Adhikarana athAbhiShyandapratishShedho nAmaikonaviMsho~adhyAyaH - pratij~jA (1) · Śloka 1
athātō'bhiṣyandapratiṣēdhaṁ nāmādhyāyaṁ vyākhyāsyāmaḥ|
iti ha smāhurātrēyādayō maharṣayaḥ||1||
View original
अथातोऽभिष्यन्दप्रतिषेधं नामाध्यायं व्याख्यास्यामः|
इति ह स्माहुरात्रेयादयो महर्षयः||१||
Adhikarana pUrvarUpAvasthAyAM cikitsA (2) · Śloka 2
atha khalu sarvākṣirōgāṇāṁ pūrvarūpa ēva śirōvirēkakavaladhūmōpavāsānāsēvētānyatra mārutōdrēkāt||2||
View original
अथ खलु सर्वाक्षिरोगाणां पूर्वरूप एव शिरोविरेककवलधूमोपवासानासेवेतान्यत्र मारुतोद्रेकात्||२||
Adhikarana vAtAbhiShyandAdhimanthayoshcikitsA - candanAdibiDAlakaH (3) · Śloka 3
sarvatra tu candanamaricapatrailāsvarṇagairikatagararasāñjanalavaṇayaṣṭyāhvairviḍālakaṁ kuryāt||3||
View original
सर्वत्र तु चन्दनमरिचपत्रैलास्वर्णगैरिकतगररसाञ्जनलवणयष्ट्याह्वैर्विडालकं कुर्यात्||३||
Adhikarana biDAlakAntarANi (4) · Śloka 4
tathā dārvitutthaharītakībhirvātapittē|
kaphē tu harītakīnāgararasāñjanasvarṇagairikaiḥ|
api ca kuṣṭhamisipippalīcandanōtpalairviḍālakō vēdanāghnaḥ|
mustāgarucandanaiḥ kṣaudrayutaiḥ śūladāharāgaghnaḥ|
saindhavāgarutrijātakatrikaṭukasvarṇagairikakuṣṭhatagaraśailēyakaiḥ śūlaśvayathudāharāganut||4||
View original
तथा दार्वितुत्थहरीतकीभिर्वातपित्ते|
कफे तु हरीतकीनागररसाञ्जनस्वर्णगैरिकैः|
अपि च कुष्ठमिसिपिप्पलीचन्दनोत्पलैर्विडालको वेदनाघ्नः|
मुस्तागरुचन्दनैः क्षौद्रयुतैः शूलदाहरागघ्नः|
सैन्धवागरुत्रिजातकत्रिकटुकस्वर्णगैरिककुष्ठतगरशैलेयकैः शूलश्वयथुदाहरागनुत्||४||
Adhikarana netrAvacUrNanAni (5) · Śloka 5
śigruphalamanōhvāśābaralōdhraiḥ kramāccaturguṇapravr̥ddhaiḥ ślakṣṇarajōbhiḥ sūkṣmatāntavasthairnayanamavacūrṇayēt|
śvētalōdhratvacaṁ bahirvilikhitāṁ nimbapatrakalkēna pradigdhāṁ puṭapākē vipakvāmardhapalōnmitāṁ maricacatuṣṭayayuktāṁ ślakṣṇarajīkr̥tāṁ vastrabaddhāmakṣṇayavakirēt|
ētadavaguṇṭhanaṁ śūladāhāśruśvayathukaṇḍūṣāpākaklēdōpadēhaharam|
tayaiva ca pōṭṭalikayā''ścyōtanakālē'vantisōmāplutayā''ścyōtayēt|
pūrvavadvā lōdhravalkalakalkamupaskr̥taṁ tanmātramēva maricadvayēna manaśśilāpādēnāṣṭāṁśakaiśca yaṣṭīmadhukaśatapuṣpāñjanairyuktaṁ prakalpayēt|
api ca- āraṇyāśchagaṇarasē paṭāvabaddhāḥ susvinnā nakhavituṣīkr̥tāḥ kulātthāḥ|
taccūrṇaṁ sakr̥davacūrṇanānniśīthē nētrāṇāṁ vidhamati sadya ēva kōpam||5||
View original
शिग्रुफलमनोह्वाशाबरलोध्रैः क्रमाच्चतुर्गुणप्रवृद्धैः श्लक्ष्णरजोभिः सूक्ष्मतान्तवस्थैर्नयनमवचूर्णयेत्|
श्वेतलोध्रत्वचं बहिर्विलिखितां निम्बपत्रकल्केन प्रदिग्धां पुटपाके विपक्वामर्धपलोन्मितां मरिचचतुष्टययुक्तां श्लक्ष्णरजीकृतां वस्त्रबद्धामक्ष्णयवकिरेत्|
एतदवगुण्ठनं शूलदाहाश्रुश्वयथुकण्डूषापाकक्लेदोपदेहहरम्|
तयैव च पोट्टलिकयाऽऽश्च्योतनकालेऽवन्तिसोमाप्लुतयाऽऽश्च्योतयेत्|
पूर्ववद्वा लोध्रवल्कलकल्कमुपस्कृतं तन्मात्रमेव मरिचद्वयेन मनश्शिलापादेनाष्टांशकैश्च यष्टीमधुकशतपुष्पाञ्जनैर्युक्तं प्रकल्पयेत्|
अपि च- आरण्याश्छगणरसे पटावबद्धाः सुस्विन्ना नखवितुषीकृताः कुलात्थाः|
तच्चूर्णं सकृदवचूर्णनान्निशीथे नेत्राणां विधमति सद्य एव कोपम्||५||
Adhikarana netre AScyotanam (6) · Śloka 6
atha dāruharidrāpalamudakārdhaprasthēnāṣṭāṁśaśēṣitaṁ kvathitaṁ mākṣikayuktamāścyōtanaṁ kurvīta|
ēvaṁ cānupaśamē vātābhiṣyandinamādāvēva jāṅgalarasairbhōjayitvā daśamūlarāsnātriphalākvāthēna jīvanīyakalkēna ca payōyutaṁ siddhamitaradvā purāṇasarpiḥ pāyayēt|
āścyōtanañjāsyairaṇḍamūlapallavaiḥ śṟutamajākṣīraṁ kuryāt|
sālaparṇīpr̥śniparṇīdvibr̥hatīmadhukōrupūgairvā|
tadvattagarahrībēraśārṅgōṣṭhōdumbaramadhukapippalībr̥hatīdvayairaṇḍamūlairvā|
aṁśumatīdvayabr̥hatīkaṇṭakārikābhirvā tāntavāvaddhābhiḥ surāmadyadhānyāmlānyatamāplutābhirānūpamāṁsāmlakvāthēna vā||6||
View original
अथ दारुहरिद्रापलमुदकार्धप्रस्थेनाष्टांशशेषितं क्वथितं माक्षिकयुक्तमाश्च्योतनं कुर्वीत|
एवं चानुपशमे वाताभिष्यन्दिनमादावेव जाङ्गलरसैर्भोजयित्वा दशमूलरास्नात्रिफलाक्वाथेन जीवनीयकल्केन च पयोयुतं सिद्धमितरद्वा पुराणसर्पिः पाययेत्|
आश्च्योतनञ्जास्यैरण्डमूलपल्लवैः श्रृतमजाक्षीरं कुर्यात्|
सालपर्णीपृश्निपर्णीद्विबृहतीमधुकोरुपूगैर्वा|
तद्वत्तगरह्रीबेरशार्ङ्गोष्ठोदुम्बरमधुकपिप्पलीबृहतीद्वयैरण्डमूलैर्वा|
अंशुमतीद्वयबृहतीकण्टकारिकाभिर्वा तान्तवावद्धाभिः सुरामद्यधान्याम्लान्यतमाप्लुताभिरानूपमांसाम्लक्वाथेन वा||६||
Adhikarana utkArikAsvedaH (7) · Śloka 7
tairēva ca māṁsairvēśavārīkr̥tasvinnairmahāsnēhavadbhiryavacūrṇalavaṇapragāḍhāmutkārikāṁ kr̥tvā lalāṭagaṇḍādīn svēdayēt||7||
View original
तैरेव च मांसैर्वेशवारीकृतस्विन्नैर्महास्नेहवद्भिर्यवचूर्णलवणप्रगाढामुत्कारिकां कृत्वा ललाटगण्डादीन् स्वेदयेत्||७||
Adhikarana nAvanaM nADIsvedaSca (8) · Śloka 8
athavā rāsnābhīrudaśamūlabalākōlakulatthayavānāmajākṣīrasvinnānāṁ vāṣpēṇa|
rāsnādibhirēva siddhaṁ tailaṁ sarpirvā nāvanam|
ēvaṁ vidhairēva nāḍīsvēdaṁ kuryāt||8||
View original
अथवा रास्नाभीरुदशमूलबलाकोलकुलत्थयवानामजाक्षीरस्विन्नानां वाष्पेण|
रास्नादिभिरेव सिद्धं तैलं सर्पिर्वा नावनम्|
एवं विधैरेव नाडीस्वेदं कुर्यात्||८||
Adhikarana mukhAlepaH (9) · Śloka 9
saralasurabhighanadēvadāruhiṁsrākarañjaphalabilvasarṣapaiśca sabhr̥ṣṭatilaiḥ payasā piṣṭaiḥ sukhōṣṇairmukhālēpō'kṣivēdanāstambhaprasādanaḥ||9||
View original
सरलसुरभिघनदेवदारुहिंस्राकरञ्जफलबिल्वसर्षपैश्च सभृष्टतिलैः पयसा पिष्टैः सुखोष्णैर्मुखालेपोऽक्षिवेदनास्तम्भप्रसादनः||९||
Adhikarana sirAmokShavirekAsthApanAnuvAsanAni (10) · Śloka 10
ēvamasyānupaśāntarujaḥ sirāṁ mōkṣayēt|
snēhasvēdaviṣyandaṁ hi vātaduṣṭamasr̥ṅnirhriyamāṇaṁ nānilaprakōpāya|
punaśca snigdhāya tilvakēna saṁskr̥taṁ saṁyuktaṁ vā tilvakakaṣāyānupānaṁ sarpirvirēcanaṁ dadyāt|
śuddhaṁ ca vātapratiśyāyavadāsthāpayēdanuvāsayēcca||10||
View original
एवमस्यानुपशान्तरुजः सिरां मोक्षयेत्|
स्नेहस्वेदविष्यन्दं हि वातदुष्टमसृङ्निर्ह्रियमाणं नानिलप्रकोपाय|
पुनश्च स्निग्धाय तिल्वकेन संस्कृतं संयुक्तं वा तिल्वककषायानुपानं सर्पिर्विरेचनं दद्यात्|
शुद्धं च वातप्रतिश्यायवदास्थापयेदनुवासयेच्च||१०||
Adhikarana anuvAsanottaracikitsA (11) · Śloka 11
atha tilān nistuṣān bilvaphalakvāthēna bhāvayēnniśi divā śōṣayēdēvaṁ pañcāham|
tēbhyastailaṁ gr̥hītvā varāhamēdōyuktaṁ bilvamūlamadhuyaṣṭikākalkēna payasā ca pacēt|
tēna nasyaṁ śirōbastiṁ ca kuryāt|
sarvagandhaniryūhēṇa vā madhukagarbhaṁ sakṣīraṁ tailam|
snēhikañca dhūmaṁ pibēt||11||
View original
अथ तिलान् निस्तुषान् बिल्वफलक्वाथेन भावयेन्निशि दिवा शोषयेदेवं पञ्चाहम्|
तेभ्यस्तैलं गृहीत्वा वराहमेदोयुक्तं बिल्वमूलमधुयष्टिकाकल्केन पयसा च पचेत्|
तेन नस्यं शिरोबस्तिं च कुर्यात्|
सर्वगन्धनिर्यूहेण वा मधुकगर्भं सक्षीरं तैलम्|
स्नेहिकञ्च धूमं पिबेत्||११||
Adhikarana netratarpaNayogAH (12) · Śloka 12
upaśāntarujō'sya ca tarpaṇam|
kāśmaryamadhukakumudōtpalōrupūgakuṣṭhabr̥hatītamālamāṁsīsārivāprapauṇḍarīkadarbhamūlakaśērukābhiḥ payaḥ sādhayēt|
tattarpaṇanasyābhyaṅgēṣu vidadhyāt|
kr̥ṣṇasarpaśirō vā kṣīrē kvāthayēt|
tataḥ snēhamuddhr̥tya candanōśīraśarkarōtpalakalkēna kṣīravatā pakvaṁ tarpaṇam|
athavā pañcamūlajīvanīyakukkuṭamāṁsaiḥ payō vipacēt, tatō navanītaṁ ghanānantāsārivōśīracandanaiḥ sapayaskaiḥ sādhayēt||12||
View original
उपशान्तरुजोऽस्य च तर्पणम्|
काश्मर्यमधुककुमुदोत्पलोरुपूगकुष्ठबृहतीतमालमांसीसारिवाप्रपौण्डरीकदर्भमूलकशेरुकाभिः पयः साधयेत्|
तत्तर्पणनस्याभ्यङ्गेषु विदध्यात्|
कृष्णसर्पशिरो वा क्षीरे क्वाथयेत्|
ततः स्नेहमुद्धृत्य चन्दनोशीरशर्करोत्पलकल्केन क्षीरवता पक्वं तर्पणम्|
अथवा पञ्चमूलजीवनीयकुक्कुटमांसैः पयो विपचेत्, ततो नवनीतं घनानन्तासारिवोशीरचन्दनैः सपयस्कैः साधयेत्||१२||
Adhikarana puTapAkaH (13) · Śloka 13
puṭapākaṁ ca chāgōrabhravarāhāṇāmanyatamasya yakr̥tpippalīsaindhavamadhughr̥tōpētaṁ kuryāt||13||
View original
पुटपाकं च छागोरभ्रवराहाणामन्यतमस्य यकृत्पिप्पलीसैन्धवमधुघृतोपेतं कुर्यात्||१३||
Adhikarana prasAdanA~jjanAni (14) · Śloka 14
añjanaṁ cāsya dr̥kprasādanārtham|
kr̥ṣṇatilān nistuṣān kr̥tvā stanyēna saptāhaṁ bhāvayēcchōṣayēcca|
taccūrṇaṁ sitōpalāsamaṁ kr̥tvā madhukārdhabhāgēna saindhavāṁśēna kr̥ṣṇasarpaśirasaścāntardhūmadagdhasya bhāgēna saṁsr̥ṣṭaṁ divyōdakapiṣṭāṁ gulikāṁ kārayēt|
gōdhāsarpavāsāyājamēdasi ca saindhavapippalīcūrṇaṁ rasāñjanaṁ cāvapēt|
ēṣā māsaṁ sthitā rasakriyā dr̥ṣṭiprasādanī rujāharā ca|
uddhr̥tasarēṇa gavyēna dadhnā'mlēna rājataṁ bhājanamālimpēt|
nīlībhūtaṁ ca tadviśuṣkaṁ mastunā varttayaḥ kr̥tāḥ chāyāviśōṣitā vātākṣirōgaṁ jāyanti|
māgadhikākaṇṭakārikādvayamūlatvaṅmadhukasitāsaindhavatāmrarajāṁsyajākṣīrēṇa piṣṭvā tāmrapātramālēpayēt|
saptāhātsaptāhādapanīya punastathaiva piṣṭvā lēpayēt|
saptabhiḥ saptarātrairgulikāḥ kr̥tāḥ paraṁ vātākṣirōgavēdanārāgaśōphatimirakācanaktāndhyatāpādhimanthābhighātaharāḥ||14||
View original
अञ्जनं चास्य दृक्प्रसादनार्थम्|
कृष्णतिलान् निस्तुषान् कृत्वा स्तन्येन सप्ताहं भावयेच्छोषयेच्च|
तच्चूर्णं सितोपलासमं कृत्वा मधुकार्धभागेन सैन्धवांशेन कृष्णसर्पशिरसश्चान्तर्धूमदग्धस्य भागेन संसृष्टं दिव्योदकपिष्टां गुलिकां कारयेत्|
गोधासर्पवासायाजमेदसि च सैन्धवपिप्पलीचूर्णं रसाञ्जनं चावपेत्|
एषा मासं स्थिता रसक्रिया दृष्टिप्रसादनी रुजाहरा च|
उद्धृतसरेण गव्येन दध्नाऽम्लेन राजतं भाजनमालिम्पेत्|
नीलीभूतं च तद्विशुष्कं मस्तुना वर्त्तयः कृताः छायाविशोषिता वाताक्षिरोगं जायन्ति|
मागधिकाकण्टकारिकाद्वयमूलत्वङ्मधुकसितासैन्धवताम्ररजांस्यजाक्षीरेण पिष्ट्वा ताम्रपात्रमालेपयेत्|
सप्ताहात्सप्ताहादपनीय पुनस्तथैव पिष्ट्वा लेपयेत्|
सप्तभिः सप्तरात्रैर्गुलिकाः कृताः परं वाताक्षिरोगवेदनारागशोफतिमिरकाचनक्तान्ध्यतापाधिमन्थाभिघातहराः||१४||
Adhikarana pratya~jjanam (15) · Śloka 15
pratyañjnaṁ cātra sphaṭikraśaṅkhanābhimadhukagairikairikṣurasapiṣṭairvattiḥ||15||
View original
प्रत्यञ्ज्नं चात्र स्फटिक्रशङ्खनाभिमधुकगैरिकैरिक्षुरसपिष्टैर्वत्तिः||१५||
Adhikarana atideshenAdhimanthacikitsA (16) · Śloka 16
ayamēva ca sarvō vidhiradhimanthādiṣvapi prayōjyaḥ||16||
View original
अयमेव च सर्वो विधिरधिमन्थादिष्वपि प्रयोज्यः||१६||
Adhikarana vAtAdhimanthe cikitsAviSeShaH (17) · Śloka 17
viśēṣatastvadhimanthē sahacarasphūrjātakatakabījabilvavr̥kṣādanīniryūhēṇa sapayaskaṁ sarpiḥ siddhaṁ pibēt|
sarpiṣānupaśamē tailaṁ vasāṁ majjānaṁ pūrvōktavidhivadavyatyāsēna kuryāt|
sarvathānupaśāntāvupari bhruvōryathōktō dāhaḥ||17||
View original
विशेषतस्त्वधिमन्थे सहचरस्फूर्जातकतकबीजबिल्ववृक्षादनीनिर्यूहेण सपयस्कं सर्पिः सिद्धं पिबेत्|
सर्पिषानुपशमे तैलं वसां मज्जानं पूर्वोक्तविधिवदव्यत्यासेन कुर्यात्|
सर्वथानुपशान्तावुपरि भ्रुवोर्यथोक्तो दाहः||१७||
Adhikarana pittAbhiShyandAdhimanthayoshcikitsA - sarpiHpAnam (18) · Śloka 18
pittābhiṣyandādhimanthayōḥ śarkarāvacūrṇitaṁ sarpiḥ pānam|
tiktakānānyatamaṁ vā||18||
View original
पित्ताभिष्यन्दाधिमन्थयोः शर्करावचूर्णितं सर्पिः पानम्|
तिक्तकानान्यतमं वा||१८||
Adhikarana AScyotanam (19) · Śloka 19
prapauṇḍarīkāmalakadvibr̥hatīdarbhadaśamūlaśatāvarītālīsapatramañjiṣṭhānīlōtpalakvāthaḥ sitāstanyēnāścyōtanam|
madhukakaṭaṅkaṭērīniryūhō vā|
sakṣaudraścandanamadhukalōdhramañjiṣṭhāsvarṇagairikakvāthastīvraśūladāhahaharaḥ||19||
View original
प्रपौण्डरीकामलकद्विबृहतीदर्भदशमूलशतावरीतालीसपत्रमञ्जिष्ठानीलोत्पलक्वाथः सितास्तन्येनाश्च्योतनम्|
मधुककटङ्कटेरीनिर्यूहो वा|
सक्षौद्रश्चन्दनमधुकलोध्रमञ्जिष्ठास्वर्णगैरिकक्वाथस्तीव्रशूलदाहहहरः||१९||
Adhikarana sekaH (20) · Śloka 20
lōdhradārvīmadhukaprapauṇḍarīkānyāpōthya nantakēna badhnīyāt|
tēna kṣaudrasalilāplutēna sēkō vēdanāghnaḥ|
tēnaiva ca saśarkarastrīstanyē cchāgadugdhē vā dāharāgaghnaḥ||20||
View original
लोध्रदार्वीमधुकप्रपौण्डरीकान्यापोथ्य नन्तकेन बध्नीयात्|
तेन क्षौद्रसलिलाप्लुतेन सेको वेदनाघ्नः|
तेनैव च सशर्करस्त्रीस्तन्ये च्छागदुग्धे वा दाहरागघ्नः||२०||
Adhikarana pariShekAH lepASca (21) · Śloka 21
śvētalōdhraṁ madhukaṁ ca samaṁ ghr̥tēna bharjayitvā cūrṇayēt|
tataḥ pōṭṭalikāvabaddhaṁ stanyēna tōyēna yā mr̥ditamāśu śūladāharāgaśōphānapōhati|
candananalinakumudanalādādibhirvā kṣīrasaṁskr̥taiḥ|
taiśca śirōvaktrapralēpapariṣēkāḥ||21||
View original
श्वेतलोध्रं मधुकं च समं घृतेन भर्जयित्वा चूर्णयेत्|
ततः पोट्टलिकावबद्धं स्तन्येन तोयेन या मृदितमाशु शूलदाहरागशोफानपोहति|
चन्दननलिनकुमुदनलादादिभिर्वा क्षीरसंस्कृतैः|
तैश्च शिरोवक्त्रप्रलेपपरिषेकाः||२१||
Adhikarana sirAvyadhaH (22) · Śloka 22
ēvamasiddhau sirāvyadhaḥ punaḥ snigdhasya ca triphalākāśmaryakvāthaśarkarātrivr̥ccūrṇairvirēkaḥ||22||
View original
एवमसिद्धौ सिराव्यधः पुनः स्निग्धस्य च त्रिफलाकाश्मर्यक्वाथशर्करात्रिवृच्चूर्णैर्विरेकः||२२||
Adhikarana rujAghnama~jjanam (23) · Śloka 23
śaṅkhamadhukasaindhavabr̥hatīmūlatvacaḥ payasājēna piṣṭvā tāmrapātraṁ pralēpayēt|
punaḥ saptāhādēvaṁ aptabhiḥ saptarātrairgulikāḥ kuryāt|
tāḥ stanyaghr̥ṣṭāḥ pittāmayēṣvañjanādrujamapaharanti||23||
View original
शङ्खमधुकसैन्धवबृहतीमूलत्वचः पयसाजेन पिष्ट्वा ताम्रपात्रं प्रलेपयेत्|
पुनः सप्ताहादेवं अप्तभिः सप्तरात्रैर्गुलिकाः कुर्यात्|
ताः स्तन्यघृष्टाः पित्तामयेष्वञ्जनाद्रुजमपहरन्ति||२३||
Adhikarana dAharAgaghnama~jjanam (24) · Śloka 24
suvarṇagairikaṁ niśāṁ divya'mbhasi sthitamahaḥ śōṣayēt saptāhamēvamēva ca śuśītēna madhuravargakaṣāyēṇa bhāvayēdētaccūrṇāñjanaṁ dāharāgaghnam||24||
View original
सुवर्णगैरिकं निशां दिव्यऽम्भसि स्थितमहः शोषयेत् सप्ताहमेवमेव च शुशीतेन मधुरवर्गकषायेण भावयेदेतच्चूर्णाञ्जनं दाहरागघ्नम्||२४||
Adhikarana rasakriyA (25) · Śloka 25
pañcāśaddārvīpalāni pālikāni ca śārivāmadhukakākōlīdviniśāmr̥dvīkākāśmaryasuniṣaṇṇakamañjiṣṭhālōdhrōśīracandanāni jaladrōṇē'ṣṭabhāgāvaśēṣaṁ pacēt|
parisrutañca punarādarvīlēpādavatārya ca sitōpalāsamāṁśaṁ madhughr̥tadvipalaṁ prakṣipēt|
rasakriyēyaṁ madhurā sarvākṣirōgēṣu hitā||25||
View original
पञ्चाशद्दार्वीपलानि पालिकानि च शारिवामधुककाकोलीद्विनिशामृद्वीकाकाश्मर्यसुनिषण्णकमञ्जिष्ठालोध्रोशीरचन्दनानि जलद्रोणेऽष्टभागावशेषं पचेत्|
परिस्रुतञ्च पुनरादर्वीलेपादवतार्य च सितोपलासमांशं मधुघृतद्विपलं प्रक्षिपेत्|
रसक्रियेयं मधुरा सर्वाक्षिरोगेषु हिता||२५||
Adhikarana tarpaNaM puTapAkaSca (26) · Śloka 26
kāśmaryasvarasapiṣṭaḥ sārivāśarkarākalkō nasyamikṣurasapiṣṭaṁ vā yaṣṭyāhvam|
kṣataśuklōktaṁ cātra tarpaṇaṁ puṭapākaśca||26||
View original
काश्मर्यस्वरसपिष्टः सारिवाशर्कराकल्को नस्यमिक्षुरसपिष्टं वा यष्ट्याह्वम्|
क्षतशुक्लोक्तं चात्र तर्पणं पुटपाकश्च||२६||
Adhikarana SleShmABiShyandAdhimanthacikitsA viDAlakaH (27) · Śloka 27
ślēṣmābhiṣyandē'dhimanthē ca tryahamupavāsastīkṣṇāni dhūmakavalanāvanāni|
śārṅgēṣṭhākuṣṭhatagaramuruṅgīvyōṣailādārubhirviḍālakaḥ||27||
View original
श्लेष्माभिष्यन्देऽधिमन्थे च त्र्यहमुपवासस्तीक्ष्णानि धूमकवलनावनानि|
शार्ङ्गेष्ठाकुष्ठतगरमुरुङ्गीव्योषैलादारुभिर्विडालकः||२७||
Adhikarana AScyotanam (28) · Śloka 28
tilvakabr̥hatīnidigdhakālōdhrāragvadhamūlatvagbhirgōmūtrakvathitairāścyōtanaṁ śōphōpadēhakaṇḍūghnam||28||
View original
तिल्वकबृहतीनिदिग्धकालोध्रारग्वधमूलत्वग्भिर्गोमूत्रक्वथितैराश्च्योतनं शोफोपदेहकण्डूघ्नम्||२८||
Adhikarana shophAghnAnyAshcyotanAntarANi (29) · Śloka 29
nimbapatrakalkadigdhaṁ vā lōdhramaṅgārasvēditaṁ cūrṇitaṁ tāntavāvabaddhamuṣṇāmbumr̥ditam|
tadvadēvābhayāmalakōpakulyāpāṭalībilvamūlaśuṇṭhīkvāthō vā||29||
View original
निम्बपत्रकल्कदिग्धं वा लोध्रमङ्गारस्वेदितं चूर्णितं तान्तवावबद्धमुष्णाम्बुमृदितम्|
तद्वदेवाभयामलकोपकुल्यापाटलीबिल्वमूलशुण्ठीक्वाथो वा||२९||
Adhikarana sekaH (30) · Śloka 30
nimbapaṭōlajātipatralōdhradvayamahauṣadhaiḥ khaṇḍaśaḥ kalpitairvastrabaddhaiḥ sakṣaudrairgauḍē sīdhau vā pariplutaiḥ sēkaḥ paraṁ ślēṣmaśūlaghnaḥ||30||
View original
निम्बपटोलजातिपत्रलोध्रद्वयमहौषधैः खण्डशः कल्पितैर्वस्त्रबद्धैः सक्षौद्रैर्गौडे सीधौ वा परिप्लुतैः सेकः परं श्लेष्मशूलघ्नः||३०||
Adhikarana svedaH (31) · Śloka 31
rōhiṣapūtīkakarañjakapitthāsphōtapīlubilvapatraśigrusurasārkanimbapatrairgōmūtrakvathitaiḥ svēdaḥ||31||
View original
रोहिषपूतीककरञ्जकपित्थास्फोतपीलुबिल्वपत्रशिग्रुसुरसार्कनिम्बपत्रैर्गोमूत्रक्वथितैः स्वेदः||३१||
Adhikarana dhUpanaM sirAvyadhAdi ca (32) · Śloka 32
tathāpi śōphagharṣānubandhē yavamadanabhūrjaśamīpatraiḥ saghr̥tairghr̥tēnaiva vā nāḍyākṣi dhūpayēt|
laghvaśitaṁ ca dvitīyē'hni prātarvyōṣavipakvaṁ yavakṣārāvacūrṇitaṁ sarpiḥ pāyayēt|
tataḥ sirāvyadhō virēkaśca||32||
View original
तथापि शोफघर्षानुबन्धे यवमदनभूर्जशमीपत्रैः सघृतैर्घृतेनैव वा नाड्याक्षि धूपयेत्|
लघ्वशितं च द्वितीयेऽह्नि प्रातर्व्योषविपक्वं यवक्षारावचूर्णितं सर्पिः पाययेत्|
ततः सिराव्यधो विरेकश्च||३२||
Adhikarana a~jjanAni (33) · Śloka 33
br̥hatītvakśuṇṭhītāmrakāṁsyarajāṁsi dadhimastunā piṣṭvā tāmrapātrē pralēpayēt|
tathaiva ca saptāhē|
saptasaptāhē ca gatē varttayaḥ kāryā|
maricaharidrābhayāñjanairvā jalapiṣṭā varttiḥ|
trikaṭukatriphalāviḍaṅgasāraharidrābhirvā|
harītakī tutthaṁ ca samabhāgaṁ tutthādaṣṭāṁśēna maricamēṣā varttiḥ kumārī sarvaślēṣmākṣirōgaghnī|
viḍaṅgacūrṇō vā vāruṇyā bhāvitaḥ śaṅkhō bījapūraraēna madhukaṁ triphalārasēna pr̥thagaikadhyaṁ vā cūrṇāñjanaṁ vā piṇḍō vā pōthakībahalakaphōtklēśābhiṣyandānapaharati|
svarṇagairikasaindhavamanaḥśilālākṣānatakarañjikāsuraśaṅkhavyōṣatālīsakuṣṭhakaliṅgaka- dēvadārunaladajātīmukularasāñjanaiḥ surāmaṇḍapiṣṭairvarttiḥ sarvaślēṣmākṣirōgavikāraharā|
puṣpakāsīsacūrṇaṁ tāmrasamudrē surasapatrasvarasēna saptāhaṁ bhāvayēt|
taccūrṇāñjanaṁ vartmōpacayapakṣmaśātaghnam|
saindhavavyōṣavarāviḍaṅgalōdhraprapauṇḍarīkamadhukatutthakatārkṣyaśailatāmracūrṇaiḥ chāgapayaḥpiṣṭairmārkavasvarasaparipītairvarttiḥ kāṇḍacitrākhyā sarvākṣirōgān jayati|
kaṇḍvāṁ manaśśilāsaindhaśvōtamaricairmātuluṅgarasapiṣṭairvarttiḥ|
saśōphāyāṁ nāgaradēvadārusaindhavajātikṣārakaiḥ surāmaṇḍapiṣṭaiḥ|
naktamālalaśunaśigruśigrukabījairvā rasakriyā||33||
View original
बृहतीत्वक्शुण्ठीताम्रकांस्यरजांसि दधिमस्तुना पिष्ट्वा ताम्रपात्रे प्रलेपयेत्|
तथैव च सप्ताहे|
सप्तसप्ताहे च गते वर्त्तयः कार्या|
मरिचहरिद्राभयाञ्जनैर्वा जलपिष्टा वर्त्तिः|
त्रिकटुकत्रिफलाविडङ्गसारहरिद्राभिर्वा|
हरीतकी तुत्थं च समभागं तुत्थादष्टांशेन मरिचमेषा वर्त्तिः कुमारी सर्वश्लेष्माक्षिरोगघ्नी|
विडङ्गचूर्णो वा वारुण्या भावितः शङ्खो बीजपूररएन मधुकं त्रिफलारसेन पृथगैकध्यं वा चूर्णाञ्जनं वा पिण्डो वा पोथकीबहलकफोत्क्लेशाभिष्यन्दानपहरति|
स्वर्णगैरिकसैन्धवमनःशिलालाक्षानतकरञ्जिकासुरशङ्खव्योषतालीसकुष्ठकलिङ्गक- देवदारुनलदजातीमुकुलरसाञ्जनैः सुरामण्डपिष्टैर्वर्त्तिः सर्वश्लेष्माक्षिरोगविकारहरा|
पुष्पकासीसचूर्णं ताम्रसमुद्रे सुरसपत्रस्वरसेन सप्ताहं भावयेत्|
तच्चूर्णाञ्जनं वर्त्मोपचयपक्ष्मशातघ्नम्|
सैन्धवव्योषवराविडङ्गलोध्रप्रपौण्डरीकमधुकतुत्थकतार्क्ष्यशैलताम्रचूर्णैः छागपयःपिष्टैर्मार्कवस्वरसपरिपीतैर्वर्त्तिः काण्डचित्राख्या सर्वाक्षिरोगान् जयति|
कण्ड्वां मनश्शिलासैन्धश्वोतमरिचैर्मातुलुङ्गरसपिष्टैर्वर्त्तिः|
सशोफायां नागरदेवदारुसैन्धवजातिक्षारकैः सुरामण्डपिष्टैः|
नक्तमाललशुनशिग्रुशिग्रुकबीजैर्वा रसक्रिया||३३||
Adhikarana tarpaNaM puTapAkaSca (34) · Śloka 34
tarpaṇañca yakr̥dājamagarupriyaṅgunaladadēvadāruyutaṁ payasi kvāthayēttasmin śītē khajamathitē yannavanītaṁ tadēbhirēvauṣadhairvipakvam|
puṭapākaśca kuṣṭhatagaradārvīsarvagandhairājēna yakr̥tā saha piṣṭairmadhughr̥tayutaiḥ||34||
View original
तर्पणञ्च यकृदाजमगरुप्रियङ्गुनलददेवदारुयुतं पयसि क्वाथयेत्तस्मिन् शीते खजमथिते यन्नवनीतं तदेभिरेवौषधैर्विपक्वम्|
पुटपाकश्च कुष्ठतगरदार्वीसर्वगन्धैराजेन यकृता सह पिष्टैर्मधुघृतयुतैः||३४||
Adhikarana raktajAbhiShyandAdhimanthayoshcikitsA - pittajacikitsAtideshaH (35) · Śloka 35
raktajaṁ punarabhiṣyandamadhimanthaṁ ca pittavadupakramēt|
stanyēkṣurasaśarkarōdakānyatamēna vāścyōtayēt|
punaḥ punaścāsya rudhiramavasēcayēt sirāvyadhēna jalaukōbhiśca|
tīvravēdanāyāṁ mahatīṁ ghr̥tamātrāṁ pāyayēt||35||
View original
रक्तजं पुनरभिष्यन्दमधिमन्थं च पित्तवदुपक्रमेत्|
स्तन्येक्षुरसशर्करोदकान्यतमेन वाश्च्योतयेत्|
पुनः पुनश्चास्य रुधिरमवसेचयेत् सिराव्यधेन जलौकोभिश्च|
तीव्रवेदनायां महतीं घृतमात्रां पाययेत्||३५||
Adhikarana guTikA~jjanam (36) · Śloka 36
āḍhakōkuryaṭapāṭalīśrīparṇīvidulārjunabr̥hatīcampakamālatīmūlāni kharjūrarasapiṣṭāni guṭikāñjanam||36||
View original
आढकोकुर्यटपाटलीश्रीपर्णीविदुलार्जुनबृहतीचम्पकमालतीमूलानि खर्जूररसपिष्टानि गुटिकाञ्जनम्||३६||
Adhikarana pratya~jjanam (37) · Śloka 37
kēśairjalādraiḥ kāṁsyamudgharṣayēt|
tān kāṁsyamaladigdhānantardhūmaṁ dagdhvā tad bhasma triphalākvāthē surasāsvarasē kṣīrē ca chāgē pañcāhaṁ bhāvayēt|
ētaccūrṇaṁ srōtō'jatulyaṁ pratyañjanam||37||
View original
केशैर्जलाद्रैः कांस्यमुद्घर्षयेत्|
तान् कांस्यमलदिग्धानन्तर्धूमं दग्ध्वा तद् भस्म त्रिफलाक्वाथे सुरसास्वरसे क्षीरे च छागे पञ्चाहं भावयेत्|
एतच्चूर्णं स्रोतोऽजतुल्यं प्रत्यञ्जनम्||३७||
Adhikarana snehA~jjanam (38) · Śloka 38
kr̥ṣṇasarpaṁ payasi kvāthayēttataḥ pūtaśītamathitāt snēhamupōṣitāya kr̥kavākavē dadyāt|
tasya yatpurīṣaṁ tatsnēhāñjanam||38||
View original
कृष्णसर्पं पयसि क्वाथयेत्ततः पूतशीतमथितात् स्नेहमुपोषिताय कृकवाकवे दद्यात्|
तस्य यत्पुरीषं तत्स्नेहाञ्जनम्||३८||
Adhikarana dRukprasAdanA~jjanam (39) · Śloka 39
kr̥ṣṇasarpamukhamanasarpiṣōḥ pūrṇaiṁ darbhavēṣṭitaṁ mr̥davaliptamadhōmukhaṁ gōmayēnāgninā dagdhvā tatō'ñjanamādāya patranaladanīlōtpalatulyaṁ cūrṇīkr̥taṁ paraṁ dr̥kprasādajananamañjanam||39||
View original
कृष्णसर्पमुखमनसर्पिषोः पूर्णैं दर्भवेष्टितं मृदवलिप्तमधोमुखं गोमयेनाग्निना दग्ध्वा ततोऽञ्जनमादाय पत्रनलदनीलोत्पलतुल्यं चूर्णीकृतं परं दृक्प्रसादजननमञ्जनम्||३९||
Adhikarana nasyam (40) · Śloka 40
ghr̥tamaṇḍaśca śarkarāmadhukanīlōtpalairmānuṣīdugdhōktaiḥ siddhō nasyamiti||40||
View original
घृतमण्डश्च शर्करामधुकनीलोत्पलैर्मानुषीदुग्धोक्तैः सिद्धो नस्यमिति||४०||
Adhikarana sAdhAraNopadeSaH (41-19) · Śloka 19
bhavati cātra sarvē'kṣirōgā yatprāyō jāyantē syandapūrvakāḥ|
yataśca raktaṁ sandūṣya tānatastvarayā jayēt|
sarvōrdhvajatrugasrōtasyandanāt syanda ucyatē|
tatsthānāṁ tadvadaṅgānāmadhimanthō'timanthanāt|
vātē'kṣisēkassairaṇḍabr̥hatīmadhuśigruṇā|
siddhēna pañjamūlēna sasitaiḥ pittaraktayōḥ|
dārvīlākṣōtpaladrākṣāmañjiṣṭhāmadhukadvayaiḥ|
ślēṣmaṇi triphalāśuṇṭhīnimbalōdhrāṭarūṣakaiḥ|
samastaissannipātōtthē kuryātsyandē'kṣisēcanam|
tutthavyōṣābhayālōdhrayaṣṭyāhvaiḥstāmrasaṁsthitaiḥ|
dhānyāmlapiṣṭaiḥ sēkō'yaṁ sarvābhiṣyandarukpraṇut|
tadvattuthābhayālōdhrayaṣṭīmadhurasāñjanaiḥ|
śatāhvārddhāṁśasaṁyuktaiḥ sēkaḥ sarvākṣiśūlajit|
puṣpāñjanasitākṣaudraistāmrasaṁsthaistilāmbhasā|
sēcanaṁ hanti rugrāgadāhaśvayathugharṣaṇam|
dviniśātriphalāmustaiḥ pramādādugdhakalkitaiḥ|
sēkaḥ saśarkarākṣaudrairabhighātarujāpahaḥ|
niṣiktaṁ tutthakaṁ vārān gōrjalē pañcavaṁśatim|
stanyē vā chāgadugdhē vā sadyaḥ kōpē tadañjanam|
badarīdalayaṣṭyāhvatutthadhātrīphalaiḥ samaiḥ|
puṭāntairbādarāgnīddhairdr̥gutkōpaghnamañjanam|
br̥hatyairaṇḍamūlatvak śigrumūlaiḥ sasaindhavaiḥ|
varttirājapayaḥpiṣṭaissarvavātākṣirōgajit|
sumanaḥ kṣārakāḥ śaṅkhastriphalā madhukaṁ balā|
pittaraktāpahā varttiḥ piṣṭā divyēna vāriṇā|
saindhavaṁ triphalā vyōṣaṁ śaṅkhanābhissamudrajaḥ|
phēnaḥ śailēyakaṁ sarjō varttiḥ ślēṣmākṣirōgajit|
śaṅkhavidrumavaiḍūryalōhitākṣaplavāsthibhiḥ|
srōtōjaśvētamaricairvarttiḥ sarvākṣirōgajit|
pippalyaḥ kiṁśukarasō vasā sarpasya saindhavam|
ghr̥taṁ ca jīrṇaṁ sarvākṣivikāraghnī rasakriyā|
śastā sarvākṣirōgēṣu kācārmapaṭalēṣu ca|
rasāñjanaṁ śṟuṅgavēramabhayā tutthakaṁ śubham|
yathōttaraṁ dviguṇitaistairvarttiraparājitā|
r̥tē vātādabhiṣyandāttimirāṇi kukūṇakam|
pōthakīpiṭakāḥ pillānarmāṇi ca niyacchati|
tāmrē mastu samudghr̥ṣṭaṁ tutthakaṁ śyāvatāṁ gatam|
sarvābhiṣyāndaśuklārmasirājālajidañjanam|
maricavaralavaṇabhāgō bhāgau dvau karṇasamudraphēnābhyām|
sauvīrabhāganavakaṁ citrāyāṁ cūrṇitaṁ kaphāmayajit|
maricāmalakajalōdbhava- tutthāñjanatāpyadhātubhiḥ kramavr̥ddhaiḥ|
ṣaṇmākṣika iti yōga- stimirārmaklēdakācakaṇḍūghnaḥ|
pippalīṁ satarōtpalapatrā varttayētsamadhukāṁ saharidrām|
ētayā satatamañjayitavyaṁ yaḥ suparṇasamamicchati cakṣuḥ||41||
iti vaidyapatisiṁhaguptasya sūnōrvāgbhaṭasya kr̥tāvaṣṭāṅgasaṁgrahasaṁhitāyāmuttaratantrē abhiṣyandapratiṣēdhō nāmaikōnaviṁśō'dhyāyaḥ||19||
View original
भवति चात्र सर्वेऽक्षिरोगा यत्प्रायो जायन्ते स्यन्दपूर्वकाः|
यतश्च रक्तं सन्दूष्य तानतस्त्वरया जयेत्|
सर्वोर्ध्वजत्रुगस्रोतस्यन्दनात् स्यन्द उच्यते|
तत्स्थानां तद्वदङ्गानामधिमन्थोऽतिमन्थनात्|
वातेऽक्षिसेकस्सैरण्डबृहतीमधुशिग्रुणा|
सिद्धेन पञ्जमूलेन ससितैः पित्तरक्तयोः|
दार्वीलाक्षोत्पलद्राक्षामञ्जिष्ठामधुकद्वयैः|
श्लेष्मणि त्रिफलाशुण्ठीनिम्बलोध्राटरूषकैः|
समस्तैस्सन्निपातोत्थे कुर्यात्स्यन्देऽक्षिसेचनम्|
तुत्थव्योषाभयालोध्रयष्ट्याह्वैःस्ताम्रसंस्थितैः|
धान्याम्लपिष्टैः सेकोऽयं सर्वाभिष्यन्दरुक्प्रणुत्|
तद्वत्तुथाभयालोध्रयष्टीमधुरसाञ्जनैः|
शताह्वार्द्धांशसंयुक्तैः सेकः सर्वाक्षिशूलजित्|
पुष्पाञ्जनसिताक्षौद्रैस्ताम्रसंस्थैस्तिलाम्भसा|
सेचनं हन्ति रुग्रागदाहश्वयथुघर्षणम्|
द्विनिशात्रिफलामुस्तैः प्रमादादुग्धकल्कितैः|
सेकः सशर्कराक्षौद्रैरभिघातरुजापहः|
निषिक्तं तुत्थकं वारान् गोर्जले पञ्चवंशतिम्|
स्तन्ये वा छागदुग्धे वा सद्यः कोपे तदञ्जनम्|
बदरीदलयष्ट्याह्वतुत्थधात्रीफलैः समैः|
पुटान्तैर्बादराग्नीद्धैर्दृगुत्कोपघ्नमञ्जनम्|
बृहत्यैरण्डमूलत्वक् शिग्रुमूलैः ससैन्धवैः|
वर्त्तिराजपयःपिष्टैस्सर्ववाताक्षिरोगजित्|
सुमनः क्षारकाः शङ्खस्त्रिफला मधुकं बला|
पित्तरक्तापहा वर्त्तिः पिष्टा दिव्येन वारिणा|
सैन्धवं त्रिफला व्योषं शङ्खनाभिस्समुद्रजः|
फेनः शैलेयकं सर्जो वर्त्तिः श्लेष्माक्षिरोगजित्|
शङ्खविद्रुमवैडूर्यलोहिताक्षप्लवास्थिभिः|
स्रोतोजश्वेतमरिचैर्वर्त्तिः सर्वाक्षिरोगजित्|
पिप्पल्यः किंशुकरसो वसा सर्पस्य सैन्धवम्|
घृतं च जीर्णं सर्वाक्षिविकारघ्नी रसक्रिया|
शस्ता सर्वाक्षिरोगेषु काचार्मपटलेषु च|
रसाञ्जनं श्रृङ्गवेरमभया तुत्थकं शुभम्|
यथोत्तरं द्विगुणितैस्तैर्वर्त्तिरपराजिता|
ऋते वातादभिष्यन्दात्तिमिराणि कुकूणकम्|
पोथकीपिटकाः पिल्लानर्माणि च नियच्छति|
ताम्रे मस्तु समुद्घृष्टं तुत्थकं श्यावतां गतम्|
सर्वाभिष्यान्दशुक्लार्मसिराजालजिदञ्जनम्|
मरिचवरलवणभागो भागौ द्वौ कर्णसमुद्रफेनाभ्याम्|
सौवीरभागनवकं चित्रायां चूर्णितं कफामयजित्|
मरिचामलकजलोद्भव- तुत्थाञ्जनताप्यधातुभिः क्रमवृद्धैः|
षण्माक्षिक इति योग- स्तिमिरार्मक्लेदकाचकण्डूघ्नः|
पिप्पलीं सतरोत्पलपत्रा वर्त्तयेत्समधुकां सहरिद्राम्|
एतया सततमञ्जयितव्यं यः सुपर्णसममिच्छति चक्षुः||४१||
इति वैद्यपतिसिंहगुप्तस्य सूनोर्वाग्भटस्य कृतावष्टाङ्गसंग्रहसंहितायामुत्तरतन्त्रे अभिष्यन्दप्रतिषेधो नामैकोनविंशोऽध्यायः||१९||