Adhikarana 1 (1-2) · Śloka 2
athātastr̥ṣṇāpratiṣēdhamadhyāyaṁ vyākhyāsyāmaḥ ||1||
yathōvāca bhagavān dhanvantariḥ ||2||
View original
अथातस्तृष्णाप्रतिषेधमध्यायं व्याख्यास्यामः ||१||
यथोवाच भगवान् धन्वन्तरिः ||२||
pānātyayapratiṣēdhānantaraṁ madyahētutvāttulyacikitsitatvācca tr̥ṣṇāpratiṣēdhārambhō yukta ityata āha- athāta ityādi||1-2||
Adhikarana 2 (3) · Śloka 3
satataṁ yaḥ pibēdvāri na tr̥ptimadhigacchati |
punaḥ kāṅkṣati tōyaṁ ca taṁ tr̥ṣṇārditamādiśēt ||3||
View original
सततं यः पिबेद्वारि न तृप्तिमधिगच्छति |
पुनः काङ्क्षति तोयं च तं तृष्णार्दितमादिशेत् ||३||
tr̥ṣṇārōgasvarūpakathanāya yādr̥śastr̥ṣṇārditō bhavati tādr̥śamāha- satataṁ ya ityādi| nādhigacchati na prāpnōti||3||
Adhikarana 3 (4-5) · Śloka 5
saṅkṣōbhaśōkaśramamadyapānādrūkṣāmlaśuṣkōṣṇakaṭūpayōgāt |
dhātukṣayāllaṅghanasūryatāpāt pittaṁ ca vātaśca bhr̥śaṁ pravr̥ddhau ||4||
srōtāṁsi sandūṣayataḥ samētau yānyambuvāhīni śarīriṇāṁ hi |
srōtaḥsvapāṁvāhiṣu dūṣitēṣu jāyēta tr̥ṣṇā'tibalā tatastu ||5||
View original
सङ्क्षोभशोकश्रममद्यपानाद्रूक्षाम्लशुष्कोष्णकटूपयोगात् |
धातुक्षयाल्लङ्घनसूर्यतापात् पित्तं च वातश्च भृशं प्रवृद्धौ ||४||
स्रोतांसि सन्दूषयतः समेतौ यान्यम्बुवाहीनि शरीरिणां हि |
स्रोतःस्वपांवाहिषु दूषितेषु जायेत तृष्णाऽतिबला ततस्तु ||५||
tr̥ṣṇāyā hētusamprāptī āha- saṅkṣōbhaśōkaśramētyādi| saṅkṣōbhaḥ atyarthacalanam| śrama āyāsajaḥ svē(khē)daḥ| samētau militau| ambuvāhīni srōtāṁsi jihvāgalatāluklōmajāni rasavāhinyaśca dhamanyaḥ| atibalā atiśayēna balayuktā tr̥ṣṇā| saṅkṣōbhētyādikaḥ sūryatāpāntō hētuḥ, ‘pittaṁ ca vātaśca bhr̥śam’ ityādikā ‘jāyēta tr̥ṣṇā'tibalā tatastu’ ityantā samprāptiḥ||4-5||
Adhikarana 4 (6) · Śloka 6
tisraḥ smr̥tāstāḥ kṣatajā caturthī kṣayāttathā'nyā''masamudbhavā ca |
syāt saptamī bhaktanimittajā tu nibōdha liṅgānyanupūrvaśastu ||6||
View original
तिस्रः स्मृतास्ताः क्षतजा चतुर्थी क्षयात्तथाऽन्याऽऽमसमुद्भवा च |
स्यात् सप्तमी भक्तनिमित्तजा तु निबोध लिङ्गान्यनुपूर्वशस्तु ||६||
tr̥ṣṇāsaṅkhyāmāha- tisra ityādi| tisra iti vātapittakaphaiḥ| yadyapi kaphasya staimityāttr̥ṣṇājanakatvaṁ na sambhavati, tathā'pi vr̥ddhaḥ ślēṣmā yadā vātaṁ pittēna saha āvr̥ṇōti tadā tābhyāṁ saṁśōṣyamāṇastr̥ṣṇāṁ janayati| tā iti tr̥ṣṇāḥ| kṣatajā vraṇanimittā| caturthīti caturthagrahaṇādādyānāṁ catasr̥ṇāṁ tr̥ṣṇānāṁ sukhasādhyatvaṁ rasakṣayāmasamudbhavayōrduḥsādhyatvaṁ ca bōdhayati| kṣayāt rasakṣayāt, ‘rasakṣayādyā kṣayasambhavā sā’ iti vakṣyamāṇavacanāt| anyā aparā| āmasamudbhavā ajīrṇajā| bhuktanimittajā cēti snigdhādibhōjananimittā| yadyapi tantrāntarē pañcaiva tr̥ṣṇā nirdiṣṭāḥ, tathā'pyatra nidānabhēdēna cikitsābhēdāt sapta nirdiṣṭāḥ| yā ca svabhāvajā tasyā atrānadhikāraḥ, svasthōjaskaracikitsitaviṣayatvāt; yā ca bubhukṣāprabhavā sā jvarādhikārē samyaglaṅghanalakṣaṇatvēnōktā, tasyā apyanadhikāratvēnāgaṇanaṁ; yā ca pittajvaraliṅgatvēna kathitā sā paittikāyāmavaruddhā yā ca pānajā sā kṣayajāyāmavaruddhēti; atō na saṅkhyātirēkaḥ| nibōdha jānīhi| anupūrvaśaḥ yathākramēṇa| kēcit ‘liṅgāni tāsāṁ śr̥ṇu sauṣadhāni’ iti paṭhanti||6||
Adhikarana 5 (7) · Śloka 7
tālvōṣṭhakaṇṭhāsyaviśōṣadāhāḥ santāpamōhabhramavipralāpāḥ |
pūrvāṇi rūpāṇi bhavanti tāsāmutpattikālēṣu viśēṣatastu ||7||
View original
ताल्वोष्ठकण्ठास्यविशोषदाहाः सन्तापमोहभ्रमविप्रलापाः |
पूर्वाणि रूपाणि भवन्ति तासामुत्पत्तिकालेषु विशेषतस्तु ||७||
tr̥ṣṇāyāḥ pūrvarūpamāha- tālvōṣṭhakaṇṭhāsyētyādi| viśōṣadāhā iti tālvādibhiḥ saha pratyēkaṁ sambadhyatē| viśōṣō viśēṣēṇa śōṣaḥ| santāpō gharmādibhiriva| mōhō vaicittyam| vipralāpō vividhaprakārēṇa bhāṣaṇam| tāsāṁ tr̥ṣṇānām| utpattikālēṣu viśēṣatastviti tāni pūrvarūpāṇi attiśayēnōtpattikālēṣu sambhavantītyarthaḥ||7||
Adhikarana 6 (8) · Śloka 8
śuṣkāsyatā mārutasambhavāyāṁ tōdastathā śaṅkhaśiraḥsu cāpi |
srōtōnirōdhō virasaṁ ca vaktraṁ śītābhiradbhiśca vivr̥ddhimēti ||8||
View original
शुष्कास्यता मारुतसम्भवायां तोदस्तथा शङ्खशिरःसु चापि |
स्रोतोनिरोधो विरसं च वक्त्रं शीताभिरद्भिश्च विवृद्धिमेति ||८||
vātajatr̥ṣṇālakṣaṇamāha- śuṣkāsyatā mārutasambhavāyāmityādi| śuṣkāsyatā mukhaśōṣaḥ| śaṅkhaśiraḥsu śaṅkhayōḥ śirasi cētyarthaḥ| srōtōnirōdhaḥ karṇasrōtōnirōdhaḥ | virasaṁ viruddharasam| ēti prāpnōti| kēcit ‘śuṣkāsyatā’ ityatra ‘kṣāmāsyatā’ iti paṭhitvā vaktuṁ carvayituṁ cāsāmarthyamiti vyākhyānayanti| ‘śaṅkhaśiraḥsu cāpi’ ityatra ‘śaṅkhaśirōgalēṣu’ iti kēcit paṭhanti||8||
Adhikarana 7 (9) · Śloka 9
mūrcchāpralāpārucivaktraśōṣāḥ pītēkṣaṇatvaṁ pratataśca dāhaḥ |
śītābhikāṅkṣā mukhatiktatā ca pittātmikāyāṁ paridhūpanaṁ ca ||9||
View original
मूर्च्छाप्रलापारुचिवक्त्रशोषाः पीतेक्षणत्वं प्रततश्च दाहः |
शीताभिकाङ्क्षा मुखतिक्तता च पित्तात्मिकायां परिधूपनं च ||९||
pittajatr̥ṣṇālakṣaṇamāha- mūrcchētyādi| mūrcchā cētanācyutiḥ| pītēkṣaṇatvaṁ pītanētratā| pratataḥ santataḥ| śītābhikāṅkṣā śītēcchā| paridhūpanaṁ dhūmōdvama(ha)namiva||9||
Adhikarana 8 (10-11) · Śloka 11
kaphāvr̥tābhyāmanilānalābhyāṁ kaphō'pi śuṣkaḥ prakarōti tr̥ṣṇām |
nidrā gurutvaṁ madhurāsyatā ca tayā'rditaḥ śuṣyati cātimātram ||10||
kaṇṭhōpalēpō mukhapicchilatvaṁ śītajvaraśchardirarōcakaśca |
kaphātmikāyāṁ gurugātratā ca śākhāsu śōphastvavipāka ēva |
ētāni rūpāṇi bhavanti tasyāṁ tayā'rditaḥ kāṅkṣati nāti cāmbhaḥ ||11||
View original
कफावृताभ्यामनिलानलाभ्यां कफोऽपि शुष्कः प्रकरोति तृष्णाम् |
निद्रा गुरुत्वं मधुरास्यता च तयाऽर्दितः शुष्यति चातिमात्रम् ||१०||
कण्ठोपलेपो मुखपिच्छिलत्वं शीतज्वरश्छर्दिररोचकश्च |
कफात्मिकायां गुरुगात्रता च शाखासु शोफस्त्वविपाक एव |
एतानि रूपाणि भवन्ति तस्यां तयाऽर्दितः काङ्क्षति नाति चाम्भः ||११||
kaphajatr̥ṣṇālakṣaṇamāha- kaphāvr̥tābhyāmityādi| anilānalābhyāṁ vātapittābhyām| gurutvamudarē bōddhavyam| tayā'rditaḥ kaphatr̥ṣṇayā pīḍitaḥ| kaṇṭhōpalēpaḥ kaṇṭhē malavr̥ddhiḥ| mukhapicchilatvaṁ ślēṣmaṇā liptamukhatvam| śītajvaraḥ śītapūrvō jvaraḥ| gurugātratā hastapādaśirōgurutvam| śākhāsu bāhupādēṣu| śōphaḥ śvayathuḥ| avipāka āhārasyāpacanam| nātikāṅkṣati nātyabhilaṣatītyarthaḥ| kēcidamuṁ pāṭhamanyathā paṭhanti- ‘bāṣpāvarōdhāt kaphasaṁvr̥tē'gnau tr̥ṣṇā balāsēna bhavēttathā ca’ iti; śēṣaṁ nidrētyādi samam||10-11||
Adhikarana 9 (12) · Śloka 12
kṣatasya rukśōṇitanirgamābhyāṁ tr̥ṣṇā caturthī kṣatajā matā tu |
tayā'bhibhūtasya niśādināni gacchanti duḥkhaṁ pibatō'pi tōyam ||12||
View original
क्षतस्य रुक्शोणितनिर्गमाभ्यां तृष्णा चतुर्थी क्षतजा मता तु |
तयाऽभिभूतस्य निशादिनानि गच्छन्ति दुःखं पिबतोऽपि तोयम् ||१२||
kṣatajatr̥ṣṇālakṣaṇamāha- kṣatasyētyādi| kṣatasya vraṇinaḥ puruṣasya yā tr̥ṣṇā bhavēt sā caturthī kṣatajā| tayā ca pīḍitasya puṁsaḥ tōyaṁ pibatō'pi niśādināni duḥkhaṁ gacchantīti sambandhaḥ||12||
Adhikarana 10 (13) · Śloka 14
rasakṣayādyā kṣayajā matā sā tayā'rditaḥ śuṣyati dahyatē ca |
atyarthamākāṅkṣati cāpi tōyaṁ tāṁ sannipātāditi kēcidāhuḥ ||13||
rasakṣayōktāni ca lakṣaṇāni tasyāmaśēṣēṇa bhiṣagvyavasyēt |14|
View original
रसक्षयाद्या क्षयजा मता सा तयाऽर्दितः शुष्यति दह्यते च |
अत्यर्थमाकाङ्क्षति चापि तोयं तां सन्निपातादिति केचिदाहुः ||१३||
रसक्षयोक्तानि च लक्षणानि तस्यामशेषेण भिषग्व्यवस्येत् |१४|
rasakṣayācca kṣayajētyādi| matā kathitā| ākāṅkṣati abhilaṣati| tāṁ sannipātāditi kēcidāhuriti rātryahnōḥ ṣaṭsu kālēṣvatyarthaṁ pānīyapānēnāpi tadanupaśamāt| paramatamapratiṣiddham anumatam| rasakṣayōktāni lakṣaṇāni ‘rasakṣayē hr̥tpīḍā kampaḥ’ ityādīni| ‘rasakṣayōtthāni’ iti kēcit paṭhanti| tasyāṁ kṣayajatr̥ṣṇāyām| vyavasyēt jānīyāt||13||-
Adhikarana 11 (14) · Śloka 14
tridōṣaliṅgā''masamudbhavā ca hr̥cchūlaniṣṭhīvanasādayuktā ||14||
View original
त्रिदोषलिङ्गाऽऽमसमुद्भवा च हृच्छूलनिष्ठीवनसादयुक्ता ||१४||
āmajatr̥ṣṇālakṣaṇamāha- tridōṣaliṅgāmasamudbhavētyādi| tridōṣaliṅgā dōṣatrayaliṅgayuktā, ajīrṇatō dōṣatrayakōpāt| niṣṭhīvanaṁ thugthugikā| sādaḥ aṅgaglāniḥ||14||
Adhikarana 12 (15) · Śloka 15
snigdhaṁ tathā'mlaṁ lavaṇaṁ ca bhuktaṁ gurvannamēvātitr̥ṣāṁ karōti |15|
View original
स्निग्धं तथाऽम्लं लवणं च भुक्तं गुर्वन्नमेवातितृषां करोति |१५|
bhaktajatr̥ṣṇālakṣaṇamāha- snigdhaṁ tathā'mlamityādi| tr̥ṣāṁ tr̥ṣṇām| ēṣā kaphāt, vātapittē tu sarvāsvapi kāraṇē(?)|15|-
Adhikarana 13 (15) · Śloka 15
kṣīṇaṁ vicittaṁ badhiraṁ tr̥ṣārtaṁ vivarjayēnnirgatajihvamāśu ||15||
View original
क्षीणं विचित्तं बधिरं तृषार्तं विवर्जयेन्निर्गतजिह्वमाशु ||१५||
idānīmavasthāyāṁ sarvāsāṁ varjanamāha- kṣīṇaṁ vicittamityādi| vicittaṁ naṣṭamanaskam| tr̥ṣārtaṁ tr̥ṣṇāpīḍitaṁ manuṣyam||15||
Adhikarana 14 (16) · Śloka 17
tr̥ṣṇābhivr̥ddhāvudarē ca pūrṇē taṁ vāmayēnmāgadhikōdakēna |
vilōbhanaṁ cātra hitaṁ vidhēyaṁ syāddāḍimāmrātakamātuluṅgaiḥ ||16||
tisraḥ prayōgairiha sannivāryāḥ śītaiśca samyagrasavīryajātaiḥ |17|
View original
तृष्णाभिवृद्धावुदरे च पूर्णे तं वामयेन्मागधिकोदकेन |
विलोभनं चात्र हितं विधेयं स्याद्दाडिमाम्रातकमातुलुङ्गैः ||१६||
तिस्रः प्रयोगैरिह सन्निवार्याः शीतैश्च सम्यग्रसवीर्यजातैः |१७|
idānīṁ cikitsāvasaraḥ- tr̥ṣṇābhivr̥ddhāvityādi| vāmayēt chardayēt, paraṁ kṣayajāṁ vihāya; tatra hi kṣīṇadhātutvādvamanamanucitam| tathā ca tantrāntaram,- “ullēkhanaṁ tu tr̥ṣṇāsu kṣayādanyatra yujyatē”- iti| māgadhikōdakēna pippalīmiśritajalēna| vilōbhanaṁ viśiṣṭō lōbhaḥ| kairvilōbhanaṁ vidhēyaṁ syādityāha- dāḍimāmrātakētyādi| ētēna tallālāsrāvāya tasya puratō dāḍimādyamlaphalamanyē khādēyurityuktaṁ, anyē nānāprakārābhiḥ kathābhirapi vilōbhanamicchanti| kēcidvilōbhanamityatra vilaṅghanamiti paṭhanti; vilaṅghanaṁ laghubhōjanaṁ natu laṅghanaṁ, tasya pittakaratvāditi ca vyākhyānayanti| tisraḥ vātapittakaphajāstr̥ṣṇāḥ| sannivāryā nivāraṇīyāḥ| prayōgaiḥ vakṣyamāṇaiḥ| samyagrasavīryajātairiti sampūrṇarasavīryairityarthaḥ||16||-
Adhikarana 15 (17) · Śloka 17
gaṇḍūṣamamlairvirasē ca vaktrē kuryācchubhairāmalakasya cūrṇaiḥ ||17||
View original
गण्डूषमम्लैर्विरसे च वक्त्रे कुर्याच्छुभैरामलकस्य चूर्णैः ||१७||
gaṇḍūṣamamlairityādi| amlaiḥ madyāranālamātuluṅgādibhiḥ| virasē cēti cakāra āmalakasya cūrṇairityatra draṣṭavyaḥ| tēna na kēvalamamlairgaṇḍūṣaṁ kuryāt āmalakasya cūrṇairapītyarthaḥ||17||
Adhikarana 16 (18) · Śloka 18
suvarṇarūpyādibhiragnitaptairlōṣṭaiḥ kr̥taṁ vā sikatādibhirvā |
jalaṁ sukhōṣṇaṁ śamayēttu tr̥ṣṇāṁ saśarkaraṁ kṣaudrayutaṁ himaṁ vā ||18||
View original
सुवर्णरूप्यादिभिरग्नितप्तैर्लोष्टैः कृतं वा सिकतादिभिर्वा |
जलं सुखोष्णं शमयेत्तु तृष्णां सशर्करं क्षौद्रयुतं हिमं वा ||१८||
suvarṇarūpyādibhirityādi| suvarṇādibhirlōṣṭaiḥ sikatādibhirvā agnitaptaiḥ kr̥taṁ saṁskr̥taṁ jalaṁ sukhōṣṇaṁ pītaṁ sat tr̥ṣṇāṁ śamayēt, tadēva vā himīkr̥taṁ śarkarāmadhuyuktaṁ pītaṁ st tr̥ṣṇāṁ śamayēditi piṇḍārthaḥ||18||
Adhikarana 17 (19) · Śloka 19
pañcāṅgikāḥ pañcagaṇā ya uktāstēṣvambu siddhaṁ prathamē gaṇē vā |
pibēt sukhōṣṇaṁ manujō'cirēṇa tr̥ṣō vimucyēta hi vātajāyāḥ ||19||
View original
पञ्चाङ्गिकाः पञ्चगणा य उक्तास्तेष्वम्बु सिद्धं प्रथमे गणे वा |
पिबेत् सुखोष्णं मनुजोऽचिरेण तृषो विमुच्येत हि वातजायाः ||१९||
sāmānyacikitsitamabhidhāyēdānīṁ viśiṣṭacikitsitamāha- pañcāṅgikāḥ pañcagaṇā ityādi| pañcāṅgikāḥ pañcagaṇā yē uktāḥ pañcamūlāni| prathamē gaṇē vidārigandhādau||19||
Adhikarana 18 (20) · Śloka 20
pittaghnavargaistu kr̥taḥ kaṣāyaḥ saśarkaraḥ kṣaudrayutaḥ suśītaḥ |
pītastr̥ṣāṁ pittakr̥tāṁ nihanti kṣīraṁ śr̥taṁ vā'pyatha jīvanīyaiḥ ||20||
View original
पित्तघ्नवर्गैस्तु कृतः कषायः सशर्करः क्षौद्रयुतः सुशीतः |
पीतस्तृषां पित्तकृतां निहन्ति क्षीरं शृतं वाऽप्यथ जीवनीयैः ||२०||
pittajatr̥ṣṇācikitsitamāha- pittaghnavargaistvityādi| pittaghnavargaiḥ utpalasārivādikākōlyādibhiḥ| kr̥taḥ saṁskr̥taḥ| jīvanīyaiḥ kākōlyādibhiḥ||20||
Adhikarana 19 (21) · Śloka 21
bilvāḍhakīkanyakapañcamūlīdarbhēṣu siddhaṁ kaphajāṁ nihanti |
hitaṁ bhavēcchardanamēva cātra taptēna nimbaprasavōdakēna ||21||
View original
बिल्वाढकीकन्यकपञ्चमूलीदर्भेषु सिद्धं कफजां निहन्ति |
हितं भवेच्छर्दनमेव चात्र तप्तेन निम्बप्रसवोदकेन ||२१||
kaphajatr̥ṣṇācikitsitamāha- bilvāḍhakīkanyakapañcamūlītyādi| kanyakapañcamūlī laghupañcamūlam| atra kaphajatr̥ṣṇāyām| nimbaprasavōdakēna nimbapallavōdakēna| kēcit ‘bilvāḍhakīkaṇṭakapañcamūlīdarbhēṣu’ iti paṭhanti| kaṇṭakipañcamūlaṁ karamardakatrikaṇṭakētyādinōktam| aparē ‘bilvāḍhakīkaṇṭakapañcakōladarbhēṣu ’ iti paṭhanti| taṁ ca pāṭhaṁ kārtikakuṇḍō nēcchati, sarvatr̥ṣṇāsu pittasadbhāvēna pañcakōlasyānucitatvāt||21||
Adhikarana 20 (22) · Śloka 22
sarvāsu tr̥ṣṇāsvathavā'pi paittaṁ kuryādvidhiṁ tēna hi tā na santi |22|
View original
सर्वासु तृष्णास्वथवाऽपि पैत्तं कुर्याद्विधिं तेन हि ता न सन्ति |२२|
idānīṁ sarvatr̥ṣṇāsu pittaghnō vidhiḥ kārya iti darśayannāha- sarvāsu tr̥ṣṇāsvathavētyādi| paittaṁ vidhiṁ vakṣyamāṇaṁ madhuraśītādibhiḥ pānālēpanapariṣēkādikam| tēna paittēna vidhinā, hi yasmāt tāḥ tr̥ṣṇāḥ, na santi na bhavanti|22|-
Adhikarana 21 (22) · Śloka 23
paryāgatōdumbarajō rasastu saśarkarastatkvathitōdakaṁ vā ||22||
vargasya siddhasya ca sārivādēḥ pātavyamambhaḥ śiśiraṁ tr̥ṣārtaiḥ |23|
View original
पर्यागतोदुम्बरजो रसस्तु सशर्करस्तत्क्वथितोदकं वा ||२२||
वर्गस्य सिद्धस्य च सारिवादेः पातव्यमम्भः शिशिरं तृषार्तैः |२३|
aparamapi sarvatr̥ṣṇāsu vidhimāha- paryāgatōdumbaraja ityādi| paryāgatōdumbarajō rasa iti pakvōdumbarasvarasaḥ| tatkvathitōdakaṁ pakvōdumbarakvathitajalam| suddhasya kvāthapānaparibhāṣayā| śiśiraṁ śītalam||22||-
Adhikarana 22 (23) · Śloka 23
kaśēruśr̥ṅgāṭakapadmamōcabisēkṣusiddhaṁ kṣatajāṁ nihanti ||23||
View original
कशेरुशृङ्गाटकपद्ममोचबिसेक्षुसिद्धं क्षतजां निहन्ति ||२३||
kṣatajatr̥ṣṇācikitsitamāha- kaśēruśr̥ṅgāṭakētyādi| mōcā kadalī| bisaṁ padmamūlam| siddhamityatra ‘tōyaṁ’ iti śēṣaḥ||23||
Adhikarana 23 (24) · Śloka 25
lājōtpalōśīrakucandanāni dattvā pravātē niśi vāsayēttu |
taduttamaṁ tōyamudāragandhi sitāyutaṁ kṣaudrayutaṁ vadanti ||24||
drākṣāpragāḍhaṁ ca hitāya vaidyastr̥ṣṇārditēbhyō vitarēnnarēbhyaḥ |25|
View original
लाजोत्पलोशीरकुचन्दनानि दत्त्वा प्रवाते निशि वासयेत्तु |
तदुत्तमं तोयमुदारगन्धि सितायुतं क्षौद्रयुतं वदन्ति ||२४||
द्राक्षाप्रगाढं च हिताय वैद्यस्तृष्णार्दितेभ्यो वितरेन्नरेभ्यः |२५|
idānīṁ kṣatajatr̥ṣṇāyāṁ yōgāntaramāha- lājōtpalōśīrakucandanānītyādi| ētāni lājōtpalādīni dattvā tōyaṁ jalaṁ pravātē niśi vāsayēt, tataśca tadudakamudāragandhi sugandhipuṣpādhivāsitaṁ sitākṣaudrayutaṁ kṣatajatr̥ṣṇāyāmuttamaṁ vadanti| tadudakaṁ yathā prayujyatē tadā(thā)ha- drākṣāpragāḍhamityādi| kēcidanantarōktaṁ ‘kaśēruśr̥ṅgāṭaka’- ityādikaṁ tathā ‘lājōtpalōśīrakucandanāni’ ityādikaṁ caikatra kr̥tvā'nyathā paṭhanti, tē ca kaśērvādisiddhē tōyē lājōtpalādīni dattvā niśi vāsayēditi yōjayanti; tē ca kaśērvādikaṁ ‘kuryāt kaṣāyāṇi yathēritāni’ iti paryantaṁ sāmānyatr̥ṣṇācikitsitamiti manyantē, sa ca pāṭhō'bhāvānna darśitaḥ||24||-
Adhikarana 24 (25) · Śloka 26
sasārivādau tr̥ṇapañcamūlē tathōtpalādau prathamē gaṇē ca ||25||
kuryāt kaṣāyaṁ ca yathēritēna ... |26|
View original
ससारिवादौ तृणपञ्चमूले तथोत्पलादौ प्रथमे गणे च ||२५||
कुर्यात् कषायं च यथेरितेन ... |२६|
kṣatajatr̥ṣṇāyāmaparāṇyapi yōgāntarāṇyāha- sasārivādau tr̥ṇapañcamūlē ityādi| sasārivādau sārivādigaṇasahitē| ētadviśēṣaṇaṁ tr̥ṇapañcamūlōtpalādīnām| tr̥ṇapañcamūlē kuśakāśanaladarbhētyādikē| utpalādau utpalaraktōtpalētyādikē| prathamō gaṇō vidārigandhādiḥ| yathēritēnēti pūrvōktavidhānēna| ētēna lājādi dattvā pravātē niśi vāsanaṁ śarkarādiprakṣēpaśca labhyatē| ‘yathēritēna’ ityatra kēcit ‘yathaitaduktam’ iti paṭhanti; tatrāpi sa ēvārthaḥ||25||-
Adhikarana 25 (26) · Śloka 26
... madhūkapuṣpādiṣu cāparēṣu |
rājādanakṣīrikapītanēṣu ṣaṭ pānakānyatra hitāni ca syuḥ ||26||
View original
... मधूकपुष्पादिषु चापरेषु |
राजादनक्षीरिकपीतनेषु षट् पानकान्यत्र हितानि च स्युः ||२६||
kṣatajatr̥ṣṇāyāṁ ṣaṭpānakānyāha- madhūkapuṣpādiṣvityādi| madhūkapuṣpādiṣu madhūkaśōbhāñjanakōvidārapriyaṅgupuṣpēṣu caturṣu raktapittaghnagaṇapaṭhitēṣu; anyē madhūkapuṣpadrākṣākāśmaryakharjūrēṣu caturṣu raktapittapaṭhitēṣviti vadanti| rājādanaḥ cāraḥ, anyē kṣīrikāmāhuḥ| kṣīrikapītana ārdraśirīṣaḥ, anyē kṣīrīti dravyāntaramicchanti; tathā sati saptadravyatvēna saṅkhyātirēkaḥ syāt| pānakāni kaṣāyāṇi| atrāpi yathēritēnēti yōjyaṁ; tēna lājādi dattvā pravātē niśi vāsanaṁ śarkarādiprakṣēpaśca gr̥hyatē| atra kṣatajatr̥ṣṇāyām| kēcit ‘sasārivādau’ ityādinā ‘kṣīrikapītanēṣu’ iti paryantēna ṣaṭpānakāni vadanti; tanna, sārivādēstr̥ṇapañcamūlādīnāṁ viśēṣaṇatvēnōktatvāt pañca pānakāni syuḥ| aparē tu kuśērvādimārabhya ṣaṭpānakānīcchanti; tadapi na, tasya pr̥thagdarśitatvāt||26||
Adhikarana 26 (27) · Śloka 27
satuṇḍikērāṇyathavā pibēttu piṣṭāni kārpāsasamudbhavāni |27|
View original
सतुण्डिकेराण्यथवा पिबेत्तु पिष्टानि कार्पाससमुद्भवानि |२७|
kṣatajatr̥ṣṇāyāmaparamapi yōgāntaramāha- satuṇḍikērāṇyathavētyādi| tuṇḍikērī vanakārpāsī| kārpāsasamudbhavāni kārpāsaphalāni| ētēna vanagrāmyakārpāsīphalāni piṣṭāni pātavyāni| kārtikakuṇḍastu ‘sarvāsu tr̥ṣṇāsvathavā’ ityādikaṁ’ ‘kārpāsasamudbhavāni’ ityantaṁ sarvāsu tr̥ṣṇāsu cikitsitaṁ manyatē|27|-
Adhikarana 27 (27) · Śloka 27
kṣatōdbhavāṁ rugvinivāraṇēna jayēdrasānāmasr̥jaśca pānaiḥ ||27||
View original
क्षतोद्भवां रुग्विनिवारणेन जयेद्रसानामसृजश्च पानैः ||२७||
kṣatajatr̥ṣṇāyāmaparamapi cikitsāviśēṣamāha- kṣatōdbhavāmityādi| rugvinivāraṇēna kṣatōdbhavarugapanayanēna| rasānāṁ māṁsarasānām| asr̥ja iti ēṇādiśōṇitasyētyarthaḥ||27||
Adhikarana 28 (28) · Śloka 28
kṣayōtthitāṁ kṣīraghr̥taṁ nihanyānmāṁsōdakaṁ vā madhukōdakaṁ vā |28|
View original
क्षयोत्थितां क्षीरघृतं निहन्यान्मांसोदकं वा मधुकोदकं वा |२८|
kṣayajāyāstr̥ṣṇāyāścikitsitamāha- kṣayōtthitāṁ kṣīraghr̥tamityādi| kṣīraghr̥taṁ kṣīramathanōdbhūtaṁ ghr̥taṁ kṣīramiśritaṁ ghr̥taṁ vā| māṁsōdakaṁ māṁsarasasyācchō bhāgaḥ saurāvākhyaḥ| madhukōdakaṁ yaṣṭīmadhukōdakam| kēcidatra māṣōdakamiti paṭhitvā māṣayūṣamiti vyākhyānayanti|28|-
Adhikarana 29 (28) · Śloka 29
āmōdbhavāṁ bilvavacāyutaistu jayēt kaṣāyairatha dīpanīyaiḥ ||28||
āmrātabhallātabalāyutāni pibēt kaṣāyāṇyatha dīpanāni |29|
View original
आमोद्भवां बिल्ववचायुतैस्तु जयेत् कषायैरथ दीपनीयैः ||२८||
आम्रातभल्लातबलायुतानि पिबेत् कषायाण्यथ दीपनानि |२९|
āmajāyāścikitsāmāha- āmōdbhavāmityādi| dīpanīyaiḥ pippalyādidravyakr̥taiḥ| āmrātētyādi| āmrātakādiyutāni dīpanāni kaṣāyāṇi āmajatr̥ṣṇāyāṁ pibēdityarthaḥ||28||-
Adhikarana 30 (29) · Śloka 29
gurvannajātāṁ vamanairjayēcca kṣayādr̥tē sarvakr̥tāṁ ca tr̥ṣṇām ||29||
View original
गुर्वन्नजातां वमनैर्जयेच्च क्षयादृते सर्वकृतां च तृष्णाम् ||२९||
bhaktajatr̥ṣṇācikitsāmāha- gurvannajātāmityādi| gurvannajātāṁ tr̥ṣṇāṁ vamanairjayēdityarthaḥ| kiṁ gurvannajātāmēva vamanairjayēdutānyāmapītyāha- kṣayādityādi| kṣayādr̥tē iti kṣayajāṁ vihāya, sarvadōṣārabdhāṁ tr̥ṣṇāmapi vamanairjayēditi piṇḍārthaḥ| kṣayajā'pi sarvadōṣārabdhā, tasyāṁ kṣīṇadhātutvādvamanaṁ na kāryamiti dyōtanārthaṁ kṣayādr̥tē iti kr̥tam| sarvakr̥tām āmajāmityarthaḥ, tasyā api dōṣatrayōtpannatvāt| anyē tu ‘kṣayādr̥tē sarvakr̥tāśca tr̥ṣṇā’ iti paṭhanti, kṣayajāṁ vihāya anyāḥ sarvā api tr̥ṣṇā vamanairjayēditi vyākhyānayanti||29||
Adhikarana 31 (30) · Śloka 30
śramōdbhavāṁ māṁsarasō nihanti guḍōdakaṁ vā'pyathavā'pi manthaḥ |30|
View original
श्रमोद्भवां मांसरसो निहन्ति गुडोदकं वाऽप्यथवाऽपि मन्थः |३०|
tr̥ṣṇāprasaṅgēna śramādijātānāmapi tr̥ṣṇānāṁ pratīkāramāha- śramōdbhavāmityādi| manthaḥ ‘saktavaḥ sarpiṣā'bhyaktā’ ityādyuktaḥ| yadā śramajatr̥ṣṇā vātōlbaṇā bhavati tadā tāṁ māṁsarasō nihanti, yadā pittōlbaṇā tadā mantha iti tātparyārthaḥ|30|-
Adhikarana 32 (30) · Śloka 30
bhaktōparōdhāttr̥ṣitō yavāgūmuṣṇāṁ pibēnmanthamathō himaṁ ca ||30||
View original
भक्तोपरोधात्तृषितो यवागूमुष्णां पिबेन्मन्थमथो हिमं च ||३०||
bhaktōparōdhādityādi| bhaktōparōdhāt āhāranirōdhāt| uṣṇāṁ yavāgūṁ vātōtkaṭāyāṁ, himaṁ manthaṁ ca pittōtkaṭāyāṁ, pibēditi paryavasitō'rthaḥ||30||
Adhikarana 33 (31) · Śloka 31
yā snēhapītasya bhavēcca tr̥ṣṇā tatrōṣṇamambhaḥ prapibēnmanuṣyaḥ |31|
View original
या स्नेहपीतस्य भवेच्च तृष्णा तत्रोष्णमम्भः प्रपिबेन्मनुष्यः |३१|
yā snēhapītasya bhavēdityādi| yadyapi ‘snēhapītasya cēttr̥ṣṇā pibēt’ ityādinaiva snēhajatr̥ṣṇācikitsitaṁ prāguktaṁ, tathā'pi prakaraṇāntaratvāddārḍhyārthaṁ punaruktam|31|-
Adhikarana 34 (31) · Śloka 31
madyōdbhavāmardhajalaṁ nihanti madyaṁ tr̥ṣāṁ yā'pi ca madyapasya ||31||
View original
मद्योद्भवामर्धजलं निहन्ति मद्यं तृषां याऽपि च मद्यपस्य ||३१||
madyōdbhavāmardhajalamityādi| yadyapi madātyayaprastāvē madyajatr̥ṣṇācikitsitamuktaṁ, tathā'pyadhikaraṇavaśāt punaruktamatō na dōṣaḥ||31||
Adhikarana 35 (32) · Śloka 32
tr̥ṣṇōdbhavāṁ hanti jalaṁ suśītaṁ saśarkaraṁ sēkṣurasaṁ tathā'mbhaḥ |32|
View original
तृष्णोद्भवां हन्ति जलं सुशीतं सशर्करं सेक्षुरसं तथाऽम्भः |३२|
tr̥ṣṇōdbhavāmityādi| tr̥ṣṇōdbhavāmiti hr̥drōgakarṣitasya puruṣasyōttarakālōtpannāmityarthaḥ| saśarkaraṁ suśītaṁ pānīyaṁ tathā ikṣurasasahitaṁ ca pānīyaṁ tr̥ṣṇōdbhavāṁ tr̥ṣṇāṁ hantīti piṇḍārthaḥ| kārtikakuṇḍastu ‘śramōdbhavāṁ māṁsarasō nihanti’ ityārabhya tr̥ṣṇōdbhavāṁ hanti jalaṁ suśītaṁ saśarkaraṁ sēkṣurasaṁ tathā'mbhaḥ’ iti yāvanna paṭhati; asmābhistu śrījējjaṭēna paṭhitatvāt paṭhitaḥ|32|-
Adhikarana 36 (32) · Śloka 32
svaiḥ svaiḥ kaṣāyairvamanāni tāsāṁ tathā jvarōktāni ca pācanāni ||32||
View original
स्वैः स्वैः कषायैर्वमनानि तासां तथा ज्वरोक्तानि च पाचनानि ||३२||
pūrvaṁ tr̥ṣṇāsu vamanānyuktāni, tāni ca yairdravyaiḥ kriyantē tānyāha- svaiḥ svairityādi| svaiḥ svaiḥ kaṣāyaiḥ ātmīyairātmīyaiḥ kvāthaiḥ; ētēnaitaduktaṁ- yāsu chardiṣu śamanāya yē kaṣāyā uktāstairēva vamanāni tāsu yōjyāni, tathā jvarōktāni pācanāni ca kāryāṇi||32||
Adhikarana 37 (33) · Śloka 33
lēpāvagāhau pariṣēcanāni kuryāttathā śītagr̥hāṇi cāpi |
saṁśōdhanaṁ kṣīrarasau ghr̥tāni sarvāsu lēhānmadhurān himāṁśca ||33||
View original
लेपावगाहौ परिषेचनानि कुर्यात्तथा शीतगृहाणि चापि |
संशोधनं क्षीररसौ घृतानि सर्वासु लेहान्मधुरान् हिमांश्च ||३३||
sarvatr̥ṣṇāsu pittaharō vidhiḥ kārya iti yat prāguktaṁ tamēva pittaharavidhimāha- lēpāvagāhāvityādi| saṁśōdhanaṁ virēcanaṁ, pittaharatvāt||33||
Adhikarana puShpikA · Śloka 48
iti suśrutasaṁhitāyāmuttaratantrāntargatē kāyacikitsātantrē (daśamō'dhyāyaḥ, āditaḥ) aṣṭacatvāriṁśō'dhyāyaḥ ||48||
View original
इति सुश्रुतसंहितायामुत्तरतन्त्रान्तर्गते कायचिकित्सातन्त्रे (दशमोऽध्यायः, आदितः) अष्टचत्वारिंशोऽध्यायः ||४८||
iti śrīḍalha(hla)ṇaviracitāyāṁ nibandhasaṅgrahākhyāyāṁ suśrutavyākhyāyāmuttaratantrāntargatē kāyacikitsātantrē tr̥ṣṇāpratiṣēdhō nāmāṣṭacatvāriṁśattamō'dhyāyaḥ||48||