Adhikarana 1 (1-2) · Śloka 2
athātaḥ pratyēkamarmanirdēśaṁ śārīraṁ vyākhyāsyāmaḥ ||1|| yathōvāca bhagavān dhanvantariḥ ||2||
View original
अथातः प्रत्येकमर्मनिर्देशं शारीरं व्याख्यास्यामः ||१|| यथोवाच भगवान् धन्वन्तरिः ||२||
🔊 Audio coming soon
Adhikarana 1 (1-2) · Śloka 2
athātaḥ pratyēkamarmanirdēśaṁ śārīraṁ vyākhyāsyāmaḥ ||1|| yathōvāca bhagavān dhanvantariḥ ||2||
अथातः प्रत्येकमर्मनिर्देशं शारीरं व्याख्यास्यामः ||१|| यथोवाच भगवान् धन्वन्तरिः ||२||
🔊 Audio coming soon
Adhikarana 2 (3) · Śloka 3
saptōttaraṁ marmaśatam | tāni marmāṇi pañcātmakāni bhavanti; tadyathā- māṁsamarmāṇi, sirāmarmāṇi, snāyumarmāṇi, asthimarmāṇi, sandhimarmāṇi cēti | na khalu māṁsasirāsnāyvasthisandhivyatirēkēṇānyāni marmāṇi bhavanti, yasmānnōpalabhyantē ||3||
सप्तोत्तरं मर्मशतम् | तानि मर्माणि पञ्चात्मकानि भवन्ति; तद्यथा- मांसमर्माणि, सिरामर्माणि, स्नायुमर्माणि, अस्थिमर्माणि, सन्धिमर्माणि चेति | न खलु मांससिरास्नाय्वस्थिसन्धिव्यतिरेकेणान्यानि मर्माणि भवन्ति, यस्मान्नोपलभ्यन्ते ||३||
🔊 Audio coming soon
Adhikarana 3 (4) · Śloka 4
tatraikādaśa māṁsamarmāṇi, ēkacatvāriṁśat sirāmarmāṇi, saptaviṁśatiḥ snāyumarmāṇi, aṣṭāvasthimarmāṇi, viṁśatiḥ sandhimarmāṇi cēti | tadētat saptōttaraṁ marmaśatam ||4||
तत्रैकादश मांसमर्माणि, एकचत्वारिंशत् सिरामर्माणि, सप्तविंशतिः स्नायुमर्माणि, अष्टावस्थिमर्माणि, विंशतिः सन्धिमर्माणि चेति | तदेतत् सप्तोत्तरं मर्मशतम् ||४||
🔊 Audio coming soon
Adhikarana 4 (5) · Śloka 5
tēṣāmēkādaśaikasmin sakthni bhavanti, ētēnētarasakthi bāhū ca vyākhyātau, udarōrasōrdvādaśa, caturdaśa pr̥ṣṭhē, grīvāṁ pratyūrdhvaṁ saptatriṁśat ||5||
तेषामेकादशैकस्मिन् सक्थ्नि भवन्ति, एतेनेतरसक्थि बाहू च व्याख्यातौ, उदरोरसोर्द्वादश, चतुर्दश पृष्ठे, ग्रीवां प्रत्यूर्ध्वं सप्तत्रिंशत् ||५||
🔊 Audio coming soon
Adhikarana 5 (6) · Śloka 6
tatra sakthimarmāṇi kṣipratalahr̥dayakūrcakūrcaśirōgulphēndrabastijānvāṇyurvilōhitākṣāṇi viṭapaṁ cēti, ētēnētaratsakthi vyākhyātam | udarōrasōstu gudabastinābhihr̥dayastanamūlastanarōhitāpalāpānyapastambhau cēti | pr̥ṣṭhamarmāṇi tu kaṭīkataruṇakukundaranitambapārśvasandhibr̥hatyaṁsaphalakānyaṁsau cēti | bāhumarmāṇi tu śipratalahr̥dayakūrcakūrcaśirōmaṇibandhēndrabastikūrparāṇyurvīlōhitākṣāṇi kakṣadharaṁ cēti; ētēnētarō bāhurvyākhyātaḥ | jatruṇa ūrdhvaṁ catasrō dhamanyō'ṣṭau mātr̥kā dvē kr̥kāṭikē dvē vidhurē dvē phaṇē dvāvapāṅgau dvāvāvartau dvāvutkṣēpau dvau śaṅkhāvēkā sthapanī pañca sīmantāścatvāri śr̥ṅgāṭakānyēkō'dhipatiriti ||6||
तत्र सक्थिमर्माणि क्षिप्रतलहृदयकूर्चकूर्चशिरोगुल्फेन्द्रबस्तिजान्वाण्युर्विलोहिताक्षाणि विटपं चेति, एतेनेतरत्सक्थि व्याख्यातम् | उदरोरसोस्तु गुदबस्तिनाभिहृदयस्तनमूलस्तनरोहितापलापान्यपस्तम्भौ चेति | पृष्ठमर्माणि तु कटीकतरुणकुकुन्दरनितम्बपार्श्वसन्धिबृहत्यंसफलकान्यंसौ चेति | बाहुमर्माणि तु शिप्रतलहृदयकूर्चकूर्चशिरोमणिबन्धेन्द्रबस्तिकूर्पराण्युर्वीलोहिताक्षाणि कक्षधरं चेति; एतेनेतरो बाहुर्व्याख्यातः | जत्रुण ऊर्ध्वं चतस्रो धमन्योऽष्टौ मातृका द्वे कृकाटिके द्वे विधुरे द्वे फणे द्वावपाङ्गौ द्वावावर्तौ द्वावुत्क्षेपौ द्वौ शङ्खावेका स्थपनी पञ्च सीमन्ताश्चत्वारि शृङ्गाटकान्येकोऽधिपतिरिति ||६||
🔊 Audio coming soon
Adhikarana 6 (7) · Śloka 7
tatra talahr̥dayēndrabastigudastanarōhitāni māṁsamarmāṇi, nīladhamanīmātr̥kāśr̥ṅgāṭakāpāṅgasthapanīphaṇastanamūlāpalāpāpastambhahr̥dayanābhipārśvasandhibr̥hatīlōhitākṣōrvyaḥ sirāmarmāṇi, āṇī(ṇi)viṭapakakṣadharakūrcakūrcaśirōbastikṣiprāṁsavidhurōtkṣēpāḥ snāyumarmāṇi, kaṭīkataruṇanitambāṁsaphalakaśaṅkhāstvasthimarmāṇi, jānukūrparasīmantādhipatigulphamaṇibandhakukundarāvartakr̥kāṭikāścēti sandhimarmāṇi ||7||
तत्र तलहृदयेन्द्रबस्तिगुदस्तनरोहितानि मांसमर्माणि, नीलधमनीमातृकाशृङ्गाटकापाङ्गस्थपनीफणस्तनमूलापलापापस्तम्भहृदयनाभिपार्श्वसन्धिबृहतीलोहिताक्षोर्व्यः सिरामर्माणि, आणी(णि)विटपकक्षधरकूर्चकूर्चशिरोबस्तिक्षिप्रांसविधुरोत्क्षेपाः स्नायुमर्माणि, कटीकतरुणनितम्बांसफलकशङ्खास्त्वस्थिमर्माणि, जानुकूर्परसीमन्ताधिपतिगुल्फमणिबन्धकुकुन्दरावर्तकृकाटिकाश्चेति सन्धिमर्माणि ||७||
🔊 Audio coming soon
Adhikarana 7 (8-14) · Śloka 14
tānyētāni pañcavikalpāni bhavanti; tadyathā- sadyaḥprāṇaharāṇi, kālāntaraprāṇaharāṇi, viśalyaghnāni, vaikalyakarāṇi, rujākarāṇi cēti | tatra sadyaḥprāṇaharāṇyēkōnaviṁśatiḥ, kālāntaraprāṇaharāṇi trayastriṁśat, trīṇi viśalyaghnāni, catuścatvāriṁśadvaikalyakarāṇi, aṣṭau rujākarāṇīti ||8|| bhavanti cātra- śr̥ṅgāṭakānyadhipatiḥ śaṅkhau kaṇṭhasirā gudam | hr̥dayaṁ bastinābhyau(bhī) ca ghnanti sadyō hatāni tu ||9|| vakṣōmarmāṇi sīmantatalakṣiprēndrabastayaḥ | kaṭīkataruṇē sandhī pārśvajau br̥hatī ca yā ||10|| nitambāviti caitāni kālāntaraharāṇi tu | utkṣēpau sthapanī caiva viśalyaghnāni nirdiśēt ||11|| lōhitākṣāṇi jānūrvīkūrcaviṭapakūrparāḥ | kukundarē kakṣadharē vidhurē sakr̥kāṭikē ||12|| aṁsāṁsaphalakāpāṅgā nīlē manyē phaṇau tathā | vaikalyakaraṇānyāhurāvartau dvau tathaiva ca ||13|| gulphau dvau maṇibandhau dvau dvē dvē kūrcaśirāṁsi ca | rujākarāṇi jānīyādaṣṭāvētāni buddhimān | kṣiprāṇi viddhamātrāṇi ghnanti kālāntarēṇa ca ||14||
तान्येतानि पञ्चविकल्पानि भवन्ति; तद्यथा- सद्यःप्राणहराणि, कालान्तरप्राणहराणि, विशल्यघ्नानि, वैकल्यकराणि, रुजाकराणि चेति | तत्र सद्यःप्राणहराण्येकोनविंशतिः, कालान्तरप्राणहराणि त्रयस्त्रिंशत्, त्रीणि विशल्यघ्नानि, चतुश्चत्वारिंशद्वैकल्यकराणि, अष्टौ रुजाकराणीति ||८|| भवन्ति चात्र- शृङ्गाटकान्यधिपतिः शङ्खौ कण्ठसिरा गुदम् | हृदयं बस्तिनाभ्यौ(भी) च घ्नन्ति सद्यो हतानि तु ||९|| वक्षोमर्माणि सीमन्ततलक्षिप्रेन्द्रबस्तयः | कटीकतरुणे सन्धी पार्श्वजौ बृहती च या ||१०|| नितम्बाविति चैतानि कालान्तरहराणि तु | उत्क्षेपौ स्थपनी चैव विशल्यघ्नानि निर्दिशेत् ||११|| लोहिताक्षाणि जानूर्वीकूर्चविटपकूर्पराः | कुकुन्दरे कक्षधरे विधुरे सकृकाटिके ||१२|| अंसांसफलकापाङ्गा नीले मन्ये फणौ तथा | वैकल्यकरणान्याहुरावर्तौ द्वौ तथैव च ||१३|| गुल्फौ द्वौ मणिबन्धौ द्वौ द्वे द्वे कूर्चशिरांसि च | रुजाकराणि जानीयादष्टावेतानि बुद्धिमान् | क्षिप्राणि विद्धमात्राणि घ्नन्ति कालान्तरेण च ||१४||
🔊 Audio coming soon
Adhikarana 8 (15) · Śloka 15
marmāṇi māṁsasirāsnāyvasthisandhisannipātāḥ; tēṣu svabhāvata ēva viśēṣēṇa prāṇāstiṣṭhanti; tasmānmarmasvabhihatāstāṁstān bhāvānāpadyantē ||15||
मर्माणि मांससिरास्नाय्वस्थिसन्धिसन्निपाताः; तेषु स्वभावत एव विशेषेण प्राणास्तिष्ठन्ति; तस्मान्मर्मस्वभिहतास्तांस्तान् भावानापद्यन्ते ||१५||
🔊 Audio coming soon
Adhikarana 9 (16) · Śloka 16
tatra sadyaḥprāṇaharāṇyāgnēyāni, agniguṇēṣvāśu kṣīṇēṣu kṣapayanti; kālāntaraprāṇaharāṇi saumyāgnēyāni, agniguṇēṣvāśu kṣīṇēṣu kramēṇa ca sōmaguṇēṣu kālāntarēṇa kṣapayanti; viśalyaprāṇaharāṇi vāyavyāni, śalyamukhāvaruddhō yāvadantarvāyustiṣṭhati tāvajjīvati, uddhr̥tamātrē tu śalyē marmasthānāśritō vāyurniṣkrāmati, tasmāt saśalyō jīvatyuddhr̥taśalyō mriyatē (pākātpatitaśalyō vā jīvati); vaikalyakarāṇi saumyāni, sōmō hi sthiratvācchaityācca prāṇāvalambanaṁ karōti; rujākarāṇyagnivāyuguṇabhūyiṣṭhāni, viśēṣataśca tau rujākarau; pāñcabhautikīṁ ca rujāmāhurēkē ||16||
तत्र सद्यःप्राणहराण्याग्नेयानि, अग्निगुणेष्वाशु क्षीणेषु क्षपयन्ति; कालान्तरप्राणहराणि सौम्याग्नेयानि, अग्निगुणेष्वाशु क्षीणेषु क्रमेण च सोमगुणेषु कालान्तरेण क्षपयन्ति; विशल्यप्राणहराणि वायव्यानि, शल्यमुखावरुद्धो यावदन्तर्वायुस्तिष्ठति तावज्जीवति, उद्धृतमात्रे तु शल्ये मर्मस्थानाश्रितो वायुर्निष्क्रामति, तस्मात् सशल्यो जीवत्युद्धृतशल्यो म्रियते (पाकात्पतितशल्यो वा जीवति); वैकल्यकराणि सौम्यानि, सोमो हि स्थिरत्वाच्छैत्याच्च प्राणावलम्बनं करोति; रुजाकराण्यग्निवायुगुणभूयिष्ठानि, विशेषतश्च तौ रुजाकरौ; पाञ्चभौतिकीं च रुजामाहुरेके ||१६||
🔊 Audio coming soon
Adhikarana 10 (17) · Śloka 17
kēcidāhurmāṁsādīnāṁ pañcānāmapi samastānāṁ vivr̥ddhānāṁ samavāyāt sadyaḥprāṇaharāṇi, ēkahīnānāmalpānāṁ vā kālāntaraprāṇaharāṇi, dvihīnānāṁ viśalyaprāṇaharāṇi , trihīnānāṁ vaikalyakarāṇi, ēkasminnēva rujākarāṇīti | naivaṁ, yatō'sthimarmasvapyabhihatēṣu śōṇitāgamanaṁ bhavati ||17||
केचिदाहुर्मांसादीनां पञ्चानामपि समस्तानां विवृद्धानां समवायात् सद्यःप्राणहराणि, एकहीनानामल्पानां वा कालान्तरप्राणहराणि, द्विहीनानां विशल्यप्राणहराणि , त्रिहीनानां वैकल्यकराणि, एकस्मिन्नेव रुजाकराणीति | नैवं, यतोऽस्थिमर्मस्वप्यभिहतेषु शोणितागमनं भवति ||१७||
🔊 Audio coming soon
Adhikarana 11 (18) · Śloka 18
caturvidhā yāstu sirāḥ śarīrē prāyēṇa tā marmasu sanniviṣṭāḥ | snāyvasthimāṁsāni tathaiva sandhīn santarpya dēhaṁ pratiyāpayanti ||18||
चतुर्विधा यास्तु सिराः शरीरे प्रायेण ता मर्मसु सन्निविष्टाः | स्नाय्वस्थिमांसानि तथैव सन्धीन् सन्तर्प्य देहं प्रतियापयन्ति ||१८||
🔊 Audio coming soon
Adhikarana 12 (19-20) · Śloka 20
tataḥ kṣatē marmaṇi tāḥ pravr̥ddhaḥ samantatō vāyurabhistr̥ṇōti | vivardhamānastu sa mātariśvā rujaḥ sutīvrāḥ pratanōti kāyē ||19|| rujābhibhūtaṁ tu tataḥ śarīraṁ pralīyatē naśyati cāsya sañjñā | atō hi śalyaṁ vinihartumicchanmarmāṇi yatnēna parīkṣya karṣēt ||20||
ततः क्षते मर्मणि ताः प्रवृद्धः समन्ततो वायुरभिस्तृणोति | विवर्धमानस्तु स मातरिश्वा रुजः सुतीव्राः प्रतनोति काये ||१९|| रुजाभिभूतं तु ततः शरीरं प्रलीयते नश्यति चास्य सञ्ज्ञा | अतो हि शल्यं विनिहर्तुमिच्छन्मर्माणि यत्नेन परीक्ष्य कर्षेत् ||२०||
🔊 Audio coming soon
Adhikarana 13 (21) · Śloka 21
ētēna śēṣaṁ vyākhyātam ||21||
एतेन शेषं व्याख्यातम् ||२१||
🔊 Audio coming soon
Adhikarana 14 (22) · Śloka 22
tatra sadyaḥprāṇaharamantē viddhaṁ kālāntarēṇa mārayati, kālāntaraprāṇaharamantē viddhaṁ vaikalyamāpādayati, viśalyaghnaṁ vaikalyakaraṁ ca bhavati, vaikalyakaraṁ kālāntarēṇa klēśayati rujāṁ ca karōti, rujākaramatīvravēdanaṁ bhavati ||22||
तत्र सद्यःप्राणहरमन्ते विद्धं कालान्तरेण मारयति, कालान्तरप्राणहरमन्ते विद्धं वैकल्यमापादयति, विशल्यघ्नं वैकल्यकरं च भवति, वैकल्यकरं कालान्तरेण क्लेशयति रुजां च करोति, रुजाकरमतीव्रवेदनं भवति ||२२||
🔊 Audio coming soon
Adhikarana 15 (23) · Śloka 23
tatra sadyaḥprāṇaharāṇi saptarātrābhyantarānmārayanti, kālāntaraprāṇaharāṇi pakṣānmāsādvā, tēṣvapi tu kṣiprāṇi kadācidāśu mārayanti, viśalyaprāṇaharāṇi vaikalyakarāṇi ca kadācidatyabhihatāni mārayanti ||23||
तत्र सद्यःप्राणहराणि सप्तरात्राभ्यन्तरान्मारयन्ति, कालान्तरप्राणहराणि पक्षान्मासाद्वा, तेष्वपि तु क्षिप्राणि कदाचिदाशु मारयन्ति, विशल्यप्राणहराणि वैकल्यकराणि च कदाचिदत्यभिहतानि मारयन्ति ||२३||
🔊 Audio coming soon
Adhikarana 16 (24) · Śloka 24
ata ūrdhvaṁ sakthimarmāṇi vyākhyāsyāmaḥ- tatra pādasyāṅguṣṭhāṅgulyōrmadhyē kṣipraṁ nāma marma, tatra viddhasyākṣēpakēṇa maraṇaṁ; madhyamāṅgulīmanupūrvēṇa madhyē pādatalasya talahr̥dayaṁ nāma , tatra rujābhirmaraṇaṁ; kṣiprasyōpariṣṭādubhayataḥ kūrcō nāma, tatra pādasya bhramaṇavēpanē bhavataḥ; gulphasandhēradha ubhayataḥ kūrcaśiraḥ, tatra rujāśōphau; pādajaṅghayōḥ sandhānē gulphaḥ, tatra rujaḥ stabdhapādatā khañjatā vā; pārṣṇiṁ prati jaṅghāmadhyē indrabastiḥ, tatra śōṇitakṣayēṇa maraṇaṁ; jaṅghōrvōḥ sandhānē jānu, tatra khañjatā; jānuna ūrdhvamubhayatastryaṅgulamāṇī , tatra śōphābhivr̥ddhiḥ stabdhasakthitā ca; ūrumadhyē urvī, tatra śōṇitakṣayāt sakthiśōṣaḥ; urvyā ūrdhvamadhō vaṅkṣaṇasandhērūrumūlē lōhitākṣaṁ, tatra lōhitakṣayēṇa maraṇaṁ pakṣāghātō vā; vaṅkṣaṇavr̥ṣaṇayōrantarē viṭapaṁ, tatra ṣāṇḍhyamalpaśukratā vā bhavati; ēvamētānyēkādaśa sakthimarmāṇi vyākhyātāni | ētēnētarasakthi bāhū ca vyākhyātau | viśēṣatastu yāni sakthni gulphajānuviṭapāni, tāni bāhau maṇibandhakūrparakakṣadharāṇi ; yathā vaṅkṣaṇavr̥ṣaṇayōrantarē viṭapamēvaṁ vakṣaḥkakṣayōrmadhyē kakṣadharaṁ, tasmin viddhē ta ēvōpadravāḥ; viśēṣatastu maṇibandhē kuṇṭhatā, kūrparākhyē kuṇiḥ, kakṣadharē pakṣāghātaḥ | ēvamētāni catuścatvāriṁśacchākhāsu marmāṇi vyākhyātāni ||24||
अत ऊर्ध्वं सक्थिमर्माणि व्याख्यास्यामः- तत्र पादस्याङ्गुष्ठाङ्गुल्योर्मध्ये क्षिप्रं नाम मर्म, तत्र विद्धस्याक्षेपकेण मरणं; मध्यमाङ्गुलीमनुपूर्वेण मध्ये पादतलस्य तलहृदयं नाम , तत्र रुजाभिर्मरणं; क्षिप्रस्योपरिष्टादुभयतः कूर्चो नाम, तत्र पादस्य भ्रमणवेपने भवतः; गुल्फसन्धेरध उभयतः कूर्चशिरः, तत्र रुजाशोफौ; पादजङ्घयोः सन्धाने गुल्फः, तत्र रुजः स्तब्धपादता खञ्जता वा; पार्ष्णिं प्रति जङ्घामध्ये इन्द्रबस्तिः, तत्र शोणितक्षयेण मरणं; जङ्घोर्वोः सन्धाने जानु, तत्र खञ्जता; जानुन ऊर्ध्वमुभयतस्त्र्यङ्गुलमाणी , तत्र शोफाभिवृद्धिः स्तब्धसक्थिता च; ऊरुमध्ये उर्वी, तत्र शोणितक्षयात् सक्थिशोषः; उर्व्या ऊर्ध्वमधो वङ्क्षणसन्धेरूरुमूले लोहिताक्षं, तत्र लोहितक्षयेण मरणं पक्षाघातो वा; वङ्क्षणवृषणयोरन्तरे विटपं, तत्र षाण्ढ्यमल्पशुक्रता वा भवति; एवमेतान्येकादश सक्थिमर्माणि व्याख्यातानि | एतेनेतरसक्थि बाहू च व्याख्यातौ | विशेषतस्तु यानि सक्थ्नि गुल्फजानुविटपानि, तानि बाहौ मणिबन्धकूर्परकक्षधराणि ; यथा वङ्क्षणवृषणयोरन्तरे विटपमेवं वक्षःकक्षयोर्मध्ये कक्षधरं, तस्मिन् विद्धे त एवोपद्रवाः; विशेषतस्तु मणिबन्धे कुण्ठता, कूर्पराख्ये कुणिः, कक्षधरे पक्षाघातः | एवमेतानि चतुश्चत्वारिंशच्छाखासु मर्माणि व्याख्यातानि ||२४||
🔊 Audio coming soon
Adhikarana 17 (25) · Śloka 25
ata ūrdhvamudarōrasōrmarmāṇyanuvyākhyāsyāmaḥ - tatra vātavarcōnirasanaṁ sthūlāntrapratibaddhaṁ gudaṁ nāma marma, tatra sadyōmaraṇaṁ; alpamāṁsaśōṇitō'bhyantarataḥ kaṭyāṁ mūtrāśayō bastiḥ, tatrāpi sadyōmaraṇamaśmarīvraṇādr̥tē, tatrāpyubhayatō bhinnē na jīvati, ēkatō bhinnē mūtrasrāvī vraṇō bhavati, sa tu yatnēnōpakrāntō rōhati; pakvāmāśayayōrmadhyē sirāprabhavā nābhiḥ, tatrāpi sadyō maraṇaṁ; stanayōrmadhyamadhiṣṭhāyōrasyāmāśayadvāraṁ sattvarajastamasāmadhiṣṭhānaṁ hr̥dayaṁ, tatrāpi sadya ēva maraṇaṁ; stanayōradhastād dvyaṅgulamubhayataḥ stanamūlē, tatra kaphapūrṇakōṣṭhatayā (kāsaśvāsābhyāṁ ) mriyatē; stanacūcukayōrūrdhvaṁ dvyaṅgulamubhayataḥ stanarōhitau , tatra lōhitapūrṇakōṣṭhatayā kāsaśvāsābhyāṁ ca mriyatē; aṁsakūṭayōradhastāt pārśvōparibhāgayōrapalāpau nāma, tatra raktēna pūyabhāvaṁ gatēna maraṇaṁ; ubhayatrōrasō nāḍyau vātavahē apastambhau nāma, tatra vātapūrṇakōṣṭhatayā kāsaśvāsābhyāṁ ca maraṇam; ēvamētānyudarōrasōrdvādaśa marmāṇi vyākhyātāni ||25||
अत ऊर्ध्वमुदरोरसोर्मर्माण्यनुव्याख्यास्यामः - तत्र वातवर्चोनिरसनं स्थूलान्त्रप्रतिबद्धं गुदं नाम मर्म, तत्र सद्योमरणं; अल्पमांसशोणितोऽभ्यन्तरतः कट्यां मूत्राशयो बस्तिः, तत्रापि सद्योमरणमश्मरीव्रणादृते, तत्राप्युभयतो भिन्ने न जीवति, एकतो भिन्ने मूत्रस्रावी व्रणो भवति, स तु यत्नेनोपक्रान्तो रोहति; पक्वामाशययोर्मध्ये सिराप्रभवा नाभिः, तत्रापि सद्यो मरणं; स्तनयोर्मध्यमधिष्ठायोरस्यामाशयद्वारं सत्त्वरजस्तमसामधिष्ठानं हृदयं, तत्रापि सद्य एव मरणं; स्तनयोरधस्ताद् द्व्यङ्गुलमुभयतः स्तनमूले, तत्र कफपूर्णकोष्ठतया (कासश्वासाभ्यां ) म्रियते; स्तनचूचुकयोरूर्ध्वं द्व्यङ्गुलमुभयतः स्तनरोहितौ , तत्र लोहितपूर्णकोष्ठतया कासश्वासाभ्यां च म्रियते; अंसकूटयोरधस्तात् पार्श्वोपरिभागयोरपलापौ नाम, तत्र रक्तेन पूयभावं गतेन मरणं; उभयत्रोरसो नाड्यौ वातवहे अपस्तम्भौ नाम, तत्र वातपूर्णकोष्ठतया कासश्वासाभ्यां च मरणम्; एवमेतान्युदरोरसोर्द्वादश मर्माणि व्याख्यातानि ||२५||
🔊 Audio coming soon
Adhikarana 18 (26) · Śloka 26
ata ūrdhvaṁ pr̥ṣṭhamarmāṇi vyākhyāsyāmaḥ - tatra pr̥ṣṭhavaṁśamubhayataḥ pratiśrōṇikāṇḍamasthinī kaṭīkataruṇē, tatra śōṇitakṣayāt pāṇḍurvivarṇō hīnarūpaśca mriyatē; pārśvayōrjaghanabahirbhāgē pr̥ṣṭhavaṁśamubhayatō kukundarē, tatra sparśājñānamadhaḥkāyē cēṣṭōpaghātaśca; śrōṇīkāṇḍayōruparyāśayācchādanau pārśvāntarapratibaddhau nitambau, tatrādhaḥkāyaśōṣō daurbalyācca maraṇaṁ; adhaḥpārśvāntarapratibaddhau jaghanapārśvamadhyayōstiryagūrdhvaṁ ca jaghanāt pārśvasandhī, tatra lōhitapūrṇakōṣṭhatayā mriyatē; stanamūlādr̥jūbhayataḥ pr̥ṣṭhavaṁśasya br̥hatī, tatra śōṇitātipravr̥ttinimittairupadravairmriyatē; pr̥ṣṭhōpari pr̥ṣṭhavaṁśamubhayatastrikasambaddhē aṁsaphalakē, tatra bāhvōḥ svāpaśōṣau ; bāhumūrdhagrīvāmadhyēṁ'sapīṭhaskandhabandhanāvaṁsau, tatra stabdhabāhutā; ēvamētāni caturdaśa pr̥ṣṭhamarmāṇi vyākhyātāni ||26||
अत ऊर्ध्वं पृष्ठमर्माणि व्याख्यास्यामः - तत्र पृष्ठवंशमुभयतः प्रतिश्रोणिकाण्डमस्थिनी कटीकतरुणे, तत्र शोणितक्षयात् पाण्डुर्विवर्णो हीनरूपश्च म्रियते; पार्श्वयोर्जघनबहिर्भागे पृष्ठवंशमुभयतो कुकुन्दरे, तत्र स्पर्शाज्ञानमधःकाये चेष्टोपघातश्च; श्रोणीकाण्डयोरुपर्याशयाच्छादनौ पार्श्वान्तरप्रतिबद्धौ नितम्बौ, तत्राधःकायशोषो दौर्बल्याच्च मरणं; अधःपार्श्वान्तरप्रतिबद्धौ जघनपार्श्वमध्ययोस्तिर्यगूर्ध्वं च जघनात् पार्श्वसन्धी, तत्र लोहितपूर्णकोष्ठतया म्रियते; स्तनमूलादृजूभयतः पृष्ठवंशस्य बृहती, तत्र शोणितातिप्रवृत्तिनिमित्तैरुपद्रवैर्म्रियते; पृष्ठोपरि पृष्ठवंशमुभयतस्त्रिकसम्बद्धे अंसफलके, तत्र बाह्वोः स्वापशोषौ ; बाहुमूर्धग्रीवामध्येंऽसपीठस्कन्धबन्धनावंसौ, तत्र स्तब्धबाहुता; एवमेतानि चतुर्दश पृष्ठमर्माणि व्याख्यातानि ||२६||
🔊 Audio coming soon
Adhikarana 19 (27) · Śloka 27
ata ūrdhvamūrdhvajatrugatāni vyākhyāsyāmaḥ- tatra kaṇṭhanāḍīmubhayataścatasrō dhamanyō dvē nīlē dvē ca manyē vyatyāsēna , tatra mūkatā svaravaikr̥tamarasagrāhitā ca; grīvāyāmubhayataścatasraḥ sirā mātr̥kāḥ, tatra sadyōmaraṇaṁ; śirōgrīvayōḥ sandhānē kr̥kāṭikē, tatra calamūrdhatā; karṇapr̥ṣṭhatō'dhaḥsaṁśritē vidhurē, tatra bādhiryaṁ; ghrāṇamārgamubhayataḥ srōtōmārgapratibaddhē abhyantarataḥ phaṇē, tatra gandhājñānaṁ; bhrūpucchāntayōradhō'kṣṇōrbāhyatō'pāṅgau, tatrāndhyaṁ dr̥ṣṭayupaghātō vā; bhruvōrupari nimnayōrāvartau nāma, tatrāpyāndhyaṁ dr̥ṣṭayupaghātō vā; bhruvōrantayōrupari karṇalalāṭayōrmadhyē śaṅkhau, tatra sadyōmaraṇaṁ; śaṅkhayōrupari kēśānta utkṣēpau, tatra saśalyō jīvēt pākāt patitaśalyō vā nōddhr̥taśalyaḥ; bhruvōrmadhyē sthapanī, tatrōtkṣēpavat; pañca sandhayaḥ śirasi vibhaktāḥ sīmantā nāma, tatrōnmādabhayacittanāśairmaraṇaṁ; ghrāṇaśrōtrākṣijihvāsantarpaṇīnāṁ sirāṇāṁ madhyē sirāsannipātaḥ śr̥ṅgāṭakāni , tāni catvāri marmāṇi, tatrāpi sadyōmaraṇaṁ ; mastakābhyantarōpariṣṭhāt sirāsandhisannipātō rōmāvartō'dhipatiḥ, tatrāpi sadya ēva | ēvamētāni saptatriṁśadūrdhvajatrugatāni marmāṇi vyākhyātāni ||27||
अत ऊर्ध्वमूर्ध्वजत्रुगतानि व्याख्यास्यामः- तत्र कण्ठनाडीमुभयतश्चतस्रो धमन्यो द्वे नीले द्वे च मन्ये व्यत्यासेन , तत्र मूकता स्वरवैकृतमरसग्राहिता च; ग्रीवायामुभयतश्चतस्रः सिरा मातृकाः, तत्र सद्योमरणं; शिरोग्रीवयोः सन्धाने कृकाटिके, तत्र चलमूर्धता; कर्णपृष्ठतोऽधःसंश्रिते विधुरे, तत्र बाधिर्यं; घ्राणमार्गमुभयतः स्रोतोमार्गप्रतिबद्धे अभ्यन्तरतः फणे, तत्र गन्धाज्ञानं; भ्रूपुच्छान्तयोरधोऽक्ष्णोर्बाह्यतोऽपाङ्गौ, तत्रान्ध्यं दृष्टयुपघातो वा; भ्रुवोरुपरि निम्नयोरावर्तौ नाम, तत्राप्यान्ध्यं दृष्टयुपघातो वा; भ्रुवोरन्तयोरुपरि कर्णललाटयोर्मध्ये शङ्खौ, तत्र सद्योमरणं; शङ्खयोरुपरि केशान्त उत्क्षेपौ, तत्र सशल्यो जीवेत् पाकात् पतितशल्यो वा नोद्धृतशल्यः; भ्रुवोर्मध्ये स्थपनी, तत्रोत्क्षेपवत्; पञ्च सन्धयः शिरसि विभक्ताः सीमन्ता नाम, तत्रोन्मादभयचित्तनाशैर्मरणं; घ्राणश्रोत्राक्षिजिह्वासन्तर्पणीनां सिराणां मध्ये सिरासन्निपातः शृङ्गाटकानि , तानि चत्वारि मर्माणि, तत्रापि सद्योमरणं ; मस्तकाभ्यन्तरोपरिष्ठात् सिरासन्धिसन्निपातो रोमावर्तोऽधिपतिः, तत्रापि सद्य एव | एवमेतानि सप्तत्रिंशदूर्ध्वजत्रुगतानि मर्माणि व्याख्यातानि ||२७||
🔊 Audio coming soon
Adhikarana 20 (28-29) · Śloka 29
bhavanti cātra ślōkāḥ- urvyaḥ śirāṁsi viṭapē ca sakakṣapārśvē ēkaikamaṅgulamitaṁ stanapūrvamūlam | viddhyaṅguladvayamitaṁ maṇibandhagulphaṁ trīṇyēva jānu saparaṁ saha kūrparābhyām ||28|| hr̥dbastikūrcagudanābhi vadanti mūrdhni catvāri pañca ca galē daśa yāni ca dvē | tāni svapāṇitalakuñcitasammitāni śēṣāṇyavēhi parivistaratō'ṅgulārdham ||29||
भवन्ति चात्र श्लोकाः- उर्व्यः शिरांसि विटपे च सकक्षपार्श्वे एकैकमङ्गुलमितं स्तनपूर्वमूलम् | विद्ध्यङ्गुलद्वयमितं मणिबन्धगुल्फं त्रीण्येव जानु सपरं सह कूर्पराभ्याम् ||२८|| हृद्बस्तिकूर्चगुदनाभि वदन्ति मूर्ध्नि चत्वारि पञ्च च गले दश यानि च द्वे | तानि स्वपाणितलकुञ्चितसम्मितानि शेषाण्यवेहि परिविस्तरतोऽङ्गुलार्धम् ||२९||
🔊 Audio coming soon
Adhikarana 21 (30) · Śloka 30
ētatpramāṇamabhivīkṣya vadanti tajjñāḥ śastrēṇa karmakaraṇaṁ parihr̥tya kāryam | pārśvābhighātitamapīha nihanti marma tasmāddhi marmasadanaṁ parivarjanīyam ||30||
एतत्प्रमाणमभिवीक्ष्य वदन्ति तज्ज्ञाः शस्त्रेण कर्मकरणं परिहृत्य कार्यम् | पार्श्वाभिघातितमपीह निहन्ति मर्म तस्माद्धि मर्मसदनं परिवर्जनीयम् ||३०||
🔊 Audio coming soon
Adhikarana 22 (31-32) · Śloka 33
chinnēṣu pāṇicaraṇēṣu sirā narāṇāṁ saṅkōcamīyurasr̥galpamatō nirēti | prāpyāmitavyasanamugramatō manuṣyāḥ sañcchinnaśākhataruvannidhanaṁ na yānti ||31|| kṣiprēṣu tatra satalēṣu hatēṣu raktaṁ gacchatyatīva pavanaśca rujaṁ karōti | ēvaṁ vināśamupayānti hi tatra viddhā vr̥kṣā ivāyudhanipātanikr̥ttamūlāḥ ||32|| tasmāttayōrabhihatasya tu pāṇipādaṁ chēttavyamāśu maṇibandhanagulphadēśē |33|
छिन्नेषु पाणिचरणेषु सिरा नराणां सङ्कोचमीयुरसृगल्पमतो निरेति | प्राप्यामितव्यसनमुग्रमतो मनुष्याः सञ्च्छिन्नशाखतरुवन्निधनं न यान्ति ||३१|| क्षिप्रेषु तत्र सतलेषु हतेषु रक्तं गच्छत्यतीव पवनश्च रुजं करोति | एवं विनाशमुपयान्ति हि तत्र विद्धा वृक्षा इवायुधनिपातनिकृत्तमूलाः ||३२|| तस्मात्तयोरभिहतस्य तु पाणिपादं छेत्तव्यमाशु मणिबन्धनगुल्फदेशे |३३|
🔊 Audio coming soon
Adhikarana 23 (33) · Śloka 34
marmāṇi śalyaviṣayārdhamudāharanti yasmācca marmasu hatā na bhavanti sadyaḥ ||33|| jīvanti tatra yadi vaidyaguṇēna kēcittē prāpnuvanti vikalatvamasaṁśayaṁ hi |34|
मर्माणि शल्यविषयार्धमुदाहरन्ति यस्माच्च मर्मसु हता न भवन्ति सद्यः ||३३|| जीवन्ति तत्र यदि वैद्यगुणेन केचित्ते प्राप्नुवन्ति विकलत्वमसंशयं हि |३४|
🔊 Audio coming soon
Adhikarana 24 (34) · Śloka 35
sambhinnajarjaritakōṣṭhaśiraḥkapālā jīvanti śastranihataiśca śarīradēśaiḥ ||34|| chinnaiśca sakthibhujapādakarairaśēṣairyēṣāṁ na marmasu kr̥tā vividhāḥ prahārāḥ |35|
सम्भिन्नजर्जरितकोष्ठशिरःकपाला जीवन्ति शस्त्रनिहतैश्च शरीरदेशैः ||३४|| छिन्नैश्च सक्थिभुजपादकरैरशेषैर्येषां न मर्मसु कृता विविधाः प्रहाराः |३५|
🔊 Audio coming soon
Adhikarana 25 (35) · Śloka 36
sōmamārutatējāṁsi rajaḥsattvatamāṁsi ca | marmasu prāyaśaḥ puṁsāṁ bhūtātmā cāvatiṣṭhatē ||35|| marmasvabhihatāstasmānna jīvanti śarīriṇaḥ |36|
सोममारुततेजांसि रजःसत्त्वतमांसि च | मर्मसु प्रायशः पुंसां भूतात्मा चावतिष्ठते ||३५|| मर्मस्वभिहतास्तस्मान्न जीवन्ति शरीरिणः |३६|
🔊 Audio coming soon
Adhikarana 26 (36-40) · Śloka 40
indriyārthēṣvasamprāptirmanōbuddhiviparyayaḥ ||36|| rujaśca vividhāstīvrā bhavantyāśuharē hatē | hatē kālāntaraghnē tu dhruvaṁ dhātukṣayō nr̥ṇām ||37|| tatō dhātukṣayājjanturvēdanābhiśca naśyati | hatē vaikalyajananē kēvalaṁ vaidyanaipuṇāt ||38|| śarīraṁ kriyayā yuktaṁ vikalatvamavāpnuyāt | viśalyaghnē tu vijñēyaṁ pūrvōktaṁ yacca kāraṇam ||39|| rujākarāṇi marmāṇi kṣatāni vividhā rujaḥ | kurvantyantē ca vaikalyaṁ kuvaidyavaśagō yadi ||40||
इन्द्रियार्थेष्वसम्प्राप्तिर्मनोबुद्धिविपर्ययः ||३६|| रुजश्च विविधास्तीव्रा भवन्त्याशुहरे हते | हते कालान्तरघ्ने तु ध्रुवं धातुक्षयो नृणाम् ||३७|| ततो धातुक्षयाज्जन्तुर्वेदनाभिश्च नश्यति | हते वैकल्यजनने केवलं वैद्यनैपुणात् ||३८|| शरीरं क्रियया युक्तं विकलत्वमवाप्नुयात् | विशल्यघ्ने तु विज्ञेयं पूर्वोक्तं यच्च कारणम् ||३९|| रुजाकराणि मर्माणि क्षतानि विविधा रुजः | कुर्वन्त्यन्ते च वैकल्यं कुवैद्यवशगो यदि ||४०||
🔊 Audio coming soon
Adhikarana 27 (41) · Śloka 41
chēdabhēdābhighātēbhyō dahanāddāraṇādapi | upaghātaṁ vijānīyānmarmaṇāṁ tulyalakṣaṇam ||41||
छेदभेदाभिघातेभ्यो दहनाद्दारणादपि | उपघातं विजानीयान्मर्मणां तुल्यलक्षणम् ||४१||
🔊 Audio coming soon
Adhikarana 28 (42) · Śloka 42
marmābhighātastu na kaścidasti yō'lpātyayō vā'pi niratyayō vā | prāyēṇa marmasvabhitāḍitāstu vaikalyamr̥cchantyathavā mriyantē ||42||
मर्माभिघातस्तु न कश्चिदस्ति योऽल्पात्ययो वाऽपि निरत्ययो वा | प्रायेण मर्मस्वभिताडितास्तु वैकल्यमृच्छन्त्यथवा म्रियन्ते ||४२||
🔊 Audio coming soon
Adhikarana 29 (43) · Śloka 43
marmāṇyadhiṣṭhāya hi yē vikārā mūrcchanti kāyē vividhā narāṇām | prāyēṇa tē kr̥cchratamā bhavanti narasya yatnairapi sādhyamānāḥ ||43||
मर्माण्यधिष्ठाय हि ये विकारा मूर्च्छन्ति काये विविधा नराणाम् | प्रायेण ते कृच्छ्रतमा भवन्ति नरस्य यत्नैरपि साध्यमानाः ||४३||
🔊 Audio coming soon
Adhikarana puShpikA · Śloka 6
iti suśrutasaṁhitāyāṁ śārīrasthānē pratyēkamarmanirdēśaśārīraṁ nāma ṣaṣṭhō'dhyāyaḥ ||6||
इति सुश्रुतसंहितायां शारीरस्थाने प्रत्येकमर्मनिर्देशशारीरं नाम षष्ठोऽध्यायः ||६||
🔊 Audio coming soon