Adhikarana atha sandhisitAsitarogapratiShedho nAma caturdasho~adhyAyaH - pratij~jA (1) · Śloka 1
athātaḥ sandhisitāsitarōpratiṣēdhaṁ nāmādhyāyaṁ vyākhyāsyāmaḥ|
iti ha smāhurātrēyādayō maharṣayaḥ||1||
View original
अथातः सन्धिसितासितरोप्रतिषेधं नामाध्यायं व्याख्यास्यामः|
इति ह स्माहुरात्रेयादयो महर्षयः||१||
Adhikarana upanAhacikitsA (2) · Śloka 2
upanāhaṁ bhiṣak svinnaṁ vrīhimukhēna bhitvā maṇḍalāgrēṇa samantāllēkhayēt|
tataḥ saindhavapippalīcūrṇēna sakṣaudrēṇa pratisārayēt|
pūrvavaccabadhnīyāt|
paṭōlapatrāmalakakvāthēnāścayōtayēt||2||
View original
उपनाहं भिषक् स्विन्नं व्रीहिमुखेन भित्वा मण्डलाग्रेण समन्ताल्लेखयेत्|
ततः सैन्धवपिप्पलीचूर्णेन सक्षौद्रेण प्रतिसारयेत्|
पूर्ववच्चबध्नीयात्|
पटोलपत्रामलकक्वाथेनाश्चयोतयेत्||२||
Adhikarana parvaNIcikitsA (3) · Śloka 3
parvaṇīmuttarasandhitribhāgē baḍiśēnāvalambya vr̥ddhipatrē- ṇārdhamātrē chindyāt|
anyathā'śrunāḍī syāt|
madhusaindhava- pratisāritāṁ cārmavaccikitsēt||3||
View original
पर्वणीमुत्तरसन्धित्रिभागे बडिशेनावलम्ब्य वृद्धिपत्रे- णार्धमात्रे छिन्द्यात्|
अन्यथाऽश्रुनाडी स्यात्|
मधुसैन्धव- प्रतिसारितां चार्मवच्चिकित्सेत्||३||
Adhikarana pUyAlasacikitsA (4) · Śloka 4
pūyālasē sirāṁ vidhyēttatastamupanāhayēdakṣipākōktaṁ cēkṣēta|
saindhavārdrakakāsīsāyastāmraiḥ susūkṣmaiḥ sakṣaudrairañjanam||4||
View original
पूयालसे सिरां विध्येत्ततस्तमुपनाहयेदक्षिपाकोक्तं चेक्षेत|
सैन्धवार्द्रककासीसायस्ताम्रैः सुसूक्ष्मैः सक्षौद्रैरञ्जनम्||४||
Adhikarana kRumigranthicikitsA (5) · Śloka 5
kr̥migranthiṁ karīṣēṇa svinnaṁ bhitvā vilikhya ca kāsīsasaindhavatriphalāmākṣikaiḥ pratisārayēt||5||
View original
कृमिग्रन्थिं करीषेण स्विन्नं भित्वा विलिख्य च कासीससैन्धवत्रिफलामाक्षिकैः प्रतिसारयेत्||५||
Adhikarana shuktikAcikitsA (6) · Śloka 6
śuktitakāṁ pittābhiṣyandavat sādhayēt||6||
View original
शुक्तितकां पित्ताभिष्यन्दवत् साधयेत्||६||
Adhikarana balAsagrathitapiShTakayoshcikitsA (7) · Śloka 7
balāsagrathitaṁ piṣṭakaṁ ca sirāvyadhavarjaṁ kaphābhiṣyandavat|
viśēṣatastilanālān yavanālān vā haritaśalākāna- rdhamāsamajākṣīrēṇa bhavayitvā śōṣayitvā ca dāhayēt|
tatastadbhasma kṣārakalpēna parisrāvyādarvīlēpādvipacēt|
rasakriyēyaṁ valāsagrathitaśōphōpadēhaharā|
ayamēva ca kalpaḥ phaṇijjārjakāsphōtabilvakapitthanirguṇḍyē- raṇḍakumudōtpalajātīkusumēṣu pr̥thak kāryaḥ|
saindhavālamaricakaṭphalaśaṅkhasamudraphēnairvartiḥ piṣṭakē'ñjanam|
śuṇṭhīśigruphalapippalīsaindhavacūrṇō bījapūrakara sāplutō'ñjanaṁ piṣṭakamapaharati|
tadvattrikaṭukakaṭphala- cūrṇau balāsagrathaitaṁ ca|
br̥hatīphalaṁ pippalītaṇḍulapūritaṁ puṭapākēna pacēt|
taistaṇḍulaiścūrṇāñjanaṁ balāsagrathaitapiṣṭakaghnam|
atyarthaśōphē haritālasaindhavaśuṇṭhīdēvarārupunarnavairviḍālakaḥ||7||
View original
बलासग्रथितं पिष्टकं च सिराव्यधवर्जं कफाभिष्यन्दवत्|
विशेषतस्तिलनालान् यवनालान् वा हरितशलाकान- र्धमासमजाक्षीरेण भवयित्वा शोषयित्वा च दाहयेत्|
ततस्तद्भस्म क्षारकल्पेन परिस्राव्यादर्वीलेपाद्विपचेत्|
रसक्रियेयं वलासग्रथितशोफोपदेहहरा|
अयमेव च कल्पः फणिज्जार्जकास्फोतबिल्वकपित्थनिर्गुण्ड्ये- रण्डकुमुदोत्पलजातीकुसुमेषु पृथक् कार्यः|
सैन्धवालमरिचकट्फलशङ्खसमुद्रफेनैर्वर्तिः पिष्टकेऽञ्जनम्|
शुण्ठीशिग्रुफलपिप्पलीसैन्धवचूर्णो बीजपूरकर साप्लुतोऽञ्जनं पिष्टकमपहरति|
तद्वत्त्रिकटुककट्फल- चूर्णौ बलासग्रथैतं च|
बृहतीफलं पिप्पलीतण्डुलपूरितं पुटपाकेन पचेत्|
तैस्तण्डुलैश्चूर्णाञ्जनं बलासग्रथैतपिष्टकघ्नम्|
अत्यर्थशोफे हरितालसैन्धवशुण्ठीदेवरारुपुनर्नवैर्विडालकः||७||
Adhikarana sirotpAtaharShajAlArjunAnAM cikitsA (8) · Śloka 8
sirōtpātaharṣajālārjunēṣu raktābhiṣyandavatpratikuryāt|
viśēṣēṇa sirāharṣē svarṇagairikō madhuyuktō'ñjanam|
stanyānvitaṁ vā kāsīsaṁ kṣaudrē drutaṁ vā kāsīsasaindhavamarjunē mātuluṅgarasēna saśarkarēṇāścyōtanaṁ mastunā vā|
śaṅkhanābhirmākṣikēṇa yuktā sitayā vā samudraphēnakō'ñjanam|
sphaṭikakuṅkumaśaṅkhanābhimadhuyaṣṭikā vā kṣaudrārdrāstadvadvā rasāñjanaṁ kāsīsaṁ vā||8||
View original
सिरोत्पातहर्षजालार्जुनेषु रक्ताभिष्यन्दवत्प्रतिकुर्यात्|
विशेषेण सिराहर्षे स्वर्णगैरिको मधुयुक्तोऽञ्जनम्|
स्तन्यान्वितं वा कासीसं क्षौद्रे द्रुतं वा कासीससैन्धवमर्जुने मातुलुङ्गरसेन सशर्करेणाश्च्योतनं मस्तुना वा|
शङ्खनाभिर्माक्षिकेण युक्ता सितया वा समुद्रफेनकोऽञ्जनम्|
स्फटिककुङ्कुमशङ्खनाभिमधुयष्टिका वा क्षौद्रार्द्रास्तद्वद्वा रसाञ्जनं कासीसं वा||८||
Adhikarana armaNAmauShadham (9) · Śloka 9
arma tu pañcavidhamapi yattanuraktaṁ dhūmāvilaṁ dadhinibhaṁ vā tacchuklavat kāyaśirōvirēkalēkhanāñjanairupācarēt||9||
View original
अर्म तु पञ्चविधमपि यत्तनुरक्तं धूमाविलं दधिनिभं वा तच्छुक्लवत् कायशिरोविरेकलेखनाञ्जनैरुपाचरेत्||९||
Adhikarana armaNAM shastrakarma (10) · Śloka 10
athētarasmin snigdhasyāturasya pēyā vilēpijāṅgalarasā- nyatamāśitasya kr̥tasvastyayanasya sukhaśayanagalasyō- ttānadēhasya kiñcidavākśirasaḥ sukhōṣṇāmbuplutatānta- basvinnanayanasya saindhavēna sabījapūrakarasēnāñjayitvāṅgaṣṭhakēna nimīlitamakṣivimr̥ndrīyādābalāsagrathitarūpō- tpattēḥ|
itthañca saṁrōṣitākṣasya pracalitē'rmādhimāṁsakē niścalaṁ paricārakaḥ śirō dhārayēt|
anyaśca vāmadakṣiṇānyatarapārśvē'nukūlaṁ sthitō dr̥ḍha- vastragarbhābhyāmaṅguṣṭhābhyāṁ vartmanī nikṣipēt|
atha vaidyaḥ kanīnakāt pravr̥ddhērmaṇyapāṅgamīkṣamāṇasya yatra yatra valī jāyatē tatra tatrārma baḍiśēna mucuṭyā vā nālyāyataṁ gr̥hī- tvā kiñcidunnamya kr̥ṣṇaśuklamaṇḍalābhyāṁ sarvataḥ sūcyagrēṇa mōkṣayitva kiñcidāñchēt|
adhaḥ tīkṣṇēna maṇḍa- lāgrēṇa vr̥ddhipatrēṇa vā vilikhya kanīnakaṁ cōpānīya kanīnakasamamēva caturbhāgaśēṣaṁ chindyāt|
varjayēcca kanīnakaṁ sirāścāśruvahāḥ|
tathā hi nākṣi vyāpadyatē||10||
View original
अथेतरस्मिन् स्निग्धस्यातुरस्य पेया विलेपिजाङ्गलरसा- न्यतमाशितस्य कृतस्वस्त्ययनस्य सुखशयनगलस्यो- त्तानदेहस्य किञ्चिदवाक्शिरसः सुखोष्णाम्बुप्लुततान्त- बस्विन्ननयनस्य सैन्धवेन सबीजपूरकरसेनाञ्जयित्वाङ्गष्ठकेन निमीलितमक्षिविमृन्द्रीयादाबलासग्रथितरूपो- त्पत्तेः|
इत्थञ्च संरोषिताक्षस्य प्रचलितेऽर्माधिमांसके निश्चलं परिचारकः शिरो धारयेत्|
अन्यश्च वामदक्षिणान्यतरपार्श्वेऽनुकूलं स्थितो दृढ- वस्त्रगर्भाभ्यामङ्गुष्ठाभ्यां वर्त्मनी निक्षिपेत्|
अथ वैद्यः कनीनकात् प्रवृद्धेर्मण्यपाङ्गमीक्षमाणस्य यत्र यत्र वली जायते तत्र तत्रार्म बडिशेन मुचुट्या वा नाल्यायतं गृही- त्वा किञ्चिदुन्नम्य कृष्णशुक्लमण्डलाभ्यां सर्वतः सूच्यग्रेण मोक्षयित्व किञ्चिदाञ्छेत्|
अधः तीक्ष्णेन मण्ड- लाग्रेण वृद्धिपत्रेण वा विलिख्य कनीनकं चोपानीय कनीनकसममेव चतुर्भागशेषं छिन्द्यात्|
वर्जयेच्च कनीनकं सिराश्चाश्रुवहाः|
तथा हि नाक्षि व्यापद्यते||१०||
Adhikarana jAlavadarmaNi kriyAvisheShaH (11) · Śloka 11
yattu jālavadarmavyāpi tadēṣiṇyā yāvatkanīnakamanusara- nnunmōcyōnnamayya pūrvavat chindyāt|
tadvadapāṅgāt pravr̥ddhē kanīnakamīkṣamāṇasya yāvadapāṅgaṁ cōpanīyāpāṅgasamamēva tathā yāvadvarjayēdapāṅgaṁ sirāścētyādi|
tataḥ plōtēna raktaṁ viśōdhya samyak chinnamavēkṣya saindhavacūrṇēna punaḥ punaḥ pratisārayēdyavanālabhasmanā vā plōtaśuddhaṁ ca punarmadhunā|
tataḥ śītāmbupariṣkitaṁ sarpiṣā sukhōṣṇēna pariṣicya madhu ghr̥tāktaṁ pūrvavat badhnīyāt|
mūrdhni pādayōścāsmai śatadhauta- ghr̥taṁ śītāṁśca pradēhān dadyāt||11||
View original
यत्तु जालवदर्मव्यापि तदेषिण्या यावत्कनीनकमनुसर- न्नुन्मोच्योन्नमय्य पूर्ववत् छिन्द्यात्|
तद्वदपाङ्गात् प्रवृद्धे कनीनकमीक्षमाणस्य यावदपाङ्गं चोपनीयापाङ्गसममेव तथा यावद्वर्जयेदपाङ्गं सिराश्चेत्यादि|
ततः प्लोतेन रक्तं विशोध्य सम्यक् छिन्नमवेक्ष्य सैन्धवचूर्णेन पुनः पुनः प्रतिसारयेद्यवनालभस्मना वा प्लोतशुद्धं च पुनर्मधुना|
ततः शीताम्बुपरिष्कितं सर्पिषा सुखोष्णेन परिषिच्य मधु घृताक्तं पूर्ववत् बध्नीयात्|
मूर्ध्नि पादयोश्चास्मै शतधौत- घृतं शीतांश्च प्रदेहान् दद्यात्||११||
Adhikarana armaNAM shastrakarmottarakriyA (12) · Śloka 12
snēhōktaṁ cācāramādiśēt|
dvitīyē cāhni sāyaṁ prātarmadhu- kasarpiṣā kōṣṇēna śirastathā'vabaddhamēva cākṣi siñcēt|
pañcāhaṁ cōṣṇōdakānupānaṁ sarpiḥ pītvā jīrṇē pathyamaśnīyāt|
tr̥tīyē divasē vimucya karañjabījasiddhēna kṣīrēṇākṣi svēdayēt|
lōdhramadhukakiṁśukapaṭōladviharidrākōraṇḍamu- kulakvāthēna madhumiśrēṇāścyōtayēt|
saptamē'hani sarvathā muñcēt|
ātapākāśadarśanaṁ ca pariharēt||12||
View original
स्नेहोक्तं चाचारमादिशेत्|
द्वितीये चाह्नि सायं प्रातर्मधु- कसर्पिषा कोष्णेन शिरस्तथाऽवबद्धमेव चाक्षि सिञ्चेत्|
पञ्चाहं चोष्णोदकानुपानं सर्पिः पीत्वा जीर्णे पथ्यमश्नीयात्|
तृतीये दिवसे विमुच्य करञ्जबीजसिद्धेन क्षीरेणाक्षि स्वेदयेत्|
लोध्रमधुककिंशुकपटोलद्विहरिद्राकोरण्डमु- कुलक्वाथेन मधुमिश्रेणाश्च्योतयेत्|
सप्तमेऽहनि सर्वथा मुञ्चेत्|
आतपाकाशदर्शनं च परिहरेत्||१२||
Adhikarana upadravapratikAraH (13) · Śloka 13
saśōphē tu nētrē dhūmaḥ śirōvirēcanañca|
anupaśāntarāgē sirāvisrāvaṇam sāsrāvē nasyam|
tilān sulikhitān madhukakākōlīsuniṣaṇṇakapañca- mūlaśarkarāśr̥taśītē payasi saptāhaṁ bhāvitāṁstēnaiva payasāpīḍayēt|
madhukaśatahvāśārivānantāgarukākōlīharēṇu- kailāvālukacūrṇañca pīḍyamānēṣu ṣōḍaśabhāgēna prakṣipēt|
tattailamēbhirēvauṣadhaiḥ payasā cāṣṭaguṇēna siddhaṁ nāvanā- daśrurāgaghnaṁ dr̥ṣṭiprasādanañca|
kr̥ṣṇagatē tu vraṇē vraṇaśuklavatkriyā|
armaśēṣē tu lēkhanāñjanāni||13||
View original
सशोफे तु नेत्रे धूमः शिरोविरेचनञ्च|
अनुपशान्तरागे सिराविस्रावणम् सास्रावे नस्यम्|
तिलान् सुलिखितान् मधुककाकोलीसुनिषण्णकपञ्च- मूलशर्कराशृतशीते पयसि सप्ताहं भावितांस्तेनैव पयसापीडयेत्|
मधुकशतह्वाशारिवानन्तागरुकाकोलीहरेणु- कैलावालुकचूर्णञ्च पीड्यमानेषु षोडशभागेन प्रक्षिपेत्|
तत्तैलमेभिरेवौषधैः पयसा चाष्टगुणेन सिद्धं नावना- दश्रुरागघ्नं दृष्टिप्रसादनञ्च|
कृष्णगते तु व्रणे व्रणशुक्लवत्क्रिया|
अर्मशेषे तु लेखनाञ्जनानि||१३||
Adhikarana samyakchinnAyuktacchinnalakShaNAni ayukte pratikArashca (14) · Śloka 14
tatra samyak chinnē varṇaviśuddhiḥ svasthatā ca|
hīnacchēdātpunarvr̥ddhī rāgāśrupātaprakāśadarśanākṣamatvādi ca|
ati- cchēdādakṣipākastambhasphuraṇāsrasrutitimirasaṁrambhavibaddha- vartmani|
tēṣu yathāsvaṁ dōṣōdrēkāt pratikuryāt|
nāga- ramanaśśilālailāsaindhavaśarkarābhirardhakarṣāṁśābhiryuktaṁ rasāñjanārdhapalaṁ kṣaudradrutamañjanādarmaśēṣaślēṣmatimirapillā- mayaghnam||14||
View original
तत्र सम्यक् छिन्ने वर्णविशुद्धिः स्वस्थता च|
हीनच्छेदात्पुनर्वृद्धी रागाश्रुपातप्रकाशदर्शनाक्षमत्वादि च|
अति- च्छेदादक्षिपाकस्तम्भस्फुरणास्रस्रुतितिमिरसंरम्भविबद्ध- वर्त्मनि|
तेषु यथास्वं दोषोद्रेकात् प्रतिकुर्यात्|
नाग- रमनश्शिलालैलासैन्धवशर्कराभिरर्धकर्षांशाभिर्युक्तं रसाञ्जनार्धपलं क्षौद्रद्रुतमञ्जनादर्मशेषश्लेष्मतिमिरपिल्ला- मयघ्नम्||१४||
Adhikarana sirAjAle karmavisheShaH (15) · Śloka 15
sirājālē sirā yāstu sthūlāḥ kaṭhināśca tā baḍiśēna gr̥̄hītvā maṇḍalāgrēṇōllikhēt||15||
View original
सिराजाले सिरा यास्तु स्थूलाः कठिनाश्च ता बडिशेन गॄहीत्वा मण्डलाग्रेणोल्लिखेत्||१५||
Adhikarana sirApiTakAyAM karmavisheShaH (16) · Śloka 16
sirāpiṭakāḥ sūcyagrēṇāvalambitāḥ kr̥ṣṇamanupaghnan chindyāt|
sūkṣmāstvavalikhēt|
armavacyaitayōḥ śēṣamācarēt||16||
View original
सिरापिटकाः सूच्यग्रेणावलम्बिताः कृष्णमनुपघ्नन् छिन्द्यात्|
सूक्ष्मास्त्ववलिखेत्|
अर्मवच्यैतयोः शेषमाचरेत्||१६||
Adhikarana shuklakeShu cikitsAkramaH (17) · Śloka 17
śuklakēṣu yathāsvadōṣānusārēṇa triphalāghr̥tapānarakta- mōkṣavirēcanāścyōtanamukhālēpanasyatarpaṇapuṭapākān prayuñjīta||17||
View original
शुक्लकेषु यथास्वदोषानुसारेण त्रिफलाघृतपानरक्त- मोक्षविरेचनाश्च्योतनमुखालेपनस्यतर्पणपुटपाकान् प्रयुञ्जीत||१७||
Adhikarana vraNashukle cikitsA (18) · Śloka 18
tatra vraṇaśuklē tribr̥nniryūhēṇa trirvipakvaṁ sarpiḥ pāyayēt|
sirāṁ ca vidhyēt|
duṣṭaśēṣaṁ ca piṇḍitamakṣigamasr̥k jalaukōbhirapaharēt|
madhukakākōlīmr̥dvīkōtpalavidārīkvāthēna mañjiṣṭhākṣīrakākōlīmadhukakvathi- tājakṣīrēṇa vā saśarkarēṇāścyōtayēt|
śītaiścāsya śirōvaktraṁ dihyāt siñcēcca|
ēvamapyanubaddhavēdanaṁ śatāhvā- yaṣṭyāhvavatā ghr̥tamaṇḍēnānuvāsayēt|
api ca aśru rāgarujāśāntiṁ yadā yasyōpalakṣayēt|
tadā tadāñjanaiḥ śuklaṁ lēkhaṇiyairupācarēt||18||
View original
तत्र व्रणशुक्ले त्रिबृन्निर्यूहेण त्रिर्विपक्वं सर्पिः पाययेत्|
सिरां च विध्येत्|
दुष्टशेषं च पिण्डितमक्षिगमसृक् जलौकोभिरपहरेत्|
मधुककाकोलीमृद्वीकोत्पलविदारीक्वाथेन मञ्जिष्ठाक्षीरकाकोलीमधुकक्वथि- ताजक्षीरेण वा सशर्करेणाश्च्योतयेत्|
शीतैश्चास्य शिरोवक्त्रं दिह्यात् सिञ्चेच्च|
एवमप्यनुबद्धवेदनं शताह्वा- यष्ट्याह्ववता घृतमण्डेनानुवासयेत्|
अपि च अश्रु रागरुजाशान्तिं यदा यस्योपलक्षयेत्|
तदा तदाञ्जनैः शुक्लं लेखणियैरुपाचरेत्||१८||
Adhikarana vaiDUryAdivartiH (19) · Śloka 19
vaidūryasphaṭikaśaṅkhamuktāvidrumarupyāyasraputāmrasīsālamanaḥ- śilākukkuṭāṇḍatvaksamudraphēnarasāñjanasaindhavairajāpayaḥ- piṣṭairvartayaśchāyāśuṣkāḥ kṣaudraghr̥ṣṭāḥ prātaḥ sāyaṁ ca prayu ktā vraṇaśuklanudaḥ|
karavarāhagōgardabhāśvājōṣṭradaśanāḥ śaṅkhamuktāsamudraphēnāśca maricacaturthāśayutā jalapiṣṭā vartayaḥ kṣataśuklaharāḥ|
lākṣāsuvarṇagairikacandanajātīmukulairvatirasr̥kpittaprasā- danī vraṇaśuklaharā ca||19||
View original
वैदूर्यस्फटिकशङ्खमुक्ताविद्रुमरुप्यायस्रपुताम्रसीसालमनः- शिलाकुक्कुटाण्डत्वक्समुद्रफेनरसाञ्जनसैन्धवैरजापयः- पिष्टैर्वर्तयश्छायाशुष्काः क्षौद्रघृष्टाः प्रातः सायं च प्रयु क्ता व्रणशुक्लनुदः|
करवराहगोगर्दभाश्वाजोष्ट्रदशनाः शङ्खमुक्तासमुद्रफेनाश्च मरिचचतुर्थाशयुता जलपिष्टा वर्तयः क्षतशुक्लहराः|
लाक्षासुवर्णगैरिकचन्दनजातीमुकुलैर्वतिरसृक्पित्तप्रसा- दनी व्रणशुक्लहरा च||१९||
Adhikarana nimnashuklacikitsA (20) · Śloka 20
nimnaṁ ca śuklaṁ sarujamunnamayēt snēhapānanasyajāṅgalarasaiḥ|
nīrujaṁ tarpaṇapuṭapākābhyām||20||
View original
निम्नं च शुक्लं सरुजमुन्नमयेत् स्नेहपाननस्यजाङ्गलरसैः|
नीरुजं तर्पणपुटपाकाभ्याम्||२०||
Adhikarana tarpaNam (21) · Śloka 21
tatra tarpaṇaṁ mr̥gaviṣkirapiśitaṁ kāśmaryasuniṣaṇṇōtpala mr̥ṇālaśr̥ṅgāṭakakaśērudrākṣākṣīravidārījīvanīyāṁśca kṣīrēṇa pācayēt tasmānnavanītamuddhatya candanamadhuśarkarāna ntānīlōtpalakalkairaṣṭaguṇēna ca payasā vipakvaṁ pūrvavadyōjayēt||21||
View original
तत्र तर्पणं मृगविष्किरपिशितं काश्मर्यसुनिषण्णोत्पल मृणालशृङ्गाटककशेरुद्राक्षाक्षीरविदारीजीवनीयांश्च क्षीरेण पाचयेत् तस्मान्नवनीतमुद्धत्य चन्दनमधुशर्करान न्तानीलोत्पलकल्कैरष्टगुणेन च पयसा विपक्वं पूर्ववद्योजयेत्||२१||
Adhikarana puTapAkaH (22) · Śloka 22
puṭapākañca kukkuṭamuddhr̥tāntraṁ vēśavārīkr̥tya candana sārivāmadhukaśarkarānantānīlōtpalaprapauṇḍarīkajīvanī yakalkaiḥ samadhughr̥taiḥ saṁsr̥jya prāgiva kalpayēt|
dvitvacchinnamēvaṁ yāpayēt||22||
View original
पुटपाकञ्च कुक्कुटमुद्धृतान्त्रं वेशवारीकृत्य चन्दन सारिवामधुकशर्करानन्तानीलोत्पलप्रपौण्डरीकजीवनी यकल्कैः समधुघृतैः संसृज्य प्रागिव कल्पयेत्|
द्वित्वच्छिन्नमेवं यापयेत्||२२||
Adhikarana shuddhashuklacikitsA (23) · Śloka 23
śuddhaśuklē haridrāmadhukaśārivālōdhraniryūhēṇāścyōtanam|
lōdhracūrṇēna vā tāntavabaddhēnōṣṇāmbumr̥ditēna|
śuddhakōṣṭhasya ca dantījyōtiṣmatīkalkō'vapīḍakaḥ|
śirōvirēcanadravyavipakvaṁ vā tailaṁ marśaḥ pratimarśō vā||23||
View original
शुद्धशुक्ले हरिद्रामधुकशारिवालोध्रनिर्यूहेणाश्च्योतनम्|
लोध्रचूर्णेन वा तान्तवबद्धेनोष्णाम्बुमृदितेन|
शुद्धकोष्ठस्य च दन्तीज्योतिष्मतीकल्कोऽवपीडकः|
शिरोविरेचनद्रव्यविपक्वं वा तैलं मर्शः प्रतिमर्शो वा||२३||
Adhikarana vartyAdiyogAH (24) · Śloka 24
śuṇṭhīsaindhavamadhuyaṣṭikābr̥hatīmūlatāmrarajōbhirāmalakara- sapiṣṭaistāmrapātraṁ pralēpayēt|
tacca saghr̥tairyavairāmalaka patraiśca bahuśō dhūpayēt|
vartirēṣā mahānīlā madhutōyaghr̥ṣṭā śuddhaśuklaṁ nāśayati|
pūrvōktā ca dantavartiḥ|
aśāmyati tu śuklē sarvatra punaḥ punaryathōktamēva paryāyēṇa yōjayēt|
antarāntarā ca raktaṁ visrāvayēt|
abhiṣyandapratiṣēdhaṁ cēkṣēta||24||
View original
शुण्ठीसैन्धवमधुयष्टिकाबृहतीमूलताम्ररजोभिरामलकर- सपिष्टैस्ताम्रपात्रं प्रलेपयेत्|
तच्च सघृतैर्यवैरामलक पत्रैश्च बहुशो धूपयेत्|
वर्तिरेषा महानीला मधुतोयघृष्टा शुद्धशुक्लं नाशयति|
पूर्वोक्ता च दन्तवर्तिः|
अशाम्यति तु शुक्ले सर्वत्र पुनः पुनर्यथोक्तमेव पर्यायेण योजयेत्|
अन्तरान्तरा च रक्तं विस्रावयेत्|
अभिष्यन्दप्रतिषेधं चेक्षेत||२४||
Adhikarana utsAdanAnya~jjanAni (25) · Śloka 25
athōtsādanārthaṁ śuddhaśuklē sampraharṣaṇāni dadyāt|
triphalārasēna tryahaṁ bhāvitēna saindhavēnāñjayēt|
tadvat pippalībhirvā|
maricapippalīśirīṣabījasaindhavairvā|
kōlāsthikatakaphalaśaṅkhadrākṣāmadhukarivā|
balāsagrathitōktakṣārāñjanairvā||25||
View original
अथोत्सादनार्थं शुद्धशुक्ले सम्प्रहर्षणानि दद्यात्|
त्रिफलारसेन त्र्यहं भावितेन सैन्धवेनाञ्जयेत्|
तद्वत् पिप्पलीभिर्वा|
मरिचपिप्पलीशिरीषबीजसैन्धवैर्वा|
कोलास्थिकतकफलशङ्खद्राक्षामधुकरिवा|
बलासग्रथितोक्तक्षाराञ्जनैर्वा||२५||
Adhikarana utsAdanAdupadrave~a~jjanAni - sandhAva~jjanAni (26) · Śloka 26
sampraharṣaṇādrāgāśruvēdanāsu sandhāvāñjanāni yuñjyāt|
śaṅkhaṁ tāmrē stanyēna ghr̥ṣṭaṁ saghr̥tairyavaiḥ śamīpatraiśca dhūpayēt anēna sandhāvāñjanēnāñjayēt|
tadvat suvarṇa rūpyamayō vā ghr̥ṣṭaṁ saghr̥tairbadarīpatrairdhūpitamañjanam|
śaṅkhō nistuṣāśca harita mudgāḥ piṣṭā vartiścūrṇō vā madhuyuktō'ñjanaṁ śuklaharṣaṇam|
madhukasāraśca madhunā bibhitakāsthimañjā vā||26||
View original
सम्प्रहर्षणाद्रागाश्रुवेदनासु सन्धावाञ्जनानि युञ्ज्यात्|
शङ्खं ताम्रे स्तन्येन घृष्टं सघृतैर्यवैः शमीपत्रैश्च धूपयेत् अनेन सन्धावाञ्जनेनाञ्जयेत्|
तद्वत् सुवर्ण रूप्यमयो वा घृष्टं सघृतैर्बदरीपत्रैर्धूपितमञ्जनम्|
शङ्खो निस्तुषाश्च हरित मुद्गाः पिष्टा वर्तिश्चूर्णो वा मधुयुक्तोऽञ्जनं शुक्लहर्षणम्|
मधुकसारश्च मधुना बिभितकास्थिमञ्जा वा||२६||
Adhikarana pratya~jjanopanAhau (27) · Śloka 27
masūrā nistuṣāḥ stanyapiṣṭāstaruṇadarbhāṅkurā ghr̥tamājaṁ gōkṣīraṁ śaraścāyasē tāmrēṇa ghr̥ṣṭaṁ pratyañjanaṁ vēdanāghnam|
yavagōdhūmajīvanīyamāṁsīcūrṇēna saghrutaśarkarōtkārikā svēdōpanāhē praṇītā vēdanāmapanayati śuklaṁ cōtsādayati|
tadvadānūpamāṁsavēśavārō vasāpayaḥ sarpirvimiśraḥ siddhaḥ||27||
View original
मसूरा निस्तुषाः स्तन्यपिष्टास्तरुणदर्भाङ्कुरा घृतमाजं गोक्षीरं शरश्चायसे ताम्रेण घृष्टं प्रत्यञ्जनं वेदनाघ्नम्|
यवगोधूमजीवनीयमांसीचूर्णेन सघ्रुतशर्करोत्कारिका स्वेदोपनाहे प्रणीता वेदनामपनयति शुक्लं चोत्सादयति|
तद्वदानूपमांसवेशवारो वसापयः सर्पिर्विमिश्रः सिद्धः||२७||
Adhikarana upanAhapracalitadoShasyA~jjanam - lekhanA~jjanam (28) · Śloka 28
athaivamupanāhapracalitasya añjanam|
gōkharāśvōṣṭradantāḥ samudraphēnaḥ śaṅkhaścārjunakaṣāyapiṣṭā vartirlēkhanī|
samudraphēnaśaṅkhakharaparaśukāsthikharanāgāśvagōbālāstinduka- kaṣāyapiṣṭā vā||28||
View original
अथैवमुपनाहप्रचलितस्य अञ्जनम्|
गोखराश्वोष्ट्रदन्ताः समुद्रफेनः शङ्खश्चार्जुनकषायपिष्टा वर्तिर्लेखनी|
समुद्रफेनशङ्खखरपरशुकास्थिखरनागाश्वगोबालास्तिन्दुक- कषायपिष्टा वा||२८||
Adhikarana punaH pratya~jjanaM leKana~jca (29) · Śloka 29
pratyañjanañca taruṇabadarakhadiratindukāsthnāmantardhūmadagdhānāṁ cūrṇam|
utsannaṁ vā saśalyaṁ vā śuklaṁ bālādibhirlikhēt puṭapākēna vā|
balāsagrathitōktakṣārarasakriyayā vā||29||
View original
प्रत्यञ्जनञ्च तरुणबदरखदिरतिन्दुकास्थ्नामन्तर्धूमदग्धानां चूर्णम्|
उत्सन्नं वा सशल्यं वा शुक्लं बालादिभिर्लिखेत् पुटपाकेन वा|
बलासग्रथितोक्तक्षाररसक्रियया वा||२९||
Adhikarana sirAshuklacikitsA (30) · Śloka 30
sirāśuklē tvadr̥ṣṭighnē taruṇē vraṇaśuklavat kuryāt|
añjanaṁ cāsya prapauṇḍarīkamadhukahadrālōharajō'ñja- nabr̥hatīkṣīrakākōlīrajāpayaḥ piṣṭa yavairghr̥tayuktairā- malakīpatraiśca paryāyēṇa dhūpitā vartiḥ|
apraśāntamēva marmavatsādhayēt|
samākṣikaṁ tu rasāñjanaṁ pratisāraṇam|
sakṣamē divasē kukkuṭāṇḍakapālaspha ṭikacandanamanaśśilālauraśvavarāhadaśanaiśca vartiṁ kr̥tvā'ñjayēt|
udadhikaphaśaṅkhacandanairajāpayaḥ piṣṭairvartirmadhughr̥ṣṭā pratyañjanaṁ sirāśuklajit|
anupaśamē paśyati cāturē kiñcididamēvāsakr̥t kurvīta||30||
View original
सिराशुक्ले त्वदृष्टिघ्ने तरुणे व्रणशुक्लवत् कुर्यात्|
अञ्जनं चास्य प्रपौण्डरीकमधुकहद्रालोहरजोऽञ्ज- नबृहतीक्षीरकाकोलीरजापयः पिष्ट यवैर्घृतयुक्तैरा- मलकीपत्रैश्च पर्यायेण धूपिता वर्तिः|
अप्रशान्तमेव मर्मवत्साधयेत्|
समाक्षिकं तु रसाञ्जनं प्रतिसारणम्|
सक्षमे दिवसे कुक्कुटाण्डकपालस्फ टिकचन्दनमनश्शिलालौरश्ववराहदशनैश्च वर्तिं कृत्वाऽञ्जयेत्|
उदधिकफशङ्खचन्दनैरजापयः पिष्टैर्वर्तिर्मधुघृष्टा प्रत्यञ्जनं सिराशुक्लजित्|
अनुपशमे पश्यति चातुरे किञ्चिदिदमेवासकृत् कुर्वीत||३०||
Adhikarana ajakAcikitsA (31) · Śloka 31
ajakāmadr̥ṣṭayupaghātinī kr̥ṣṇāntajāmavisrāvaṇairmadhura- virēcanaiḥ kṣīrabastibhiśca sādhayēt|
sirāśuklavaccaśastrakarmādividhinēti|
bhavati cātra ajakāyāmasādhyāyaṁ śuklē'nyatra ca tadvidhē|
vēdanōpaśamaṁ snēhapānāsr̥ksrāvaṇādibhiḥ|
kuryādvībhatsatāṁ jētuṁ śuklatvōtsēdhasādhanam|
nālikērāsthibhallātatālavaṁśakarīrajam|
bhasmāddhiḥ srāvayēttābhirbhāvayētkarabhāsthijam|
cūrṇaṁ śuklēṣvasādhyēṣu tadvaivarṇyaghnam|
sādhyēṣu sādhanāyālamidamēva ca śīlitam||31||
View original
अजकामदृष्टयुपघातिनी कृष्णान्तजामविस्रावणैर्मधुर- विरेचनैः क्षीरबस्तिभिश्च साधयेत्|
सिराशुक्लवच्चशस्त्रकर्मादिविधिनेति|
भवति चात्र अजकायामसाध्यायं शुक्लेऽन्यत्र च तद्विधे|
वेदनोपशमं स्नेहपानासृक्स्रावणादिभिः|
कुर्याद्वीभत्सतां जेतुं शुक्लत्वोत्सेधसाधनम्|
नालिकेरास्थिभल्लाततालवंशकरीरजम्|
भस्माद्धिः स्रावयेत्ताभिर्भावयेत्करभास्थिजम्|
चूर्णं शुक्लेष्वसाध्येषु तद्वैवर्ण्यघ्नम्|
साध्येषु साधनायालमिदमेव च शीलितम्||३१||
Adhikarana ajakAyAH vedhanam (32) · Śloka 32
ajakāṁ pārśvatō viddhvā sucyā visrāvya cōdakam|
samaṁ prapīḍyāṅguṣṭhēna vasārdrēṇānu pūrayēt|
vraṇaṁ gōmāṁsacūrṇēna baddhaṁ baddhaṁ vimucya ca|
saptarātrād vraṇē rūḍhē kr̥ṣṇabhāgē samē sthitē|
snēhāñjanaṁ ca kartavyaṁ nasyaṁ ca kṣīrasarpiṣā|
tathāpi punarādhmātē bhēdacchēdādikāṁ kriyām|
yuktyā kuryādyathā nāticchēdēna syānnimajjanam||32||
View original
अजकां पार्श्वतो विद्ध्वा सुच्या विस्राव्य चोदकम्|
समं प्रपीड्याङ्गुष्ठेन वसार्द्रेणानु पूरयेत्|
व्रणं गोमांसचूर्णेन बद्धं बद्धं विमुच्य च|
सप्तरात्राद् व्रणे रूढे कृष्णभागे समे स्थिते|
स्नेहाञ्जनं च कर्तव्यं नस्यं च क्षीरसर्पिषा|
तथापि पुनराध्माते भेदच्छेदादिकां क्रियाम्|
युक्त्या कुर्याद्यथा नातिच्छेदेन स्यान्निमज्जनम्||३२||
Adhikarana shuklacikitsopasaMhAraH (33-15) · Śloka 15
nityaṁ ca śuklēṣu śr̥taṁ yathāsvaṁ pānē ca marśē ca ghr̥taṁ vidadhyāt|
na hīyatē labdhabalā tathānta- stīkṣaṇāñjanairdr̥k pratataṁ prayuktaiḥ||33||
iti vaidyapatisiṁhaguptasya sūnōrvāgbhāṭasya kr̥tāvaṣṭāṅgasaṁgrahasaṁhitāyāmuttaratantrē sandhisitāsitarōgapratiṣēdhō nāma caturdaśō'dhyāyaḥ||15||
View original
नित्यं च शुक्लेषु शृतं यथास्वं पाने च मर्शे च घृतं विदध्यात्|
न हीयते लब्धबला तथान्त- स्तीक्षणाञ्जनैर्दृक् प्रततं प्रयुक्तैः||३३||
इति वैद्यपतिसिंहगुप्तस्य सूनोर्वाग्भाटस्य कृतावष्टाङ्गसंग्रहसंहितायामुत्तरतन्त्रे सन्धिसितासितरोगप्रतिषेधो नाम चतुर्दशोऽध्यायः||१५||