Adhikarana 1 (1-2) · Śloka 2
athātaḥ sarvagatarōgavijñānīyamadhyāyaṁ vyākhyāsyāmaḥ ||1||
yathōvāca bhagavān dhanvantariḥ ||2||
View original
अथातः सर्वगतरोगविज्ञानीयमध्यायं व्याख्यास्यामः ||१||
यथोवाच भगवान् धन्वन्तरिः ||२||
athāta ityādi| sarvagatarōgavijñānīyaḥ sarvāśrayarōgavijñānīya ityarthaḥ| kr̥ṣṇamaṇḍalapratyāsattyā dr̥ṣṭigatarōgavijñānīyō yujyatē, yaśca dr̥ṣṭigatarōgavijñānīyāt pūrvaṁ sarvagatarōgavijñānīyārambhaḥ sa dr̥ṣṭigatānāṁ timirādīnāmabhiṣyandanimittatvaṁ na syāditi bōdhayati, sandhyādigatānāṁ ca syandakāraṇatvaṁ bōdhayati||1-2||
Adhikarana 2 (3-4) · Śloka 4
syandāstu catvāra ihōpadiṣṭāstāvanta ēvēha tathā'dhimanthāḥ |
śōphānvitō'śōphayutaśca pākāvityēvamētē daśa sampradiṣṭāḥ ||3||
hatādhimanthō'nilaparyayaśca śuṣkākṣipākō'nyata ēva vātaḥ |
dr̥ṣṭistathā'mlādhyuṣitā sirāṇāmutpātaharṣāvapi sarvabhāgāḥ ||4||
View original
स्यन्दास्तु चत्वार इहोपदिष्टास्तावन्त एवेह तथाऽधिमन्थाः |
शोफान्वितोऽशोफयुतश्च पाकावित्येवमेते दश सम्प्रदिष्टाः ||३||
हताधिमन्थोऽनिलपर्ययश्च शुष्काक्षिपाकोऽन्यत एव वातः |
दृष्टिस्तथाऽम्लाध्युषिता सिराणामुत्पातहर्षावपि सर्वभागाः ||४||
sarvākṣigatarōgāṇāṁ saṅkhyāmāha- syandā ityādi| tāvanta ēva catvāra ēva| prathamaślōkēna daśa, dvitīyaślōkēna sapta, ēvaṁ saptadaśa sarvāśrayāḥ kathitāḥ||3-4||
Adhikarana 3 (5) · Śloka 5
prāyēṇa sarvē nayanāmayāstu bhavantyabhiṣyandanimittamūlāḥ |
tasmādabhiṣyandamudīryamāṇamupācarēdāśu hitāya dhīmān ||5||
View original
प्रायेण सर्वे नयनामयास्तु भवन्त्यभिष्यन्दनिमित्तमूलाः |
तस्मादभिष्यन्दमुदीर्यमाणमुपाचरेदाशु हिताय धीमान् ||५||
sarvēṣāṁ nētrarōgāṇāmabhiṣyandabhavatvāt tatpratīkārasyāśēṣanayanāmayapratīkārabhūtatvādyatnataḥ pūrvarūpa ēvāsau pratikaraṇīya ityāha- prāyēṇētyādi| abhiṣyandanimittamūlā iti abhiṣyandāśca tannimittāni ca tānyēva mūlaṁ yēṣāṁ tē tathā| nimittaśabdādduṣṭā dōṣā dōṣakōpanāni ca saṅgr̥hyantē| udīryamāṇam utpadyamānam| ‘abhiṣyandanimittamūlā’ ityatra ‘abhiṣyandasamudbhavā hi’ iti kēcit paṭhanti||5||
Adhikarana 4 (6) · Śloka 6
nistōdanaṁ stambhanarōmaharṣasaṅgharṣapāruṣyaśirōbhitāpāḥ |
viśuṣkabhāvaḥ śiśirāśrutā ca vātābhipannē nayanē bhavanti ||6||
View original
निस्तोदनं स्तम्भनरोमहर्षसङ्घर्षपारुष्यशिरोभितापाः |
विशुष्कभावः शिशिराश्रुता च वाताभिपन्ने नयने भवन्ति ||६||
idānīṁ vātābhiṣyandalakṣaṇamāha- nistōdanamityādi| nistōdanaṁ sūcyēva vyadhanam| stambhanaṁ stabdhatā| saṅgharṣaḥ karakarimā| śirōbhitāpaḥ śirōvyathā| ‘viśuṣkabhāvaḥ śiśirāśrutā ca’ ityatra ‘śuṣkālpadūṣikahimāśrutā ca’ iti kēcit paṭhanti| tatra dūṣikā nētramalam| sādhyō'yam||6||
Adhikarana 5 (7) · Śloka 7
dāhaprapākau śiśirābhinandā dhūmāyanaṁ bāṣpasamucchrayaśca |
uṣṇāśrutā pītakanētratā ca pittābhipannē nayanē bhavanti ||7||
View original
दाहप्रपाकौ शिशिराभिनन्दा धूमायनं बाष्पसमुच्छ्रयश्च |
उष्णाश्रुता पीतकनेत्रता च पित्ताभिपन्ने नयने भवन्ति ||७||
pittābhiṣyandalakṣaṇamāha- dāhētyādi| śiśirābhinandā śītābhilāṣaḥ| dhūmāyanaṁ dhūmasyēvōdvamanaṁ, bāṣpasamucchrayaḥ aśrubāhulyam| ayamapi sādhyaḥ||7||
Adhikarana 6 (8) · Śloka 8
uṣṇābhinandā gurutā'kṣiśōphaḥ kaṇḍūpadēhau sitatā'tiśaityam |
srāvō muhuḥ picchila ēva cāpi kaphābhipannē nayanē bhavanti ||8||
View original
उष्णाभिनन्दा गुरुताऽक्षिशोफः कण्डूपदेहौ सितताऽतिशैत्यम् |
स्रावो मुहुः पिच्छिल एव चापि कफाभिपन्ने नयने भवन्ति ||८||
ślēṣmābhiṣyandalakṣaṇamāha- uṣṇētyādi| upadēhō malōpaliptatā, sitatā śuklatā; ēṣō'pi sādhyaḥ||8||
Adhikarana 7 (9) · Śloka 9
tāmrāśrutā lōhitanētratā ca rājyaḥ samantādatilōhitāśca |
pittasya liṅgāni ca yāni tāni raktābhipannē nayanē bhavanti ||9||
View original
ताम्राश्रुता लोहितनेत्रता च राज्यः समन्तादतिलोहिताश्च |
पित्तस्य लिङ्गानि च यानि तानि रक्ताभिपन्ने नयने भवन्ति ||९||
raktābhiṣyandamāha- tāmrētyādi| asāvapi sādhyaḥ||9||
Adhikarana 8 (10) · Śloka 10
vr̥ddhairētairabhiṣyandairnarāṇāmakriyāvatām |
tāvantastvadhimanthāḥ syurnayanē tīvravēdanāḥ ||10||
View original
वृद्धैरेतैरभिष्यन्दैर्नराणामक्रियावताम् |
तावन्तस्त्वधिमन्थाः स्युर्नयने तीव्रवेदनाः ||१०||
adhimanthānāmabhiṣyandarōgakr̥tatvaṁ darśayannāha- vr̥ddhairityādi| tāvantaḥ catvāra ēva| tīvravēdanā ityatra vēdanāśabdaḥ sāmānyapīḍāvacanaḥ| tēna yathāsvaṁ vātādidōṣavēdanāyuktā ityarthaḥ; ētēnēdamuktaṁ bhavati- vātikādabhiṣyandādvātika ēvādhimanthastīvravātikanistōdādisakalavēdanō bhavati; ēvaṁ paittikaḥ, ślaiṣmikō, raktōtthitaścēti||10||
Adhikarana 9 (11) · Śloka 11
utpāṭyata ivātyarthaṁ nētraṁ nirmathyatē tathā |
śirasō'rdhaṁ ca taṁ vidyādadhimanthaṁ svalakṣaṇaiḥ ||11||
View original
उत्पाट्यत इवात्यर्थं नेत्रं निर्मथ्यते तथा |
शिरसोऽर्धं च तं विद्यादधिमन्थं स्वलक्षणैः ||११||
adhimanthānāṁ sāmānyalakṣaṇamāha- utpāṭyata ityādi| nētraṁ nirmathyatē tathēti na kēvalaṁ nētramēva nirmathyatē śirasō'rdhaṁ ca tathā nirmathyata iti, ardhaśirasō vēdanā ca vyādhisvabhāvāt| svalakṣaṇairvātādīnāṁ svakīyairlakṣaṇaiḥ| kēcidatrādhimanthānāṁ sāmānyalakṣaṇaṁ na paṭhanti, pañjikāyāṁ paṭhitatvādasmābhiḥ paṭhitam||11||
Adhikarana 10 (12-13) · Śloka 13
nētramutpāṭyata iva mathyatē'raṇivacca yat |
saṅgharṣatōdanirbhēdamāṁsasaṁrabdhamāvilam ||12||
kuñcanāsphōṭanādhmānavēpathuvyathanairyutam |
śirasō'rdhaṁ ca yēna syādadhimanthaḥ sa mārutāt ||13||
View original
नेत्रमुत्पाट्यत इव मथ्यतेऽरणिवच्च यत् |
सङ्घर्षतोदनिर्भेदमांससंरब्धमाविलम् ||१२||
कुञ्चनास्फोटनाध्मानवेपथुव्यथनैर्युतम् |
शिरसोऽर्धं च येन स्यादधिमन्थः स मारुतात् ||१३||
adhimanthānāṁ sāmānyalakṣaṇamuktvā vistarēṇa viśēṣalakṣaṇamāha- nētramityādi| saṅgharṣaḥ karakarimā| anyē tu ‘saṁharṣa’ iti paṭhanti, tatra saṁharṣō rōmāñcaprāyō vēdanāviśēṣaḥ| tōdaḥ sūcīvyadhanamiva vēdanā| nirbhēdaḥ śastrēṇa vidāraṇamiva| māṁsasaṁrabdhaṁ māṁsōpacitamityarthaḥ| āvilaṁ samalam| ēṣa sādhyaḥ||12-13||
Adhikarana 11 (14-15) · Śloka 15
raktarājicitaṁ srāvi vahninēvāvadahyatē |
yakr̥tpiṇḍōpamaṁ dāhi kṣārēṇāktamiva kṣatam ||14||
prapakvōcchūnavartmāntaṁ sasvēdaṁ pītadarśanam |
mūrcchāśirōdāhayutaṁ pittēnākṣyadhimanthitam ||15||
View original
रक्तराजिचितं स्रावि वह्निनेवावदह्यते |
यकृत्पिण्डोपमं दाहि क्षारेणाक्तमिव क्षतम् ||१४||
प्रपक्वोच्छूनवर्त्मान्तं सस्वेदं पीतदर्शनम् |
मूर्च्छाशिरोदाहयुतं पित्तेनाक्ष्यधिमन्थितम् ||१५||
pittādhimanthalakṣaṇamāha- raktarājītyādi| dāhi kṣārēṇāktamiva kṣatamiti kṣāraliptakṣatamiva dahanaśīlam| ēṣa vyādhiḥ sādhyaḥ||14-15||
Adhikarana 12 (16-17) · Śloka 17
śōphavannātisaṁrabdhaṁ srāvakaṇḍūsamanvitam |
śaityagauravapaicchilyadūṣikāharṣaṇānvitam ||16||
rūpaṁ paśyati duḥkhēna pāṁśupūrṇamivāvilam |
nāsādhmānaśirōduḥkhayutaṁ ślēṣmādhimanthitam ||17||
View original
शोफवन्नातिसंरब्धं स्रावकण्डूसमन्वितम् |
शैत्यगौरवपैच्छिल्यदूषिकाहर्षणान्वितम् ||१६||
रूपं पश्यति दुःखेन पांशुपूर्णमिवाविलम् |
नासाध्मानशिरोदुःखयुतं श्लेष्माधिमन्थितम् ||१७||
ślēṣmādhimanthalakṣaṇamāha- śōphavadityādi| dūṣikā nētramalam| ayamapi rōgaḥ sādhyaḥ||16-17||
Adhikarana 13 (18-19) · Śloka 19
bandhujīvapratīkāśaṁ tāmyati sparśanākṣamam |
raktāsrāvaṁ sanistōdaṁ paśyatyagninibhā diśaḥ ||18||
raktamagnāriṣṭavacca kr̥ṣṇabhāgaśca lakṣyatē |
yaddīptaṁ raktaparyantaṁ tadraktēnādhimanthitam ||19||
View original
बन्धुजीवप्रतीकाशं ताम्यति स्पर्शनाक्षमम् |
रक्तास्रावं सनिस्तोदं पश्यत्यग्निनिभा दिशः ||१८||
रक्तमग्नारिष्टवच्च कृष्णभागश्च लक्ष्यते |
यद्दीप्तं रक्तपर्यन्तं तद्रक्तेनाधिमन्थितम् ||१९||
raktādhimanthalakṣaṇamāha- bandhujīvētyādi| bandhujīvō madhyāhnapuṣpakaḥ, ariṣṭakaṁ kr̥ṣṇaphalaṁ ‘arīṭhā’ iti lōkē| asāvapi sādhyaḥ||18-19||
Adhikarana 14 (20) · Śloka 20
hanyāddr̥ṣṭiṁ saptarātrāt kaphōtthō'dhīmanthō'sr̥ksambhavaḥ pañcarātrāt |
ṣaḍrātrādvai mārutōtthō nihānyānmithyācārāt paittikaḥ sadya ēva ||20||
View original
हन्याद्दृष्टिं सप्तरात्रात् कफोत्थोऽधीमन्थोऽसृक्सम्भवः पञ्चरात्रात् |
षड्रात्राद्वै मारुतोत्थो निहान्यान्मिथ्याचारात् पैत्तिकः सद्य एव ||२०||
idānīṁ vātādyadhimanthānāṁ samyagupacārasādhyānāṁ vaidyāturayōryatnādhānārthaṁ mithyācārāddr̥ṣṭivināśāvadhiṁ yathādōṣaṁ nirdiśannāha- hanyādityādi| mithyācārāditi padaṁ ślēṣmōdbhavādyadhimanthēṣu sarvēṣvapi sambadhyatē| dr̥ṣṭināśakālāvadhirapyatra vyādhisvabhāvāt||20||
Adhikarana 15 (21-22) · Śloka 22
kaṇḍūpadēhāśruyutaḥ pakvōdumbarasannibhaḥ |
dāhasaṁharṣatāmratvaśōphanistōdagauravaiḥ ||21||
juṣṭō muhuḥ sravēccāsramuṣṇaśītāmbu picchilam |
saṁrambhī pacyatē yaśca nētrapākaḥ saśōphajaḥ ||22||
View original
कण्डूपदेहाश्रुयुतः पक्वोदुम्बरसन्निभः |
दाहसंहर्षताम्रत्वशोफनिस्तोदगौरवैः ||२१||
जुष्टो मुहुः स्रवेच्चास्रमुष्णशीताम्बु पिच्छिलम् |
संरम्भी पच्यते यश्च नेत्रपाकः सशोफजः ||२२||
saśōphapākamāha- kaṇḍvityādi| saṁrambhī śōphayuktaḥ||21-22||
Adhikarana 16 (23) · Śloka 23
śōphahīnāni liṅgāni nētrapākē tvaśōphajē |23|
View original
शोफहीनानि लिङ्गानि नेत्रपाके त्वशोफजे |२३|
aśōphapākamāha- śōphētyādi| liṅgāni saśōphapākaliṅgānītyarthaḥ| ubhāvapi pākau tridōṣajau sādhyau ca|23|-
Adhikarana 17 (23) · Śloka 23
upēkṣaṇādakṣi yadā'dhimanthō vātātmakaḥ sādayati prasahya |
rujābhirugrābhirasādhya ēṣa hatādhimanthaḥ khalu nāma rōgaḥ ||23||
View original
उपेक्षणादक्षि यदाऽधिमन्थो वातात्मकः सादयति प्रसह्य |
रुजाभिरुग्राभिरसाध्य एष हताधिमन्थः खलु नाम रोगः ||२३||
sakalanayanaśōṣalakṣaṇaṁ hatādhimanthaṁ darśayannāha- upēkṣaṇādityādi| sādayati avasādayati, śōṣayatītyarthaḥ||23||
Adhikarana 18 (24) · Śloka 24
antaḥsirāṇāṁ śvasanaḥ sthitō dr̥ṣṭiṁ pratikṣipan |
hatādhimanthaṁ janayēttamasādhyaṁ vidurbudhāḥ ||24||
View original
अन्तःसिराणां श्वसनः स्थितो दृष्टिं प्रतिक्षिपन् |
हताधिमन्थं जनयेत्तमसाध्यं विदुर्बुधाः ||२४||
dr̥ṣṭinirgamalakṣaṇaṁ hatādhimanthaṁ darśayannāha- antaḥsirāṇāmityādi| pratikṣipan niṣkāsayannityarthaḥ| yadyapi hatādhimanthalakṣaṇadvitvaṁ jñāyatē tathā'pyēka ēva, atō na saṅkhyātirēkaḥ| jējjaṭācāryastu nayanaśōṣalakṣaṇahatādhimanthasya pāṭhaṁ na paṭhati, dr̥ṣṭinirgamalakṣaṇasya hatādhimanthasya pāṭhaṁ paṭhati, pañjikākārēṇa ca vidēhōktaṁ prakāradvayēna hatādhimanthalakṣaṇaṁ dr̥ṣṭvā nyūnatādōṣabhayāt pāṭhadvayamapi paṭhitam| tathā ca vidēhaḥ- “antargataḥ sirāṇāṁ tu yadā tiṣṭhati mārutaḥ| sa tadā nayanaṁ prāpya śīghraṁ dr̥ṣṭiṁ nirasyati|| tasyāṁ nirasyamānāyāṁ nirmathnanniva mārutaḥ| nayanaṁ nirvamatyāśu śūlatōdādhimanthanaiḥ|| athavā śōṣayēdakṣi kṣīṇatējōbalānalam| utpadmamiva saṁśuṣkamavasīdati lōcanam|| hatādhimanthaṁ taṁ vidyādasādhyaṁ vātakōpataḥ”- iti||24||
Adhikarana 19 (25) · Śloka 25
pakṣmadvayākṣibhruvamāśritastu yatrānilaḥ sañcarati praduṣṭaḥ |
paryāyaśaścāpi rujaḥ karōti taṁ vātaparyāyamudāharanti ||25||
View original
पक्ष्मद्वयाक्षिभ्रुवमाश्रितस्तु यत्रानिलः सञ्चरति प्रदुष्टः |
पर्यायशश्चापि रुजः करोति तं वातपर्यायमुदाहरन्ति ||२५||
vātaparyāyamāha- pakṣmētyādi| akṣi lōcanaṁ, bhrūḥ prasiddhā| paryāyaśaścāpi rujaḥ karōti kadācit pakṣmadvayē, kadācidakṣiṇi, kadācidbhruvīti paryāyaśabdārthaḥ| sādhyō'yam||25||
Adhikarana 20 (26) · Śloka 26
yat kūṇitaṁ dāruṇarūkṣavartma vilōkanē cāviladarśanaṁ yat |
sudāruṇaṁ yat pratibōdhanē ca śuṣkākṣipākōpahataṁ tadakṣi ||26||
View original
यत् कूणितं दारुणरूक्षवर्त्म विलोकने चाविलदर्शनं यत् |
सुदारुणं यत् प्रतिबोधने च शुष्काक्षिपाकोपहतं तदक्षि ||२६||
śuṣkākṣipākamāha- yadityādi| kūṇitaṁ nimīlitaṁ, dāruṇaṁ kaṭhinaṁ rūkṣaṁ vartma yasya tattathā| vilōkanē cāviladarśanamiti yadatidarśanē ākuladarśanamityarthaḥ| sudāruṇaṁ yat pratibōdhanē cēti pratibōdhanē unmēṣē ca yadatiśayēna kaṭhinaṁ; anyē sudāruṇaṁ kr̥cchrōnmīlanam| vātikō'yaṁ sādhyaśca||26||
Adhikarana 21 (27) · Śloka 27
yasyāvaṭūkarṇaśirōhanusthō manyāgatō vā'pyanilō'nyatō vā |
kuryādrujō'ti bhruvi lōcanē vā tamanyatōvātamudāharanti ||27||
View original
यस्यावटूकर्णशिरोहनुस्थो मन्यागतो वाऽप्यनिलोऽन्यतो वा |
कुर्याद्रुजोऽति भ्रुवि लोचने वा तमन्यतोवातमुदाहरन्ति ||२७||
anyatōvātamāha- yasyētyādi| avaṭuḥ grīvāyāḥ paścimō bhāgaḥ| manyā grīvāyāḥ pārśvayōḥ sirāviśēṣaḥ| anyatō vēti pr̥ṣṭhatō vētyarthaḥ| anyatōvāta iti yathārthēyaṁ sañjñā, yatō'nyataḥ sthitō vāyuranyatō vēdanāṁ karōti| vātikō'yaṁ sādhyaśca||27||
Adhikarana 22 (28) · Śloka 28
amlēna bhuktēna vidāhinā ca sañchādyatē sarvata ēva nētram |
śōphānvitaṁ lōhitakaiḥ sanīlairētādr̥gamlādhyuṣitaṁ vadanti ||28||
View original
अम्लेन भुक्तेन विदाहिना च सञ्छाद्यते सर्वत एव नेत्रम् |
शोफान्वितं लोहितकैः सनीलैरेतादृगम्लाध्युषितं वदन्ति ||२८||
amlādhyuṣitamāha- amlēnētyādi| vidāhinā vēti kaṭukēna lavaṇēna vētyarthaḥ| lōhitakai rāgairityarthaḥ| sanīlaiḥ īṣannīlaiḥ| ētādr̥k īdr̥śamityarthaḥ| amlādhyuṣitam amlajanitapittādhyuṣitam| ēṣa rōgaḥ paittikaḥ sādhyaśca||28||
Adhikarana 23 (29) · Śloka 29
avēdanā vā'pi savēdanā vā yasyākṣirājyō hi bhavanti tāmrāḥ |
muhurvirajyanti ca tāḥ samantād vyādhiḥ sirōtpāta iti pradiṣṭaḥ ||29||
View original
अवेदना वाऽपि सवेदना वा यस्याक्षिराज्यो हि भवन्ति ताम्राः |
मुहुर्विरज्यन्ति च ताः समन्ताद् व्याधिः सिरोत्पात इति प्रदिष्टः ||२९||
sirōtpātamāha- avēdanētyādi| virajyanti viraktā bhavanti prakr̥tavarṇā bhavantītyarthaḥ | raktajō'yaṁ sādhyaśca||29||
Adhikarana 24 (30) · Śloka 30
mōhāt sirōtpāta upēkṣitastu jāyēta rōgastu sirāpraharṣaḥ |
tāmrācchamasraṁ sravati pragāḍhaṁ tathā na śaknōtyabhivīkṣituṁ ca ||30||
View original
मोहात् सिरोत्पात उपेक्षितस्तु जायेत रोगस्तु सिराप्रहर्षः |
ताम्राच्छमस्रं स्रवति प्रगाढं तथा न शक्नोत्यभिवीक्षितुं च ||३०||
sirāharṣamāha- mōhādityādi| ayamapi raktajaḥ sādhyaśca||30||
Adhikarana puShpikA · Śloka 6
iti suśrutasaṁhitāyāmuttaratantrē sarvagatarōgavijñānīyō nāma ṣaṣṭhō'dhyāyaḥ ||6||
View original
इति सुश्रुतसंहितायामुत्तरतन्त्रे सर्वगतरोगविज्ञानीयो नाम षष्ठोऽध्यायः ||६||
iti śrīḍalha(hla)ṇaviracitāyāṁ nibandhasaṅgrahākhyāyāṁ suśrutavyākhyāyāmuttaratantrāntargataśālākyatantrē ṣaṣṭhō'dhyāyaḥ samāptaḥ||6||