Adhikarana athAtaH BeShajAvacAraNIyo nAma trayoviMsho~adhyAyaH pratij~jA (1) · Śloka 1
athātaḥ bhēṣajāvacāraṇīyamadhyāyaṁ vyākhyāsyāmaḥ|
iti ha smāhurātrēyādayō maharṣayaḥ||1||
View original
अथातः भेषजावचारणीयमध्यायं व्याख़्यास्यामः|
इति ह स्माहुरात्रेयादयो महर्षयः||१||
Adhikarana AturaparIkShAprakAraH (2) · Śloka 2
bhēṣajamavacārayan prāgēva tāvēdamāturaṁ parīkṣēta|
kasmi- nnayaṁ dēśē jātaḥ saṁvr̥ddhō vyādhitō vā|
kasmiṁśca dēśē manuṣyāṇāmidamāhārajātamidaṁ vihārajātamētāvadbalamē- vaṁvidhaṁ sattvamēvaṁvidhaṁ sātmyamiyaṁ bhaktirimē vyādhayō hitamidamahitamidamiti|
prāggrahēṇēna kēna vā nidāna- viśēṣēṇā'sya kupitō dōṣaḥ|
dōṣasya hyēkasyā'pi bahavaḥ prakōpē hētavaḥ|
tasmādyathā svalakṣaṇaiḥ karma- bhiśca buddhvā bhiṣak dōṣamēvamavagamayēt|
tadyathā- kimāhārēṇa kupitō vāyuḥ kiṁ vihārēṇa tathā rūkṣēṇa laghunā śiśirēṇa vā sāhasēna vēgarōdhēna vā bhayēna śōkēna vēti|
tataśca tatpratipakṣamauṣadhaṁ prayujyamānamāśu siddhayē sampadyatē|
tatra madhurāmlalavaṇā rasāḥ kaṭutikta- kaṣāyāścētarētapratipakṣāḥ|
tadanantarañcōpalabhēta|
mr̥du- madhyātimātravikalpanayā kathaṁ nidānamāsēvitam|
ēka- rūpasyāpi hē hētōḥ mr̥dvādivibhāgēna pr̥thaksamavētānāñca dōṣāṇāmaṁśāṁśabalavikalpaviśēṣād vyardhērbalābala- viśēṣaḥ|
tatrānēkadōṣātmakēśu vyādhiṣvanēkarasēṣu ca bhēṣajēśu rasadōṣaprabhāvamēkaikaśō'bhisamīkṣya vyādhibhēṣa- japrabhavatattvaṁ vyavasyēta|
na tvēvaṁ sarvatra|
na hi viṣa- mavikr̥tisamavētānāṁ nānātmakānāṁ parasparēṇōpagr̥hī- tānāmupahatānāñcānyaiśca vikalpanairvikalpitānāmavayava- prabhāvānumānēna samudāyaprabhāvatatvamadhyavasituṁ śakyam|
tathāvidhē hi samudāyē samudāyaprabhāvamēvōpalabhya vyā- dhyauṣadhaprabhāvatattvamavagacchēt||2||
View original
भेषजमवचारयन् प्रागेव तावेदमातुरं परीक्षेत|
कस्मि- न्नयं देशे जातः संवृद्धो व्याधितो वा|
कस्मिंश्च देशे मनुष्याणामिदमाहारजातमिदं विहारजातमेतावद्बलमे- वंविधं सत्त्वमेवंविधं सात्म्यमियं भक्तिरिमे व्याधयो हितमिदमहितमिदमिति|
प्राग्ग्रहेणेन केन वा निदान- विशेषेणाऽस्य कुपितो दोषः|
दोषस्य ह्येकस्याऽपि बहवः प्रकोपे हेतवः|
तस्माद्यथा स्वलक्षणैः कर्म- भिश्च बुद्ध्वा भिषक् दोषमेवमवगमयेत्|
तद्यथा- किमाहारेण कुपितो वायुः किं विहारेण तथा रूक्षेण लग़ुना शिशिरेण वा साहसेन वेगरोधेन वा भयेन शोकेन वेति|
ततश्च तत्प्रतिपक्षमौषधं प्रयुज्यमानमाशु सिद्धये सम्पद्यते|
तत्र मधुराम्ललवणा रसाः कटुतिक्त- कषायाश्चेतरेतप्रतिपक्षाः|
तदनन्तरञ्चोपलभेत|
मृदु- मध्यातिमात्रविकल्पनया कथं निदानमासेवितम्|
एक- रूपस्यापि हे हेतोः मृद्वादिविभागेन पृथक्समवेतानाञ्च दोषाणामंशांशबलविकल्पविशेषाद् व्यर्धेर्बलाबल- विशेषः|
तत्रानेकदोषात्मकेशु व्याधिष्वनेकरसेषु च भेषजेशु रसदोषप्रभावमेकैकशोऽभिसमीक्ष्य व्याधिभेष- जप्रभवतत्त्वं व्यवस्येत|
न त्वेवं सर्वत्र|
न हि विष- मविकृतिसमवेतानां नानात्मकानां परस्परेणोपगृही- तानामुपहतानाञ्चान्यैश्च विकल्पनैर्विकल्पितानामवयव- प्रभावानुमानेन समुदायप्रभावतत्वमध्यवसितुं शक्यम्|
तथाविधे हि समुदाये समुदायप्रभावमेवोपलभ्य व्या- ध्यौषधप्रभावतत्त्वमवगच्छेत्||२||
Adhikarana doShasthAnavisheSheNa BeShajavisheShaH (3) · Śloka 3
tathā kasya dhāmā'dhiṣṭhāya vyādhirayamavasthita iti nirūpayēt|
pravisr̥tō hi dōṣaḥ svamēvasthānamātaṅkā- yādhitiṣṭhan|
mūrddhādīn vā dustarō bhavati|
tataśca sthāna- viśēṣēṇa bhēṣajaviśēṣaḥ paryēṣitavyaḥ||3||
View original
तथा कस्य धामाऽधिष्ठाय व्याधिरयमवस्थित इति निरूपयेत्|
प्रविसृतो हि दोषः स्वमेवस्थानमातङ्का- याधितिष्ठन्|
मूर्द्धादीन् वा दुस्तरो भवति|
ततश्च स्थान- विशेषेण भेषजविशेषः पर्येषितव्यः||३||
Adhikarana auShadhAnukUlatA vyAdherAturasya ca AlocanIyA (4) · Śloka 4
tataścaivamālōcayēt-kasyā'yamauṣadhasya vyādhirāturō vā yōgyaḥ|
kiyatō vā|
dōṣānurūpō hi bhaiṣajyavīrya- pramāṇavikalpō vyādhivyādhitabalāpēkṣō bhavati||4||
View original
ततश्चैवमालोचयेत्-कस्याऽयमौषधस्य व्याधिरातुरो वा योग्यः|
कियतो वा|
दोषानुरूपो हि भैषज्यवीर्य- प्रमाणविकल्पो व्याधिव्याधितबलापेक्षो भवति||४||
Adhikarana atibalayuktAnAmauShadhAnAmatimAtrAprayuktAnAmati- saumyauShadhAnAM ca duShpariNAmaprakArAH (5) · Śloka 3
sahasā'tibalāni saṁśōdhanauṣadhānyāgnēyavāyavyānyati- saumyānyatimātrāṇi vā tathā'gnikṣāraśastrakarmāṇyalpa- sattvamāturamalpabalaṁ vātipātayēyuḥ|
saṁśamanāni tu vyā- dhibalādadhikāni tamupaśamayya vyādhiṁ, vyādhikṣapitadēhē śīghramanyamāvahanti|
śarīrabalādhikāni glānimūrcchā- madamōhabalakṣayānagnibalādadhikāni glānimagnisādaśca||3||
View original
सहसाऽतिबलानि संशोधनौषधान्याग्नेयवायव्यान्यति- सौम्यान्यतिमात्राणि वा तथाऽग्निक्षारशस्त्रकर्माण्यल्प- सत्त्वमातुरमल्पबलं वातिपातयेयुः|
संशमनानि तु व्या- धिबलादधिकानि तमुपशमय्य व्याधिं, व्याधिक्षपितदेहे शीग़्रमन्यमावहन्ति|
शरीरबलाधिकानि ग्लानिमूर्च्छा- मदमोहबलक्षयानग्निबलादधिकानि ग्लानिमग्निसादश्च||३||
Adhikarana atisthUlAdIn aviShAdakarAdiBirBeShajairupAcaret (6) · Śloka 6
api ca-atisthūlō'tikr̥śō durbalō durbaddhamāṁsaśō- ṇitāsthyaṅgavāyavō'lpāgniralpāhārō'sātmyāhārō'pa- citaḥ sārarahitō vā vyādhibalamēva tāvadasamarthaḥ sōḍhuṁ kiṁ punastathāvidhō bhēṣajamēvaṁ vēgam|
tasmāttādr̥śamavi- ṣādakarairmr̥dusukhairutarōtaragurubhiravibhramaiścōpācarēdauṣadhai- rviśēṣādabalāḥ|
tā hyanavasthitamr̥duviklavahr̥dayāḥ prāyaḥ sukumārāḥ parāyattāśca|
tatō'pi viśēṣēṇa śiśavaḥ||6||
View original
अपि च-अतिस्थूलोऽतिकृशो दुर्बलो दुर्बद्धमांसशो- णितास्थ्यङ्गवायवोऽल्पाग्निरल्पाहारोऽसात्म्याहारोऽप- चितः साररहितो वा व्याधिबलमेव तावदसमर्थः सोढुं किं पुनस्तथाविधो भेषजमेवं वेगम्|
तस्मात्तादृशमवि- षादकरैर्मृदुसुख़ैरुतरोतरगुरुभिरविभ्रमैश्चोपाचरेदौषधै- र्विशेषादबलाः|
ता ह्यनवस्थितमृदुविक्लवहृदयाः प्रायः सुकुमाराः परायत्ताश्च|
ततोऽपि विशेषेण शिशवः||६||
Adhikarana balavadAturAdau svalpabalamalpaM ca BeShajaM vyAdhivardhakam (7) · Śloka 7
tathā balavati vyādhyāturē'lpabalamalpaṁ vā bhēṣajama- kiñcitkarambhūya ēva dōṣamuktlēśya vyādhimudīrayēt||7||
View original
तथा बलवति व्याध्यातुरेऽल्पबलमल्पं वा भेषजम- किञ्चित्करम्भूय एव दोषमुक्त्लेश्य व्याधिमुदीरयेत्||७||
Adhikarana yogyasyApyauShadhasya parIkShAkramaH (8) · Śloka 8
yōgyamapi cauṣadhamēvaṁ parīkṣēta-idamēvaṁ rasavīryavipā kamēvaṁ guṇamēvaṁ dravyamēvaṁ karmaivaṁ prabhāvamasmindēśē jāta masmin r̥tāvēvaṁ gr̥hītamēvaṁ nihitamēvaṁ vihitamēvaṁ niṣiddha- mēvamupasaṁskr̥tamēvaṁ saṁyuktamēvaṁ saṁyuktamēvaṁ yuktamanayā mātrayaivaṁvidhasya puruṣasyaivaṁvidhē kāla ētāvantaṁ dōṣamapakarṣayatyupaśamayati vā|
anyadapi caivaṁvidhaṁ bhēṣajamabhūt|
tanmānēna vā viśē- ṣēṇa prayuktamidamakarōt||8||
View original
योग्यमपि चौषधमेवं परीक्षेत-इदमेवं रसवीर्यविपा कमेवं गुणमेवं द्रव्यमेवं कर्मैवं प्रभावमस्मिन्देशे जात मस्मिन् ऋतावेवं गृहीतमेवं निहितमेवं विहितमेवं निषिद्ध- मेवमुपसंस्कृतमेवं संयुक्तमेवं संयुक्तमेवं युक्तमनया मात्रयैवंविधस्य पुरुषस्यैवंविधे काल एतावन्तं दोषमपकर्षयत्युपशमयति वा|
अन्यदपि चैवंविधं भेषजमभूत्|
तन्मानेन वा विशे- षेण प्रयुक्तमिदमकरोत्||८||
Adhikarana cikitsakaH shAstrArthakarmAnushIlanena praj~jAM vishodhayet (9) · Śloka 9
sūkṣmāṇi hi dōṣauṣadhadūṣyadēśakālabalānalāhārarasasā- tmyasattvaprakr̥tivayasāmavasthāntarāṇi|
yānyanālōci- tāni nihanyurāturam|
ālōcyamānāni tu vipulabuddhi- mapi cikitsakamākulīkuryaḥ|
kimpunaralpabuddhim|
tasmādabhīkṣṇaśaḥ śāstrārthakarmānuśīlanēna saṁskurvīta prajñām|
api ca-santi vyādhayō yē śāstra utsargā- pavādairupakramaṁ prati nirdiṣṭāḥ|
tatra prājñā ēva dōṣādi- gurulāghavēna samyagadhyavasyēdanyataraniṣṭhāyām||9||
View original
सूक्ष्माणि हि दोषौषधदूष्यदेशकालबलानलाहाररससा- त्म्यसत्त्वप्रकृतिवयसामवस्थान्तराणि|
यान्यनालोचि- तानि निहन्युरातुरम्|
आलोच्यमानानि तु विपुलबुद्धि- मपि चिकित्सकमाकुलीकुर्यः|
किम्पुनरल्पबुद्धिम्|
तस्मादभीक्ष्णशः शास्त्रार्थकर्मानुशीलनेन संस्कुर्वीत प्रज्ञाम्|
अपि च-सन्ति व्याधयो ये शास्त्र उत्सर्गा- पवादैरुपक्रमं प्रति निर्दिष्टाः|
तत्र प्राज्ञा एव दोषादि- गुरुलाग़वेन सम्यगध्यवस्येदन्यतरनिष्ठायाम्||९||
Adhikarana kAlo~api BeShajayogyatAmApAdayati (10) · Śloka 10
kālaśca bhēṣajasya yōgyatāmādadhāti|
sa tu kṣaṇalava- muhūrtādibhēdēnāturāvasthayā ca dvidhōktaḥ prāk|
api ca śītōṣṇavarṣalakṣaṇastrividhaḥ kālaḥ|
tatra śītōṣṇa- yōrvr̥ṣṭiśītayōścā'ntarē sādhāraṇau vasanta jaladātyayau|
grīṣmavarṣakālayōstu prārambhō vr̥ṣṭēḥ prāvr̥ḍiti vika- lpyatē|
tēṣu sādhāraṇēṣu ahassu vamanādīnāṁ pravr̥tti- rnnivr̥ttiritarēṣvayōgā'tiyōgabhayāt|
sādhāraṇā hi manda- śītōṣṇavarṣatayā sukhatvāt bhavantyavikalpakāḥ śarīrau- ṣadhānāṁ viparītāstvitarē||10||
View original
कालश्च भेषजस्य योग्यतामादधाति|
स तु क्षणलव- मुहूर्तादिभेदेनातुरावस्थया च द्विधोक्तः प्राक्|
अपि च शीतोष्णवर्षलक्षणस्त्रिविधः कालः|
तत्र शीतोष्ण- योर्वृष्टिशीतयोश्चाऽन्तरे साधारणौ वसन्त जलदात्ययौ|
ग्रीष्मवर्षकालयोस्तु प्रारम्भो वृष्टेः प्रावृडिति विक- ल्प्यते|
तेषु साधारणेषु अहस्सु वमनादीनां प्रवृत्ति- र्न्निवृत्तिरितरेष्वयोगाऽतियोगभयात्|
साधारणा हि मन्द- शीतोष्णवर्षतया सुख़त्वात् भवन्त्यविकल्पकाः शरीरौ- षधानां विपरीतास्त्वितरे||१०||
Adhikarana sAdhAraNetareShu RutuShu saMshodhane doShAH (11) · Śloka 11
tathā hi śītakālē'timātraśītōpahitatvācchārīrama- tyarthaśītavātaviṣṭabdhamatistabdhabahugurudōṣaṁ bhavati|
tadanu prāptañca bhēṣajaṁ saṁśōdhanārthamuṣṇasvabhāvamapi śītōpa- hatatvānmandavīryatāṁ gatamayōgāya jāyatē|
śarīrañca vāta- prāyōpadravāya|
tadvadvarṣāsvapi samantādatighanēna bahalēna ghanasampātēnāvatatē nabhasyuparuddhatējaḥ prasarēṣu dinakara- karēṣu jalapaṭalōtplāvanōddāmakardamāyāṁ bhūmātvatyarthō- paklinnamavasannānalabalamādānadurbalaṁ śarīraṁ bhavati|
auṣadhagrāmastu jaladōdarapratatapramuktadhārāvapātasambhr̥tā- mbunivahōpaplāvitamūlajālasāraviṭapō bahalakōmala- pallavōpacitaskandhaśākhaḥ punariva bālatāmupagatō- 'lpavīryō bhavati|
aparisaṁsthitatayā ca kṣitimala- prāyābhiramlavipākābhiḥ khagamr̥gasarīsr̥pādiśavadhātumūtra- purīṣasaṁspr̥ṣṭābhiradbhiḥ salilaśiśiraśīkarānuviddhaśi- śirapavanasampr̥ktēna ca dharādharōṣmaṇā kōmalatvādapariṇa- tasyā'sya sutarāṁ vidāhō janyatē|
tataścāsāvapathya- tāmupagatō dhruvamayōgāya|
prathamasaṁgr̥hītamapi cauṣadhaṁ tōyadatōyānugatamārutōpahatē jagatīti|
grīṣmē punarā- dānōpahatatvāccharīramuṣṇarūkṣavātātapādhmātamati- svinnamatiśithilamatipravilīnadōṣaṁ bhavati|
bhēṣajaṁ puna- ranuṣṇamapi tapanakaranipātāduṣṇavīryatīkṣṇatāmupagata- matiyōgāyōpakalpatē|
śarīrañca pipāsābhramaklamōpa- dravāya||11||
View original
तथा हि शीतकालेऽतिमात्रशीतोपहितत्वाच्छारीरम- त्यर्थशीतवातविष्टब्धमतिस्तब्धबहुगुरुदोषं भवति|
तदनु प्राप्तञ्च भेषजं संशोधनार्थमुष्णस्वभावमपि शीतोप- हतत्वान्मन्दवीर्यतां गतमयोगाय जायते|
शरीरञ्च वात- प्रायोपद्रवाय|
तद्वद्वर्षास्वपि समन्तादतिग़नेन बहलेन ग़नसम्पातेनावतते नभस्युपरुद्धतेजः प्रसरेषु दिनकर- करेषु जलपटलोत्प्लावनोद्दामकर्दमायां भूमात्वत्यर्थो- पक्लिन्नमवसन्नानलबलमादानदुर्बलं शरीरं भवति|
औषधग्रामस्तु जलदोदरप्रततप्रमुक्तधारावपातसम्भृता- म्बुनिवहोपप्लावितमूलजालसारविटपो बहलकोमल- पल्लवोपचितस्कन्धशाख़ः पुनरिव बालतामुपगतो- ऽल्पवीर्यो भवति|
अपरिसंस्थिततया च क्षितिमल- प्रायाभिरम्लविपाकाभिः ख़गमृगसरीसृपादिशवधातुमूत्र- पुरीषसंस्पृष्टाभिरद्भिः सलिलशिशिरशीकरानुविद्धशि- शिरपवनसम्पृक्तेन च धराधरोष्मणा कोमलत्वादपरिण- तस्याऽस्य सुतरां विदाहो जन्यते|
ततश्चासावपथ्य- तामुपगतो ध्रुवमयोगाय|
प्रथमसंगृहीतमपि चौषधं तोयदतोयानुगतमारुतोपहते जगतीति|
ग्रीष्मे पुनरा- दानोपहतत्वाच्छरीरमुष्णरूक्षवातातपाध्मातमति- स्विन्नमतिशिथिलमतिप्रविलीनदोषं भवति|
भेषजं पुन- रनुष्णमपि तपनकरनिपातादुष्णवीर्यतीक्ष्णतामुपगत- मतियोगायोपकल्पते|
शरीरञ्च पिपासाभ्रमक्लमोप- द्रवाय||११||
Adhikarana sAdhAraNeShu RuruShu saMshodhanopadeshaH Atyayike vidhishca (12) · Śloka 12
tasmātsādhāraṇēṣvēva tadantarālēśu vamanādīni yōjayēnna cēdātyayikō vyādhiḥ|
ātyayikē tu kr̥trimaguṇōpadhānēna yathartuguṇaviparītēna saṁyōgasaṁskārapramāṇavikalpaiścō- papādyauṣadhamēvāvahitō'vacārayēt||12||
View original
तस्मात्साधारणेष्वेव तदन्तरालेशु वमनादीनि योजयेन्न चेदात्ययिको व्याधिः|
आत्ययिके तु कृत्रिमगुणोपधानेन यथर्तुगुणविपरीतेन संयोगसंस्कारप्रमाणविकल्पैश्चो- पपाद्यौषधमेवावहितोऽवचारयेत्||१२||
Adhikarana ekAdashaBeShajakAlAH (13) · Śloka 13
āturāvasthāsu tu kalāḥ kālasaṁjñāḥ|
tadyathā-asyā- mavasthāyāmasyauṣadhasya kālō'kālō vā|
na hyaprāptā- tītakālamauṣadhaṁ yaugikaṁ bhavati|
tasya tvēkādaśa- dhā'vacāraṇam|
tadyathā-abhaktaṁ prāgbhaktaṁ madhyabhakta- madhōbhaktaṁ sabhaktamantarabhaktaṁ sāmudraṁ muhurmuhuḥ sagrāsaṁ grāsā- ntarā niśi ca||13||
View original
आतुरावस्थासु तु कलाः कालसंज्ञाः|
तद्यथा-अस्या- मवस्थायामस्यौषधस्य कालोऽकालो वा|
न ह्यप्राप्ता- तीतकालमौषधं यौगिकं भवति|
तस्य त्वेकादश- धाऽवचारणम्|
तद्यथा-अभक्तं प्राग्भक्तं मध्यभक्त- मधोभक्तं सभक्तमन्तरभक्तं सामुद्रं मुहुर्मुहुः सग्रासं ग्रासा- न्तरा निशि च||१३||
Adhikarana aBaktam (14) · Śloka 14
tatrā'bhaktaṁ nāma kēvalamēvauṣadham|
nirannōpayōgādati- vīryam|
kaphōdrēkavimuktāmāśayasrōtāḥ prātarbalavānu- payuñjīta|
itarastu prāgbhaktādikam|
annasaṁsargēṇa hitaṁ nātiglānikaraṁ bhavati||14||
View original
तत्राऽभक्तं नाम केवलमेवौषधम्|
निरन्नोपयोगादति- वीर्यम्|
कफोद्रेकविमुक्तामाशयस्रोताः प्रातर्बलवानु- पयुञ्जीत|
इतरस्तु प्राग्भक्तादिकम्|
अन्नसंसर्गेण हितं नातिग्लानिकरं भवति||१४||
Adhikarana prAgBaktam (15) · Śloka 15
prāgbhaktaṁ nāma yadanantarabhaktam|
tadapānānilavikr̥tāvadhaḥ kāyasya ca balādhānārthaṁ, tadgatēṣu ca vyādhiṣu praśamanāya kr̥śīkaraṇārthañca yōjyam||15||
View original
प्राग्भक्तं नाम यदनन्तरभक्तम्|
तदपानानिलविकृतावधः कायस्य च बलाधानार्थं, तद्गतेषु च व्याधिषु प्रशमनाय कृशीकरणार्थञ्च योज्यम्||१५||
Adhikarana madhyaBaktam (16) · Śloka 16
madhyabhaktaṁ madhyē bhaktasya tatsamānānilavikr̥tau|
kōṣṭha- gatēṣu ca vyādhiṣu paittikēṣu ca||16||
View original
मध्यभक्तं मध्ये भक्तस्य तत्समानानिलविकृतौ|
कोष्ठ- गतेषु च व्याधिषु पैत्तिकेषु च||१६||
Adhikarana adhoBaktam (17) · Śloka 17
adhōbhaktaṁ bhaktādanantaram|
tattu vyānavikr̥tau prātarā- śāntamudānavikr̥tau punaḥ sāyamāśāntam|
pūrvakāyasya ca balādhānārthaṁ tadgatēṣu vyādhiṣu ca ślaiṣmikēṣu ca praśamāya sthūlīkaraṇārthañca||17||
View original
अधोभक्तं भक्तादनन्तरम्|
तत्तु व्यानविकृतौ प्रातरा- शान्तमुदानविकृतौ पुनः सायमाशान्तम्|
पूर्वकायस्य च बलाधानार्थं तद्गतेषु व्याधिषु च श्लैष्मिकेषु च प्रशमाय स्थूलीकरणार्थञ्च||१७||
Adhikarana saBaktam (18) · Śloka 18
sabhaktaṁ yadannēna samaṁ sādhitaṁ paścādvā samālōḍitam|
tadbālēṣu sukumārēṣvauṣadhadvēṣiṣvarucau sarvā~ghgagēṣu ca rōgēṣu||18||
View original
सभक्तं यदन्नेन समं साधितं पश्चाद्वा समालोडितम्|
तद्बालेषु सुकुमारेष्वौषधद्वेषिष्वरुचौ सर्वा~ग़्गगेषु च रोगेषु||१८||
Adhikarana antarABaktam (19) · Śloka 19
antarābhaktaṁ yatpūrāhṇē bhaktē jīrṇē madhyāhnē bhēṣaja- mupayujyatē|
tasmiṁśca jīrṇē punaraparāhṇē bhōjanam|
ētēna rātrirvyākhyātā|
taddīptāgnērvyānajēṣvāmayēṣu||19||
View original
अन्तराभक्तं यत्पूराह्णे भक्ते जीर्णे मध्याह्ने भेषज- मुपयुज्यते|
तस्मिंश्च जीर्णे पुनरपराह्णे भोजनम्|
एतेन रात्रिर्व्याख़्याता|
तद्दीप्ताग्नेर्व्यानजेष्वामयेषु||१९||
Adhikarana sAmudram (20) · Śloka 20
sāmudgaṁ yadā'dāvantē ca bhuktasya|
tattu laghvalpānnayuktaṁ pācanāvalēhacūrṇādi hidhmāyāṁ kampākṣēpayōrūrdhvādhaḥ saṁśrayē ca dōṣē||20||
View original
सामुद्गं यदाऽदावन्ते च भुक्तस्य|
तत्तु लग़्वल्पान्नयुक्तं पाचनावलेहचूर्णादि हिध्मायां कम्पाक्षेपयोरूर्ध्वाधः संश्रये च दोषे||२०||
Adhikarana muhurmuhuH (21) · Śloka 21
muhurmuhustu punaḥ punarbhuktē yadabhuktē vā|
tacchvāsa- kāsahidhmātr̥ṭchardiṣu viṣanimittēṣu ca vikārēṣu||21||
View original
मुहुर्मुहुस्तु पुनः पुनर्भुक्ते यदभुक्ते वा|
तच्छ्वास- कासहिध्मातृट्छर्दिषु विषनिमित्तेषु च विकारेषु||२१||
Adhikarana sagrAsaM, grAsAntaraM nishi ca (22) · Śloka 22
sagrāsaṁ yad grāsasampr̥ktam|
grāsāntaraṁ yad grāsayō- rgrāsayōrmadhyē|
dvayamapyētatprāṇānilavikr̥tau|
tathā sagrāsaṁ cūrṇalēhavaṭakādikamagnidīpanaṁ vājīkaraṇāni cōpa- yuñjīta|
grāsāntaraṁ hr̥drōgē vamanaṁ dhūmañca|
jatrūrdhvāmayēṣu niśāyām||22||
View original
सग्रासं यद् ग्राससम्पृक्तम्|
ग्रासान्तरं यद् ग्रासयो- र्ग्रासयोर्मध्ये|
द्वयमप्येतत्प्राणानिलविकृतौ|
तथा सग्रासं चूर्णलेहवटकादिकमग्निदीपनं वाजीकरणानि चोप- युञ्जीत|
ग्रासान्तरं हृद्रोगे वमनं धूमञ्च|
जत्रूर्ध्वामयेषु निशायाम्||२२||
Adhikarana aBaktauShadhAnarhAH, aBaktetarakAlAnarhamauShadham (23) · Śloka 23
tatrādyē kālē tr̥ṣitaḥ pītaśītāmburajīrṇā kṣudhitaḥ kṣā- maśca bhēṣajaṁ varjayēt|
śēṣēṣu vā'hr̥dyamasātmyamati- tīkṣṇōṣṇōgragandhaṁ bhūrimātrañcēti||23||
View original
तत्राद्ये काले तृषितः पीतशीताम्बुरजीर्णा क्षुधितः क्षा- मश्च भेषजं वर्जयेत्|
शेषेषु वाऽहृद्यमसात्म्यमति- तीक्ष्णोष्णोग्रगन्धं भूरिमात्रञ्चेति||२३||
Adhikarana roganidAnAnantaraM cikitsAyAH karaNIyatvam punarAgatarogacikitsAkramaH (24) · Śloka 24
bhavati cātra- rōgamādau parīkṣēta tadanantaramauṣadham|
tataḥ karma bhiṣakpaścājjñānapurvaṁ samācarēt|
nivr̥ttō'pi punarvyādhiralpēnāyāti hētunā|
dēhē mārgīkr̥tē dōṣaiḥ śēṣaḥ sūkṣma ivānalaḥ|
tasmāttamanubadhnīyāt prayōgēṇānapāyinā|
siddhānāmapi yōgānāṁ pūrvēṣāṁ dāḍhyamāvahan||24||
View original
भवति चात्र- रोगमादौ परीक्षेत तदनन्तरमौषधम्|
ततः कर्म भिषक्पश्चाज्ज्ञानपुर्वं समाचरेत्|
निवृत्तोऽपि पुनर्व्याधिरल्पेनायाति हेतुना|
देहे मार्गीकृते दोषैः शेषः सूक्ष्म इवानलः|
तस्मात्तमनुबध्नीयात् प्रयोगेणानपायिना|
सिद्धानामपि योगानां पूर्वेषां दाढ्यमावहन्||२४||
Adhikarana dveShyatAM prAptasyauShadhasya priyatvApAdanakramaH (25) · Śloka 25
sātatyāt svādvabhāvādvā pathyaṁ dvēṣyatvamāgatam|
kalpanāvidhibhistaistaiḥ priyatvaṁ gamayētpunaḥ|
manaḥpriyatvāpādanaphalam manasō'rthānukūlyēna tuṣṭirūrjā rucirbalam|
sukhōpabhōgatā ca syādvyādhēścātaḥ parikṣayaḥ|
laulyādijanyarucau bhēṣajayōgēnānnakalpanaṁ kāryam laulyād dōṣakṣayādvyādhivaiṣamyēṇa ca yā ruciḥ|
tāsu pathyōpacārajñō yōgēnādyaṁ vikalpayēt||25||
View original
सातत्यात् स्वाद्वभावाद्वा पथ्यं द्वेष्यत्वमागतम्|
कल्पनाविधिभिस्तैस्तैः प्रियत्वं गमयेत्पुनः|
मनःप्रियत्वापादनफलम् मनसोऽर्थानुकूल्येन तुष्टिरूर्जा रुचिर्बलम्|
सुख़ोपभोगता च स्याद्व्याधेश्चातः परिक्षयः|
लौल्यादिजन्यरुचौ भेषजयोगेनान्नकल्पनं कार्यम् लौल्याद् दोषक्षयाद्व्याधिवैषम्येण च या रुचिः|
तासु पथ्योपचारज्ञो योगेनाद्यं विकल्पयेत्||२५||
Adhikarana svarasthasya doShasaMshodhanakAlaH , Aturasya shodhanam (26) · Śloka 26
śītōṣṇavarṣānicitaṁ caitraśrāvaṇakārtikē|
kramātsādhāraṇē ślēṣmavātapittaṁ harēd drutam|
prāvr̥ṭśaradvasantānāṁ māsēṣvētēṣu vā harēt|
sādhāraṇēṣu vidhinā trimāsāntaritān malān|
kr̥tvā śītōṣṇavr̥ṣṭīnāṁ pratīkāraṁ yathāyatham|
prayōjayēt kriyāṁ prāptāṁ kriyākālaṁ na hāpayēt||26||
View original
शीतोष्णवर्षानिचितं चैत्रश्रावणकार्तिके|
क्रमात्साधारणे श्लेष्मवातपित्तं हरेद् द्रुतम्|
प्रावृट्शरद्वसन्तानां मासेष्वेतेषु वा हरेत्|
साधारणेषु विधिना त्रिमासान्तरितान् मलान्|
कृत्वा शीतोष्णवृष्टीनां प्रतीकारं यथायथम्|
प्रयोजयेत् क्रियां प्राप्तां क्रियाकालं न हापयेत्||२६||
Adhikarana guNAlABe anyA kriyA prayojyA svalpaguNalABe~api saivAnuvartanIyA (27) · Śloka 27
saptāhēna guṇālābhē kriyāmanyāṁ prayōjayēt|
pūrvasyāṁ śāntavēgāyāṁ na kriyāsaṅkarō hitaḥ|
guṇē'lpē'pi tu tāmēva viśēṣōtkarṣalabdhayē||27||
View original
सप्ताहेन गुणालाभे क्रियामन्यां प्रयोजयेत्|
पूर्वस्यां शान्तवेगायां न क्रियासङ्करो हितः|
गुणेऽल्पेऽपि तु तामेव विशेषोत्कर्षलब्धये||२७||
Adhikarana nRupatiBeShajam (28) · Śloka 28
bhēṣajaṁ nr̥patērhr̥dyamalpamalpātyayaṁ śuciḥ|
śuddhāgamaṁ bahuguṇaṁ bahukr̥tvaḥ prayōjitam|
ananyakāryō'vahitaḥ tathā tanmantrisammataḥ|
āsvāditaṁ paricaraiḥ svayañcānu prayōjayēt||28||
View original
भेषजं नृपतेर्हृद्यमल्पमल्पात्ययं शुचिः|
शुद्धागमं बहुगुणं बहुकृत्वः प्रयोजितम्|
अनन्यकार्योऽवहितः तथा तन्मन्त्रिसम्मतः|
आस्वादितं परिचरैः स्वयञ्चानु प्रयोजयेत्||२८||
Adhikarana abhyastadeshajameva hitamauShadham, tacca amRutabheShajam (29-30) · Śloka 30
ucitō yasya yō dēśastajjaṁ tasyauṣadhaṁ hitam|
dēśē'nyatrāpi vasatastattulyaguṇajanma ca|
vīryavadbhāvitaṁ samyak svarasairasakr̥llaghu|
rasagandhādisampannaṁ kālē jīrṇē ca mātrayā|
ēkāgramanasā yuktaṁ bhaiṣajyamamr̥tāyatē||29||
iti śrīvaidyapatisiṁhaguptasya sūnōrvāgbhaṭasya kr̥tau aṣṭāṅgasaṁgrahasṁhitāyāṁ sūtrasthānē bhēṣajā- vacāraṇīyō nāma trayōviṁśō'dhyāyaḥ||30||
View original
उचितो यस्य यो देशस्तज्जं तस्यौषधं हितम्|
देशेऽन्यत्रापि वसतस्तत्तुल्यगुणजन्म च|
वीर्यवद्भावितं सम्यक् स्वरसैरसकृल्लग़ु|
रसगन्धादिसम्पन्नं काले जीर्णे च मात्रया|
एकाग्रमनसा युक्तं भैषज्यममृतायते||२९||
इति श्रीवैद्यपतिसिंहगुप्तस्य सूनोर्वाग्भटस्य कृतौ अष्टाङ्गसंग्रहसंहितायां सूत्रस्थाने भेषजा- वचारणीयो नाम त्रयोविंशोऽध्यायः||३०||