Adhikarana 1 (1-2) · Śloka 2
athāta unmādapratiṣēdhamadhyāyaṁ vyākhyāsyāmaḥ ||1||
yathōvāca bhagavān dhanvantariḥ ||2||
View original
अथात उन्मादप्रतिषेधमध्यायं व्याख्यास्यामः ||१||
यथोवाच भगवान् धन्वन्तरिः ||२||
apasmārapratiṣēdhānantaraṁ manōgatasāmyāt tulyacikitsitatvādunmādapratiṣēdhārambhaḥ- athāta ityādi| athāta ityādikaṁ pūrvavadvyākhyēyam||1-2||
Adhikarana 2 (3) · Śloka 3
madayantyuddha(dga)tā dōṣā yasmādunmārgamāśritāḥ |
mānasō'yamatō vyādhirunmāda iti kīrtitaḥ ||3||
View original
मदयन्त्युद्ध(द्ग)ता दोषा यस्मादुन्मार्गमाश्रिताः |
मानसोऽयमतो व्याधिरुन्माद इति कीर्तितः ||३||
idānīmunmādaṁ nirvakti- madayantītyādi| madayanti manōbhramaṇaṁ kurvanti| uddhatā upacitāḥ| anyē ‘udgatā’ iti paṭhanti; tatra udgtā udvr̥ttā unmārgamāgatā manōvahāni srōtāṁsi prāptāḥ| yaddhr̥dayapradūṣaṇaṁ cētōmōhanaṁ ca tantrāntarē prōktaṁ, tadatra unmārgamāgatā ityanēna tathā madayantītyanēna ca saṅgr̥hītamiti pr̥thaṅnōktam| apasmārōktadōṣaprakōpahētava unmādē'pi sānnidhyādbōddhavyā iti śrījējjaṭācāryaḥ| unmādahētavastantrāntarē yathā- “viruddhaduṣṭāśucibhōjanāni pragharṣaṇaṁ dēvagurudvijānām| unmādahēturbhayaharṣapūrvō manōbhighātō viṣamāśca cēṣṭāḥ” (ca. ci. 1) iti| pravr̥ddhā dōṣā manōvahasrōtāṁsi prāptāḥ santō yasmānmanō bhramayanti, atō'yaṁ mānasō vyādhiriti sambandhaḥ||3||
Adhikarana 3 (4-5) · Śloka 5
ēkaikaśaḥ samastaiśca dōṣairatyarthamūrcchitaiḥ |
mānasēnā ca duḥkhēna sa pañcavidha ucyatē ||4||
viṣādbhavati ṣaṣṭhaśca yathāsvaṁ tatra bhēṣajam |
sa cāpravr̥ddhastaruṇō madasañjñāṁ bibharti ca ||5||
View original
एकैकशः समस्तैश्च दोषैरत्यर्थमूर्च्छितैः |
मानसेना च दुःखेन स पञ्चविध उच्यते ||४||
विषाद्भवति षष्ठश्च यथास्वं तत्र भेषजम् |
स चाप्रवृद्धस्तरुणो मदसञ्ज्ञां बिभर्ति च ||५||
dōṣairmanōduḥkhēna ca pañcavidhamunmādamāha- ēkaikaśaḥ samastaiścētyādi| ēkaikaśō dōṣaiḥ trayaḥ, samastairdōṣaiḥ ēkaḥ, mānasadōṣaduḥkhēna caikaḥ, ēvaṁ sa unmādaḥ pañcavidha ucyatē| nanu, viṣajō'pi ṣaṣṭhō'sti tat kimiti sō'pi sa pañcavidha ityatraiva na nirdiṣṭaḥ? ucyatē- tasya bhinnacikitsitatvāt pr̥thaṅnirdēśaḥ| ata ēvāha- yathāsvaṁ tatra bhēṣajamiti| sa cāpravr̥ddha ityādi|- sa unmādaḥ, apravr̥ddhaḥ alpaliṅgaḥ, taruṇaḥ alpamātraḥ| kaiścinmadaśabdēna madyasya prathamō vēga ucyatē , tē tu rōgamēva rōgakāraṇaṁ manyantē| atra tūtpannamātrasyālpaliṅgasya cōnmādasya madasañjñā||4-5||
Adhikarana 4 (6-7) · Śloka 7
mōhōdvēgau svanaḥ śrōtrē gātrāṇāmapakarṣaṇam |
atyutsāhō'ruciścānnē svapnē kaluṣabhōjanam ||6||
vāyunōnmathanaṁ cāpi bhramaścakragatasya vā |
yasya syādacirēṇaiva unmādaṁ sō'dhigacchati ||7||
View original
मोहोद्वेगौ स्वनः श्रोत्रे गात्राणामपकर्षणम् |
अत्युत्साहोऽरुचिश्चान्ने स्वप्ने कलुषभोजनम् ||६||
वायुनोन्मथनं चापि भ्रमश्चक्रगतस्य वा |
यस्य स्यादचिरेणैव उन्मादं सोऽधिगच्छति ||७||
idānīṁ pūrvarūpamāha- mōhōdvēgāvityādi| mōhō manasō vaicittyam| svanaḥ śrōtrē karṇayōḥ śabdaḥ| gātrāṇāmapakarṣaṇaṁ durbalībhavanam| kaluṣabhōjanaṁ samalabhōjanam| vāyunōnmathanam ākulīkaraṇaṁ, ‘hr̥dayasya’ iti śēṣaḥ| cakragatasya vētyatra vāśabda ivārthē, tēna kulālacakrasthitasyēva bhrama ityarthaḥ| yasya puruṣasya mōhōdvēgādikaṁ syāt, sō'cirēṇaiva unmādamadhigacchati prāpnōtīti sambandhaḥ| acirēṇaiva unmādamityatra chandōbhaṅgabhayādasaṁhitānirdēśaḥ||6-7||
Adhikarana 5 (8) · Śloka 8
rūkṣacchaviḥ paruṣavāgdhamanītatō vā śītāturaḥ kr̥śatanuḥ sphuritāṅgasandhiḥ |
āsphōṭayatyaṭati gāyati nr̥tyaśīlō vikrōśati bhramati cāpyanilaprakōpāt ||8||
View original
रूक्षच्छविः परुषवाग्धमनीततो वा शीतातुरः कृशतनुः स्फुरिताङ्गसन्धिः |
आस्फोटयत्यटति गायति नृत्यशीलो विक्रोशति भ्रमति चाप्यनिलप्रकोपात् ||८||
pūrvarūpānantaraṁ vātajamunmādamāha- rūkṣacchavirityādi| paruṣavāk karkaśavacanaḥ| dhamanītataḥ sirāvyāptaḥ| śītāturaḥ śītapīḍita ityarthaḥ| ‘śvāsātura’ ityanyē paṭhanti| vikrōśati rōditi| bhramati kampatē, aṭatītyanēna calanasyōktatvāt| kēcit rūkṣacchavirityādiślōkārdhaṁ na paṭhanti; jējjaṭācāryāstu rūkṣacchavirityādi ślōkārdhaṁ paṭhanti, anilāditi siddhē anilaprakōpāditi prakōpagrahaṇāt pāruṣyakārkaśyāruṇavarṇatā jīrṇē balavattvaṁ ca gr̥hyatē iti vyākhyānayanti||8||
Adhikarana 6 (9) · Śloka 9
tr̥ṭsvēdadāhabahulō bahubhugvinidraśchāyāhimānilajalāntavihārasēvī |
tīkṣṇō himāmbunicayē'pi sa vahniśaṅkī pittāddivā nabhasi paśyati tārakāśca ||9||
View original
तृट्स्वेददाहबहुलो बहुभुग्विनिद्रश्छायाहिमानिलजलान्तविहारसेवी |
तीक्ष्णो हिमाम्बुनिचयेऽपि स वह्निशङ्की पित्ताद्दिवा नभसि पश्यति तारकाश्च ||९||
pittōnmādamāha- tr̥ṭsvēdētyādi| tr̥ṭsvēdadāhabahula iti bahulaśabdaḥ tr̥ḍādibhiḥ pratyēkaṁ sambadhyatē| sēvīśabdaḥ chāyādibhiḥ sambadhyatē| jalāntavihārasēvīti pānīyasamīpavicaraṇaśīla ityarthaḥ| tīkṣṇaḥ kōpanaḥ| api cēti cakārāt pītanayanatvādi vijñēyam| divā dinē| nabhasi ākāśē||9||
Adhikarana 7 (10) · Śloka 10
chardyagnisādasadanārucikāsayuktō yōṣidviviktaratiralpamatipracāraḥ |
nidrāparō'lpakathanō'lpabhuguṣṇasēvī rātrau bhr̥śaṁ bhavati cāpi kaphaprakōpāt ||10||
View original
छर्द्यग्निसादसदनारुचिकासयुक्तो योषिद्विविक्तरतिरल्पमतिप्रचारः |
निद्रापरोऽल्पकथनोऽल्पभुगुष्णसेवी रात्रौ भृशं भवति चापि कफप्रकोपात् ||१०||
kaphōnmādamāha- chardyagnītyādi| agnisādaḥ agnimāndyam| sadanam aṅgānāmanutsāhaḥ| yōṣitsu viviktē ēkāntē ca ratiryasya sa yōṣidviviktaratiḥ| alpamatipracāra iti alpamatiralpapracāraśca| alpakathanaḥ alpabhāṣaṇaḥ| rātrau bhr̥śaṁ bhavati cēti cakārō rātrau ityasyāgrē draṣṭavyaḥ, tēna rātrau bhuktē ca bhr̥śaṁ bhavatīti siddham| apiśabdācca nakhādiśauklyādikaṁ jñēyam||10||
Adhikarana 8 (11) · Śloka 11
sarvātmakē pavanapittakaphā yathāsvaṁ saṁharṣitā iva ca liṅgamudīrayanti ||11||
View original
सर्वात्मके पवनपित्तकफा यथास्वं संहर्षिता इव च लिङ्गमुदीरयन्ति ||११||
sānnipātikamāha- sarvātmakē ityādi| sarvātmakē sānnipātikē unmādē pavanapittakaphāḥ saṁharṣitā iva yathāsvaṁ liṅgamudīrayantīti sambandhaḥ| saṁharṣitā ivēti spardhāvanta iva sarvē'pyatiśayēna kupitā ityarthaḥ| ayaṁ pāṭhō nibandhakāraiḥ paṭhitō vyākhyātaśca| anyē tvēvaṁ paṭhanti,- ‘sarvātmakē tribhirapi vyatimiśritāni rūpāṇi vātakaphapittakr̥tāni vidyāt| sampūrṇalakṣaṇamasādhyamudāharanti sarvātmakaṁ kvacidapi pravadanti sādhyam’ iti| ayaṁ ca śrījējjaṭēna ēkīyamatēna darśitō na tu vyākhyātaḥ, tasmādēkīyamatēnaivāsya sambandhaḥ kathyatē| pratyēkaṁ vātādikr̥tāni rūpāṇi vyatimiśritāni sarvātmakē unmādē vidyāditi sambandhaḥ| ēvaṁ sambandhē tribhirapītyanēna kiṁ prayōjanam? ucyatē- tribhirapi svahētubhiḥ kupitairiti jñāpanārtham| asyāgrē ta ēvaṁ paṭhanti ‘sampūrṇalakṣaṇamasādhyamudāharanti sarvātmakaṁ kvacidapi pradiśanti sādhyam’ iti||11||
Adhikarana 9 (12) · Śloka 12
caurairnarēndrapuruṣairaribhistathā'nyairvitrāsitasya dhanabāndhavasaṅkṣayādvā |
gāḍhaṁ kṣatē manasi ca priyayā riraṁsōrjāyēta cōtkaṭatarō manasō vikāraḥ ||12||
View original
चौरैर्नरेन्द्रपुरुषैररिभिस्तथाऽन्यैर्वित्रासितस्य धनबान्धवसङ्क्षयाद्वा |
गाढं क्षते मनसि च प्रियया रिरंसोर्जायेत चोत्कटतरो मनसो विकारः ||१२||
manōduḥkhajamunmādaṁ pratipādayitukāmaḥ pūrvaṁ manasō duḥkhakarān hētūn vikārōtpattisahitānāha- caurairityādi| aribhiḥ śatrubhiḥ tathā'nyairiti atiśayaraudraiḥ akāraṇavairibhiḥ śārdūlādibhirvā| gāḍham atyarthaṁ, kṣatē pīḍitē, priyayā riraṁsōḥ priyayā saha rantumicchōḥ; ‘tasyā aprāptau’ ityadhyāhāryam| manasi gāḍhaṁ kṣatē iti bōdhyam| manasō vikārō mānasa unmādaḥ||12||
Adhikarana 10 (13) · Śloka 13
citraṁ sa jalpati manōnugataṁ visañjñō gāyatyathō hasati rōditi mūḍhasañjñaḥ |13|
View original
चित्रं स जल्पति मनोनुगतं विसञ्ज्ञो गायत्यथो हसति रोदिति मूढसञ्ज्ञः |१३|
tasya lakṣaṇamāha- citramityādi| citraṁ nānāprakāram| manōnugatamiti yadēvāsya manasi sthitaṁ tadabuddhipūrvakaṁ yatkiñcidēva jalpati| manōnugataṁ visañjñō gāyati udbhrāntasmr̥titvādvisañjñō gāyati; visañjñō viparītasañjñaḥ, natu vigatasañjñaḥ, bhāṣaṇagānādikaraṇāt| mūḍhasañjña iti ca padaṁ hētuphalabhāvēna samarthanīyam |13|
Adhikarana 11 (13) · Śloka 13
raktēkṣaṇō hatabalēndriyabhāḥ sudīnaḥ śyāvānanō viṣakr̥tē'tha bhavēt parāsuḥ ||13||
View original
रक्तेक्षणो हतबलेन्द्रियभाः सुदीनः श्यावाननो विषकृतेऽथ भवेत् परासुः ||१३||
viṣōnmādamāha- raktēkṣaṇa ityādi| hatabalēndriyabhā iti balam utsāhōpacayalakṣaṇam, indriyāṇi cakṣurādīni, bhāḥ kāntiḥ| anyē tu ‘hatabalēndriyavāk’ iti paṭhanti, vyākhyānayanti ca- vāgityupādānam atyarthaṁ vāgupaghātasūcanārtham, anyathēndrigrahaṇēnaiva siddhēḥ| sudīnaḥ suṣṭhu glānaḥ| śyāvānana iti dhavalakapilakr̥ṣṇamiśravarṇamukhaḥ| atha bhavēt parāsuriti upēkṣaṇānmriyata ityarthaḥ| anyē ‘viṣakr̥tēna bhavēdvisañjñaḥ’ iti paṭhanti; tatra visañjñō viparītasañjñaḥ; viṣamatra dūṣīviṣam||13||
Adhikarana 12 (14-15) · Śloka 15
snigdhaṁ svinnaṁ tu manujamunmādārtaṁ viśōdhayēt |
tīkṣṇairubhayatōbhāgaiḥ śirasaśca virēcanaiḥ ||14||
vividhairavapīḍaiśca sarṣapasnēhasaṁyutaiḥ |
yōjayitvā tu taccūrṇaṁ ghrāṇē tasya prayōjayēt ||15||
View original
स्निग्धं स्विन्नं तु मनुजमुन्मादार्तं विशोधयेत् |
तीक्ष्णैरुभयतोभागैः शिरसश्च विरेचनैः ||१४||
विविधैरवपीडैश्च सर्षपस्नेहसंयुतैः |
योजयित्वा तु तच्चूर्णं घ्राणे तस्य प्रयोजयेत् ||१५||
nidānaṁ nirdiśya cikitsāmāha- snigdhamityādi| tīkṣṇairubhayatōbhāgairiti viṣāṇikādēvadālikākāravēllikādibhiḥ| śirasaśca virēcanairiti viḍaṅgataṇḍulādibhiḥ| vividhaiḥ nānāprakāraiḥ| avapīḍaiḥ nasyabhēdaiḥ| cētōvikāraśamanaiḥ amānuṣōpasargapratiṣēdhōktaiḥ| sarṣapasnēhasaṁyutaiḥ avapīḍairityarthaḥ| yōjayitvēti unmādārtē| tu punaḥ| taccūrṇaṁ sarṣapasnēhasaṁyuktam| unmādārtasya vamanādinā hr̥dayakōṣṭhēndriyaśiraḥśuddhau manaḥprasādāt smr̥tisañjñālābhādunmādōpaśama iti vyapadēśaḥ||14-15||
Adhikarana 13 (16) · Śloka 16
satataṁ dhūpayēccainaṁ śvagōmāṁsaiḥ supūtibhiḥ |
sarṣapānāṁ ca tailēna nasyābhyaṅgau hitau sadā ||16||
View original
सततं धूपयेच्चैनं श्वगोमांसैः सुपूतिभिः |
सर्षपानां च तैलेन नस्याभ्यङ्गौ हितौ सदा ||१६||
dhūpanasyābhyaṅgānāha- satatamityādi| ēnam unmādārtam| supūtibhiḥ suṣṭhu śaṭitaiḥ| śaṭitaiścāpi dhūpanēna manaḥ prakr̥timāyāti, prabhāvāt||16||
Adhikarana 14 (17-19) · Śloka 20
darśayēdadbhutānyasya vadēnnāśaṁ priyasya vā |
bhīmākārairnarairnāgairdāntairvyālaiśca nirviṣaiḥ ||17||
bhīṣayēt saṁyataṁ pāśaiḥ kaśābhirvā'tha tāḍayēt |
yantrayitvā suguptaṁ vāṁ trāsayēttaṁ tr̥ṇāgninā ||18||
jalēna tarjayēdvā'pi rajjughātairvibhāvayēt |
balavāṁścāpi saṁrakṣēt jalē'ntaḥ parivāsayēt |
pratudēdārayā cainaṁ marmāghātaṁ vivarjayēt |
vēśmanō'ntaḥ praviśyainaṁ rakṣaṁstadvēśma dīpayēt ||19||
sāpidhānē jaratkūpē satataṁ vā nivāsayēt |20|
View original
दर्शयेदद्भुतान्यस्य वदेन्नाशं प्रियस्य वा |
भीमाकारैर्नरैर्नागैर्दान्तैर्व्यालैश्च निर्विषैः ||१७||
भीषयेत् संयतं पाशैः कशाभिर्वाऽथ ताडयेत् |
यन्त्रयित्वा सुगुप्तं वां त्रासयेत्तं तृणाग्निना ||१८||
जलेन तर्जयेद्वाऽपि रज्जुघातैर्विभावयेत् |
बलवांश्चापि संरक्षेत् जलेऽन्तः परिवासयेत् |
प्रतुदेदारया चैनं मर्माघातं विवर्जयेत् |
वेश्मनोऽन्तः प्रविश्यैनं रक्षंस्तद्वेश्म दीपयेत् ||१९||
सापिधाने जरत्कूपे सततं वा निवासयेत् |२०|
darśayēdityādi| adbhutāni adr̥ṣṭapūrvāṇi bhīṣaṇāni| asya unmādārtasya| nāśaṁ vināśaṁ priyasya vastunō vadēt| bhīmākārai raudrarūpaiḥ| nāgaiḥ hastibhiḥ| dāntaiḥ śikṣāvadbhiḥ| vyālaiḥ sarpaiḥ| nirviṣaiḥ gōnasādibhiḥ| bhīṣayēt bhayamutpādayēt| pāśaiḥ nigaḍādibhiḥ| saṁyataṁ baddham| kaśābhiḥ carmayaṣṭibhiḥ| nigaḍādibandhanaṁ bhrāntamanasaḥ kūpāgnyādipravēśanirāsārthaṁ kriyāsukhakaratvārthaṁ ca| pratudēt vyathayēt| ārayā tīkṣṇāgrayā śalākayā| ēnam unmādinaṁ, vēśmanō gr̥hasya, antaḥ madhyē, pravēśya rakṣan, tadvēśma dīpayēt prajvālayēt| kūpē nirjalē jalēna varjitē| jalēna tarjayēdvā'pīti taptēnēti draṣṭavyaṁ, taptamapi viśēṣavr̥ttēḥ; yata uktaṁ tantrāntarē- “kapikacchvā'thavā taptairlōhatailajalaiḥ spr̥śēt|” (vā. u. 6) iti||17-19||
Adhikarana 15 (20-29) · Śloka 29
tryahāttryahādyavāgūśca tarpaṇān vā pradāpayēt ||20||
kēvalānambuyuktān vā kulmāṣān vā bahuśrutaḥ |
hr̥dyaṁ yaddīpanīyaṁ ca tatpathyaṁ tasya bhō(yō)jayēt |
(viḍaṅgatriphalāmustamañjiṣṭhādāḍimōtpalaiḥ |
śyāmailavālukailābhiścandanāmaradārubhiḥ ||22||
barhiṣṭharajanīkuṣṭhaparṇinīsārivādvayaiḥ |
harēṇukātrivr̥ddantīvacātālīsakēśaraiḥ ||23||
dvikṣīraṁ sādhitaṁ sarpirmālatīkusumaiḥ saha |
gulmakāsajvaraśvāsakṣayōnmādanivāraṇam ||24||
ētadēva hi sampakvaṁ jīvanīyōpasambhr̥tam |
caturguṇēna dugdhēna mahākalyāṇamucyatē ||25||
apasmāraṁ grahaṁ śōṣaṁ klaibyaṁ kārśyamabījatām |
ghr̥tamētannihantyāśu yē cādau gaditā gadāḥ ||26||
barhiṣṭhakuṣṭhamañjiṣṭhākaṭukailāniśāhvayaiḥ |
tagaratriphalāhiṅguvājigandhāmaradrumaiḥ ||27||
vacā'jamōdākākōlīmēdāmadhukapadmakaiḥ |
saśarkaraṁ hitaṁ sarpiḥ pakvaṁ kṣīracaturguṇam ||28||
bālānāṁ grahajuṣṭānāṁ puṁsā duṣṭālparētasām |
khyātaṁ phalaghr̥taṁ strīṇāṁ vandhyānāṁ cāśu garbhadam) ||29||
View original
त्र्यहात्त्र्यहाद्यवागूश्च तर्पणान् वा प्रदापयेत् ||२०||
केवलानम्बुयुक्तान् वा कुल्माषान् वा बहुश्रुतः |
हृद्यं यद्दीपनीयं च तत्पथ्यं तस्य भो(यो)जयेत् |
(विडङ्गत्रिफलामुस्तमञ्जिष्ठादाडिमोत्पलैः |
श्यामैलवालुकैलाभिश्चन्दनामरदारुभिः ||२२||
बर्हिष्ठरजनीकुष्ठपर्णिनीसारिवाद्वयैः |
हरेणुकात्रिवृद्दन्तीवचातालीसकेशरैः ||२३||
द्विक्षीरं साधितं सर्पिर्मालतीकुसुमैः सह |
गुल्मकासज्वरश्वासक्षयोन्मादनिवारणम् ||२४||
एतदेव हि सम्पक्वं जीवनीयोपसम्भृतम् |
चतुर्गुणेन दुग्धेन महाकल्याणमुच्यते ||२५||
अपस्मारं ग्रहं शोषं क्लैब्यं कार्श्यमबीजताम् |
घृतमेतन्निहन्त्याशु ये चादौ गदिता गदाः ||२६||
बर्हिष्ठकुष्ठमञ्जिष्ठाकटुकैलानिशाह्वयैः |
तगरत्रिफलाहिङ्गुवाजिगन्धामरद्रुमैः ||२७||
वचाऽजमोदाकाकोलीमेदामधुकपद्मकैः |
सशर्करं हितं सर्पिः पक्वं क्षीरचतुर्गुणम् ||२८||
बालानां ग्रहजुष्टानां पुंसा दुष्टाल्परेतसाम् |
ख्यातं फलघृतं स्त्रीणां वन्ध्यानां चाशु गर्भदम्) ||२९||
āhāraṁ nirdiśannāha- tryahādityādi| tryahādēkāntarēṇētyarthaḥ| tarpaṇān kēvalān saktūnambunā yuktān dadyāditi sambandhaḥ| anyē tarpaṇamiti paṭhitvā tarpaṇaṁ lājā iti vyākhyānayanti| kulmāṣān vēti yavapiṣṭamayān bhakṣyān| atra yavāgvādyupadēśō madhyamandabalavagnisātmyādyapēkṣayā| bahuśrutō bahuvicakṣaṇō bhiṣak| hr̥dyaṁ hr̥dayahitaṁ yat tat srōtaḥśuddhyarthaṁ dēyam| asyāgrē kēcit kalyāṇakaṁ paṭhanti; tanna, jvarapratiṣēdhē tasya paṭhitatvāt; tatra tvatikāntāvēkṣaṇatantrayuktyā'tidēṣṭavyaṁ phalaghr̥tamiti kēcit paṭhanti; tacca na paṭhanīyaṁ, sarvanibandhakārairniṣaddhatvāt||20-29||
Adhikarana 16 (30-32) · Śloka 32
brāhmīmaindrīṁ viḍaṅgāni vyōṣaṁ hiṅgu surāṁ jaṭām |
viṣaghnīṁ laśunaṁ rāsnāṁ viśalyāṁ surasāṁ vacām ||30||
jyōtiṣmatīṁ nāgaraṁ ca anantāmabhayāṁ tathā |
saurāṣṭrīṁ ca samāṁśāni gajamūtrēṇa pēṣayēt ||31||
chāyāviśuṣkāstadvartīryōjayēdvidhikōvidaḥ |
avapīḍē'ñjanē'bhyaṅgē nasyē dhūmē pralēpanē ||32||
View original
ब्राह्मीमैन्द्रीं विडङ्गानि व्योषं हिङ्गु सुरां जटाम् |
विषघ्नीं लशुनं रास्नां विशल्यां सुरसां वचाम् ||३०||
ज्योतिष्मतीं नागरं च अनन्तामभयां तथा |
सौराष्ट्रीं च समांशानि गजमूत्रेण पेषयेत् ||३१||
छायाविशुष्कास्तद्वर्तीर्योजयेद्विधिकोविदः |
अवपीडेऽञ्जनेऽभ्यङ्गे नस्ये धूमे प्रलेपने ||३२||
brāhmītyādi| brāhmī maṇḍūkaparṇī, anyē lavaṇikāmāhuḥ| aindrī indravāruṇī, anyē matsyākṣakabhēdamāhuḥ| surā surāhvaṁ, antalōpāt; anyē tu indrasurā indravāruṇī, indraśabdalōpāt| jaṭā jaṭāmāṁsī| viṣaghnī haridrā, anyē nirviṣāmāhuḥ| viśalyā guḍūcī| surasā tulasī| jyōtiṣmatī kākamardanī| nāgaraṁ śuṇṭhī| atrānyē ‘nāgavinnām’ iti paṭhanti, nāgavinnā indravāruṇībhēdaḥ, vr̥ścikapatrikētyaparē| anantā utpalasārivā| abhayā harītakī| saurāṣṭrī tuvarikā| vidhikōvidō vidhijñō vaidyaḥ||30-32||
Adhikarana 17 (33) · Śloka 33
urōpāṅgalalāṭēṣu sirāścāsya vimōkṣayēt |33|
View original
उरोपाङ्गललाटेषु सिराश्चास्य विमोक्षयेत् |३३|
urōpāṅgētyādi| uraḥ stanayōrantarālam| atrāpāṅgaśabdaḥ śaṅkhē vartatē, sāmīpyāt; na tvapāṅgaḥ śaṅkhasandhiḥ; kutaḥ? tatraikasyā ēva vyadhyasirāyā nirdiṣṭatvāt| asya unmādinaḥ| bhūtavidyāsiddhāntāduraḥprabhr̥tiṣu sirāvyadhanasuktaṁ, sirāvyadhavidhitaśca śaṅkhasandhau ; atō'tra unmādē ubhayatrāpi sirāvyadhanamiṣṭam|33|-
Adhikarana 18 (33) · Śloka 33
apasmārakriyāṁ cāpi grahōddiṣṭāṁ ca kārayēt ||33||
View original
अपस्मारक्रियां चापि ग्रहोद्दिष्टां च कारयेत् ||३३||
idānīmatidēśacikitsitamāha- apasmārētyādi| atrāpasmārakriyāyā atidēśēna vātādijōnmādacikitsitaṁ prāptaṁ, atō'tra cikitsādau pr̥thagdōṣajacikitsitaṁ nōktam| ēvamanyadapyanuktaṁ pūraṇīyam||33||
Adhikarana 19 (34) · Śloka 34
śāntadōṣaṁ viśuddhaṁ ca snēhabastibhirācarēt |34|
View original
शान्तदोषं विशुद्धं च स्नेहबस्तिभिराचरेत् |३४|
śāntadōṣamityādi| śāntadōṣaṁ śāntōnmādaṁ, viśuddhaṁ vamanādinā, snēhabastibhirācarēditi punarunmādōdgamaniṣēdhārtham|34|-
Adhikarana 20 (34-35) · Śloka 35
unmādēṣu ca sarvēṣu kuryāccittaprasādanam |
mr̥dupūrvāṁ madē'pyēvaṁ kriyāṁ mr̥dvīṁ prayōjayēta ||34||
śōkaśalyaṁ vyapanayēdunmādē pañcamē bhiṣak |
viṣajē mr̥dupūrvāṁ ca viṣaghnīṁ kārayēt kriyām ||35||
View original
उन्मादेषु च सर्वेषु कुर्याच्चित्तप्रसादनम् |
मृदुपूर्वां मदेऽप्येवं क्रियां मृद्वीं प्रयोजयेत ||३४||
शोकशल्यं व्यपनयेदुन्मादे पञ्चमे भिषक् |
विषजे मृदुपूर्वां च विषघ्नीं कारयेत् क्रियाम् ||३५||
unmādēṣvityādi| mr̥dupūrvāṁ mr̥dusaṁśōdhanapūrvāṁ, kiyāṁ mr̥dvīṁ mr̥dvañjanābhyañjanādikāṁ, prayōjayēditi sambandhaḥ| ēvaṁ pūrvaprakārēṇētyarthaḥ| śōkaśalyaṁ vyapanayēdityādi vyapanayēditi iṣṭaprāpaṇasāntvanāśvāsanādibhiḥ| pañcamē manōduḥkhajē| viṣajē mr̥dupūrvāmityādi| mr̥dupūrvāṁ mr̥duśōdhanapūrvāṁ, viṣaghnīṁ kriyāṁ kalpōpadiṣṭāṁ, kārayēditi||34-35||
Adhikarana puShpikA · Śloka 62
iti suśrutasaṁhitāyāmuttaratantrāntargatē bhūtavidyātantrē unmādapratiṣēdhō nāma (tr̥tīyō'dhyāyaḥ, āditaḥ) dviṣaṣṭitamō'dhyāyaḥ ||62||
View original
इति सुश्रुतसंहितायामुत्तरतन्त्रान्तर्गते भूतविद्यातन्त्रे उन्मादप्रतिषेधो नाम (तृतीयोऽध्यायः, आदितः) द्विषष्टितमोऽध्यायः ||६२||
nibandhān nikhilān dr̥ṣṭvā vaidyaḥ śrībharatātmajaḥ| bhūtavidyāspadaṁ spaṣṭaṁ cakrē śrīḍalhaṇaḥ sudhīḥ||1|| iti śrīḍalha(hla)ṇaviracitāyāṁ nibandhasaṅgrahākhyāyāṁ suśrutavyākhyāyāmuttaratantrē unmādapratiṣēdhō nāma dviṣaṣṭitamō'dhyāyaḥ samāptaḥ||62||