Adhikarana atha dinacaryAnAma tRutIyo~adhyAyaH pratij~jA (1) · Śloka 1
athātō dinacaryānāmādhyāyaṁ vyākhyāsyāmaḥ|
iti ha smāhurātrēyādayō maharṣayaḥ||1||
View original
अथातो दिनचर्यानामाध्यायं व्याख्यास्यामः|
इति ह स्माहुरात्रेयादयो महर्षयः||१||
Adhikarana brAhme muhUrta utthAnam (2) · Śloka 2
brāhmē muhūrta uttiṣṭhējjīrṇājīrṇaṁ nirūpayan|
rakṣārthamāyuṣaḥ svasthaḥ....................||2||
View original
ब्राह्मे मुहूर्त उत्तिष्ठेज्जीर्णाजीर्णं निरूपयन्|
रक्षार्थमायुषः स्वस्थः....................||२||
Adhikarana shaucavidhiH (3) · Śloka 3
...................jātavēgaḥ samutsr̥jēt|
udaṅmukhō mūtraśakr̥ddakṣiṇābhimukhō niśi|
vācaṁ niyamya prayataḥ saṁvītāṅgō'vaguṇṭhitaḥ|
pravartayētpracalitaṁ na tu yatnādudīrayēt|
nāmēdhyamārgamr̥dbhasmagōsthānākīrṇagōmayē|
purāntikāgnivalmīkaramyōtkr̥ṣṭacitidrumē|
na nārīpūjyagō'rkēnduvāyvannāgnijalaṁ prati|
na cātiraskr̥tya mahīṁ bhayāśaktyōstu kāmataḥ|
na vēgitō'nyakāryaḥ syānnājitvā sādhyamāmayam|
niḥśalyāduṣṭamr̥tpiṇḍīparimr̥ṣṭamalāyanaḥ|
abhyuddhr̥tābhiḥ śucibhiradbhirmr̥dbhiśca yōjayēt|
lēpagandhāpahaṁ śaucamanutpatitabindubhiḥ||3||
View original
...................जातवेगः समुत्सृजेत्|
उदङ्मुखो मूत्रशकृद्दक्षिणाभिमुखो निशि|
वाचं नियम्य प्रयतः संवीताङ्गोऽवगुण्ठितः|
प्रवर्तयेत्प्रचलितं न तु यत्नादुदीरयेत्|
नामेध्यमार्गमृद्भस्मगोस्थानाकीर्णगोमये|
पुरान्तिकाग्निवल्मीकरम्योत्कृष्टचितिद्रुमे|
न नारीपूज्यगोऽर्केन्दुवाय्वन्नाग्निजलं प्रति|
न चातिरस्कृत्य महीं भयाशक्त्योस्तु कामतः|
न वेगितोऽन्यकार्यः स्यान्नाजित्वा साध्यमामयम्|
निःशल्यादुष्टमृत्पिण्डीपरिमृष्टमलायनः|
अभ्युद्धृताभिः शुचिभिरद्भिर्मृद्भिश्च योजयेत्|
लेपगन्धापहं शौचमनुत्पतितबिन्दुभिः||३||
Adhikarana AcamanakAlAstadvidhiSca (4) · Śloka 4
spr̥ṣṭvā dhātūn malānaśruvasākēśanakhāṁścyutān|
snātvā bhōktumanā bhuktvā suptvā kṣutvā surārccanē|
rathyāmākramya cā'cāmēdupaviṣṭa udaṅmukhaḥ|
prāṅmukhō vā viviktasthō na bahirjānu nānyadr̥k|
ajalpannuttarāsaṅgī svacchairaṅguṣṭhamūlagaiḥ|
nōddhr̥tairnānatō nōrdhvaṁ nāgnipakvairna pūtibhiḥ|
na phēnabudbudakṣārairnaikahastārpitairjalaiḥ|
nārdraikapāṇirnnāmēdhyahastapādō na śbdavat||4||
View original
स्पृष्ट्वा धातून् मलानश्रुवसाकेशनखांश्च्युतान्|
स्नात्वा भोक्तुमना भुक्त्वा सुप्त्वा क्षुत्वा सुरार्च्चने|
रथ्यामाक्रम्य चाऽचामेदुपविष्ट उदङ्मुखः|
प्राङ्मुखो वा विविक्तस्थो न बहिर्जानु नान्यदृक्|
अजल्पन्नुत्तरासङ्गी स्वच्छैरङ्गुष्ठमूलगैः|
नोद्धृतैर्नानतो नोर्ध्वं नाग्निपक्वैर्न पूतिभिः|
न फेनबुद्बुदक्षारैर्नैकहस्तार्पितैर्जलैः|
नार्द्रैकपाणिर्न्नामेध्यहस्तपादो न श्ब्दवत्||४||
Adhikarana dantakAShThAni dantadhAvanavidhiSca (5) · Śloka 5
vaṭāsanārkakhadirakarañjakaravīrajam|
sarjārimēdāpāmārgamālatīkakubhōdbhavam|
kaṣāyatiktakatukaṁ mūlamanyadapīdr̥śam|
vijñātavr̥̄kṣaṁ kṣuṇṇāgramr̥jvagranthi subhūmijam|
kanīnyagrasamasthaulyaṁṁ sukūrccaṁ dvādaśāṅgulam|
prātarbhuktvā ca yatavāgbhakṣayēddantadhāvanam|
vyāpya trivargatritayakṣaudrāktēna ca gharṣayēt|
śanaistēna tatō dantān dantamāṁsānyabādhayan||5||
View original
वटासनार्कखदिरकरञ्जकरवीरजम्|
सर्जारिमेदापामार्गमालतीककुभोद्भवम्|
कषायतिक्तकतुकं मूलमन्यदपीदृशम्|
विज्ञातवॄक्षं क्षुण्णाग्रमृज्वग्रन्थि सुभूमिजम्|
कनीन्यग्रसमस्थौल्यंं सुकूर्च्चं द्वादशाङ्गुलम्|
प्रातर्भुक्त्वा च यतवाग्भक्षयेद्दन्तधावनम्|
व्याप्य त्रिवर्गत्रितयक्षौद्राक्तेन च घर्षयेत्|
शनैस्तेन ततो दन्तान् दन्तमांसान्यबाधयन्||५||
Adhikarana jihvAnirleKanavidhistadguNAshca (6) · Śloka 6
likhēdanusukhaṁ jihvāṁ jihvānirlēkhanēna ca|
tathāsyamalavairasyagandhā jihvāsyadantajāḥ|
rucivaiśadyalaghutā na bhavanti bhavanti ca||6||
View original
लिखेदनुसुखं जिह्वां जिह्वानिर्लेखनेन च|
तथास्यमलवैरस्यगन्धा जिह्वास्यदन्तजाः|
रुचिवैशद्यलघुता न भवन्ति भवन्ति च||६||
Adhikarana dantakAShThavarjyAH (7) · Śloka 7
nādyādajīrṇavamathuśvāsakāsajvarārditī|
tr̥ṣṇāsyapākahr̥nnētraśiraḥkarṇāmayī ca tat||7||
View original
नाद्यादजीर्णवमथुश्वासकासज्वरार्दिती|
तृष्णास्यपाकहृन्नेत्रशिरःकर्णामयी च तत्||७||
Adhikarana dantadhAvane niShiddhakAShThAni (8) · Śloka 8
naiva ślēṣmātakāriṣṭabibhītadhavadhanvajān|
bilvavañjulanirguṇḍīśigrutilvakatindukān|
kōvidāraśamīpīlupippalēṅgudagulgulūn|
pāribhadrakamamlīkāmōcakyau śālmalīṁ śaṇam|
svādvamlalavaṇaṁ śuṣkaṁ suṣiraṁ pūti picchilam||8||
View original
नैव श्लेष्मातकारिष्टबिभीतधवधन्वजान्|
बिल्ववञ्जुलनिर्गुण्डीशिग्रुतिल्वकतिन्दुकान्|
कोविदारशमीपीलुपिप्पलेङ्गुदगुल्गुलून्|
पारिभद्रकमम्लीकामोचक्यौ शाल्मलीं शणम्|
स्वाद्वम्ललवणं शुष्कं सुषिरं पूति पिच्छिलम्||८||
Adhikarana palAshAsanAdiShu niShedhaH (9) · Śloka 9
pālāśamāsanaṁ dantadhāvanaṁ pādukē tyajēt||9||
View original
पालाशमासनं दन्तधावनं पादुके त्यजेत्||९||
Adhikarana dantadhAvanakramaH (10) · Śloka 10
dantān pūrvamadhō gharṣēt...................||10||
View original
दन्तान् पूर्वमधो घर्षेत्...................||१०||
Adhikarana akShisi~jcanam (11) · Śloka 11
......................prātaḥ siñcēcca lōcanē|
tōyapūrṇamukhō grīṣmaśaradōḥ śītavāriṇā||11||
View original
......................प्रातः सिञ्चेच्च लोचने|
तोयपूर्णमुखो ग्रीष्मशरदोः शीतवारिणा||११||
Adhikarana ma~ggalakRutyam (12) · Śloka 12
praṇamya dēvān vr̥ddhāṁśca maṅgalāṣṭaśataṁ śubham|
śṟuṇvan kāñcanavinyastaṁ sarpiḥ paśyēdanantaram||12||
View original
प्रणम्य देवान् वृद्धांश्च मङ्गलाष्टशतं शुभम्|
श्रृण्वन् काञ्चनविन्यस्तं सर्पिः पश्येदनन्तरम्||१२||
Adhikarana sauvIrA~jjanavidhistadguNAshca (13) · Śloka 13
sauvīramañjanaṁ nityaṁ hitamakṣṇōstatō bhajēt|
lōcanē tēna bhavatō manōjñē sūkṣmadarśanē|
vyaktatrivarṇē vimalē susnigdhaghanapakṣmaṇī||13||
View original
सौवीरमञ्जनं नित्यं हितमक्ष्णोस्ततो भजेत्|
लोचने तेन भवतो मनोज्ञे सूक्ष्मदर्शने|
व्यक्तत्रिवर्णे विमले सुस्निग्धघनपक्ष्मणी||१३||
Adhikarana rasA~jjanavidhiH (14) · Śloka 14
cakṣustējōmayaṁ tasya viśēṣācchlēṣmatō bhayam|
yōjayētsaptarātrē'smāt srāvaṇārthaṁ rasāñjanam||14||
View original
चक्षुस्तेजोमयं तस्य विशेषाच्छ्लेष्मतो भयम्|
योजयेत्सप्तरात्रेऽस्मात् स्रावणार्थं रसाञ्जनम्||१४||
Adhikarana nasyagaNDUShadhAraNAdiguNAH (15) · Śloka 15
aṇutailaṁ tatō nasyantatō gaṇḍūṣadhāraṇam|
ghanōnnataprasannatvak skandhagrīvāsyavakṣasaḥ|
susnigdhavadanāḥ snigdhaniḥsvanā vimalēndriyāḥ|
nirvalīpalitavyaṅgā bhavēyurnasyaśīlinaḥ|
ōṣṭhasphuṭanapāruṣyamukhaśōṣadvijāmayāḥ|
na syuḥ svarōpaghātāśca snēhagaṇḍūṣadhāraṇāt|
khadirakṣīrivr̥kṣārimēdāmbukavalagrahaḥ|
arōcakāsyavairasyamalapūtiprasēkajit|
sukhōṣṇōdakagaṇḍūṣairjāyatē vaktralāghavam||15||
View original
अणुतैलं ततो नस्यन्ततो गण्डूषधारणम्|
घनोन्नतप्रसन्नत्वक् स्कन्धग्रीवास्यवक्षसः|
सुस्निग्धवदनाः स्निग्धनिःस्वना विमलेन्द्रियाः|
निर्वलीपलितव्यङ्गा भवेयुर्नस्यशीलिनः|
ओष्ठस्फुटनपारुष्यमुखशोषद्विजामयाः|
न स्युः स्वरोपघाताश्च स्नेहगण्डूषधारणात्|
खदिरक्षीरिवृक्षारिमेदाम्बुकवलग्रहः|
अरोचकास्यवैरस्यमलपूतिप्रसेकजित्|
सुखोष्णोदकगण्डूषैर्जायते वक्त्रलाघवम्||१५||
Adhikarana prAyogikadhUmapAnAdi (16) · Śloka 16
prāyōgikaṁ tatō dhūmaṁ gandhamālyādi cācarēt|
dhūmādasyōrdhvajatrūtthā na syurvātakaphāmayāḥ||16||
View original
प्रायोगिकं ततो धूमं गन्धमाल्यादि चाचरेत्|
धूमादस्योर्ध्वजत्रूत्था न स्युर्वातकफामयाः||१६||
Adhikarana a~jjanAdikrame yuktiH (17) · Śloka 17
añjanōtklēśitaṁ nasyaiḥ kavalairnāvanēritam|
dhūmēna kavalōtkliṣṭaṁ kramādvātakaphaṁ jayēt||17||
View original
अञ्जनोत्क्लेशितं नस्यैः कवलैर्नावनेरितम्|
धूमेन कवलोत्क्लिष्टं क्रमाद्वातकफं जयेत्||१७||
Adhikarana gandhamAlyAdidhAraNaguNAH (18) · Śloka 18
gandhamālyādikaṁ vr̥ṣyamalakṣmīghnaṁ prasādhanam||18||
View original
गन्धमाल्यादिकं वृष्यमलक्ष्मीघ्नं प्रसाधनम्||१८||
Adhikarana jIrNavastradhAraNAdiniShedhaH (19) · Śloka 19
vāsō na dhārayējjīrṇaṁ malinaṁ raktamulbaṇam|
mālyaṁ na lambaṁ na bahirna raktaṁ jalajādr̥tē|
naiva cānyēna vidhr̥taṁ vastraṁ puṣpamupānahau||19||
View original
वासो न धारयेज्जीर्णं मलिनं रक्तमुल्बणम्|
माल्यं न लम्बं न बहिर्न रक्तं जलजादृते|
नैव चान्येन विधृतं वस्त्रं पुष्पमुपानहौ||१९||
Adhikarana tAmbUlasevanataddhAraNaguNAH (20) · Śloka 20
rucivaiśadyasaugandhyamicchanvaktrēṇa dhārayēt|
jātīlavaṅgakarpūrakaṅkōlakaṭukaiḥ saha|
tāmbūlīnāṁ kisalayaṁ hr̥dyaṁ pūgaphalānvitam|
raktapittakṣatakṣīṇarūkṣōtkupitacakṣuṣām|
viṣamūrcchāmadārttānāmapathyaṁ śōṣiṇāṁ ca tat|
pathyaṁ suptōtthitē bhuktē snātē vāntē ca mānavē|
dvipatramēkaṁ pūgaṁ ca sacūrṇakhadiraṁ ca tat||20||
View original
रुचिवैशद्यसौगन्ध्यमिच्छन्वक्त्रेण धारयेत्|
जातीलवङ्गकर्पूरकङ्कोलकटुकैः सह|
ताम्बूलीनां किसलयं हृद्यं पूगफलान्वितम्|
रक्तपित्तक्षतक्षीणरूक्षोत्कुपितचक्षुषाम्|
विषमूर्च्छामदार्त्तानामपथ्यं शोषिणां च तत्|
पथ्यं सुप्तोत्थिते भुक्ते स्नाते वान्ते च मानवे|
द्विपत्रमेकं पूगं च सचूर्णखदिरं च तत्||२०||
Adhikarana dhanopArjanam (21) · Śloka 21
uttiṣṭhēta tatō'tyarthamarthēṣvarthānubandhiṣu|
ninditaṁ dīrghamapyāyurasannihitasādhanam|
kr̥ṣiṁ vaṇijyāṁ gōrakṣāmupāyairguṇinaṁ nr̥pam|
lōkadvayāviruddhāñca dhanārthī saṁśrayētkriyām||21||
View original
उत्तिष्ठेत ततोऽत्यर्थमर्थेष्वर्थानुबन्धिषु|
निन्दितं दीर्घमप्यायुरसन्निहितसाधनम्|
कृषिं वणिज्यां गोरक्षामुपायैर्गुणिनं नृपम्|
लोकद्वयाविरुद्धाञ्च धनार्थी संश्रयेत्क्रियाम्||२१||
Adhikarana niShkramaNavidhiH (22) · Śloka 22
muktavēgaśca gamanasvapnāhārasabhāstriyaḥ|
pāṇinālabhya niṣkrāmēdratnapūjyājyamaṅgalam|
sātapatrapadatrāṇō vicarēdyugamātradr̥k|
niśi cātyayikē kāryē daṇḍī maulī sahāyavān|
prāvr̥tya paryaṭēdrātrau na prāvr̥tya śirō'hani||22||
View original
मुक्तवेगश्च गमनस्वप्नाहारसभास्त्रियः|
पाणिनालभ्य निष्क्रामेद्रत्नपूज्याज्यमङ्गलम्|
सातपत्रपदत्राणो विचरेद्युगमात्रदृक्|
निशि चात्ययिके कार्ये दण्डी मौली सहायवान्|
प्रावृत्य पर्यटेद्रात्रौ न प्रावृत्य शिरोऽहनि||२२||
Adhikarana caityAdisthAnAnatikramaH (23) · Śloka 23
caityapūjyadhvajāśastacchāyābhasmatuṣāśucīn|
nākrāmēccharkarālōṣṭhabalisnānabhuvō na ca||23||
View original
चैत्यपूज्यध्वजाशस्तच्छायाभस्मतुषाशुचीन्|
नाक्रामेच्छर्करालोष्ठबलिस्नानभुवो न च||२३||
Adhikarana madhyAhnAdau catuShpathAdi sevananiShedhaH (24) · Śloka 24
madhyāhnē sandhyayō rātrāvardharātrē catuṣpatham|
na sēvēta na śarvaryāṁ vr̥kṣacaityaṁ na catvaram|
sūnāṭavīśūnyagr̥haśmaśānāni divā'pi na||24||
View original
मध्याह्ने सन्ध्ययो रात्रावर्धरात्रे चतुष्पथम्|
न सेवेत न शर्वर्यां वृक्षचैत्यं न चत्वरम्|
सूनाटवीशून्यगृहश्मशानानि दिवाऽपि न||२४||
Adhikarana shavahu~gkArAdInAM pratiShedhAdi (25) · Śloka 25
na huṅkuryācchavaṁ pūjyaṁ praśastānmaṅgalāni ca|
nāpasavyaṁ parikrāmēnnētarāṇyanudakṣiṇam|
catuṣpathaṁ namaskuryātprajñātāṁśca vanaspatīn|
na vyālavyādhitāśastairnādāntakṣutpipāsitaiḥ|
na cchinnapucchairnaikākṣairgōpr̥ṣṭhēna ca na vrajēt|
nātipragē'tisāyaṁ vā na nabhōmadhyagē ravau|
nāsannihitapānīyō nātitūrṇaṁ na santatam|
na śatruṇā nāviditairnaikō nādhārmikaiḥ saha|
dadyādvartmārtavr̥ddhastrībhāricakradvijanmanē|
snānabhōjanapānāni vāhēbhyō nācarētpuraḥ|
nadīṁ tarēnna bāhubhyāṁ nāgniskandhamabhivrajēt|
nārōhēdviṣamaṁ śailaṁ nāvaṁ saṁśayitāṁ tarum|
nipātayēnna lōṣṭēna na phalēna phalaṁ drumāt|
na vāryamāṇaḥ praviśēnnādvārēṇa na cā'sanē|
svayam tiṣṭhētparagr̥hē yuktanidraṁ na bōdhayēt|
nā'carētpāṇivākpādadr̥ṅmēḍhrōdaracāpalam||25||
View original
न हुङ्कुर्याच्छवं पूज्यं प्रशस्तान्मङ्गलानि च|
नापसव्यं परिक्रामेन्नेतराण्यनुदक्षिणम्|
चतुष्पथं नमस्कुर्यात्प्रज्ञातांश्च वनस्पतीन्|
न व्यालव्याधिताशस्तैर्नादान्तक्षुत्पिपासितैः|
न च्छिन्नपुच्छैर्नैकाक्षैर्गोपृष्ठेन च न व्रजेत्|
नातिप्रगेऽतिसायं वा न नभोमध्यगे रवौ|
नासन्निहितपानीयो नातितूर्णं न सन्ततम्|
न शत्रुणा नाविदितैर्नैको नाधार्मिकैः सह|
दद्याद्वर्त्मार्तवृद्धस्त्रीभारिचक्रद्विजन्मने|
स्नानभोजनपानानि वाहेभ्यो नाचरेत्पुरः|
नदीं तरेन्न बाहुभ्यां नाग्निस्कन्धमभिव्रजेत्|
नारोहेद्विषमं शैलं नावं संशयितां तरुम्|
निपातयेन्न लोष्टेन न फलेन फलं द्रुमात्|
न वार्यमाणः प्रविशेन्नाद्वारेण न चाऽसने|
स्वयम् तिष्ठेत्परगृहे युक्तनिद्रं न बोधयेत्|
नाऽचरेत्पाणिवाक्पाददृङ्मेढ्रोदरचापलम्||२५||
Adhikarana keSAdivardhane niyamAH (26) · Śloka 26
triḥ pakṣasya kacaśmaśrunakharōmāṇi vardhayēt|
na svahastēna dantairvā snānaṁ cānu samācarēt||26||
View original
त्रिः पक्षस्य कचश्मश्रुनखरोमाणि वर्धयेत्|
न स्वहस्तेन दन्तैर्वा स्नानं चानु समाचरेत्||२६||
Adhikarana abhya~ggavidhiH (27) · Śloka 27
atha jātānnapānēcchō mārutaghnaiḥ sugandhibhiḥ|
yathartusaṁsparśasukhaistailairabhyaṅgamācarēt||27||
View original
अथ जातान्नपानेच्छो मारुतघ्नैः सुगन्धिभिः|
यथर्तुसंस्पर्शसुखैस्तैलैरभ्यङ्गमाचरेत्||२७||
Adhikarana abhya~ggaguNAH (28) · Śloka 28
abhyaṅgō vātahā puṣṭisvapnadārḍhyabr̥hatvakr̥t|
dagdhabhagnakṣatarujā klamaśramajarāpahaḥ|
rathākṣacarmaghaṭadbhavatyabhyaṅgatō guṇāḥ|
sparśanē'bhyadhikō vāyuḥ sparśanaṁ ca tvagāśrayam|
tvacyaśca paramabhyaṅgō yasmāttaṁ śīlayēdataḥ|
śiraḥ śravaṇapādēṣu taṁ viśēṣēṇa śīlayēt||28||
View original
अभ्यङ्गो वातहा पुष्टिस्वप्नदार्ढ्यबृहत्वकृत्|
दग्धभग्नक्षतरुजा क्लमश्रमजरापहः|
रथाक्षचर्मघटद्भवत्यभ्यङ्गतो गुणाः|
स्पर्शनेऽभ्यधिको वायुः स्पर्शनं च त्वगाश्रयम्|
त्वच्यश्च परमभ्यङ्गो यस्मात्तं शीलयेदतः|
शिरः श्रवणपादेषु तं विशेषेण शीलयेत्||२८||
Adhikarana mUrdhni tailakAraNaguNAH (29) · Śloka 29
sa kēśyaḥ śīlitō mūrdhni kapālēndriyatarpaṇaḥ||29||
View original
स केश्यः शीलितो मूर्ध्नि कपालेन्द्रियतर्पणः||२९||
Adhikarana karNapUraNaguNAH (30) · Śloka 30
hanumanyāśiraḥ karṇaśūlaghnaṁ karṇapūraṇam||30||
View original
हनुमन्याशिरः कर्णशूलघ्नं कर्णपूरणम्||३०||
Adhikarana pAdAbhya~gge guNAH (31) · Śloka 31
pādābhyaṅgastu tatsthairyanidrādr̥ṣṭiprasādakr̥t|
pādasuptiśramastambhasaṅkōcasphuṭanapraṇut||31||
View original
पादाभ्यङ्गस्तु तत्स्थैर्यनिद्रादृष्टिप्रसादकृत्|
पादसुप्तिश्रमस्तम्भसङ्कोचस्फुटनप्रणुत्||३१||
Adhikarana aBya~ggavarjyAH (32) · Śloka 32
varjyō'bhyaṅgaḥ kaphagrastakr̥tasaṁśuddhyajīrṇibhiḥ||32||
View original
वर्ज्योऽभ्यङ्गः कफग्रस्तकृतसंशुद्ध्यजीर्णिभिः||३२||
Adhikarana vyAyAmaH (33) · Śloka 33
śarīrāyāsajananaṁ karma vyāyāma ucyatē||33||
View original
शरीरायासजननं कर्म व्यायाम उच्यते||३३||
Adhikarana vyAyAmaguNAH (34) · Śloka 34
lāghavaṁ karmasāmarthyaṁ dīptō'gnirmēdasaḥ kṣayaḥ|
vibhaktaghanagātrattvaṁ vyāyāmādupajāyatē||34||
View original
लाघवं कर्मसामर्थ्यं दीप्तोऽग्निर्मेदसः क्षयः|
विभक्तघनगात्रत्त्वं व्यायामादुपजायते||३४||
Adhikarana vyAyAmavarjyAH (35) · Śloka 35
vātapittāmayī bālō vr̥ddhō'jīrṇī ca taṁ tyajēt||35||
View original
वातपित्तामयी बालो वृद्धोऽजीर्णी च तं त्यजेत्||३५||
Adhikarana vyAyAmavidhiH (36) · Śloka 36
arddhaśaktyā niṣēvyastu balibhiḥ snigdhabhōjibhiḥ|
śītakālē vasantē ca mandamēva tatō'nyadā|
taṁ kr̥tvā'nusukhaṁ dēhaṁ mardayēcca samantataḥ||36||
View original
अर्द्धशक्त्या निषेव्यस्तु बलिभिः स्निग्धभोजिभिः|
शीतकाले वसन्ते च मन्दमेव ततोऽन्यदा|
तं कृत्वाऽनुसुखं देहं मर्दयेच्च समन्ततः||३६||
Adhikarana ativyAyAmadoShAH (37) · Śloka 37
tr̥ṣṇā kṣayaḥ pratamakō raktapittaṁ śramaḥ klamaḥ|
ativyāyāmataḥ kāsō jvaraścchardiśca jāyatē||37||
View original
तृष्णा क्षयः प्रतमको रक्तपित्तं श्रमः क्लमः|
अतिव्यायामतः कासो ज्वरश्च्छर्दिश्च जायते||३७||
Adhikarana vyAyAmajAgarAdInAmatisevananiShedhaH (38) · Śloka 38
gajaṁ siṁha ivākarṣan bhajannati vinaśyati||38||
View original
गजं सिंह इवाकर्षन् भजन्नति विनश्यति||३८||
Adhikarana udvarttanaguNAH (39) · Śloka 39
udvarttanaṁ kaphaharaṁ mēdasaḥ pravilāyanam|
sthirīkaraṇamaṅgānāṁ tvakprasādakaraṁ param||39||
View original
उद्वर्त्तनं कफहरं मेदसः प्रविलायनम्|
स्थिरीकरणमङ्गानां त्वक्प्रसादकरं परम्||३९||
Adhikarana shItajalasnAnaguNAH (40) · Śloka 40
dīpanaṁ vr̥ṣyamāyuṣyaṁ snānamūrjābalapradam|
kaṇḍūmalaśramasvēdatandrātr̥ḍdāhapāpmajit||40||
View original
दीपनं वृष्यमायुष्यं स्नानमूर्जाबलप्रदम्|
कण्डूमलश्रमस्वेदतन्द्रातृड्दाहपाप्मजित्||४०||
Adhikarana uShNAmbupariShekaguNAH (41) · Śloka 41
uṣṇāmbunā'dhaḥkāyasya pariṣēkō balāvahaḥ|
tēnaiva tūttamāṅgasya balahr̥tkēśacakṣuṣām||41||
View original
उष्णाम्बुनाऽधःकायस्य परिषेको बलावहः|
तेनैव तूत्तमाङ्गस्य बलहृत्केशचक्षुषाम्||४१||
Adhikarana snAnaniyamAH (42) · Śloka 42
nā'nāplutya śiraḥ snāyānna jalē'lpē na śītalē|
snānōdakāvataraṇasvapnānnagnō na cācārēt|
pañca piṇḍānanuddhr̥tya na snāyātparavāriṇi|
nātmānamīkṣēta jalē na taṭasthō jalāśayam|
na pratisphālayēdambu pāṇinā caraṇēna vā|
snātvā na mr̥jyādgātrāṇi dhunuyānna śirōruhān||42||
View original
नाऽनाप्लुत्य शिरः स्नायान्न जलेऽल्पे न शीतले|
स्नानोदकावतरणस्वप्नान्नग्नो न चाचारेत्|
पञ्च पिण्डाननुद्धृत्य न स्नायात्परवारिणि|
नात्मानमीक्षेत जले न तटस्थो जलाशयम्|
न प्रतिस्फालयेदम्बु पाणिना चरणेन वा|
स्नात्वा न मृज्याद्गात्राणि धुनुयान्न शिरोरुहान्||४२||
Adhikarana snAnAntaravastradhAraNaniyamAH (43) · Śloka 43
nivasītārdra ēvā'śu sōṣṇīṣē dhautavāsasī|
na tvambaraṁ pūrvadhr̥taṁ na ca tailavasē spr̥śēt||43||
View original
निवसीतार्द्र एवाऽशु सोष्णीषे धौतवाससी|
न त्वम्बरं पूर्वधृतं न च तैलवसे स्पृशेत्||४३||
Adhikarana punarvastradhAraNaniyamAH (44) · Śloka 44
vāsō'nyadanyacchayanē nirgamē dēvatārcanē||44||
View original
वासोऽन्यदन्यच्छयने निर्गमे देवतार्चने||४४||
Adhikarana snAne varjyAH (45) · Śloka 45
snānamarditanētrāsyakarṇarōgātisāriṣu|
ādhmānapīnasājīrṇabhuktavatsu ca garhitam||45||
View original
स्नानमर्दितनेत्रास्यकर्णरोगातिसारिषु|
आध्मानपीनसाजीर्णभुक्तवत्सु च गर्हितम्||४५||
Adhikarana bhojanavidhiH (46) · Śloka 46
annapānavidhānēna bhuñjītānnaṁ vinā'tyayāt|
abhinandya prasannātmā hutvā datvā ca śaktitaḥ|
pākaṁ sajalamēkāntē yathāsukhamiti bruvan|
prayacchētsarvamuddiśya pācayēnnā'nnamātmanē||46||
View original
अन्नपानविधानेन भुञ्जीतान्नं विनाऽत्ययात्|
अभिनन्द्य प्रसन्नात्मा हुत्वा दत्वा च शक्तितः|
पाकं सजलमेकान्ते यथासुखमिति ब्रुवन्|
प्रयच्छेत्सर्वमुद्दिश्य पाचयेन्नाऽन्नमात्मने||४६||
Adhikarana niShiddhAnnam (47) · Śloka 47
nā'nnamadyānmumūrṣūṇāṁ mr̥tānāṁ duḥkhajīvinām|
strījitaklībapatitakrūraduṣkr̥takāriṇām|
gaṇārigaṇikāsatradhūrtānnāpaṇikañca na||47||
View original
नाऽन्नमद्यान्मुमूर्षूणां मृतानां दुःखजीविनाम्|
स्त्रीजितक्लीबपतितक्रूरदुष्कृतकारिणाम्|
गणारिगणिकासत्रधूर्तान्नापणिकञ्च न||४७||
Adhikarana utsa~gge BakShaNaniShedhaH (48) · Śloka 48
nōtsaṅgē bhakṣayēdbhakṣyāñjalaṁ nāñjalinā pibēt|
sarvañca tilasambaddhaṁ nā'dyādastamitē ravau|
na bhuktamātra āyasyēnna niṣiddhaṁ bhajētsukham||48||
View original
नोत्सङ्गे भक्षयेद्भक्ष्याञ्जलं नाञ्जलिना पिबेत्|
सर्वञ्च तिलसम्बद्धं नाऽद्यादस्तमिते रवौ|
न भुक्तमात्र आयस्येन्न निषिद्धं भजेत्सुखम्||४८||
Adhikarana madhyAhnacaryA (49) · Śloka 49
dharmōttarābhirarthyābhiḥ kathābhistriguṇātmabhiḥ|
madhyaṁ dinasya gamayēdiṣṭaśiṣṭasahāyavān||49||
View original
धर्मोत्तराभिरर्थ्याभिः कथाभिस्त्रिगुणात्मभिः|
मध्यं दिनस्य गमयेदिष्टशिष्टसहायवान्||४९||
Adhikarana sadvRuttam (50) · Śloka 50
na lōkabhūpavidviṣṭairna saṅgacchēta nāstikaiḥ|
kalivairarucirna syāddhīraḥ sampadvipattiṣu|
śrutādanyatra santuṣṭastatraiva ca kutūhalī|
kṣāntimāndakṣiṇō dakṣaḥ susamīkṣitakāryakr̥t|
hrīmāndhīmānmahōtsāhaḥ saṁvibhāgī priyātithiḥ|
akṣudravr̥ttirgambhīraḥ sādhurāśritavatsalaḥ|
dātā pitr̥bhyaḥ piṇḍasya yaṣṭā hōtā kr̥pātmakaḥ|
anujñātā suvārtānāṁ dīnānāmanukampakaḥ|
āśvāsakārī bhītānāṁ kruddhānāmanunāyakaḥ|
pūrvābhibhāṣī sumukhaḥ suśīlaḥ pūjyapūjakaḥ|
vittabandhuvayōvidyāvr̥ttaiḥ pūjyā yathōttaram|
ātmadruhamamaryādaṁ mūḍhamujjhitasatpatham|
sutarāmanukampēta narakārciṣmadindhanam|
dharmyamarthyaṁ priyaṁ tathyaṁ mitaṁ pathyaṁ vadēdvacaḥ|
nā'tmānamavajānīyānna stūyānna ca pīḍayēt|
na hīnānavamanyēta vr̥ttārthāṅgabalaśrutaiḥ|
nāruntudaḥ syānna krūrō na tīkṣṇō nōpatāpavān|
hētāvīrṣyēnna tu phalē pāpaṁ pāpē'pi nācarēt|
parasya daṇḍaṁ nōdyacchētkruddhō nainaṁ nipātayēt|
anyatra putrācchiṣyādvā śāsanārhāddhitāśayaḥ|
nr̥tyavāditragītādi nōlbaṇāmācarētkriyām|
prasiddhakēśavāgvēśaśamasāntvaparāyaṇaḥ|
ūrdhvē nābhēḥ śarīrasya spr̥śēnnā'dharavāsasā|
na kuryānmithunībhūya śaucaṁ prati vilambanam|
nā'saṁvr̥tamukhō hāsyakṣavōdgāravijr̥mbhaṇam|
pāṇidvayēna yugapatkaṇḍūyēnnātmanaḥ śiraḥ|
vahēnna bhāraṁ śirasā yugapaccāgnivāriṇī|
nāsikāṁ na vikuṣṇīyāddaśanānna vighaṭṭayēt|
kuryādvilēkhanacchēdabhēdāsphōṭanamardanam|
nā'kāryē na ca kāryē'pi mukhāṅganakhavādanam|
pādaṁ pādēna nākrāmēnna kaṇḍūyēnna śaucayēt|
nā kāṁsyabhājanē tau ca nōpaviṣṭaḥ prasādhayēt|
abhīkṣṇaṁ nirmalān dadhyānnakhapādamalāśayān|
nā'samiddhamupāsīta hutāśaṁ naiva cāśuciḥ|
nā'nuvātaṁ na vivr̥tē na klāntō nā'nyamānasaḥ|
dhamēnnāsyēna na skandēnnā'dhaḥ kuryānna pādataḥ|
satataṁ na nirīkṣēta calasūkṣmāpriyāṇi ca|
nāpraśastaṁ na viṇmūtraṁ na darpaṇamamārjitam|
udyantamastamāyāntaṁ tapantaṁ pratimāgatam|
uparaktaṁ ca bhāsvāntaṁ vāsasā vā tirōhitam|
nānyadapyatitējasvi kruddhasya ca gurōrmukham|
strīṁ na sravantīṁ nōdakyāṁ na nagnāṁ nānyasaṅgatām|
na patnīṁ bhōjanasvapnakṣutajr̥mbhādurāsanē|
śayīta naikaśayanē na cāśnīyāttayā saha|
tāmanīrṣyaṁśca gōpāyēt svairiṇīṁ nādhivāsayēt|
nōcchiṣṭastārakārāhutuhināṁśudivākarān|
paśyēnna yāyānna paṭhēnna svapyānna spr̥śēcchiraḥ|
pāyayantīṁ carantīṁ vā nānyasmai gāṁ nivēdayēt|
arkēnduparivēṣōlkāśatakratudhanūṁṣi ca|
nānyaddēvārcanē karma kuryāddhāvēnna varṣati|
tithiṁ pakṣasya na brūyāt nakṣatrāṇi na nirdiśēt|
nātmanō janmalagnarkṣaghanasāraṁ gr̥hē malam|
prakāśayēnnāvamānaṁ na ca niḥsnēhatāṁ prabhōḥ|
purōvātātaparajastuṣāraparuṣānilān|
anr̥juḥ kṣavathūdgārakāsasvapnānnamaithunam|
saśabdamalinaṁ hastabhrūnētrōtkṣēpavāditām|
kūlacchāyāṁ surāpānaṁ vyāladaṁṣṭriviṣāṇinaḥ|
hīnānāryātinipuṇasēvāṁ vigrahamuttamaiḥ|
sandhyāsvabhyavahārastrīsvapnādhyayanacintanam|
ārōgyajīvitaiśvaryavidyāsu sthiramānitām|
tōyāgnipūjyamadhyēna yānaṁ dhūmaṁ śavāśrayam|
madyātisaktiṁ viśrambhasvātantryē strīṣu ca tyajēt||50||
View original
न लोकभूपविद्विष्टैर्न सङ्गच्छेत नास्तिकैः|
कलिवैररुचिर्न स्याद्धीरः सम्पद्विपत्तिषु|
श्रुतादन्यत्र सन्तुष्टस्तत्रैव च कुतूहली|
क्षान्तिमान्दक्षिणो दक्षः सुसमीक्षितकार्यकृत्|
ह्रीमान्धीमान्महोत्साहः संविभागी प्रियातिथिः|
अक्षुद्रवृत्तिर्गम्भीरः साधुराश्रितवत्सलः|
दाता पितृभ्यः पिण्डस्य यष्टा होता कृपात्मकः|
अनुज्ञाता सुवार्तानां दीनानामनुकम्पकः|
आश्वासकारी भीतानां क्रुद्धानामनुनायकः|
पूर्वाभिभाषी सुमुखः सुशीलः पूज्यपूजकः|
वित्तबन्धुवयोविद्यावृत्तैः पूज्या यथोत्तरम्|
आत्मद्रुहममर्यादं मूढमुज्झितसत्पथम्|
सुतरामनुकम्पेत नरकार्चिष्मदिन्धनम्|
धर्म्यमर्थ्यं प्रियं तथ्यं मितं पथ्यं वदेद्वचः|
नाऽत्मानमवजानीयान्न स्तूयान्न च पीडयेत्|
न हीनानवमन्येत वृत्तार्थाङ्गबलश्रुतैः|
नारुन्तुदः स्यान्न क्रूरो न तीक्ष्णो नोपतापवान्|
हेतावीर्ष्येन्न तु फले पापं पापेऽपि नाचरेत्|
परस्य दण्डं नोद्यच्छेत्क्रुद्धो नैनं निपातयेत्|
अन्यत्र पुत्राच्छिष्याद्वा शासनार्हाद्धिताशयः|
नृत्यवादित्रगीतादि नोल्बणामाचरेत्क्रियाम्|
प्रसिद्धकेशवाग्वेशशमसान्त्वपरायणः|
ऊर्ध्वे नाभेः शरीरस्य स्पृशेन्नाऽधरवाससा|
न कुर्यान्मिथुनीभूय शौचं प्रति विलम्बनम्|
नाऽसंवृतमुखो हास्यक्षवोद्गारविजृम्भणम्|
पाणिद्वयेन युगपत्कण्डूयेन्नात्मनः शिरः|
वहेन्न भारं शिरसा युगपच्चाग्निवारिणी|
नासिकां न विकुष्णीयाद्दशनान्न विघट्टयेत्|
कुर्याद्विलेखनच्छेदभेदास्फोटनमर्दनम्|
नाऽकार्ये न च कार्येऽपि मुखाङ्गनखवादनम्|
पादं पादेन नाक्रामेन्न कण्डूयेन्न शौचयेत्|
ना कांस्यभाजने तौ च नोपविष्टः प्रसाधयेत्|
अभीक्ष्णं निर्मलान् दध्यान्नखपादमलाशयान्|
नाऽसमिद्धमुपासीत हुताशं नैव चाशुचिः|
नाऽनुवातं न विवृते न क्लान्तो नाऽन्यमानसः|
धमेन्नास्येन न स्कन्देन्नाऽधः कुर्यान्न पादतः|
सततं न निरीक्षेत चलसूक्ष्माप्रियाणि च|
नाप्रशस्तं न विण्मूत्रं न दर्पणममार्जितम्|
उद्यन्तमस्तमायान्तं तपन्तं प्रतिमागतम्|
उपरक्तं च भास्वान्तं वाससा वा तिरोहितम्|
नान्यदप्यतितेजस्वि क्रुद्धस्य च गुरोर्मुखम्|
स्त्रीं न स्रवन्तीं नोदक्यां न नग्नां नान्यसङ्गताम्|
न पत्नीं भोजनस्वप्नक्षुतजृम्भादुरासने|
शयीत नैकशयने न चाश्नीयात्तया सह|
तामनीर्ष्यंश्च गोपायेत् स्वैरिणीं नाधिवासयेत्|
नोच्छिष्टस्तारकाराहुतुहिनांशुदिवाकरान्|
पश्येन्न यायान्न पठेन्न स्वप्यान्न स्पृशेच्छिरः|
पाययन्तीं चरन्तीं वा नान्यस्मै गां निवेदयेत्|
अर्केन्दुपरिवेषोल्काशतक्रतुधनूंषि च|
नान्यद्देवार्चने कर्म कुर्याद्धावेन्न वर्षति|
तिथिं पक्षस्य न ब्रूयात् नक्षत्राणि न निर्दिशेत्|
नात्मनो जन्मलग्नर्क्षघनसारं गृहे मलम्|
प्रकाशयेन्नावमानं न च निःस्नेहतां प्रभोः|
पुरोवातातपरजस्तुषारपरुषानिलान्|
अनृजुः क्षवथूद्गारकासस्वप्नान्नमैथुनम्|
सशब्दमलिनं हस्तभ्रूनेत्रोत्क्षेपवादिताम्|
कूलच्छायां सुरापानं व्यालदंष्ट्रिविषाणिनः|
हीनानार्यातिनिपुणसेवां विग्रहमुत्तमैः|
सन्ध्यास्वभ्यवहारस्त्रीस्वप्नाध्ययनचिन्तनम्|
आरोग्यजीवितैश्वर्यविद्यासु स्थिरमानिताम्|
तोयाग्निपूज्यमध्येन यानं धूमं शवाश्रयम्|
मद्यातिसक्तिं विश्रम्भस्वातन्त्र्ये स्त्रीषु च त्यजेत्||५०||
Adhikarana vAsAyogyaM gRuham (51) · Śloka 51
naikāhamapyadhivasēdvāstutacchāstragarhitam||51||
View original
नैकाहमप्यधिवसेद्वास्तुतच्छास्त्रगर्हितम्||५१||
Adhikarana vAsAyogyadeSaH (52) · Śloka 52
na dēśa vyādhibahulaṁ nāvaidyaṁ nāpyanāyakam|
nādharmijanabhūyiṣṭhaṁ nōpasr̥ṣṭaṁ na parvatam||52||
View original
न देश व्याधिबहुलं नावैद्यं नाप्यनायकम्|
नाधर्मिजनभूयिष्ठं नोपसृष्टं न पर्वतम्||५२||
Adhikarana vAsayogyapuram (53) · Śloka 53
vasētprājyāmbubhaiṣajyasamitpuṣpatr̥ṇēndhanē|
subhikṣakṣēmaramyāntē paṇḍitairmaṇḍitē purē||53||
View original
वसेत्प्राज्याम्बुभैषज्यसमित्पुष्पतृणेन्धने|
सुभिक्षक्षेमरम्यान्ते पण्डितैर्मण्डिते पुरे||५३||
Adhikarana punaH saddharmavRuttam (54) · Śloka 54
narāmarāṇāṁ siddhānāṁ śāstrāṇāñcājugupsakaḥ|
ādhārakastrivargasya yathāyōgyaṁ janasya ca|
daśa karmapathān rakṣañjayannabhyantarānarīn|
hiṁsāstēyānyathākāmaṁ paiśūnyaṁ paruṣānr̥tam|
sambhinnālāpaṁ vyāpādamabhidhyāṁ dr̥gviparyayam|
pāpaṁ karmēti daśadhā kāyavāṅmānasaistyajēt|
parōpaghātakriyayā varjayēdarjanaṁ śriyaḥ|
arthānāṁ dharmalabdhānāmadātāpi hyasambhavāt|
svargāpavarga vibhavānayatnēnādhitiṣṭhati||54||
View original
नरामराणां सिद्धानां शास्त्राणाञ्चाजुगुप्सकः|
आधारकस्त्रिवर्गस्य यथायोग्यं जनस्य च|
दश कर्मपथान् रक्षञ्जयन्नभ्यन्तरानरीन्|
हिंसास्तेयान्यथाकामं पैशून्यं परुषानृतम्|
सम्भिन्नालापं व्यापादमभिध्यां दृग्विपर्ययम्|
पापं कर्मेति दशधा कायवाङ्मानसैस्त्यजेत्|
परोपघातक्रियया वर्जयेदर्जनं श्रियः|
अर्थानां धर्मलब्धानामदातापि ह्यसम्भवात्|
स्वर्गापवर्ग विभवानयत्नेनाधितिष्ठति||५४||
Adhikarana rAtriBojanAdi (55) · Śloka 55
sāyaṁ bhuktvā laghu hitaṁ samāhitamanāḥ śuciḥ|
śāstāramanusaṁsmr̥tya svacaryāñcātha saṁviśēt||55||
View original
सायं भुक्त्वा लघु हितं समाहितमनाः शुचिः|
शास्तारमनुसंस्मृत्य स्वचर्याञ्चाथ संविशेत्||५५||
Adhikarana shayanAsanavidhiH (56) · Śloka 56
dēśē śucāvanākīrṇē dvitrāptaparicārakaḥ|
yuktōpadhānaṁ svāstīrṇaṁ vistīrṇāviṣamaṁ sukham|
jānutulyaṁ mr̥du śubhaṁ sēvēta śayanāsanam|
prāgdakṣiṇaśirāḥ pādāvakurvāṇō gurūn prati|
pūrvāparadiśōbhāgē dharmamēvānucintayan||56||
View original
देशे शुचावनाकीर्णे द्वित्राप्तपरिचारकः|
युक्तोपधानं स्वास्तीर्णं विस्तीर्णाविषमं सुखम्|
जानुतुल्यं मृदु शुभं सेवेत शयनासनम्|
प्राग्दक्षिणशिराः पादावकुर्वाणो गुरून् प्रति|
पूर्वापरदिशोभागे धर्ममेवानुचिन्तयन्||५६||
Adhikarana puruShaH svasthavRuttaparo Bavet (57) · Śloka 57
ādadīta sadā dēhāditthaṁ sāramasārataḥ|
bibhyatpratikṣaṇaṁ mr̥tyōrayathātathacēṣṭitāt|
ārōgyavibhavaprajñāvayōdharmakriyāvataḥ|
sukhamāyurhitaṁ cōktaṁ viparītaṁ viparyayē||57||
View original
आददीत सदा देहादित्थं सारमसारतः|
बिभ्यत्प्रतिक्षणं मृत्योरयथातथचेष्टितात्|
आरोग्यविभवप्रज्ञावयोधर्मक्रियावतः|
सुखमायुर्हितं चोक्तं विपरीतं विपर्यये||५७||
Adhikarana nRupasevAprakAraH (58) · Śloka 58
sarvatējōnidhānaṁ hi nr̥pa ityucyatē bhuvi|
adūṣayanmanastasmādbhaktimāṁstadupācarēt||58||
View original
सर्वतेजोनिधानं हि नृप इत्युच्यते भुवि|
अदूषयन्मनस्तस्माद्भक्तिमांस्तदुपाचरेत्||५८||
Adhikarana nRupasannidhAne varjanIyam (59) · Śloka 59
paryastikōpāśrayakōpahāsa vivādaniṣṭhīvanajr̥mbhaṇāni|
sarvāḥ prakr̥tyabhyadhikāśca cēṣṭā statsannidhānē parivarjayēttu||59||
View original
पर्यस्तिकोपाश्रयकोपहास विवादनिष्ठीवनजृम्भणानि|
सर्वाः प्रकृत्यभ्यधिकाश्च चेष्टा स्तत्सन्निधाने परिवर्जयेत्तु||५९||
Adhikarana anyadapi hitaM seveta (60) · Śloka 60
sattvādyavasthā vividhāśca tāstāḥ samyaksamīkṣyātmahitaṁ vidadhyāt|
anyō'pi yaḥ kaścidihā'sti mārgō hitōpadēśēṣu bhajēta taṁ ca||60||
View original
सत्त्वाद्यवस्था विविधाश्च तास्ताः सम्यक्समीक्ष्यात्महितं विदध्यात्|
अन्योऽपि यः कश्चिदिहाऽस्ति मार्गो हितोपदेशेषु भजेत तं च||६०||
Adhikarana svasthavRuttAnusaraNaPalam (3) · Śloka 3
iti caritamupētaḥ sarvajīvōpajīvyaṁ prathitapr̥thuguṇaughō rakṣitō dēvatābhiḥ|
samadhikaśatajīvī nirvr̥taḥ puṇyakarmā vrajati sugatinimnō dēhabhēdē'pi tuṣṭim||61||
iti vaidyapatisiṁhaguptasya sūnōrvāgbhaṭasya kr̥tāvaṣṭāṅgasaṁgrahasaṁhitāyāṁ sūtrasthānē dinacaryānāma tr̥tīyō'dhyāyaḥ||3||
View original
इति चरितमुपेतः सर्वजीवोपजीव्यं प्रथितपृथुगुणौघो रक्षितो देवताभिः|
समधिकशतजीवी निर्वृतः पुण्यकर्मा व्रजति सुगतिनिम्नो देहभेदेऽपि तुष्टिम्||६१||
इति वैद्यपतिसिंहगुप्तस्य सूनोर्वाग्भटस्य कृतावष्टाङ्गसंग्रहसंहितायां सूत्रस्थाने दिनचर्यानाम तृतीयोऽध्यायः||३||