁsyāpamārjanasyōllēkhananīlikā, nataṁ tagaramūlaṁ, br̥hatyaṁśadvayānvitaṁ br̥hatīphalayōrbr̥hatīmūlayōrvā ādyadravyādyadaṁśadvayaṁ tēna samanvitam||103-104||
Adhikarana 78 (105) · Śloka 105
pathyātutthakayaṣṭyāhvaistulyairmaricaṣōḍaśā |
pathyā sarvavikārēṣu vartiḥ śītāmbupēṣitā ||105||
View original
पथ्यातुत्थकयष्ट्याह्वैस्तुल्यैर्मरिचषोडशा |
पथ्या सर्वविकारेषु वर्तिः शीताम्बुपेषिता ||१०५||
pathyātutthakētyādi| maricasya ṣōḍaśabhāgō yasyāḥ sā maricaṣōḍaśā vartiḥ| pathyā hitā||105||
Adhikarana 79 (106) · Śloka 106
rasakriyāvidhānēna yathōktavidhikōvidaḥ |
piṇḍāñjanāni kurvīta yathāyōgamatandritaḥ ||106||
View original
रसक्रियाविधानेन यथोक्तविधिकोविदः |
पिण्डाञ्जनानि कुर्वीत यथायोगमतन्द्रितः ||१०६||
sā punaḥ śuṣkā vartirañjanē'vacāryamāṇā nayanē kṣatādijananītyāśaṅkya tasyāḥ prayōgamāha- rasakriyāvidhānēnētyādi| rasakriyāvidhānēna rasakriyāyā yadvidhānaṁ nātitanu nātighanaṁ śalākōpalēpakṣamamaṅgulyupalēpakṣamaṁ vā tēnētyarthaḥ| piṇḍāñjanāni vartyañjanāni śilāpaṭṭakaghr̥ṣṭāni piṣṭāni vā| ētēnaitaduktaṁ- na kadācidapi śuṣkavartyā nayanamañjyāditi tātparyārthaḥ| yathāyōgamiti yathā nayanē kṣatādayō na bhavēyurityarthaḥ| atandritaḥ analasaḥ| kēcidamuṁ ślōkamanyathā vyākhyānayanti, tacca vistarabhayānna likhitam||106||
Adhikarana puShpikA · Śloka 18
iti suśrutasaṁhitāyāmuttaratantrāntargatē śālākyatantrē kriyākalpō nāmāṣṭādaśō'dhyāyaḥ ||18||
View original
इति सुश्रुतसंहितायामुत्तरतन्त्रान्तर्गते शालाक्यतन्त्रे क्रियाकल्पो नामाष्टादशोऽध्यायः ||१८||
iti śrīḍalha(hla)ṇaviracitāyāṁ nibandhasaṅgrahākhyāyāṁ suśrutavyākhyāyāmuttaratantrāntargatē śālakyatantrē'ṣṭādaśō'dhyāyaḥ||18||