Adhikarana aShTA~ggasaMgraha-shArIrasthAne-caturtho~adhyAyaH atha garbhavyApannAma caturtho~adhyAyaH pratij~jA (1) · Śloka 1
athātō garbhavyāpadaṁ vyākhyāsyāmaḥ|
iti ha smāhurātrēyādayō maharṣayaḥ||1||
View original
अथातो गर्भव्यापदं व्याख्यास्यामः|
इति ह स्माहुरात्रेयादयो महर्षयः||१||
Adhikarana garbhiNyAH sashUle puShpadarshane cikitsAkramaH (2) · Śloka 2
strī cēdāpannagarbhā parihāryyāṇyāsēvēta|
tataśca yasyāḥ bastipārśvaśrōṇiyōnimukhēṣu śūlaṁ puṣpadarśanaṁ ca syāt tāṁ mr̥dusukhaśiśirāstaraṇaśayanasthāmīṣadavanataśirasaṁ śītapradēhapariṣēkādibhirupācarēt||2||
View original
स्त्री चेदापन्नगर्भा परिहार्य्याण्यासेवेत|
ततश्च यस्याः बस्तिपार्श्वश्रोणियोनिमुखेषु शूलं पुष्पदर्शनं च स्यात् तां मृदुसुखशिशिरास्तरणशयनस्थामीषदवनतशिरसं शीतप्रदेहपरिषेकादिभिरुपाचरेत्||२||
Adhikarana cikitsAvisheShAH (3) · Śloka 3
tadyathā-sahasradhautēna sarpiṣā'dhōnābhēḥ sarvataḥ pradihyāt|
madhukasiddhasarpiṣā suśītēna picumāplāvya yōnisamīpē sthāpayēt|
gavyēna payasā madhukāmbunā nyagrōdhādikaṣāyēṇa va pariṣēcayēt|
paripītatatsvarasāni ca tailāni yōnau nidhāpayēt|
tacchr̥ṅgasiddhasya vā kṣīrasarpiṣaḥ picum||3||
View original
तद्यथा-सहस्रधौतेन सर्पिषाऽधोनाभेः सर्वतः प्रदिह्यात्|
मधुकसिद्धसर्पिषा सुशीतेन पिचुमाप्लाव्य योनिसमीपे स्थापयेत्|
गव्येन पयसा मधुकाम्बुना न्यग्रोधादिकषायेण व परिषेचयेत्|
परिपीततत्स्वरसानि च तैलानि योनौ निधापयेत्|
तच्छृङ्गसिद्धस्य वा क्षीरसर्पिषः पिचुम्||३||
Adhikarana garbhiNyAH raktAtisrAve cikitsA (4) · Śloka 4
atisravati tu raktē tata ēva akṣamātraṁ prāśayēt|
kēva lādēva vā kṣīrasarpiṣaḥ|
padmōtpalakumudakiñjalkaṁ ca samadhuśarkaraṁ lēhayēt|
dhātakīgairikisarjarasāñjanacūrṇaṁ vā madhunā|
nyagrōdhā ditvakpravālakalkaṁ vā|
śaśaiṇahariṇarudhiraṁ vā sakṣaudraṁ pāyayēt|
r̥ddhividārījīvantīrvā payasā|
nīlōtpala sitāpakvalōṣṭhacandanādi vā|
taṇḍulāmbuvāsārasānya tarēṇa|
gandhapriyaṅgusitōtpalaśālūkōdumbaraśalāṭunya grōdhaśr̥ṅgāni vā''jēna payasā|
kaśērukamr̥ṇālakaśr̥ṅgāṭakakāśmaryaparuṣakadrākṣāsāri vāprapauṇḍarīkānantōtpalakadambabījakvāthēna vā śarka rāmadhumadhurēṇa śālicūrṇam|
jīvanīyaśr̥taṁ vā kṣīram|
balātibalāśāliṣaṣṭikēkṣumūlakākōlīśr̥tēna payasā samadhuśarkarēṇa raktaśālyōdanaṁ suśītaṁ bhōjayēt|
śīta vīryyajāṅgalarasēna vā|
raktapittakriyāśca śōdhanavarjyāḥ prayuñjīta|
saumyāśca manō'nukūlāḥ kathāḥ||4||
View original
अतिस्रवति तु रक्ते तत एव अक्षमात्रं प्राशयेत्|
केव लादेव वा क्षीरसर्पिषः|
पद्मोत्पलकुमुदकिञ्जल्कं च समधुशर्करं लेहयेत्|
धातकीगैरिकिसर्जरसाञ्जनचूर्णं वा मधुना|
न्यग्रोधा दित्वक्प्रवालकल्कं वा|
शशैणहरिणरुधिरं वा सक्षौद्रं पाययेत्|
ऋद्धिविदारीजीवन्तीर्वा पयसा|
नीलोत्पल सितापक्वलोष्ठचन्दनादि वा|
तण्डुलाम्बुवासारसान्य तरेण|
गन्धप्रियङ्गुसितोत्पलशालूकोदुम्बरशलाटुन्य ग्रोधशृङ्गानि वाऽऽजेन पयसा|
कशेरुकमृणालकशृङ्गाटककाश्मर्यपरुषकद्राक्षासारि वाप्रपौण्डरीकानन्तोत्पलकदम्बबीजक्वाथेन वा शर्क रामधुमधुरेण शालिचूर्णम्|
जीवनीयशृतं वा क्षीरम्|
बलातिबलाशालिषष्टिकेक्षुमूलकाकोलीशृतेन पयसा समधुशर्करेण रक्तशाल्योदनं सुशीतं भोजयेत्|
शीत वीर्य्यजाङ्गलरसेन वा|
रक्तपित्तक्रियाश्च शोधनवर्ज्याः प्रयुञ्जीत|
सौम्याश्च मनोऽनुकूलाः कथाः||४||
Adhikarana shoNitasrAvaM vinA bastyAdi shUle cikitsA (5) · Śloka 5
adr̥ṣṭaśōṇitāṁ tu madhukapayasyāsuradārubhiḥ siddhaṁ payaḥ pāyayēt|
tāmravalyaśmantakaśatāvarīpayasyābhirvā|
vidāryyādigaṇēna vā|
śvadaṁṣṭrāsvarasakṣīrasiddhaṁ vā sarpiḥ|
palāṇḍurasasiddhaṁ vā sakṣaudram||5||
View original
अदृष्टशोणितां तु मधुकपयस्यासुरदारुभिः सिद्धं पयः पाययेत्|
ताम्रवल्यश्मन्तकशतावरीपयस्याभिर्वा|
विदार्य्यादिगणेन वा|
श्वदंष्ट्रास्वरसक्षीरसिद्धं वा सर्पिः|
पलाण्डुरससिद्धं वा सक्षौद्रम्||५||
Adhikarana trimAsaM yAvadasrasrutau garbhasyAsAdhyatvam (6) · Śloka 6
asampūrṇatrimāsāyāstu puṣpadarśanē garbhaḥ prāyō na tiṣṭha tyasañjātasāratvāt||6||
View original
असम्पूर्णत्रिमासायास्तु पुष्पदर्शने गर्भः प्रायो न तिष्ठ त्यसञ्जातसारत्वात्||६||
Adhikarana AmAnvaye puShpadarshane cikitsopakramaH (7) · Śloka 7
āmānvayē cōrdhvamapi viruddhōpakramatvāt|
tatra rūkṣaśī tāni prayuñjīta||7||
View original
आमान्वये चोर्ध्वमपि विरुद्धोपक्रमत्वात्|
तत्र रूक्षशी तानि प्रयुञ्जीत||७||
Adhikarana tatra cikitsAvidhiH (8) · Śloka 8
tadyathā-prāgupavāsaṁ tatō durālabhāmr̥tōśīraparpaṭaka ghanacandanātiviṣābalākaṭvaṅgadhānyākakvāthapānam|
tr̥ṇadhānyaśāliṣaṣṭikapēyāmaśanaṁ ca mudgādiyūṣaiḥ|
jitē tvāmē snigdhaśītāni pūrvavat||8||
View original
तद्यथा-प्रागुपवासं ततो दुरालभामृतोशीरपर्पटक घनचन्दनातिविषाबलाकट्वङ्गधान्याकक्वाथपानम्|
तृणधान्यशालिषष्टिकपेयामशनं च मुद्गादियूषैः|
जिते त्वामे स्निग्धशीतानि पूर्ववत्||८||
Adhikarana AmagarbhapAte cikitsA (9) · Śloka 9
āmagarbhē tu patitē madyānāmanyatamaṁ sāmarthyataḥ pāyayēt|
garbhakōṣṭhaviśuddhyarthamartivismaraṇārthañca|
amadyapāṁ pāca nīyadravyōpahitābhiḥ snēhalavaṇavarjyābhiḥ satilābhi ruddālakādiyavāgūbhirupācarēd yāvantō māsāstāvantya hānīti|
tataḥ prīṇanairbalānurakṣibhirasnēhairāhārairādōṣadhātuklēda śuddhēḥ|
āmagarbhaśēṣēṇa hi punaḥ punarakuśalamanuṣajyēta|
tasmāt tīkṣṇairanavaśēṣayannupācarēt|
tataḥ paraṁ snēhapānai rbastibhirāhāraiśca dīpanīyapācanīyajīvanīyabr̥ṁhaṇīya madhuravātaharairiti||9||
View original
आमगर्भे तु पतिते मद्यानामन्यतमं सामर्थ्यतः पाययेत्|
गर्भकोष्ठविशुद्ध्यर्थमर्तिविस्मरणार्थञ्च|
अमद्यपां पाच नीयद्रव्योपहिताभिः स्नेहलवणवर्ज्याभिः सतिलाभि रुद्दालकादियवागूभिरुपाचरेद् यावन्तो मासास्तावन्त्य हानीति|
ततः प्रीणनैर्बलानुरक्षिभिरस्नेहैराहारैरादोषधातुक्लेद शुद्धेः|
आमगर्भशेषेण हि पुनः पुनरकुशलमनुषज्येत|
तस्मात् तीक्ष्णैरनवशेषयन्नुपाचरेत्|
ततः परं स्नेहपानै र्बस्तिभिराहारैश्च दीपनीयपाचनीयजीवनीयबृंहणीय मधुरवातहरैरिति||९||
Adhikarana garbhasyopaviShTakopashuShkakasambhavahetuH (10) · Śloka 10
yasyāḥ punarmahati jātasārē garbhē varjyānāmavarjanāt puṣpa darśanaṁ syādanyadvā yōnisravaṇam|
tasyāstannimittaṁ vāyuḥ prakupitaḥ pittaślēṣmāṇau parigr̥hya garbhasya rasavahāṁ nāḍīṁ pratipīḍyāvatiṣṭhatē|
tatō nāḍyāṁ dōṣaiḥ kulyāyāmiva vahanādgarbhō vr̥ddhimanāpnuvannupaviśatyupaśuṣyati vā||10||
View original
यस्याः पुनर्महति जातसारे गर्भे वर्ज्यानामवर्जनात् पुष्प दर्शनं स्यादन्यद्वा योनिस्रवणम्|
तस्यास्तन्निमित्तं वायुः प्रकुपितः पित्तश्लेष्माणौ परिगृह्य गर्भस्य रसवहां नाडीं प्रतिपीड्यावतिष्ठते|
ततो नाड्यां दोषैः कुल्यायामिव वहनाद्गर्भो वृद्धिमनाप्नुवन्नुपविशत्युपशुष्यति वा||१०||
Adhikarana upaviShTakagarbhalakShaNam (11) · Śloka 11
tatra yasyāḥ kādācitkārttavaparisrāvāvalpau ca dr̥śyētē satataṁ ca garbhaḥ prāptāt parimāṇādaparihīyamāna ēva sphurati|
na ca kukṣirvivardhatē, tamupaviṣṭakamityā cakṣatē||11||
View original
तत्र यस्याः कादाचित्कार्त्तवपरिस्रावावल्पौ च दृश्येते सततं च गर्भः प्राप्तात् परिमाणादपरिहीयमान एव स्फुरति|
न च कुक्षिर्विवर्धते, तमुपविष्टकमित्या चक्षते||११||
Adhikarana upashuShkakagarbhalakShaNam (12) · Śloka 12
yadā tu pratimāsamārttavaṁ pratyahaṁ vā parisravaṇaṁ nātyalpaṁ ca tathā parihīyamāṇō garbhaścirāt kiñcit spandatē|
kukṣiśca vr̥ddhō'pi parihīyatē|
tadupaśuṣkakaṁ nāgōdaraṁ ca||12||
View original
यदा तु प्रतिमासमार्त्तवं प्रत्यहं वा परिस्रवणं नात्यल्पं च तथा परिहीयमाणो गर्भश्चिरात् किञ्चित् स्पन्दते|
कुक्षिश्च वृद्धोऽपि परिहीयते|
तदुपशुष्ककं नागोदरं च||१२||
Adhikarana upaviShTakanAgodarayoH prasavakAlanishcayaH (13) · Śloka 13
tau tu māturāhāratējasā'lpēnāpyāyyamānau yadā puṣṭau syātāṁ kēśadaśanādiyuktau|
tadā varṣagaṇairapi pramadā prasūyēta ēva||13||
View original
तौ तु मातुराहारतेजसाऽल्पेनाप्याय्यमानौ यदा पुष्टौ स्यातां केशदशनादियुक्तौ|
तदा वर्षगणैरपि प्रमदा प्रसूयेत एव||१३||
Adhikarana vAtikopaviShTakanAgodarayorlakShaNAni (14) · Śloka 14
tatra vātēnōpaviṣṭakōpaśuṣkakayōrvāyuḥ pratihanyatē|
sa śabdaṁ phēnilaṁ vicchinnaṁ śakr̥dupavēśyatē|
mūtramuparudhyatē|
kaṭīpr̥ṣṭhahr̥dayēṣu vēdanā|
jr̥mbhā, nidrānāśō'bhīkṣṇaṁ prati śyāyaḥ, śuṣkakāsaḥ, sādaḥ, kṣvēḍētē iva karṇau, tudyētē iva śaṅkhau|
pipīlikābhiriva saṁsr̥jyatē śarīraṁ pari kr̥ntanniva vāyurbhramati kukṣau tama iva pravēśyatē|
duḥkhē nānnasya jaraṇam|
aharahaḥ parihāniḥ|
sphuṭitavivarṇa paruṣatvaktvaṁ ca bhavati||14||
View original
तत्र वातेनोपविष्टकोपशुष्ककयोर्वायुः प्रतिहन्यते|
स शब्दं फेनिलं विच्छिन्नं शकृदुपवेश्यते|
मूत्रमुपरुध्यते|
कटीपृष्ठहृदयेषु वेदना|
जृम्भा, निद्रानाशोऽभीक्ष्णं प्रति श्यायः, शुष्ककासः, सादः, क्ष्वेडेते इव कर्णौ, तुद्येते इव शङ्खौ|
पिपीलिकाभिरिव संसृज्यते शरीरं परि कृन्तन्निव वायुर्भ्रमति कुक्षौ तम इव प्रवेश्यते|
दुःखे नान्नस्य जरणम्|
अहरहः परिहानिः|
स्फुटितविवर्ण परुषत्वक्त्वं च भवति||१४||
Adhikarana paittikopaviShTakanAgodararyorlakShaNAni (15) · Śloka 15
pittēna tāmraharitamupavēśyatē|
dhūmakō'mlakaśchardimūrcchā kṣihr̥dayadāhaḥ|
pītaraktagōmūtrābhanētramūtranakhatvaktvaṁ kā lī durbalā nityaśūnā ca nārī bhavati||15||
View original
पित्तेन ताम्रहरितमुपवेश्यते|
धूमकोऽम्लकश्छर्दिमूर्च्छा क्षिहृदयदाहः|
पीतरक्तगोमूत्राभनेत्रमूत्रनखत्वक्त्वं का ली दुर्बला नित्यशूना च नारी भवति||१५||
Adhikarana shlaiShmikopaviShTakanAgodarayorlakShaNAni (16) · Śloka 16
ślēṣmaṇā madhurāsyatvamutklēśaḥ ślēṣmōdvamanaṁ bhaktadvēṣaḥ śvētahastapādanētratā kāsaḥ śvāsaśca||16||
View original
श्लेष्मणा मधुरास्यत्वमुत्क्लेशः श्लेष्मोद्वमनं भक्तद्वेषः श्वेतहस्तपादनेत्रता कासः श्वासश्च||१६||
Adhikarana upaviShTakanAgodarayoH sAmAnyA cikitsA (17) · Śloka 17
tayōrjīvanīyabr̥ṁhaṇīyamadhurauṣasiddhānāṁ sarpiṣāmupayōgaḥ|
tathā payasāṁ rasānāmāmagarbhāṇāṁ ca garbhavr̥ddhikaraḥ|
tathā sambhōjanamētairēva ca ghr̥tādibhiḥ|
subhikṣāyā abhīkṣṇaṁ yānavāhanāpavarjjanabr̥ṁhaṇairupapādanam||17||
View original
तयोर्जीवनीयबृंहणीयमधुरौषसिद्धानां सर्पिषामुपयोगः|
तथा पयसां रसानामामगर्भाणां च गर्भवृद्धिकरः|
तथा सम्भोजनमेतैरेव च घृतादिभिः|
सुभिक्षाया अभीक्ष्णं यानवाहनापवर्ज्जनबृंहणैरुपपादनम्||१७||
Adhikarana vAtikopaviShTakanAgodara yoshcikitsA (18) · Śloka 18
atha viśēṣēṇa vātē pūrvamēva saindhavōpahitaṁ kṣīrabastiṁ dattvā śītōdakasnātāṁ mr̥du śālyōdanaṁ bhōjayēt|
tatō vidāryyādigaṇasādhitēna sarpiṣā'nuvāsayēt|
nivātaṁ ca sēvēta||18||
View original
अथ विशेषेण वाते पूर्वमेव सैन्धवोपहितं क्षीरबस्तिं दत्त्वा शीतोदकस्नातां मृदु शाल्योदनं भोजयेत्|
ततो विदार्य्यादिगणसाधितेन सर्पिषाऽनुवासयेत्|
निवातं च सेवेत||१८||
Adhikarana paittikopaviShTakanAgodarayoshcikitsA (19) · Śloka 19
pittē madhukavidārīniryyūhasiddhaṁ payaḥ pibēt|
tisraḥ sthūlakukkuṭīrnistuṣamāṣāḍhakaṁ ca kṣīrōdakēnōlūkhalē saṁkṣudya tadrasēna sarpiṣā ca tittirikapiñjalānyatararasaṁ sādhayitvā pāyayēdupaviṣṭakavivardhanārthamupaśuṣkakabr̥ṁha ṇārthaṁ ca|
ajāsarpiṣā kṣīrēṇa jīvanīyaiśca saṁskr̥tāṁ yavāgūṁ pibēt|
payasyā kākōlīdvayasuniṣaṇḍakakalkēna payasā ca sarpirvipācayēt|
tatkālyaṁ kṣīrānupānamupayuñjīta|
āma- garbharasēna cāśnīyāt|
tānēva ca tatra bhr̥ṣṭān bhakṣayēt|
jalacaramāṁsāni ca||19||
View original
पित्ते मधुकविदारीनिर्य्यूहसिद्धं पयः पिबेत्|
तिस्रः स्थूलकुक्कुटीर्निस्तुषमाषाढकं च क्षीरोदकेनोलूख़ले संक्षुद्य तद्रसेन सर्पिषा च तित्तिरिकपिञ्जलान्यतररसं साधयित्वा पाययेदुपविष्टकविवर्धनार्थमुपशुष्ककबृंह णार्थं च|
अजासर्पिषा क्षीरेण जीवनीयैश्च संस्कृतां यवागूं पिबेत्|
पयस्या काकोलीद्वयसुनिषण्डककल्केन पयसा च सर्पिर्विपाचयेत्|
तत्काल्यं क्षीरानुपानमुपयुञ्जीत|
आम- गर्भरसेन चाश्नीयात्|
तानेव च तत्र भृष्टान् भक्षयेत्|
जलचरमांसानि च||१९||
Adhikarana shlaiShmikopaviShTakanA godarayoshcikitsA (20) · Śloka 20
kaphē tvānūpaudakapiśitōpadaṁśāmacchasurāṁ trirātraṁ pañcarātraṁ saptarātraṁ vā pibēt|
tilamudgamāṣalavaṇabilvapātraiḥ|
pañcabhirghr̥tapātraṁ saṁyōjya svanuguptaṁ nidhāpayēt|
tataḥ prātaḥ piṇḍaṁ bilvamātraṁ śr̥taśītacchāgadugdhanupānaṁ vā'śnīyāt|
atraiva vā badara cūrṇapātramapi nidadhyāt||20||
View original
कफे त्वानूपौदकपिशितोपदंशामच्छसुरां त्रिरात्रं पञ्चरात्रं सप्तरात्रं वा पिबेत्|
तिलमुद्गमाषलवणबिल्वपात्रैः|
पञ्चभिर्घृतपात्रं संयोज्य स्वनुगुप्तं निधापयेत्|
ततः प्रातः पिण्डं बिल्वमात्रं शृतशीतच्छागदुग्धनुपानं वाऽश्नीयात्|
अत्रैव वा बदर चूर्णपात्रमपि निदध्यात्||२०||
Adhikarana garbhasya sarvathA avRuddhau tatpAtanam (21) · Śloka 21
ēvamavr̥ddhau tīkṣṇairvirēcayēdaparāpātanīyaiśca pātayēt||21||
View original
एवमवृद्धौ तीक्ष्णैर्विरेचयेदपरापातनीयैश्च पातयेत्||२१||
Adhikarana lInagarbhalakShaNam (22) · Śloka 22
yasyāḥ punarvātōpasr̥ṣṭasrōtasi līnō garbhaḥ prasuptō na spandatē taṁ līnamityāhuḥ||22||
View original
यस्याः पुनर्वातोपसृष्टस्रोतसि लीनो गर्भः प्रसुप्तो न स्पन्दते तं लीनमित्याहुः||२२||
Adhikarana lInagarbhacikitsA (23) · Śloka 23
tatra śyēnōtkrōśagōmatsyagōdhāśikhikukkuṭatittirīṇā manyatamasya rasēna bhūrisarpiṣkēṇa māṣayūṣēṇa vā ghr̥tā ḍhyēna raktaśālyōdanaṁ bhōjayēt|
saktūn vā tilamā ṣabilvaśalāṭuyuktān payasa pāyayēt mēdyamāṁsōpadaṁśaṁ vā mārdvīkam|
tailēna cābhīkṣṇamudaravaṅkṣaṇōrukaṭī pārśvapr̥ṣṭhānyabhyajyāt|
muhurmuhuścaināṁ harṣayēt|
pūrvōktaṁ cēkṣēta||23||
View original
तत्र श्येनोत्क्रोशगोमत्स्यगोधाशिखिकुक्कुटतित्तिरीणा मन्यतमस्य रसेन भूरिसर्पिष्केण माषयूषेण वा घृता ढ्येन रक्तशाल्योदनं भोजयेत्|
सक्तून् वा तिलमा षबिल्वशलाटुयुक्तान् पयस पाययेत् मेद्यमांसोपदंशं वा मार्द्वीकम्|
तैलेन चाभीक्ष्णमुदरवङ्क्षणोरुकटी पार्श्वपृष्ठान्यभ्यज्यात्|
मुहुर्मुहुश्चैनां हर्षयेत्|
पूर्वोक्तं चेक्षेत||२३||
Adhikarana udAvartacikitsA (24) · Śloka 24
yasyāḥ punarudāvartavibandhaḥ syāttāṁ vātaharasnigdhānna pānairupācarēt|
aṣṭamē tu māsē madhukasiddhēna tailēnānuvāsayēt|
tadasiddhau vīraṇaśālikuśakāśēkṣubālikāvētasaparivyādhamūlānāṁ bhūtīkānantākāśmaryaparūṣakamadhūkamadhukamr̥dvīkānāṁ ca payasā'rdhōdakēnōdgr̥hya rasaṁ tēna priyālabibhītakamajja tilakalkayuktēnēṣallavaṇōṣṇēna nirūhayēt|
vigata vibandhāṁ ca snātāśitāṁ sāyaṁ tēnaiva tailēnānuvāsayēt||24||
View original
यस्याः पुनरुदावर्तविबन्धः स्यात्तां वातहरस्निग्धान्न पानैरुपाचरेत्|
अष्टमे तु मासे मधुकसिद्धेन तैलेनानुवासयेत्|
तदसिद्धौ वीरणशालिकुशकाशेक्षुबालिकावेतसपरिव्याधमूलानां भूतीकानन्ताकाश्मर्यपरूषकमधूकमधुकमृद्वीकानां च पयसाऽर्धोदकेनोद्गृह्य रसं तेन प्रियालबिभीतकमज्ज तिलकल्कयुक्तेनेषल्लवणोष्णेन निरूहयेत्|
विगत विबन्धां च स्नाताशितां सायं तेनैव तैलेनानुवासयेत्||२४||
Adhikarana udAvartepekShAyAM vyApat (25) · Śloka 25
udāvartō hi samupēkṣitaḥ sahasā sagarbhāṁ garbhiṇīmati pātayēt||25||
View original
उदावर्तो हि समुपेक्षितः सहसा सगर्भां गर्भिणीमति पातयेत्||२५||
Adhikarana AmagarbhasrAvahetavaH (26) · Śloka 26
yasyāḥ punaratimātradōṣōpacayādyathōktairvā vyavā yādibhiranyairvā vyādhibhiḥ pūrvōpacitēna vā jananyapa tyayōḥ karmaṇā bandhanānmucyatē garbhaḥ phalamiva vr̥ntā tsamuktabandhanō garbhaśayyāmatikramya kr̥taplīhāntravi varairavasraṁsamānaḥ kōṣṭhasaṁkṣōbhamāpādayati|
tataḥ kōṣṭha saṁkṣōbhādvāyurapānō mūḍhaḥ kukṣibastipārśvōdarayōniśūlā nāhaviṇmūtrasaṅgānāpādya garbhaṁ cyāvayati taruṇaṁ śōṇita bhāvēna|
sō'bhihitaḥ prāk||26||
View original
यस्याः पुनरतिमात्रदोषोपचयाद्यथोक्तैर्वा व्यवा यादिभिरन्यैर्वा व्याधिभिः पूर्वोपचितेन वा जनन्यप त्ययोः कर्मणा बन्धनान्मुच्यते गर्भः फलमिव वृन्ता त्समुक्तबन्धनो गर्भशय्यामतिक्रम्य कृतप्लीहान्त्रवि वरैरवस्रंसमानः कोष्ठसंक्षोभमापादयति|
ततः कोष्ठ संक्षोभाद्वायुरपानो मूढः कुक्षिबस्तिपार्श्वोदरयोनिशूला नाहविण्मूत्रसङ्गानापाद्य गर्भं च्यावयति तरुणं शोणित भावेन|
सोऽभिहितः प्राक्||२६||
Adhikarana mRutagarbhAyA lakShaNam (27) · Śloka 27
vivr̥ddhē tu garbhē stabdhaṁ stimitaṁ śītamaśmagarbhamivōdara mābhāti|
śūlamadhikamupajāyatē|
na ca spandatē garbhō nā''vyaḥ prādurbhavanti|
na sravati yōnirakṣiṇī cāsyāḥ sraṁsyētē|
tathā bhr̥śamaratiparītā vyathatē'nyathā cēṣṭatē tāmyati bhrāmyati rōdityaharniśam|
na svapiti|
pūtyu cchvāsā kr̥cchrācchvasityatikaṣṭaṁ prāṇiti|
jakṣitī tyēvaṁvidhāṁ striyaṁ mr̥tagarbhāṁ vidyāt||27||
View original
विवृद्धे तु गर्भे स्तब्धं स्तिमितं शीतमश्मगर्भमिवोदर माभाति|
शूलमधिकमुपजायते|
न च स्पन्दते गर्भो नाऽऽव्यः प्रादुर्भवन्ति|
न स्रवति योनिरक्षिणी चास्याः स्रंस्येते|
तथा भृशमरतिपरीता व्यथतेऽन्यथा चेष्टते ताम्यति भ्राम्यति रोदित्यहर्निशम्|
न स्वपिति|
पूत्यु च्छ्वासा कृच्छ्राच्छ्वसित्यतिकष्टं प्राणिति|
जक्षिती त्येवंविधां स्त्रियं मृतगर्भां विद्यात्||२७||
Adhikarana mUDhagarbhalakShaNam (28) · Śloka 28
taṁ tu garbhaṁ kadācidasamyagapatyapathamanēkadhā pratipannaṁ viguṇēnēva vāyunā pīḍitaṁ mōhitaṁ ca mūḍhagarbhamityāhuḥ|
viguṇānilapratipīḍanavaicitryādasaṅkhyagatiṁ ca||28||
View original
तं तु गर्भं कदाचिदसम्यगपत्यपथमनेकधा प्रतिपन्नं विगुणेनेव वायुना पीडितं मोहितं च मूढगर्भमित्याहुः|
विगुणानिलप्रतिपीडनवैचित्र्यादसङ्ख्यगतिं च||२८||
Adhikarana mUDhagarbhagatayaH sthAnAni ca (29) · Śloka 29
samāsatastu trividhā gatirurdhvā, tiryyaṅ, nyubjā ca|
saṁsthānāni punaraṣṭau|
tānyatraivōttaratra vakṣyantē||29||
View original
समासतस्तु त्रिविधा गतिरुर्ध्वा, तिर्य्यङ्, न्युब्जा च|
संस्थानानि पुनरष्टौ|
तान्यत्रैवोत्तरत्र वक्ष्यन्ते||२९||
Adhikarana asAdhyamUDhagarbhAlakShaNam (30) · Śloka 30
tēṣu sarvēṣvapi viparītēndriyārthāmākṣēpayōnibhraṁśasaṁvaraṇa makkalaśvāsabhramābhipannāṁ śītagātrāṁ pūtyudgārāṁ ca varja yēt||30||
View original
तेषु सर्वेष्वपि विपरीतेन्द्रियार्थामाक्षेपयोनिभ्रंशसंवरण मक्कलश्वासभ्रमाभिपन्नां शीतगात्रां पूत्युद्गारां च वर्ज येत्||३०||
Adhikarana mRutagarbhashalyopekShAyAM vyApat (31) · Śloka 31
na tu kṣaṇamapyupēkṣēta garbhaśalyam|
tadvinirucchavāsī kr̥tyā''śu jananīṁ hanyāt||31||
View original
न तु क्षणमप्युपेक्षेत गर्भशल्यम्|
तद्विनिरुच्छवासी कृत्याऽऽशु जननीं हन्यात्||३१||
Adhikarana sacetanamUDhagarbhasya chedane vyApattatrAnuShTheya~jca (32) · Śloka 32
sacētanaśca garbhaḥ śastrēṇa vidāryyamāṇō viṣayamaṅgāni vikṣipēt|
tasmāt tatsaṅgē sūtyaḥ prayatēran purvōktāni ca mantrauṣadhāni prayuñjīta||32||
View original
सचेतनश्च गर्भः शस्त्रेण विदार्य्यमाणो विषयमङ्गानि विक्षिपेत्|
तस्मात् तत्सङ्गे सूत्यः प्रयतेरन् पुर्वोक्तानि च मन्त्रौषधानि प्रयुञ्जीत||३२||
Adhikarana garbhasa~ggasya traividhyam (33) · Śloka 33
trividhastu saṅgō bhavati|
śirasyaṁsē jaghanē vā|33|
View original
त्रिविधस्तु सङ्गो भवति|
शिरस्यंसे जघने वा|३३|
Adhikarana mUDhagarbhanirharaNantatra matAntarANi (33) · Śloka 33
mūḍhagarbhasya tu jarāyupātanasāmānyaṁ karmētyēkē|
mantrādika rmātharvavēdavihitamityēkē|
dr̥ṣṭakarmaṇā śalyahartrā śalyā haraṇamityēkē||33||
View original
मूढगर्भस्य तु जरायुपातनसामान्यं कर्मेत्येके|
मन्त्रादिक र्माथर्ववेदविहितमित्येके|
दृष्टकर्मणा शल्यहर्त्रा शल्या हरणमित्येके||३३||
Adhikarana garbhashastrakarmaNaH kaShTatamatvam (34) · Śloka 34
na tvataḥ kaṣṭatamamasti śastrakarma|
yatō yōniyakr̥tplī hāntragarbhāśayādīnāṁ madhyē tānanupahiṁsatā'sparśavatā śastra mavacāryyamutkarṣaṇavyāvartanōtkartanacchēdanabhēdanapīḍana rjūkaraṇāni caikēna pāṇinā kāryyāṇi||34||
View original
न त्वतः कष्टतममस्ति शस्त्रकर्म|
यतो योनियकृत्प्ली हान्त्रगर्भाशयादीनां मध्ये ताननुपहिंसताऽस्पर्शवता शस्त्र मवचार्य्यमुत्कर्षणव्यावर्तनोत्कर्तनच्छेदनभेदनपीडन र्जूकरणानि चैकेन पाणिना कार्य्याणि||३४||
Adhikarana mUDhagarbhe prANasaMshayerAshu shastramavacAryam (35) · Śloka 35
tasmādīśvaramāpr̥cchya paraṁ ca yatnamāsthāya tadvidyasahita stamupakramēt|
akriyāyāṁ dhruvaṁ maraṇam|
upakramē saṁśayaḥ|
tathōdarā'śmarīprabhr̥tīnapi||35||
View original
तस्मादीश्वरमापृच्छ्य परं च यत्नमास्थाय तद्विद्यसहित स्तमुपक्रमेत्|
अक्रियायां ध्रुवं मरणम्|
उपक्रमे संशयः|
तथोदराऽश्मरीप्रभृतीनपि||३५||
Adhikarana mUDhagarbhAharaNavidhiH (36) · Śloka 36
athōttānāyā vyābhugnasakthyā vastracumbalānnamitakaṭi pradēśāyāśca dhanvanāgavr̥ntikāśālmalīpicchāghr̥tairabhyajya hastaṁ yōniṁ ca garbhamāharēt||36||
View original
अथोत्तानाया व्याभुग्नसक्थ्या वस्त्रचुम्बलान्नमितकटि प्रदेशायाश्च धन्वनागवृन्तिकाशाल्मलीपिच्छाघृतैरभ्यज्य हस्तं योनिं च गर्भमाहरेत्||३६||
Adhikarana tatra prakArAntaranirdeshaH (37) · Śloka 37
tatra sakthibhyāmāgatasyānulōmamāñchanamēva|
ēkasakthi prapannasyētaraṁ sakthiṁ prasāryya|
sphigdēśāgatasya sphigdēśaṁ pratiṣidhyōrdhvamutkṣipya sakthinī prasāryya|
tiryyagāgatasya parighasyēvāparārdhamutkṣipya pūrvārdhamapatyapathaṁ pratyārjava mānīya|
pārśvāpavr̥ttaśirasōṁ'saṁ pratipīḍyōrdhvamutkṣipya śirō'patyapathamānīya|
bāhudvayaprapannasyōrdhvamutpīḍyā 'sau śirōmūlamānīya nirharēt||37||
View original
तत्र सक्थिभ्यामागतस्यानुलोममाञ्छनमेव|
एकसक्थि प्रपन्नस्येतरं सक्थिं प्रसार्य्य|
स्फिग्देशागतस्य स्फिग्देशं प्रतिषिध्योर्ध्वमुत्क्षिप्य सक्थिनी प्रसार्य्य|
तिर्य्यगागतस्य परिघस्येवापरार्धमुत्क्षिप्य पूर्वार्धमपत्यपथं प्रत्यार्जव मानीय|
पार्श्वापवृत्तशिरसोंऽसं प्रतिपीड्योर्ध्वमुत्क्षिप्य शिरोऽपत्यपथमानीय|
बाहुद्वयप्रपन्नस्योर्ध्वमुत्पीड्या ऽसौ शिरोमूलमानीय निर्हरेत्||३७||
Adhikarana shastradAraNArhamUDhagarbhalakShaNam (38) · Śloka 38
yastvābhugnamadhyaḥ pāṇipādaśirōbhiryōniṁ pratipadyatē|
yaścābhugna ēkēna pādēna yōniṁ dvitīyēna pāyum|
tau mūḍhau hastēnāhartumaśakyāviti śastramavacārayēt||38||
View original
यस्त्वाभुग्नमध्यः पाणिपादशिरोभिर्योनिं प्रतिपद्यते|
यश्चाभुग्न एकेन पादेन योनिं द्वितीयेन पायुम्|
तौ मूढौ हस्तेनाहर्तुमशक्याविति शस्त्रमवचारयेत्||३८||
Adhikarana tatra shastrAvadAraNavidhiH (39) · Śloka 39
atha striyamāśvāsya maṇḍalāgrēṇāṅguliśastrēṇa vā (śirō) vidāryya śirāḥ kapālānyāhr̥tya garbhaśaṅkunā gr̥hītvā cibukē tālunyurasi kakṣyāyāṁ vā'paharēt|
abhinnaśirasaṁ cākṣikūṭē gaṇḍē vā|
tathāsaṁsaktasyāṁsadēśē bāhuṁ chitvā|
dr̥tērivādhmātasya vātapūrṇamudaramavadāryya nirasyāntrāṇi śithilībhūtamāharēt|
jaghanasaktasya jaghanakapālāni dārayitvēti||39||
View original
अथ स्त्रियमाश्वास्य मण्डलाग्रेणाङ्गुलिशस्त्रेण वा (शिरो) विदार्य्य शिराः कपालान्याहृत्य गर्भशङ्कुना गृहीत्वा चिबुके तालुन्युरसि कक्ष्यायां वाऽपहरेत्|
अभिन्नशिरसं चाक्षिकूटे गण्डे वा|
तथासंसक्तस्यांसदेशे बाहुं छित्वा|
दृतेरिवाध्मातस्य वातपूर्णमुदरमवदार्य्य निरस्यान्त्राणि शिथिलीभूतमाहरेत्|
जघनसक्तस्य जघनकपालानि दारयित्वेति||३९||
Adhikarana (40) · Śloka 40
api ca- yadyadvāyuvaśādaṅgaṁ sajjēdgarbhasya khaṇḍaśaḥ|
tattacchitvā harētsamyagrakṣētrārīṁ ca yatnataḥ||40||
View original
अपि च- यद्यद्वायुवशादङ्गं सज्जेद्गर्भस्य खण्डशः|
तत्तच्छित्वा हरेत्सम्यग्रक्षेत्रारीं च यत्नतः||४०||
Adhikarana vyapagatagarbhashalyAyA upacArAH (41) · Śloka 41
athāpatantīmaparāṁ pātayētpūrvavadbhiṣak|
ēvaṁ nirhr̥taśalyāntu siñcēduṣṇēna vāriṇā|
dadyādabhyaktadēhāyai yōnau snēhapicuṁ tataḥ|
yōnirmr̥durbhavattēna śūlaṁ cāsyāḥ praśāmyati|
dīpyakātiviṣārāsnāhiṁgvēlāpañcakōlakāt|
cūrṇaṁ snēhēna kalkaṁ vā kvāthaṁ vā pāyayēttaḥ|
kaṭukātiviṣāpāṭhāśākatvaghiṅgutaijanīḥ|
tadvacca dōṣasyandārthaṁ vēdanōpaśamāya ca|
trirātramēvaṁ saptāhaṁ snēhamēva tataḥ pibēt|
sāyaṁ pibēdariṣṭaṁ ca tathā sukr̥tamāsavam|
śirīṣakakubhakvāthapicūnyōnau ca nikṣipēt|
upadravāśca yē'nyē syustānyathāsvamupācarēt|
payō vātaharaiḥ siddhaṁ daśāhaṁ bhōjanē hitam|
rasō daśāhaṁ ca paraṁ laghupathyālpabhōjanā|
snēhābhyaṅgaparā snēhān balātailādikān bhajēt|
ūrdhvañcaturbhyō māsēbhyaḥ sa kramēṇa sukhāni ca||41||
View original
अथापतन्तीमपरां पातयेत्पूर्ववद्भिषक्|
एवं निर्हृतशल्यान्तु सिञ्चेदुष्णेन वारिणा|
दद्यादभ्यक्तदेहायै योनौ स्नेहपिचुं ततः|
योनिर्मृदुर्भवत्तेन शूलं चास्याः प्रशाम्यति|
दीप्यकातिविषारास्नाहिंग्वेलापञ्चकोलकात्|
चूर्णं स्नेहेन कल्कं वा क्वाथं वा पाययेत्तः|
कटुकातिविषापाठाशाकत्वघिङ्गुतैजनीः|
तद्वच्च दोषस्यन्दार्थं वेदनोपशमाय च|
त्रिरात्रमेवं सप्ताहं स्नेहमेव ततः पिबेत्|
सायं पिबेदरिष्टं च तथा सुकृतमासवम्|
शिरीषककुभक्वाथपिचून्योनौ च निक्षिपेत्|
उपद्रवाश्च येऽन्ये स्युस्तान्यथास्वमुपाचरेत्|
पयो वातहरैः सिद्धं दशाहं भोजने हितम्|
रसो दशाहं च परं लघुपथ्याल्पभोजना|
स्नेहाभ्यङ्गपरा स्नेहान् बलातैलादिकान् भजेत्|
ऊर्ध्वञ्चतुर्भ्यो मासेभ्यः स क्रमेण सुखानि च||४१||
Adhikarana balAtailam (42) · Śloka 42
atha balātailamupadēkṣyāmaḥ|
balāmūlākaṣāyasya bhāgāḥ ṣaṭ|
tāvanta ēva payasō yavakōlakulatthadaśamūlaka ṣāyasya bhāgō bhāgaścaturdaśastailasya|
tatsarvamaikadhyaṁ kr̥tva ślakṣṇapiṣṭāni cāvāpya kākōlīkṣīrakākōlī jīvakarṣabhakamudgaparṇīmāṣaparṇīmēdākṣīraśuklāmadhu kadēvadārumañjiṣṭhācandanaśārivātagarakuṣṭhaśatāvaryyaśva gandhāpunarnavāśatapuṣpāvarāpatrarasasaralaśailēyailāvacā 'garukālānusārisaindhavāni śanairmr̥dvagninā sādhayitvā subhājanē'nuguptaṁ nidadhyāt|
ēṣa bhagavatō dhanvantarē rabhimatastailarājō rājñāṁ rājamātrāṇāṁ sūtikānāṁ kr̥śānāṁ śiśūnāmatītavayasāṁ sukumārāṇāṁ śūlināṁ mahāgraha gr̥hītānāṁ dīrgharōgakṣapitavapuṣāṁ marmaviddhapatitābhihata bhagnaviśliṣṭadēhānāṁ daivōpaghātātabhiśaptamanōjvaraparī tānāṁ pānanāvanābhyaṅgabastiṣu prayōjyaḥ|
tēna bala pauruṣasmr̥timatimēdhāgnivīryyaujāṁsi vivardhantē|
pakṣā ghātākṣēpakārdditādivividhavātavikāragulmahikkāśvāsa kāsā nivartantē|
aharahaścōpayujyamānē ṣaṇmāsādantra vr̥ddhiḥ praśāmyati ca|
vandhyā ca putraṁ guṇavantamicchayā labhata iti||42||
View original
अथ बलातैलमुपदेक्ष्यामः|
बलामूलाकषायस्य भागाः षट्|
तावन्त एव पयसो यवकोलकुलत्थदशमूलक षायस्य भागो भागश्चतुर्दशस्तैलस्य|
तत्सर्वमैकध्यं कृत्व श्लक्ष्णपिष्टानि चावाप्य काकोलीक्षीरकाकोली जीवकर्षभकमुद्गपर्णीमाषपर्णीमेदाक्षीरशुक्लामधु कदेवदारुमञ्जिष्ठाचन्दनशारिवातगरकुष्ठशतावर्य्यश्व गन्धापुनर्नवाशतपुष्पावरापत्ररससरलशैलेयैलावचा ऽगरुकालानुसारिसैन्धवानि शनैर्मृद्वग्निना साधयित्वा सुभाजनेऽनुगुप्तं निदध्यात्|
एष भगवतो धन्वन्तरे रभिमतस्तैलराजो राज्ञां राजमात्राणां सूतिकानां कृशानां शिशूनामतीतवयसां सुकुमाराणां शूलिनां महाग्रह गृहीतानां दीर्घरोगक्षपितवपुषां मर्मविद्धपतिताभिहत भग्नविश्लिष्टदेहानां दैवोपघातातभिशप्तमनोज्वरपरी तानां पाननावनाभ्यङ्गबस्तिषु प्रयोज्यः|
तेन बल पौरुषस्मृतिमतिमेधाग्निवीर्य्यौजांसि विवर्धन्ते|
पक्षा घाताक्षेपकार्द्दितादिविविधवातविकारगुल्महिक्काश्वास कासा निवर्तन्ते|
अहरहश्चोपयुज्यमाने षण्मासादन्त्र वृद्धिः प्रशाम्यति च|
वन्ध्या च पुत्रं गुणवन्तमिच्छया लभत इति||४२||
Adhikarana mRutagarbhiNyA jIvadgarbhaniShkAsanam (43) · Śloka 43
bhavanti cātra- bastidvārē vipannāyāḥ kukṣiḥ praspandatē yadi|
janmakālē tataḥ śīghraṁ pāṭayitvōddharēcchiśum||43||
View original
भवन्ति चात्र- बस्तिद्वारे विपन्नायाः कुक्षिः प्रस्पन्दते यदि|
जन्मकाले ततः शीघ्रं पाटयित्वोद्धरेच्छिशुम्||४३||
Adhikarana garbhasrAve mAsAnusAraM garbhasthA- pakAH yogAH (44) · Śloka 44
madhukaṁ śākabījaṁ ca payasyā suradāru ca|
aśmantakaḥ kr̥ṣṇatilāstāmravallī śatāvarī|
vr̥kṣādanī payasyā ca latā cōtpalaśārivā|
anantā śārivā rāsnā padmā ca madhuyaṣṭikā|
br̥hatīdvayakāśmaryyakṣīriśr̥ṅgatvacō ghr̥tam|
pr̥śniparṇībalāśigruḥ śvadaṁṣṭrāmadhuparṇikā|
śr̥ṅgāṭakaṁ bisaṁ drākṣā kaśērumadhukaṁ balā|
saptaitān payasa yōgānardhaślōkasamāpanān|
kramāt saptasu māsēṣu garbhē sravati yōjayēt||44||
View original
मधुकं शाकबीजं च पयस्या सुरदारु च|
अश्मन्तकः कृष्णतिलास्ताम्रवल्ली शतावरी|
वृक्षादनी पयस्या च लता चोत्पलशारिवा|
अनन्ता शारिवा रास्ना पद्मा च मधुयष्टिका|
बृहतीद्वयकाश्मर्य्यक्षीरिशृङ्गत्वचो घृतम्|
पृश्निपर्णीबलाशिग्रुः श्वदंष्ट्रामधुपर्णिका|
शृङ्गाटकं बिसं द्राक्षा कशेरुमधुकं बला|
सप्तैतान् पयस योगानर्धश्लोकसमापनान्|
क्रमात् सप्तसु मासेषु गर्भे स्रवति योजयेत्||४४||
Adhikarana aShTamamAsAtprabhRutigarbhasyApyAyanAyogAH (45-4) · Śloka 4
kapitthabilvabr̥hatīpaṭōlēkṣunidigdhakāt|
mūlaiḥ śr̥taṁ prayuñjīta kṣīraṁ māsē tathā'ṣṭamē|
navamē sārivānantāpayasyāmadhuyaṣṭibhiḥ|
yōjayēddaśamē māsi siddhaṁ kṣīraṁ payasyayā|
athavā yaṣṭimadhukanāgarāmaradārubhiḥ||45||
iti vaidyapatisiṁhaguptasya sūnōrvāgbhaṭasya kr̥tau aṣṭāṅgasaṁgrahasaṁhitāyāṁ śārīrasthānē garbha vyāpannāma caturthō'dhyāyaḥ||4||
View original
कपित्थबिल्वबृहतीपटोलेक्षुनिदिग्धकात्|
मूलैः शृतं प्रयुञ्जीत क्षीरं मासे तथाऽष्टमे|
नवमे सारिवानन्तापयस्यामधुयष्टिभिः|
योजयेद्दशमे मासि सिद्धं क्षीरं पयस्यया|
अथवा यष्टिमधुकनागरामरदारुभिः||४५||
इति वैद्यपतिसिंहगुप्तस्य सूनोर्वाग्भटस्य कृतौ अष्टाङ्गसंग्रहसंहितायां शारीरस्थाने गर्भ व्यापन्नाम चतुर्थोऽध्यायः||४||