Adhikarana 1 (1-2) · Śloka 2
athātō mūtrāghātapratiṣēdhamadhyāyaṁ vyākhyāsyāmaḥ ||1||
yathōvāca bhagavān dhanvantariḥ ||2||
View original
अथातो मूत्राघातप्रतिषेधमध्यायं व्याख्यास्यामः ||१||
यथोवाच भगवान् धन्वन्तरिः ||२||
arōcakapratiṣēdhānantaraṁ pāriśēṣyānmūtrāghātapratiṣēdhārambhaḥ; pariśēṣatvaṁ ca mūtrāghātamūtrakr̥cchrayōrēkatvēna vivakṣitatvāt kāyacikitsāyāṁ cāparasyādhyāyasyābhāvāt| athāta ityādi| mūtrāghātō mūtrāvarōdhaḥ, kēcidāghātaśabdēna duṣṭimāhuḥ na tvavarōdhaṁ, mūtraśukramūtrasādayōrmūtrāvarōdhāsambhavāt||1-2||
Adhikarana 2 (3-4) · Śloka 4
vātakuṇḍalikā'ṣṭhīlā vātabastistathaiva ca |
mūtrātītaḥ sajaṭharō mūtrōtsaṅgaḥ kṣayastathā ||3||
mūtragranthirmūtraśukramuṣṇavātastathaiva ca |
mūtraukasādau dvau cāpi rōgā dvādaśa kīrtitāḥ ||4||
View original
वातकुण्डलिकाऽष्ठीला वातबस्तिस्तथैव च |
मूत्रातीतः सजठरो मूत्रोत्सङ्गः क्षयस्तथा ||३||
मूत्रग्रन्थिर्मूत्रशुक्रमुष्णवातस्तथैव च |
मूत्रौकसादौ द्वौ चापि रोगा द्वादश कीर्तिताः ||४||
idānīṁ sukhabōdhārthaṁ mūtrāghātānnāmabhiḥ prāha- vātētyādi| aṣṭhīlēti vātāṣṭhīlētyarthaḥ| yā nidānasthānē vātāṣṭhīlā bhaṇitā sā bhinnā, ādhmānādilakṣaṇarahitatvāt | saṅkhyēyanirdēśādēvasaṅkhyāyāṁ siddhāyāṁ dvādaśēti saṅkhyākaraṇaṁ tantrāntarōktādhikasaṅkhyānivāraṇārtham||3-4||
Adhikarana 3 (5-6) · Śloka 6
raukṣyādvēgavighātādvā vāyurantaramāśritaḥ |
mūtraṁ carati saṅgr̥hya viguṇaḥ kuṇḍalīkr̥taḥ ||5||
sr̥jēdalpālpamathavā sarujaskaṁ śanaiḥ śanaiḥ |
vātakuṇḍalikāṁ taṁ tu vyādhiṁ vidyāt sudāruṇam ||6||
View original
रौक्ष्याद्वेगविघाताद्वा वायुरन्तरमाश्रितः |
मूत्रं चरति सङ्गृह्य विगुणः कुण्डलीकृतः ||५||
सृजेदल्पाल्पमथवा सरुजस्कं शनैः शनैः |
वातकुण्डलिकां तं तु व्याधिं विद्यात् सुदारुणम् ||६||
vātakuṇḍalikāyā hētusamprāptilakṣaṇānyāha- raukṣyādityādi| antaramāśrita iti bastimadhyamāśrita ityarthaḥ| mūtraṁ carati saṅgr̥hyēti mūtraṁ gr̥hītvā vāyuścarati bhramatītyarthaḥ| kuṇḍalīkr̥ta iti kuṇḍalākr̥tyā vartulībhūtaḥ| sr̥jēt pravartayēt| sarujaskaṁ savēdanaṁ mūtram| raukṣyādvēgavighātāditi vyavahitaḥ sannihitaśca hēturuktaḥ, vāyurantaramāśrita ityādisamprāptiḥ, kuṇḍalīkr̥ta ityādilakṣaṇam| ‘mūtramalpālpamathavā sarujaṁ sampravartatē’ iti kēcit paṭhanti| aparē ‘sarujaṁ sampravartayēt’ iti paṭhanti| sarvēṣāṁ mūtrāghātānāṁ vāyurēva prāyaśaḥ kāraṇaṁ bōddhavyam||5-6||
Adhikarana 4 (7-8) · Śloka 8
śakr̥nmārgasya bastēśca vāyurantaramāśritaḥ |
aṣṭhīlāvaddhanaṁ granthiṁ karōtyacalamunnatam ||7||
viṇmūtrānilasaṅgaśca tatrādhmānaṁ ca jāyatē |
vēdanā ca parā bastau vātāṣṭhīlēti tāṁ viduḥ ||8||
View original
शकृन्मार्गस्य बस्तेश्च वायुरन्तरमाश्रितः |
अष्ठीलावद्धनं ग्रन्थिं करोत्यचलमुन्नतम् ||७||
विण्मूत्रानिलसङ्गश्च तत्राध्मानं च जायते |
वेदना च परा बस्तौ वाताष्ठीलेति तां विदुः ||८||
aṣṭhīlāyā hētusamprāptilakṣaṇānyāha- śakr̥nmārgasyētyādi| śakr̥nmārgō gudaḥ, bastiḥ mūtrādhāraḥ, vāyuratra apānō gudabastistharōgakaratvāt, antaraṁ madhyam| aṣṭhīlā uttarāpathē dīrghavartulapāṣāṇaviśēṣaḥ, anyē carmakārāṇāṁ lauhīṁ bhāṇḍīmāhuḥ| acalam īṣaccalam| ādhmānaṁ bastau bōddhavyam| apānō vāyuratra hētuḥ, śakr̥nmārgasyētyādiḥ samprāptiḥ, śēṣaṁ lakṣaṇam||7-8||
Adhikarana 5 (9-10) · Śloka 10
vēgaṁ vidhārayēdyastu mūtrasyākuśalō naraḥ |
niruṇaddhi mukhaṁ tasya bastērbastigatō'nilaḥ ||9||
mūtrasaṅgō bhavēttēna bastikukṣinipīḍitaḥ |
vātabastiḥ sa vijñēyō vyādhiḥ kr̥cchraprasādhanaḥ ||10||
View original
वेगं विधारयेद्यस्तु मूत्रस्याकुशलो नरः |
निरुणद्धि मुखं तस्य बस्तेर्बस्तिगतोऽनिलः ||९||
मूत्रसङ्गो भवेत्तेन बस्तिकुक्षिनिपीडितः |
वातबस्तिः स विज्ञेयो व्याधिः कृच्छ्रप्रसाधनः ||१०||
vātabastērhētusamprāptilakṣaṇānyāha- vēgamityādi| akuśalō mūrkhaḥ| tasya mūrkhasya| mūtrasaṅgō mūtrasyāpravr̥ttiḥ| tēna vyādhinā bastikukṣinipīḍita iti bastikukṣērnipīḍanaṁ vidyatē yasya(tra) sa tathā; nipīḍitaṁ nipīḍanaṁ vēdanētyarthaḥ| kr̥cchraprasādhanaḥ kaṣṭasādhyaḥ| vēgaṁ vidhārayēditi hētuḥ, niruṇaddhi mukhaṁ tasya bastēriti samprāptiḥ, śēṣaṁ lakṣaṇam||9-10||
Adhikarana 6 (11-12) · Śloka 12
vēgaṁ sandhārya mūtrasya yō bhūyaḥ sraṣṭumicchati |
tasya nābhyēti yadi vā kathañcitsampravartatē ||11||
pravāhatō mandarujamalpamalpaṁ punaḥ punaḥ |
mūtrātītaṁ tu taṁ vidyānmūtravēgavighātajam ||12||
View original
वेगं सन्धार्य मूत्रस्य यो भूयः स्रष्टुमिच्छति |
तस्य नाभ्येति यदि वा कथञ्चित्सम्प्रवर्तते ||११||
प्रवाहतो मन्दरुजमल्पमल्पं पुनः पुनः |
मूत्रातीतं तु तं विद्यान्मूत्रवेगविघातजम् ||१२||
mūtrātītasya hētuṁ samprāptiṁ lakṣaṇaṁ cāha- vēgamityādi| vēgaṁ pravr̥ttyunmukhatvaṁ, taṁ sandhārya samyagdhr̥tvā, bhūyaḥ punaḥ, sraṣṭumicchati mōktuṁ vāñchati| nābhyēti mūtraṁ nāgacchatītyarthaḥ| pravāhata iti nikuhanādityarthaḥ| yadyapi vēgaṁ sandhārya mūtrasyētyanēnaiva mūtravighātajatvamasya vyādhēḥ prāptaṁ, tathā'pi punarmūtravēgavighātajamiti karaṇaṁ mūtravighātōtthavātajatvapratipādanārtham| vēgaṁ sandhāryētyādirhētuḥ, yō bhūyaḥ sraṣṭumicchatītyādiḥ samprāptiḥ, śēṣaṁ lakṣaṇama||11-12||
Adhikarana 7 (13-14) · Śloka 14
mūtrasya vihatē vēgē tadudāvartahētunā |
apānaḥ kupitō vāyurudaraṁ pūrayēdbhr̥śam ||13||
nābhēradhastādādhmānaṁ janayēttīvravēdanam |
taṁ mūtrajaṭharaṁ vidyādadhaḥsrōtōnirōdhanam ||14||
View original
मूत्रस्य विहते वेगे तदुदावर्तहेतुना |
अपानः कुपितो वायुरुदरं पूरयेद्भृशम् ||१३||
नाभेरधस्तादाध्मानं जनयेत्तीव्रवेदनम् |
तं मूत्रजठरं विद्यादधःस्रोतोनिरोधनम् ||१४||
mūtrajaṭharasya hētvādikamāha- mūtrasyētyādi| tadudāvartahētunēti tadudāvartō mūtrōdāvartaḥ sa ēva hētustēnētyarthaḥ; ētēna mūtravēgē'varuddhē sati tadudāvartahētunā'pānō vāyuḥ kupitaḥ san udaraṁ pūrayēt, tataśca nābhēradhōbhāgē tīvrapīḍamādhmānaṁ janayēt; taṁ mūtrajaṭharamadhaḥsrōtōnirōdhanaṁ vidyāt mūtrapurīṣamārgāvarōdhakaṁ jānīyādityarthaḥ| kēcit ‘adhōbastinirōdhajam’ iti paṭhanti| yē tu ‘apānaḥ kupitō vāyuḥ’ ityādikamēva mūtrajaṭharaṁ paṭhanti, tē ‘mūtrasya vēgē vihatē tadudāvartahētunā’ iti pāṭhaṁ mūtrātītapāṭhamadhyē paṭhanti| tathā ca sati tē prakōpakāraṇānuktāvapānaprakōpakāraṇaṁ balavadvigrahādikaṁ manyantē| tādr̥śaśca pāṭhō na vr̥ddhacittāhlādakaraḥ| mūtrasya vēgē vihatē ityādirhētuḥ, udaraṁ pūrayēdbhr̥śamityādiḥ samprāptiḥ, śēṣaṁ lakṣaṇam||13-14||
Adhikarana 8 (15-16) · Śloka 16
bastau vā'pyathavā nālē maṇau vā yasya dēhinaḥ |
mūtraṁ pravr̥ttaṁ sajjēta saraktaṁ vā pravāhataḥ ||15||
sravēcchanairalpamalpaṁ sarujaṁ vā'tha nīrujam |
viguṇānilajō vyādhiḥ sa mūtrōtsaṅgasañjñitaḥ ||16||
View original
बस्तौ वाऽप्यथवा नाले मणौ वा यस्य देहिनः |
मूत्रं प्रवृत्तं सज्जेत सरक्तं वा प्रवाहतः ||१५||
स्रवेच्छनैरल्पमल्पं सरुजं वाऽथ नीरुजम् |
विगुणानिलजो व्याधिः स मूत्रोत्सङ्गसञ्ज्ञितः ||१६||
mūtrōtsaṅgasya hētvādikamāha- bastāvityādi| nālē mēḍhrasrōtasi| maṇau mēḍhrāgradēśē| yadyapi nālē ityanēnaiva maṇērapi grahaṇaṁ sañjātaṁ, tathā'pi maṇērupādānaṁ maṇāvatyantamūtrōtsaṅgapratipādanārtham| sajjēta avarudhyēta| ‘saraktam’ ityatra ‘saṁsaktam’ iti pāṭhē saṁsaktaṁ sambaddham| pravāhataḥ nikuhanādityarthaḥ| sarujam ativātaprakōpāt, nīrujaṁ hīnavātaprakōpāt| viguṇānilaja iti vimārgavāyujaḥ, vāyōrvimārgagamanaṁ mārgāvarōdhāt svahētubhiśca; kēcinmārgāvarōdhamēva vimārgagamanē kāraṇamicchanti| viguṇānilajō vyādhiriti hētuḥ, bastāvityādiḥ samprāptiḥ, śēṣaṁ lakṣaṇam||15-16||
Adhikarana 9 (17) · Śloka 17
rūkṣasya klāntadēhasya bastisthau pittamārutau |
sadāhavēdanaṁ kr̥cchraṁ kuryātāṁ mūtrasaṅkṣayam ||17||
View original
रूक्षस्य क्लान्तदेहस्य बस्तिस्थौ पित्तमारुतौ |
सदाहवेदनं कृच्छ्रं कुर्यातां मूत्रसङ्क्षयम् ||१७||
mr̥trakṣayasya hētvādikamāha- rūkṣasyētyādi| klāntadēhasya glānadēhasya| yadyapi rūkṣaglānadēhatvaṁ na pittaprakōpakāraṇaṁ tathā'pi vātānvitapittasya prakōpakaṁ jñēyam| kuryātām utpādayētām| kr̥cchraṁ kuṣṭhajananam| mūtrasaṅkṣayamiti mūtraśōṣaṇānmūtrasaṅkṣayō rōgaḥ| rūkṣasyētyādiḥ hētuḥ, bastisthāvityādiḥ samprāptiḥ, śēṣaṁ lakṣaṇam| ‘bastisthau pittamārutau’ ityatra ‘bastau tiṣṭhan sadāgatiḥ’ iti kēcit paṭhanti; sa cānārṣaḥ pāṭhaḥ||17||
Adhikarana 10 (18-19) · Śloka 19
abhyantarē bastimukhē vr̥ttō'lpaḥ sthira ēva ca |
vēdanāvānati sadā mūtramārganirōdhanaḥ ||18||
jāyatē sahasā yasya granthiraśmarilakṣaṇaḥ |
sa mūtragranthirityēvamucyatē vēdanādibhiḥ ||19||
View original
अभ्यन्तरे बस्तिमुखे वृत्तोऽल्पः स्थिर एव च |
वेदनावानति सदा मूत्रमार्गनिरोधनः ||१८||
जायते सहसा यस्य ग्रन्थिरश्मरिलक्षणः |
स मूत्रग्रन्थिरित्येवमुच्यते वेदनादिभिः ||१९||
mūtragranthērhētvādikamāha- abhyantara ityādi| abhyantarē bastimukhē iti bastidvārasyābhyantarē ityarthaḥ| vr̥ttō vartulaḥ| sthiraḥ acalaḥ| mūtramārganirōdhanaḥ mūtravāhisrōtōnirōdhakārītyarthaḥ| sahasā jhaṭiti| aśmarīlakṣaṇa ityatra vēdanādibhiriti sambadhyatē| tēna vēdanābhiḥ kr̥tvā aśmaryāstulyalakṣaṇō na tvadhiṣṭhānādibhiraśmarītulyalakṣaṇaḥ, ēṣa ēvāśmarīmūtragranthyōrbhēdaḥ; tathā aśmaryāṁ raktasambandhō nāsti, mūtragranthau tu tantrāntaradarśanādraktasambandhō jñēya ityapi bhēdaḥ| tathā ca tadvacaḥ- “raktaṁ vātakaphādduṣṭaṁ bastidvārē sudāruṇam| granthiṁ kuryāt sa kr̥cchrēṇa sr̥jēnmūtraṁ tadāvr̥tam| aśmarīsamaśūlaṁ taṁ mūtragranthiṁ pracakṣatē”- iti| abhyantara ityādisamprāptiḥ, vēdanāvānityādilakṣaṇaṁ, hēturatrānuktō'pi uṣṇavātahētusāhacaryāt pittaṁ jñēyaḥ| yadyēvaṁ tarhi uṣṇavātē vāyurapi hēturuktaḥ; sō'trakimiti na gr̥hyatē? satyaṁ, mūtragranthērvyatikramapāṭhādēva vāyuratra kāraṇaṁ na bhavatīti jñēyam||18-19||
Adhikarana 11 (20-21) · Śloka 21
pratyupasthitamūtrastu maithunaṁ yō'bhinandati |
tasya mūtrayutaṁ rētaḥ sahasā sampravartatē ||20||
purastādvā'pi mūtrasya paścādvā'pi kadācana |
bhasmōdakapratīkāśaṁ mūtraśukraṁ taducyatē ||21||
View original
प्रत्युपस्थितमूत्रस्तु मैथुनं योऽभिनन्दति |
तस्य मूत्रयुतं रेतः सहसा सम्प्रवर्तते ||२०||
पुरस्ताद्वाऽपि मूत्रस्य पश्चाद्वाऽपि कदाचन |
भस्मोदकप्रतीकाशं मूत्रशुक्रं तदुच्यते ||२१||
mūtraśukrasya hētvādikamāha- pratyupasthitētyādi| pratyupasthitamūtra iti sañjātamūtravēga ityarthaḥ| yaḥpuruṣaḥ, maithunamabhinandati icchati karōtīti tātparyārthaḥ| rētaḥ śukram| purastādvā'pi mūtrasya ādāvityarthaḥ| bhasmōdakapratīkāśaṁ bhasmamiśritapānīyatulyam | ētacca rētōviśēṣaṇam| yaḥpuruṣaḥ sañjātamūtravēgaḥ san maithunaṁ karōti tasya puṁsō bhasmōdakapratīkāśaṁ mūtrayutaṁ rētō mūtrasyādau kadācit paścādvā vāyōrvicitrakriyākaratvāt pravartatē, tanmūtraśukramucyata iti phalitō'rthaḥ| atra hētusamprāptyādikaṁ svayamapyūhya jñēyam||20-21||
Adhikarana 12 (22-23) · Śloka 23
vyāyāmādhvātapaiḥ pittaṁ bastiṁ prāpyānilāvr̥tam |
bastiṁ mēḍhraṁ gudaṁ caiva pradahan srāvayēdadhaḥ ||22||
mūtraṁ hāridramathavā saraktaṁ raktamēva vā |
kr̥cchrāt pravartatē jantōruṣṇavātaṁ vadanti tam ||23||
View original
व्यायामाध्वातपैः पित्तं बस्तिं प्राप्यानिलावृतम् |
बस्तिं मेढ्रं गुदं चैव प्रदहन् स्रावयेदधः ||२२||
मूत्रं हारिद्रमथवा सरक्तं रक्तमेव वा |
कृच्छ्रात् प्रवर्तते जन्तोरुष्णवातं वदन्ति तम् ||२३||
vyāyāmādhvātapairityādi| anilāvr̥taṁ vātānvitaṁ pittam| hāridraṁ haridrāvarṇam| saraktam īṣadrakta varṇamīṣacchōṇitaṁ vā| raktaṁ vēti kēvalaṁ śōṇitam, atyantaraktavarṇaṁ mūtraṁ vētyarthaḥ| nanu, atrōddēśasūtrapāṭhānmūtragranthimūtraśukrayōrupādānaṁ prāpnōti nōṣṇavātasya, tat kathamatrōṣṇavātō nirdiṣṭaḥ? ucyatē- yathā mūtrakṣayasya vātapittē hētū tathā'syāpi ta ēva hētū iti hētusāmyādvyatikramēṇōṣṇavātō nirdiṣṭaḥ| yadyēvaṁ tarhi uddēśē'pyuṣṇavātō mūtrakṣayānantaramēva kimiti na paṭhitaḥ? satyaṁ, mūtragranthau kēvalapittasyānuvartanārthamuṣṇavātō mūtrakṣayānantaraṁ paṭhitaḥ| vyāyāmādikō hētuḥ, bastiṁ prāpyētyādiḥ samprāptiḥ, śēṣaṁ lakṣaṇam||22-23||
Adhikarana 13 (24-26) · Śloka 26
viśadaṁ pītakaṁ mūtraṁ sadāhaṁ bahalaṁ tathā |
śuṣkaṁ bhavati yaccāpi rōcanācūrṇasannibham ||24||
mūtraukasādaṁ taṁ vidyādrōgaṁ pittakr̥taṁ budhaḥ |
picchilaṁ saṁhataṁ śvētaṁ tathā kr̥cchrapravartanam ||25||
śuṣkaṁ bhavati yaccāpi śaṅkhacūrṇaprapāṇḍuram |
mūtraukasādaṁ taṁ vidyādāmayaṁ dvādaśaṁ kaphāt ||26||
View original
विशदं पीतकं मूत्रं सदाहं बहलं तथा |
शुष्कं भवति यच्चापि रोचनाचूर्णसन्निभम् ||२४||
मूत्रौकसादं तं विद्याद्रोगं पित्तकृतं बुधः |
पिच्छिलं संहतं श्वेतं तथा कृच्छ्रप्रवर्तनम् ||२५||
शुष्कं भवति यच्चापि शङ्खचूर्णप्रपाण्डुरम् |
मूत्रौकसादं तं विद्यादामयं द्वादशं कफात् ||२६||
mūtraukasādalakṣaṇamāha- viśadamityādi| viśadaṁ picchilaviparītam| pītakaṁ pītavarṇam| bahalaṁ sthūlaṁ ghanamityarthaḥ| śuṣkamiti ātapādinā śuṣkam| rōcanā gōrōcanā| dvitīyamūtraukasādalakṣaṇamāha- picchilamityādi| picchilamiti viśadaviparītam, saṁhataṁ ghanam, śvētaṁ śvētavarṇam, kr̥cchrapravartanaṁ duḥkhēna pravartata ityarthaḥ| dvādaśēti punarupādānaṁ mūtraukasādayōrēkanāmatvādēva mandamatīnāṁ cētasyēkatvaṁ mā bhūditi dyōtanārtham||24-26||
Adhikarana 14 (27) · Śloka 28
kaṣāyakalkasarpīṁṣi bhakṣyān lēhān payāṁsi ca |
kṣāramadyā(dhvā)savasvēdān bastīṁścōttarasañjñitān ||27||
vidadhyānmatimāṁstatra vidhiṁ cāśmarināśanam |28|
View original
कषायकल्कसर्पींषि भक्ष्यान् लेहान् पयांसि च |
क्षारमद्या(ध्वा)सवस्वेदान् बस्तींश्चोत्तरसञ्ज्ञितान् ||२७||
विदध्यान्मतिमांस्तत्र विधिं चाश्मरिनाशनम् |२८|
mūtrāghātānāṁ cikitsāmāha- kaṣāyētyādi| kaṣāyaḥ kvāthaḥ, kalkō dr̥ṣadi pēṣitaḥ sadravaḥ| bhakṣyān laḍḍukaprabhr̥tīn| payāṁsi kṣīrāṇi| āsavō madyabhēdaḥ| svēdā upanāhādyāḥ| bastīṁścōttarasañjñitāniti uttarabastīnityarthaḥ| cakārāt snēhavirēcanamapi| vidadhyāt kuryāt| matimāniti ūhāpōhavidvaidyaḥ| tatra mūtrāghātarōgē| vidhimaśmarīsādhanamaśmarīcikitsitōktam| nanu, yathā vātādibhēdēna bhinnā mūtrāghātā darśitāḥ, tathaiva cikitsā'pi bhinnā vaktumucitā, tat kathamatra sāmānyēna cikitsōktā? ucyatē- sarvēṣu mūtrāghātēṣu yatō vātaḥ kāraṇam ataḥ sāmānyēna cikitsitaṁ vaktumucitaṁ bhavati; ēvaṁ yadi tatra vāyurēva kāraṇaṁ kiṁ tarhi tatra pittakaphāvapyārambhakatvēna nirdiṣṭau, tat kathamēkaiva cikitsā sarvēṣu mr̥trāghātēṣu kriyatē? satyaṁ, sarvē'pi mūtrāghātāḥ prāyaśō vātajanyāḥ pittakaphau punarāvarakau; tasmāttēṣāmēkaiva cikitsā dōṣādibalavikalpaṁ dravyatattvaṁ rōgatattvaṁ ca jñātvā bhiṣajā prayōjyā, ata ēva matimānityuktavānācāryaḥ| kēcidatra ‘ataḥ paraṁ pravakṣyāmi mūtradōṣasya bhēṣajam’ ityādipāṭhaṁ paṭhanti, sa ca kaṣāyakalpamityanēnōpasaṅgr̥hīta iti na darśitaḥ| aparē tu ‘strīṇāmatiprasaṅgēna’ ityādipāṭhaṁ paṭhanti, sa ca nārṣaḥ||27||
Adhikarana 15 (28) · Śloka 28
mūtrōdāvartayōgāṁśca kārtsnyēnātra prayōjayēt ||28||
View original
मूत्रोदावर्तयोगांश्च कार्त्स्न्येनात्र प्रयोजयेत् ||२८||
mūtrāghātēṣu mūtrōdāvartacikitsitamatidēśēnāha- mūtrōdāvartētyādi| mūtrōdāvartayōgā ya uditā bhavanti tē'tra yōjyā iti atrārthaḥ| mūtrōdāvartayōgān ‘sauvarcalāḍhyāṁ madirām’ ityādimūtrōdāvartapratiṣēdhōktān| kārtsnyēna sāmastyēna| ētēna yasyāmavasthāyāṁ yē mūtrōdāvartayōgā ucitā bhavanti tē'tra yōjyā ityarthaḥ| kārtsnyēnētyatra kartikakuṇḍēna bahudhā prajalpitaṁ, tattu śiṣyabuddhivyākulahētutvādgranthagauravabhayācca parihr̥tam| atra mūtrāghātē||28||
Adhikarana 16 (29) · Śloka 29
kalkamērvārubījānāmakṣamātraṁ sasaindhavam |
dhānyāmlayuktaṁ pītvaiva mūtrakr̥cchrāt pramucyatē ||29||
View original
कल्कमेर्वारुबीजानामक्षमात्रं ससैन्धवम् |
धान्याम्लयुक्तं पीत्वैव मूत्रकृच्छ्रात् प्रमुच्यते ||२९||
kalkamityādi| ērvāruḥ grīṣmakarkaṭikā| akṣamātraṁ karṣapramāṇam dhānyāmlaṁ kāñjikam| kēcidamuṁ pāṭhamanyathā paṭhanti, sa cābhāvānna likhitaḥ||29||
Adhikarana 17 (30) · Śloka 30
surāṁ sauvarcalavatīṁ mūtrakr̥cchrī pibēnnaraḥ |
madhu māṁsōpadaṁśaṁ vā pibēdvā'pyatha gauḍikam ||30||
View original
सुरां सौवर्चलवतीं मूत्रकृच्छ्री पिबेन्नरः |
मधु मांसोपदंशं वा पिबेद्वाऽप्यथ गौडिकम् ||३०||
surāmityādi| surā piṣṭakr̥tā| madhu madyaṁ; tacca madhukr̥taṁ, samānatantradarśanāt| tathā ca- ‘māṁsōpadaṁśaṁ madhunā madyaṁ vā'pi pibēnnaraḥ’- iti| māṁsōpadaṁśaṁ māṁsabhakṣaṇayutam| gauḍikaṁ guḍakr̥taṁ madyam||30||
Adhikarana 18 (31) · Śloka 31
pibēt kuṅkumakarṣaṁ vā madhūdakasamāyutam |
rātriparyuṣitaṁ prātastathā sukhamavāpnuyāt ||31||
View original
पिबेत् कुङ्कुमकर्षं वा मधूदकसमायुतम् |
रात्रिपर्युषितं प्रातस्तथा सुखमवाप्नुयात् ||३१||
pibēdityādi| madhūdakaṁ madhuyuktamudakam| prātariti pibēdityatra yōjyaṁ; tēna prabhātē pibēdityarthaḥ||31||
Adhikarana 19 (32) · Śloka 32
dāḍimāmlāṁ yutāṁ mukhyāmēlājīrakanāgaraiḥ |
pītvā surāṁ salavaṇāṁ mūtrakr̥cchrāt pramucyatē ||32||
View original
दाडिमाम्लां युतां मुख्यामेलाजीरकनागरैः |
पीत्वा सुरां सलवणां मूत्रकृच्छ्रात् प्रमुच्यते ||३२||
dāḍimāmlāmityādi| dāḍimāmlāṁ dāḍimēnāmlīkr̥tām| yutāmityatra ēlājīrakanāgarairiti yōjyam| surāṁ mukhyāṁ paiṣṭīmityarthaḥ| salavaṇāṁ saundhavayuktām||32||
Adhikarana 20 (33-34) · Śloka 34
pr̥thakparṇyādivargasya mūlaṁ gōkṣurakasya ca |
ardhaprasthēna tōyasya pacēt kṣīracaturguṇam ||33||
kṣīrāvaśiṣṭaṁ tacchītaṁ sitākṣaudrayutaṁ pibēt |
narō mārutapittōtthamūtrāghātanivāraṇam ||34||
View original
पृथक्पर्ण्यादिवर्गस्य मूलं गोक्षुरकस्य च |
अर्धप्रस्थेन तोयस्य पचेत् क्षीरचतुर्गुणम् ||३३||
क्षीरावशिष्टं तच्छीतं सिताक्षौद्रयुतं पिबेत् |
नरो मारुतपित्तोत्थमूत्राघातनिवारणम् ||३४||
pr̥thakparṇyādivargasyētyādi| pr̥thakparṇyādivargō vidārigandhādikaḥ||33-34||
Adhikarana 21 (35) · Śloka 35
niṣpīḍya vāsasā samyagvarcō rāsabhavājinōḥ |
rasasya kuḍavaṁ tasya pibēnmūtrarujāpaham ||35||
View original
निष्पीड्य वाससा सम्यग्वर्चो रासभवाजिनोः |
रसस्य कुडवं तस्य पिबेन्मूत्ररुजापहम् ||३५||
niṣpīḍyētyādi| varcaḥ purīṣam| rāsabhō gardabhaḥ| vājī ghōṭakaḥ| kuḍavaṁ catvāri palāni||35||
Adhikarana 22 (36) · Śloka 36
mustābhayādēvadārumūrvāṇāṁ madhukasya ca |
pibēdakṣasamaṁ kalkaṁ mūtradōṣanivāraṇam ||36||
View original
मुस्ताभयादेवदारुमूर्वाणां मधुकस्य च |
पिबेदक्षसमं कल्कं मूत्रदोषनिवारणम् ||३६||
mustētyādi| mūrvā cōrasnāyuḥ| madhukaṁ yaṣṭīmadhu| akṣasamaṁ karṣapramāṇam||36||
Adhikarana 23 (37) · Śloka 37
abhayāmalakākṣāṇāṁ kalkaṁ badarasammitam |
ambhasā'lavaṇōpētaṁ pibēnmūtrarujāpaham ||37||
View original
अभयामलकाक्षाणां कल्कं बदरसम्मितम् |
अम्भसाऽलवणोपेतं पिबेन्मूत्ररुजापहम् ||३७||
abhayētyādi| akṣō bibhītakaḥ| badarasammitam ardhakarṣapramāṇam| ambhasā pānīyēna| alavaṇōpētaṁ kiñcitsaindhavayutam||37||
Adhikarana 24 (38) · Śloka 38
udumbarasamaṁ kalkaṁ drākṣāyā jalasaṁyutam |
pibēt paryuṣitaṁ rātrau śītaṁ mūtrarujāpaham ||38||
View original
उदुम्बरसमं कल्कं द्राक्षाया जलसंयुतम् |
पिबेत् पर्युषितं रात्रौ शीतं मूत्ररुजापहम् ||३८||
udumbarasamaṁ karṣapramāṇaṁ, drākṣāyāḥ kalkam udumbarasamaṁ jalānvitaṁ rātriparyuṣitaṁ pibēditi piṇḍārthaḥ||38||
Adhikarana 25 (39) · Śloka 39
nidigdhikāyāḥ svarasaṁ pibēt kuḍavasammitam |
mūtradōṣaharaṁ kalya ... |39|
View original
निदिग्धिकायाः स्वरसं पिबेत् कुडवसम्मितम् |
मूत्रदोषहरं कल्य ... |३९|
nidigdhikā kaṇṭakārikā| kuḍavasammitaṁ catuṣpalōnmitam| kalyaṁ prātarityarthaḥ|39|-
Adhikarana 26 (39-40) · Śloka 40
... mathavā kṣaudrasaṁyutam ||39||
prapīḍyāmalakānāṁ tu rasaṁ kuḍavasammitam |
pītvā'gadī bhavējjanturmūtradōṣarujāturaḥ ||40||
View original
... मथवा क्षौद्रसंयुतम् ||३९||
प्रपीड्यामलकानां तु रसं कुडवसम्मितम् |
पीत्वाऽगदी भवेज्जन्तुर्मूत्रदोषरुजातुरः ||४०||
athavētyādi| prapīḍyēti vāsasā gālayitvētyarthaḥ| kuḍavaṁ catvāri palāni| agadī bhavēt nīrōgō bhavēt||39-40||
Adhikarana 27 (41) · Śloka 41
dhātrīphalarasēnaivaṁ sūkṣmailāṁ vā pibēnnaraḥ |41|
View original
धात्रीफलरसेनैवं सूक्ष्मैलां वा पिबेन्नरः |४१|
dhātrīphalarasēnaivamityādi| dhātrīphalarasēna āmalakarasēna| ēvamiti kṣaudrayutāmityarthaḥ|41|-
Adhikarana 28 (41-42) · Śloka 42
piṣṭvā'thavā suśītēna śālitaṇḍulavāriṇā ||41||
tālasya taruṇaṁ mūlaṁ trapusasya rasaṁ tathā |
śvētaṁ karkaṭakaṁ caiva prātastu payasā pibēt ||42||
View original
पिष्ट्वाऽथवा सुशीतेन शालितण्डुलवारिणा ||४१||
तालस्य तरुणं मूलं त्रपुसस्य रसं तथा |
श्वेतं कर्कटकं चैव प्रातस्तु पयसा पिबेत् ||४२||
piṣṭvētyādi| tālasyābhinavaṁ mūlaṁ piṣṭvā śālitaṇḍulōdakēna pibēt, trapusasvarasamatha vā pibēt| trapusaḥ sudhāvāsaḥ| śvētamityādi| śvētaṁ karkaṭakaṁ trapusam| payasā kṣīrēṇa, samānatantradarśanāt; ‘trapusaṁ vā'tha dugdhēna mūtradōṣaharaṁ pibēt’ iti||41-42||
Adhikarana 29 (43) · Śloka 43
śr̥taṁ vā madhuraiḥ kṣīraṁ sarpirmiśraṁ pibēnnaraḥ |
mūtradōṣaviśuddhyarthaṁ tathaivāśmarināśanam ||43||
View original
शृतं वा मधुरैः क्षीरं सर्पिर्मिश्रं पिबेन्नरः |
मूत्रदोषविशुद्ध्यर्थं तथैवाश्मरिनाशनम् ||४३||
śr̥tamityādi| madhuraiḥ kākōlyādibhiḥ| ayaṁ yōgō mūtraśukrasya bāhulyēna bōddhavyaḥ||43||
Adhikarana 30 (44-45) · Śloka 45
balāśvadaṁṣṭrākrauñcāsthikōkilākṣakataṇḍulān |
śataparvakamūlaṁ ca dēvadāru sacitrakam ||44||
akṣabījaṁ ca surayā kalkīkr̥tya pibēnnaraḥ |
mūtradōṣaviśuddhyarthaṁ tathaivāśmarināśanam ||45||
View original
बलाश्वदंष्ट्राक्रौञ्चास्थिकोकिलाक्षकतण्डुलान् |
शतपर्वकमूलं च देवदारु सचित्रकम् ||४४||
अक्षबीजं च सुरया कल्कीकृत्य पिबेन्नरः |
मूत्रदोषविशुद्ध्यर्थं तथैवाश्मरिनाशनम् ||४५||
balāśvadaṁṣṭrētyādi| balā svanāmakhyātā, śvadaṁṣṭrā gōkṣurakaḥ, krauñcaḥ pakṣiviśēṣaḥ, ‘kaicara’ iti lōkē, kōkilākṣakaḥ khaggalī, śataparvakō jalagaṇḍīraḥ| akṣabījaṁ bibhītakamajjā| ētadbalādikaṁ kalkīkr̥tya mūtradōṣaviśuddhyarthaṁ pibēdityarthaḥ| tathā'śmarīcikitsitōktamapi mūtradōṣaviśuddhyarthaṁ pibēdityarthaḥ| aśmarīcikitsitaṁ yadatra vāraṁvāraṁ bhaṇitaṁ, tadatyantahitatvāpādanārtham| kēcit bhōjasaṁvādād balādikaṁ yōgacatuṣṭayaṁ manyantē; tanna, vr̥ddhānāmasammatatvāt||44-45||
Adhikarana 31 (46) · Śloka 46
pāṭalākṣāramāhr̥tya saptakr̥tvaḥ parisrutam |
pibēnmūtravikāraghnaṁ saṁsr̥ṣṭaṁ tailamātrayā ||46||
View original
पाटलाक्षारमाहृत्य सप्तकृत्वः परिस्रुतम् |
पिबेन्मूत्रविकारघ्नं संसृष्टं तैलमात्रया ||४६||
pāṭalākṣāramityādi| saptakr̥tvaḥ saptavārān| parisrutaṁ gālitam| saṁsr̥ṣṭaṁ saṁyuktam| tailamātrayā stōkēna tailēna| atra mātrāśabdō'lpavācī| yathā- “mātrāṁ khādēdbubhukṣitaḥ” ityādiṣu| atra kṣārasya tōyasya ca pramāṇaṁ kṣārakalpōktaṁ jñātavyam| tēna caturguṇēna jalēna kṣāraḥ parisrāvaṇīyaḥ||46||
Adhikarana 32 (47) · Śloka 47
nalāśmabhēdadarbhēkṣutrapusairvārubījakān |
kṣīrē pariśr̥tān tatra pibēt sarpiḥsamāyutān ||47||
View original
नलाश्मभेददर्भेक्षुत्रपुसैर्वारुबीजकान् |
क्षीरे परिशृतान् तत्र पिबेत् सर्पिःसमायुतान् ||४७||
nalāśmabhēdētyādi| nalaḥ svanāmaprasiddhaḥ śuṣiraparvā, aśmabhēdaḥ pāṣāṇabhēdaḥ, ērvāruḥ grīṣmakarkaṭikā, bījakaḥ asanasāraḥ| kārtikakuṇḍastu vr̥ddhakāśyapīyasaṁvādāttrapusairvārubījānyēvācakṣatē, bījakānityatra svārthikāśca prakr̥tiliṅgavacanānyatikrāmantītyuktatvāt puṁliṅgatēti ca kathayati tatra| mūtrāghātē||47||
Adhikarana 33 (48) · Śloka 49
pāṭalyā yāvaśūkācca pāribhadrāttilādāpi |
kṣārōdakēna matimān tvagēlōṣaṇacūrṇakam ||48||
pibēdguḍēna miśraṁ vā lihyāllēhān pr̥thak pr̥thak |49|
View original
पाटल्या यावशूकाच्च पारिभद्रात्तिलादापि |
क्षारोदकेन मतिमान् त्वगेलोषणचूर्णकम् ||४८||
पिबेद्गुडेन मिश्रं वा लिह्याल्लेहान् पृथक् पृथक् |४९|
pāṭalyā ityādi| yāvaśūkō yavakṣāraḥ| pāribhadraḥ parvatanimbaḥ, anyē pāribhadraśabdēna kaṇṭakivr̥kṣaṁ raktakusumaṁ phalabhadrasañjñakaṁ vadanti| ūṣaṇaṁ pippalī| pāṭalyādīnāṁ kṣārōdakēna saha tvagēlōṣaṇacūrṇaṁ pibēt, pāṭalyādikṣārōdakaguḍakr̥tān lēhān vā lihyāt| kārtikakuṇḍastu ‘tvagēlōṣaṇacūrṇakaṁ’ ityatra ‘tvagēlōṣaṇasaṁyutam’ iti paṭhati| tatra pāṭalyāditilāntānāṁ dravyāṇāṁ yat cūrṇaṁ tat kṣārōdakēna muṣkakakṣārōdakēna pibēt, tatkr̥tānvā pr̥thak pr̥thak tvagēlōṣaṇasaṁyutān lēhān guḍamiśritān lihyāditi vyākhyānayati| tathā ca viśvāmitraḥ- ‘pāṭalyāḥ pāribhadrādvā tilādvā'pi yavāgrajāt| kaṇailātvagyutaṁ cūrṇaṁ muṣkakakṣāravāriṇā|| pibēdguḍēna miśraṁ vā lihyāllēhān pr̥thak pr̥thak’ iti| ‘gatimān’ ityatra ‘madirāṁ’ iti kēcit paṭhanti, tathā ‘guḍēna miśraṁ vā’ ityatra ‘guḍōpadaṁśaṁ vā’ iti ca paṭhanti| tacca pāṭhadvayamanārṣam||48||
Adhikarana 34 (49-50) · Śloka 50
ata ūrdhvaṁ pravakṣyāmi mūtradōṣē kramaṁ hitam ||49||
snēhasvēdōpapannānāṁ hitaṁ tēṣu virēcanam |
tataḥ saṁśuddhadēhānāṁ hitāścōttarabastayaḥ ||50||
View original
अत ऊर्ध्वं प्रवक्ष्यामि मूत्रदोषे क्रमं हितम् ||४९||
स्नेहस्वेदोपपन्नानां हितं तेषु विरेचनम् |
ततः संशुद्धदेहानां हिताश्चोत्तरबस्तयः ||५०||
sāmānyēna ca kriyākramārthamāha- ata ūrdhvamityādi| tēṣu mūtradōṣēṣu| ‘tēṣu virēcanaṁ’ ityatra ‘snēhavirēcanaṁ’ iti kēcit paṭhanti| kārtikakuṇḍasta imaṁ pāṭhaṁ na paṭhati, ‘kaṣāyakalkasarpīṣi’ ityādinaiva gatārthatvāt| jējjaṭācāryastu snigdhaśuddhadēhānāṁ pūrvōktā yōgāḥ prayōktavyā ityāvēdanāya paṭhati, tatpaṭhitatvānmayā'pi paṭhitaḥ||49-50||
Adhikarana 35 (51) · Śloka 51
sttrīṇāmatiprasaṅgēna śōṇitaṁ yasya dr̥śyatē |
maithunōparamastasya br̥ṁhaṇaśca vidhiḥ smr̥taḥ ||51||
View original
स्त्त्रीणामतिप्रसङ्गेन शोणितं यस्य दृश्यते |
मैथुनोपरमस्तस्य बृंहणश्च विधिः स्मृतः ||५१||
atra ca kēcinmūtradōṣaprasaṅgēna mūtramārgapravr̥ttaraktasyāpi vidhānaṁ kathayanti strīṇāmityādi| atiprasaṅgēna atyantasēvayā| maithunōparamō maithunanivr̥ttiḥ| br̥ṁhaṇaśca vidhiḥ māṁsakṣīraghr̥tādisēvanam| amumapi pāṭhaṁ kārtikakuṇḍō na paṭhati, śukrakṣayaliṅgēnaivōktatvāt saṅkhyātirēkabhayācca; jējjaṭastu prakaraṇāt tathā śiṣyasukhabōdhārthaṁ paṭhati ; tatpaṭhitatvānmayā'pi paṭhitaḥ||51||
Adhikarana 36 (52) · Śloka 52
tāmracūḍavasā tailaṁ hitaṁ cōttarabastiṣu |
vidhānaṁ tasya pūrvaṁ hi vyāsataḥ parikīrtitam ||52||
View original
ताम्रचूडवसा तैलं हितं चोत्तरबस्तिषु |
विधानं तस्य पूर्वं हि व्यासतः परिकीर्तितम् ||५२||
kimētadēva tatra raktē hitamutānyadapītyāha- tāmracūḍētyādi| tāmracūḍavasā kukkuṭavasā, vidhānaṁ vidhiḥ, uttarabastiṣu uttarabasticikitsitē, tasya uttarabastēḥ, ‘vyāsataḥ’ ityatra ‘vyāpadaḥ’ iti kēcit paṭhanti||52||
Adhikarana 37 (53-57) · Śloka 57
kṣaudrārdhapātraṁ dattvā ca pātraṁ tu kṣīrasarpiṣaḥ |
śarkarāyāśca cūrṇaṁ ca drākṣācūrṇaṁ ca tatsamam ||53||
svayaṅguptāphalaṁ caiva tathaivēkṣurakasya ca |
pippalīcūrṇasaṁyuktamardhabhāgaṁ prakalpayēt ||54||
tadaikadhyaṁ samānīya khajēnābhipramanthayēt |
tataḥ pāṇitalaṁ cūrṇaṁ līḍhvā kṣīraṁ tataḥ pibēt ||55||
ētat sarpiḥ prayuñjānaḥ śuddhadēhō naraḥ sadā |
mūtradōṣāñjayēt sarvānanyayōgaiḥ sudurjayān ||56||
jayēcchōṇitadōṣāṁśca vandhyā garbhaṁ labhēta ca |
nārī caitat prayuñjānā yōnidōṣāt pramucyatē ||57||
View original
क्षौद्रार्धपात्रं दत्त्वा च पात्रं तु क्षीरसर्पिषः |
शर्करायाश्च चूर्णं च द्राक्षाचूर्णं च तत्समम् ||५३||
स्वयङ्गुप्ताफलं चैव तथैवेक्षुरकस्य च |
पिप्पलीचूर्णसंयुक्तमर्धभागं प्रकल्पयेत् ||५४||
तदैकध्यं समानीय खजेनाभिप्रमन्थयेत् |
ततः पाणितलं चूर्णं लीढ्वा क्षीरं ततः पिबेत् ||५५||
एतत् सर्पिः प्रयुञ्जानः शुद्धदेहो नरः सदा |
मूत्रदोषाञ्जयेत् सर्वानन्ययोगैः सुदुर्जयान् ||५६||
जयेच्छोणितदोषांश्च वन्ध्या गर्भं लभेत च |
नारी चैतत् प्रयुञ्जाना योनिदोषात् प्रमुच्यते ||५७||
kṣaudrārdhapātramityādi| kṣaudrārdhapātraṁ madhvardhāḍhakaṁ, kṣīrasarpiṣaḥ kṣīrasammathanōtthaghr̥tasya| svayaṅguptāphalādīnāṁ pippalyantānāṁ cūrṇamardhabhāgaṁ prakalpayēdityarthaḥ| svayaṅguptā kapikacchūḥ, hakṣurakaḥ kōkilākṣakaḥ, khajēna manthanadaṇḍēna; pāṇitalaṁ cūrṇamiti aṅgulirahitaṁ hastatalaṁ cūrṇamityarthaḥ; anyē pāṇitalaśabdēna karṣaṁ vadanti||53-57||
Adhikarana 38 (58-64) · Śloka 65
balā kōlāsthi madhukaṁ śvadaṁṣṭrā'tha śatāvarī |
mr̥ṇālaṁ ca kaśēruśca bījānīkṣurakasya ca ||58||
sahasravīryāṁ'śumatī payasyā saha kālayā |
śr̥gālavinnā'tibalā br̥ṁhaṇīyō gaṇastathā ||59||
ētāni samabhāgāni matimān saha sādhayēt |
caturguṇēna payasā guḍasya tulayā saha ||60||
drōṇāvaśiṣṭaṁ tat pūtaṁ pacēttēna ghr̥tāḍhakam |
tat siddhaṁ kalaśē sthāpyaṁ kṣaudraprasthēna saṁyutam ||61||
sarpirētat prayuñjānō mūtradōṣāt pramucyatē |
tugākṣīryāśca cūrṇāni śarkarāyāstathaiva ca ||62||
kṣaudrēṇa tulyānyālōḍya praśastē'hani lēhayēt |
tasya khādēdyathāśakti mātrāṁ kṣīraṁ tataḥ pibēt ||63||
śukradōṣāñjayēnmartyaḥ prāśya samyak suyantritaḥ |
vyavāyakṣīṇarētāstu sadyaḥ saṁlabhatē sukham ||64||
ōjasvī balavānmartyaḥ pibannēva ca hr̥ṣyati |65|
View original
बला कोलास्थि मधुकं श्वदंष्ट्राऽथ शतावरी |
मृणालं च कशेरुश्च बीजानीक्षुरकस्य च ||५८||
सहस्रवीर्यांऽशुमती पयस्या सह कालया |
शृगालविन्नाऽतिबला बृंहणीयो गणस्तथा ||५९||
एतानि समभागानि मतिमान् सह साधयेत् |
चतुर्गुणेन पयसा गुडस्य तुलया सह ||६०||
द्रोणावशिष्टं तत् पूतं पचेत्तेन घृताढकम् |
तत् सिद्धं कलशे स्थाप्यं क्षौद्रप्रस्थेन संयुतम् ||६१||
सर्पिरेतत् प्रयुञ्जानो मूत्रदोषात् प्रमुच्यते |
तुगाक्षीर्याश्च चूर्णानि शर्करायास्तथैव च ||६२||
क्षौद्रेण तुल्यान्यालोड्य प्रशस्तेऽहनि लेहयेत् |
तस्य खादेद्यथाशक्ति मात्रां क्षीरं ततः पिबेत् ||६३||
शुक्रदोषाञ्जयेन्मर्त्यः प्राश्य सम्यक् सुयन्त्रितः |
व्यवायक्षीणरेतास्तु सद्यः संलभते सुखम् ||६४||
ओजस्वी बलवान्मर्त्यः पिबन्नेव च हृष्यति |६५|
agarbhaṁ balāghr̥tamāha- balētyādi| kōlāsthi badaramajjā, madhukaṁ yaṣṭīmadhu, śvadaṁṣṭrā gōkṣurakaḥ, ikṣurakaḥ kōkilākṣaḥ, sahasravīryā dūrvā, aṁśumatī śālaparṇī, payasyā arkapuṣpī, dugdhikāmanyē, kālā kālānusārivā, śrīparṇikāmanyē, śr̥gālavinnā pr̥śniparṇī, br̥ṁhaṇīyō gaṇō guḍūcīvarjitaḥ kākōlyādiḥ ‘guḍūcīrahitō vargaḥ kākōlyādirudāhr̥taḥ| br̥ṁhaṇīyaḥ’ ityādisamānatantrasaṁvādāt| caturguṇēna payasā dugdhēna, jalēnētyanyē| pūtaṁ vastragālitam| pacēttēna ghr̥tāḍhakamiti akalkamēva| kārtikakuṇḍastvamuṁ yōgamanyathā paṭhati vyākhyānayati ca, sa ca granthagauravabhayānna likhitaḥ| kēcidēnamanārṣaṁ vadanti; tanna, sukīrasudhīrādibhiṣṭīkākr̥dbhirārṣatvēna varṇitatvāt||58-64||-
Adhikarana 39 (65-72) · Śloka 72
citrakaḥ sārivā caiva balā kālānusārivā ||65||
drākṣā viśālā pippalyastathā citraphalā bhavēt |
tathaiva madhukaṁ pathyāṁ dadyādāmalakāni ca ||66||
ghr̥tāḍhakaṁ pacēdēbhiḥ kalkaiḥ karṣasamanvitaiḥ |
kṣīradrōṇē jaladrōṇē tatsiddhamavatārayēt ||67||
śītaṁ parisrutaṁ caiva śarkarāprasthasaṁyutam |
tugākṣīryāśca tat sarvaṁ matimān parimiśrayēt ||68||
tatō mitaṁ pibētkālē yathādōṣaṁ yathābalam |
vātarētāḥ ślēṣmarētāḥ pittarētāstu yō bhavēt ||69||
raktarētā granthirētāḥ pibēdicchannarōgatām |
jīvanīyaṁ ca vr̥ṣyaṁ ca sarpirētadbalāvaham ||70||
prajñāhitaṁ ca dhanyaṁ ca sarvarōgāpahaṁ śivam |
sarpirētat prayuñjānā strī garbhaṁ labhatē'cirāt ||71||
asr̥gdōṣāñjayēccāpi yōnidōṣāṁśca saṁhatān |
mūtradōṣēṣu sarvēṣu kuryādētaccikitsitam ||72||
View original
चित्रकः सारिवा चैव बला कालानुसारिवा ||६५||
द्राक्षा विशाला पिप्पल्यस्तथा चित्रफला भवेत् |
तथैव मधुकं पथ्यां दद्यादामलकानि च ||६६||
घृताढकं पचेदेभिः कल्कैः कर्षसमन्वितैः |
क्षीरद्रोणे जलद्रोणे तत्सिद्धमवतारयेत् ||६७||
शीतं परिस्रुतं चैव शर्कराप्रस्थसंयुतम् |
तुगाक्षीर्याश्च तत् सर्वं मतिमान् परिमिश्रयेत् ||६८||
ततो मितं पिबेत्काले यथादोषं यथाबलम् |
वातरेताः श्लेष्मरेताः पित्तरेतास्तु यो भवेत् ||६९||
रक्तरेता ग्रन्थिरेताः पिबेदिच्छन्नरोगताम् |
जीवनीयं च वृष्यं च सर्पिरेतद्बलावहम् ||७०||
प्रज्ञाहितं च धन्यं च सर्वरोगापहं शिवम् |
सर्पिरेतत् प्रयुञ्जाना स्त्री गर्भं लभतेऽचिरात् ||७१||
असृग्दोषाञ्जयेच्चापि योनिदोषांश्च संहतान् |
मूत्रदोषेषु सर्वेषु कुर्यादेतच्चिकित्सितम् ||७२||
mahābalaṁ ghr̥tamāha- citraka ityādi| citraphalā guḍadugdhikā indravāruṇīparyāyā | tugākṣīryāścētyatrāpi prasthasaṁyutamiti sambadhyatē| mitaṁ mātrōpētam| yathābalamityasya prāk agniśabdō luptō draṣṭavya; tēna yathāgnibalamityarthaḥ| kēcididaṁ ghr̥taṁ na paṭhanti||65-72||
Adhikarana puShpikA · Śloka 58
iti suśrutasaṁhitāyāmuttaratantrāntargatē kāyacikitsātantrē mūtrāghātapratiṣēdhō nāma (viṁśō'dhyāyaḥ, āditaḥ) aṣṭapañcāśattamō'dhyāyaḥ ||58||
View original
इति सुश्रुतसंहितायामुत्तरतन्त्रान्तर्गते कायचिकित्सातन्त्रे मूत्राघातप्रतिषेधो नाम (विंशोऽध्यायः, आदितः) अष्टपञ्चाशत्तमोऽध्यायः ||५८||
iti śrīḍalha(hla)ṇaviracitāyāṁ nibandhasaṅgrahākhyāyāṁ suśrutavyākhyāyāmuttaratantrē mūtrāghātapratiṣēdhō nāmāṣṭapañcāśatamō'dhyāyaḥ||58||