Adhikarana atha prakRutibhedIyo nAmAShTamo~adhyAyaH -- pratij~jA (1) · Śloka 1
athātaḥ prakr̥tibhēdīyaṁ śārīraṁ vyākhyāsyāmaḥ|
iti ha smāhurātrēyādayō maharṣayaḥ||1||
View original
अथातः प्रकृतिभेदीयं शारीरं व्याख्यास्यामः|
इति ह स्माहुरात्रेयादयो महर्षयः||१||
Adhikarana saptaprakRutayaH (2) · Śloka 2
sapta prakr̥tayō dōṣaiḥ pr̥thak saṁsargēṇa sāmyēna ca bhavanti||2||
View original
सप्त प्रकृतयो दोषैः पृथक् संसर्गेण साम्येन च भवन्ति||२||
Adhikarana doShaiH prakRutisambhavaH (3) · Śloka 3
tatra śukrārttavagarbhāśayakālēśu mātuścāhāravihārayōrēkō'nēkō vā yō dōṣō bhavatyādhikyēna tēnā''maraṇādviṣavallyamivōtpadyamānasya kr̥mērviṣēṇa saviṣakr̥mēriva vr̥ścikādērāśīviṣasyēva vā svaviṣēṇa prakr̥tirjāyatē||3||
View original
तत्र शुक्रार्त्तवगर्भाशयकालेशु मातुश्चाहारविहारयोरेकोऽनेको वा यो दोषो भवत्याधिक्येन तेनाऽऽमरणाद्विषवल्ल्यमिवोत्पद्यमानस्य कृमेर्विषेण सविषकृमेरिव वृश्चिकादेराशीविषस्येव वा स्वविषेण प्रकृतिर्जायते||३||
Adhikarana sharIrotpattihetavo doShAviruddhaguNA api na parasparopamardakAH (4) · Śloka 4
tasmāttanmayatayā śukrārtavayōrdēhasya bhāvitatvāt prākr̥tatvācca tāvatā tēna dōṣēṇa na vihanyatē|
tadguṇairēva cāsya śarīramupaskriyatē|
tataśca tadguṇapratipakṣaiḥ sahasā na bādhyatē||4||
View original
तस्मात्तन्मयतया शुक्रार्तवयोर्देहस्य भावितत्वात् प्राकृतत्वाच्च तावता तेन दोषेण न विहन्यते|
तद्गुणैरेव चास्य शरीरमुपस्क्रियते|
ततश्च तद्गुणप्रतिपक्षैः सहसा न बाध्यते||४||
Adhikarana shukrashoNitasampAtakAle vikRutimati doSholbaNe sati garbhAsambhavastasya vaikArikatvaM vA (5) · Śloka 5
tasyāṁ tvavasthāyāṁ vikr̥timati dōṣē ulbaṇēnaiva garbhaḥ sambhavati|
sambhava ēva vā vipadyatē|
vikr̥tō vā bhavati||5||
View original
तस्यां त्ववस्थायां विकृतिमति दोषे उल्बणेनैव गर्भः सम्भवति|
सम्भव एव वा विपद्यते|
विकृतो वा भवति||५||
Adhikarana vAtAdInAM dvaividhyam (6) · Śloka 6
tathā ca kēcidā''huḥ dvidhā vātādayaḥ prākr̥tā vaikr̥tāśca1|6|
View original
तथा च केचिदाऽऽहुः द्विधा वातादयः प्राकृता वैकृताश्च१|६|
Adhikarana prAkRutavAtAdInAM svarUpam (6) · Śloka 6
tatra prakr̥tāḥ saptavidhāyāḥ prakr̥tērhētubhūtāḥ śarīraikajanmānaḥ 2|6|
View original
तत्र प्रकृताः सप्तविधायाः प्रकृतेर्हेतुभूताः शरीरैकजन्मानः २|६|
Adhikarana vikRutAnAM vAtAdInAM svarUpam (6) · Śloka 6
dōṣākhyānāṁ vikr̥tānāṁ bījabhūtāḥ mumūrṣōḥ svarūpāccalanti 3|6|
View original
दोषाख्यानां विकृतानां बीजभूताः मुमूर्षोः स्वरूपाच्चलन्ति ३|६|
Adhikarana prakRutc trayANAM sAnnidhye ekavyapadeshe hetuH (6) · Śloka 6
sarvēṣvapi ca dēhē sannihitēṣu prakr̥tāvulbaṇēna vyapadēśaḥ 4||6||
View original
सर्वेष्वपि च देहे सन्निहितेषु प्रकृतावुल्बणेन व्यपदेशः ४||६||
Adhikarana vaikRutAnAM prAkRutairekIbhUtatvam (7) · Śloka 7
vaikr̥tāstu garbhādibhinissr̥tasyāhārarasasya malāḥ sambhavanti|
prākr̥tēṣvavarōhanti||7||
View original
वैकृतास्तु गर्भादिभिनिस्सृतस्याहाररसस्य मलाः सम्भवन्ति|
प्राकृतेष्ववरोहन्ति||७||
Adhikarana vaikRutAnAM dehopakArakatvaM dehadUShakatva~jca (8) · Śloka 8
tē kālādivaśēna svapramāṇavr̥ddhikṣayayōgād dēhamanugr̥hṇanti dūṣayanti ca||8||
View original
ते कालादिवशेन स्वप्रमाणवृद्धिक्षययोगाद् देहमनुगृह्णन्ति दूषयन्ति च||८||
Adhikarana ojasaH dvaividhyam (9) · Śloka 9
tadvadōjō'pi paraṁ hr̥dayasthamaṣṭabindupramāṇamādhāraḥ prāsr̥tikasya rasātmakasycjasaḥ kṣayavr̥ddhibhājaḥ||9||
View original
तद्वदोजोऽपि परं हृदयस्थमष्टबिन्दुप्रमाणमाधारः प्रासृतिकस्य रसात्मकस्य्च्जसः क्षयवृद्धिभाजः||९||
Adhikarana vAtaprakRutilakShaNam (10) · Śloka 10
atha svadōṣaguṇānurōdhādvātaprakr̥tistanurūkṣastabdhālpāṅgadantanakharōmanētrasvaraḥ śītadviḍudbandvapiṇḍikaḥ saśabdasandhigāmī śīghrārambhakṣōbhagrahaṇavismaraṇaścaladhr̥timatigatidr̥ṣṭisvabhāvaschārdastēnō'nāryyō mātsaryajitēndriyaḥ priyagāndharvētihāsahāsavilāsakalahamr̥gayōdyānayātraḥ snigdhōṣṇamadhurāmlalavaṇānnapānakāṅkṣōpaśayaśca bhavati|
api ca- alpavittabalajivitanidraḥ kṣāmavāgdhamanisantatagātraḥ|
durbhagō'tibahubhugbahubhāṣī nāstikaḥ sphuṭikēśakarāṁghriḥ|
kiñcidunmiṣitadurmukhasuptastrayati krathati khādati dantān|
śuṣkarūkṣaviṣamāsu saritsu vyōmni śailaśikharēṣu ca yāti||10||
View original
अथ स्वदोषगुणानुरोधाद्वातप्रकृतिस्तनुरूक्षस्तब्धाल्पाङ्गदन्तनखरोमनेत्रस्वरः शीतद्विडुद्बन्द्वपिण्डिकः सशब्दसन्धिगामी शीघ्रारम्भक्षोभग्रहणविस्मरणश्चलधृतिमतिगतिदृष्टिस्वभावस्छार्दस्तेनोऽनार्य्यो मात्सर्यजितेन्द्रियः प्रियगान्धर्वेतिहासहासविलासकलहमृगयोद्यानयात्रः स्निग्धोष्णमधुराम्ललवणान्नपानकाङ्क्षोपशयश्च भवति|
अपि च- अल्पवित्तबलजिवितनिद्रः क्षामवाग्धमनिसन्ततगात्रः|
दुर्भगोऽतिबहुभुग्बहुभाषी नास्तिकः स्फुटिकेशकरांघ्रिः|
किञ्चिदुन्मिषितदुर्मुखसुप्तस्त्रयति क्रथति खादति दन्तान्|
शुष्करूक्षविषमासु सरित्सु व्योम्नि शैलशिखरेषु च याति||१०||
Adhikarana pittaprakRutilakShaNam (11) · Śloka 11
pittaprakr̥tirūṣṇagcragātrastāmranakhanayanajihvcṣṭhapāṇipādatalaḥ śithilasandhibandhamāṁsaḥ karabhakapilaviralamr̥dukēśarōmā madhyabalāyuralpaśukravyavāyāpatyaḥ śūrō'bhimānī śīghravalīkhalitapalitapipluvyaṅgakṣutpipāsō mēdhāvī durbhagaḥ svādutiktakaṣāyaśītābhilāṣōpaśayaśca bhavati|
api ca - dayatimālyavilēpanamaṇḍanaḥ sucaritaḥ śucirāśritavatsalaḥ|
vibhavasāhasabuddhibalānvitō bhavati bhīṣu gatirdviṣatāmapi|
dharmadvēṣī svēdanaḥ pūtigandhi- rbhūryyuccārakrōdhapānāśanērṣyaḥ|
suptaḥ paśyētkarṇikārān palāśān digdāhōlkāvidyudarkānalāṁśca||11||
View original
पित्तप्रकृतिरूष्णग्च्रगात्रस्ताम्रनखनयनजिह्व्च्ष्ठपाणिपादतलः शिथिलसन्धिबन्धमांसः करभकपिलविरलमृदुकेशरोमा मध्यबलायुरल्पशुक्रव्यवायापत्यः शूरोऽभिमानी शीघ्रवलीखलितपलितपिप्लुव्यङ्गक्षुत्पिपासो मेधावी दुर्भगः स्वादुतिक्तकषायशीताभिलाषोपशयश्च भवति|
अपि च - दयतिमाल्यविलेपनमण्डनः सुचरितः शुचिराश्रितवत्सलः|
विभवसाहसबुद्धिबलान्वितो भवति भीषु गतिर्द्विषतामपि|
धर्मद्वेषी स्वेदनः पूतिगन्धि- र्भूर्य्युच्चारक्रोधपानाशनेर्ष्यः|
सुप्तः पश्येत्कर्णिकारान् पलाशान् दिग्दाहोल्काविद्युदर्कानलांश्च||११||
Adhikarana kaphaprakRutilakShaNam (12) · Śloka 12
kaphaprakr̥tistu dūrvēndīvaraśarakāṇḍānyatamavarṇaḥ samasuvibhaktasnigdhasthirasukumāraśliṣṭamāṁsasandhibandhaḥ paripūrṇacārugātrō mahālalāṭōrubāhurvyaktasitāsita prasannāyataviśālapakṣmalākṣaḥ siṁhamr̥daṅgaghanaghōṣaḥ kṣutpipāsōṣṇasahiṣṇurbahvōjōbalaśukravyavāyāpatyaściraśōṣamālyānulēpanō dr̥ḍhapracchannavairaḥ pēśalaḥ satyavādī smr̥timāndhr̥timānalōlupō bālyē'pyarōdanaḥ kaṭutiktakaṣāyō ṣṇarūkṣēcchōpaśayaśca bhavati|
api ca- alpavyāhārakrōdhapānāśanēhaḥ prājyāyurvittō dīrghadarśī vadānyaḥ|
śrāddhō gambhīraḥ sthūlalakṣaḥ kṣamāvā- nāryō nidrālurdīrghasūtraḥ kr̥tajñaḥ|
r̥jurvipaścitsubhagaḥ salajjō bhaktō gurūṇāṁ dr̥ḍhaschr̥dayyaḥ|
svapnē sapadmān savihaṅgamālāṁ- stōyāśayānapaśyati tōyadāṁśca||12||
View original
कफप्रकृतिस्तु दूर्वेन्दीवरशरकाण्डान्यतमवर्णः समसुविभक्तस्निग्धस्थिरसुकुमारश्लिष्टमांससन्धिबन्धः परिपूर्णचारुगात्रो महाललाटोरुबाहुर्व्यक्तसितासित प्रसन्नायतविशालपक्ष्मलाक्षः सिंहमृदङ्गघनघोषः क्षुत्पिपासोष्णसहिष्णुर्बह्वोजोबलशुक्रव्यवायापत्यश्चिरशोषमाल्यानुलेपनो दृढप्रच्छन्नवैरः पेशलः सत्यवादी स्मृतिमान्धृतिमानलोलुपो बाल्येऽप्यरोदनः कटुतिक्तकषायो ष्णरूक्षेच्छोपशयश्च भवति|
अपि च- अल्पव्याहारक्रोधपानाशनेहः प्राज्यायुर्वित्तो दीर्घदर्शी वदान्यः|
श्राद्धो गम्भीरः स्थूललक्षः क्षमावा- नार्यो निद्रालुर्दीर्घसूत्रः कृतज्ञः|
ऋजुर्विपश्चित्सुभगः सलज्जो भक्तो गुरूणां दृढस्छृदय्यः|
स्वप्ने सपद्मान् सविहङ्गमालां- स्तोयाशयानपश्यति तोयदांश्च||१२||
Adhikarana saMsargaprakRutilakShaNam (13) · Śloka 13
ubhayalakṣaṇasaṅkarē tu saṁsargaprakr̥tiḥ||13||
View original
उभयलक्षणसङ्करे तु संसर्गप्रकृतिः||१३||
Adhikarana samadoShaprakRutilakShaNam (14) · Śloka 14
sarvaguṇasamuditaḥ samadōṣaprakr̥tiḥ||14||
View original
सर्वगुणसमुदितः समदोषप्रकृतिः||१४||
Adhikarana nityAturaprakRutayaH (15) · Śloka 15
tatrādyāstrayō nityāturādōṣānuśayitaprakr̥tivāt|
viśēṣataśca dvandvaprakr̥tayaḥ|
tēṣu hi guṇamiśravikārakāriṣukṣutpipāsādiṣvivārōgyavyapadēśaḥ||15||
View original
तत्राद्यास्त्रयो नित्यातुरादोषानुशयितप्रकृतिवात्|
विशेषतश्च द्वन्द्वप्रकृतयः|
तेषु हि गुणमिश्रविकारकारिषुक्षुत्पिपासादिष्विवारोग्यव्यपदेशः||१५||
Adhikarana prakRutidoShaviparItaguNena cikitsA (16) · Śloka 2
tastādviparītaguṇēna vidhinā dōṣōpakramaṇīyōktēna tānupācarēt|
samasarvarasēna sātmyēnāntyaṁ yathārtuvihitēna ca|2|
View original
तस्ताद्विपरीतगुणेन विधिना दोषोपक्रमणीयोक्तेन तानुपाचरेत्|
समसर्वरसेन सात्म्येनान्त्यं यथार्तुविहितेन च|२|
Adhikarana sattvAdiprakRutayaH (17) · Śloka 2
dōṣavacca guṇairapi sattvādibhiḥ sapta prakr̥tayō bhavanti|
tāstadabhinirvr̥ttairēva yathōktaiḥ śccādibhirjānīyāt||2||
View original
दोषवच्च गुणैरपि सत्त्वादिभिः सप्त प्रकृतयो भवन्ति|
तास्तदभिनिर्वृत्तैरेव यथोक्तैः श्च्चादिभिर्जानीयात्||२||
Adhikarana jAtyAdivisheSheNa prakRutayaH (18) · Śloka 18
tathā punaḥ saptaprakr̥tayō jātikuladēśakālavayōbalapratyātmasaṁśrayāḥ|
dr̥śyantē hi puruṣāṇāṁ jātyādiniyatāstē tē bhāvaviśēṣāḥ||18||
View original
तथा पुनः सप्तप्रकृतयो जातिकुलदेशकालवयोबलप्रत्यात्मसंश्रयाः|
दृश्यन्ते हि पुरुषाणां जात्यादिनियतास्ते ते भावविशेषाः||१८||
Adhikarana sattvAdiprakRutInAmaparisa~gkhyeyatvam (19) · Śloka 17
sattvādīnāñca taratamayōgāccharīraviśēṣēbhyaścānyōnyānuvidhāyitvācca bhēdāśrayamasaṅkhyēyaṁ bhavati|
śarīramapi sattvādīnanurudhyatē|
sattvādayō'pi śarīram||17||
View original
सत्त्वादीनाञ्च तरतमयोगाच्छरीरविशेषेभ्यश्चान्योन्यानुविधायित्वाच्च भेदाश्रयमसङ्ख्येयं भवति|
शरीरमपि सत्त्वादीननुरुध्यते|
सत्त्वादयोऽपि शरीरम्||१७||
Adhikarana anUkasyAsa~gkhyeyatvAdi (20) · Śloka 20
sattvādyasaṅkhyabhēdāvēśācca rūpasvaracaritānukaraṇamapyanūkaśabdavācyamasaṅkhyabhēdaṁ bhavati|
tadā vēśastvanantarajanmābhyāsavāsanayā janyatē|
tasmāddēvamānuṣatiryyakprētanārakāṇāṁ tattadviśēṣāṇāṁ ca yathāyathamēvānūkaṁ puruṣasyānvavēkṣēta||20||
View original
सत्त्वाद्यसङ्ख्यभेदावेशाच्च रूपस्वरचरितानुकरणमप्यनूकशब्दवाच्यमसङ्ख्यभेदं भवति|
तदा वेशस्त्वनन्तरजन्माभ्यासवासनया जन्यते|
तस्माद्देवमानुषतिर्य्यक्प्रेतनारकाणां तत्तद्विशेषाणां च यथायथमेवानूकं पुरुषस्यान्ववेक्षेत||२०||
Adhikarana vayasastraividhyam (21) · Śloka 21
vayastrividhaṁ bālaṁ madhyaṁ vr̥ddhaṁ ca|
tatrā''ṣōḍaśādvarṣād bālam|
āṣaṣṭērmadhyam|
tatō vr̥ddham||21||
View original
वयस्त्रिविधं बालं मध्यं वृद्धं च|
तत्राऽऽषोडशाद्वर्षाद् बालम्|
आषष्टेर्मध्यम्|
ततो वृद्धम्||२१||
Adhikarana bAlasya traividhyAdi (22) · Śloka 22
tēṣvapi stanyāhārōbhayavr̥ttyā bālaṁ trividham|
tasmin dēhapramāṇavr̥ddhiḥ ślēṣmōdrēkaśca|
tēna bālasya snēhamārddavasckumāryyālpakrōdhatvascbhāgyāni bhavanti||22||
View original
तेष्वपि स्तन्याहारोभयवृत्त्या बालं त्रिविधम्|
तस्मिन् देहप्रमाणवृद्धिः श्लेष्मोद्रेकश्च|
तेन बालस्य स्नेहमार्द्दवस्च्कुमार्य्याल्पक्रोधत्वस्च्भाग्यानि भवन्ति||२२||
Adhikarana madhyasya traividhyAdi (23) · Śloka 23
madhyamapi trividhaṁ ycvanaṁ sampūrṇatvamaparihāniśca|
tasmin pittōdrakaḥ|
tēna dīptāgnitāprajñādhikyāparipākc vyavasāyaśca|
tatrā''triṁśatō ycvanamācatvāriṁśataḥ sarvadhātvindriyabalavīryyapcruṣasmaraṇavacanavijñānapraśrayaguṇasampūrṇatvamataḥ paramaparihāniḥ||23||
View original
मध्यमपि त्रिविधं य्च्वनं सम्पूर्णत्वमपरिहानिश्च|
तस्मिन् पित्तोद्रकः|
तेन दीप्ताग्निताप्रज्ञाधिक्यापरिपाक्च् व्यवसायश्च|
तत्राऽऽत्रिंशतो य्च्वनमाचत्वारिंशतः सर्वधात्विन्द्रियबलवीर्य्यप्च्रुषस्मरणवचनविज्ञानप्रश्रयगुणसम्पूर्णत्वमतः परमपरिहानिः||२३||
Adhikarana vRuddhaM vayaH (24) · Śloka 24
vr̥ddhaṁ tu śaśavatkṣīyamāṇadhātvindriyādiguṇaṁ valīkhalitakāsaśvāsāgnisādādibhirabhibhūyamānaṁ jīrṇaṁ bhavanamivābhivr̥ṣṭamavasīdati|
tasmin mārutōdrēkaḥ|
tēna ślathasāramāṁsasandhyasthitā tvakpāruṣyamavanāmaḥ kāyasya vēpathuḥ kāsaḥ śvāsaḥ ślēṣmasiṅghāṇakōdīraṇaṁ dhātukṣayaśca||24||
View original
वृद्धं तु शशवत्क्षीयमाणधात्विन्द्रियादिगुणं वलीखलितकासश्वासाग्निसादादिभिरभिभूयमानं जीर्णं भवनमिवाभिवृष्टमवसीदति|
तस्मिन् मारुतोद्रेकः|
तेन श्लथसारमांससन्ध्यस्थिता त्वक्पारुष्यमवनामः कायस्य वेपथुः कासः श्वासः श्लेष्मसिङ्घाणकोदीरणं धातुक्षयश्च||२४||
Adhikarana bAlyAdInAM kramAddashakeShu vyapagamaH (25) · Śloka 25
anyē punarāhuḥ- bālyaṁ vr̥ddhiḥ prabhā mēdhā tvakśukrākṣiśrutīndriyam|
daśakēṣu kramādvyēti manaḥsarvēndriyāṇi ca||25||
View original
अन्ये पुनराहुः- बाल्यं वृद्धिः प्रभा मेधा त्वक्शुक्राक्षिश्रुतीन्द्रियम्|
दशकेषु क्रमाद्व्येति मनःसर्वेन्द्रियाणि च||२५||
Adhikarana AyuShaH pramANam (26) · Śloka 26
ēvaṁ varṣaśatamāyuṣaḥ pramāṇamasmin kālē||26||
View original
एवं वर्षशतमायुषः प्रमाणमस्मिन् काले||२६||
Adhikarana karmavisheShAdvayaso nyUnAdhikabhAvaH (1) · Śloka 1
santi punaḥ karmaviśēṣādūnādhikavarṣaśatajīvanō manuṣyāḥ||1||
View original
सन्ति पुनः कर्मविशेषादूनाधिकवर्षशतजीवनो मनुष्याः||१||
Adhikarana nyUnAdhikajIvanAM vayasastridhA vibhAgaH (28) · Śloka 28
tēṣāṁ yathōktaiḥ prakr̥tiviśēṣairāyuṣaḥ pramāṇamupatabhya vayastridhā vibhajēt||28||
View original
तेषां यथोक्तैः प्रकृतिविशेषैरायुषः प्रमाणमुपतभ्य वयस्त्रिधा विभजेत्||२८||
Adhikarana AyuH kShaya kramaH ekavatsarasya hrAsaH (29) · Śloka 29
api ca - varṣaṁ varṣaṁ kṣayaṁ yāti nr̥ṇāṁ yātē śatē śatē|
āyuṣō'puṇyabāhulyādyadā yanmānamiṣyatē||29||
View original
अपि च - वर्षं वर्षं क्षयं याति नृणां याते शते शते|
आयुषोऽपुण्यबाहुल्याद्यदा यन्मानमिष्यते||२९||
Adhikarana balasya traividhyAdi (30) · Śloka 30
balamapi trividhaṁ bhavati|
sahajaṁ kālakr̥taṁ yuktikr̥tañca|
tatra sahajaṁ dēhasattvayōḥ prākr̥tam|
kālakr̥tamr̥tuvibhāgajaṁ vayaḥ kr̥tañca|
yuktikr̥taṁ punarāhāravihārōtthamūrjaskaraṁ yōgajañca||30||
View original
बलमपि त्रिविधं भवति|
सहजं कालकृतं युक्तिकृतञ्च|
तत्र सहजं देहसत्त्वयोः प्राकृतम्|
कालकृतमृतुविभागजं वयः कृतञ्च|
युक्तिकृतं पुनराहारविहारोत्थमूर्जस्करं योगजञ्च||३०||
Adhikarana balavRuddhikarA bhAvAH (31) · Śloka 31
tad vr̥ddhikarāstvimē ca bhāvā bhavanti|
tadyathābalavatpuruṣē dēśē janma, tadvidhē ca kālē, sukhaśca kālayōgō bījakṣētraguṇaśarīrāhārasattvasampattayaḥ svabhāvōycvanaṁ vyāyāmōharṣaśca||31||
View original
तद् वृद्धिकरास्त्विमे च भावा भवन्ति|
तद्यथाबलवत्पुरुषे देशे जन्म, तद्विधे च काले, सुखश्च कालयोगो बीजक्षेत्रगुणशरीराहारसत्त्वसम्पत्तयः स्वभावोय्च्वनं व्यायामोहर्षश्च||३१||
Adhikarana aShTau sArANi (32) · Śloka 32
tathā sārāṇyaṣṭau tvagraktamāṁsamēdō'sthimajjaśukrasattvātmakānyuttarōttaravarāṇi balamānajñārthamupadiśyantē||32||
View original
तथा साराण्यष्टौ त्वग्रक्तमांसमेदोऽस्थिमज्जशुक्रसत्त्वात्मकान्युत्तरोत्तरवराणि बलमानज्ञार्थमुपदिश्यन्ते||३२||
Adhikarana kevalasharIropacayApacayAdibhirna balAbalanirNayaH (33) · Śloka 33
api ca na muhyēddēhamātradarśanādēva bhiṣagayamupacayēna mahāśarīratvādvā balavānayaṁ kr̥śatvādalpaśarīratvādvālpabala iti|
taccōbhayamanyathādr̥ṣṭaṁ gajasiṁhē|33|
View original
अपि च न मुह्येद्देहमात्रदर्शनादेव भिषगयमुपचयेन महाशरीरत्वाद्वा बलवानयं कृशत्वादल्पशरीरत्वाद्वाल्पबल इति|
तच्चोभयमन्यथादृष्टं गजसिंहे|३३|
Adhikarana sarvasAropetasya guNAH (34) · Śloka 33
tatra sarvēḥ sārairupētō bhavatyatibalaḥ paramagcravayuktaḥ klēśakṣamaḥ sarvārambhēṣvātmani pratyāśāvān kalyāṇābhinivēśō sthiraśarīraḥ susamāhitagatiḥ sānunādasnigdhabambhīramāhāsvaraḥ sukhaiśvaryyavittōpabhōgasammāna bhāṅmandajarāmayaḥ|
prāyastulyaguṇavistīrṇāpatyō dīrghāyuśca2||33||
View original
तत्र सर्वेः सारैरुपेतो भवत्यतिबलः परमग्च्रवयुक्तः क्लेशक्षमः सर्वारम्भेष्वात्मनि प्रत्याशावान् कल्याणाभिनिवेशो स्थिरशरीरः सुसमाहितगतिः सानुनादस्निग्धबम्भीरमाहास्वरः सुखैश्वर्य्यवित्तोपभोगसम्मान भाङ्मन्दजरामयः|
प्रायस्तुल्यगुणविस्तीर्णापत्यो दीर्घायुश्च२||३३||
Adhikarana asAramadhyamasArau (35) · Śloka 35
tadviparītastvasāraḥ|
madhyō madhyaguṇaḥ||35||
View original
तद्विपरीतस्त्वसारः|
मध्यो मध्यगुणः||३५||
Adhikarana samasharIrAvayavapramANam (36) · Śloka 36
pramāṇaṁ punaḥ svāṅgulaiḥ|
pādāṅuṣṭhapradēśinyc dvyaṅgulāyatē|
tisrō'nyāḥ kramēṇōttarōttaraṁ pañcamabhāgahīnāstannakhahīnā vā|
caturaṅgulāyatāḥ pr̥thak padapādatalapārṣṇayaḥ|
ṣaṭpañcacaturaṅgulavistr̥tāścaturdaśaivāyāmēna pādaścaturdaśaiva pariṇāhēna|
tathā gulphau jaṅghāmadhyañca|
caturaṅgulōtsēdhaḥ pādaḥ|
aṣṭādaśāyāmā jaṅghā ūruśca|
caturaṅgulaṁ jānu|
triṁśadaṅgulapariṇāha ūruḥ|
ṣaḍāyāmau muṣkamēḍhrāvaṣṭapañcapariṇāhau|
ṣōḍaśavistārā kaṭī pañcāśat pariṇāhā|
daśāṅgulaṁ bastiśiraḥ|
dvādaśāṅgulamudaram|
daśavistārē dvādaśāyāmē pārśvē|
dvādaśōtsēdhaṁ trikam|
aṣṭādaśōtsēdhaṁ pr̥ṣṭham|
dvādaśakaṁ stanāntaramadvayaṅgulaṁ stanaparyyantam|
caturviṁśatyaṅgulaviśālaṁ dvādaśōtsēdhamuraḥ|
dvyaṅgulaṁ hr̥dayam|
aṣṭakau skandhē kakṣē ca|
ṣaṭkāvaṁsau|
ṣōḍaśakau pravāhū|
pañcadaśakc prapāṇī|
dvādaśāṅgulau pāṇī|
tatrāpi pañcāṅgulā madhyamāṅguliḥ|
tatō'rdhāṅgulahīnē pradēśinyanāmikē|
sārdhatryaṅgulc kaniṣṭhikāṅguṣṭhau|
caturaṅgulōtsēdhā dvāviṁśatipariṇāhā śirōdharā|
dvādaśōtsēdhaṁ caturviṁśatipariṇāhamānanam|
pañcāṅgulamāsyam|
caturaṅgulaṁ pr̥thak cibukcṣṭhanāsā dr̥ṣṭyantkarṇalalāṭam|
tribhāgāṅgulavistārā nāsāpuṭamaryyādā|
dvyaṅgulāyatamaṅguṣṭhōdaravistr̥taṁ nētram|
tatra śuklāttr̥tīyāṁśaṁ kr̥ṣṇam|
kr̥ṣṇānnavamāṁśā masūradalamātrā dr̥ṣṭiḥ|
ṣaḍaṅgulōtsēdhaṁ dvātriṁśatpariṇāhaṁ śira iti|
sarvaṁ punaḥ śarīramaṅgulāni caturaśītiḥ|
tadāyāmavistārasamaṁ samamucyatē||36||
View original
प्रमाणं पुनः स्वाङ्गुलैः|
पादाङुष्ठप्रदेशिन्य्च् द्व्यङ्गुलायते|
तिस्रोऽन्याः क्रमेणोत्तरोत्तरं पञ्चमभागहीनास्तन्नखहीना वा|
चतुरङ्गुलायताः पृथक् पदपादतलपार्ष्णयः|
षट्पञ्चचतुरङ्गुलविस्तृताश्चतुर्दशैवायामेन पादश्चतुर्दशैव परिणाहेन|
तथा गुल्फौ जङ्घामध्यञ्च|
चतुरङ्गुलोत्सेधः पादः|
अष्टादशायामा जङ्घा ऊरुश्च|
चतुरङ्गुलं जानु|
त्रिंशदङ्गुलपरिणाह ऊरुः|
षडायामौ मुष्कमेढ्रावष्टपञ्चपरिणाहौ|
षोडशविस्तारा कटी पञ्चाशत् परिणाहा|
दशाङ्गुलं बस्तिशिरः|
द्वादशाङ्गुलमुदरम्|
दशविस्तारे द्वादशायामे पार्श्वे|
द्वादशोत्सेधं त्रिकम्|
अष्टादशोत्सेधं पृष्ठम्|
द्वादशकं स्तनान्तरमद्वयङ्गुलं स्तनपर्य्यन्तम्|
चतुर्विंशत्यङ्गुलविशालं द्वादशोत्सेधमुरः|
द्व्यङ्गुलं हृदयम्|
अष्टकौ स्कन्धे कक्षे च|
षट्कावंसौ|
षोडशकौ प्रवाहू|
पञ्चदशक्च् प्रपाणी|
द्वादशाङ्गुलौ पाणी|
तत्रापि पञ्चाङ्गुला मध्यमाङ्गुलिः|
ततोऽर्धाङ्गुलहीने प्रदेशिन्यनामिके|
सार्धत्र्यङ्गुल्च् कनिष्ठिकाङ्गुष्ठौ|
चतुरङ्गुलोत्सेधा द्वाविंशतिपरिणाहा शिरोधरा|
द्वादशोत्सेधं चतुर्विंशतिपरिणाहमाननम्|
पञ्चाङ्गुलमास्यम्|
चतुरङ्गुलं पृथक् चिबुक्च्ष्ठनासा दृष्ट्यन्त्कर्णललाटम्|
त्रिभागाङ्गुलविस्तारा नासापुटमर्य्यादा|
द्व्यङ्गुलायतमङ्गुष्ठोदरविस्तृतं नेत्रम्|
तत्र शुक्लात्तृतीयांशं कृष्णम्|
कृष्णान्नवमांशा मसूरदलमात्रा दृष्टिः|
षडङ्गुलोत्सेधं द्वात्रिंशत्परिणाहं शिर इति|
सर्वं पुनः शरीरमङ्गुलानि चतुरशीतिः|
तदायामविस्तारसमं सममुच्यते||३६||
Adhikarana avayavaparimANasya cAturvidhyam (37) · Śloka 37
tatra yathōktaparimāṇamiṣṭamaniṣṭaṁ hīnamadhikaṁ vā||37||
View original
तत्र यथोक्तपरिमाणमिष्टमनिष्टं हीनमधिकं वा||३७||
Adhikarana hRasvadIrghAdibhedenAShTau sharIrANi (1) · Śloka 1
tathā'tihrasvadīrghagcrakr̥ṣṇarōmārōmasthūlakr̥śaṁ cēti||1||
View original
तथाऽतिह्रस्वदीर्घग्च्रकृष्णरोमारोमस्थूलकृशं चेति||१||
Adhikarana iShTasharIralakShaNam (38) · Śloka 2
iṣṭañca punarmahāśarīradarśanavadanahanustanāgrapr̥ṣṭhasvaramupacitōrusphikkaṭīvakṣōgrīvātālukamubhayaguṇapāṇipādacibukakarṇalalāṭam|
sūkṣmāsthidantanakhāṅguliparvakam||2||
View original
इष्टञ्च पुनर्महाशरीरदर्शनवदनहनुस्तनाग्रपृष्ठस्वरमुपचितोरुस्फिक्कटीवक्षोग्रीवातालुकमुभयगुणपाणिपादचिबुककर्णललाटम्|
सूक्ष्मास्थिदन्तनखाङ्गुलिपर्वकम्||२||
Adhikarana iShTasharIralakShaNam (38) · Śloka 38
iṣṭañca punarmahāśarīradarśanavadanahanustanāgrapr̥ṣṭhasvaramupacitōrusphikkaṭīvakṣōgrīvātālukamubhayaguṇapāṇipādacibukakarṇalalāṭam|
sūkṣmāsthidantanakhāṅguliparvakam|
dīrghāṅgulisakthibāhūcchvāsēkṣitanētrajihvam|
vistīrṇā- syādharcṣṭhajihvālalāṭakarṇapīṭhayakṣō'lpamēḍhragrīvākēśam|
snigdhatvakkacakarajanayanadaśanasvanam|
sthirēndriyatvaṅ- nakhakēśapārśvam gambhīranābhisandhisvaram|
gūḍhajatrupr̥ṣṭha- vaṁśadantamūlam|
raktālvōṣṭhanakhanētrāntam|
ātāmraji- hvāhastapādatalam|
kr̥ṣṇakēśabhrūnētrapakṣmatārakam|
śukla- śuklamaṇḍaladaśanacaritam|
nīcairbuddhakarṇastananāsāgra- caṁkramaṇam|
ghanaskandhakandharādantāṅgulitvakschārdam|
tanunakhamadhyajihvam|
vr̥ttasphiggrīvānakham|
samapr̥ṣṭhadanta- lalāṭēkṣitam|
tathā nupūrvavr̥ttāvūru|
dakṣiṇāvarttanābhiḥ prakr̥ṣṭantarc stanc bhruvau ca|
kūrmmākr̥tayō nakhāḥ pādau ca|
r̥jvāsyaṁ nāsāvaṁśaśca|
anulbaṇē hanuvēṣaśca|
ślakṣṇaṁ tālu jihvā ca|
nātisthūlakr̥śāvōṣṭhau dēhabandhaśca|
saspandaṁ hr̥dayaṁ śaṅkhc manyē ca|
sōṣmatālupādōdaraṁ niḥśvāsāśca|
pr̥ṣṭhatō'vanatc rōmaśau ca karṇau|
īṣatpralambinyc bhruvau|
valinaṁ suśliṣṭasandhyardhacandrākr̥tilalāṭam|
ātapatrōpamaṁ śiraḥ|
naikamūlā mr̥davaḥ kēśāḥ|
dr̥ḍhaṁ gūḍhaṁ ca sirāsthi- sandhiḥ|
prakr̥tiyuktāni vātamūtrapurīṣaguhyāni hasitaru- ditāni ca cēṣṭitāni|
tathā snātāliptamadhaḥ prasr̥tānu- pūrvyāśuṣyadiṣṭaṁ śarīram||38||
View original
इष्टञ्च पुनर्महाशरीरदर्शनवदनहनुस्तनाग्रपृष्ठस्वरमुपचितोरुस्फिक्कटीवक्षोग्रीवातालुकमुभयगुणपाणिपादचिबुककर्णललाटम्|
सूक्ष्मास्थिदन्तनखाङ्गुलिपर्वकम्|
दीर्घाङ्गुलिसक्थिबाहूच्छ्वासेक्षितनेत्रजिह्वम्|
विस्तीर्णा- स्याधर्च्ष्ठजिह्वाललाटकर्णपीठयक्षोऽल्पमेढ्रग्रीवाकेशम्|
स्निग्धत्वक्कचकरजनयनदशनस्वनम्|
स्थिरेन्द्रियत्वङ्- नखकेशपार्श्वम् गम्भीरनाभिसन्धिस्वरम्|
गूढजत्रुपृष्ठ- वंशदन्तमूलम्|
रक्ताल्वोष्ठनखनेत्रान्तम्|
आताम्रजि- ह्वाहस्तपादतलम्|
कृष्णकेशभ्रूनेत्रपक्ष्मतारकम्|
शुक्ल- शुक्लमण्डलदशनचरितम्|
नीचैर्बुद्धकर्णस्तननासाग्र- चंक्रमणम्|
घनस्कन्धकन्धरादन्ताङ्गुलित्वक्स्छार्दम्|
तनुनखमध्यजिह्वम्|
वृत्तस्फिग्ग्रीवानखम्|
समपृष्ठदन्त- ललाटेक्षितम्|
तथा नुपूर्ववृत्तावूरु|
दक्षिणावर्त्तनाभिः प्रकृष्टन्तर्च् स्तन्च् भ्रुवौ च|
कूर्म्माकृतयो नखाः पादौ च|
ऋज्वास्यं नासावंशश्च|
अनुल्बणे हनुवेषश्च|
श्लक्ष्णं तालु जिह्वा च|
नातिस्थूलकृशावोष्ठौ देहबन्धश्च|
सस्पन्दं हृदयं शङ्ख्च् मन्ये च|
सोष्मतालुपादोदरं निःश्वासाश्च|
पृष्ठतोऽवनत्च् रोमशौ च कर्णौ|
ईषत्प्रलम्बिन्य्च् भ्रुवौ|
वलिनं सुश्लिष्टसन्ध्यर्धचन्द्राकृतिललाटम्|
आतपत्रोपमं शिरः|
नैकमूला मृदवः केशाः|
दृढं गूढं च सिरास्थि- सन्धिः|
प्रकृतियुक्तानि वातमूत्रपुरीषगुह्यानि हसितरु- दितानि च चेष्टितानि|
तथा स्नातालिप्तमधः प्रसृतानु- पूर्व्याशुष्यदिष्टं शरीरम्||३८||
Adhikarana shubhasharIralakShaNaM tatrAyurAdInAM pratidvitvam (39) · Śloka 39
bhavati cātra- uttarōttarasukṣētraṁ garbhādbhavati nīrujam|
āyāmajñānavijñānairvardhamānaṁ śanaiḥ śubham|
iti sarvaguṇōpētē śarīrē śaradāṁ śatam|
āyuraiśvaryyamiṣṭāśca sarvē bhāvā pratiṣṭhatāḥ||39||
View original
भवति चात्र- उत्तरोत्तरसुक्षेत्रं गर्भाद्भवति नीरुजम्|
आयामज्ञानविज्ञानैर्वर्धमानं शनैः शुभम्|
इति सर्वगुणोपेते शरीरे शरदां शतम्|
आयुरैश्वर्य्यमिष्टाश्च सर्वे भावा प्रतिष्ठताः||३९||
Adhikarana sAttvikAdipuruShANAM lakShaNam (40) · Śloka 40
anutsēkamadainyaṁ ca sukhaṁ duḥkhaṁ ca sēvatē|
sattvavāṁstabhyamānastu rājasō naiva tāmasaḥ||40||
View original
अनुत्सेकमदैन्यं च सुखं दुःखं च सेवते|
सत्त्ववांस्तभ्यमानस्तु राजसो नैव तामसः||४०||
Adhikarana puNyAyuvRuddhikaro gaNaH (41) · Śloka 41
dānaśīladayāsatyabrahmacaryyakr̥tajñatāḥ|
rasāyanāni maitrī ca puṇyāyurvr̥ddhikr̥dgaṇaḥ||41||
View original
दानशीलदयासत्यब्रह्मचर्य्यकृतज्ञताः|
रसायनानि मैत्री च पुण्यायुर्वृद्धिकृद्गणः||४१||