Adhikarana atha bha~ggapratiShedho nAma dvAtriMsho~adhyAyaH - pratij~jA (1) · Śloka 1
athātō bhaṅgapratiṣēdhaṁ nāmādhyāyaṁ vyākhyāsyāmaḥ|
iti ha smāhurātrēyādayō maharṣayaḥ||1||
View original
अथातो भङ्गप्रतिषेधं नामाध्यायं व्याख्यास्यामः|
इति ह स्माहुरात्रेयादयो महर्षयः||१||
Adhikarana bha~ggavaividhyam (2) · Śloka 2
patanapīḍanaprahārākṣēpaṇavyāladaṁśanaprabhr̥tibhirabhighātavi- śēṣairanēkavidhamasthi bhaṅgumupadiśanti||2||
View original
पतनपीडनप्रहाराक्षेपणव्यालदंशनप्रभृतिभिरभिघातवि- शेषैरनेकविधमस्थि भङ्गुमुपदिशन्ति||२||
Adhikarana bha~ggAdhiShThAnadvaividhyam (3) · Śloka 3
tattu bhaṅgajātaṁ dvyadhiṣṭhānaṁ sandhāvasandhau ca||3||
View original
तत्तु भङ्गजातं द्व्यधिष्ठानं सन्धावसन्धौ च||३||
Adhikarana sandhibha~ggasya ShaDvidhatvam (4) · Śloka 4
tatra sandhimuktaṁ ṣaḍvidhamutpiṣṭaṁ viśliṣṭamavakṣiptamatikṣiptaṁ tiryak kṣiptaṁ vivartitamiti||4||
View original
तत्र सन्धिमुक्तं षड्विधमुत्पिष्टं विश्लिष्टमवक्षिप्तमतिक्षिप्तं तिर्यक् क्षिप्तं विवर्तितमिति||४||
Adhikarana sandhibha~ggasAmAnyalakShaNam (5) · Śloka 5
tasya sāmānyalakṣaṇaṁ prasāraṇā''kuñcanavivartanākṣēpa- ṇāśaktirugrarujatā sparśāsahiṣṇutvaṁ ca||5||
View original
तस्य सामान्यलक्षणं प्रसारणाऽऽकुञ्चनविवर्तनाक्षेप- णाशक्तिरुग्ररुजता स्पर्शासहिष्णुत्वं च||५||
Adhikarana sandhibha~ggavisheShalakShaNam (6) · Śloka 6
athōtpiṣṭē svasthāna ēva sandhāvubhayataḥ śōphō vēdanāviśēṣataśca rātrau bhavati|
viśliṣṭē'lpaśōphō vēdanāsātatyaṁ sandhivikiryā ca|
avakṣiptē sandhiviślēṣastīvrā ca ruk|
atikṣiptē dvayōrapi sandhyasthnōratikrāntatā vēdanā ca|
tiryak kṣiptē tvēkasyāsthnaḥ pārśvatō gamana- matyarthaṁ vēdanā ca|
vivartitē sandhipārśvagamanādviṣamāṅgatā vēdanā ca||6||
View original
अथोत्पिष्टे स्वस्थान एव सन्धावुभयतः शोफो वेदनाविशेषतश्च रात्रौ भवति|
विश्लिष्टेऽल्पशोफो वेदनासातत्यं सन्धिविकिर्या च|
अवक्षिप्ते सन्धिविश्लेषस्तीव्रा च रुक्|
अतिक्षिप्ते द्वयोरपि सन्ध्यस्थ्नोरतिक्रान्तता वेदना च|
तिर्यक् क्षिप्ते त्वेकस्यास्थ्नः पार्श्वतो गमन- मत्यर्थं वेदना च|
विवर्तिते सन्धिपार्श्वगमनाद्विषमाङ्गता वेदना च||६||
Adhikarana asandhiBa~ggasya dvAdashavidhatvam (7) · Śloka 7
asandhibhagnaṁ punardvādaśavidham|
tadyathā-karkaṭakaṁ vakraṁ sphuṭitaṁ vēllitamasthicchallikā'śvakarṇaṁ piccitaṁ dāritaṁ cūrṇitamatipātitaṁ śēṣitaṁ majjānugatamiti||7||
View original
असन्धिभग्नं पुनर्द्वादशविधम्|
तद्यथा-कर्कटकं वक्रं स्फुटितं वेल्लितमस्थिच्छल्लिकाऽश्वकर्णं पिच्चितं दारितं चूर्णितमतिपातितं शेषितं मज्जानुगतमिति||७||
Adhikarana asandhiBa~ggasAmAnyalakShaNam (8) · Śloka 8
śvayathubāhulyaṁ spandanaṁ vivartanaṁ sparśāsahiṣṇutā ca pīḍyamānē śabdaḥ srastāṅgatā vēdanātipravr̥ttiḥ sarvāsu cāvasthāsu śarma na labhata iti sādhāraṇamasandhibhagnarūpam|8|
View original
श्वयथुबाहुल्यं स्पन्दनं विवर्तनं स्पर्शासहिष्णुता च पीड्यमाने शब्दः स्रस्ताङ्गता वेदनातिप्रवृत्तिः सर्वासु चावस्थासु शर्म न लभत इति साधारणमसन्धिभग्नरूपम्|८|
Adhikarana asandhiBa~ggasAmAnyalakShaNam (8) · Śloka 8
śvayathubāhulyaṁ spandanaṁ vivartanaṁ sparśāsahiṣṇutā ca pīḍyamānē śabdaḥ srastāṅgatā vēdanātipravr̥ttiḥ sarvāsu cāvasthāsu śarma na labhata iti sādhāraṇamasandhibhagnarūpam||8||
View original
श्वयथुबाहुल्यं स्पन्दनं विवर्तनं स्पर्शासहिष्णुता च पीड्यमाने शब्दः स्रस्ताङ्गता वेदनातिप्रवृत्तिः सर्वासु चावस्थासु शर्म न लभत इति साधारणमसन्धिभग्नरूपम्||८||
Adhikarana sAdhyAsAdhyatAnirdeshaH (10) · Śloka 10
ēṣāmantyāni pañca kr̥cchrasādhyāni kr̥śātibālavr̥ddhāsahānāmatyāśināṁ vātātmakānāṁ kuṣṭhināmupadravavatāṁ ca|
asādhyaṁ tu bhinnaṁ kaṭīkapālaṁ sandhimuktaṁ vā jaghanamutpiṣṭaṁ kūrparō vivartitastathā lalāṭaṁ cūrṇitamasaṁśliṣṭakapālaṁ ca śiraḥ śaṅkhapr̥ṣṭhastanāntarabhaṅgañcēti||10||
View original
एषामन्त्यानि पञ्च कृच्छ्रसाध्यानि कृशातिबालवृद्धासहानामत्याशिनां वातात्मकानां कुष्ठिनामुपद्रववतां च|
असाध्यं तु भिन्नं कटीकपालं सन्धिमुक्तं वा जघनमुत्पिष्टं कूर्परो विवर्तितस्तथा ललाटं चूर्णितमसंश्लिष्टकपालं च शिरः शङ्खपृष्ठस्तनान्तरभङ्गञ्चेति||१०||
Adhikarana sAdhAraNopakramaH (11) · Śloka 11
bhavanti cātra athāvanatamunnāmyamunnataṁ cāvapīḍayēt|
añcchēdadhikṣiptamadhōgataṁ cōpari vartayēt|
āñcchanōtpīḍanōnnāmacarmasaṅkṣēpabandhanaiḥ||11||
View original
भवन्ति चात्र अथावनतमुन्नाम्यमुन्नतं चावपीडयेत्|
अञ्च्छेदधिक्षिप्तमधोगतं चोपरि वर्तयेत्|
आञ्च्छनोत्पीडनोन्नामचर्मसङ्क्षेपबन्धनैः||११||
Adhikarana vraNabandhanavidhiH (12) · Śloka 12
sandhīn śarīragān sarvāścalānapyacalānapi|
ityētaiḥ sthāpanōpāyaiḥ samyaksaṁsthāpya niścalam|
paṭṭaiḥ prabhūtasarpirbhirvēṣṭayitvā sukhaistataḥ|
kadambōdumbarāśvatthasarjārjunapalāśajaiḥ|
vaṁśōdbhavairvā pr̥thubhistanubhiḥ sunivēśitaiḥ|
suślakṣṇaiḥ sapratiṣṭambhairvalkalaiḥ śakalairapi|
kuśāhvayaiḥ samaṁ bandhaṁ paṭṭasyōpari yōjayēt||12||
View original
सन्धीन् शरीरगान् सर्वाश्चलानप्यचलानपि|
इत्येतैः स्थापनोपायैः सम्यक्संस्थाप्य निश्चलम्|
पट्टैः प्रभूतसर्पिर्भिर्वेष्टयित्वा सुखैस्ततः|
कदम्बोदुम्बराश्वत्थसर्जार्जुनपलाशजैः|
वंशोद्भवैर्वा पृथुभिस्तनुभिः सुनिवेशितैः|
सुश्लक्ष्णैः सप्रतिष्टम्भैर्वल्कलैः शकलैरपि|
कुशाह्वयैः समं बन्धं पट्टस्योपरि योजयेत्||१२||
Adhikarana bandhadoShau (13) · Śloka 13
śithilēna hi bandhēna sandhisthairyaṁ na jāyatē|
gāḍhēnātirujādāhapākaśvayathusambhavaḥ||13||
View original
शिथिलेन हि बन्धेन सन्धिस्थैर्यं न जायते|
गाढेनातिरुजादाहपाकश्वयथुसम्भवः||१३||
Adhikarana bandhamokShaNaniyamAH (14) · Śloka 14
tryahāttryahādr̥tau gharmē saptāhānmōkṣayēddhimē|
sādhāraṇē tu pañcāhāt bhaṅgadōṣavaśēna vā||14||
View original
त्र्यहात्त्र्यहादृतौ घर्मे सप्ताहान्मोक्षयेद्धिमे|
साधारणे तु पञ्चाहात् भङ्गदोषवशेन वा||१४||
Adhikarana anantaropacArAH (15) · Śloka 15
nyagrōdhādikaṣāyēṇa tataḥ śītēna sēcayēt|
taṁ pañcamūlapakvēna payasā tu savēdanam|
sukhōṣṇaṁ cāvacāryaṁ syāccakratailaṁ vijānatā|
vibhajya dēśaṁ kālaṁ ca vātaghnauṣadhasaṁyutam|
pratataṁ lēpasēkāṁśca vidadhyāt bhr̥śaśītalān|
gr̥ṣṭikṣīraṁ sasarpiṣkaṁ madhurauṣadhasādhitam|
prātaḥprātaḥ pibēdbhagnaḥ śītalaṁ lākṣayā yutam|
savraṇasya tu bhagnasya vraṇō madhughr̥tōttaraiḥ|
kaṣāyaiḥ pratisāryō'tha śēṣō bhaṅgōditaḥ kramaḥ||15||
View original
न्यग्रोधादिकषायेण ततः शीतेन सेचयेत्|
तं पञ्चमूलपक्वेन पयसा तु सवेदनम्|
सुखोष्णं चावचार्यं स्याच्चक्रतैलं विजानता|
विभज्य देशं कालं च वातघ्नौषधसंयुतम्|
प्रततं लेपसेकांश्च विदध्यात् भृशशीतलान्|
गृष्टिक्षीरं ससर्पिष्कं मधुरौषधसाधितम्|
प्रातःप्रातः पिबेद्भग्नः शीतलं लाक्षया युतम्|
सव्रणस्य तु भग्नस्य व्रणो मधुघृतोत्तरैः|
कषायैः प्रतिसार्योऽथ शेषो भङ्गोदितः क्रमः||१५||
Adhikarana vraNAntaraprakAreShu cikitsAvisheShaH (16) · Śloka 16
lambāni vraṇamāṁsāni pralipya madhusarpiṣā|
sandadhīta vraṇān vaidyō bandhanaiścōpapādayēt|
tān samān susthitāñjñātvā phalinīlōdhrakaṭphalaiḥ|
samaṅgādhātakīyuktaiścūrṇitairavacūrṇayēt|
pañcavalkalacūrṇairvā madhuśuktasamanvitaiḥ|
dhātakīlōdhracūrṇairvā rōhantyāśu tathā vraṇāḥ|
viśliṣṭōtpiṣṭayōḥ sandhimēvamēvāvighaṭṭayan|
upācarēdyathāsvaṁ ca visarpādīnupadravān||16||
View original
लम्बानि व्रणमांसानि प्रलिप्य मधुसर्पिषा|
सन्दधीत व्रणान् वैद्यो बन्धनैश्चोपपादयेत्|
तान् समान् सुस्थिताञ्ज्ञात्वा फलिनीलोध्रकट्फलैः|
समङ्गाधातकीयुक्तैश्चूर्णितैरवचूर्णयेत्|
पञ्चवल्कलचूर्णैर्वा मधुशुक्तसमन्वितैः|
धातकीलोध्रचूर्णैर्वा रोहन्त्याशु तथा व्रणाः|
विश्लिष्टोत्पिष्टयोः सन्धिमेवमेवाविघट्टयन्|
उपाचरेद्यथास्वं च विसर्पादीनुपद्रवान्||१६||
Adhikarana sAdhyAsAdhyatA sthairyatAptikAlashca (17) · Śloka 17
iti bhaṅgaupakrāntaḥ sthiradhātōr̥tau himē|
māṁsalasyālpadōṣasya susādhō dāruṇō'nyathā|
pūrvamadhyāntavayasāmēkadvitriguṇaiḥ kramāt|
māsaiḥ sthairyaṁ bhavētsandhēyathōktaṁ bhajatāṁ vidhim|
sāmānyaṁ sādhanamidaṁ ................................||17||
View original
इति भङ्गौपक्रान्तः स्थिरधातोऋतौ हिमे|
मांसलस्याल्पदोषस्य सुसाधो दारुणोऽन्यथा|
पूर्वमध्यान्तवयसामेकद्वित्रिगुणैः क्रमात्|
मासैः स्थैर्यं भवेत्सन्धेयथोक्तं भजतां विधिम्|
सामान्यं साधनमिदं ................................||१७||
Adhikarana sandhivisheShe karmavisheShaH - nakhasandhibha~ggaH (18) · Śloka 18
..........................viśēṣō vakṣyatē tvataḥ|
nakhasandhiṁ samutpiṣṭaṁ raktānugatamārayā|
avamathya srutē raktē śālipiṣṭēna lēpayēt||18||
View original
..........................विशेषो वक्ष्यते त्वतः|
नखसन्धिं समुत्पिष्टं रक्तानुगतमारया|
अवमथ्य स्रुते रक्ते शालिपिष्टेन लेपयेत्||१८||
Adhikarana a~ggulisandhiBa~ggaH (19) · Śloka 19
bhagnān sandhivimuktāṁśca kr̥tvā pūrvavadaṅgulīn|
tanunā''vēṣṭya paṭṭēna ghr̥tasēkaṁ pradāpayēt||19||
View original
भग्नान् सन्धिविमुक्तांश्च कृत्वा पूर्ववदङ्गुलीन्|
तनुनाऽऽवेष्ट्य पट्टेन घृतसेकं प्रदापयेत्||१९||
Adhikarana UrvasthiBa~ggaH (20) · Śloka 20
cakrayōgēna matimānāñchēdūrvasthi nirgatam||20||
View original
चक्रयोगेन मतिमानाञ्छेदूर्वस्थि निर्गतम्||२०||
Adhikarana kaTiBagnam (21) · Śloka 21
āñcchēdūrdhvamadhastācca kaṭibhagnaṁ cikitsakaḥ||21||
View original
आञ्च्छेदूर्ध्वमधस्ताच्च कटिभग्नं चिकित्सकः||२१||
Adhikarana aMsasandhiBa~ggaH (22) · Śloka 22
musalēnōtkṣipēt kakṣamaṁsasandhau visaṅgatē|
sthānasthitañca badhnīyātsvastikēna samāhitaḥ||22||
View original
मुसलेनोत्क्षिपेत् कक्षमंससन्धौ विसङ्गते|
स्थानस्थितञ्च बध्नीयात्स्वस्तिकेन समाहितः||२२||
Adhikarana kUrparasandhiBa~ggaH (23) · Śloka 23
kaurparaṁ tu bhiṣaksandhimaṅguṣṭhēnānumārjayēt|
anumr̥jya tataḥ sandhiṁ pīḍayētkūrparāccyutam|
prasāryākuñcayēccainaṁ snēhasēkaṁ ca kārayēt||23||
View original
कौर्परं तु भिषक्सन्धिमङ्गुष्ठेनानुमार्जयेत्|
अनुमृज्य ततः सन्धिं पीडयेत्कूर्पराच्च्युतम्|
प्रसार्याकुञ्चयेच्चैनं स्नेहसेकं च कारयेत्||२३||
Adhikarana atideshena maNibandhAdiBa~ggaH (24) · Śloka 24
maṇibandhē ca jānau ca gulphē caiṣaḥ kriyākramaḥ||24||
View original
मणिबन्धे च जानौ च गुल्फे चैषः क्रियाक्रमः||२४||
Adhikarana hastatalaBa~ggaH (25) · Śloka 25
ubhē talē samē kr̥tvā talabhagnasya dēhinaḥ|
badhnīyādāmatailēna pariṣēkaṁ ca kārayēt|
prāggōmayamayaṁ piṇḍaṁ dhārayēnmr̥nmayaṁ tataḥ|
hastē jātabalē kāryaṁ kramātpāṣāṇadhāraṇam||25||
View original
उभे तले समे कृत्वा तलभग्नस्य देहिनः|
बध्नीयादामतैलेन परिषेकं च कारयेत्|
प्राग्गोमयमयं पिण्डं धारयेन्मृन्मयं ततः|
हस्ते जातबले कार्यं क्रमात्पाषाणधारणम्||२५||
Adhikarana akShakaBa~ggaH (26) · Śloka 26
sannamunnāmayēt svinnamakṣakaṁ musalēna tu|
tathōnnataṁ pīḍayēta badhnīyānnibiḍaṁ tataḥ||26||
View original
सन्नमुन्नामयेत् स्विन्नमक्षकं मुसलेन तु|
तथोन्नतं पीडयेत बध्नीयान्निबिडं ततः||२६||
Adhikarana bAhuBa~ggaH (27) · Śloka 27
ūruvacca vidhātavyaṁ bāhubhaṅgō prasādhanam||27||
View original
ऊरुवच्च विधातव्यं बाहुभङ्गो प्रसाधनम्||२७||
Adhikarana grIvABa~ggaH (28) · Śloka 28
grīvāyāṁ tu vivr̥ttāyāṁ praviṣṭāyāmadhō'pi vā|
avaṭāvatha hanvōśca pragr̥hyōnnamayēcchiraḥ|
samaṁ kuśābhirbadhnīyāduttānaṁ śāyayēcca tam||28||
View original
ग्रीवायां तु विवृत्तायां प्रविष्टायामधोऽपि वा|
अवटावथ हन्वोश्च प्रगृह्योन्नमयेच्छिरः|
समं कुशाभिर्बध्नीयादुत्तानं शाययेच्च तम्||२८||
Adhikarana hanusandhiBa~ggaH (29) · Śloka 29
hanvasthīni samānīya hanusandhau visaṅgatē|
svēdayitvā sthitē samyakpañcāṅgībandhamācarēt|
ghr̥taṁ vātaghnamadhuraiḥ siddhaṁ nasyaṁ ca pūjitam||29||
View original
हन्वस्थीनि समानीय हनुसन्धौ विसङ्गते|
स्वेदयित्वा स्थिते सम्यक्पञ्चाङ्गीबन्धमाचरेत्|
घृतं वातघ्नमधुरैः सिद्धं नस्यं च पूजितम्||२९||
Adhikarana dantasandhiBa~ggaH (30) · Śloka 30
dantānabhagnāṁścalitān saraktānavapīḍayēt|
vayasthasyāmbubhiḥ śītaiḥ pariṣicya pralēpayēt|
bahirnirvāpaṇairantaḥ sandhānīyairupācarēt|
balādvayaśr̥tē kṣīrē padmakādiśr̥taṁ ghr̥tam|
nasyagaṇḍūṣayōryōjyaṁ caladvijahitani ca|
kalkitaistaddhi taiścāsya dantamāṁsāni lēpayēt|
trīn māsān mr̥du bhuñjīta rasānnaṁ kaṭhināṁstyajēt||30||
View original
दन्तानभग्नांश्चलितान् सरक्तानवपीडयेत्|
वयस्थस्याम्बुभिः शीतैः परिषिच्य प्रलेपयेत्|
बहिर्निर्वापणैरन्तः सन्धानीयैरुपाचरेत्|
बलाद्वयशृते क्षीरे पद्मकादिशृतं घृतम्|
नस्यगण्डूषयोर्योज्यं चलद्विजहितनि च|
कल्कितैस्तद्धि तैश्चास्य दन्तमांसानि लेपयेत्|
त्रीन् मासान् मृदु भुञ्जीत रसान्नं कठिनांस्त्यजेत्||३०||
Adhikarana nAsABa~ggaH (31) · Śloka 31
nāsāṁ vivr̥ttāṁ sannāṁ vā r̥jūkr̥tya śalākayā|
pratyēkaṁ nastatō nāḍīṁ dvimukhīṁ sampravēśayēt|
tataḥ paṭṭēna saṁvēṣṭya ghr̥tasēkaṁ pradāpayēt||31||
View original
नासां विवृत्तां सन्नां वा ऋजूकृत्य शलाकया|
प्रत्येकं नस्ततो नाडीं द्विमुखीं सम्प्रवेशयेत्|
ततः पट्टेन संवेष्ट्य घृतसेकं प्रदापयेत्||३१||
Adhikarana karNaBa~ggaH (32) · Śloka 32
bhagnaṁ karṇaṁ ghr̥tābhyaktaṁ nyasya bandhēna yōjayēt|
sadyaḥ kṣatavidhānaṁ ca tataḥ paścāt samācarēt||32||
View original
भग्नं कर्णं घृताभ्यक्तं न्यस्य बन्धेन योजयेत्|
सद्यः क्षतविधानं च ततः पश्चात् समाचरेत्||३२||
Adhikarana kaTyAdiBa~gge shayanavidhiH (33) · Śloka 33
kaṭījaṅghōrubhagnānāṁ kavāṭaśayanaṁ hitam|
yantraṇārthaṁ tataḥ kīlāḥ pañca kāryā nibandhanāḥ|
jaḍōrupārśvayōrdvau dvau tala ēkaśca kīlakaḥ|
śrōṇyāṁ vā pr̥ṣṭhavaṁśē vā vakṣasyakṣakayōstathā|
vimōkṣē bhagnasandhīnāṁ vidhimēnaṁ samācarēt||33||
View original
कटीजङ्घोरुभग्नानां कवाटशयनं हितम्|
यन्त्रणार्थं ततः कीलाः पञ्च कार्या निबन्धनाः|
जडोरुपार्श्वयोर्द्वौ द्वौ तल एकश्च कीलकः|
श्रोण्यां वा पृष्ठवंशे वा वक्षस्यक्षकयोस्तथा|
विमोक्षे भग्नसन्धीनां विधिमेनं समाचरेत्||३३||
Adhikarana ciravimuktasandhisthApanam (34) · Śloka 34
sandhīṁściravimuktāṁstu snigdhasvinnān mr̥dūkr̥tān|
uktairvidhānairbuddhyā ca yathāsvaṁ sthānamānayēt||34||
View original
सन्धींश्चिरविमुक्तांस्तु स्निग्धस्विन्नान् मृदूकृतान्|
उक्तैर्विधानैर्बुद्ध्या च यथास्वं स्थानमानयेत्||३४||
Adhikarana asandhiBagnasya saMshleShaNam (35) · Śloka 35
asandhibhagnē rūḍhē tu viṣamōlbaṇasādhitē|
āpōthya bhagnaṁ yamayēttatō bhagnavadācarēt||35||
View original
असन्धिभग्ने रूढे तु विषमोल्बणसाधिते|
आपोथ्य भग्नं यमयेत्ततो भग्नवदाचरेत्||३५||
Adhikarana bha~ggasya pAkAdrakShaNam (36) · Śloka 36
bhagnō naiti yathā pākaṁ prayatēta tathā bhiṣak|
pakvamāṁsasirāsnāyuḥ sandhiḥ ślēṣaṁ na gacchati||36||
View original
भग्नो नैति यथा पाकं प्रयतेत तथा भिषक्|
पक्वमांससिरास्नायुः सन्धिः श्लेषं न गच्छति||३६||
Adhikarana atideshena vAtavyAdhicikitsAprayogaH (37) · Śloka 37
vātavyādhivinirdiṣṭān snēhān bhagnasya yōjayēt|
catuṣprayōgān balyāṁśca bastikarma ca śīlayēt||37||
View original
वातव्याधिविनिर्दिष्टान् स्नेहान् भग्नस्य योजयेत्|
चतुष्प्रयोगान् बल्यांश्च बस्तिकर्म च शीलयेत्||३७||
Adhikarana pathyApathyam (38) · Śloka 38
śālīkṣīrarasājyādyaiḥ pauṣṭikairavidāhibhiḥ|
mātrayōpacarēt bhagnaṁ sandhisaṁślēṣakāribhiḥ|
glānirna śasyatē tasya sandhiviślēṣakr̥ddhi sā|
lavaṇaṁ kaṭukaṁ kṣāramamlaṁ maithunamātapam|
vyāyāmañca na sēvēta bhagnō rūkṣañca bhēṣajam||38||
View original
शालीक्षीररसाज्याद्यैः पौष्टिकैरविदाहिभिः|
मात्रयोपचरेत् भग्नं सन्धिसंश्लेषकारिभिः|
ग्लानिर्न शस्यते तस्य सन्धिविश्लेषकृद्धि सा|
लवणं कटुकं क्षारमम्लं मैथुनमातपम्|
व्यायामञ्च न सेवेत भग्नो रूक्षञ्च भेषजम्||३८||
Adhikarana vivarjanIyaM bha~ggam (39) · Śloka 39
samyagyamitamapyasthi durnyāsāddurnibandhanāt|
saṅkṣōbhādapi yadgacchēdvikriyāṁ tadvivarjayēt|
āditō yacca durjātamasthisandhirathāpi vā||39||
View original
सम्यग्यमितमप्यस्थि दुर्न्यासाद्दुर्निबन्धनात्|
सङ्क्षोभादपि यद्गच्छेद्विक्रियां तद्विवर्जयेत्|
आदितो यच्च दुर्जातमस्थिसन्धिरथापि वा||३९||
Adhikarana asthivisheShAdbha~ggaprakAravisheShaH (40) · Śloka 40
taruṇāsthīni bhujyantē bhajyantē nalakāni tu|
kapālāni vibhidyantē sphuṭantyanyāni bhūyasā||40||
View original
तरुणास्थीनि भुज्यन्ते भज्यन्ते नलकानि तु|
कपालानि विभिद्यन्ते स्फुटन्त्यन्यानि भूयसा||४०||
Adhikarana susAdhitalakShaNam (41) · Śloka 41
anulbaṇamanāviddhaṁ svasthānē paryavasthitam|
āvēdanañca cēṣṭāyāṁ bhagnaṁ vidyāt susādhitam||41||
View original
अनुल्बणमनाविद्धं स्वस्थाने पर्यवस्थितम्|
आवेदनञ्च चेष्टायां भग्नं विद्यात् सुसाधितम्||४१||
Adhikarana gandhatailam (42-32) · Śloka 32
kr̥ṣṇāstilān virajasō dr̥ḍhavastrabaddhān saptakṣapā vahati vāriṇi vāsayēta|
saṁśōṣayēdanudinaṁ pratisārya cainān kṣīrē tathaiva madhukakvathitē ca tōyē|
punarapi pītapayaskāṁstān pūrvavadēva śōṣitān bāḍham|
vigatatuṣānarajaskān sañcūrṇya vicūrṇitiryuñjyāt|
naladavālakalōhitayaṣṭikā nakhamisiplavakuṣṭhabalātrayaiḥ|
agarukuṅkumacandanasārivā saralasarjarasāmaradārubhiḥ|
padmakādigaṇōpētaistilapiṣṭaṁ tataśca tat|
samastagandhabhaiṣajyasiddhadugdhēna pīḍayēt|
śailēyarāsnāśumatīkaśērukālānusārīnatapatralōdhraiḥ|
sakṣīraśuklaiḥ sapayaḥ sadūrvaiḥ tailaṁ pacēttannaladādibhiśca|
gandhatailamidamuttamamasthi sthairyakr̥jjayati cāśu vikārān|
vātapittajanitānativīryaṁ vyāpinō'pi vividhairupayōgaiḥ||42||
iti vaidyapatisiṁhaguptasya sūnōrvāgbhaṭasya kr̥tā- vaṣṭāṅgasaṁgrahasaṁhitāyāmuttaratantrē bhaṅgapratiṣēdhō nāma dvātriṁśō'dhyāyaḥ||32||
View original
कृष्णास्तिलान् विरजसो दृढवस्त्रबद्धान् सप्तक्षपा वहति वारिणि वासयेत|
संशोषयेदनुदिनं प्रतिसार्य चैनान् क्षीरे तथैव मधुकक्वथिते च तोये|
पुनरपि पीतपयस्कांस्तान् पूर्ववदेव शोषितान् बाढम्|
विगततुषानरजस्कान् सञ्चूर्ण्य विचूर्णितिर्युञ्ज्यात्|
नलदवालकलोहितयष्टिका नखमिसिप्लवकुष्ठबलात्रयैः|
अगरुकुङ्कुमचन्दनसारिवा सरलसर्जरसामरदारुभिः|
पद्मकादिगणोपेतैस्तिलपिष्टं ततश्च तत्|
समस्तगन्धभैषज्यसिद्धदुग्धेन पीडयेत्|
शैलेयरास्नाशुमतीकशेरुकालानुसारीनतपत्रलोध्रैः|
सक्षीरशुक्लैः सपयः सदूर्वैः तैलं पचेत्तन्नलदादिभिश्च|
गन्धतैलमिदमुत्तममस्थि स्थैर्यकृज्जयति चाशु विकारान्|
वातपित्तजनितानतिवीर्यं व्यापिनोऽपि विविधैरुपयोगैः||४२||
इति वैद्यपतिसिंहगुप्तस्य सूनोर्वाग्भटस्य कृता- वष्टाङ्गसंग्रहसंहितायामुत्तरतन्त्रे भङ्गप्रतिषेधो नाम द्वात्रिंशोऽध्यायः||३२||