Adhikarana pratij~jA (1) · Śloka 1
athātō vamanavirēcanavyāpatsiddhināmā'dhyāyaṁ vyākhyāsyāmaḥ|
iti ha smāhurā''trēyādayō maharṣayaḥ||1||
View original
अथातो वमनविरेचनव्यापत्सिद्धिनामाऽध्यायं व्याख्यास्यामः|
इति ह स्माहुराऽऽत्रेयादयो महर्षयः||१||
Adhikarana pratikUlA gatiH adhogaM vamanaM tatropacArAshca (2) · Śloka 2
atikṣudhitēnā'timr̥dukōṣṭhēnā'lpaślēṣmaṇā durvamēna hīna- mātramatimātraṁ tīkṣṇamatiśītamajīrṇē vā pītaṁ vamanamadhō- gacchati|
tatrēpsitā'navāptirdōṣōtklēśaśca|
taṁ punarāśu snēhayitvā yaugakairmātrākālādyapēkṣaṁ vāmayēt|
vyāpa-tkarāṇi ca pūrvōktamatikramaṁ smaran pariharēt||2||
View original
अतिक्षुधितेनाऽतिमृदुकोष्ठेनाऽल्पश्लेष्मणा दुर्वमेन हीन- मात्रमतिमात्रं तीक्ष्णमतिशीतमजीर्णे वा पीतं वमनमधो- गच्छति|
तत्रेप्सिताऽनवाप्तिर्दोषोत्क्लेशश्च|
तं पुनराशु स्नेहयित्वा यौगकैर्मात्राकालाद्यपेक्षं वामयेत्|
व्याप-त्कराणि च पूर्वोक्तमतिक्रमं स्मरन् परिहरेत्||२||
Adhikarana UrdhvagaM virecanam (3) · Śloka 3
ajīrṇinaḥ ślēṣmavatō'tyuṣṇatīkṣṇalavaṇamatimātramahr̥dyaṁ vā virēcanamanyadvā bhēṣajamūrdhvaṁ pravarttatē|
tatra pūrvōktā vyāpat sādhanañca|
tata ūrdhvamapyuttiṣṭhati hr̥dyalēhavaṭaka- varjyamauṣadhaṁ na tr̥tīyamavacārayēt||3||
View original
अजीर्णिनः श्लेष्मवतोऽत्युष्णतीक्ष्णलवणमतिमात्रमहृद्यं वा विरेचनमन्यद्वा भेषजमूर्ध्वं प्रवर्त्तते|
तत्र पूर्वोक्ता व्यापत् साधनञ्च|
तत ऊर्ध्वमप्युत्तिष्ठति हृद्यलेहवटक- वर्ज्यमौषधं न तृतीयमवचारयेत्||३||
Adhikarana bhaktavatpAkAkhyAvyApattatropacArAshca (4) · Śloka 4
krūrakōṣṭhasyā'titīkṣṇā'gnēralpamalpavīryaṁ vā bhēṣajamūrdhvabhāgikamadhōbhāgikaṁ vā bhaktavadupaiti pākam|
tatra samudīrṇā dōṣā yathākālamanirhniyamāṇā vibhramaṁ kurvanti|
taṁ snigdhakōṣṭhamanalpamamandaṁ cauṣadhaṁ pāyayēt||4||
View original
क्रूरकोष्ठस्याऽतितीक्ष्णाऽग्नेरल्पमल्पवीर्यं वा भेषजमूर्ध्वभागिकमधोभागिकं वा भक्तवदुपैति पाकम्|
तत्र समुदीर्णा दोषा यथाकालमनिर्ह्नियमाणा विभ्रमं कुर्वन्ति|
तं स्निग्धकोष्ठमनल्पममन्दं चौषधं पाययेत्||४||
Adhikarana grathitAkhyA vyApattanopacArAshca (5) · Śloka 5
kaṣāyamalpamapratyagraṁ rūkṣaṁ vā bhēṣajamasnigdhasvinnēna vā pītaṁ śītōpacārēṇa vā stabdhaṁ dōṣavigrathitamayōgī bhavati|
tatra vamanē bhūyō vāmayēt|
virēcanē snigdhasvinnaṁ purarvirēca- yēt|
utkliṣṭabhūridōṣaṁ vā tr̥tīyē'hani|
ubhayōśca saṁśō- dhanayōrlavaṇatailābhyaktaṁ piṇḍaprastarābhyāṁ svēdayēt||5||
View original
कषायमल्पमप्रत्यग्रं रूक्षं वा भेषजमस्निग्धस्विन्नेन वा पीतं शीतोपचारेण वा स्तब्धं दोषविग्रथितमयोगी भवति|
तत्र वमने भूयो वामयेत्|
विरेचने स्निग्धस्विन्नं पुरर्विरेच- येत्|
उत्क्लिष्टभूरिदोषं वा तृतीयेऽहनि|
उभयोश्च संशो- धनयोर्लवणतैलाभ्यक्तं पिण्डप्रस्तराभ्यां स्वेदयेत्||५||
Adhikarana gauravAkhyA vyApattanopacArAshca (6) · Śloka 6
snigdhasvinnasya ca vamanamakr̥tvā virēcanaṁ pītavataḥ sāma- sya vā mr̥du vā viriktasyādhōbhāgē'tyarthagurustabdhō- daratā śūlōvātamūtrapurīṣasaṅaśca bhavati|
tamapyayōginaṁ samūtraistīkṣṇairāsthāpya jāṅgalarasaiśca bhōjayitvā phala- dārupippalīsiddhēna tailēnānuvāsya vātaharaiśca snēhairūpa- snēhya punastīkṣṇairvirēcayēt||6||
View original
स्निग्धस्विन्नस्य च वमनमकृत्वा विरेचनं पीतवतः साम- स्य वा मृदु वा विरिक्तस्याधोभागेऽत्यर्थगुरुस्तब्धो- दरता शूलोवातमूत्रपुरीषसङश्च भवति|
तमप्ययोगिनं समूत्रैस्तीक्ष्णैरास्थाप्य जाङ्गलरसैश्च भोजयित्वा फल- दारुपिप्पलीसिद्धेन तैलेनानुवास्य वातहरैश्च स्नेहैरूप- स्नेह्य पुनस्तीक्ष्णैर्विरेचयेत्||६||
Adhikarana doShotkleshAkhyA vyApattatropacArAshca (7) · Śloka 7
kaphōlbaṇasyātisnigdhasya gurukōṣṭhasya mandāgnērvā mr̥du- praṇītamauṣadhaṁ bhr̥śamutklēśya dōṣān jāḍyatandrādaurba- lyāṅgasādān janayati|
tacchīghramullikhēt|
laṅghanēna ca sandhukṣitāgniṁ punaḥ snigdhaṁ tīkṣṇōṣṇairviśōdhayēt||7||
View original
कफोल्बणस्यातिस्निग्धस्य गुरुकोष्ठस्य मन्दाग्नेर्वा मृदु- प्रणीतमौषधं भृशमुत्क्लेश्य दोषान् जाड्यतन्द्रादौर्ब- ल्याङ्गसादान् जनयति|
तच्छीघ्रमुल्लिखेत्|
लङ्घनेन च सन्धुक्षिताग्निं पुनः स्निग्धं तीक्ष्णोष्णैर्विशोधयेत्||७||
Adhikarana BRusha~a~adhmAnAKyA vyApattatropacArAshca (8) · Śloka 8
saśōṣānnāya vātaślēṣmavatē rūkṣāya sōdāvartāya mandāgnayē vā śītaṁ rūkṣaṁ vā dattamauṣadhaṁ bhr̥śamā''dhmānaṁ karōti|
tatra malasaṅgāt samunnahyatyudaramantaḥ śūlaṁ dr̥tivat pārśva yōrā''pūrṇatā śiraḥ pr̥ṣṭharujā śvāsakāsau pāyubasti- nistōdaśca bhavati|
tamudāvarttā''nāhahārā'bhyaṅgasvēdava- rtidīpanacūrṇabastikriyābhirupacarēt||8||
View original
सशोषान्नाय वातश्लेष्मवते रूक्षाय सोदावर्ताय मन्दाग्नये वा शीतं रूक्षं वा दत्तमौषधं भृशमाऽऽध्मानं करोति|
तत्र मलसङ्गात् समुन्नह्यत्युदरमन्तः शूलं दृतिवत् पार्श्व योराऽऽपूर्णता शिरः पृष्ठरुजा श्वासकासौ पायुबस्ति- निस्तोदश्च भवति|
तमुदावर्त्ताऽऽनाहहाराऽभ्यङ्गस्वेदव- र्तिदीपनचूर्णबस्तिक्रियाभिरुपचरेत्||८||
Adhikarana parikarttikAkhyA vyApattatropacArAshca (9) · Śloka 9
kṣāmēṇālpabalēna mr̥dukōṣṭhāgninā rūkṣēṇā'snigdhēna vā|
svinnēna sāmēna vā balavadauṣadhamupayuktaṁ sapittamanilaṁ pradūṣya parikarttikāmāpādayati|
tatra nābhibastigudamēḍhrē sadāhaparikarttanamanilasaṅgō viṣṭambhaśca|
taṁ kr̥ṣṇatilamadhukamadhuyuktaiḥ picchābastibhirā''- sthāpayēt|
kṣīrivr̥kṣaśr̥takṣīrēṇa vā|
śītāmbupariṣiktaṁ cainaṁ payasā bhuktavantaṁ ghr̥tamaṇḍēna yaṣṭīmadhukatailēna vā'nu- vāsayēt|
kṣāmasya ca madhurō br̥ṁhaṇaśca sarvō vidhiriṣṭaḥ|
sāmē laṅghanadīpanañca laghurūkṣōṣṇaṁ cā'nnapānam|
nirāmī- bhūtē'nubandhē laghukṣārāmlam|
savātē dadhisārāmlaṁ dāḍima- tvacā yuktaṁ bhōjanē pānē ca prayuñjīta|
sadāḍimarasaṁ ca sarpiḥ pibēduṣṇāmbunā vā tiladēvadārukalkam||9||
View original
क्षामेणाल्पबलेन मृदुकोष्ठाग्निना रूक्षेणाऽस्निग्धेन वा|
स्विन्नेन सामेन वा बलवदौषधमुपयुक्तं सपित्तमनिलं प्रदूष्य परिकर्त्तिकामापादयति|
तत्र नाभिबस्तिगुदमेढ्रे सदाहपरिकर्त्तनमनिलसङ्गो विष्टम्भश्च|
तं कृष्णतिलमधुकमधुयुक्तैः पिच्छाबस्तिभिराऽऽ- स्थापयेत्|
क्षीरिवृक्षशृतक्षीरेण वा|
शीताम्बुपरिषिक्तं चैनं पयसा भुक्तवन्तं घृतमण्डेन यष्टीमधुकतैलेन वाऽनु- वासयेत्|
क्षामस्य च मधुरो बृंहणश्च सर्वो विधिरिष्टः|
सामे लङ्घनदीपनञ्च लघुरूक्षोष्णं चाऽन्नपानम्|
निरामी- भूतेऽनुबन्धे लघुक्षाराम्लम्|
सवाते दधिसाराम्लं दाडिम- त्वचा युक्तं भोजने पाने च प्रयुञ्जीत|
सदाडिमरसं च सर्पिः पिबेदुष्णाम्बुना वा तिलदेवदारुकल्कम्||९||
Adhikarana parisrAvAkhyA vyApattatropacArAshca (10) · Śloka 10
krūrakōṣṭhasya bahudōṣasyā'lpamalpaguṇaṁ mr̥du snigdhaṁ vā śōdhanamavacāritamuktlēśya dōṣān na nirharati|
alpā- 'lpaṁ ca pittakaphasaṁsr̥ṣṭaṁ parisravati|
viṣṭambhagauravaśō- phakaṇḍūpāṇḍutāṅgasādagulmaśūlāni cāpādayati|
taṁ tiniśadhavā'śvatthakarṇapalāśabalāniryyūhairmadhuyu- ktairā''sthāpayēt|
upaśāntaparisrāvaṁ ca punarupasnigdhaṁ tīkṣṇaiḥ śōdhayēt|
śuddhē ca dīpanāṁścūrṇā''savāriṣṭādīn yōjayēt||10||
View original
क्रूरकोष्ठस्य बहुदोषस्याऽल्पमल्पगुणं मृदु स्निग्धं वा शोधनमवचारितमुक्त्लेश्य दोषान् न निर्हरति|
अल्पा- ऽल्पं च पित्तकफसंसृष्टं परिस्रवति|
विष्टम्भगौरवशो- फकण्डूपाण्डुताङ्गसादगुल्मशूलानि चापादयति|
तं तिनिशधवाऽश्वत्थकर्णपलाशबलानिर्य्यूहैर्मधुयु- क्तैराऽऽस्थापयेत्|
उपशान्तपरिस्रावं च पुनरुपस्निग्धं तीक्ष्णैः शोधयेत्|
शुद्धे च दीपनांश्चूर्णाऽऽसवारिष्टादीन् योजयेत्||१०||
Adhikarana pravAhikAkhyA vyApattatropacArAshca (11) · Śloka 11
pītauṣadhō yadā vēgamudīrayati nigr̥hṇāti vā tadā pravā- hikāsya jāyatē|
tasyāṁ sadāhaśūlaṁ sapicchaṁ śvētaṁ kr̥ṣṇaṁ raktaṁ vā bhr̥śaṁ pravāhamāṇaḥ kaphamupaviśati|
taṁ parisrāvavidhinōpacarēt||11||
View original
पीतौषधो यदा वेगमुदीरयति निगृह्णाति वा तदा प्रवा- हिकास्य जायते|
तस्यां सदाहशूलं सपिच्छं श्वेतं कृष्णं रक्तं वा भृशं प्रवाहमाणः कफमुपविशति|
तं परिस्रावविधिनोपचरेत्||११||
Adhikarana hRudgrahAkhyA vyApattatropacArAshca (12) · Śloka 12
pītauṣadhasya bhēṣajōdgāracchardyādīnāṁ nigrahādvātādayaḥ kupitā hr̥dayamupasr̥tya hr̥dgrahaṁ ghōramāvahanti|
tataḥ pradhānamarmōpatāpādvēdanābhiratyarthamā''turaḥ pīḍyatē|
mōhahidhmākāsalālāpārśvaśūlayutō vēpathumān naṣṭasaṁjñō dantān kaṭakaṭāyatyuddr̥ttākṣō jihvāṁ khādati|
taṁ hr̥dayōpasaraṇamā''huḥ|
tasmai bhiṣak śīghramamuhyannabhyaṅgapūrvaṁ dhānyasvēdēna parisvēdya tīkṣṇamavapīḍaṁ dadyāt|
yaṣṭīmadhukamiśrēṇa taṇḍulāmbunā vamanam|
kaṭubhirvā kaphōttarāya|
tatō dōṣaśēṣaṁ pācanīyaiḥ pācayēdyathādōṣōcchrayaṁ ca bastīn vitarēt||12||
View original
पीतौषधस्य भेषजोद्गारच्छर्द्यादीनां निग्रहाद्वातादयः कुपिता हृदयमुपसृत्य हृद्ग्रहं घोरमावहन्ति|
ततः प्रधानमर्मोपतापाद्वेदनाभिरत्यर्थमाऽऽतुरः पीड्यते|
मोहहिध्माकासलालापार्श्वशूलयुतो वेपथुमान् नष्टसंज्ञो दन्तान् कटकटायत्युद्दृत्ताक्षो जिह्वां खादति|
तं हृदयोपसरणमाऽऽहुः|
तस्मै भिषक् शीघ्रममुह्यन्नभ्यङ्गपूर्वं धान्यस्वेदेन परिस्वेद्य तीक्ष्णमवपीडं दद्यात्|
यष्टीमधुकमिश्रेण तण्डुलाम्बुना वमनम्|
कटुभिर्वा कफोत्तराय|
ततो दोषशेषं पाचनीयैः पाचयेद्यथादोषोच्छ्रयं च बस्तीन् वितरेत्||१२||
Adhikarana sarvA~ggagrahAkhyA vyApattanopacArAshca (13) · Śloka 13
asnigdhasvinnēnā'brahmacāriṇā vēgadhāriṇā mr̥dukōṣṭhēna sukumārēṇa vā rūkṣamauṣadhamatimātraṁ prayuktamativirēkādvāyuṁ kōpayati|
tēna sarvāṅgapragrahō bhavati|
tasya viśēṣātpārśva- pr̥ṣṭhaśrōṇimanyāmarmasu śūlamūrcchābhramakampastambhō nistōdō bhēda udvēṣṭanaṁ saṁjñānāśaśca syāt|
tamabhyajya dhānyaiḥ svēda- yitvā yaṣṭīmadhukavipakvēna tailēnānuvāsayēt|
vātaharaṁ cā'nnapānam||13||
View original
अस्निग्धस्विन्नेनाऽब्रह्मचारिणा वेगधारिणा मृदुकोष्ठेन सुकुमारेण वा रूक्षमौषधमतिमात्रं प्रयुक्तमतिविरेकाद्वायुं कोपयति|
तेन सर्वाङ्गप्रग्रहो भवति|
तस्य विशेषात्पार्श्व- पृष्ठश्रोणिमन्यामर्मसु शूलमूर्च्छाभ्रमकम्पस्तम्भो निस्तोदो भेद उद्वेष्टनं संज्ञानाशश्च स्यात्|
तमभ्यज्य धान्यैः स्वेद- यित्वा यष्टीमधुकविपक्वेन तैलेनानुवासयेत्|
वातहरं चाऽन्नपानम्||१३||
Adhikarana dhAtusrAvA~a~akhyA vyApattatropacArAshca (14) · Śloka 14
snighdasvinnasyā'timr̥dukōṣṭhasya kṣudhitasya vā tīkṣṇa- matibhūri vā prayuktamauṣadhaṁ sarvaśō nirhr̥tya malān dhātū- napi dravīkr̥tya visrāvayēdatiyōgēna|
taṁ śatadhautaghr̥tēnā- bhyajya kaṣāyasvāduśītaiḥ pradēhapariṣēkā'vagāhā'nnapānaiḥ śarkarāmadhumadbhiśca lēhaiḥ stambhayēt|
candanāñjanōśīra- cchāgā'sr̥kśītōdakairlājasaktūn pāyayēt|
picchābastīṁ- ścāsmai dadyānmadhuravargasiddhaṁ ca kṣīrasarpiḥ sarpirmaṇḍō'nuvāsanam|
raktapittavidhānaṁ ca kuryāt||14||
View original
स्निघ्दस्विन्नस्याऽतिमृदुकोष्ठस्य क्षुधितस्य वा तीक्ष्ण- मतिभूरि वा प्रयुक्तमौषधं सर्वशो निर्हृत्य मलान् धातू- नपि द्रवीकृत्य विस्रावयेदतियोगेन|
तं शतधौतघृतेना- भ्यज्य कषायस्वादुशीतैः प्रदेहपरिषेकाऽवगाहाऽन्नपानैः शर्करामधुमद्भिश्च लेहैः स्तम्भयेत्|
चन्दनाञ्जनोशीर- च्छागाऽसृक्शीतोदकैर्लाजसक्तून् पाययेत्|
पिच्छाबस्तीं- श्चास्मै दद्यान्मधुरवर्गसिद्धं च क्षीरसर्पिः सर्पिर्मण्डोऽनुवासनम्|
रक्तपित्तविधानं च कुर्यात्||१४||
Adhikarana vamanA~atiyoge visheShaH (15) · Śloka 15
viśēṣēṇa vamanā'tiyōgē saghr̥tasitākṣaudraṁ phalarasairmanthaṁ pibēt|
kṣīrivr̥kṣaśr̥ṅgasiddhāṁ vā samākṣikāṁ pēyāṁ kṣīraṁ vā saṁgrāhidravyasiddhaṁ ca kṣīraṁ bhōjanē'vacārayēt|
sōdgārāyāṁ ca chardyāṁ dhanikāmadhūkamadhurasamustā'ñjanāni madhunā lihyāt|
vāksaṅgē hanusaṅgē'nilārttau ca ghr̥tamāṁsa- rasasiddhāmalpataṇḍulāṁ pēyāṁ pibēt|
snēhasvēdau cā'va- cārayēt|
jihvāpravēśē snigdhāmlalavaṇān kavalagaṇḍūṣān hr̥dyāṁścā- ''jamāṁsarasān|
purataścā'sya phalānyamlāni khādayēt|
nirgatāṁ tu jihvāṁ tiladrākṣākalkaliptāṁ vyōṣalavaṇa- cūrṇapraghr̥ṣṭāṁ vā pravēśayēt|
akṣiṇī vyāvr̥ttē ghr̥tā'bhyaktē pīḍayēdvisaṁjñaṁ sāmavēṇugītaśabdān śrāvayēt||15||
View original
विशेषेण वमनाऽतियोगे सघृतसिताक्षौद्रं फलरसैर्मन्थं पिबेत्|
क्षीरिवृक्षशृङ्गसिद्धां वा समाक्षिकां पेयां क्षीरं वा संग्राहिद्रव्यसिद्धं च क्षीरं भोजनेऽवचारयेत्|
सोद्गारायां च छर्द्यां धनिकामधूकमधुरसमुस्ताऽञ्जनानि मधुना लिह्यात्|
वाक्सङ्गे हनुसङ्गेऽनिलार्त्तौ च घृतमांस- रससिद्धामल्पतण्डुलां पेयां पिबेत्|
स्नेहस्वेदौ चाऽव- चारयेत्|
जिह्वाप्रवेशे स्निग्धाम्ललवणान् कवलगण्डूषान् हृद्यांश्चा- ऽऽजमांसरसान्|
पुरतश्चाऽस्य फलान्यम्लानि खादयेत्|
निर्गतां तु जिह्वां तिलद्राक्षाकल्कलिप्तां व्योषलवण- चूर्णप्रघृष्टां वा प्रवेशयेत्|
अक्षिणी व्यावृत्ते घृताऽभ्यक्ते पीडयेद्विसंज्ञं सामवेणुगीतशब्दान् श्रावयेत्||१५||
Adhikarana virecanA~atiyoge visheShaH (16) · Śloka 16
virēcanā'tiyōgē taṇḍulā'mbhasā madhumiśrēṇa vamēt|
priyaṅgvādiñca taṇḍulōdakēna pibēd lōdhrarasāñjanadā- himatvacō vā|
sōmavalkakaṭphalōtpalasamaṅgāpadmakēsa- rāṇi vā|
kṣaudraśarkarāmadhukaudumbaratvacō vā|
raktāti sārakriyāṁ ca kurvīta|
gudaṁ niḥsr̥tamabhyajya svēdayitvā kaṣāyaiśca stambhayitvā pravēśayēt|
pūrvavacca vāksaṅgādīn sādhayēt||16||
View original
विरेचनाऽतियोगे तण्डुलाऽम्भसा मधुमिश्रेण वमेत्|
प्रियङ्ग्वादिञ्च तण्डुलोदकेन पिबेद् लोध्ररसाञ्जनदा- हिमत्वचो वा|
सोमवल्ककट्फलोत्पलसमङ्गापद्मकेस- राणि वा|
क्षौद्रशर्करामधुकौदुम्बरत्वचो वा|
रक्ताति सारक्रियां च कुर्वीत|
गुदं निःसृतमभ्यज्य स्वेदयित्वा कषायैश्च स्तम्भयित्वा प्रवेशयेत्|
पूर्ववच्च वाक्सङ्गादीन् साधयेत्||१६||
Adhikarana vamanavirecanA~atiyoge sAmAnyam (17) · Śloka 17
ubhayatra ca jīvaraktapittayōrjñānārthaṁ raktē śuklaṁ picu plōtaṁ vā kṣipēt|
tasminnāvānē kōṣṇāmbukṣālitaśuddhē jīvaraktam|
vivarṇē tu raktapittaṁ vidyāt|
annaṁ vā tadvimiśraṁ śunē kākāya vā dadyāt|
tasmin bhuktē jīvaṁ vadēdabhuktē pittam|
āmaraṇācca tasya tr̥ṇmūrchāmadārttasya kriyāṁ pittaghnī- matiyōgōktāṁ ca kuryāt|
ēṇādirudhiraṁ vā'tisruta- raktōktavidhinā sakṣaudraṁ śīghramupayuñjīta|
taddhi sadyō jīvamabhisandadhāti|
śyāmākāśmaryamadhūkadūrvōśīrairvā śr̥taṁ payō ghr̥tamaṇḍāñjanayuktaṁ śītaṁ bastau niṣēcayēt||17||
View original
उभयत्र च जीवरक्तपित्तयोर्ज्ञानार्थं रक्ते शुक्लं पिचु प्लोतं वा क्षिपेत्|
तस्मिन्नावाने कोष्णाम्बुक्षालितशुद्धे जीवरक्तम्|
विवर्णे तु रक्तपित्तं विद्यात्|
अन्नं वा तद्विमिश्रं शुने काकाय वा दद्यात्|
तस्मिन् भुक्ते जीवं वदेदभुक्ते पित्तम्|
आमरणाच्च तस्य तृण्मूर्छामदार्त्तस्य क्रियां पित्तघ्नी- मतियोगोक्तां च कुर्यात्|
एणादिरुधिरं वाऽतिस्रुत- रक्तोक्तविधिना सक्षौद्रं शीघ्रमुपयुञ्जीत|
तद्धि सद्यो जीवमभिसन्दधाति|
श्यामाकाश्मर्यमधूकदूर्वोशीरैर्वा शृतं पयो घृतमण्डाञ्जनयुक्तं शीतं बस्तौ निषेचयेत्||१७||
Adhikarana shoShavyApatsu pratIkAradikam (18) · Śloka 18
śēṣēṣvapi cā'samyakprayuktavamanavirēcanōpadravēṣu yathā- ''mayaṁ dōṣādīnapēkṣya pratikuryādbastivyāpat siddhiṁ cēkṣēta||18||
View original
शेषेष्वपि चाऽसम्यक्प्रयुक्तवमनविरेचनोपद्रवेषु यथा- ऽऽमयं दोषादीनपेक्ष्य प्रतिकुर्याद्बस्तिव्यापत् सिद्धिं चेक्षेत||१८||
Adhikarana vamanavirecanavyApadaH saMj~jAvisheShatvam (19) · Śloka 19
ēvamubhayatō bhāgē'pi śōdhanē yathāvasthamuttiṣṭhēta|
yā tu virēcanē parikarttikā tadvamanē kaṇṭhakṣaṇanam|
yadadhaḥ- parisravaḥ sa kaphaprasēkō yadadhaḥ pravāhaṇaṁ sa śuṣkōdgāra iti|
bhavati cātra||19||
View original
एवमुभयतो भागेऽपि शोधने यथावस्थमुत्तिष्ठेत|
या तु विरेचने परिकर्त्तिका तद्वमने कण्ठक्षणनम्|
यदधः- परिस्रवः स कफप्रसेको यदधः प्रवाहणं स शुष्कोद्गार इति|
भवति चात्र||१९||
Adhikarana uktArthasya shlokaiH saMgrahaH (20) · Śloka 20
asamyaksaṁskr̥taṁ jīrṇaṁ vyāpadyēttauṣadhaṁ dhruvam|
chardanaṁ na tu duśchardaṁ durvirēcyaṁ na rēcanam|
pāyayēdauṣadhaṁ bhūyastannihanti tathā hi tau|
yasyōrdhvaṁ kaphasaṁsr̥ṣṭaṁ pītaṁ yātyānulōmikam|
vamitaṁ kavalaiḥ śuddhaṁ laṅghitaṁ pāyayēttu tam|
vibaddhē'lpē cirāddōṣē sravatyuṣṇaṁ pibējjalam|
tēnādhmānaṁ vamistr̥ṣṇā vibandhaścā''śu śāmyati|
bhēṣajaṁ dōṣaruddhaṁ cēnnōrdhvaṁ nā'dhaḥ pravarttatē|
sōdgāraṁ sāṅgaśūlaṁ vā svēdaṁ tatrā'vacārayēt|
samyagviriktasyōdgārē bhēṣajaṁ kṣipramullikhēt|
ajīrṇamapravr̥ttau tu suśītaiḥ stambhayēd bhiṣak|
kadācicchlēṣmaṇā ruddhaṁ tiṣṭhatyurasi bhēṣajam|
kṣīṇē ślēṣmaṇi sāyāhnē rātrau vā tatpravarttatē|
rūkṣā'nāhārayōrjīrṇē tiṣṭhatyūrdhvaṁ gatē'pi vā|
vāyunā bhēṣajē tvanyat sasnēhalavaṇaṁ pibēt|
tr̥ṇmōhabhramamūrcchādyāḥ syurjīryati ca bhēṣajē|
pittaghnaṁ svādu śītaṁ ca bhēṣajaṁ tatra śasyatē|
lālāhr̥llāsaviṣṭambharōmaharṣāḥ kaphāvr̥tē|
bhēṣajaṁ tatra tīkṣṇōṣṇaṁ kaṭvādi kaphanuddhitam||20||
View original
असम्यक्संस्कृतं जीर्णं व्यापद्येत्तौषधं ध्रुवम्|
छर्दनं न तु दुश्छर्दं दुर्विरेच्यं न रेचनम्|
पाययेदौषधं भूयस्तन्निहन्ति तथा हि तौ|
यस्योर्ध्वं कफसंसृष्टं पीतं यात्यानुलोमिकम्|
वमितं कवलैः शुद्धं लङ्घितं पाययेत्तु तम्|
विबद्धेऽल्पे चिराद्दोषे स्रवत्युष्णं पिबेज्जलम्|
तेनाध्मानं वमिस्तृष्णा विबन्धश्चाऽऽशु शाम्यति|
भेषजं दोषरुद्धं चेन्नोर्ध्वं नाऽधः प्रवर्त्तते|
सोद्गारं साङ्गशूलं वा स्वेदं तत्राऽवचारयेत्|
सम्यग्विरिक्तस्योद्गारे भेषजं क्षिप्रमुल्लिखेत्|
अजीर्णमप्रवृत्तौ तु सुशीतैः स्तम्भयेद् भिषक्|
कदाचिच्छ्लेष्मणा रुद्धं तिष्ठत्युरसि भेषजम्|
क्षीणे श्लेष्मणि सायाह्ने रात्रौ वा तत्प्रवर्त्तते|
रूक्षाऽनाहारयोर्जीर्णे तिष्ठत्यूर्ध्वं गतेऽपि वा|
वायुना भेषजे त्वन्यत् सस्नेहलवणं पिबेत्|
तृण्मोहभ्रममूर्च्छाद्याः स्युर्जीर्यति च भेषजे|
पित्तघ्नं स्वादु शीतं च भेषजं तत्र शस्यते|
लालाहृल्लासविष्टम्भरोमहर्षाः कफावृते|
भेषजं तत्र तीक्ष्णोष्णं कट्वादि कफनुद्धितम्||२०||
Adhikarana adhyAyArthasaMgrahaH (21) · Śloka 21
pratikūlā gatiḥ pākō prathitatvaṁ sagauravam|
dōṣōtklēśō bhr̥śādhmānaṁ parikarttaḥ parisravaḥ|
pravāhikā hr̥dgrahaṇaṁ sarvagātraparigrahaḥ|
saha dhātusravēṇaitāḥ dvādaśōktāḥ sasādhanāḥ|
vyāpadō vidhivibhraṁ śād dvividhē'pi virēcanē||21||
View original
प्रतिकूला गतिः पाको प्रथितत्वं सगौरवम्|
दोषोत्क्लेशो भृशाध्मानं परिकर्त्तः परिस्रवः|
प्रवाहिका हृद्ग्रहणं सर्वगात्रपरिग्रहः|
सह धातुस्रवेणैताः द्वादशोक्ताः ससाधनाः|
व्यापदो विधिविभ्रं शाद् द्विविधेऽपि विरेचने||२१||
Adhikarana anuktavyApadAmavagamadik (22-23) · Śloka 23
utpadyamānāsu ca tāsu tāsu vyāpatsu saṁśōdhanavibhramēṇa|
diśā'nayaivā''śu yatēta siddhau jyōtirhi śāstraṁ nayadurnayānām||22||
iti vaidyapatisiṁhaguptasya sūnōrvāgbhaṭasya kr̥tāvaṣṭāṅga- saṁgrahasaṁhitāyāṁ kalpasthānē vamanavirēcana- vyāpatsiddhirnāma tr̥tīyō'dhyāyaḥ||23||
View original
उत्पद्यमानासु च तासु तासु व्यापत्सु संशोधनविभ्रमेण|
दिशाऽनयैवाऽऽशु यतेत सिद्धौ ज्योतिर्हि शास्त्रं नयदुर्नयानाम्||२२||
इति वैद्यपतिसिंहगुप्तस्य सूनोर्वाग्भटस्य कृतावष्टाङ्ग- संग्रहसंहितायां कल्पस्थाने वमनविरेचन- व्यापत्सिद्धिर्नाम तृतीयोऽध्यायः||२३||