Adhikarana vamanakalpAdhyAyaH (2) · Śloka 2
tasmāt kalpasthānamucyata ityāha athātō vamanakalpaṁ vyākhyāsyāmaḥ|
iti ha smāhurātrēyādayō maharṣayaḥ|
(gadyasūtrē)||2||
View original
तस्मात् कल्पस्थानमुच्यत इत्याह अथातो वमनकल्पं व्याख्यास्यामः|
इति ह स्माहुरात्रेयादयो महर्षयः|
(गद्यसूत्रे)||२||
Adhikarana madanakalpaH,vamane madanaM shreShTham virecane trivRunmUlaM shreShTham,vyAdhivashAjjImUtAdervishiShTatA (1) · Śloka 1
prādhānyācca vamanakalpē madanamēva śasyata ityāha atha madanakalpaḥ|
vamanē madanaṁ śrēṣṭhaṁ, trivr̥nmūlaṁ virēcanē|
nityamanyasya tu vyādhiviśēṣēṇa viśiṣṭatā||1||
View original
प्राधान्याच्च वमनकल्पे मदनमेव शस्यत इत्याह अथ मदनकल्पः|
वमने मदनं श्रेष्ठं, त्रिवृन्मूलं विरेचने|
नित्यमन्यस्य तु व्याधिविशेषेण विशिष्टता||१||
Adhikarana madanaphalAnAM saMskAraH (2-6) · Śloka 6
phalāni nātipāṇḍūni na cātiharitānyapi|
ādāyāhni praśastarkṣē madhyē grīṣmavasantayōḥ||2||
pramr̥jya kuśamuttōlyāṁ kṣiptvā badhvā pralēpayēt|
gōmayēnānu muttōlīṁ dhānyamadhyē nidhāpayēt||3||
mr̥dubhūtāni madhviṣṭagandhāni kuśavēṣṭanāt|
niṣkr̥ṣṭāni gatē'ṣṭāhē śōṣayēttānyathātapē||4||
tēṣāṁ tataḥ suśuṣkāṇāmuddhr̥tya phalapippalīḥ|
dadhimadhvājyapalalairmr̥ditvā śōṣayētpunaḥ||5||
tataḥ suguptaṁ saṁsthāpya rkāyakālē prayōjayēt|
|6|
View original
फलानि नातिपाण्डूनि न चातिहरितान्यपि|
आदायाह्नि प्रशस्तर्क्षे मध्ये ग्रीष्मवसन्तयोः||२||
प्रमृज्य कुशमुत्तोल्यां क्षिप्त्वा बध्वा प्रलेपयेत्|
गोमयेनानु मुत्तोलीं धान्यमध्ये निधापयेत्||३||
मृदुभूतानि मध्विष्टगन्धानि कुशवेष्टनात्|
निष्कृष्टानि गतेऽष्टाहे शोषयेत्तान्यथातपे||४||
तेषां ततः सुशुष्काणामुद्धृत्य फलपिप्पलीः|
दधिमध्वाज्यपललैर्मृदित्वा शोषयेत्पुनः||५||
ततः सुगुप्तं संस्थाप्य र्कायकाले प्रयोजयेत्|
|६|
Adhikarana madanaprayogaH (6-9) · Śloka 9
|
athādāya tatō mātrāṁ jarjarīkr̥tya vāsayēt||6||
śarvarīṁ madhuyaṣṭyā vā kōvidārasya vā jalē|
karbudārasya bimbyā vā nīpasya vidulasya vā||7||
śaṇapuṣpyāḥ sadāpuṣpyāḥ pratyakpuṣpyudakē'thavā|
tataḥ pibētkaṣāyaṁ taṁ prātarmr̥ditagālitam||8||
sūtrōditēna vidhinā sādhu tēna tathā vamēt|
|9|
View original
|
अथादाय ततो मात्रां जर्जरीकृत्य वासयेत्||६||
शर्वरीं मधुयष्ट्या वा कोविदारस्य वा जले|
कर्बुदारस्य बिम्ब्या वा नीपस्य विदुलस्य वा||७||
शणपुष्प्याः सदापुष्प्याः प्रत्यक्पुष्प्युदकेऽथवा|
ततः पिबेत्कषायं तं प्रातर्मृदितगालितम्||८||
सूत्रोदितेन विधिना साधु तेन तथा वमेत्|
|९|
Adhikarana shleShmajvarAdau visheShaH (9-10) · Śloka 10
|
ślēṣmajvarapratiśyāyagulmāntarvidradhīṣu ca||9||
pracchardayēdwiśēṣēṇa yāvatpittasya darśanam|
|10|
View original
|
श्लेष्मज्वरप्रतिश्यायगुल्मान्तर्विद्रधीषु च||९||
प्रच्छर्दयेद्विशेषेण यावत्पित्तस्य दर्शनम्|
|१०|
Adhikarana jvarArucyAdiShu vamanayogaH (10-11) · Śloka 11
|
phalapippalicūrṇaṁ vā kwāthēna svēna bhāvitam||10||
tribhāgatriphalācūrṇaṁ kōvidārādivāriṇā|
pibējjvarāruciṣṭhēvagranthyapacyarbudōdarī||11||
View original
|
फलपिप्पलिचूर्णं वा क्वाथेन स्वेन भावितम्||१०||
त्रिभागत्रिफलाचूर्णं कोविदारादिवारिणा|
पिबेज्ज्वरारुचिष्ठेवग्रन्थ्यपच्यर्बुदोदरी||११||
Adhikarana kaphasthAnage pitte (12) · Śloka 12
pittē kaphasthānagatē jīmūtādijalēna tat|
|12|
View original
पित्ते कफस्थानगते जीमूतादिजलेन तत्|
|१२|
Adhikarana hRuddAhAdau vamanayogaH (12-13) · Śloka 13
|
hr̥ddāhē'dhōstrapittē ca kṣīraṁ tatpippalīśr̥tam||12||
kṣairēyīṁ vā|
|13|
View original
|
हृद्दाहेऽधोस्त्रपित्ते च क्षीरं तत्पिप्पलीशृतम्||१२||
क्षैरेयीं वा|
|१३|
Adhikarana kaphacchardyAdau vamanayogaH (13) · Śloka 13
kaphacchardiprasēkatamakēṣu tu|
dadhyuttaraṁ vā dadhi vā tacchr̥takṣīrasambhavam||13||
View original
कफच्छर्दिप्रसेकतमकेषु तु|
दध्युत्तरं वा दधि वा तच्छृतक्षीरसम्भवम्||१३||
Adhikarana sukhakArako vamanayogaH (14) · Śloka 14
phalādikwāthakalkābhyāṁ siddhaṁ tatsiddhadugdhajam|
sarpiḥ kaphābhibhūtē'gnau śuṣyaddēhē ca vāmanam||14||
View original
फलादिक्वाथकल्काभ्यां सिद्धं तत्सिद्धदुग्धजम्|
सर्पिः कफाभिभूतेऽग्नौ शुष्यद्देहे च वामनम्||१४||
Adhikarana bhakShyabhojyeShu vamanayogaH (15-16) · Śloka 16
swarasaṁ phalamajjñō vā bhallātakavidhiśr̥tam|
ādarvīlēpanātsiddhaṁ līḍhvā pracchardayētsukham||15||
taṁ lēhaṁ bhakṣyabhōjyēṣu tatkaṣāyāṁśca yōjayēt|
|16|
View original
स्वरसं फलमज्ज्ञो वा भल्लातकविधिशृतम्|
आदर्वीलेपनात्सिद्धं लीढ्वा प्रच्छर्दयेत्सुखम्||१५||
तं लेहं भक्ष्यभोज्येषु तत्कषायांश्च योजयेत्|
|१६|
Adhikarana santarpaNavyAdhiShu vamanayogaH (16-17) · Śloka 17
|
vatsakādipratīvāpaḥ kaṣāyaḥ phalamajjajaḥ||16||
nimbārkānyatarakwāthasamāyuktō niyacchati|
baddhamūlānapi vyādhīn sarvān santarpaṇōdbhavān||17||
View original
|
वत्सकादिप्रतीवापः कषायः फलमज्जजः||१६||
निम्बार्कान्यतरक्वाथसमायुक्तो नियच्छति|
बद्धमूलानपि व्याधीन् सर्वान् सन्तर्पणोद्भवान्||१७||
Adhikarana phalAbhAve puShpaM shalATu vA (18-2) · Śloka 2
rāṭhapuṣpaphalaślakṣṇacūrṇairmālyaṁ surūkṣitam|
vamēnmaṇḍarasādīnāṁ tr̥ptō jighran sukhaṁ sukhī||18||
ēvamēva phalābhāvē kalpyaṁ puṣpaṁ śalāṭu vā|
|19|
iti madanakalpaḥ||2||
View original
राठपुष्पफलश्लक्ष्णचूर्णैर्माल्यं सुरूक्षितम्|
वमेन्मण्डरसादीनां तृप्तो जिघ्रन् सुखं सुखी||१८||
एवमेव फलाभावे कल्प्यं पुष्पं शलाटु वा|
|१९|
इति मदनकल्पः||२||
Adhikarana jImUtakalpaH (19) · Śloka 19
atha jīmūtakalpa:|
|
jīmūtādyāśca phalavat|19|
View original
अथ जीमूतकल्प:|
|
जीमूताद्याश्च फलवत्|१९|
Adhikarana jvarashvAsAdau jImUto yojyaH (19-20) · Śloka 20
|
jīmūtaṁ tu viśēṣataḥ||19||
prayōktavyaṁ jvaraśvāsakāsahidhmādirōgiṇām|
|20|
View original
|
जीमूतं तु विशेषतः||१९||
प्रयोक्तव्यं ज्वरश्वासकासहिध्मादिरोगिणाम्|
|२०|
Adhikarana tumbIkoshAtakIShvapIyaM kalpanA (20-22) · Śloka 22
|
payaḥ puṣpē'sya nirvr̥ttē, phalē pēyā payaskr̥tā||20||
lōmaśē kṣīrasantānaṁ, dadhyuttaramalōmaśē|
śr̥̄tē payasi dadhyamlaṁ jātaṁ haritapāṇḍukē||21||
āsutya vāruṇīmaṇḍaṁ pibēnmr̥ditagālitam|
kaphādarōcakē kāsē pāṇḍutwē rājayakṣmaṇi||22||
View original
|
पयः पुष्पेऽस्य निर्वृत्ते, फले पेया पयस्कृता||२०||
लोमशे क्षीरसन्तानं, दध्युत्तरमलोमशे|
शॄते पयसि दध्यम्लं जातं हरितपाण्डुके||२१||
आसुत्य वारुणीमण्डं पिबेन्मृदितगालितम्|
कफादरोचके कासे पाण्डुत्वे राजयक्ष्मणि||२२||
Adhikarana vAtapittArdite vamanayogaH (23) · Śloka 23
iyaṁ ca kalpanā kāryā tumbīkōśātakīṣvapi|
|23|
View original
इयं च कल्पना कार्या तुम्बीकोशातकीष्वपि|
|२३|
Adhikarana pittashleShmajvare vamanayogaH (23-25) · Śloka 25
|
paryāgatānāṁ śuṣkāṇāṁ phalānāṁ vēṇijanmanām||23||
cūrṇasya payasā śuktiṁ vātapittārditaḥ pibēt|
dwē vā trīṇyapi vā''pōthya kwāthē tiktōttamasya vā||24||
āragvadhādinavakādāsutyānyatamasya vā|
vimr̥dya pūtaṁ taṁ kwāthaṁ pittaślēṣmajwarī pibēt||25||
View original
|
पर्यागतानां शुष्काणां फलानां वेणिजन्मनाम्||२३||
चूर्णस्य पयसा शुक्तिं वातपित्तार्दितः पिबेत्|
द्वे वा त्रीण्यपि वाऽऽपोथ्य क्वाथे तिक्तोत्तमस्य वा||२४||
आरग्वधादिनवकादासुत्यान्यतमस्य वा|
विमृद्य पूतं तं क्वाथं पित्तश्लेष्मज्वरी पिबेत्||२५||
Adhikarana pittjvarAdau vamanayogaH (26-2) · Śloka 2
jīmūtakalkaṁ cūrṇaṁ vā pibēcchītēna vāriṇā|
jwarē paittē, kavōṣṇēna kaphavātātkaphādapi||26||
iti jimūtakalpaḥ||2||
View original
जीमूतकल्कं चूर्णं वा पिबेच्छीतेन वारिणा|
ज्वरे पैत्ते, कवोष्णेन कफवातात्कफादपि||२६||
इति जिमूतकल्पः||२||
Adhikarana kAsashvAsAdau ikShvAkuHshastaH (27) · Śloka 27
athēkṣwākukalpaḥ|
kāsaśwāsaviṣacchardijvarārtē kaphakarśitē|
ikṣwākurvamanē śastaḥ pratāmyati ca mānavē||27||
View original
अथेक्ष्वाकुकल्पः|
कासश्वासविषच्छर्दिज्वरार्ते कफकर्शिते|
इक्ष्वाकुर्वमने शस्तः प्रताम्यति च मानवे||२७||
Adhikarana pittashleShmajvarAdou ikShvAku prayogaH (28) · Śloka 28
phalapuṣpavihīnasya pravālaistasya sādhitam|
pittaślēṣmajvarē kṣīraṁ pittōdriktē prayōjayēt||28||
View original
फलपुष्पविहीनस्य प्रवालैस्तस्य साधितम्|
पित्तश्लेष्मज्वरे क्षीरं पित्तोद्रिक्ते प्रयोजयेत्||२८||
Adhikarana kaphakAsAdau vamanayogaH (29) · Śloka 29
hr̥̄tamadhyē phalē jīrṇē sthitaṁ kṣīraṁ yadā dadhi|
syāttadā kaphajē kāsē śwāsē vamyaṁ ca pāyayēt||29||
View original
हॄतमध्ये फले जीर्णे स्थितं क्षीरं यदा दधि|
स्यात्तदा कफजे कासे श्वासे वम्यं च पाययेत्||२९||
Adhikarana pANDukuShThAdau vamanayogaH (30) · Śloka 30
mastunā vā phalānmadhyaṁ pāṇḍukuṣṭhaviṣārditaḥ|
tēna takraṁ vipakvaṁ vā pibētatsamadhusaindhavam||30||
View original
मस्तुना वा फलान्मध्यं पाण्डुकुष्ठविषार्दितः|
तेन तक्रं विपक्वं वा पिबेतत्समधुसैन्धवम्||३०||
Adhikarana viShagulmAdau vamanayogaH (31) · Śloka 31
bhāvayitvā''jadugdhēna bījaṁ tēnaiva vā pibēt|
viṣagulmaudaragranthigaṇḍēṣu ślīpadēṣu ca||31||
View original
भावयित्वाऽऽजदुग्धेन बीजं तेनैव वा पिबेत्|
विषगुल्मौदरग्रन्थिगण्डेषु श्लीपदेषु च||३१||
Adhikarana kaphajvarAdau vamanayogaH (32) · Śloka 32
saktubhirvā pibēnmanthaṁ tumbīsvarasabhāvitaiḥ|
kaphōdbhavē jvarē kāsē galarōgēṣvarōcakē||32||
View original
सक्तुभिर्वा पिबेन्मन्थं तुम्बीस्वरसभावितैः|
कफोद्भवे ज्वरे कासे गलरोगेष्वरोचके||३२||
Adhikarana gulmajvarAdau vamanayogaH (33) · Śloka 33
gulmē jvarē prasaktē ca kalkaṁ māṁsarasaiḥ pibēt|
naraḥ sādhu vamatyēvaṁ na ca daurbalyamaśnutē||33||
View original
गुल्मे ज्वरे प्रसक्ते च कल्कं मांसरसैः पिबेत्|
नरः साधु वमत्येवं न च दौर्बल्यमश्नुते||३३||
Adhikarana sukhiShu AdhrApako vamanayogaH (34-3) · Śloka 3
tumbyāḥ phalarasaiḥ śuṣkaiḥ sapuṣpairavacūrṇitam|
chardayēnmālyamāghrāya gandhasampatsukhōcitaḥ||34||
itīkṣvākukalpaḥ||3||
View original
तुम्ब्याः फलरसैः शुष्कैः सपुष्पैरवचूर्णितम्|
छर्दयेन्माल्यमाघ्राय गन्धसम्पत्सुखोचितः||३४||
इतीक्ष्वाकुकल्पः||३||
Adhikarana kAsagulmAdau dhAmArgavaH iShTaH (35-36) · Śloka 36
atha dhāmārgavakalpaḥ|
kāsagulmōdaragarē vātē ślēṣmāśayasthitē|
kaphē ca kaṇṭhavaktrasthē kaphasañcayajēṣu ca||35||
dhāmārgavō gadēṣviṣṭaḥ sthirēṣu ca mahatsu ca|
|36|
View original
अथ धामार्गवकल्पः|
कासगुल्मोदरगरे वाते श्लेष्माशयस्थिते|
कफे च कण्ठवक्त्रस्थे कफसञ्चयजेषु च||३५||
धामार्गवो गदेष्विष्टः स्थिरेषु च महत्सु च|
|३६|
Adhikarana kAsAdau dhAmArgavaprayogaH (36-38) · Śloka 38
|
jīvakarṣabhakau vīrā kapikacchūḥ śatāvarī||36||
kākōlī śrāvāṇī mēdā mahāmēdā madhūlikā|
tadrajōbhiḥ pr̥thaglēhā dhamārgavarajōnvitāḥ||37||
kāsē hr̥dayadāhē ca śastā madhusitādrutāḥ|
|38|
View original
|
जीवकर्षभकौ वीरा कपिकच्छूः शतावरी||३६||
काकोली श्रावाणी मेदा महामेदा मधूलिका|
तद्रजोभिः पृथग्लेहा धमार्गवरजोन्विताः||३७||
कासे हृदयदाहे च शस्ता मधुसिताद्रुताः|
|३८|
Adhikarana sapittoShme kaPe prayogaH (38) · Śloka 38
|
tē sukhāmbhōnupānāḥ syuḥ pittōṣmasahitē kaphē||38||
View original
|
ते सुखाम्भोनुपानाः स्युः पित्तोष्मसहिते कफे||३८||
Adhikarana viShApahaH prayogaH (39) · Śloka 39
dhānyatumbaruyūṣēṇa kalkastasya viṣāpahaḥ|
|39|
View original
धान्यतुम्बरुयूषेण कल्कस्तस्य विषापहः|
|३९|
Adhikarana mAnasaroge prayogaH (39-4) · Śloka 4
|
bimyāḥ punarnavāyā vā kāsamardasya vā rasē||39||
ēkaṁ dhāmārgavaṁ dvē vā mānasē mr̥ditaṁ pibēt|
tacchr̥takṣīrajaṁ sarpiḥ sādhitaṁ vā phalādibhiḥ||40||
iti dhāmārgavakalpaḥ||4||
View original
|
बिम्याः पुनर्नवाया वा कासमर्दस्य वा रसे||३९||
एकं धामार्गवं द्वे वा मानसे मृदितं पिबेत्|
तच्छृतक्षीरजं सर्पिः साधितं वा फलादिभिः||४०||
इति धामार्गवकल्पः||४||
Adhikarana kuShThAdau kShveDaH shasyate (41) · Śloka 41
atha kṣvēḍakalpaḥ|
kṣvēḍō'tikaṭutīkṣṇōṣṇaḥ pragāḍhēṣu praśasyatē|
kuṣṭhapāṇḍvāmayaplīhaśōphagulmagarādiṣu||41||
View original
अथ क्ष्वेडकल्पः|
क्ष्वेडोऽतिकटुतीक्ष्णोष्णः प्रगाढेषु प्रशस्यते|
कुष्ठपाण्ड्वामयप्लीहशोफगुल्मगरादिषु||४१||
Adhikarana kShveDasya vamanaprayogaH (42) · Śloka 42
pr̥thak phalādiṣaṭkasya kvāthē māṁsamanūpajam|
kōśātakyā samaṁ siddhaṁ tadrasaṁ lavaṇaṁ pibēt||42||
View original
पृथक् फलादिषट्कस्य क्वाथे मांसमनूपजम्|
कोशातक्या समं सिद्धं तद्रसं लवणं पिबेत्||४२||
Adhikarana kShveDasya anyaH prayogaH (43) · Śloka 43
phalādipippalītulyaṁ siddhaṁ kṣvēḍarasē'thavā|
|43|
View original
फलादिपिप्पलीतुल्यं सिद्धं क्ष्वेडरसेऽथवा|
|४३|
Adhikarana kShveDasya anyaH prayogaH (43-4) · Śloka 4
|
kṣvēḍakvāthaṁ pibētatsiddhaṁ miśramikṣurasēna vā||43||
iti kṣvēḍakalpaḥ||4||
View original
|
क्ष्वेडक्वाथं पिबेतत्सिद्धं मिश्रमिक्षुरसेन वा||४३||
इति क्ष्वेडकल्पः||४||
Adhikarana sukumArAdiShu kauTajaM shreShTham (44) · Śloka 44
atha kuṭajaphalakalpaḥ|
kauṭajaṁ sukumārēṣu pittaraktakaphōdayē|
jvarē visarpē hr̥drōgē khuḍē kuṣṭhē ca pūjitam||44||
View original
अथ कुटजफलकल्पः|
कौटजं सुकुमारेषु पित्तरक्तकफोदये|
ज्वरे विसर्पे हृद्रोगे खुडे कुष्ठे च पूजितम्||४४||
Adhikarana kauTajasya vamanaprayogaH (45-5) · Śloka 5
sarṣapāṇāṁ madhūkānāṁ tōyēna lavaṇasya vā|
pāyayētkauṭajaṁ bījaṁ yuktaṁ kr̥śarayā'thavā||45||
saptāhaṁ vā'rkadugdhāktaṁ taccūrṇaṁ pāyayētpr̥thak|
phalajīmūtakēkṣvākujīvantījīvakōdakaiḥ||46||
iti kuṭajaphalakalpaḥ||5||
View original
सर्षपाणां मधूकानां तोयेन लवणस्य वा|
पाययेत्कौटजं बीजं युक्तं कृशरयाऽथवा||४५||
सप्ताहं वाऽर्कदुग्धाक्तं तच्चूर्णं पाययेत्पृथक्|
फलजीमूतकेक्ष्वाकुजीवन्तीजीवकोदकैः||४६||
इति कुटजफलकल्पः||५||
Adhikarana vamanayogAnAmupasaMhAraH (1) · Śloka 1
vamanauṣadhamukhyānāmiti kalpadigīritā|
bījēnānēna matimānanyānyapi ca kalpayēt||47||
iti śrīvaidyapatisiṁhaguptasūnuśrīmadvāgbhaṭaviracitāyāmaṣṭāṅgahr̥dayasaṁhitāyāṁ pañcamē kalpasiddhisthānē vamanakalpō nāma prathamō'dhyāyaḥ||1||
View original
वमनौषधमुख्यानामिति कल्पदिगीरिता|
बीजेनानेन मतिमानन्यान्यपि च कल्पयेत्||४७||
इति श्रीवैद्यपतिसिंहगुप्तसूनुश्रीमद्वाग्भटविरचितायामष्टाङ्गहृदयसंहितायां पञ्चमे कल्पसिद्धिस्थाने वमनकल्पो नाम प्रथमोऽध्यायः||१||