Adhikarana 1 (1-2) · Śloka 3
athāta ikṣvākukalpaṁ vyākhyāsyāmaḥ||1||
iti ha smāha bhagavānātrēyaḥ||2||
siddhaṁ vakṣyāmyathēkṣvākukalpaṁ yēṣāṁ praśasyatē|3|
View original
अथात इक्ष्वाकुकल्पं व्याख्यास्यामः||१||
इति ह स्माह भगवानात्रेयः||२||
सिद्धं वक्ष्याम्यथेक्ष्वाकुकल्पं येषां प्रशस्यते|३|
Adhikarana 2 (3) · Śloka 4
lambā'tha kaṭukālābūstumbī piṇḍaphalā tathā||3||
ikṣvākuḥ phalinī caiva prōcyatē tasya kalpanā|4|
View original
लम्बाऽथ कटुकालाबूस्तुम्बी पिण्डफला तथा||३||
इक्ष्वाकुः फलिनी चैव प्रोच्यते तस्य कल्पना|४|
Adhikarana 3 (4) · Śloka 5
kāsaśvāsaviṣacchardijvarārtē kaphakarṣitē||4||
pratāmyati narē caiva vamanārthaṁ tadiṣyatē|5|
View original
कासश्वासविषच्छर्दिज्वरार्ते कफकर्षिते||४||
प्रताम्यति नरे चैव वमनार्थं तदिष्यते|५|
Adhikarana 4 (5-10) · Śloka 11
apuṣpasya pravālānāṁ muṣṭiṁ prādēśasammitam||5||
kṣīraprasthē śr̥taṁ dadyāt pittōdriktē kaphajvarē|
puṣpādiṣu ca catvāraḥ kṣīrē jīmūtakē yathā||6||
yōgā haritapāṇḍūnāṁ surāmaṇḍēna pañcamaḥ|
phalasvarasabhāgaṁ ca triguṇakṣīrasādhitam||7||
uraḥsthitē kaphē dadyāt svarabhēdē ca pīnasē|
jīrṇē madhyōddhr̥tē kṣīraṁ prakṣipēttadyadā dadhi||8||
jātaṁ syāt sakaphē kāsē śvāsē vamyāṁ ca tat pibēt|
ajākṣīrēṇa bījāni bhāvayēt pāyayēt ca||9||
viṣagulmōdaragranthigaṇḍēṣu ślīpadēṣu ca|
mastunā vā phalānmadhyaṁ pāṇḍukuṣṭhaviṣārditaḥ||10||
tēna takraṁ vipakvaṁ vā sakṣaudralavaṇaṁ pibēt|11|
View original
अपुष्पस्य प्रवालानां मुष्टिं प्रादेशसम्मितम्||५||
क्षीरप्रस्थे शृतं दद्यात् पित्तोद्रिक्ते कफज्वरे|
पुष्पादिषु च चत्वारः क्षीरे जीमूतके यथा||६||
योगा हरितपाण्डूनां सुरामण्डेन पञ्चमः|
फलस्वरसभागं च त्रिगुणक्षीरसाधितम्||७||
उरःस्थिते कफे दद्यात् स्वरभेदे च पीनसे|
जीर्णे मध्योद्धृते क्षीरं प्रक्षिपेत्तद्यदा दधि||८||
जातं स्यात् सकफे कासे श्वासे वम्यां च तत् पिबेत्|
अजाक्षीरेण बीजानि भावयेत् पाययेत् च||९||
विषगुल्मोदरग्रन्थिगण्डेषु श्लीपदेषु च|
मस्तुना वा फलान्मध्यं पाण्डुकुष्ठविषार्दितः||१०||
तेन तक्रं विपक्वं वा सक्षौद्रलवणं पिबेत्|११|
Adhikarana 5 (11) · Śloka 12
tumbyā phalarasaiḥ śuṣkaiḥ sapuṣpairavacūrṇitam||11||
chardayēnmālyamāghrāya gandhasampatsukhōcitaḥ|12|
View original
तुम्ब्या फलरसैः शुष्कैः सपुष्पैरवचूर्णितम्||११||
छर्दयेन्माल्यमाघ्राय गन्धसम्पत्सुखोचितः|१२|
Adhikarana 6 (12) · Śloka 13
bhakṣayēt phalamadhyaṁ vā guḍēna palalēna ca||12||
ikṣvākuphalatailaṁ vā siddhaṁ vā pūrvavadghr̥tam|13|
View original
भक्षयेत् फलमध्यं वा गुडेन पललेन च||१२||
इक्ष्वाकुफलतैलं वा सिद्धं वा पूर्ववद्घृतम्|१३|
Adhikarana 7 (13) · Śloka 14
pañcāśaddaśavr̥ddhāni phalādīnāṁ yathōttaram||13||
pibēdvimr̥dya bījāni kaṣāyēṣvāśataṁ pr̥thak|14|
View original
पञ्चाशद्दशवृद्धानि फलादीनां यथोत्तरम्||१३||
पिबेद्विमृद्य बीजानि कषायेष्वाशतं पृथक्|१४|
Adhikarana 8 (14) · Śloka 14
yaṣṭyāhvakōvidārādyairmuṣṭimantarnakhaṁ pibēt||14||
View original
यष्ट्याह्वकोविदाराद्यैर्मुष्टिमन्तर्नखं पिबेत्||१४||
Adhikarana 9 (15) · Śloka 15
kaṣāyaiḥ kōvidārādyairmātrāśca phalavat smr̥tāḥ|15|
View original
कषायैः कोविदाराद्यैर्मात्राश्च फलवत् स्मृताः|१५|
Adhikarana 10 (15-18) · Śloka 19
bilvamūlakaṣāyēṇa tumbībījāñjaliṁ pacēt||15||
pūtasyāsya trayō bhāgāścaturthaḥ phāṇitasya tu|
saghr̥tō bījabhāgaśca piṣṭānardhāṁśikāṁstathā ||16||
mahājālinijīmūtakr̥tavēdhanavatsakān|
taṁ lēhaṁ sādhayēddarvyā ghaṭṭayanmr̥dunā'gninā||17||
yāvat syāttantumattōyē patitaṁ tu na śīryatē|
taṁ lihanmātrayā lēhaṁ pramathyāṁ ca pibēdanu||18||
kalpa ēṣō'gnimanthādau catuṣkē pr̥thagucyatē|19|
View original
बिल्वमूलकषायेण तुम्बीबीजाञ्जलिं पचेत्||१५||
पूतस्यास्य त्रयो भागाश्चतुर्थः फाणितस्य तु|
सघृतो बीजभागश्च पिष्टानर्धांशिकांस्तथा ||१६||
महाजालिनिजीमूतकृतवेधनवत्सकान्|
तं लेहं साधयेद्दर्व्या घट्टयन्मृदुनाऽग्निना||१७||
यावत् स्यात्तन्तुमत्तोये पतितं तु न शीर्यते|
तं लिहन्मात्रया लेहं प्रमथ्यां च पिबेदनु||१८||
कल्प एषोऽग्निमन्थादौ चतुष्के पृथगुच्यते|१९|
Adhikarana 11 (19) · Śloka 20
śaktubhirvā pibēnmanthaṁ tumbīsvarasabhāvitaiḥ||19||
kaphajē'tha jvarē kāsē kaṇṭharōgēṣvarōcakē|20|
View original
शक्तुभिर्वा पिबेन्मन्थं तुम्बीस्वरसभावितैः||१९||
कफजेऽथ ज्वरे कासे कण्ठरोगेष्वरोचके|२०|
Adhikarana 12 (20) · Śloka 20
gulmē mēhē prasēkē ca kalkaṁ māṁsarasaiḥ pibēt|
naraḥ sādhu vamatyēvaṁ na ca daurbalyamaśnutē||20||
View original
गुल्मे मेहे प्रसेके च कल्कं मांसरसैः पिबेत्|
नरः साधु वमत्येवं न च दौर्बल्यमश्नुते||२०||
Adhikarana 13 (21-23) · Śloka 23
tatra ślōkāḥ- payasyaṣṭau surāmaṇḍa-mastu-takrēṣu ca trayaḥ|
ghrēyaṁ sapalalaṁ tailaṁ vardhamānāḥ phalēṣu ṣaṭ||21||
ghr̥tamēkaṁ kaṣāyēṣu navānyē madhukādiṣu|
aṣṭau vartikriyā lēhāḥ pañca manthō rasastathā||22||
yōgā ikṣvākukalpē tē catvāriṁśacca pañca ca|
uktā maharṣiṇā samyak prajānāṁ hitakāmyayā||23||
View original
तत्र श्लोकाः- पयस्यष्टौ सुरामण्ड-मस्तु-तक्रेषु च त्रयः|
घ्रेयं सपललं तैलं वर्धमानाः फलेषु षट्||२१||
घृतमेकं कषायेषु नवान्ये मधुकादिषु|
अष्टौ वर्तिक्रिया लेहाः पञ्च मन्थो रसस्तथा||२२||
योगा इक्ष्वाकुकल्पे ते चत्वारिंशच्च पञ्च च|
उक्ता महर्षिणा सम्यक् प्रजानां हितकाम्यया||२३||
Adhikarana puShpikA · Śloka 3
ityagnivēśakr̥tē tantrē carakapratisaṁskr̥tē'prāptē dr̥ḍhabalasampūritē kalpasthānē ikṣvākukalpō nāma tr̥tīyō'dhyāyaḥ||3||
View original
इत्यग्निवेशकृते तन्त्रे चरकप्रतिसंस्कृतेऽप्राप्ते दृढबलसम्पूरिते कल्पस्थाने इक्ष्वाकुकल्पो नाम तृतीयोऽध्यायः||३||