Adhikarana 1 (1-2) · Śloka 2
athātō raktapittapratiṣēdhaṁ vyākhyāsyāmaḥ ||1||
yathōvāca bhagavān dhanvantariḥ ||2||
View original
अथातो रक्तपित्तप्रतिषेधं व्याख्यास्यामः ||१||
यथोवाच भगवान् धन्वन्तरिः ||२||
pāṇḍurōgapratiṣēdhānantaraṁ dūṣyasāmyādraktapittapratiṣēdhārambhō yukta ityata āha- athāta ityādi||1-2||
Adhikarana 2 (3-4) · Śloka 5
krōdhaśōkabhayāyāsaviruddhānnātapānalān |
kaṭvamlalavaṇakṣāratīkṣṇōṣṇātividāhinaḥ ||3||
nityamabhyasatō duṣṭō rasaḥ pittaṁ prakōpayēt |
vidagdhaṁ svaguṇaiḥ pittaṁ vidahatyāśu śōṇitam ||4||
tataḥ pravartatē raktamūrdhvaṁ cādhō dvidhā'pi vā |5|
View original
क्रोधशोकभयायासविरुद्धान्नातपानलान् |
कट्वम्ललवणक्षारतीक्ष्णोष्णातिविदाहिनः ||३||
नित्यमभ्यसतो दुष्टो रसः पित्तं प्रकोपयेत् |
विदग्धं स्वगुणैः पित्तं विदहत्याशु शोणितम् ||४||
ततः प्रवर्तते रक्तमूर्ध्वं चाधो द्विधाऽपि वा |५|
nidānānantarīyakatvāt pratiṣēdhasyādau raktapittanidānabhūtē hētusamprāptī āha- krōdhaśōkabhayāyāsētyādi| krōdhādīni nityamabhyasyatō niṣēvamāṇasya puruṣasya duṣṭiṁ gatō rasaḥ pittaṁ prakōpayēt, tataśca vidagdhaṁ duṣṭaṁ pittaṁ svaguṇaiḥ tīkṣṇōṣṇādibhiḥ śōṇitaṁ vidahati pradūṣayati, tata ūrdhvamadhō vā raktaṁ pravartata iti piṇḍārthaḥ| tīkṣṇamuṣṇakaṭvamlalavaṇakṣāravyatiriktaṁ jyōtiṣmatyapāmārgaphalādikam| āyāsaḥ śramaḥ| viruddhānnaṁ hitāhitīyōktam| krōdhaśōkētyādiḥ hētuḥ, nityamabhyasyata ityādiḥ samprāptiḥ| ‘kaṭvamlalavaṇa’- ityatra kēcit ‘tīkṣṇamuṣṇāmlalavaṇaṁ divāsvapnaṁ vidāhi yat’ iti paṭhanti||3-4||-
Adhikarana 3 (5-6) · Śloka 6
āmāśayādvrajēdūrdhvamadhaḥ pakvāśayādvrajēt ||5||
vidagdhayōrdvayōścāpi dvidhābhāgaṁ pravartatē |
kēcit sayakr̥taḥ plīhnaḥ pravadantyasr̥jō gatim ||6||
View original
आमाशयाद्व्रजेदूर्ध्वमधः पक्वाशयाद्व्रजेत् ||५||
विदग्धयोर्द्वयोश्चापि द्विधाभागं प्रवर्तते |
केचित् सयकृतः प्लीह्नः प्रवदन्त्यसृजो गतिम् ||६||
tadraktaṁ yathōrdhvamadhō vā dvidhā'pi vā pravartatē tathā darśayannāha- āmāśayādityādi| yadyapi raktasya yakr̥tplīhasthānatvādāmāśayapakvāśayābhyāṁ pravartanaṁ na sambhavati, tathā'pi prakupitaraktasya tatrāpi gamanāt pravartanaṁ tābhyāṁ sambhavatyēva| vidagdhayōścāpyubhayōriti duṣṭayōrāmapakvāśayayōrityarthaḥ| tayōśca duṣṭiḥ duṣṭarudhirasaṁyōgāt| ēkīyamatamāha- kēcidityādi| sayakr̥taḥ kālakhaṇḍasahitāt| ētadapyanumatam, apratiṣēdhāt| asmin pāṭhē aṅgīkr̥tē'pi pūrvavākyēna saha na virōdhaḥ, yatō yakr̥tplīhābhyāmēva raktaṁ pravartatē paramāmapakvāśayamadhiṣṭhāya||5-6||
Adhikarana 4 (7) · Śloka 7
ūrdhvaṁ sādhyamadhōyāpyamasādhyaṁ yugapadgatam |7|
View original
ऊर्ध्वं साध्यमधोयाप्यमसाध्यं युगपद्गतम् |७|
triprakārasya raktapittasya sādhyayāpyāsādhyatvamāha- ūrdhvamityādi| ūrdhvaṁ sādhyamiti yadā daurbalyādyupadravahīnaṁ māṁsaprakṣālanābhamityādyasādhyalakṣaṇarahitamēkadōṣānugaṁ bhavati tadā sādhyaṁ, yadā tu tadēva śāntiṁ gatvā punarbhavati mārgāntaraṁ vā yāti alpōpadravam alpāsādhyalakṣaṇayuktaṁ dvidōṣānugaṁ ca bhavati tadā yāpyaṁ, yadā ca bahūpadravayuktaṁ bahvasādhyalakṣaṇayuktaṁ tridōṣānugataṁ ca bhavati tadā asādhyam| adhō yāpyamiti alpōpadravamasādhyalakṣaṇahīnaṁ dvidōṣānugaṁ ca bhavati tadā adhōgaṁ yāpyaṁ; yadā ca tridōṣānugamasādhyalakṣaṇayuktaṁ tadā varjyaṁ, yadā caikadōṣānugaṁ nirupadravaṁ varjyalakṣaṇāsaṁyuktaṁ tadā sādhyam| asādhyaṁ yugapadgatamiti yadā tridōṣānugaṁ bahūpadravamasādhyalakṣaṇayuktaṁ bhavati tadā asādhyaṁ, yadā cānyathā tadā yāpyamityarthaḥ| yugapadgatam ubhayamārgapravr̥ttamityarthaḥ|7|-
Adhikarana 5 (7) · Śloka 8
sadanaṁ śītakāmitvaṁ kaṇṭhadhūmāyanaṁ vamiḥ ||7||
lōhagandhiśca niḥśvāsō bhavatyasmin bhaviṣyati |8|
View original
सदनं शीतकामित्वं कण्ठधूमायनं वमिः ||७||
लोहगन्धिश्च निःश्वासो भवत्यस्मिन् भविष्यति |८|
atha pūrvarūpamāha- sadanamityādi| sadanam aṅgamlāniḥ| kaṇṭhadhūmāyanaṁ kaṇṭhē dhūmōdvamanamiva vēdanētyarthaḥ| asmin raktapittē||7||-
Adhikarana 6 (8) · Śloka 8
bāhyāsr̥glakṣaṇaistasya saṅkhyādōṣōcchritīrviduḥ ||8||
View original
बाह्यासृग्लक्षणैस्तस्य सङ्ख्यादोषोच्छ्रितीर्विदुः ||८||
raktapittasya saṅkhyāṁ dōṣōcchrayaṁ cātidēśēnāha- bāhyāsr̥glakṣaṇaistasyētyādi| bāhyāsr̥glakṣaṇairiti śōṇitavarṇanīyōktaiḥ ‘phēnilamaruṇam’ ityādibhiḥ, tasya raktapittasya, saṅkhyā saptavidhā| nanu, pittēna vi dagdhēna vidagdhaṁ raktaṁ raktapittamucyatē, tat kathaṁ pittādapi pr̥thaguddiśyatē? ucyatē, tadraktāntarēṇa saṁsargāt| dōṣōcchritiḥ dōṣādhikyam||8||
Adhikarana 7 (9) · Śloka 9
daurbalyaśvāsakāsajvaravamathumadāstandritādāhamūrcchā bhuktē cānnē vidāhastvadhr̥tirapi sadā hr̥dyatulyā ca pīḍā |
tr̥ṣṇā kaṇṭhasya bhēdaḥ śirasi ca davanaṁ pūtiniṣṭhīvanaṁ ca dvēṣō bhaktē'vipākō viratirapi ratē raktapittōpasargāḥ ||9||
View original
दौर्बल्यश्वासकासज्वरवमथुमदास्तन्द्रितादाहमूर्च्छा भुक्ते चान्ने विदाहस्त्वधृतिरपि सदा हृद्यतुल्या च पीडा |
तृष्णा कण्ठस्य भेदः शिरसि च दवनं पूतिनिष्ठीवनं च द्वेषो भक्तेऽविपाको विरतिरपि रते रक्तपित्तोपसर्गाः ||९||
idānīṁ raktapittōpadravānāha- daurbalyaśvāsakāsētyādi| vamathuḥ chardiḥ| madaḥ pūgaphalēnēva mattatā| adhr̥tiḥ asantōṣaḥ| atulyā asādhāraṇā| kaṇṭhasya bhēdaḥ kaṇṭhakṣaṇanam| śirasi ca davanaṁ santāpaḥ| viratirapi ratēḥ sukhasyāpi vināśō bhavatītyarthaḥ| upasargā upadravāḥ| ‘bhuktē cānnē vidāha’ ityatra ‘bhuktē ghōrō vidāha’ ityanyē paṭhanti| tatra saptamī ṣaṣṭhyarthē, tēna bhuktasya āhārasya ghōrō mahān vidāha ityarthaḥ| ‘kaṇṭhasya bhēda’ ityatra ‘kōṣṭhasya bhēda’ ityaparē paṭhanti; kōṣṭhaśabdēna kōṣṭhasthō malastasya bhēda iti ca vyākhyānayanti| tadētat pāṭhadvayamūrdhvādhaḥpravr̥ttirūpaṁ yathāsambhavaṁ bōddhavyaṁ, ēkatra dvayōrapyanaupayikatvāt| śirasi ca davanamityatra ‘pravitatasiratā’ iti kēcit paṭhanti, sirātatagātratēti vyākhyānayanti| ‘viratirapi ratēḥ’ ityatra aparē ‘vinatirapi bhavēt’ iti paṭhanti; vinatiḥ śarīrasya vinamanam| aparē ‘vikr̥tirapi bhavēt’ iti paṭhanti, tatrāpi kāyasyākuñcanātmikā vikr̥tirityarthaḥ||9||
Adhikarana 8 (10) · Śloka 10
māṁsaprakṣālanābhaṁ kvathitamiva ca yat kardamāmbhōnibhaṁ vā mēdaḥpūyāsrakalpaṁ yakr̥diva yadi vā pakvajambūphalābham |
yat kr̥ṣṇaṁ yacca nīlaṁ bhr̥śamatikuṇapaṁ yatra cōktā vikārāstadvarjyaṁ raktapittaṁ surapatidhanuṣā yacca tulyaṁ vibhāti ||10||
View original
मांसप्रक्षालनाभं क्वथितमिव च यत् कर्दमाम्भोनिभं वा मेदःपूयास्रकल्पं यकृदिव यदि वा पक्वजम्बूफलाभम् |
यत् कृष्णं यच्च नीलं भृशमतिकुणपं यत्र चोक्ता विकारास्तद्वर्ज्यं रक्तपित्तं सुरपतिधनुषा यच्च तुल्यं विभाति ||१०||
asādhyaraktapittalakṣaṇamāha- māṁsaprakṣālanābhamityādi| māṁsaprakṣālanābhaṁ māṁsadhāvanatōyābham| kardamāmbhōnibhaṁ kardamēna miśritaṁ yadambhastōyaṁ tannibham| mēdaḥpūyāsrakalpaṁ mēdaḥpūyaraktasadr̥śamityarthaḥ| atikuṇapaṁ śaṭitaśavagandhi| uktā vikārā daurbalyaśvāsādayaḥ, ‘prabhūtā’ iti vākyaśēṣaḥ| tadvarjyamiti ūrdhvadhōmārgatvēna sādhyaṁ yāpyaṁ ca yaduktaṁ bhavati tadapyēvaṁvidham asādhyam| surapatidhanuḥ indradhanuḥ| ‘kvathitamiva ca yat’ ityatra ‘kvathitamiva yakr̥t’ iti paṭhitvā pakvakālakhaṇḍatulyamiti vyākhyānayanti||10||
Adhikarana 9 (11) · Śloka 11
nādau saṅgrāhyamudriktaṁ yadasr̥gbalinō'śnataḥ |
tat pāṇḍugrahaṇīkuṣṭhaplīhagulmajvarāvaham ||11||
View original
नादौ सङ्ग्राह्यमुद्रिक्तं यदसृग्बलिनोऽश्नतः |
तत् पाण्डुग्रहणीकुष्ठप्लीहगुल्मज्वरावहम् ||११||
ādau balavati raktapittē saṅgrahaṇaniṣēdhamāha- nādau saṅgrāhyamudriktamityādi| yat raktapittam, udriktam atiśayēna vr̥ddhiṁ gataṁ, tadbalayuktasyāśnataśca puruṣasyādau na saṅgrāhyaṁ; yasmāttadādau saṅgr̥hītaṁ sat pāṇḍvādirōgāvahaṁ bhavati||11||
Adhikarana 10 (12) · Śloka 12
adhaḥpravr̥ttaṁ vamanairūrdhvagaṁ ca virēcanaiḥ |
jayēdanyataradvā'pi kṣīṇasya śamanairasr̥k ||12||
View original
अधःप्रवृत्तं वमनैरूर्ध्वगं च विरेचनैः |
जयेदन्यतरद्वाऽपि क्षीणस्य शमनैरसृक् ||१२||
tarhi tatra kiṁ kuryādityāha- adhaḥpravr̥ttaṁ vamanairityādi| saṁśōdhanārhasya balavatō narasyādhōgaṁ raktapittaṁ bahudōṣaṁ vamanairjayēt, ēvaṁvidhasyōrdhvagaṁ virēcanairityarthaḥ| nanu, adhōgaṁ vātānugaṁ bhavati, ūrdhvagaṁ ca kaphānugaṁ, tat kathaṁ tayōrvamanavirēcanē yujyētē? satyaṁ, vyādhipratyanīkatvādyujyētē ēva; tathā ca tantrāntaraṁ- “adhōgaṁ vamanairdhīmānūrdhvagaṁ rēcanairjayēt”- iti| anyataradvēti ūrdhvagamadhōgaṁ vā kṣīṇasya puruṣasya śamanairjayēditi na vamanavirēkaiḥ; tathā ca tantrāntaram- “ūrdhvagaṁ vā'pyadhōgaṁ vā kṣīṇasya śamanairjayēt”- iti||12||
Adhikarana 11 (13) · Śloka 13
atipravr̥ddhadōṣasya pūrvaṁ lōhitapittinaḥ |
akṣīṇabalamāṁsāgnēḥ kartavyamapatarpaṇam ||13||
View original
अतिप्रवृद्धदोषस्य पूर्वं लोहितपित्तिनः |
अक्षीणबलमांसाग्नेः कर्तव्यमपतर्पणम् ||१३||
idānīṁ saṁśōdhanārhasya laṅghanamapi hitamiti darśayannāha- atipravr̥ddhadōṣasyētyādi| apatarpaṇaṁ laṅghanam||13||
Adhikarana 12 (14) · Śloka 14
laṅghitasya tataḥ pēyāṁ vidadhyāt svalpataṇḍulām |
rasayūṣau pradātavyau surābhisnēhasaṁskr̥tau |
tarpaṇaṁ pācanaṁ lēhān sarpīṁṣi vividhāni ca ||14||
View original
लङ्घितस्य ततः पेयां विदध्यात् स्वल्पतण्डुलाम् |
रसयूषौ प्रदातव्यौ सुराभिस्नेहसंस्कृतौ |
तर्पणं पाचनं लेहान् सर्पींषि विविधानि च ||१४||
laṅghanādanantaraṁ kiṁ kuryādityāha- laṅghitasyētyādi vidadhyāt kuryāt| kiṁ raktapittē pēyāmēva vidadhyādutānyadapītyāha- tarpaṇamityādi| tarpaṇamiti mr̥dvīkāmadhukādisādhitajalēna saśarkarēṇālōḍitāḥ saghr̥takṣaudrā lājaśaktavaḥ| pācanaṁ hrībēracandanōśīraparpaṭamustasādhitajalapānam| lēhāniti vakṣyamāṇān madhukaśōbhāñjanakādipuṣpaiḥ kr̥tān saghr̥takṣaudrān| vividhāni sarpīṁṣi vāsāghr̥tādīni| tatrādhōgē pēyā hitā yadi mārutō balī na syāt, mārutaścēdbalī bhavati tadā māṁsarasa ēva; ūrdhvagē ca tarpaṇaṁ hitam| tathā ca tantrāntaram- “adhōvahē yavāgvādi na cēt syānmārutō balī| ūrdhvagē tarpaṇaṁ śastaṁ yathādōṣamathāpi vā”- iti| kēcit ‘laṅghitasya tatō yuktyā laghvannamavacārayēt’ iti paṭhanti, vyākhyānayanti ca- yuktyā mātrayā pratyanīkaṁ cētyarthaḥ||14||
Adhikarana 13 (15) · Śloka 15
drakṣāmadhukakāśmaryasitāyuktaṁ virēcanam |
yaṣṭīmadhukayuktaṁ ca sakṣaudraṁ vamanaṁ hitam ||15||
View original
द्रक्षामधुककाश्मर्यसितायुक्तं विरेचनम् |
यष्टीमधुकयुक्तं च सक्षौद्रं वमनं हितम् ||१५||
pūrvamuddiṣṭaṁ yadvamanavirēcanaṁ tayōrdravyāṇyāha- drākṣāmadhukakāśmaryētyādi| drākṣādiyuktaṁ virēcanadravyakalpōktaṁ mr̥du virēcanaṁ, yaṣṭīmadhukakṣaudrayuktaṁ vamanadravyavikalpōktaṁ mr̥du vamanaṁ hitam||15||
Adhikarana 14 (16-18) · Śloka 18
payāṁsi śītāni rasāśca jāṅgalāḥ satīnayūṣāśca saśāliṣaṣṭikāḥ |
paṭōlaśēlūsuniṣaṇṇayūthikāvaṭātimuktāṅkurasinduvārajam ||16||
hitaṁ ca śākaṁ ghr̥tasaṁskr̥taṁ sadā tathaiva dhātrīphaladāḍimānvitam |
rasāśca pārāvataśaṅkhakūrmajāstathā yavāgvō vihitā ghr̥tōttarāḥ ||17||
santānikāścōtpalavargasādhitē kṣīrē praśastā madhuśarkarōttarāḥ |
himāḥ pradēhā madhurā gaṇāśca yē ghr̥tāni pathyāni raktapittinām ||18||
View original
पयांसि शीतानि रसाश्च जाङ्गलाः सतीनयूषाश्च सशालिषष्टिकाः |
पटोलशेलूसुनिषण्णयूथिकावटातिमुक्ताङ्कुरसिन्दुवारजम् ||१६||
हितं च शाकं घृतसंस्कृतं सदा तथैव धात्रीफलदाडिमान्वितम् |
रसाश्च पारावतशङ्खकूर्मजास्तथा यवाग्वो विहिता घृतोत्तराः ||१७||
सन्तानिकाश्चोत्पलवर्गसाधिते क्षीरे प्रशस्ता मधुशर्करोत्तराः |
हिमाः प्रदेहा मधुरा गणाश्च ये घृतानि पथ्यानि रक्तपित्तिनाम् ||१८||
vamanavirēcanadravyāṇyabhidhāya bhōjanadravyāṇi pratipādayati- payāṁsītyādi| śītāni utpalādidravyakvathitaśītāni, tāni tu pittaprāyē| jāṅgalarasā ēṇādilāvādikr̥tāḥ, tē ca vātānubandhē| satīnayūṣā vartulakalāyayūṣāḥ, tē ca kaphānugē raktapittē hitāḥ| paṭōlētyādi| śēlūḥ dakṣiṇāpathajaṁ śākaṁ, ślēṣmāntakamaparē| suniṣaṇṇakaḥ śiravālikā, catuṣparṇītyaparē| atimukta āvantakaḥ| aṅkurāḥ kōmalapallavāḥ paṭōlādīnām| sinduvāraḥ nirguṇḍī| ētānyapi śākāni kaphānugē śastānīti| paṭōlētyatra kēcit jīvantīti paṭhanti| rasāścētyādi| jāṅgalarasābhidhānēnaiva pārāvatarasasyāpi parigrahē tadabhidhānaṁ viśēṣēṇa raktapittē hitatvāpādanārtham| dhātrīdāḍimē saṁskārārtham| yavāgvaḥ abhihitāḥ| santānikā ghr̥tasyōparitanaḥ styānō bhāgaḥ| ghr̥tōttarā ghr̥tapradhānāḥ| himāḥ pradēhā ityādi| himāḥ pradēhāḥ śītā lēpāḥ; tē ca nyagrōdhādiprabhr̥tiśītalagaṇakr̥tāḥ| madhurā gaṇāḥ kākōlyādayaḥ| tē ca pānādinā yōjyāḥ| ghr̥tāni madhuragaṇasādhitāni tantrāntarasaṁvādāt| pathyāni hitāni||16-18||
Adhikarana 15 (19-20) · Śloka 20
madhūkaśōbhāñjanakōvidārajaiḥ priyaṅgukāyāḥ kusumaiśca cūrṇitaiḥ |
bhiṣagvidadhyāccaturaḥ samākṣikān hitāya lēhānasr̥jaḥ praśāntayē ||19||
lihyācca dūrvāvaṭajāṁśca pallavān madhudvitīyān sitakarṇikasya ca |
hitaṁ ca kharjūraphalaṁ samākṣikaṁ phalāni cānyānyapi tadguṇānyatha ||20||
View original
मधूकशोभाञ्जनकोविदारजैः प्रियङ्गुकायाः कुसुमैश्च चूर्णितैः |
भिषग्विदध्याच्चतुरः समाक्षिकान् हिताय लेहानसृजः प्रशान्तये ||१९||
लिह्याच्च दूर्वावटजांश्च पल्लवान् मधुद्वितीयान् सितकर्णिकस्य च |
हितं च खर्जूरफलं समाक्षिकं फलानि चान्यान्यपि तद्गुणान्यथ ||२०||
madhūkētyādi| madhūkādipuṣpairēkaikaiścūrṇitaistrayō lēhāḥ, priyaṅgukāyāḥ kusumaiścaturthō lēhaḥ| aparānapi lēhānāha- lihyādityādi| dūrvāvaṭapallavān madhudvitīyān lihyādityēkō yōgaḥ| sitakarṇikaḥ śvētakarṇikāraḥ, tasyāpi pallavān madhudvitīyān lihyāditi dvitīyō yōgaḥ| kēcit samuditamēkaṁ yōgaṁ manyantē; tannēcchanti nibandhakārāḥ, samānatantrasaṁvādāt| ‘dūrvāvaṭajāṁśca pallavān’ ityatrāparē ‘dugdhadrumapallavān’ iti paṭhitvā vaṭādipallavāniti vyācakṣatē| kiṁ raktapittē ētadēva hitamutānyadapītyāha- hitamityādi| samākṣikaṁ samadhu| anuktasaṅgrahāyāha- phalāni cānyānyapītyādi| anyāni phalāni kāśmaryādīni| tadguṇāni kharjūraphalatulyaguṇāni||19-20||
Adhikarana 16 (21) · Śloka 21
raktātisāraprōktāṁśca yōgānatrāpi yōjayēt |21|
View original
रक्तातिसारप्रोक्तांश्च योगानत्रापि योजयेत् |२१|
idānīṁ raktapittē'tidēśēna cikitsāmāha- raktātīsāraprōktāṁścētyādi| raktātīsāraprōktān yōgān ‘priyālamallikā’ ityādīn| asyāgrē kārtikakuṇḍaḥ ‘nīlōtpalānāṁ madhunā bhasma vā'pi parisrutam’ ityādiyōgaṁ paṭhati, sa ca jējjaṭācāryēṇa ‘sakṣaudramindīvarabhasma’ ityādinā agrē paṭhitaḥ|21|-
Adhikarana 17 (21-22) · Śloka 22
śuddhēkṣukāṇḍamāpōthya navē kumbhē himāmbhasā ||21||
yōjāyitvā kṣipēdrātrāvākāśē sōtpalaṁ tu tat |
prātaḥ srutaṁ kṣaudrayutaṁ pibēcchōṇitapittavān ||22||
View original
शुद्धेक्षुकाण्डमापोथ्य नवे कुम्भे हिमाम्भसा ||२१||
योजायित्वा क्षिपेद्रात्रावाकाशे सोत्पलं तु तत् |
प्रातः स्रुतं क्षौद्रयुतं पिबेच्छोणितपित्तवान् ||२२||
śuddhēkṣukāṇḍamāpōthyētyādi| śuddhēkṣukāṇḍāni nirvalkalēkṣukāṇḍāni, āpōthya avakṣudya| himāmbhasā yōjayitvētyādi śītalajalēna yōjayitvā navē ghaṭē rātrāvākāśē nirāvaraṇasthānē kṣipēt dhārayēt, tataśca prātaḥkālē srutaṁ gālitaṁ nīlōtpalacūrṇamadhubhyāṁ yutaṁ śōṇitapittavān naraḥ pibēt||21-22||
Adhikarana 18 (23) · Śloka 23
pibēcchītakaṣāyaṁ vā jambvāmrārjunasambhavam |
udumbaraphalaṁ piṣṭvā pibēttadrasamēva vā ||23||
View original
पिबेच्छीतकषायं वा जम्ब्वाम्रार्जुनसम्भवम् |
उदुम्बरफलं पिष्ट्वा पिबेत्तद्रसमेव वा ||२३||
pibēdityādi| pibēdityatra madhuyutamityanuktamapi sambadhyatē, samānatantrasaṁvādāt| udumbaraphalamityādi| udumbaraphalaṁ piṣṭvā tadrasaṁ gr̥hītvā madhuyutaṁ pibēt||23||
Adhikarana 19 (24-27) · Śloka 27
trapuṣīmūlakalkaṁ vā sakṣaudraṁ taṇḍulāmbunā |
pibēdakṣasamaṁ kalkaṁ yaṣṭīmadhukamēva vā ||24||
candanaṁ madhukaṁ rōdhramēvamēva samaṁ pibēt |
karañjabījamēvaṁ vā sitākṣaudrayutaṁ pibēt ||25||
majjānamiṅgudayasyaivaṁ pibēnmadhukasaṁyutam |
sukhōṣṇaṁ lavaṇaṁ bījaṁ kārañjaṁ dadhimastunā ||26||
pibēdvā'pi tryahaṁ martyō raktapittābhipīḍitaḥ |
raktapittaharāḥ śastāḥ ṣaḍētē yōgasattamāḥ ||27||
View original
त्रपुषीमूलकल्कं वा सक्षौद्रं तण्डुलाम्बुना |
पिबेदक्षसमं कल्कं यष्टीमधुकमेव वा ||२४||
चन्दनं मधुकं रोध्रमेवमेव समं पिबेत् |
करञ्जबीजमेवं वा सिताक्षौद्रयुतं पिबेत् ||२५||
मज्जानमिङ्गुदयस्यैवं पिबेन्मधुकसंयुतम् |
सुखोष्णं लवणं बीजं कारञ्जं दधिमस्तुना ||२६||
पिबेद्वाऽपि त्र्यहं मर्त्यो रक्तपित्ताभिपीडितः |
रक्तपित्तहराः शस्ताः षडेते योगसत्तमाः ||२७||
idānīṁ raktapittē siddhatamān ṣaḍyōgānāha- trapusīmūlakalkamityādi| sakṣaudraṁ karṣōnmitamadhusahitaṁ, taṇḍulāmbunā kalkāccaturguṇēnētyarthaḥ| akṣasamaṁ karṣapramāṇaṁ, ēvamēvēti sakṣaudraṁ taṇḍulāmbunētyarthaḥ| karañjabījādiyōgadvayaṁ kaphānubandhē ūrdhvagē śastam| majjānamiṅgudasyētyādi sitāmadhuyutamēva(ka)mēva pibēdityarthaḥ||24-27||
Adhikarana 20 (28) · Śloka 28
pathyāścaivāvapīḍēṣu ghrāṇataḥ prasrutē'sr̥ji |28|
View original
पथ्याश्चैवावपीडेषु घ्राणतः प्रस्रुतेऽसृजि |२८|
anantarōktāḥ ṣaḍyōgā ghrāṇagē raktē'vapīḍanē'pi yōjyā ityāha- pathyā ityādi| pathyā hitāḥ, anantarōktāḥ trapusīmūlakalkamityādi ṣaḍyōgāḥ iti śēṣaḥ|28|-
Adhikarana 21 (28) · Śloka 28
atinisrutaraktō vā kṣaudrayuktaṁ pibēdasr̥k |
yakr̥dvā bhakṣayēdājamāmaṁ pittasamāyutam ||28||
View original
अतिनिस्रुतरक्तो वा क्षौद्रयुक्तं पिबेदसृक् |
यकृद्वा भक्षयेदाजमामं पित्तसमायुतम् ||२८||
asr̥giti śarīradhātusāmānyāt ēṇādīnāmityarthaḥ| yakr̥t kālakhaṇḍam||28||
Adhikarana 22 (29-32) · Śloka 33
palāśavr̥kṣasvarasē vipakvaṁ sarpiḥ pibēt kṣaudrayutaṁ suśītam |
vanaspatīnāṁ svarasaiḥ kr̥taṁ vā saśarkaraṁ kṣīraghr̥taṁ pibēdvā ||29||
drākṣāmuśīrāṇyatha padmakaṁ sitā pr̥thakpalāṁśānyudakē samāvapēt |
sthitaṁ niśāṁ tadrudhirāmayaṁ jayēt pītaṁ payō vā'mbusamaṁ hitāśinaḥ ||30||
turaṅgavarcaḥsvarasaṁ samākṣikaṁ pibēt sitākṣaudrayutaṁ vr̥ṣasya vā |
lihēttathā vāstukabījacūrṇaṁ kṣaudrānvitaṁ taṇḍulasāhvayaṁ vā ||31||
lihyācca lājāñjanacūrṇamēkamēvaṁ sitākṣaudrayutāṁ tugākhyām |
drākṣāṁ sitāṁ tiktakarōhiṇīṁ ca himāmbunā vā madhukēna yuktām ||32||
pathyāmahiṁsrāṁ rajanīṁ ghr̥taṁ ca lihyāttathā śōṇitapittarōgī |33|
View original
पलाशवृक्षस्वरसे विपक्वं सर्पिः पिबेत् क्षौद्रयुतं सुशीतम् |
वनस्पतीनां स्वरसैः कृतं वा सशर्करं क्षीरघृतं पिबेद्वा ||२९||
द्राक्षामुशीराण्यथ पद्मकं सिता पृथक्पलांशान्युदके समावपेत् |
स्थितं निशां तद्रुधिरामयं जयेत् पीतं पयो वाऽम्बुसमं हिताशिनः ||३०||
तुरङ्गवर्चःस्वरसं समाक्षिकं पिबेत् सिताक्षौद्रयुतं वृषस्य वा |
लिहेत्तथा वास्तुकबीजचूर्णं क्षौद्रान्वितं तण्डुलसाह्वयं वा ||३१||
लिह्याच्च लाजाञ्जनचूर्णमेकमेवं सिताक्षौद्रयुतां तुगाख्याम् |
द्राक्षां सितां तिक्तकरोहिणीं च हिमाम्बुना वा मधुकेन युक्ताम् ||३२||
पथ्यामहिंस्रां रजनीं घृतं च लिह्यात्तथा शोणितपित्तरोगी |३३|
vanaspatīnāṁ vaṭādīnām| kṣīraghr̥taṁ kṣīrōtthaṁ ghr̥tam| payō vā'mbusamamiti dugdhaṁ jalaṁ ca tulyamityarthaḥ| kēcidēvaṁ paṭhanti- ‘vāsākaṣāyaṁ sasitaṁ pibēdvā turaṅgavarcaḥsvarasaṁ samākṣikam’ iti| lihēttathā vāstukabījacūrṇamityādi|- vāstukabījacūrṇaṁ ṭaṅkavāstukabījacūrṇaṁ kṣaudrānvitaṁ lihēt| taṇḍulasāhvayaṁ vēti taṇḍulīyaṁ kṣaudrānvitaṁ vā lihyādityarthaḥ| kēcidēvaṁ paṭhanti- ‘sataṇḍulīyaṁ madhunā'valēhayēt sitāyutaṁ vāstukamūlamēva vā’ iti| lihyāccētyādi| lājā bhr̥ṣṭadhānyāni| añjanaṁ rasāñjanam| ēkaṁ pradhānaṁ, ēvaṁ kṣādrēṇētyarthaḥ| ‘lājāñjanacūrṇam’ ityatra ‘kālāñjanacūrṇam’ iti kēcit paṭhanti; tatra kālāñjanaṁ sauvīrāñjanam| sitākṣaudrayutamityādi| tugākhyā vaṁśarōcanānukāri pārthivaṁ dravyaṁ, anyē vaṁśarōcanāmāhuḥ; tāṁ ca śarkarākṣaudrayutāṁ lihyāt| drākṣāṁ sitāmityādi| drākṣādīni trīṇi dravyāṇi yaṣṭīmadhukēna yutāni śītōdakēna vā lihyāt| pathyāmityādi| pathyā harītakī, rajanī haridrā, ētāni harītakīprabhr̥tīni dravyāṇi ghr̥tēna saha lihyāt| ayaṁ yōgaḥ kaṇṭhagē prasr̥tē ca raktapittē yōjyaḥ| kēcit ‘rajanīṁ ghr̥taṁ ca’ ityatra ‘rajanīdvayaṁ ca’ iti paṭhanti, tē ca śītōdakēnaiva lēhyamicchanti; ayaṁ pāṭhaḥ samānatantravirōdhādanyāyyaḥ||29-32||-
Adhikarana 23 (33) · Śloka 34
vāsākaṣāyōtpalamr̥tpriyaṅgurōdhrāñjanāmbhōruhakēśarāṇi ||33||
pītvā sitākṣaudrayutāni jahyāt pittāsr̥jō vēgamudīrṇamāśu |34|
View original
वासाकषायोत्पलमृत्प्रियङ्गुरोध्राञ्जनाम्भोरुहकेशराणि ||३३||
पीत्वा सिताक्षौद्रयुतानि जह्यात् पित्तासृजो वेगमुदीर्णमाशु |३४|
idānīṁ vēgavati raktapittē siddhatamaṁ yōgamāha- vāsākaṣāyōtpalētyādi| utpalaṁ nīlōtpalaṁ mr̥t kēdāramr̥ttikā, ambhōruhakēśaraṁ padmakēśaram| kalpanāmāha- pītvā sitākṣaudrayutāni jahyādityādi| vāsākaṣāyamutpalamr̥dādicūrṇaprakṣēpaṁ sitākṣaudrayutaṁ pītvā narō raktapittasyōdīrṇamudriktaṁ vēgamāśu jahyāt śīghraṁ parityajēt||33||-
Adhikarana 24 (34) · Śloka 35
gāyatrijambvarjunakōvidāraśirīṣarōdhrāśanaśālmalīnām ||34||
puṣpāṇi śigrōśca vicūrṇya lēhō madhvanvitaḥ śōṇitapittarōgē |35|
View original
गायत्रिजम्ब्वर्जुनकोविदारशिरीषरोध्राशनशाल्मलीनाम् ||३४||
पुष्पाणि शिग्रोश्च विचूर्ण्य लेहो मध्वन्वितः शोणितपित्तरोगे |३५|
gāyatrijambvarjunakōvidārētyādi| gāyatrī khadiraḥ, arjunaḥ kakubhaḥ, kōvidāraḥ kāñcanāraḥ, aśanō bījakaḥ| śigruḥ śōbhāñjanakaḥ||34||-
Adhikarana 25 (35) · Śloka 36
sakṣaudramindīvarabhasmavāri karañjabījaṁ madhusarpiṣī ca ||35||
jambvarjunāmrakvathitaṁ ca tōyaṁ ghnanti trayaḥ pittamasr̥k ca yōgāḥ |36|
View original
सक्षौद्रमिन्दीवरभस्मवारि करञ्जबीजं मधुसर्पिषी च ||३५||
जम्ब्वर्जुनाम्रक्वथितं च तोयं घ्नन्ति त्रयः पित्तमसृक् च योगाः |३६|
idānīṁ raktapittē trīn yōgānāha- sakṣaudramindīvarabhasmētyādi| indīvarabhasmavāri indīvarakṣārōdakaṁ sakṣaudraṁ pibēdityēkō yōgaḥ| karañjabījaṁ madhusarpiṣā cēti karañjabījaṁ madhusarpiṣā vā lihyāditi dvitīyō yōgaḥ| jambvarjunāmrakvathitaṁ tōyamityādi|- jambvādikvathitaṁ tōyaṁ sakṣaudraṁ pibēditi tr̥tīyō yōgaḥ| ēṣu madhyē antyau yōgau kaṇṭhāntaḥsthitē raktapittē yōjyau||35||-
Adhikarana 26 (36) · Śloka 37
mūlāni puṣpāṇi ca mātuluṅgyāḥ piṣṭvā pibēttaṇḍuladhāvanēna ||36||
ghrāṇapravr̥ttē jalamāśu dēyaṁ saśarkaraṁ nāsikayā payō vā |37|
View original
मूलानि पुष्पाणि च मातुलुङ्ग्याः पिष्ट्वा पिबेत्तण्डुलधावनेन ||३६||
घ्राणप्रवृत्ते जलमाशु देयं सशर्करं नासिकया पयो वा |३७|
mūlānītyādi| mātuluṅgō bījapūrakaḥ, ‘madhukarkaṭī’ iti anyē| ghrāṇapravr̥ttē jalamāśu dēyamityādi| ghrāṇapravr̥ttē raktapittē saśarkaraṁ pānīyaṁ dugdhaṁ vā saśarkaraṁ nāsikayā dēyam| kēcit ‘nāsikayā’ ityatra ‘nāsikayōḥ’ iti paṭhanti||36||-
Adhikarana 27 (37) · Śloka 37
drākṣārasaṁ kṣīraghr̥taṁ pibēdvā saśarkaraṁ cēkṣurasaṁ himaṁ vā ||37||
View original
द्राक्षारसं क्षीरघृतं पिबेद्वा सशर्करं चेक्षुरसं हिमं वा ||३७||
ghrāṇapravr̥ttē'paramapi nasyayōgamāha- drākṣārasamityādi| drākṣārasaṁ saśarkaraṁ nāsikayā pibēt, kṣīraghr̥taṁ kṣīramathanōdbhūtaṁ tadvā saśarkaraṁ nāsikayā pibēt, ikṣurasaṁ himaṁ vā tathaiva pibēt, itthaṁ trayō yōgāḥ kalpanīyāḥ| tathā ca tantrāntaraṁ- “drākṣārasasya nasyaṁ nasyaṁ vā kṣīrasarpiṣaḥ sapadi| ikṣō rasasya nasyaṁ saśarkaraṁ raktanudbhavati”- iti||37||
Adhikarana 28 (38) · Śloka 38
śītōpacāraṁ madhuraṁ ca kuryādviśēṣataḥ śōṇitapittarōgē |38|
View original
शीतोपचारं मधुरं च कुर्याद्विशेषतः शोणितपित्तरोगे |३८|
sarvatantrōktacikitsāsaṅgrahārthamāha- śītōpacāramityādi| śītōpacāraṁ dāhādiṣu bāhyē'pi kuryāditi|38|-
Adhikarana 29 (38) · Śloka 39
drākṣāghr̥takṣaudrasitāyutēna vidārigandhādivipācitēna ||38||
kṣīrēṇa cāsthāpanamagryamuktaṁ hitaṁ ghr̥taṁ cāpyanuvāsanārtham |39|
View original
द्राक्षाघृतक्षौद्रसितायुतेन विदारिगन्धादिविपाचितेन ||३८||
क्षीरेण चास्थापनमग्र्यमुक्तं हितं घृतं चाप्यनुवासनार्थम् |३९|
raktapittē āsthāpanārthaṁ kṣīramanuvāsanārthaṁ ca ghr̥tamāha- drākṣētyādi| vidārigandhādigaṇasādhitēna kṣīrēṇa ghr̥takṣaudrasitāyutēnāsthāpanaṁ raktapittē'gryamuktaṁ, tathā cānuvāsanārthaṁ ghr̥taṁ hitam| tacca ghr̥taṁ yaṣṭīmadhukasādhitaṁ, apakvasya snēhasya vyāpatkaratvāt| anyē vidārigandhādisādhitakṣīrēṇa ghr̥tapākamicchanti||38||-
Adhikarana 30 (39-41) · Śloka 42
priyaṅgurōdhrāñjanagairikōtpalaiḥ suvarṇakālīyakaraktacandanaiḥ ||39||
sitāśvagandhāmbudayaṣṭikāhvayairmr̥ṇālasaugandhikatulyapēṣitaiḥ |
nirūhya cainaṁ payasā samākṣikairghr̥taplutaiḥ śītajalāvasēcitam ||40||
kṣīraudanaṁ bhuktamathānuvāsayēdghr̥tēna yaṣṭīmadhusādhitēna ca |
adhōvahaṁ śōṇitamēṣa nāśayēttathā'tisāraṁ rudhirasya dustaram ||41||
virēkayōgē tvati caiva śasyatē... |42|
View original
प्रियङ्गुरोध्राञ्जनगैरिकोत्पलैः सुवर्णकालीयकरक्तचन्दनैः ||३९||
सिताश्वगन्धाम्बुदयष्टिकाह्वयैर्मृणालसौगन्धिकतुल्यपेषितैः |
निरूह्य चैनं पयसा समाक्षिकैर्घृतप्लुतैः शीतजलावसेचितम् ||४०||
क्षीरौदनं भुक्तमथानुवासयेद्घृतेन यष्टीमधुसाधितेन च |
अधोवहं शोणितमेष नाशयेत्तथाऽतिसारं रुधिरस्य दुस्तरम् ||४१||
विरेकयोगे त्वति चैव शस्यते... |४२|
aparē'pi raktapittē āsthāpanānuvāsanē āha- priyaṅgurōdhrāñjanagairikōtpalairityādi| añjanaṁ sauvīrāñjanam| gairikaṁ sāmānyagairikam| utpalaṁ nīlōtpalaṁ; nāgakēśaramaparē| suvarṇaṁ suvarṇagairikam, antalōpāt| kālīyakaṁ dāruharidrānukāri dravyam| ambudō mustā| yaṣṭikāhvayō madhuyaṣṭikā| mr̥ṇālaṁ padmakēśaram| saugandhikaṁ kumudabhēdaḥ| priyaṅgvādibhiḥ saugandhikāntaistulyaiḥ pēṣitaiḥ kalkīkr̥taiḥ samaghr̥taiḥ payasā sahainaṁ raktapittinaṁ nirūhayēt| tataśca śītalajalāvasēcitaṁ kṣīraudanaṁ bhuktaṁ puruṣaṁ yaṣṭīmadhukasādhitēna ghr̥tēnānuvāsayēt| adhōvahaṁ śōṇitamadhōgaṁ raktapittam| ēṣa āsthāpanānuvāsanaprayōgaḥ| atisāraṁ rudhirasyēti raktātisāramityarthaḥ| virēkayōgē tvatīti virēkātiyōgē||39-41||-
Adhikarana 31 (42) · Śloka 42
... vāmyaśca raktē vijitē balānvitaḥ ||42||
View original
... वाम्यश्च रक्ते विजिते बलान्वितः ||४२||
vāmyaśca raktē ityādi| nirūhanānuvāsanābhyāṁ vijitē raktapittē sati balānvitaḥ puruṣō vāmyō vāmanīyaḥ, adhōmārgapravr̥ttinivāraṇārtham| atra kārtikakuṇḍēna bahūktaṁ, tacca granthagauravabhayāt parihr̥tam||42||
Adhikarana 32 (43) · Śloka 43
ēvaṁvidhā uttarabastayaśca mūtrāśayasthē rudhirē vidhēyāḥ |43|
View original
एवंविधा उत्तरबस्तयश्च मूत्राशयस्थे रुधिरे विधेयाः |४३|
viśiṣṭasthānagē raktapittē viśiṣṭacikitsāmāha- ēvaṁvidhā uttaratabastayaścētyādi| ēvaṁvidhā anantarōktāsthāpanānuvāsanatulyāḥ| mūtrāśayasthē bastisthē mūtrasrōtaḥpravr̥ttē ca|43|-
Adhikarana 33 (43) · Śloka 43
pravr̥ttaraktēṣu ca pāyujēṣu kuryādvidhānaṁ khalu raktapaittam ||43||
View original
प्रवृत्तरक्तेषु च पायुजेषु कुर्याद्विधानं खलु रक्तपैत्तम् ||४३||
arśasaḥ atipravr̥ttau ca raktapittacikitsitamatidiśannāha- pravr̥ttaraktēṣvityādi| pāyujēṣu arśaḥsu||43||
Adhikarana 34 (44) · Śloka 44
vidhiścāsr̥gdarē'pyēṣa strīṇāṁ kāryō vijānatā |
śastrakarmaṇi raktaṁ ca yasyātīva pravartatē ||44||
View original
विधिश्चासृग्दरेऽप्येष स्त्रीणां कार्यो विजानता |
शस्त्रकर्मणि रक्तं च यस्यातीव प्रवर्तते ||४४||
vidhiścāsr̥gdarē'pyēṣa ityādi| ēṣa vidhiḥ adhōgaraktapittaghnō vidhiḥ| vijānatā vaidyēna asr̥gdarē kāryaḥ| na kēvalamasr̥gdarē ēva ēṣa vidhiḥ kāryaḥ kintu yasya śastrakarmaṇi kr̥tē atiraktaṁ pravartatē tasyāpyēṣa ēva vidhiḥ kāryaḥ| kēcidatraivāsr̥gdaralakṣaṇaṁ paṭhanti| tadyathā- ‘dahēdadhō vaṅkṣaṇadēśamasyāḥ śrōṇīṁ ca pr̥ṣṭhaṁ ca tathaiva vr̥kkau | asr̥gdaraṁ cāpi karōti nāryā garbhāśayārtiṁ tvacirēṇa ghōrām’- iti| yē tvatra paṭhanti tē śukraśōṇitaśuddhāvasr̥gdaralakṣaṇaṁ na paṭhanti||44||
Adhikarana 35 (45) · Śloka 45
trayāṇāmapi dōṣāṇāṁ śōṇitē'pi ca sarvaśaḥ |
liṅgānyālōkya kartavyaṁ cikitsitamanantaram ||45||
View original
त्रयाणामपि दोषाणां शोणितेऽपि च सर्वशः |
लिङ्गान्यालोक्य कर्तव्यं चिकित्सितमनन्तरम् ||४५||
kiṁ raktapittaghnō vidhiḥ raktapittākhyē rōgē'sr̥gdarē śastrakarmaṇyatiraktapravr̥ttau cāviśēṣēṇaiva kārya uta kiñcidapēkṣyētyāha- trayāṇāmapi dōṣāṇāmityādi| trayāṇāmapi dōṣāṇāṁ pr̥thagdvandvasamastānāṁ liṅgāni śōṇitavarṇanīyōktāni śōṇitē sarvaśa ālōkyānantaraṁ cikitsitaṁ kartavyaṁ, asr̥gdarē vā śastrakarmaṇi raktātipravr̥ttau raktapittaghnō vidhiḥ kārya ityarthaḥ| atrādhōvahasya nāśanaṁ yāpanaṁ vā'bhiprētaṁ, tēna sānnipātikasyākṣīṇamāṁsāgnēryāpyatvamabhiprētam| atra kārtikakuṇḍa āpātanikāpūrvaṁ garbhiṇītyādipāṭhaṁ paṭhati, sa cābhāvānna likhitaḥ||45||
Adhikarana puShpikA · Śloka 45
iti suśrutasaṁhitāyāmuttaratantrāntargatē kāyacikitsātantrē raktapittapratiṣēdhō nāma (saptamō'dhyāyaḥ, āditaḥ) pañcacatvāriṁśattamō'dhyāyaḥ ||45||
View original
इति सुश्रुतसंहितायामुत्तरतन्त्रान्तर्गते कायचिकित्सातन्त्रे रक्तपित्तप्रतिषेधो नाम (सप्तमोऽध्यायः, आदितः) पञ्चचत्वारिंशत्तमोऽध्यायः ||४५||
iti śrīḍalha(hla)ṇaviracitāyāṁ nibandhasaṅgrahākhyāyāṁ suśrutavyākhyāyāmuttaratantrē kāyacikitsāyāṁ pañcacatvāriṁśattamō'dhyāyaḥ||45||