Adhikarana athAshcyotanA~jjanavidhirnAma dvAtriMsho~adhyAyaH pratij~jA (1) · Śloka 1
athāta āścyōtanāñjanavidhimadhyāyaṁ vyākhyāsyāmaḥ|
iti ha smāhurātrēyādayō maharṣayaḥ||1||
View original
अथात आश्च्योतनाञ्जनविधिमध्यायं व्याख़्यास्यामः|
इति ह स्माहुरात्रेयादयो महर्षयः||१||
Adhikarana AshcyotanAdhikAraH tadguNAshca (2) · Śloka 2
āścyōtanaṁ sarvākṣirōgēṣvādya upakramaḥ|
nānādravyakalpanayā ca rāgāśrugharṣarugdāhatōdabhēdapākaśōphakaṇḍūghnam||2||
View original
आश्च्योतनं सर्वाक्षिरोगेष्वाद्य उपक्रमः|
नानाद्रव्यकल्पनया च रागाश्रुग़र्षरुग्दाहतोदभेदपाकशोफकण्डूघ्नम्||२||
Adhikarana biDAlakalakShaNam (3) · Śloka 3
avyōktēṣvēvaṅguṇamēva pakṣmaparihārēṇākṣikōśālēpanam|
tacca punarbiḍālakasaṁjñam||3||
View original
अव्योक्तेष्वेवङ्गुणमेव पक्ष्मपरिहारेणाक्षिकोशालेपनम्|
तच्च पुनर्बिडालकसंज्ञम्||३||
Adhikarana AshcyotanabiDAlakayoH kAlAkAlanirdeshaH (4) · Śloka 4
tayōrakālō rātriḥ|
kālastu sarvamaharvēdanōtpattirvā||4||
View original
तयोरकालो रात्रिः|
कालस्तु सर्वमहर्वेदनोत्पत्तिर्वा||४||
Adhikarana AcyotanavidhiH tadviGAte doShAH (5) · Śloka 5
nivātaśaraṇaśayanasthasya viśōdhya nētramapāṅgē bhājanaṁ kr̥tvā vāmahastēnōnmīlya dakṣiṇahastēna śuktāvasaktayā picuvartyā daśadvādaśāṣṭau vā bindūn kanīnakadēśē dvyaṅgulādavasēcayēt|
ēvamasya na bindupātēnākṣitāḍanādrāgādayō jāyantē|
āścyōtitaṁ ca mr̥dunā cailēna śōdhayēt|
anyēna cōṣṇāmbuplutēna vātakaphayōḥ svēdayēt|
āścyōtanaṁ ca tayōḥ kōṣṇam|
suśītaṁ pittaraktaviṣēṣu|
tattu nātyarthaṁ tīkṣṇamuṣṇaṁ śītaṁ prabhūtamūnamaparisrāvitaṁ vā yōjayēt|
atitīkṣṇamuṣṇaṁ vā dāharāgapākadr̥ṣṭidaurbalyāni karōti|
atiśītaṁ stambhāśrugharṣanistōdān|
atimātraṁ kaṣāyavartmatāsaṅkōcasphuraṇōnmīlanapravātāsahatvagharṣān|
ūnapramāṇaṁ na rōgaśāntim|
aparisrutamaśrugharṣavēdanāḥ||5||
View original
निवातशरणशयनस्थस्य विशोध्य नेत्रमपाङ्गे भाजनं कृत्वा वामहस्तेनोन्मील्य दक्षिणहस्तेन शुक्तावसक्तया पिचुवर्त्या दशद्वादशाष्टौ वा बिन्दून् कनीनकदेशे द्व्यङ्गुलादवसेचयेत्|
एवमस्य न बिन्दुपातेनाक्षिताडनाद्रागादयो जायन्ते|
आश्च्योतितं च मृदुना चैलेन शोधयेत्|
अन्येन चोष्णाम्बुप्लुतेन वातकफयोः स्वेदयेत्|
आश्च्योतनं च तयोः कोष्णम्|
सुशीतं पित्तरक्तविषेषु|
तत्तु नात्यर्थं तीक्ष्णमुष्णं शीतं प्रभूतमूनमपरिस्रावितं वा योजयेत्|
अतितीक्ष्णमुष्णं वा दाहरागपाकदृष्टिदौर्बल्यानि करोति|
अतिशीतं स्तम्भाश्रुग़र्षनिस्तोदान्|
अतिमात्रं कषायवर्त्मतासङ्कोचस्फुरणोन्मीलनप्रवातासहत्वग़र्षान्|
ऊनप्रमाणं न रोगशान्तिम्|
अपरिस्रुतमश्रुग़र्षवेदनाः||५||
Adhikarana AshcyotanakArmukatA (6) · Śloka 6
nētrē ca praṇihitamauṣadhaṁ kōśasandhisirāśr̥ṅgāṭakaghrāṇāsyasrōtāṁsi gatvōrdhvaṁ pravr̥ttamapavartayati dōṣam||6||
View original
नेत्रे च प्रणिहितमौषधं कोशसन्धिसिराशृङ्गाटकघ्राणास्यस्रोतांसि गत्वोर्ध्वं प्रवृत्तमपवर्तयति दोषम्||६||
Adhikarana pakvali~gge~a~jjanAKyo visheShopacAraH (7) · Śloka 7
yadā cāścyōtanēna pittaślēṣmaśōṇitōtthēṣu nayanāmayēṣu saṁśōdhanairviśuddhasya dūṣikāghanatvapaicchilyakaṇḍūdrēkaśvayathumlānatārāgavicchēdaiḥ pakvaliṅgamupalakṣitaṁ bhavati|
tadā nētramātrāśrayē vyādhāvañjanaṁ prayōjyam|
na dōṣavēgōdayē|
na canirhr̥tadōṣē|
tatra hi dōṣōtklēśēna rāgādivr̥ddhiḥ akṣipākatimirōtpattiśca||7||
View original
यदा चाश्च्योतनेन पित्तश्लेष्मशोणितोत्थेषु नयनामयेषु संशोधनैर्विशुद्धस्य दूषिकाग़नत्वपैच्छिल्यकण्डूद्रेकश्वयथुम्लानतारागविच्छेदैः पक्वलिङ्गमुपलक्षितं भवति|
तदा नेत्रमात्राश्रये व्याधावञ्जनं प्रयोज्यम्|
न दोषवेगोदये|
न चनिर्हृतदोषे|
तत्र हि दोषोत्क्लेशेन रागादिवृद्धिः अक्षिपाकतिमिरोत्पत्तिश्च||७||
Adhikarana a~jjanaBedAH dravyANi ca (8) · Śloka 8
tattu lēkhanaṁ rōpaṇaṁ snēhanaṁ prasādanamiti caturvidhaṁ bhavati|
tatrāmlādibhī rasaiḥ pañcabhiḥ śuklārmādiṣu lēkhanam|
tiktakaṣāyaiḥ sasnēhairabhiṣyandēṣu rōpaṇam|
sarpādivasādibhirvātatimirādiṣu snēhanam|
svāduśītaiḥ sasnēhairabhiṣyandāntē sūryōparāgāśanividyutsampātabhūtapiśācātyadbhutadarśanādyupahatāyāṁ dr̥ṣṭau svasthavr̥ttē ca prasādanam||8||
View original
तत्तु लेख़नं रोपणं स्नेहनं प्रसादनमिति चतुर्विधं भवति|
तत्राम्लादिभी रसैः पञ्चभिः शुक्लार्मादिषु लेख़नम्|
तिक्तकषायैः सस्नेहैरभिष्यन्देषु रोपणम्|
सर्पादिवसादिभिर्वाततिमिरादिषु स्नेहनम्|
स्वादुशीतैः सस्नेहैरभिष्यन्दान्ते सूर्योपरागाशनिविद्युत्सम्पातभूतपिशाचात्यद्भुतदर्शनाद्युपहतायां दृष्टौ स्वस्थवृत्ते च प्रसादनम्||८||
Adhikarana pratya~jjanam a~jjanasya ShaDvidhatvaM dvividhatvaM vA (9) · Śloka 9
prasādana ēva ca cūrṇastīkṣṇāñjanābhisantaptē cakṣuṣi prayujyamānaḥ pratyañjanasaṁjñāṁ labhatē|
ṣaḍvidhaṁ vā pratirasabhēdādañjanam|
dvividhamēva vā tīkṣṇaṁ mr̥du ca||9||
View original
प्रसादन एव च चूर्णस्तीक्ष्णाञ्जनाभिसन्तप्ते चक्षुषि प्रयुज्यमानः प्रत्यञ्जनसंज्ञां लभते|
षड्विधं वा प्रतिरसभेदादञ्जनम्|
द्विविधमेव वा तीक्ष्णं मृदु च||९||
Adhikarana a~jjanakalpanABedAH mAtrA ca (10) · Śloka 10
kalpanā tu trividhā|
piṇḍō rasakriyā cūrṇaśca|
yathāpūrva tē balinastasmāt prabalamadhyābalēṣvāmayēṣu kramāttān prayōjayēt|
tatra piṇḍō harēṇumātrastīkṣṇasya|
rasakriyā viḍaṅgamātrāḥ|
taddviguṇā mr̥dōḥ|
cūrṇō dviśalākaḥ|
mr̥dōstriśalākaḥ||10||
View original
कल्पना तु त्रिविधा|
पिण्डो रसक्रिया चूर्णश्च|
यथापूर्व ते बलिनस्तस्मात् प्रबलमध्याबलेष्वामयेषु क्रमात्तान् प्रयोजयेत्|
तत्र पिण्डो हरेणुमात्रस्तीक्ष्णस्य|
रसक्रिया विडङ्गमात्राः|
तद्द्विगुणा मृदोः|
चूर्णो द्विशलाकः|
मृदोस्त्रिशलाकः||१०||
Adhikarana a~jjanasthApanapAtraM gharShaNashilA ca (11) · Śloka 11
pātrē tu kuryāt saurvarṇē madhuram|
rājatē'mlam|
mēṣaśr̥ṅgamayē lavaṇam|
kāṁsyē tiktam|
vaiḍūryamayē'śmamayē vā kaṭukam|
tāmramaya āyasē vā kaṣāyam|
nalaplakṣapadmasphaṭikaśaṅkhādyanyatamē śītam|
ēvamavyāpannaguṇaṁ bhavati|
vartigharṣaṇārthā ca śilātiślakṣṇā nimnamadhyānudgāriṇī pañcāṅgulāyatānyaṅgulavistīrṇā||11||
View original
पात्रे तु कुर्यात् सौर्वर्णे मधुरम्|
राजतेऽम्लम्|
मेषशृङ्गमये लवणम्|
कांस्ये तिक्तम्|
वैडूर्यमयेऽश्ममये वा कटुकम्|
ताम्रमय आयसे वा कषायम्|
नलप्लक्षपद्मस्फटिकशङ्ख़ाद्यन्यतमे शीतम्|
एवमव्यापन्नगुणं भवति|
वर्तिग़र्षणार्था च शिलातिश्लक्ष्णा निम्नमध्यानुद्गारिणी पञ्चाङ्गुलायतान्यङ्गुलविस्तीर्णा||११||
Adhikarana shalAkABedAH teShAmupayogasthalAni ca (12) · Śloka 12
śalākāḥ pañca kanakarajatatāmramōhōdbhavā aṅgulī ca|
tatrādyē prasādanē'ñjanē snēhanē ca|
madhyā lēkhanē|
antyē rōpaṇē|
mr̥dutvādaṅgulyatra pradhānatamā|
ataḥ sarujē'kṣṇi saiva prayōjyā|
śēṣā daśāṅgulā rājamāṣasthūlāḥ|
suślakṣṇāstanumadhyā mukhayōrmukulākārāḥ kalāyaparimaṇḍalāśca||12||
View original
शलाकाः पञ्च कनकरजतताम्रमोहोद्भवा अङ्गुली च|
तत्राद्ये प्रसादनेऽञ्जने स्नेहने च|
मध्या लेख़ने|
अन्त्ये रोपणे|
मृदुत्वादङ्गुल्यत्र प्रधानतमा|
अतः सरुजेऽक्ष्णि सैव प्रयोज्या|
शेषा दशाङ्गुला राजमाषस्थूलाः|
सुश्लक्ष्णास्तनुमध्या मुख़योर्मुकुलाकाराः कलायपरिमण्डलाश्च||१२||
Adhikarana a~jjanakAlaH (13) · Śloka 13
athāñjanaṁ nātiśītōṣṇābhravātāyāṁ vēlāyāmubhayakālaṁ ca yōjyam|
tathā satataṁ naiva vā||13||
View original
अथाञ्जनं नातिशीतोष्णाभ्रवातायां वेलायामुभयकालं च योज्यम्|
तथा सततं नैव वा||१३||
Adhikarana saruje~akShiNa prathamama~jjanaM yojayet (14) · Śloka 14
sarujē cākṣṇi prākpaścāditarasmin|
anyathā'ñjanōdvēgasaṅkucitē'ntaḥ samyagauṣadhaṁ nānupraviśēt|
tatraivamatiśītādiṣu ca yathāsvaṁ dōṣōtklēśādvikāraparivr̥ddhiḥ||14||
View original
सरुजे चाक्ष्णि प्राक्पश्चादितरस्मिन्|
अन्यथाऽञ्जनोद्वेगसङ्कुचितेऽन्तः सम्यगौषधं नानुप्रविशेत्|
तत्रैवमतिशीतादिषु च यथास्वं दोषोत्क्लेशाद्विकारपरिवृद्धिः||१४||
Adhikarana a~jjanAnArhAsteShAma~jjanAddoShAshca (15) · Śloka 15
na ca yōjyaṁ kruddhabhītaśaṅkitaśōkitaśrāntāśitamātraviriktadhūmamadyapītadantanasyarātrijāgaritavēgitaruditapipā- sitajvaritaccharditārtatāntanētrābhihataśirōrujārtaśiraḥsnātānuditādityēṣu|
ēṣvañjanādūṣmōrdhvagaḥ saṁrambhāśruvēdanāvilatvōṣārāgadūṣikānistōdakr̥cchrōnmīlanaśvayathuśukratimirādīn janayēt||15||
View original
न च योज्यं क्रुद्धभीतशङ्कितशोकितश्रान्ताशितमात्रविरिक्तधूममद्यपीतदन्तनस्यरात्रिजागरितवेगितरुदितपिपा- सितज्वरितच्छर्दितार्ततान्तनेत्राभिहतशिरोरुजार्तशिरःस्नातानुदितादित्येषु|
एष्वञ्जनादूष्मोर्ध्वगः संरम्भाश्रुवेदनाविलत्वोषारागदूषिकानिस्तोदकृच्छ्रोन्मीलनश्वयथुशुक्रतिमिरादीन् जनयेत्||१५||
Adhikarana a~jjanavidhiH (16) · Śloka 16
atha samasukhōpaviṣṭasyōpaviṣṭō vāmāṅguṣṭhēna vartmōttaramutkṣipya kr̥ṣṇabhāgasyādhaḥ kanīnakādapāṅgaṁ yāvadañjanaṁ nayēdanalpamaprabhūtamanatitīkṣṇamanacchamasāndramakarkaśamadrutamavilambitamatiryagdr̥ṣṭyakampitamaghaṭṭitamanākrāntañca|
cūrṇē tu gatāgataṁ kuryāt|
anyathā hi rāgāśruśukrādyutpattiḥ|
tatō'ñjanānugamanāyānunmīlayan śanairantaścakṣuḥ sañcārayēt|
ēvamapyanugacchati|
vartmanī kiñciccālayēt|
na tu sahasōnmēṣaṇaniṣpīḍanaprakṣālanāni kuryāt|
sa bāṣpōtkliṣṭadōṣastambhabhayāt||16||
View original
अथ समसुख़ोपविष्टस्योपविष्टो वामाङ्गुष्ठेन वर्त्मोत्तरमुत्क्षिप्य कृष्णभागस्याधः कनीनकादपाङ्गं यावदञ्जनं नयेदनल्पमप्रभूतमनतितीक्ष्णमनच्छमसान्द्रमकर्कशमद्रुतमविलम्बितमतिर्यग्दृष्ट्यकम्पितमग़ट्टितमनाक्रान्तञ्च|
चूर्णे तु गतागतं कुर्यात्|
अन्यथा हि रागाश्रुशुक्राद्युत्पत्तिः|
ततोऽञ्जनानुगमनायानुन्मीलयन् शनैरन्तश्चक्षुः सञ्चारयेत्|
एवमप्यनुगच्छति|
वर्त्मनी किञ्चिच्चालयेत्|
न तु सहसोन्मेषणनिष्पीडनप्रक्षालनानि कुर्यात्|
स बाष्पोत्क्लिष्टदोषस्तम्भभयात्||१६||
Adhikarana a~jjanottaraM netraprakShalanAdi (17) · Śloka 17
api ca- apētauṣadhasaṁrambhaṁ nirvr̥taṁ nayanaṁ yadā|
vyādhidōṣartuyōgyābhiradbhiḥ prakṣālayēttadā|
sacailēnātha nayanaṁ savyāṅguṣṭhēna dakṣiṇam|
ūrdhvavartmani saṁgr̥hya śanaiḥ śōdhyaṁ samantataḥ|
dakṣiṇāṅguṣṭhakēnaivaṁ śōdhyaṁ savyañca lōcanam|
vartmapraptāñjanāddōṣō rōgān kuryādatō'nyathā||17||
View original
अपि च- अपेतौषधसंरम्भं निर्वृतं नयनं यदा|
व्याधिदोषर्तुयोग्याभिरद्भिः प्रक्षालयेत्तदा|
सचैलेनाथ नयनं सव्याङ्गुष्ठेन दक्षिणम्|
ऊर्ध्ववर्त्मनि संगृह्य शनैः शोध्यं समन्ततः|
दक्षिणाङ्गुष्ठकेनैवं शोध्यं सव्यञ्च लोचनम्|
वर्त्मप्रप्ताञ्जनाद्दोषो रोगान् कुर्यादतोऽन्यथा||१७||
Adhikarana tIkShNA~jjanAnte dhUmAdi (32) · Śloka 32
tīkṣṇāñjanāntē cainaṁ dhūmaṁ pāyayēt|
yasyāñjitē kaṇḍūjāḍyōpadēhāḥ syuḥ|
tasya tīkṣṇamañjanaṁ dhūmaṁ vā punarēvāvacārayēt|
ētadēva druviriktākṣilakṣaṇaṁ sādhanañca|
ativirēkāt antāpanistōdaśūlastambhagharṣāśrudāruṇapratibōdhakaṣāyavartmatāśirōrugdr̥ṣṭidaurbalyāni|
tatra śītamāścyōtanaṁ pratyañjanaṁ vā|
samyagvirēkādyathāsvamāmayōpaśamaḥ|
sukhōnmīlananimīlanavātātapasahatvāni cēti|
bhavati cātra - rōpaṇādiṣvapi tathā yōgādīnanucintayēt|
dōṣōdayānusārēṇa pratikurvīta tēṣu ca||18||
iti śrīvaidyapatisiṁhaguptasya sūnōrvāgbhaṭasya kr̥tau aṣṭāṅgasaṁgrahasaṁhitāyāṁ sūtrasthānē āścyōtanañjanavidhirnāma dvātriṁśō'dhyāyaḥ||32||
View original
तीक्ष्णाञ्जनान्ते चैनं धूमं पाययेत्|
यस्याञ्जिते कण्डूजाड्योपदेहाः स्युः|
तस्य तीक्ष्णमञ्जनं धूमं वा पुनरेवावचारयेत्|
एतदेव द्रुविरिक्ताक्षिलक्षणं साधनञ्च|
अतिविरेकात् अन्तापनिस्तोदशूलस्तम्भग़र्षाश्रुदारुणप्रतिबोधकषायवर्त्मताशिरोरुग्दृष्टिदौर्बल्यानि|
तत्र शीतमाश्च्योतनं प्रत्यञ्जनं वा|
सम्यग्विरेकाद्यथास्वमामयोपशमः|
सुख़ोन्मीलननिमीलनवातातपसहत्वानि चेति|
भवति चात्र - रोपणादिष्वपि तथा योगादीननुचिन्तयेत्|
दोषोदयानुसारेण प्रतिकुर्वीत तेषु च||१८||
इति श्रीवैद्यपतिसिंहगुप्तस्य सूनोर्वाग्भटस्य कृतौ अष्टाङ्गसंग्रहसंहितायां सूत्रस्थाने आश्च्योतनञ्जनविधिर्नाम द्वात्रिंशोऽध्यायः||३२||