Adhikarana athAtaH bastividhirnAmAShTAviMsho~adhyAyaH pratij~jA (1) · Śloka 1
athātō bastividhiṁ nāmādhyāyaṁ vyākhyāsyāmaḥ|
iti ha smāhurātrēyādayō maharṣayaḥ||1||
View original
अथातो बस्तिविधिं नामाध्यायं व्याख़्यास्यामः|
इति ह स्माहुरात्रेयादयो महर्षयः||१||
Adhikarana basteH prAdhAnyambastisaMj~jAyA anvarthattva~jca (2) · Śloka 2
bastiranilapradhānēśu prayujyatē|
bastinā dīyatē bastiṁ vā pūrvamanvētyatō bastiḥ|
sa ca sarvōpakramāṇāṁ pradhānatamaḥ śīghraṁ br̥ṁhaṇādikāritvādvikr̥tānilōcchēditvācca||2||
View original
बस्तिरनिलप्रधानेशु प्रयुज्यते|
बस्तिना दीयते बस्तिं वा पूर्वमन्वेत्यतो बस्तिः|
स च सर्वोपक्रमाणां प्रधानतमः शीग़्रं बृंहणादिकारित्वाद्विकृतानिलोच्छेदित्वाच्च||२||
Adhikarana vAtasya prAdhAnyam (3) · Śloka 3
anilō hi dōṣāṇāṁ nētā|
sarvaśarīracēṣṭaikakāraṇam|
pañcātmatayā aṅgapratyaṅgavyāpī|
vidhātā vividhabāhyā- dhyātmikabhāvānāṁ sargasthitipralayānāṁ hētuḥ mārgatraya- jānāmapi rōgāṇāmiti||3||
View original
अनिलो हि दोषाणां नेता|
सर्वशरीरचेष्टैककारणम्|
पञ्चात्मतया अङ्गप्रत्यङ्गव्यापी|
विधाता विविधबाह्या- ध्यात्मिकभावानां सर्गस्थितिप्रलयानां हेतुः मार्गत्रय- जानामपि रोगाणामिति||३||
Adhikarana basterviShayaH guNAshca (4) · Śloka 4
sukhatvādēva ca bastirbālavr̥ddhakr̥śasthūlakṣīṇadhātvi- ndriyēṣu ca strīṣu cānilōpasargāprajāsu kr̥cchraprajāsu cōpa- diśyatē|
tathāgnibalavarṇamēdadhāsvarāyuḥ sukhapradō vayaḥ- sthāpanaḥ paṅgūrustambhamagnasaṅkucitānilādhmānaśūlārō cakōdāvartaparikartikādiṣu hita iti||4||
View original
सुख़त्वादेव च बस्तिर्बालवृद्धकृशस्थूलक्षीणधात्वि- न्द्रियेषु च स्त्रीषु चानिलोपसर्गाप्रजासु कृच्छ्रप्रजासु चोप- दिश्यते|
तथाग्निबलवर्णमेदधास्वरायुः सुख़प्रदो वयः- स्थापनः पङ्गूरुस्तम्भमग्नसङ्कुचितानिलाध्मानशूलारो चकोदावर्तपरिकर्तिकादिषु हित इति||४||
Adhikarana basterAsthApanAdiBedena traividhyamAsthA- panasya trayodashavidhatva~jca (5) · Śloka 5
sa tu bastistrividhaḥ|
āsthāpanamanuvāsanamuttarabastiśca|
tatrāsthāpanaṁ dōṣadūṣyādyanusārēṇa nānādravyasaṁyōgādini- rvr̥ttam|
tasya bhēdāḥ utklēśanaṁ saṁśōdhanaṁ saṁśamanaṁ lēkhanaṁ br̥ṁhaṇaṁ vājīkaraṇaṁ picchābastirmādhutailikamityādayaḥ|
mādhutailikasya paryāyā yāpanō yuktarathō dōṣaharaḥ snigdhaba- stiriti|
tēṣāṁ nāmabhirēva svarūpamākhyātam||5||
View original
स तु बस्तिस्त्रिविधः|
आस्थापनमनुवासनमुत्तरबस्तिश्च|
तत्रास्थापनं दोषदूष्याद्यनुसारेण नानाद्रव्यसंयोगादिनि- र्वृत्तम्|
तस्य भेदाः उत्क्लेशनं संशोधनं संशमनं लेख़नं बृंहणं वाजीकरणं पिच्छाबस्तिर्माधुतैलिकमित्यादयः|
माधुतैलिकस्य पर्याया यापनो युक्तरथो दोषहरः स्निग्धब- स्तिरिति|
तेषां नामभिरेव स्वरूपमाख़्यातम्||५||
Adhikarana AsthApananirUhashabdayoH nirvacanam (6) · Śloka 6
tadvayaḥ sthāpanāddōṣasthāpanādvā''sthāpanamityucyatē śarī- rārōhaṇāddōṣanirharaṇādacintyaprabhāvatayā yasminnūhāsa- mbhavānniruha iti||6||
View original
तद्वयः स्थापनाद्दोषस्थापनाद्वाऽऽस्थापनमित्युच्यते शरी- रारोहणाद्दोषनिर्हरणादचिन्त्यप्रभावतया यस्मिन्नूहास- म्भवान्निरुह इति||६||
Adhikarana anuvAsanasvarUpAdi (7) · Śloka 7
anuvāsānaṁ yathārhauṣadhasiddhaḥ snēhanārthaḥ snēhaḥ snēhavidhau sa caturdhābhihitaḥ||7||
View original
अनुवासानं यथार्हौषधसिद्धः स्नेहनार्थः स्नेहः स्नेहविधौ स चतुर्धाभिहितः||७||
Adhikarana anuvAsanaBedo mAtrAbastiH tasya mAtrAdi (8) · Śloka 8
tasya bhēdō mātrābastiḥ|
sa pēyasnēhahnasvamātrātulyaḥ|
sēvyaḥ sadā ca mādhutailikavat|
bālavr̥ddhādhvabhāra- yānavyāyāmacintāstrīnityastrīnr̥pēśvarasukumāradurbalāni- labhagnālpāgnibhirniṣparihāratayā sukhō balyō varṇyaḥ sr̥ṣṭamalō dōṣaghnaśca|
tathāpi tau nājīrṇē yōjyau na ca divāsvapnaḥ sēvyaḥ||8||
View original
तस्य भेदो मात्राबस्तिः|
स पेयस्नेहह्नस्वमात्रातुल्यः|
सेव्यः सदा च माधुतैलिकवत्|
बालवृद्धाध्वभार- यानव्यायामचिन्तास्त्रीनित्यस्त्रीनृपेश्वरसुकुमारदुर्बलानि- लभग्नाल्पाग्निभिर्निष्परिहारतया सुख़ो बल्यो वर्ण्यः सृष्टमलो दोषग़्नश्च|
तथापि तौ नाजीर्णे योज्यौ न च दिवास्वप्नः सेव्यः||८||
Adhikarana anuvAsanirvacanam (9) · Śloka 9
yataśca sō'nnamanuvasannapi na duṣyatyanuvāsaramapi vā dīyata ityanuvāsanam||9||
View original
यतश्च सोऽन्नमनुवसन्नपि न दुष्यत्यनुवासरमपि वा दीयत इत्यनुवासनम्||९||
Adhikarana uttarabastisvarUpantatra matAntara~jca (10) · Śloka 10
uttarabastirapi snēhō'nuvāsanavacchōdhanaṁ nirūhavadapi kēcidāhuḥ||10||
View original
उत्तरबस्तिरपि स्नेहोऽनुवासनवच्छोधनं निरूहवदपि केचिदाहुः||१०||
Adhikarana uttarabasternirvacanam (11) · Śloka 11
sa nirūhāduttaramuttarēṇa vā mārgēṇa dīyata ityuttara- bastiḥ||11||
View original
स निरूहादुत्तरमुत्तरेण वा मार्गेण दीयत इत्युत्तर- बस्तिः||११||
Adhikarana AsthApyAH (12) · Śloka 12
tatrāsthāpyā gulmaplīhānāhaśūlaśuddhātīsārajīrṇajvara- pratiśyāyāḍhyarōgahr̥dayakukṣipārśvagrahaparvābhitāpapārśvayō- niśūlāṅgasuptiśōṣakampagauravātilāghavāntrakūjanavāta- varcōmūtraśukrasaṅgāśmarīśarkarāvr̥ddhiśukrārttavastanyanāśa- rajaḥ kṣayōnmādadōṣakirmiṇakōṣṭhaviṣamāgnisaśabdā- lpālpōgragandhōtthānādayō dōṣabhēdīyōktāśca vātavyādhayaḥ|
viśēṣēṇaitē hi paraṁ bastināśamupayānti mūlacchēdēna vr̥kṣavat||12||
View original
तत्रास्थाप्या गुल्मप्लीहानाहशूलशुद्धातीसारजीर्णज्वर- प्रतिश्यायाढ्यरोगहृदयकुक्षिपार्श्वग्रहपर्वाभितापपार्श्वयो- निशूलाङ्गसुप्तिशोषकम्पगौरवातिलाग़वान्त्रकूजनवात- वर्चोमूत्रशुक्रसङ्गाश्मरीशर्करावृद्धिशुक्रार्त्तवस्तन्यनाश- रजः क्षयोन्माददोषकिर्मिणकोष्ठविषमाग्निसशब्दा- ल्पाल्पोग्रगन्धोत्थानादयो दोषभेदीयोक्ताश्च वातव्याधयः|
विशेषेणैते हि परं बस्तिनाशमुपयान्ति मूलच्छेदेन वृक्षवत्||१२||
Adhikarana anAsthApyAstatra hetavashca (13) · Śloka 13
anāsthāpyāstvatisnigdhōtkliṣṭadōṣakṣatōraskātikr̥śā nirannāḥ kr̥tavamanavirēcananasyaprasaktacchardiniṣṭhīvikā- kāsaśvāsahikkārśōbaddhacchidradakōdarādhmānālasakavi- ṣūcikāmātīsārārōcakālpāgnigudaśōphakuṣṭhamadhumē- hārtāḥ|
garbhiṇī cāpravr̥ttāṣṭamamāsā|
tatrātisnigdhō- tkliṣṭadōṣayōrdōṣānutklēśyōdaraṁ mūrcchāṁ śvayathuṁ vā nirūhō janayēt|
kṣatōraskasyātikr̥śasya ca kṣōbhamāpannaḥ śarīra- māśu pīḍayēt|
anirannasya vakṣyatē|
kr̥tavamanavirēkayōstu riktaṁ dēhaṁ kṣataṁ kṣāra iva dahēt|
snēhabastistu sadyō'- gnimavasādya ślēṣmāmayāya syāt|
kr̥tanasyasyāsya- vibhraṁśaṁ vivr̥tōrdhvasrōtastayā kuryāt|
anuvāsanaṁ tu dōṣōtklēśam|
prasaktacchardyādīnāṁ vāyurnirūhamūrdhvaṁ nayēt|
anuvāsanañcārśasasyāvr̥tamārgatvādanāgacchanbastiḥ prāṇān hiṁsyāt|
snēhaḥ punararśāṁsyabhiṣyandyādhmānāya syāt|
baddhōdarādyādhmānāntānāṁ bhr̥śataramādhmānānmr̥tyuḥ|
alasa- kārtādīnāṁ cāmadōṣāt|
arōcakārtādīnāṁ yathāsvamāma- yavr̥ddhiḥ|
garbhiṇyāḥ pūrvōktō dōṣaḥ||13||
View original
अनास्थाप्यास्त्वतिस्निग्धोत्क्लिष्टदोषक्षतोरस्कातिकृशा निरन्नाः कृतवमनविरेचननस्यप्रसक्तच्छर्दिनिष्ठीविका- कासश्वासहिक्कार्शोबद्धच्छिद्रदकोदराध्मानालसकवि- षूचिकामातीसारारोचकाल्पाग्निगुदशोफकुष्ठमधुमे- हार्ताः|
गर्भिणी चाप्रवृत्ताष्टममासा|
तत्रातिस्निग्धो- त्क्लिष्टदोषयोर्दोषानुत्क्लेश्योदरं मूर्च्छां श्वयथुं वा निरूहो जनयेत्|
क्षतोरस्कस्यातिकृशस्य च क्षोभमापन्नः शरीर- माशु पीडयेत्|
अनिरन्नस्य वक्ष्यते|
कृतवमनविरेकयोस्तु रिक्तं देहं क्षतं क्षार इव दहेत्|
स्नेहबस्तिस्तु सद्योऽ- ग्निमवसाद्य श्लेष्मामयाय स्यात्|
कृतनस्यस्यास्य- विभ्रंशं विवृतोर्ध्वस्रोतस्तया कुर्यात्|
अनुवासनं तु दोषोत्क्लेशम्|
प्रसक्तच्छर्द्यादीनां वायुर्निरूहमूर्ध्वं नयेत्|
अनुवासनञ्चार्शसस्यावृतमार्गत्वादनागच्छन्बस्तिः प्राणान् हिंस्यात्|
स्नेहः पुनरर्शांस्यभिष्यन्द्याध्मानाय स्यात्|
बद्धोदराद्याध्मानान्तानां भृशतरमाध्मानान्मृत्युः|
अलस- कार्तादीनां चामदोषात्|
अरोचकार्तादीनां यथास्वमाम- यवृद्धिः|
गर्भिण्याः पूर्वोक्तो दोषः||१३||
Adhikarana anuvAsyAH ananuvAsyAshca (14) · Śloka 14
ya ēvāsthāpyāsta ēvānuvāsyāḥ|
rūkṣātidīptāgnayaḥ kēvalānilārtāśca viśēṣēṇa|
ētē paramanuvāsanēnāpyāyyantē mūlasēkēna vr̥kṣavat|
ya ēvānāsthāpyāsta ēvānanuvā- syāḥ|
tathā nirannanavajvarapāṇḍurōgakāmalāpramēhaprati- śyāyaplīhakaphōdarāḍhyavātavarcōbhēdārtapītaviṣagarapitta- kaphābhiṣyandagurukōṣṭhātisthūlaślīpadagalagaṇḍāpacī- krimiṇakōṣṭhaḥ|
tatrātisnigdhādīnāṁ yathāsvamuktāḥ pr̥tha- gdōṣāḥ||14||
View original
य एवास्थाप्यास्त एवानुवास्याः|
रूक्षातिदीप्ताग्नयः केवलानिलार्ताश्च विशेषेण|
एते परमनुवासनेनाप्याय्यन्ते मूलसेकेन वृक्षवत्|
य एवानास्थाप्यास्त एवाननुवा- स्याः|
तथा निरन्ननवज्वरपाण्डुरोगकामलाप्रमेहप्रति- श्यायप्लीहकफोदराढ्यवातवर्चोभेदार्तपीतविषगरपित्त- कफाभिष्यन्दगुरुकोष्ठातिस्थूलश्लीपदगलगण्डापची- क्रिमिणकोष्ठः|
तत्रातिस्निग्धादीनां यथास्वमुक्ताः पृथ- ग्दोषाः||१४||
Adhikarana aBuktavata eva nirUho deyaH, BojanaM kRutavata evAnuvAsanaM deyam (15) · Śloka 15
api ca - abhuktē riktakōṣṭhasya prayuktamanuvāsanam|
saradūragasūkṣmatvaiḥ kṣipramūrdhvaṁ prapadyatē|
tēna vāyōrjayō na syādvātasthānē hyatiṣṭhatā|
kāyāgnērāśu nāśaśca viśēṣādanivartanāt|
snēhaḥ sadyōśitāhāraruddhē tvāmāśayē'nilam|
pakvasthaṁ hanti pakvasthaścyavatē cānnapākataḥ|
nirūhaśca samīraśca tīkṣṇavēgāvubhāvapi|
tāvannamūrcchitau tīkṣṇāvadhō'nnēna sahāgatau|
ūrdhvaṁ vā śakr̥tā sārddhaṁ saṁsthitau kōṣṭha ēva vā|
samalāhāraviṣṭabdhau harētāmāśu jīvitam|
bhuktavānanuvāsyō'smānna nirūhyastu bhuktavān||15||
View original
अपि च - अभुक्ते रिक्तकोष्ठस्य प्रयुक्तमनुवासनम्|
सरदूरगसूक्ष्मत्वैः क्षिप्रमूर्ध्वं प्रपद्यते|
तेन वायोर्जयो न स्याद्वातस्थाने ह्यतिष्ठता|
कायाग्नेराशु नाशश्च विशेषादनिवर्तनात्|
स्नेहः सद्योशिताहाररुद्धे त्वामाशयेऽनिलम्|
पक्वस्थं हन्ति पक्वस्थश्च्यवते चान्नपाकतः|
निरूहश्च समीरश्च तीक्ष्णवेगावुभावपि|
तावन्नमूर्च्छितौ तीक्ष्णावधोऽन्नेन सहागतौ|
ऊर्ध्वं वा शकृता सार्द्धं संस्थितौ कोष्ठ एव वा|
समलाहारविष्टब्धौ हरेतामाशु जीवितम्|
भुक्तवाननुवास्योऽस्मान्न निरूह्यस्तु भुक्तवान्||१५||
Adhikarana pANDurogArtAdInAmanuvAsane doShaH (16) · Śloka 16
pāṇḍurōgārtādīnāṁ dōṣānutklēśya snēhabastirudaraṁ janayēt|
pratiśyāyādimatāṁ bhūya ēva dōṣaṁ vardhayēt||16||
View original
पाण्डुरोगार्तादीनां दोषानुत्क्लेश्य स्नेहबस्तिरुदरं जनयेत्|
प्रतिश्यायादिमतां भूय एव दोषं वर्धयेत्||१६||
Adhikarana bastenetravidhAnam (17) · Śloka 17
tayōstu nētraṁ suvarṇādidhātumaṇiśaṅkhaśr̥ṅgadantāsthivēṇuna- lakhadirakadaratiniśatindukādidārusāramayamr̥jvakarkaśaṁ gōpucchākr̥tigulikāmukhamūnavarṣavārṣikasaptadvādaśa- ṣōḍaśavarṣāṇāṁ viṁśatiprabhr̥tiṣu ca kramāt pañcaṣaṭsaptā- ṣṭanavadvādaśāṅgulapramāṇam|
mūlē'grē cāturāṅguṣṭhakaniṣṭhi- kāpariṇāhamardhāṅgulāt prabhr̥tyardhāṅgulapravr̥ddhatryaṅgulaparya- ntapravēśamūlacchidraṁ vanamudgamudgamāṣakalāyaklinnakalā- yakarkandhuvāhyagracchidraṁ mūlachidrapramāṇāṅgulairagrē yathā- svaṁ sanniviṣṭakarṇikaṁ karṇikāntaḥ pratibaddhasūtrāntargr̥hī- tāgrapidhānaghanacailavarti|
mūlē dvyaṅulāntarālē karṇikādvayaṁ kārayēt|
varṣāntarēṣu ca vayōbalaśarīrāṇyavēkṣya nētra- pramāṇamutkarṣayēt||17||
View original
तयोस्तु नेत्रं सुवर्णादिधातुमणिशङ्ख़शृङ्गदन्तास्थिवेणुन- लख़दिरकदरतिनिशतिन्दुकादिदारुसारमयमृज्वकर्कशं गोपुच्छाकृतिगुलिकामुख़मूनवर्षवार्षिकसप्तद्वादश- षोडशवर्षाणां विंशतिप्रभृतिषु च क्रमात् पञ्चषट्सप्ता- ष्टनवद्वादशाङ्गुलप्रमाणम्|
मूलेऽग्रे चातुराङ्गुष्ठकनिष्ठि- कापरिणाहमर्धाङ्गुलात् प्रभृत्यर्धाङ्गुलप्रवृद्धत्र्यङ्गुलपर्य- न्तप्रवेशमूलच्छिद्रं वनमुद्गमुद्गमाषकलायक्लिन्नकला- यकर्कन्धुवाह्यग्रच्छिद्रं मूलछिद्रप्रमाणाङ्गुलैरग्रे यथा- स्वं सन्निविष्टकर्णिकं कर्णिकान्तः प्रतिबद्धसूत्रान्तर्गृही- ताग्रपिधानग़नचैलवर्ति|
मूले द्व्यङुलान्तराले कर्णिकाद्वयं कारयेत्|
वर्षान्तरेषु च वयोबलशरीराण्यवेक्ष्य नेत्र- प्रमाणमुत्कर्षयेत्||१७||
Adhikarana bastiyantram (18) · Śloka 18
tatō'jāvivarāhahariṇagōmahiṣānyatamajaṁ snēhamudgavimr̥ditaṁ vigatacchidrasirāgranthiskandhaṁ nātivartulaṁ mr̥du dr̥ḍhaṁ kaṣāyaraktaṁ sukhasamsthāpyauṣadhapramāṇaṁ nyubjaṁ vivr̥tā- nanaṁ nivēśya bastiṁ karṇikayōrdr̥ḍhēna sūtrēṇa ghanaṁ samaṁ ca badhvā parivarttya punaścānyadbastimukhabandhanārthaṁ sūtramupa dhāyānuguptaṁ nidhāpayēt||18||
View original
ततोऽजाविवराहहरिणगोमहिषान्यतमजं स्नेहमुद्गविमृदितं विगतच्छिद्रसिराग्रन्थिस्कन्धं नातिवर्तुलं मृदु दृढं कषायरक्तं सुख़सम्स्थाप्यौषधप्रमाणं न्युब्जं विवृता- ननं निवेश्य बस्तिं कर्णिकयोर्दृढेन सूत्रेण ग़नं समं च बध्वा परिवर्त्त्य पुनश्चान्यद्बस्तिमुख़बन्धनार्थं सूत्रमुप धायानुगुप्तं निधापयेत्||१८||
Adhikarana bastyaBAve svIkAryamanyat (19) · Śloka 19
bastyabhāvē plavanī chāgalāṅkapādamadhūcchiṣṭōpadigdha- ghanasūkṣmatāntavānyatamaṁ nivēśayēt||19||
View original
बस्त्यभावे प्लवनी छागलाङ्कपादमधूच्छिष्टोपदिग्ध- ग़नसूक्ष्मतान्तवान्यतमं निवेशयेत्||१९||
Adhikarana AsthApanamAtrA (20) · Śloka 20
āsthāpanamātrā tu prathamē varṣē prakuñcaḥ|
tataḥ paraṁ prativarṣaṁ prakuñcamabhivardhayēdāṣaṭprasr̥tāt|
tataścōrdhvaṁ prasr̥tābhi vr̥ddhiḥ|
prāptānatītāṣṭādaśasaptatēstu dvādaśa prasr̥tāḥ|
paraṁ cātō daśaiva|
anyē punardvādaśaprasr̥tasyāpyaṣṭāvicchanti||20||
View original
आस्थापनमात्रा तु प्रथमे वर्षे प्रकुञ्चः|
ततः परं प्रतिवर्षं प्रकुञ्चमभिवर्धयेदाषट्प्रसृतात्|
ततश्चोर्ध्वं प्रसृताभि वृद्धिः|
प्राप्तानतीताष्टादशसप्ततेस्तु द्वादश प्रसृताः|
परं चातो दशैव|
अन्ये पुनर्द्वादशप्रसृतस्याप्यष्टाविच्छन्ति||२०||
Adhikarana mAdhutailikAnuvAsanayormAtrA (21) · Śloka 21
yathāsvamāsthāpanamātrā pādahīnā mādhutailikē prayōjyā|
anuvāsanē tvēvamēvāsthāpanasya pāda iti||21||
View original
यथास्वमास्थापनमात्रा पादहीना माधुतैलिके प्रयोज्या|
अनुवासने त्वेवमेवास्थापनस्य पाद इति||२१||
Adhikarana AsthApanIyasya pUrvamanuvAsanantasya kAlashca (22) · Śloka 22
athāsthāpanīyamāturaṁ snēhasvēdōpapannaṁ kr̥tavamanavirēka- māsēvitapēyādisaṁsargakramamupajātabalamanuvāsanārhaṁ pūrva- mēvānuvāsayēt|
śītavasantayōrdivā anyathā rātrāvavēkṣya vā dōṣādīn|
anyathā hi snēhōktāmayaprādurbhavaḥ||22||
View original
अथास्थापनीयमातुरं स्नेहस्वेदोपपन्नं कृतवमनविरेक- मासेवितपेयादिसंसर्गक्रममुपजातबलमनुवासनार्हं पूर्व- मेवानुवासयेत्|
शीतवसन्तयोर्दिवा अन्यथा रात्राववेक्ष्य वा दोषादीन्|
अन्यथा हि स्नेहोक्तामयप्रादुर्भवः||२२||
Adhikarana anuvAsanabastidAnaviShaye dhAnvantarIyamataM Atyayike svamata~jca (23) · Śloka 23
dhanvantarīyāḥ punarāhuḥ- na rātrau praṇayēdbastiṁ snēhōtklēśō hi rātrijaḥ|
snēhavīryayutaḥ kuryādādhmānaṁ gauravaṁ jvaram|
ahni sthānasthitē dōṣē vahnau cānnarasānvitē|
sphuṭasrōtōmukhaṁ dēhaṁ snēhō yat parisarpati|
alpapittakaphaṁ rūkṣaṁ bhr̥śaṁ vātarujārditam|
bhuktaṁ jīrṇāśanaṁ kāmaṁ rātrāvapyanuvāsayēt|
kēvalānilanipīḍitaṁ tvaśuddhamapyanirūpitabalaṁ cāpya- nuvāsayēdātyayikatvādvyādhēḥ||23||
View original
धन्वन्तरीयाः पुनराहुः- न रात्रौ प्रणयेद्बस्तिं स्नेहोत्क्लेशो हि रात्रिजः|
स्नेहवीर्ययुतः कुर्यादाध्मानं गौरवं ज्वरम्|
अह्नि स्थानस्थिते दोषे वह्नौ चान्नरसान्विते|
स्फुटस्रोतोमुख़ं देहं स्नेहो यत् परिसर्पति|
अल्पपित्तकफं रूक्षं भृशं वातरुजार्दितम्|
भुक्तं जीर्णाशनं कामं रात्रावप्यनुवासयेत्|
केवलानिलनिपीडितं त्वशुद्धमप्यनिरूपितबलं चाप्य- नुवासयेदात्ययिकत्वाद्व्याधेः||२३||
Adhikarana anuvAsyasya pUrvA~ggatvena ma~ggalAdi (24) · Śloka 24
tasya vidhirvamanādadhikataraṁ kr̥tamaṅgalamanusukhamabhya- ktamuṣṇāmbusnātaṁ yuktasnēhamucitāt pādahīnaṁ dravapūrvaṁ laghūṣṇaṁ sānupānamaśanamaśitavantaṁ kr̥tacaṅkramaṇamutsr̥ṣṭa- viṇmūtramaśanārdrahastamaśaṅkanīyaparicārakaṁ nivātē vēśmani pratataśayanē nātyucchritē svāstr̥tē īṣadunnamitapādadēśē vāma- pārśvēna prākśirasaṁ saṁvēśayēt||24||
View original
तस्य विधिर्वमनादधिकतरं कृतमङ्गलमनुसुख़मभ्य- क्तमुष्णाम्बुस्नातं युक्तस्नेहमुचितात् पादहीनं द्रवपूर्वं लग़ूष्णं सानुपानमशनमशितवन्तं कृतचङ्क्रमणमुत्सृष्ट- विण्मूत्रमशनार्द्रहस्तमशङ्कनीयपरिचारकं निवाते वेश्मनि प्रततशयने नात्युच्छ्रिते स्वास्तृते ईषदुन्नमितपाददेशे वाम- पार्श्वेन प्राक्शिरसं संवेशयेत्||२४||
Adhikarana anuvAsyasya snigdhAdyAhArasevane doShAH (25) · Śloka 25
atisnigdhāśinō hyubhayamārgasaṁsargāt snēhō madamūrcchā- gnisādahr̥llāsān janayati|
rūkṣāśinō viṣṭambhaṁ balavarṇahāniṁ vā|
alpamātradravāśinō visr̥ṣṭaviṇmūtrasya cānāvr̥tēna tadāvr̥tād vyāpadam|
ciramaśitavatō vidā- hābhimukhabhaktasya jvaraṁ kuryāt||25||
View original
अतिस्निग्धाशिनो ह्युभयमार्गसंसर्गात् स्नेहो मदमूर्च्छा- ग्निसादहृल्लासान् जनयति|
रूक्षाशिनो विष्टम्भं बलवर्णहानिं वा|
अल्पमात्रद्रवाशिनो विसृष्टविण्मूत्रस्य चानावृतेन तदावृताद् व्यापदम्|
चिरमशितवतो विदा- हाभिमुख़भक्तस्य ज्वरं कुर्यात्||२५||
Adhikarana anuvAsyasya vAmapArshvashAyane hetavaH (26) · Śloka 26
yataśca vāmapārśvāśrayāṇi vahnigrahaṇīgudavalāmukhāni tāni tatpārśvaśāyinō nimnāni bhavanti|
atastadauṣadhamaskha- litamāpnōti pravēśanirgamāvati saṁviṣṭaṁ cainamr̥justhitadēhaṁ svabāhūpadhānaṁ prasāritavāmasakthimākuñcitētaraṁ tasyaiva cōpari prasāritadakṣiṇabāhuṁ kārayēt||26||
View original
यतश्च वामपार्श्वाश्रयाणि वह्निग्रहणीगुदवलामुख़ानि तानि तत्पार्श्वशायिनो निम्नानि भवन्ति|
अतस्तदौषधमस्ख़- लितमाप्नोति प्रवेशनिर्गमावति संविष्टं चैनमृजुस्थितदेहं स्वबाहूपधानं प्रसारितवामसक्थिमाकुञ्चितेतरं तस्यैव चोपरि प्रसारितदक्षिणबाहुं कारयेत्||२६||
Adhikarana anuvAsanabastidAnavidhiH (27) · Śloka 27
purvamēva tu vaidyō varttyā supihitāgracchidraṁ nētraṁ bhājana- syōpari kr̥tvā dakṣiṇapādāṅguṣṭhāṅgulībhyāṁ karṇikāyā upariṣṭanniṣpīḍyāvibandhāya śatāhvasaindhavacūrṇāvacūrṇitaṁ prāgēva nētrasparśāt pūrvavadabhimantritaṁ yathārhaṁ yathārhauṣadhā- vipakvaṁ sukhōṣṇaṁ bastau snēhamāsicyāvalīkōcchvāsaṁ niḥsāritavātabudbudamauṣadhāntē sūtrēṇa dvistrirvā bastimukha- māvēṣṭya dakṣiṇapāṇau nētramupanidhāya tiṣṭhēt|
tatō ghr̥tā- bhyaktē pāṇau vāmahastapradēśinyābhyaktapravēśapradēśamapa- nītavartyuttānavāmahastāṅguṣṭhōdarapihitāgraṁ madhyamāpradēśi- nyupagr̥hītakarṇikamr̥jvanupr̥ṣṭhavaṁśamanusukhamēkamanā lāgha- vēna niṣkampamadrutamavilambitaṁ nētramākarṇikaṁ pravēśayēt|
āturō'pi tadanulōmayannavalambēta|
tataśca vaidyō basti- mukhaṁ dakṣiṇahastāṅguṣṭhapradēśinībhyāmamuñcannētramacālayan hastadvayēnōttānēnaikagrahaṇēnaivānilādhiṣṭhānabhūtaṁ kiñcidava- śēṣayan śanaiḥ śanairavēgamanupīḍayēt|
anyathā hi vyāpadō bhavanti|
tāḥ sasādhanāḥ siddhiṣu vakṣyantē||27||
View original
पुर्वमेव तु वैद्यो वर्त्त्या सुपिहिताग्रच्छिद्रं नेत्रं भाजन- स्योपरि कृत्वा दक्षिणपादाङ्गुष्ठाङ्गुलीभ्यां कर्णिकाया उपरिष्टन्निष्पीड्याविबन्धाय शताह्वसैन्धवचूर्णावचूर्णितं प्रागेव नेत्रस्पर्शात् पूर्ववदभिमन्त्रितं यथार्हं यथार्हौषधा- विपक्वं सुख़ोष्णं बस्तौ स्नेहमासिच्यावलीकोच्छ्वासं निःसारितवातबुद्बुदमौषधान्ते सूत्रेण द्विस्त्रिर्वा बस्तिमुख़- मावेष्ट्य दक्षिणपाणौ नेत्रमुपनिधाय तिष्ठेत्|
ततो ग़ृता- भ्यक्ते पाणौ वामहस्तप्रदेशिन्याभ्यक्तप्रवेशप्रदेशमप- नीतवर्त्युत्तानवामहस्ताङ्गुष्ठोदरपिहिताग्रं मध्यमाप्रदेशि- न्युपगृहीतकर्णिकमृज्वनुपृष्ठवंशमनुसुख़मेकमना लाग़- वेन निष्कम्पमद्रुतमविलम्बितं नेत्रमाकर्णिकं प्रवेशयेत्|
आतुरोऽपि तदनुलोमयन्नवलम्बेत|
ततश्च वैद्यो बस्ति- मुख़ं दक्षिणहस्ताङ्गुष्ठप्रदेशिनीभ्याममुञ्चन्नेत्रमचालयन् हस्तद्वयेनोत्तानेनैकग्रहणेनैवानिलाधिष्ठानभूतं किञ्चिदव- शेषयन् शनैः शनैरवेगमनुपीडयेत्|
अन्यथा हि व्यापदो भवन्ति|
ताः ससाधनाः सिद्धिषु वक्ष्यन्ते||२७||
Adhikarana bastipIDanakAlaviShaye anyamatam (28) · Śloka 28
anyē tu triṁśanmātrāḥ pīḍanakālamāhuḥ||28||
View original
अन्ये तु त्रिंशन्मात्राः पीडनकालमाहुः||२८||
Adhikarana bastidAnasamaye AtureNa parihAryANi (29) · Śloka 29
na ca bastau dīyamānē kṣavakāsahāsajr̥mbhāspandanānyā- carēt||29||
View original
न च बस्तौ दीयमाने क्षवकासहासजृम्भास्पन्दनान्या- चरेत्||२९||
Adhikarana Aturasya viNmUtrAnilavege vidhAnam (30) · Śloka 1
viṇmūtrānilavēgē tu nētramākr̥ṣya vēgāntē śēṣaṁ praṇayēt||1||
View original
विण्मूत्रानिलवेगे तु नेत्रमाकृष्य वेगान्ते शेषं प्रणयेत्||१||
Adhikarana bastidAnAnantarIyo vidhiH (31) · Śloka 31
antē cōttānasya sphijau pāṇitalēna tricaturō vārāṁstā- ḍayēt|
tathā tatpārṣṇibhyām|
pādataśca śayyāṁ trirutkṣipēt|
sōpadhānasya ca prasāritasarvāṅgasya pārṣṇikē muṣṭinā hanyāt|
tathā pārṣṇyaṅgulipādatalapiṇḍikāḥ|
sarujaṁ cāṅgaṁ snēhēna pratilōmaṁ vākśatamātraṁ śanairvimr̥dnīyāt|
ēvamāśu snēhō na nivartatē|
samanugacchati cāsamantā- tsirāḥ|
tataḥ paraṁ tu snēhōktamācāramanuvartatē||31||
View original
अन्ते चोत्तानस्य स्फिजौ पाणितलेन त्रिचतुरो वारांस्ता- डयेत्|
तथा तत्पार्ष्णिभ्याम्|
पादतश्च शय्यां त्रिरुत्क्षिपेत्|
सोपधानस्य च प्रसारितसर्वाङ्गस्य पार्ष्णिके मुष्टिना हन्यात्|
तथा पार्ष्ण्यङ्गुलिपादतलपिण्डिकाः|
सरुजं चाङ्गं स्नेहेन प्रतिलोमं वाक्शतमात्रं शनैर्विमृद्नीयात्|
एवमाशु स्नेहो न निवर्तते|
समनुगच्छति चासमन्ता- त्सिराः|
ततः परं तु स्नेहोक्तमाचारमनुवर्तते||३१||
Adhikarana anuvAsitasya BojananiyamAdi (32) · Śloka 32
dīptāgniñca sāyaṁ laghvannaṁ bhōjayēt|
naiva cānāgata- snēhamapi dvitīyē'hani|
na ca tamanuvāsayēt||32||
View original
दीप्ताग्निञ्च सायं लग़्वन्नं भोजयेत्|
नैव चानागत- स्नेहमपि द्वितीयेऽहनि|
न च तमनुवासयेत्||३२||
Adhikarana anuvAsanauShadhapratyAgamanakAlAvidhiH anivRuttau pratIkArAdi (7) · Śloka 7
āgamanakālastu parō yāmatrayam|
tataḥ paramanāgacchanta- mahōrātramupēkṣēta|
tadāpyanivartamānē phalavartībhirlavaṇā- ranālaprāyairvā tīkṣṇabastibhiḥ śōdhayēt|
snēhavyāpa- tsiddhiṁ cāvēkṣēta|
atiraukṣyādanāgacchanna cējjāḍyā- dyupadravāya syāt, tathāpyupēkṣyaḥ|
śīghranivr̥ttē tu vinā malēna kēvalē snēhē snēhamanyaṁpunaryōjayēt|
na hyasāvatiṣṭhan kāryakarō bhavati||7||
View original
आगमनकालस्तु परो यामत्रयम्|
ततः परमनागच्छन्त- महोरात्रमुपेक्षेत|
तदाप्यनिवर्तमाने फलवर्तीभिर्लवणा- रनालप्रायैर्वा तीक्ष्णबस्तिभिः शोधयेत्|
स्नेहव्याप- त्सिद्धिं चावेक्षेत|
अतिरौक्ष्यादनागच्छन्न चेज्जाड्या- द्युपद्रवाय स्यात्, तथाप्युपेक्ष्यः|
शीग़्रनिवृत्ते तु विना मलेन केवले स्नेहे स्नेहमन्यंपुनर्योजयेत्|
न ह्यसावतिष्ठन् कार्यकरो भवति||७||
Adhikarana anuvAsitasya paradine kvAthauShadhAdi (33) · Śloka 33
sukhōṣitaṁ cainaṁ tathākr̥tavamanavirēcanāsthāpanānyatamaṁ prātaḥ śuṇṭhīdhānyakvāthamitaraccōṣṇōdakaṁ vā snēhaśēṣajaraṇāya vātakaphōpaśāntayē ca pāyayēt||33||
View original
सुख़ोषितं चैनं तथाकृतवमनविरेचनास्थापनान्यतमं प्रातः शुण्ठीधान्यक्वाथमितरच्चोष्णोदकं वा स्नेहशेषजरणाय वातकफोपशान्तये च पाययेत्||३३||
Adhikarana punaranuvAsanam (34) · Śloka 34
tatō'nnakālē yathōktamannamaśnīyāt|
na cānuvāsitaṁ pēyāṁ pāyayēt|
sā hi sasnēhakōṣṭhamabhiṣyandayati|
punaśca tr̥tīyē'hanyanuvāsayēt pañcamē vā|
yathā vā snēhapaktiḥ syāt|
ataśca dīptāgnirūkṣavātōbaṇavyāyāmanityān pratyaham|
ēvamamunā kramēṇa dōṣādyanusāratistricaturaiḥ snēhabastibhirupasnigdhaṁ śōdhanēnāsthāpanēna srōtōviśu- ddhyarthamāsthāpayēt|
vātādhikyādasnigdhantu snēhanēna||34||
View original
ततोऽन्नकाले यथोक्तमन्नमश्नीयात्|
न चानुवासितं पेयां पाययेत्|
सा हि सस्नेहकोष्ठमभिष्यन्दयति|
पुनश्च तृतीयेऽहन्यनुवासयेत् पञ्चमे वा|
यथा वा स्नेहपक्तिः स्यात्|
अतश्च दीप्ताग्निरूक्षवातोबणव्यायामनित्यान् प्रत्यहम्|
एवममुना क्रमेण दोषाद्यनुसारतिस्त्रिचतुरैः स्नेहबस्तिभिरुपस्निग्धं शोधनेनास्थापनेन स्रोतोविशु- द्ध्यर्थमास्थापयेत्|
वाताधिक्यादस्निग्धन्तु स्नेहनेन||३४||
Adhikarana anuvAsitasyAsthApanAtprAkkRutyam (35) · Śloka 35
athainaṁ tr̥tīyē pañcamē vāhani kiñcidāvr̥ttē madhyāhnē kr̥ta- maṅgalasvastyayanamabhyaktadēhaṁ svēditamutsr̥ṣṭamalamanāśitaṁ nātikṣudhitamavēkṣyāturamāryāvalōkitaṁ nāthamāryatārāmā- tmabhuvaṁ dhātāramaśvināvindramātrēyaṁ saptarṣīn kāśirājaṁ vidēhapatiprabhr̥tīnagnivēśādīṁśca tantrakārān dīpagandha- phalabalidhūrpairyajña iva prakalpitabhāgān kr̥tvauṣadhīrvr̥ddha- vaidyadvijātīṁśca sampūjya tadvidyasahitō dōṣauṣadhādibalēna yathārhamupakalpayēdbastim||35||
View original
अथैनं तृतीये पञ्चमे वाहनि किञ्चिदावृत्ते मध्याह्ने कृत- मङ्गलस्वस्त्ययनमभ्यक्तदेहं स्वेदितमुत्सृष्टमलमनाशितं नातिक्षुधितमवेक्ष्यातुरमार्यावलोकितं नाथमार्यतारामा- त्मभुवं धातारमश्विनाविन्द्रमात्रेयं सप्तर्षीन् काशिराजं विदेहपतिप्रभृतीनग्निवेशादींश्च तन्त्रकारान् दीपगन्ध- फलबलिधूर्पैर्यज्ञ इव प्रकल्पितभागान् कृत्वौषधीर्वृद्ध- वैद्यद्विजातींश्च सम्पूज्य तद्विद्यसहितो दोषौषधादिबलेन यथार्हमुपकल्पयेद्बस्तिम्||३५||
Adhikarana AsthApanauShadhakalpanA (36) · Śloka 36
tatra viṁśatimātrāṇi palānyauṣadhānāṁ madanaphalāṣṭakaṁ ca kvāthakalpēna vipacēt|
kvāthāccaturthāśaṁ snēhamanilē ṣaṣṭhāṁśaṁ pittē svasthavr̥ttē cāṣṭamāṁśaṁ tu kaphē|
sarvasya cāṣṭamāṁśaṁ kalkasya syādyāvatā nātyacchasāndratā bhavēt|
guḍasya patnaṁ yuktyā madhusaindhavē yathāyōgyaṁ ca śēṣāṇi kalpayēt||36||
View original
तत्र विंशतिमात्राणि पलान्यौषधानां मदनफलाष्टकं च क्वाथकल्पेन विपचेत्|
क्वाथाच्चतुर्थाशं स्नेहमनिले षष्ठांशं पित्ते स्वस्थवृत्ते चाष्टमांशं तु कफे|
सर्वस्य चाष्टमांशं कल्कस्य स्याद्यावता नात्यच्छसान्द्रता भवेत्|
गुडस्य पत्नं युक्त्या मधुसैन्धवे यथायोग्यं च शेषाणि कल्पयेत्||३६||
Adhikarana AsthApanauShadhasya saMskAraH praNayana~jca (37) · Śloka 37
sarvāṇi caikadhyamuṣṇōdakakumbhabāṣpābhitaptāni khaja- mathitāni bastau prakṣipyānuvāsanavannirūhaṁ praṇayēt|
nātyu- ṣṇaśītaṁ nātimr̥dutīkṣṇaṁ nātisnigdharūkṣaṁ nātitanusāndraṁ na hīnātimātraṁ nalavaṇatilavaṇaṁ nātyamlañca|
tatra bāṣpa- mātrānutāpādauṣadhasya vidāhō na bhavati|
khajapramathanāttu kvāthasnēhādayaḥ samyak samprayuktāḥ samyagēva yōgamāra- bhantē|
anyathā punaḥ kvāthādīnāmulbaṇō'nyatamō'nya- tamaṁ yathāsvaṁ dōṣamīrayēt|
atyuṣṇādīnāntu pr̥thagvyāpadaḥ sādhanāni ca siddhiṣūttarakālamupadēkṣyantē||37||
View original
सर्वाणि चैकध्यमुष्णोदककुम्भबाष्पाभितप्तानि ख़ज- मथितानि बस्तौ प्रक्षिप्यानुवासनवन्निरूहं प्रणयेत्|
नात्यु- ष्णशीतं नातिमृदुतीक्ष्णं नातिस्निग्धरूक्षं नातितनुसान्द्रं न हीनातिमात्रं नलवणतिलवणं नात्यम्लञ्च|
तत्र बाष्प- मात्रानुतापादौषधस्य विदाहो न भवति|
ख़जप्रमथनात्तु क्वाथस्नेहादयः सम्यक् सम्प्रयुक्ताः सम्यगेव योगमार- भन्ते|
अन्यथा पुनः क्वाथादीनामुल्बणोऽन्यतमोऽन्य- तमं यथास्वं दोषमीरयेत्|
अत्युष्णादीनान्तु पृथग्व्यापदः साधनानि च सिद्धिषूत्तरकालमुपदेक्ष्यन्ते||३७||
Adhikarana vaikalyAdiBirjAyamAnAH doShAH (6) · Śloka 6
api ca- tiryakpraṇītē hi na yāti dhārā gudē vraṇaḥ syāccalitē ca nētrē|
dattaḥ śanairnāśayamēti bastiḥ kaṇṭhaṁ pradhāvēdatipīḍitastu|
stambhaṁ vidhattē'timr̥durhimaśca taptāmlatīkṣṇō bhramadāhamōhān|
snigdhō'tijāḍyaṁ pavanantu rūkṣa- stanvalpamātrā lavaṇastvayōgam|
karōti mātrābhyadhikō'tiyōgaṁ kṣōbhaṁ tu sāndraḥ sucirēṇa caiti|
dāhātisārau lavaṇō'ti kuryāt tasmātsuyuktaṁ samamēva dadyāt||6||
View original
अपि च- तिर्यक्प्रणीते हि न याति धारा गुदे व्रणः स्याच्चलिते च नेत्रे|
दत्तः शनैर्नाशयमेति बस्तिः कण्ठं प्रधावेदतिपीडितस्तु|
स्तम्भं विधत्तेऽतिमृदुर्हिमश्च तप्ताम्लतीक्ष्णो भ्रमदाहमोहान्|
स्निग्धोऽतिजाड्यं पवनन्तु रूक्ष- स्तन्वल्पमात्रा लवणस्त्वयोगम्|
करोति मात्राभ्यधिकोऽतियोगं क्षोभं तु सान्द्रः सुचिरेण चैति|
दाहातिसारौ लवणोऽति कुर्यात् तस्मात्सुयुक्तं सममेव दद्यात्||६||
Adhikarana AsthApanadravyamAtrAviShaye anyamatam (38) · Śloka 38
anyē punarāhuḥ- mātrāṁ tripalikāṁ kuryāt snēhamākṣikayōḥ pr̥thak|
karṣārdhaṁ māṇimanthasya svasthē kalkapaladvayam|
sarvadravāṇāṁ śēṣāṇāṁ palāni daśa kalpayēt||38||
View original
अन्ये पुनराहुः- मात्रां त्रिपलिकां कुर्यात् स्नेहमाक्षिकयोः पृथक्|
कर्षार्धं माणिमन्थस्य स्वस्थे कल्कपलद्वयम्|
सर्वद्रवाणां शेषाणां पलानि दश कल्पयेत्||३८||
Adhikarana nirUhadravyANAM saMyojanavidhiH (39) · Śloka 39
mākṣikaṁ lavaṇaṁ snēhaṁ kalkaṁ kvāthamiti kramāt|
āvapēta nirūhāṇāmēṣa saṁyōjanē vidhiḥ||39||
View original
माक्षिकं लवणं स्नेहं कल्कं क्वाथमिति क्रमात्|
आवपेत निरूहाणामेष संयोजने विधिः||३९||
Adhikarana nirUhadAnottaraM rogiNaH kRutyam (40) · Śloka 40
dattamātrē tūttānaḥ sōpadhānō nirūhavīryēṇa dēhavyāptayē tanmanāsthiṣṭhēt|
udīrṇavēgaścōtkuṭikō visr̥jēt||40||
View original
दत्तमात्रे तूत्तानः सोपधानो निरूहवीर्येण देहव्याप्तये तन्मनास्थिष्ठेत्|
उदीर्णवेगश्चोत्कुटिको विसृजेत्||४०||
Adhikarana nirUhapratyAgamanakAlaH anAgame pratIkArashca (5) · Śloka 5
āgamanakālastu parō muhūrtaḥ|
tadā hyanāgacchannāśu mr̥tyavē syāt|
atastatrānulōmikaṁ snēhakṣāramūtrāmlasnigdhatī- kṣṇōṣṇamanyaṁ prayōjayēt|
phalavartisvēdabhayōttrāsādīṁśca|
bastivyāpatsiddhiṁ cāvēkṣēta||5||
View original
आगमनकालस्तु परो मुहूर्तः|
तदा ह्यनागच्छन्नाशु मृत्यवे स्यात्|
अतस्तत्रानुलोमिकं स्नेहक्षारमूत्राम्लस्निग्धती- क्ष्णोष्णमन्यं प्रयोजयेत्|
फलवर्तिस्वेदभयोत्त्रासादींश्च|
बस्तिव्यापत्सिद्धिं चावेक्षेत||५||
Adhikarana punarnirUhAH (41) · Śloka 41
svayaṁ nivr̥ttē tu pūrvavad dvitīyaṁ tr̥tīyaṁ caturthaṁ ca dadyādyā- vadvā sunirūḍhaḥ syāt||41||
View original
स्वयं निवृत्ते तु पूर्ववद् द्वितीयं तृतीयं चतुर्थं च दद्याद्या- वद्वा सुनिरूढः स्यात्||४१||
Adhikarana prathamadvitIyatRutIyanirUDhAnAM krameNa vAtAdinirharatvam (42) · Śloka 42
tatrādyō'nilaṁ svamārgādapakarṣati|
dvitīyaḥ pittam|
tr̥tīyaḥ ślēṣmāṇamiti||42||
View original
तत्राद्योऽनिलं स्वमार्गादपकर्षति|
द्वितीयः पित्तम्|
तृतीयः श्लेष्माणमिति||४२||
Adhikarana nirUhahInayogAdilakShaNAni (43) · Śloka 43
tasya hīnasamyagatiyōgāstu viriktavat||43||
View original
तस्य हीनसम्यगतियोगास्तु विरिक्तवत्||४३||
Adhikarana samya~gnirUDhasyopacAraH (44) · Śloka 44
samyaṅnirūḍhantu kōṣṇasalilāvasiktaṁ tanunā jāṅga- larasēna bhōjayēt|
snātāśitasyāsya calā dōṣaśēṣāḥ svasthānamāśrayantē||44||
View original
सम्यङ्निरूढन्तु कोष्णसलिलावसिक्तं तनुना जाङ्ग- लरसेन भोजयेत्|
स्नाताशितस्यास्य चला दोषशेषाः स्वस्थानमाश्रयन्ते||४४||
Adhikarana AsthApanAntaraM punaranuvAsanaM tasya vidhishca (45) · Śloka 45
tataḥ punarvātārtamāturaṁ br̥ṁhaṇīyamanyaṁ vā tadvidhamaśitā- nantaraṁ sāyaṁ vā punaralpalaghvaśitaṁ yathāsvama-nilādiṣu daśamūlādisiddhēna tailēna anuvāsayēt|
tasya hīnasamya- gatiyōgāstu snēhapītavat|
viśēṣastu samyaganuvāsitē kiñcitkālaṁ sthitvā snēhaḥ sapurīṣō'nilānugataḥ prava- rtata ēva||45||
View original
ततः पुनर्वातार्तमातुरं बृंहणीयमन्यं वा तद्विधमशिता- नन्तरं सायं वा पुनरल्पलग़्वशितं यथास्वम-निलादिषु दशमूलादिसिद्धेन तैलेन अनुवासयेत्|
तस्य हीनसम्य- गतियोगास्तु स्नेहपीतवत्|
विशेषस्तु सम्यगनुवासिते किञ्चित्कालं स्थित्वा स्नेहः सपुरीषोऽनिलानुगतः प्रव- र्तत एव||४५||
Adhikarana doShaBedAnusAraM tattadAvRutti- pUrtAvAsthApanavidhishca (46) · Śloka 46
bhavati cātra- ēvaṁ kaphē snēhabastimēkaṁ trīn vā prayōjayēt|
pañca vā sapta vā pittē navaikādaśa vā'nilē|
punastatō'pyayugmāṁstu punarāsthāpanāṁ tataḥ||46||
View original
भवति चात्र- एवं कफे स्नेहबस्तिमेकं त्रीन् वा प्रयोजयेत्|
पञ्च वा सप्त वा पित्ते नवैकादश वाऽनिले|
पुनस्ततोऽप्ययुग्मांस्तु पुनरास्थापनां ततः||४६||
Adhikarana doShaBedAnusAramannasahayogidravaBedaH (47) · Śloka 47
kaphapittānilēṣvapannaṁ yūṣakṣīrarasaiḥ kramāt||47||
View original
कफपित्तानिलेष्वपन्नं यूषक्षीररसैः क्रमात्||४७||
Adhikarana vAtAdiBedena nirUhayogaBedA- steShAM saMKyA ca (48) · Śloka 48
vātaghnauṣadhaniṣkvāthatrivr̥ttāsaindhavairyutaḥ|
bastirēkō'nilē snigdhaḥ svādvalmōṣṇarasānvitaḥ|
nyagrōdhādigaṇakvāthapadmakādisitāyutau|
pittē svāduhimau sājyakṣīrēkṣurasamākṣikau|
āragvadhādiniṣkvāthavatsakādiyutāstrayaḥ|
rūkṣāḥ sakṣaudragōmutrāstīkṣṇōṣṇakaṭukāḥ kaphē|
trayaśca sannipātē'pi dōṣāṇ ghnanti yataḥ kramāt||48||
View original
वातग़्नौषधनिष्क्वाथत्रिवृत्तासैन्धवैर्युतः|
बस्तिरेकोऽनिले स्निग्धः स्वाद्वल्मोष्णरसान्वितः|
न्यग्रोधादिगणक्वाथपद्मकादिसितायुतौ|
पित्ते स्वादुहिमौ साज्यक्षीरेक्षुरसमाक्षिकौ|
आरग्वधादिनिष्क्वाथवत्सकादियुतास्त्रयः|
रूक्षाः सक्षौद्रगोमुत्रास्तीक्ष्णोष्णकटुकाः कफे|
त्रयश्च सन्निपातेऽपि दोषाण् ग़्नन्ति यतः क्रमात्||४८||
Adhikarana nirUhabastisa~gKyAyAmAcArya- carakasya sammatiH (49) · Śloka 49
nācāryacarakasyātō bastistribhyaḥ paraṁ mataḥ|
na hi dōṣaścaturthō'sti punardīyēta yaṁ prati||49||
View original
नाचार्यचरकस्यातो बस्तिस्त्रिभ्यः परं मतः|
न हि दोषश्चतुर्थोऽस्ति पुनर्दीयेत यं प्रति||४९||
Adhikarana anyamatena bastestraividhyam (50) · Śloka 50
utklēśanaṁ śuddhikaraṁ dōṣāṇāṁ śamanaṁ kramāt|
tridhaiva kalpayēdbastimityanyē'pi pracakṣatē||50||
View original
उत्क्लेशनं शुद्धिकरं दोषाणां शमनं क्रमात्|
त्रिधैव कल्पयेद्बस्तिमित्यन्येऽपि प्रचक्षते||५०||
Adhikarana nirUhabastisa~gKyA samyagyoganirBarA (51) · Śloka 51
dōṣauṣadhādibalataḥ sarvamētat pramāṇayēt|
samyaṅnirūḍhaliṅgantu nāsambhāvya nivartayēt||51||
View original
दोषौषधादिबलतः सर्वमेतत् प्रमाणयेत्|
सम्यङ्निरूढलिङ्गन्तु नासम्भाव्य निवर्तयेत्||५१||
Adhikarana karma-kAla-yoga-bastividhiH (52) · Śloka 52
prāksnēha ēkaḥ pañcāntē dvādaśāsthāpanāni ca|
sānvāsanāni karmaivaṁ bastayastriṁśadīritāḥ|
kālaḥ pañcaśaikō'tra prāksnēhō'ntē trayastathā|
ṣaṭ pañca bastyantaratāḥ yōgō'ṣṭau bastayō'tra tu|
trayō nirūhāḥ snēhāśca snēhāvādyantayōrubhau||52||
View original
प्राक्स्नेह एकः पञ्चान्ते द्वादशास्थापनानि च|
सान्वासनानि कर्मैवं बस्तयस्त्रिंशदीरिताः|
कालः पञ्चशैकोऽत्र प्राक्स्नेहोऽन्ते त्रयस्तथा|
षट् पञ्च बस्त्यन्तरताः योगोऽष्टौ बस्तयोऽत्र तु|
त्रयो निरूहाः स्नेहाश्च स्नेहावाद्यन्तयोरुभौ||५२||
Adhikarana snehabastinirUhayorekasyaiva nairantaryeNa prayoganiShedhastatra hetushca (53) · Śloka 53
snēhabastiṁ nirūhaṁ vā naikamēvātiśīlayēt|
utklēśāgnivadhō snēhānnirūhānmarutō bhayam|
tasmānnirūḍhaḥ snēhyāḥ syānnirūhyaścānuvāsitaḥ|
snēhaśōdhanayuktyaivaṁ bastikarma tridōṣajit||53||
View original
स्नेहबस्तिं निरूहं वा नैकमेवातिशीलयेत्|
उत्क्लेशाग्निवधो स्नेहान्निरूहान्मरुतो भयम्|
तस्मान्निरूढः स्नेह्याः स्यान्निरूह्यश्चानुवासितः|
स्नेहशोधनयुक्त्यैवं बस्तिकर्म त्रिदोषजित्||५३||
Adhikarana aShTAdashAShTAdashakabastisevanaPalam (54) · Śloka 54
aṣṭādaśāṣṭadaśakān bastīnāṁ yō niṣēvatē|
vidhinā nā yathōktēna sa bhavēdajarō'rujaḥ|
sahasrāyuḥ śrutadharō vītapāpmāmaraprabhaḥ|
vājisyadō nāgabalaḥ sthirabuddhīndriyānalaḥ||54||
View original
अष्टादशाष्टदशकान् बस्तीनां यो निषेवते|
विधिना ना यथोक्तेन स भवेदजरोऽरुजः|
सहस्रायुः श्रुतधरो वीतपाप्मामरप्रभः|
वाजिस्यदो नागबलः स्थिरबुद्धीन्द्रियानलः||५४||
Adhikarana uttarabastyupayogaH (2) · Śloka 2
bastau rōgēṣu nārīṇāṁ yōnigarbhāśayēṣu ca|
dvitrāsthāpanaśuddhēbhyō vidadhyādbastimuttaram||2||
View original
बस्तौ रोगेषु नारीणां योनिगर्भाशयेषु च|
द्वित्रास्थापनशुद्धेभ्यो विदध्याद्बस्तिमुत्तरम्||२||
Adhikarana puruShANAmuttarabastinetrapramANAdi (55) · Śloka 55
āturāṅgulamānēna tannētraṁ dvādaśāṅgulam|
vr̥ttaṁ gōpucchavanmūlamadhyayōḥ kr̥takarṇikam|
siddhārthakapravēśāgraṁ ślakṣṇaṁ hēmādisambhavam|
kundāśvamārasumanaḥpuṣpavr̥ntōpamaṁ dr̥ḍham|
tasya bastirmr̥dulaghurmātrā śuktirvikalpya vā||55||
View original
आतुराङ्गुलमानेन तन्नेत्रं द्वादशाङ्गुलम्|
वृत्तं गोपुच्छवन्मूलमध्ययोः कृतकर्णिकम्|
सिद्धार्थकप्रवेशाग्रं श्लक्ष्णं हेमादिसम्भवम्|
कुन्दाश्वमारसुमनःपुष्पवृन्तोपमं दृढम्|
तस्य बस्तिर्मृदुलग़ुर्मात्रा शुक्तिर्विकल्प्य वा||५५||
Adhikarana puruShANAmuttarabastipraNayanavidhAnAdi (56) · Śloka 56
atha snātāśitasyāsya snēhabastividhānataḥ|
r̥jōḥ sukhōpaviṣṭasya pīṭhē jānusamē mr̥dau|
hr̥ṣṭē mēḍhrē sthitē carjju śanaiḥ srōtōviśuddhayē|
mālatīpuṣpavr̥ntāgrapariṇāhāṁ ghanāmr̥jum|
ślakṣṇāṁ śalākāṁ praṇayēttayā śuddhē'nusīvanīm|
āmēhanāntaṁ nētraṁ ca niṣkampaṁ gudavattataḥ|
pīḍitē'nugatē snēhē snēhabastikramō hitaḥ|
bastīnanēna vidhinā dadyāt trīṁścaturō'pi vā|
anuvāsanavacchēṣaṁ sarvamēvāsya cintayēt||56||
View original
अथ स्नाताशितस्यास्य स्नेहबस्तिविधानतः|
ऋजोः सुख़ोपविष्टस्य पीठे जानुसमे मृदौ|
हृष्टे मेढ्रे स्थिते चर्ज्जु शनैः स्रोतोविशुद्धये|
मालतीपुष्पवृन्ताग्रपरिणाहां ग़नामृजुम्|
श्लक्ष्णां शलाकां प्रणयेत्तया शुद्धेऽनुसीवनीम्|
आमेहनान्तं नेत्रं च निष्कम्पं गुदवत्ततः|
पीडितेऽनुगते स्नेहे स्नेहबस्तिक्रमो हितः|
बस्तीननेन विधिना दद्यात् त्रींश्चतुरोऽपि वा|
अनुवासनवच्छेषं सर्वमेवास्य चिन्तयेत्||५६||
Adhikarana strINAM yoniviBraMshAdiShUttara- bastidAnakAlaH (57) · Śloka 57
strīṇāmārtavakālē tu yōnirgr̥hṇātyapāvr̥taiḥ|
vidadhīta tadā tasmādanr̥tāvapi cātyayē|
yōnivibhraṁśaśūlēṣu yōnivyāpadyasr̥gdarē||57||
View original
स्त्रीणामार्तवकाले तु योनिर्गृह्णात्यपावृतैः|
विदधीत तदा तस्मादनृतावपि चात्यये|
योनिविभ्रंशशूलेषु योनिव्यापद्यसृग्दरे||५७||
Adhikarana strINAmuttarabastinetrapramANAdi (58) · Śloka 58
nētraṁ daśāṅgulaṁ mudgapravēśaṁ caturaṅgulam|
apatyamārgē yōjyaṁ syād dvyaṅgulaṁ mūtravartmani|
mūtrakr̥cchravikārēṣu bālānāṁ tvēkamaṅgulam|
prakuñcō madhyamā mātrā bālānāṁ śuktirēva tu||58||
View original
नेत्रं दशाङ्गुलं मुद्गप्रवेशं चतुरङ्गुलम्|
अपत्यमार्गे योज्यं स्याद् द्व्यङ्गुलं मूत्रवर्त्मनि|
मूत्रकृच्छ्रविकारेषु बालानां त्वेकमङ्गुलम्|
प्रकुञ्चो मध्यमा मात्रा बालानां शुक्तिरेव तु||५८||
Adhikarana strINAmuttarabastidAnavidhiH bastyAvarttanakramashca (59) · Śloka 59
uttānāyaḥ śayānāyāḥ samyaksaṅkōcya sakthinī|
ūrdhvajānvāstricaturānahōrātrēṇa yōjayēt|
bastīstrirātramēvaṁ tu snēhamātrāṁ vivardhayēt|
tryahamēvaṁ ca viśramya praṇidadhyātpunastryaham||59||
View original
उत्तानायः शयानायाः सम्यक्सङ्कोच्य सक्थिनी|
ऊर्ध्वजान्वास्त्रिचतुरानहोरात्रेण योजयेत्|
बस्तीस्त्रिरात्रमेवं तु स्नेहमात्रां विवर्धयेत्|
त्र्यहमेवं च विश्रम्य प्रणिदध्यात्पुनस्त्र्यहम्||५९||
Adhikarana vamanAdInAmantaram (60) · Śloka 60
pakṣādvirēkō vamitē tataḥ pakṣānnirūhaṇam|
sadyō nirūḍhaścānvāsyaḥ saptarātrādvirēcitaḥ||60||
View original
पक्षाद्विरेको वमिते ततः पक्षान्निरूहणम्|
सद्यो निरूढश्चान्वास्यः सप्तरात्राद्विरेचितः||६०||
Adhikarana bastinA malamAtranirharaNe dRuShTAntaH (61-62) · Śloka 62
yathā kusumbhādiyutāttōyādrāgaṁ harēt paṭaḥ|
tathā dravīkr̥tād dēhādbastirnirharatē malān||61||
iti śrīvaidyapatisiṁhaguptasya sūnōrvāgbhaṭasya kr̥tau aṣṭāṅgasaṁgrahasaṁhitāyāṁ sūtrasthānē bastividhirnāmāṣṭāviṁśō'dhyāyaḥ||62||
View original
यथा कुसुम्भादियुतात्तोयाद्रागं हरेत् पटः|
तथा द्रवीकृताद् देहाद्बस्तिर्निर्हरते मलान्||६१||
इति श्रीवैद्यपतिसिंहगुप्तस्य सूनोर्वाग्भटस्य कृतौ अष्टाङ्गसंग्रहसंहितायां सूत्रस्थाने बस्तिविधिर्नामाष्टाविंशोऽध्यायः||६२||