Adhikarana virecanakalpAdhyAyaH (2) · Śloka 2
athātō virēcanakalpaṁ vyākhyāsyāmaḥ|
iti ha smāhurātrēyādayō maharṣayaḥ|
(gadyasūtrē)||2||
View original
अथातो विरेचनकल्पं व्याख्यास्यामः|
इति ह स्माहुरात्रेयादयो महर्षयः|
(गद्यसूत्रे)||२||
Adhikarana trivRucchyAmayoH kalpaH trivRuto guNAshca (1) · Śloka 1
atha trivr̥cchyāmayōḥ kalpaḥ|
kaṣāyamadhurā rūkṣā vipākē kaṭukā trivr̥t|
kaphapittapraśamanī raukṣyāccānilakōpanī||1||
View original
अथ त्रिवृच्छ्यामयोः कल्पः|
कषायमधुरा रूक्षा विपाके कटुका त्रिवृत्|
कफपित्तप्रशमनी रौक्ष्याच्चानिलकोपनी||१||
Adhikarana trivRutaH saMyogAdikRutA guNAH (2) · Śloka 2
sēdānīmauṣadhairyuktā vātapittakaphāpahaiḥ|
kalpavaiśēṣyamāsādya jāyatē sarvarōgajit||2||
View original
सेदानीमौषधैर्युक्ता वातपित्तकफापहैः|
कल्पवैशेष्यमासाद्य जायते सर्वरोगजित्||२||
Adhikarana trivRuto Bedadvayam (3) · Śloka 3
dvidhā khyātaṁ ca tanmūlaṁ śyāmaṁ śyāmā'ruṇaṁ trivr̥t|
|3|
View original
द्विधा ख्यातं च तन्मूलं श्यामं श्यामाऽरुणं त्रिवृत्|
|३|
Adhikarana arUNasya viShayaH (3-4) · Śloka 4
|
trivr̥dākhyaṁ varataraṁ nirapāyaṁ sukhaṁ tayōḥ||3||
sukumārē śiśau vr̥ddhē mr̥dukōṣṭhē ca taddhitam|
|4|
View original
|
त्रिवृदाख्यं वरतरं निरपायं सुखं तयोः||३||
सुकुमारे शिशौ वृद्धे मृदुकोष्ठे च तद्धितम्|
|४|
Adhikarana shyAmasya viShayaH (4-5) · Śloka 5
sāpāyatvē viśēṣēṇa hētumāha |
mūrcchāsammōhahr̥tkaṇṭhakaṣaṇakṣaṇanapradam||4||
śyāmaṁ tīkṣṇāśukāritvādatastadapi śasyatē|
krūrē kōṣṭhē bahau dōṣē klēśakṣamiṇi cāturē||5||
View original
सापायत्वे विशेषेण हेतुमाह |
मूर्च्छासम्मोहहृत्कण्ठकषणक्षणनप्रदम्||४||
श्यामं तीक्ष्णाशुकारित्वादतस्तदपि शस्यते|
क्रूरे कोष्ठे बहौ दोषे क्लेशक्षमिणि चातुरे||५||
Adhikarana grahaNavidhiH (6) · Śloka 6
gambhīrānugataṁ ślakṣṇamatiryagvisr̥taṁ ca yat|
gr̥hītvā visr̥jētkāṣṭhaṁ tvacaṁ śuṣkāṁ nidhāpayēt||6||
View original
गम्भीरानुगतं श्लक्ष्णमतिर्यग्विसृतं च यत्|
गृहीत्वा विसृजेत्काष्ठं त्वचं शुष्कां निधापयेत्||६||
Adhikarana vAtaroge virecanayogaH (7) · Śloka 7
atha kālē tataścūrṇaṁ kiñcinnāgarasaindhavam|
vātāmayē pibēdamlaiḥ|7|
View original
अथ काले ततश्चूर्णं किञ्चिन्नागरसैन्धवम्|
वातामये पिबेदम्लैः|७|
Adhikarana pittaroge virecanayogaH (7-8) · Śloka 8
|
paittē sājyasitāmadhu||7||
kṣīradrākṣēkṣukāśmaryasvāduskandhavarārasaiḥ|
|8|
View original
|
पैत्ते साज्यसितामधु||७||
क्षीरद्राक्षेक्षुकाश्मर्यस्वादुस्कन्धवरारसैः|
|८|
Adhikarana kaParoge virecanayogaH (8-9) · Śloka 9
|
kaphāmayē pīlurasamūtramadyāmlakāñjikaiḥ||8||
pañcakōlādicūrṇaiśca yuktyā yuktaṁ kaphāpahaiḥ|
|9|
View original
|
कफामये पीलुरसमूत्रमद्याम्लकाञ्जिकैः||८||
पञ्चकोलादिचूर्णैश्च युक्त्या युक्तं कफापहैः|
|९|
Adhikarana hRudyo virecanayogaH (9-10) · Śloka 10
|
trivr̥tkalkakaṣāyābhyāṁ sādhitaḥ sasitō himaḥ||9||
madhutrijātasaṁyuktō lēhō hr̥dyaṁ virēcanam|
|10|
View original
|
त्रिवृत्कल्ककषायाभ्यां साधितः ससितो हिमः||९||
मधुत्रिजातसंयुक्तो लेहो हृद्यं विरेचनम्|
|१०|
Adhikarana sannipAtajvarAdau virecanayogaH (10-11) · Śloka 11
|
ajagandhā tavakṣīrī vidārī śarkarā trivr̥t||10||
cūrṇitaṁ madhusarpirbhyāṁ līḍhvā sādhu viricyatē|
sannipātajvarastambhapipāsādāhapīḍitaḥ||11||
View original
|
अजगन्धा तवक्षीरी विदारी शर्करा त्रिवृत्||१०||
चूर्णितं मधुसर्पिर्भ्यां लीढ्वा साधु विरिच्यते|
सन्निपातज्वरस्तम्भपिपासादाहपीडितः||११||
Adhikarana sannipAtajvarAdau anyo virecanayogaH (12) · Śloka 12
limpēdantastrivr̥tayā dvidhākr̥tvēkṣugaṇḍikām|
ēkīkr̥tya ca tatsvinnaṁ puṭapākēna bhakṣayēt||12||
View original
लिम्पेदन्तस्त्रिवृतया द्विधाकृत्वेक्षुगण्डिकाम्|
एकीकृत्य च तत्स्विन्नं पुटपाकेन भक्षयेत्||१२||
Adhikarana vAtarogAdiShu nirapAyo virecanayogaH (13-14) · Śloka 14
bhr̥ṅgailābhyāṁ samā nīlī taistrivr̥ttaiśca śarkarā|
cūrṇaṁ phalarasakṣaudrasaktubhistarpaṇaṁ pibēt||13||
vātapittakaphōtthēṣu rōgēṣvalpānalēṣu ca|
narēṣu sukumārēṣu nirapāyaṁ virēcanam||14||
View original
भृङ्गैलाभ्यां समा नीली तैस्त्रिवृत्तैश्च शर्करा|
चूर्णं फलरसक्षौद्रसक्तुभिस्तर्पणं पिबेत्||१३||
वातपित्तकफोत्थेषु रोगेष्वल्पानलेषु च|
नरेषु सुकुमारेषु निरपायं विरेचनम्||१४||
Adhikarana gulmAdiShu virecanayogaH (15-16) · Śloka 16
viḍaṅgataṇḍulavarāyāvaśūkakaṇāstrivr̥t|
sarvatō'rdhēna tallīḍhaṁ madhvājyēna guḍēna vā||15||
gulmaṁ plīhōdaraṁ kāsaṁ halīmakamarōcakam|
kaphavātakr̥tāṁścānyān parimārṣṭi gadān bahūn||16||
View original
विडङ्गतण्डुलवरायावशूककणास्त्रिवृत्|
सर्वतोऽर्धेन तल्लीढं मध्वाज्येन गुडेन वा||१५||
गुल्मं प्लीहोदरं कासं हलीमकमरोचकम्|
कफवातकृतांश्चान्यान् परिमार्ष्टि गदान् बहून्||१६||
Adhikarana kalyANakaguDaH kuShThAdiShu (17-21) · Śloka 21
viḍaṅgapippalīmūlatriphalādhānyacitrakān|
marīcēndrayavājājīpippalīhastipippalīḥ||17||
dīpyakaṁ pañcalavaṇaṁ cūrṇitaṁ kārṣikaṁ pr̥thak|
tilatailatrivr̥ccūrṇabhāgau cāṣṭapalōnmitau||18||
dhātrīphalarasaprasthāṁstrīn guḍārdhatulānvitān|
paktvā mr̥dvagninā khādēttatō mātrāmayantraṇaḥ||19||
kuṣṭhārśaḥkāmalāgulmamēhōdarabhagandarān|
grahaṇīpāṇḍurōgāṁśca hanti puṁsavanaśca saḥ||20||
guḍaḥ kalyāṇakō nāma sarvēṣvr̥tuṣu yaugikaḥ|
|21|
View original
विडङ्गपिप्पलीमूलत्रिफलाधान्यचित्रकान्|
मरीचेन्द्रयवाजाजीपिप्पलीहस्तिपिप्पलीः||१७||
दीप्यकं पञ्चलवणं चूर्णितं कार्षिकं पृथक्|
तिलतैलत्रिवृच्चूर्णभागौ चाष्टपलोन्मितौ||१८||
धात्रीफलरसप्रस्थांस्त्रीन् गुडार्धतुलान्वितान्|
पक्त्वा मृद्वग्निना खादेत्ततो मात्रामयन्त्रणः||१९||
कुष्ठार्शःकामलागुल्ममेहोदरभगन्दरान्|
ग्रहणीपाण्डुरोगांश्च हन्ति पुंसवनश्च सः||२०||
गुडः कल्याणको नाम सर्वेष्वृतुषु यौगिकः|
|२१|
Adhikarana avipattiyogo mUtrakRucCrAdiShu (21-23) · Śloka 23
|
vyōṣatrijātakāmbhōdakr̥mighnāmalakaistrivr̥t||21||
sarvaiḥ samā samasitā kṣaudrēṇa guṭikāḥ kr̥tāḥ|
mūtrakr̥cchrajvaracchardikāsaśōṣabhramakṣayē||22||
tāpē pāṇḍvāmayē'lpē'gnau śastāḥ sarvaviṣēṣu ca|
avipattirayaṁ yōgaḥ praśastaḥ pittarōgiṇām||23||
View original
|
व्योषत्रिजातकाम्भोदकृमिघ्नामलकैस्त्रिवृत्||२१||
सर्वैः समा समसिता क्षौद्रेण गुटिकाः कृताः|
मूत्रकृच्छ्रज्वरच्छर्दिकासशोषभ्रमक्षये||२२||
तापे पाण्ड्वामयेऽल्पेऽग्नौ शस्ताः सर्वविषेषु च|
अविपत्तिरयं योगः प्रशस्तः पित्तरोगिणाम्||२३||
Adhikarana varShAsu virecanayogaH (24) · Śloka 24
trivr̥tā kauṭajaṁ bījaṁ pippalī viśvabhēṣajam|
kṣaudradrākṣārasōpētaṁ varṣākālē virēcanam||24||
View original
त्रिवृता कौटजं बीजं पिप्पली विश्वभेषजम्|
क्षौद्रद्राक्षारसोपेतं वर्षाकाले विरेचनम्||२४||
Adhikarana sharadi virecanayogaH (25) · Śloka 25
trivr̥ddurālabhāmustaśarkarōdīcyacandanam|
drākṣāmbunā sayaṣṭyāhvasātalaṁ jaladātyayē||25||
View original
त्रिवृद्दुरालभामुस्तशर्करोदीच्यचन्दनम्|
द्राक्षाम्बुना सयष्ट्याह्वसातलं जलदात्यये||२५||
Adhikarana hemante virecanayogaH (26) · Śloka 26
trivr̥tāṁ citrakaṁ pāṭhāmajājīṁ saralaṁ vacām|
svarṇakṣīrīṁ ca hēmantē cūrṇamuṣṇāmbunā pibēt||26||
View original
त्रिवृतां चित्रकं पाठामजाजीं सरलं वचाम्|
स्वर्णक्षीरीं च हेमन्ते चूर्णमुष्णाम्बुना पिबेत्||२६||
Adhikarana grIShme virecanayogaH (27) · Śloka 27
trivr̥tā śarkarātulyā grīṣmakālē virēcanam|
|27|
View original
त्रिवृता शर्करातुल्या ग्रीष्मकाले विरेचनम्|
|२७|
Adhikarana snigdhAnAM sarvartuko virecanayogaH (27-28) · Śloka 28
|
trivr̥ttrāyantihapuṣāsātalākaṭurōhiṇīḥ||27||
svarṇakṣīrīṁ ca sañcūrṇya gōmūtrē bhāvayēttryaham|
ēṣa sarvartukō yōgaḥ snigdhānāṁ maladōṣahr̥t||28||
View original
|
त्रिवृत्त्रायन्तिहपुषासातलाकटुरोहिणीः||२७||
स्वर्णक्षीरीं च सञ्चूर्ण्य गोमूत्रे भावयेत्त्र्यहम्|
एष सर्वर्तुको योगः स्निग्धानां मलदोषहृत्||२८||
Adhikarana rUkShANAM sarvartuko virecanayogaH (29-1) · Śloka 1
śyāmātrivr̥ddurālambhāhastipippalivatsakam|
nīlinīkaṭukāmustāśrēṣṭhāyuktaṁ sucūrṇitam||29||
rasājyōṣṇāmbubhiḥ śastaṁ rūkṣāṇāmapi sarvadā|
|30|
iti trivr̥cchyāmayōḥ kalpaḥ||1||
View original
श्यामात्रिवृद्दुरालम्भाहस्तिपिप्पलिवत्सकम्|
नीलिनीकटुकामुस्ताश्रेष्ठायुक्तं सुचूर्णितम्||२९||
रसाज्योष्णाम्बुभिः शस्तं रूक्षाणामपि सर्वदा|
|३०|
इति त्रिवृच्छ्यामयोः कल्पः||१||
Adhikarana rAjavRukShakalpaH jvarAdiShu virecanayogaH (30-31) · Śloka 31
atha rājavr̥kṣakalpaḥ|
|
jvarahr̥drōgavātāsr̥gudāvartādirōgiṣu||30||
rājavr̥kṣō'dhikaṁ pathyō mr̥durmadhuraśītalaḥ|
|31|
View original
अथ राजवृक्षकल्पः|
|
ज्वरहृद्रोगवातासृगुदावर्तादिरोगिषु||३०||
राजवृक्षोऽधिकं पथ्यो मृदुर्मधुरशीतलः|
|३१|
Adhikarana bAlAdiShu visheSheNa yogaH (31-32) · Śloka 32
|
bālē vr̥ddhē kṣatē kṣīṇē sukumārē ca mānavē||31||
yōjyō mr̥dvanapāyitvādviśēṣāccaturaṅgulaḥ|
|32|
View original
|
बाले वृद्धे क्षते क्षीणे सुकुमारे च मानवे||३१||
योज्यो मृद्वनपायित्वाद्विशेषाच्चतुरङ्गुलः|
|३२|
Adhikarana grahaNavidhiH (32-34) · Śloka 34
|
phalakālē pariṇataṁ phalaṁ tasya samāharēt||32||
tēṣāṁ guṇavatāṁ bhāraṁ sikatāsu vinikṣipēt|
saptarātrātsamuddhr̥tya śōṣayēdātapē tataḥ||33||
tatō majjānamuddhr̥tya śucau pātrē nidhāpayēt|
|34|
View original
|
फलकाले परिणतं फलं तस्य समाहरेत्||३२||
तेषां गुणवतां भारं सिकतासु विनिक्षिपेत्|
सप्तरात्रात्समुद्धृत्य शोषयेदातपे ततः||३३||
ततो मज्जानमुद्धृत्य शुचौ पात्रे निधापयेत्|
|३४|
Adhikarana dAhodAvartayoH virecanayogaH (34-35) · Śloka 35
|
drākṣārasēna taṁ dadyāddāhōdāvartapīḍitē||34||
caturvarṣē sukhaṁ bālē yāvaddvādaśavārṣikē|
|35|
View original
|
द्राक्षारसेन तं दद्याद्दाहोदावर्तपीडिते||३४||
चतुर्वर्षे सुखं बाले यावद्द्वादशवार्षिके|
|३५|
Adhikarana dAhodAvartayoH anye pa~jca yogAH (35-36) · Śloka 36
|
caturaṅgulamajjñō vā kaṣāyaṁ pāyayēddhimam||35||
dadhimaṇḍasurāmaṇḍadhātrīphalarasaiḥ pr̥thak|
sauvīrakēṇa vā yuktam kalkēna traivr̥tēna vā||36||
View original
|
चतुरङ्गुलमज्ज्ञो वा कषायं पाययेद्धिमम्||३५||
दधिमण्डसुरामण्डधात्रीफलरसैः पृथक्|
सौवीरकेण वा युक्तम् कल्केन त्रैवृतेन वा||३६||
Adhikarana rAjavRukShAriShTaM virecanayogaH (37-2) · Śloka 2
dantīkaṣāyē tanmajjñō guḍaṁ jīrṇaṁ ca nikṣipēt|
tamariṣṭaṁ sthitaṁ māsaṁ pāyayēt pakṣamēva vā||37||
iti rājavr̥kṣakalpaḥ||2||
View original
दन्तीकषाये तन्मज्ज्ञो गुडं जीर्णं च निक्षिपेत्|
तमरिष्टं स्थितं मासं पाययेत् पक्षमेव वा||३७||
इति राजवृक्षकल्पः||२||
Adhikarana tilvakakalpaH tilvakamUlacUrNasya yogaH (38-40) · Śloka 40
atha tilvakakalpaḥ|
tvacaṁ tilvakamūlasya tyaktvā''bhyantaravalkalam|
viśōṣya cūrṇayitvā ca dvau bhāgau gālayēttataḥ||38||
rōdhrasyaiva kaṣāyēṇa tr̥tīyaṁ tēna bhāvayēt|
kaṣāyē daśamūlasya taṁ bhāgaṁ bhāvitaṁ punaḥ||39||
śuṣkaṁ cūrṇaṁ punaḥ kr̥tvā tataḥ pāṇitalaṁ pibēt|
mastumūtrasurāmaṇḍakōladhātrīphalāmbubhiḥ||40||
View original
अथ तिल्वककल्पः|
त्वचं तिल्वकमूलस्य त्यक्त्वाऽऽभ्यन्तरवल्कलम्|
विशोष्य चूर्णयित्वा च द्वौ भागौ गालयेत्ततः||३८||
रोध्रस्यैव कषायेण तृतीयं तेन भावयेत्|
कषाये दशमूलस्य तं भागं भावितं पुनः||३९||
शुष्कं चूर्णं पुनः कृत्वा ततः पाणितलं पिबेत्|
मस्तुमूत्रसुरामण्डकोलधात्रीफलाम्बुभिः||४०||
Adhikarana tilvakamUlakalkasya yogaH (41-3) · Śloka 3
tilvakasya kaṣāyēṇa kalkēna ca saśarkaraḥ|
saghr̥taḥ sādhitō lēhaḥ sa ca śrēṣṭhaṁ virēcanam||41||
iti tilvakakalpaḥ||3||
View original
तिल्वकस्य कषायेण कल्केन च सशर्करः|
सघृतः साधितो लेहः स च श्रेष्ठं विरेचनम्||४१||
इति तिल्वककल्पः||३||
Adhikarana sudhAkalpaH sudhAkShIrasya virecanayogaH (42-47) · Śloka 47
atha sudhākalpaḥ|
sudhā bhinatti dōṣāṇāṁ mahāntamapi sañcayam|
āśvēva kaṣṭhavibhraṁśānnaiva tāṁ kalpayēdataḥ||42||
mr̥dau kōṣṭhē'balē bālē sthavirē dīrgharōgiṇi|
kalpyā gulmōdaragaratvagrōgamadhumēhiṣu||43||
pāṇḍau dūṣīviṣē śōphē dōṣavibhrāntacētasi|
sā śrēṣṭhā kaṇṭakaistīkṣṇairbahubhiśca samācitā||44||
dvivarṣāṁ vā trivarṣāṁ vā śiśirāntē viśēṣataḥ|
tāṁ pāṭayitvā śastrēṇa kṣīramuddhārayēttataḥ||45||
bilvādīnāṁ br̥hatyōrvā kvāthēna samamēkaśaḥ|
miśrayitvā sudhākṣīraṁ tatō'ṅgārēṣu śōṣayēt||46||
pibētkr̥tvā tu guṭikāṁ mastumūtrasurādibhiḥ|
|47|
View original
अथ सुधाकल्पः|
सुधा भिनत्ति दोषाणां महान्तमपि सञ्चयम्|
आश्वेव कष्ठविभ्रंशान्नैव तां कल्पयेदतः||४२||
मृदौ कोष्ठेऽबले बाले स्थविरे दीर्घरोगिणि|
कल्प्या गुल्मोदरगरत्वग्रोगमधुमेहिषु||४३||
पाण्डौ दूषीविषे शोफे दोषविभ्रान्तचेतसि|
सा श्रेष्ठा कण्टकैस्तीक्ष्णैर्बहुभिश्च समाचिता||४४||
द्विवर्षां वा त्रिवर्षां वा शिशिरान्ते विशेषतः|
तां पाटयित्वा शस्त्रेण क्षीरमुद्धारयेत्ततः||४५||
बिल्वादीनां बृहत्योर्वा क्वाथेन सममेकशः|
मिश्रयित्वा सुधाक्षीरं ततोऽङ्गारेषु शोषयेत्||४६||
पिबेत्कृत्वा तु गुटिकां मस्तुमूत्रसुरादिभिः|
|४७|
Adhikarana sudhAkShIrasya anyo virecanayogaH (47-4) · Śloka 4
|
trivr̥tādīnnava varāṁ svarṇakṣīrīṁ sasātalām||47||
saptāhaṁ snukpayaḥ pītān rasēnājyēna vā pibēt|
tadvadvyōṣōttamākumbhanikumbhāgnīn guḍāmbunā||48||
iti sudhākalpaḥ||4||
View original
|
त्रिवृतादीन्नव वरां स्वर्णक्षीरीं ससातलाम्||४७||
सप्ताहं स्नुक्पयः पीतान् रसेनाज्येन वा पिबेत्|
तद्वद्व्योषोत्तमाकुम्भनिकुम्भाग्नीन् गुडाम्बुना||४८||
इति सुधाकल्पः||४||
Adhikarana sha~gkhinIphalasya kalpaH saptalAmUlasya kalpaH (49-5) · Śloka 5
atha śaṅkhinīsaptalayōḥ kalpaḥ|
nātiśuṣkaṁ phalaṁ grāhyaṁ śaṅkhinyā nistuṣīkr̥tam|
saptalāyāstathā mūlaṁ tē tu tīkṣṇavikāṣiṇī||49||
ślēṣmāmayōdaragaraśvayathvādiṣu kalpayēt|
akṣamātraṁ tayōḥ piṇḍaṁ madirālavaṇānvitam||50||
hr̥drōgē vātakaphajē tadvadgulmē'pi yōjayēt|
|51|
iti śaṅkhinīsaptalayōḥ kalpaḥ||5||
View original
अथ शङ्खिनीसप्तलयोः कल्पः|
नातिशुष्कं फलं ग्राह्यं शङ्खिन्या निस्तुषीकृतम्|
सप्तलायास्तथा मूलं ते तु तीक्ष्णविकाषिणी||४९||
श्लेष्मामयोदरगरश्वयथ्वादिषु कल्पयेत्|
अक्षमात्रं तयोः पिण्डं मदिरालवणान्वितम्||५०||
हृद्रोगे वातकफजे तद्वद्गुल्मेऽपि योजयेत्|
|५१|
इति शङ्खिनीसप्तलयोः कल्पः||५||
Adhikarana dantIdravantyoH kalpaH praklinnadehAdiShu kalpaH (51-57) · Śloka 57
atha dantīdravantyōḥ kalpaḥ|
|
dantidantasthiraṁ sthūlaṁ mūlaṁ dantīdravantijam||51||
ātāmraśyāvatīkṣṇōṣṇamāśukāri vikāśi ca|
guru prakōpi vātasya pittaślēṣmavilāyanam||52||
tatkṣaudrapippalīliptaṁ svēdyaṁ mr̥ddarbhavēṣṭitam|
śōṣyaṁ mandātapē'gnyarkau hatō hyasya vikāśitām||53||
tatpibēnmastumadirātakrapīlurasāsavaiḥ|
abhiṣyaṇṇatanurgulmī pramēhī jaṭharī garī||54||
gōmr̥gājarasaiḥ pāṇḍuḥ kr̥mikōṣṭhī bhagandarī|
siddhaṁ tatkvāthakalkābhyāṁ daśamūlarasēna ca||55||
visarpavidradhyalajīkakṣādāhān jayēddhr̥tam|
tailaṁ tu gulmamēhārśōvibandhakaphamārutān||56||
mahāsnēhaḥ śakr̥cchukravātasaṅgānilavyathāḥ|
iti dantīdravantyōḥ kalpaḥ|
virēcanē mukhyatamā navaitē trivr̥tādayaḥ||57||
View original
अथ दन्तीद्रवन्त्योः कल्पः|
|
दन्तिदन्तस्थिरं स्थूलं मूलं दन्तीद्रवन्तिजम्||५१||
आताम्रश्यावतीक्ष्णोष्णमाशुकारि विकाशि च|
गुरु प्रकोपि वातस्य पित्तश्लेष्मविलायनम्||५२||
तत्क्षौद्रपिप्पलीलिप्तं स्वेद्यं मृद्दर्भवेष्टितम्|
शोष्यं मन्दातपेऽग्न्यर्कौ हतो ह्यस्य विकाशिताम्||५३||
तत्पिबेन्मस्तुमदिरातक्रपीलुरसासवैः|
अभिष्यण्णतनुर्गुल्मी प्रमेही जठरी गरी||५४||
गोमृगाजरसैः पाण्डुः कृमिकोष्ठी भगन्दरी|
सिद्धं तत्क्वाथकल्काभ्यां दशमूलरसेन च||५५||
विसर्पविद्रध्यलजीकक्षादाहान् जयेद्धृतम्|
तैलं तु गुल्ममेहार्शोविबन्धकफमारुतान्||५६||
महास्नेहः शकृच्छुक्रवातसङ्गानिलव्यथाः|
इति दन्तीद्रवन्त्योः कल्पः|
विरेचने मुख्यतमा नवैते त्रिवृतादयः||५७||
Adhikarana harItakIkalpaH grahaNyAdiShu kalpaH (58-6) · Śloka 6
atha harītakīkalpaḥ|
harītakīmapi trivr̥dvidhānēnōpakalpayēt|
guḍasyāṣṭapalē pathyāviṁśatiḥ syātpalaṁ palam||58||
dantīcitrakayōḥ karṣau pippalītrivr̥tōrdaśa|
prakalpya mōdakānēkaṁ daśamē daśamē'hani||59||
uṣṇāmbhō'nu pibētkhādēttān sarvānvidhinā'munā|
ētē niṣparihārāḥ syuḥ sarvavyādhinibarhaṇāḥ||60||
viśēṣādgrahaṇīpāṇḍukaṇḍūkōṭhārśasāṁ hitāḥ|
|61|
iti harītakīkalpaḥ||6||
View original
अथ हरीतकीकल्पः|
हरीतकीमपि त्रिवृद्विधानेनोपकल्पयेत्|
गुडस्याष्टपले पथ्याविंशतिः स्यात्पलं पलम्||५८||
दन्तीचित्रकयोः कर्षौ पिप्पलीत्रिवृतोर्दश|
प्रकल्प्य मोदकानेकं दशमे दशमेऽहनि||५९||
उष्णाम्भोऽनु पिबेत्खादेत्तान् सर्वान्विधिनाऽमुना|
एते निष्परिहाराः स्युः सर्वव्याधिनिबर्हणाः||६०||
विशेषाद्ग्रहणीपाण्डुकण्डूकोठार्शसां हिताः|
|६१|
इति हरीतकीकल्पः||६||
Adhikarana uktAnAM virecanakalpAnAM ki~jcidvisheShaH (2) · Śloka 2
alpasyāpi mahārthatvaṁ prabhūtasyālpakarmatām||61||
kuryātsaṁślēṣaviślēṣakālasaṁskārayuktibhiḥ|
61 1/2|
tvakkēsarāmrātakadāḍimailā- sitōpalāmākṣikamātuluṅgaiḥ|
madyēna taistaiśca manōnukūlai- ryuktāni dēyāni virēcanāni|
62 1/2|
iti śrīvaidyapatisiṁhaguptasūnuśrīmadvāgbhaṭaviracitā yāmaṣṭāṅgahr̥dayasaṁhitāyāṁ pañcamē kalpasiddhisthānē virēcanakalpō nāma dvitīyō'dhyāyaḥ||2||
View original
अल्पस्यापि महार्थत्वं प्रभूतस्याल्पकर्मताम्||६१||
कुर्यात्संश्लेषविश्लेषकालसंस्कारयुक्तिभिः|
६१ १/२|
त्वक्केसराम्रातकदाडिमैला- सितोपलामाक्षिकमातुलुङ्गैः|
मद्येन तैस्तैश्च मनोनुकूलै- र्युक्तानि देयानि विरेचनानि|
६२ १/२|
इति श्रीवैद्यपतिसिंहगुप्तसूनुश्रीमद्वाग्भटविरचिता यामष्टाङ्गहृदयसंहितायां पञ्चमे कल्पसिद्धिस्थाने विरेचनकल्पो नाम द्वितीयोऽध्यायः||२||