Adhikarana atha li~gganAshapratiShedho nAma saptadasho~adhyAyaH - pra (1) · Śloka 1
athātō liṅganāśapratiśēdhaṁ nāmādhyāyaṁ vyākhyāsyāmaḥ|
iti ha smāhurātrēyādayō maharṣayaḥ||1||
View original
अथातो लिङ्गनाशप्रतिशेधं नामाध्यायं व्याख्यास्यामः|
इति ह स्माहुरात्रेयादयो महर्षयः||१||
Adhikarana li~gganAshaparyAyAH - upadravAshca (2) · Śloka 2
liṅganāśē nīlikā paṭalamāndhyamiti paryāyāḥ|
saḥ ślaiṣmika ēva prāk sādhyō'bhihitaḥ|
tasya punaḥ ṣaḍupadravāḥ-āvarttakī, śarkarā, rājīmatī, chinnāṁśukā, candrakī chatrakī cēti||2||
View original
लिङ्गनाशे नीलिका पटलमान्ध्यमिति पर्यायाः|
सः श्लैष्मिक एव प्राक् साध्योऽभिहितः|
तस्य पुनः षडुपद्रवाः-आवर्त्तकी, शर्करा, राजीमती, छिन्नांशुका, चन्द्रकी छत्रकी चेति||२||
Adhikarana upadravalakShaNAni (3) · Śloka 3
tatra śvētāruṇāvarttavadanavasthitā dr̥ṣṭirāvarttakī|
arkakṣīralēśēnēva kūrcikāpiṇḍēnēva cācitā śarkarā|
śāliśūkābharājyāvr̥tā rājīmatī|
chinnaviṣamadagdhābhā saruk chinnāṁśukā|
kāṁsyasamacchāyā candrakasaṁsthānā candrakī|
naikavarṇā chatranibhā chatrakī|
tā na vidhyēt|
api ca||3||
View original
तत्र श्वेतारुणावर्त्तवदनवस्थिता दृष्टिरावर्त्तकी|
अर्कक्षीरलेशेनेव कूर्चिकापिण्डेनेव चाचिता शर्करा|
शालिशूकाभराज्यावृता राजीमती|
छिन्नविषमदग्धाभा सरुक् छिन्नांशुका|
कांस्यसमच्छाया चन्द्रकसंस्थाना चन्द्रकी|
नैकवर्णा छत्रनिभा छत्रकी|
ता न विध्येत्|
अपि च||३||
Adhikarana avedhyali~gganASalakShaNam (4) · Śloka 4
na vidhyēdasirārhāṇāṁ na tr̥ṭpīnasakāsinām|
nājīrṇabhīruvamitaśiraḥ karṇākṣiśūlinām|
nātyuṣṇaśītavātābhrē nāsampūrṇāṁ ca nīlikām||4||
View original
न विध्येदसिरार्हाणां न तृट्पीनसकासिनाम्|
नाजीर्णभीरुवमितशिरः कर्णाक्षिशूलिनाम्|
नात्युष्णशीतवाताभ्रे नासम्पूर्णां च नीलिकाम्||४||
Adhikarana asa~jjAtanIlikAlakShaNam (5) · Śloka 5
asañjātā hī viṣamā dadhimastatanuśca sā|
śalākayā'vaghr̥ṣṭāpi punarūrdhvaṁ prapadyatē|
karōti vēdanāṁ tīvrāṁ dr̥ṣṭiñca sthagayētpunaḥ||5||
View original
असञ्जाता ही विषमा दधिमस्ततनुश्च सा|
शलाकयाऽवघृष्टापि पुनरूर्ध्वं प्रपद्यते|
करोति वेदनां तीव्रां दृष्टिञ्च स्थगयेत्पुनः||५||
Adhikarana asampUrNanIlikAyAH gatiH (6) · Śloka 6
sā ca sampūryatē śīghraṁ ślēṣmalairvātapittalaiḥ|
cirāt sōpadravā ca syāt...........................||6||
View original
सा च सम्पूर्यते शीघ्रं श्लेष्मलैर्वातपित्तलैः|
चिरात् सोपद्रवा च स्यात्...........................||६||
Adhikarana vyadhyanIlikAlakShaNam (7) · Śloka 7
........................niṣprēkṣyā tvarhati vyadham|7|
View original
.......................ंइष्प्रेक्ष्या त्वर्हति व्यधम्|७|
Adhikarana li~gganASe SastrakarmavidhAnam (7) · Śloka 7
atha snigdhasya viriktasya ghr̥taiḥ sambhōjitasya niśi rasēna prīṇitōttamāṅgasyābhuktavataḥ sajjōpakaraṇasya vimalē'hani sādhakē ca kr̥tasvastyayanasya vihitādityavidēhādhipatipraṇāmasya pūrvāhṇē nivātaprakāśadēśasthasya pratyādityamāstaraṇēna labdhamārdavāyāṁ bhūmau prasāditacaraṇayugmamupaviṣṭasya kṣititalagatasamatalōbhayapāṇēḥ pr̥ṣṭhataḥ sukhōpaviṣṭēna paricārakēṇa hastābhyāṁ niścalamavalambitaśirasaḥ kiñciduttānāsyasya svāṁ nāsāmitaraccēkṣaṇamīkṣamāṇasyāturasya jaṅghayōrupariṣṭānnātyucchritāsananiviṣṭō bhiṣak dakṣiṇahastānulōmamakṣimukhavāṣpasvinnaṁ nimīlitamīṣadaṅguṣṭhōdaravimr̥ditatārakatayā pariplutadōṣaṁ savyāṅguṣṭhapradadēśinībhyāmunmīlya dakṣiṇamadhyamāpradēśinyaṅguṣṭhairniṣkampaṁ gr̥hītayā śalākayā kr̥ṣṇabhāgādbhāgadvayasyāpāṅgādēkabhāgasya ca saṅgamē dr̥ṣērārjavaṁ nātyūrdhvamadhō vā nētrasahajanmani sandhau vidhyēt|
ēvamēva dakṣiṇaṁ dakṣiṇāṅguṣṭhapradēśinyunmīlitamitarēṇa karēṇaiva cāturasya dakṣiṇapārśvē sthitvā||7||
View original
अथ स्निग्धस्य विरिक्तस्य घृतैः सम्भोजितस्य निशि रसेन प्रीणितोत्तमाङ्गस्याभुक्तवतः सज्जोपकरणस्य विमलेऽहनि साधके च कृतस्वस्त्ययनस्य विहितादित्यविदेहाधिपतिप्रणामस्य पूर्वाह्णे निवातप्रकाशदेशस्थस्य प्रत्यादित्यमास्तरणेन लब्धमार्दवायां भूमौ प्रसादितचरणयुग्ममुपविष्टस्य क्षितितलगतसमतलोभयपाणेः पृष्ठतः सुखोपविष्टेन परिचारकेण हस्ताभ्यां निश्चलमवलम्बितशिरसः किञ्चिदुत्तानास्यस्य स्वां नासामितरच्चेक्षणमीक्षमाणस्यातुरस्य जङ्घयोरुपरिष्टान्नात्युच्छ्रितासननिविष्टो भिषक् दक्षिणहस्तानुलोममक्षिमुखवाष्पस्विन्नं निमीलितमीषदङ्गुष्ठोदरविमृदिततारकतया परिप्लुतदोषं सव्याङ्गुष्ठप्रददेशिनीभ्यामुन्मील्य दक्षिणमध्यमाप्रदेशिन्यङ्गुष्ठैर्निष्कम्पं गृहीतया शलाकया कृष्णभागाद्भागद्वयस्यापाङ्गादेकभागस्य च सङ्गमे दृषेरार्जवं नात्यूर्ध्वमधो वा नेत्रसहजन्मनि सन्धौ विध्येत्|
एवमेव दक्षिणं दक्षिणाङ्गुष्ठप्रदेशिन्युन्मीलितमितरेण करेणैव चातुरस्य दक्षिणपार्श्वे स्थित्वा||७||
Adhikarana samyagviddhalakShaNam (8) · Śloka 8
atha śabdavadavēdanaṁ sāmbubindusruti ca samyagviddhaṁ vidyāt|
praviṣṭamātrāṁ ca śālākāṁ dhārayēt|
rāgāśruvēdanānutpādanārthañca stanyēna sēcayēt|
tataḥ punarāturamāśvāsya bhramayan śalākāmādr̥ṣṭimadhyāt pravēśayēt||8||
View original
अथ शब्दवदवेदनं साम्बुबिन्दुस्रुति च सम्यग्विद्धं विद्यात्|
प्रविष्टमात्रां च शालाकां धारयेत्|
रागाश्रुवेदनानुत्पादनार्थञ्च स्तन्येन सेचयेत्|
ततः पुनरातुरमाश्वास्य भ्रमयन् शलाकामादृष्टिमध्यात् प्रवेशयेत्||८||
Adhikarana vedhottaraM karma (9) · Śloka 9
adhaścāsyāvalōkayatō liṅganāśamadrutamavilambitamanusukhamadhōmukhamapanayēducchiṅkhayēccainam|
tathā hi dr̥ksrastakaphasya viśudhyati|
viśuddhadr̥ṣṭēścāṅguliṁ tantūn jñātīn santatīṁśca darśayēt|
prēkṣamāṇasya cānimīlitānnētrācchannaiḥ śanaiḥ bhramayannēva śalākāmapakarṣēt|
atha vyapagatadōṣasya yathāvat paśyataḥ sukhōṣṇaghr̥tāplutaṁ picumīkṣaṇasyōpari datvā badhnīyāt|
tatō nivātamāgāramanupravēśya saṁvēśya ca sōpadhānē mr̥duśayanē śayānaṁ dakṣiṇē'kṣiṇi viddhē vāmēna pārśvēna vāmē dakṣiṇēnōbhayasminnuttānamanukūlābhiḥ kathābhirupacārēt|
yathāśakti cainamupavāsayēt udgārakṣavathukāsaniṣṭhīvanōtkṣēpaṇāni tryahaṁ pariharēt|
snānāmbupānadantadhāvanādhōmukhāvasthānāni saptāham|
snēhavidhiṁ cēkṣēta|
mūrdhni pādayōśca ghr̥tābhyaṅgamācarēt|
tr̥tīyē cāhni muktvākṣi pariṣēcayēdēraṇḍapallavaśr̥tēna dugdhōṣṇēna dugdhēna|
jīvanīyairvā siddhēna payasā haviṣā vā|
tadvallaghunā pañcamūlēna|
tataḥ pūrvavad badhnīyāt|
tataḥ prabhr̥tyēvamēva pratyahamāsaptāham|
saptamē tu divasē sarvathā mōkṣayēt|
daśamē vā|
bhōjayēccainaṁ vyōṣāmalakayuktaṁ dravamīṣatsnēhalavaṇaṁ vāṭyamuṣṇōdakadvitīyāṁ vilēpīṁ vā|
ēvamācaratō rujā rāgādayau nānuvarttantē||9||
View original
अधश्चास्यावलोकयतो लिङ्गनाशमद्रुतमविलम्बितमनुसुखमधोमुखमपनयेदुच्छिङ्खयेच्चैनम्|
तथा हि दृक्स्रस्तकफस्य विशुध्यति|
विशुद्धदृष्टेश्चाङ्गुलिं तन्तून् ज्ञातीन् सन्ततींश्च दर्शयेत्|
प्रेक्षमाणस्य चानिमीलितान्नेत्राच्छन्नैः शनैः भ्रमयन्नेव शलाकामपकर्षेत्|
अथ व्यपगतदोषस्य यथावत् पश्यतः सुखोष्णघृताप्लुतं पिचुमीक्षणस्योपरि दत्वा बध्नीयात्|
ततो निवातमागारमनुप्रवेश्य संवेश्य च सोपधाने मृदुशयने शयानं दक्षिणेऽक्षिणि विद्धे वामेन पार्श्वेन वामे दक्षिणेनोभयस्मिन्नुत्तानमनुकूलाभिः कथाभिरुपचारेत्|
यथाशक्ति चैनमुपवासयेत् उद्गारक्षवथुकासनिष्ठीवनोत्क्षेपणानि त्र्यहं परिहरेत्|
स्नानाम्बुपानदन्तधावनाधोमुखावस्थानानि सप्ताहम्|
स्नेहविधिं चेक्षेत|
मूर्ध्नि पादयोश्च घृताभ्यङ्गमाचरेत्|
तृतीये चाह्नि मुक्त्वाक्षि परिषेचयेदेरण्डपल्लवशृतेन दुग्धोष्णेन दुग्धेन|
जीवनीयैर्वा सिद्धेन पयसा हविषा वा|
तद्वल्लघुना पञ्चमूलेन|
ततः पूर्ववद् बध्नीयात्|
ततः प्रभृत्येवमेव प्रत्यहमासप्ताहम्|
सप्तमे तु दिवसे सर्वथा मोक्षयेत्|
दशमे वा|
भोजयेच्चैनं व्योषामलकयुक्तं द्रवमीषत्स्नेहलवणं वाट्यमुष्णोदकद्वितीयां विलेपीं वा|
एवमाचरतो रुजा रागादयौ नानुवर्त्तन्ते||९||
Adhikarana rujAdyupadravacikitsA pathya~jca (10) · Śloka 10
tadanuvr̥ttau yaṣṭīmadhukalōdhramr̥dvīkāsaindhavaiḥ siddhēna sasitēna'japayasā nayanamāścyōtayēt|
madhukakuṣṭhōtpaladrākṣālākṣāśarkarābhirvā|
pr̥śniparṇīmustamadhukaśatāvarīpadmakasaindhavairvā|
śirōvaktralēpañca sārivāgaurikayavadūrvāghr̥taiḥ kuryāt|
mātuluṅgarasāplutairvā mr̥dubhr̥ṣṭaistilaiḥ sasarṣapaiḥ|
ajākṣīradrutairvā payasyāsārivāpatramañjiṣṭhāyaṣṭyāhvairhimaḥ sukhōṣṇō vā lēpaḥ|
tadvaddēvadārunāgarapadmakairvā|
jāṅgalarasēna ca jīvanīyakvāthavatā bhōjayēt|
vātaharavargasiddhēna ca payasā|
padmakādigarbhasiddhaṁ sarpiḥ pānanāvanasēkēṣu vidadhyāt|
tathānupaśamē sirāṁ vidhyēt|
adhimanthasādhanaṁ cēkṣēta||10||
View original
तदनुवृत्तौ यष्टीमधुकलोध्रमृद्वीकासैन्धवैः सिद्धेन ससितेनऽजपयसा नयनमाश्च्योतयेत्|
मधुककुष्ठोत्पलद्राक्षालाक्षाशर्कराभिर्वा|
पृश्निपर्णीमुस्तमधुकशतावरीपद्मकसैन्धवैर्वा|
शिरोवक्त्रलेपञ्च सारिवागौरिकयवदूर्वाघृतैः कुर्यात्|
मातुलुङ्गरसाप्लुतैर्वा मृदुभृष्टैस्तिलैः ससर्षपैः|
अजाक्षीरद्रुतैर्वा पयस्यासारिवापत्रमञ्जिष्ठायष्ट्याह्वैर्हिमः सुखोष्णो वा लेपः|
तद्वद्देवदारुनागरपद्मकैर्वा|
जाङ्गलरसेन च जीवनीयक्वाथवता भोजयेत्|
वातहरवर्गसिद्धेन च पयसा|
पद्मकादिगर्भसिद्धं सर्पिः पाननावनसेकेषु विदध्यात्|
तथानुपशमे सिरां विध्येत्|
अधिमन्थसाधनं चेक्षेत||१०||
Adhikarana AcArAtikramapariNAmAstatropacArashca (11) · Śloka 11
yathōktācārātikramāttu vyadhaḥ pākamupayāti|
abhiṣyandādhimanthādayaḥ syurvyadhadōṣācca|
tānyathāsvamupakramēta||11||
View original
यथोक्ताचारातिक्रमात्तु व्यधः पाकमुपयाति|
अभिष्यन्दाधिमन्थादयः स्युर्व्यधदोषाच्च|
तान्यथास्वमुपक्रमेत||११||
Adhikarana vyadhadoShAH tatropAyASca (12) · Śloka 12
vyadhadōṣāḥ punaradha ūrdhvaṁ kr̥ṣṇāsannamapāṅgāsannaṁ sirāvyadhaśca|
tatrādhōvyadhādatyarthaśūlāsrasrutirāgāḥ śalākāyāścōpalēpō bahalapicchilaḥ kr̥ṣṇaṁ valibhirupacīyatē nayanaṁ sravati tadvarjayēt|
ūrdhvavyadhādatimātraruk|
tatrātyuṣṇaghr̥tapariṣēkō vātaharaṁ ca karma|
kr̥ṣṇāsannavyadhānna sukhamapanīyatē paṭalam|
kr̥ṣṇē ca rujā|
dr̥ṣṭirapi ca raktāvacchāditā kr̥ṣṇamaṇḍalābhā bhavati|
tatra sarpissēkavirēkaraktamōkṣaiḥ siddhiḥ|
apāṅgāsannavyadhācchōphaśūlatōdabhēdāḥ sāsrāḥ srutayaḥ|
tatra ghr̥tasēkōpavāsau bhruvōrantarē ca dāhaḥ|
sirāvyadhādraktāgamō vividhāśca vēdanāḥ|
tatra stanyamadhukavipakvēna sarpiṣā pariṣēkō'pāṅgē vā dāhaḥ||12||
View original
व्यधदोषाः पुनरध ऊर्ध्वं कृष्णासन्नमपाङ्गासन्नं सिराव्यधश्च|
तत्राधोव्यधादत्यर्थशूलास्रस्रुतिरागाः शलाकायाश्चोपलेपो बहलपिच्छिलः कृष्णं वलिभिरुपचीयते नयनं स्रवति तद्वर्जयेत्|
ऊर्ध्वव्यधादतिमात्ररुक्|
तत्रात्युष्णघृतपरिषेको वातहरं च कर्म|
कृष्णासन्नव्यधान्न सुखमपनीयते पटलम्|
कृष्णे च रुजा|
दृष्टिरपि च रक्तावच्छादिता कृष्णमण्डलाभा भवति|
तत्र सर्पिस्सेकविरेकरक्तमोक्षैः सिद्धिः|
अपाङ्गासन्नव्यधाच्छोफशूलतोदभेदाः सास्राः स्रुतयः|
तत्र घृतसेकोपवासौ भ्रुवोरन्तरे च दाहः|
सिराव्यधाद्रक्तागमो विविधाश्च वेदनाः|
तत्र स्तन्यमधुकविपक्वेन सर्पिषा परिषेकोऽपाङ्गे वा दाहः||१२||
Adhikarana sirAjAle karmaviSeShaH (13) · Śloka 13
sirājālavati tu nētrē prāk sirājālamapanayēt|
tatō labdhabalaṁ snigdhaṁ ca vidhyēt||13||
View original
सिराजालवति तु नेत्रे प्राक् सिराजालमपनयेत्|
ततो लब्धबलं स्निग्धं च विध्येत्||१३||
Adhikarana SalAkABramaNadoShAH upacAraSca (14) · Śloka 14
atha śalākābhramaṇadōṣāḥ|
kṣōbhaṇamūrdhvamadhō'tyarthadr̥ṣṭighaṭṭanamatidr̥ṣṭiprēraṇañca|
śalākākṣōbhaṇāddhi spandanatōdabhēdaparimanthāḥ|
tasmin yaṣṭīmadhukapōṭṭālyā ghr̥tamr̥ditayā sēkō jalaukasaśca|
ūrdhvapraṇayanādrāgō'tivēdanā ca|
tatrōpavāsō ghr̥tasēkaśca sparśasukhaḥ|
adhōnayanācchūlaṁ raktāgamaśca|
tatra sarpirmaṇḍō'nuvāsanaṁ nāvanaṁ ca|
atītya dr̥ṣṭiṁ śalākāyāḥ prēraṇādraktasravaṇaṁ raktābharūpadarśanaṁ ca|
tatra sarpissēkōpavājalaukasaḥ||14||
View original
अथ शलाकाभ्रमणदोषाः|
क्षोभणमूर्ध्वमधोऽत्यर्थदृष्टिघट्टनमतिदृष्टिप्रेरणञ्च|
शलाकाक्षोभणाद्धि स्पन्दनतोदभेदपरिमन्थाः|
तस्मिन् यष्टीमधुकपोट्टाल्या घृतमृदितया सेको जलौकसश्च|
ऊर्ध्वप्रणयनाद्रागोऽतिवेदना च|
तत्रोपवासो घृतसेकश्च स्पर्शसुखः|
अधोनयनाच्छूलं रक्तागमश्च|
तत्र सर्पिर्मण्डोऽनुवासनं नावनं च|
अतीत्य दृष्टिं शलाकायाः प्रेरणाद्रक्तस्रवणं रक्ताभरूपदर्शनं च|
तत्र सर्पिस्सेकोपवाजलौकसः||१४||
Adhikarana li~gganASadoShAH upacAraSca (15) · Śloka 15
liṅganāśadōṣāstu sphuṭanamavagalanaṁ vistaraṇamutplavanaṁ līnatā ca|
tatra śalākayā spr̥ṣṭō liṅganāśō yaḥ sphuṭati tamēraṇḍapatrasvinnaṁ khaṇḍaśaḥ śōdhayēt|
tataḥ kr̥ṣṇāsaindhavamadhubhiravapīḍanam|
avagalati tu śalākāmapanīya stanyasēkaṁ dadyādavapīḍanaṁ ca śuṇṭhīguḍaṁ jalaukasaśca|
vistīryamāṇō sukhōṣṇāmbuplutēna vāsasā svēdō ghr̥tamaṇḍaśca pratimarśaḥ|
tadvadutplavamānē vitrāsanaṁ śītāmbhasā pratataṁ cōcchiṅkhanaṁ ca||15||
View original
लिङ्गनाशदोषास्तु स्फुटनमवगलनं विस्तरणमुत्प्लवनं लीनता च|
तत्र शलाकया स्पृष्टो लिङ्गनाशो यः स्फुटति तमेरण्डपत्रस्विन्नं खण्डशः शोधयेत्|
ततः कृष्णासैन्धवमधुभिरवपीडनम्|
अवगलति तु शलाकामपनीय स्तन्यसेकं दद्यादवपीडनं च शुण्ठीगुडं जलौकसश्च|
विस्तीर्यमाणो सुखोष्णाम्बुप्लुतेन वाससा स्वेदो घृतमण्डश्च प्रतिमर्शः|
तद्वदुत्प्लवमाने वित्रासनं शीताम्भसा प्रततं चोच्छिङ्खनं च||१५||
Adhikarana utplavanadoShe cikitsAviSeShaH (16) · Śloka 16
sthirē calē ca dōṣē patrabhaṅgasvēdaḥ|
tathā'pyanapagacchati śalākāpagamanē vā punarutplavanē snēhapānanasyādibhirupādya punarvidhyēt|
ēvamapi punarutplavanē bhruvōrantarē dāhaḥ||16||
View original
स्थिरे चले च दोषे पत्रभङ्गस्वेदः|
तथाऽप्यनपगच्छति शलाकापगमने वा पुनरुत्प्लवने स्नेहपाननस्यादिभिरुपाद्य पुनर्विध्येत्|
एवमपि पुनरुत्प्लवने भ्रुवोरन्तरे दाहः||१६||
Adhikarana lInatAdoShe cikitsAviSeShaH (17) · Śloka 17
yastvapakr̥ṣyamāṇō dr̥ṣṭimaṇḍalē līyatē tatra kṣīrēṇa nāḍīsvēdaṁ dadyāt|
śatāhvāmadhukacūrṇasaṁsr̥ṣṭaṁ ca ghr̥taṁ pratimarśa iti||17||
View original
यस्त्वपकृष्यमाणो दृष्टिमण्डले लीयते तत्र क्षीरेण नाडीस्वेदं दद्यात्|
शताह्वामधुकचूर्णसंसृष्टं च घृतं प्रतिमर्श इति||१७||
Adhikarana karmAvadhiviShaye sAmAnyaniyamAH (18) · Śloka 18
bhavati cātra vēdhyē'kṣṇi kāryē svēdādau niyamō'yaṁ vidhīyatē|
svēdadāhapratīmarśān sadyō viddhē tu sēcanam|
avapīḍaṁ tr̥tīyē'hni yuñjyāttadvajjalaukasaḥ|
saptāhāntē sirāmōkṣaṁ virēkaṁ bastikarma ca|
yantrāṇāmanurudhyēta dr̥ṣṭērāsthairyalābhataḥ|
rūpāṇi sūkṣmadīptāni sahasā nāvalōkayēt||18||
View original
भवति चात्र वेध्येऽक्ष्णि कार्ये स्वेदादौ नियमोऽयं विधीयते|
स्वेददाहप्रतीमर्शान् सद्यो विद्धे तु सेचनम्|
अवपीडं तृतीयेऽह्नि युञ्ज्यात्तद्वज्जलौकसः|
सप्ताहान्ते सिरामोक्षं विरेकं बस्तिकर्म च|
यन्त्राणामनुरुध्येत दृष्टेरास्थैर्यलाभतः|
रूपाणि सूक्ष्मदीप्तानि सहसा नावलोकयेत्||१८||
Adhikarana SalAkAdoShAH (19) · Śloka 19
kuryācchalākā sthūlāgrā viśālavraṇatāṁ tanuḥ|
paṭalōtplavanaṁ tīkṣṇākṣatamantaḥ kharā rujaḥ|
kuṇṭhā ca viṣamāśrūṇi hrasvā dīrghā ca durgrahā||19||
View original
कुर्याच्छलाका स्थूलाग्रा विशालव्रणतां तनुः|
पटलोत्प्लवनं तीक्ष्णाक्षतमन्तः खरा रुजः|
कुण्ठा च विषमाश्रूणि ह्रस्वा दीर्घा च दुर्ग्रहा||१९||
Adhikarana viddhe~akShNi a~jjanAni (20-17) · Śloka 17
āḍakīmūlamaricaharitālarasāñjanaiḥ|
viddhē'kṣṇi saguḍā varttiryōjyā divyāmbupēṣitā|
jātīśirīṣadhavamēṣaviṣāṇapuṣpa- vaiḍūryamauktikaphalaṁ payasā supiṣṭam|
ājēna tāmramamunā pratanu pradigdhaṁ saptāhataḥ punaridaṁ payasaiva piṣṭam|
piṇḍāñjanaṁ hitamanātapaśuṣkamakṣṇi viddhē prasādajananaṁ balakr̥cca dr̥ṣṭēḥ|
srōtōjavidrumaśilā'ppatiphēnatīkṣṇai- rasyaiva tulyamuditaṁ guṇakalpanābhiḥ||20||
iti vaidyapatisiṁhaguptasya sūnōrvāgbhaṭasya kr̥tāvaṣṭāṅgasaṁgrahasaṁhitāyāmuttaratantrē liṅganāśapratiṣēdhō nāma saptaḍaśō'dhyāyaḥ||17||
View original
आडकीमूलमरिचहरितालरसाञ्जनैः|
विद्धेऽक्ष्णि सगुडा वर्त्तिर्योज्या दिव्याम्बुपेषिता|
जातीशिरीषधवमेषविषाणपुष्प- वैडूर्यमौक्तिकफलं पयसा सुपिष्टम्|
आजेन ताम्रममुना प्रतनु प्रदिग्धं सप्ताहतः पुनरिदं पयसैव पिष्टम्|
पिण्डाञ्जनं हितमनातपशुष्कमक्ष्णि विद्धे प्रसादजननं बलकृच्च दृष्टेः|
स्रोतोजविद्रुमशिलाऽप्पतिफेनतीक्ष्णै- रस्यैव तुल्यमुदितं गुणकल्पनाभिः||२०||
इति वैद्यपतिसिंहगुप्तस्य सूनोर्वाग्भटस्य कृतावष्टाङ्गसंग्रहसंहितायामुत्तरतन्त्रे लिङ्गनाशप्रतिषेधो नाम सप्तडशोऽध्यायः||१७||