Adhikarana 1 (1-2) · Śloka 2
athātō vātakalākalīyamadhyāyaṁ vyākhyāsyāmaḥ||1|| iti ha smāha bhagavānātrēyaḥ||2||
View original
अथातो वातकलाकलीयमध्यायं व्याख्यास्यामः||१|| इति ह स्माह भगवानात्रेयः||२||
🔊 Audio coming soon
Adhikarana 1 (1-2) · Śloka 2
athātō vātakalākalīyamadhyāyaṁ vyākhyāsyāmaḥ||1|| iti ha smāha bhagavānātrēyaḥ||2||
अथातो वातकलाकलीयमध्यायं व्याख्यास्यामः||१|| इति ह स्माह भगवानात्रेयः||२||
🔊 Audio coming soon
Adhikarana 2 (3) · Śloka 3
vātakalākalājñānamadhikr̥tya parasparamatāni jijñāsamānāḥ samupaviśya maharṣayaḥ papracchuranyō'nyaṁ- kiṅguṇō vāyuḥ, kimasya prakōpaṇam, upaśamanāni vā'sya kāni, kathaṁ cainamasaṅghātavantamanavasthitamanāsādya prakōpaṇapraśamanāni prakōpayanti praśamayanti vā, kāni cāsya kupitākupitasya śarīrāśarīracarasya śarīrēṣu carataḥ karmāṇi bahiḥśarīrēbhyōvēti||3||
वातकलाकलाज्ञानमधिकृत्य परस्परमतानि जिज्ञासमानाः समुपविश्य महर्षयः पप्रच्छुरन्योऽन्यं- किङ्गुणो वायुः, किमस्य प्रकोपणम्, उपशमनानि वाऽस्य कानि, कथं चैनमसङ्घातवन्तमनवस्थितमनासाद्य प्रकोपणप्रशमनानि प्रकोपयन्ति प्रशमयन्ति वा, कानि चास्य कुपिताकुपितस्य शरीराशरीरचरस्य शरीरेषु चरतः कर्माणि बहिःशरीरेभ्योवेति||३||
🔊 Audio coming soon
Adhikarana 3 (4) · Śloka 4
atrōvāca kuśaḥ sāṅkr̥tyāyanaḥ- rūkṣalaghuśītadāruṇakharaviśadāḥ ṣaḍimē vātaguṇā bhavanti||4||
अत्रोवाच कुशः साङ्कृत्यायनः- रूक्षलघुशीतदारुणखरविशदाः षडिमे वातगुणा भवन्ति||४||
🔊 Audio coming soon
Adhikarana 4 (5) · Śloka 5
tacchrutvā vākyaṁ kumāraśirā bharadvāja uvāca- ēvamētadyathā bhagavānāha, ēta ēva vātaguṇā bhavanti, sa tvēvaṅguṇairēvandravyairēvamprabhāvaiśca karmabhirabhyasyamānairvāyuḥ prakōpamāpadyatē, samānaguṇābhyāsō hi dhātūnāṁ vr̥ddhikāraṇamiti||5||
तच्छ्रुत्वा वाक्यं कुमारशिरा भरद्वाज उवाच- एवमेतद्यथा भगवानाह, एत एव वातगुणा भवन्ति, स त्वेवङ्गुणैरेवन्द्रव्यैरेवम्प्रभावैश्च कर्मभिरभ्यस्यमानैर्वायुः प्रकोपमापद्यते, समानगुणाभ्यासो हि धातूनां वृद्धिकारणमिति||५||
🔊 Audio coming soon
Adhikarana 5 (6-7) · Śloka 7
tacchrutvā vākyaṁ kāṅkāyanō bāhlīkabhiṣaguvāca- ēvamētadyathā bhagavānāha, ētānyēva vātaprakōpaṇāni bhavanti; atō viparītāni vātasya praśamanāni bhavanti, prakōpaṇaviparyayō hi dhātūnāṁ praśamakāraṇamiti||6|| tacchrutvā vākyaṁ baḍiśō dhāmārgava uvāca- ēvamētadyathā bhagavānāha, ētānyēva vātaprakōpapraśamanāni bhavanti| yathā hyēnamasaṅghātamanavasthitamanāsādya prakōpaṇapraśamanāni prakōpayanti praśamayanti vā, tathā'nuvyākhyāsyāmaḥ- vātaprakōpaṇāni khalu rūkṣalaghuśītadāruṇakharaviśadaśuṣirakarāṇi śarīrāṇāṁ, tathāvidhēṣu śarīrēṣu vāyurāśrayaṁ gatvā''pyāyamānaḥ prakōpamāpadyatē; vātapraśamanāni punaḥsnigdhagurūṣṇaślakṣṇamr̥dupicchilaghanakarāṇi śarīrāṇāṁ, tathāvidhēṣu śarīrēṣu vāyurasajyamānaścaran praśāntimāpadyatē||7||
तच्छ्रुत्वा वाक्यं काङ्कायनो बाह्लीकभिषगुवाच- एवमेतद्यथा भगवानाह, एतान्येव वातप्रकोपणानि भवन्ति; अतो विपरीतानि वातस्य प्रशमनानि भवन्ति, प्रकोपणविपर्ययो हि धातूनां प्रशमकारणमिति||६|| तच्छ्रुत्वा वाक्यं बडिशो धामार्गव उवाच- एवमेतद्यथा भगवानाह, एतान्येव वातप्रकोपप्रशमनानि भवन्ति| यथा ह्येनमसङ्घातमनवस्थितमनासाद्य प्रकोपणप्रशमनानि प्रकोपयन्ति प्रशमयन्ति वा, तथाऽनुव्याख्यास्यामः- वातप्रकोपणानि खलु रूक्षलघुशीतदारुणखरविशदशुषिरकराणि शरीराणां, तथाविधेषु शरीरेषु वायुराश्रयं गत्वाऽऽप्यायमानः प्रकोपमापद्यते; वातप्रशमनानि पुनःस्निग्धगुरूष्णश्लक्ष्णमृदुपिच्छिलघनकराणि शरीराणां, तथाविधेषु शरीरेषु वायुरसज्यमानश्चरन् प्रशान्तिमापद्यते||७||
🔊 Audio coming soon
Adhikarana 6 (8) · Śloka 8
tacchrutvā baḍiśavacanamavitathamr̥ṣigaṇairanumatamuvāca vāryōvidō rājarṣiḥ- ēvamētat sarvamanapavādaṁ yathā bhagavānāha| yāni tu khalu vāyōḥ kupitākupitasya śarīrāśarīracarasya śarīrēṣu carataḥ karmāṇi bahiḥśarīrēbhyō vā bhavanti, tēṣāmavayavān pratyakṣānumānōpadēśaiḥ sādhayitvā namaskr̥tya vāyavē yathāśakti pravakṣyāmaḥ- vāyustantrayantradharaḥ, prāṇōdānasamānavyānāpānātmā, pravartakaścēṣṭānāmuccāvacānāṁ, niyantā praṇētā ca manasaḥ, sarvēndriyāṇāmudyōjakaḥ, sarvēndriyārthānāmabhivōḍhā, sarvaśarīradhātuvyūhakaraḥ, sandhānakaraḥ śarīrasya, pravartakō vācaḥ, prakr̥tiḥ sparśaśabdayōḥ, śrōtrasparśanayōrmūlaṁ, harṣōtsāhayōryōniḥ, samīraṇō'gnēḥ, dōṣasaṁśōṣaṇaḥ , kṣēptā bahirmalānāṁ, sthūlāṇusrōtasāṁ bhēttā, kartāgarbhākr̥tīnām, āyuṣō'nuvr̥ttipratyayabhūtō bhavatyakupitaḥ| kupitastu khalu śarīrē śarīraṁ nānāvidhairvikārairupatapati balavarṇasukhāyuṣāmupaghātāya , manō vyāharṣayati , sarvēndriyāṇyupahanti, vinihanti garbhān vikr̥timāpādayatyatikālaṁ vā dhārayati, bhayaśōkamōhadainyātipralāpāñjanayati, prāṇāṁścōparuṇaddhi| prakr̥tibhūtasya khalvasya lōkē carataḥ karmāṇīmāni bhavanti; tadyathā- dharaṇīdhāraṇaṁ, jvalanōjjvālanam, ādityacandranakṣatragrahagaṇānāṁ santānagatividhānaṁ, sr̥ṣṭiśca mēghānām, apāṁ visargaḥ, pravartanaṁ srōtasāṁ, puṣpaphalānāṁ cābhinirvartanam, udbhēdanaṁ caudbhidānām, r̥tūnāṁ pravibhāgaḥ, vibhāgō dhātūnāṁ, dhātumānasaṁsthānavyaktiḥ, bījābhisaṁskāraḥ, śasyābhivardhanamaviklēdōpaśōṣaṇē , avaikārikavikāraścēti| prakupitasya khalvasya lōkēṣu carataḥ karmāṇīmāni bhavanti; tadyathā- śikhariśikharāvamathanam, unmathanamanōkahānām, utpīḍanaṁ sāgarāṇām, udvartanaṁ sarasāṁ, pratisaraṇamāpagānām, ākampanaṁ ca bhūmēḥ, ādhamanamambudānāṁ , nīhāranirhrādapāṁśusikatāmatsyabhēkōragakṣārarudhirāśmāśanivisargaḥ, vyāpādanaṁ ca ṣaṇṇāmr̥tūnāṁ, śasyānāmasaṅghātaḥ, bhūtānāṁ cōpasargaḥ, bhāvānāṁ cābhāvakaraṇaṁ, caturyugāntakarāṇāṁ mēghasūryānalānilānāṁ visargaḥ; sa hi bhagavān prabhavaścāvyayaśca, bhūtānāṁ bhāvābhāvakaraḥ, sukhāsukhayōrvidhātā, mr̥tyuḥ, yamaḥ, niyantā, prajāpatiḥ, aditiḥ, viśvakarmā, viśvarūpaḥ, sarvagaḥ, sarvatantrāṇāṁ vidhātā, bhāvānāmaṇuḥ, vibhuḥ, viṣṇuḥ, krāntā lōkānāṁ, vāyurēva bhagavāniti||8||
तच्छ्रुत्वा बडिशवचनमवितथमृषिगणैरनुमतमुवाच वार्योविदो राजर्षिः- एवमेतत् सर्वमनपवादं यथा भगवानाह| यानि तु खलु वायोः कुपिताकुपितस्य शरीराशरीरचरस्य शरीरेषु चरतः कर्माणि बहिःशरीरेभ्यो वा भवन्ति, तेषामवयवान् प्रत्यक्षानुमानोपदेशैः साधयित्वा नमस्कृत्य वायवे यथाशक्ति प्रवक्ष्यामः- वायुस्तन्त्रयन्त्रधरः, प्राणोदानसमानव्यानापानात्मा, प्रवर्तकश्चेष्टानामुच्चावचानां, नियन्ता प्रणेता च मनसः, सर्वेन्द्रियाणामुद्योजकः, सर्वेन्द्रियार्थानामभिवोढा, सर्वशरीरधातुव्यूहकरः, सन्धानकरः शरीरस्य, प्रवर्तको वाचः, प्रकृतिः स्पर्शशब्दयोः, श्रोत्रस्पर्शनयोर्मूलं, हर्षोत्साहयोर्योनिः, समीरणोऽग्नेः, दोषसंशोषणः , क्षेप्ता बहिर्मलानां, स्थूलाणुस्रोतसां भेत्ता, कर्तागर्भाकृतीनाम्, आयुषोऽनुवृत्तिप्रत्ययभूतो भवत्यकुपितः| कुपितस्तु खलु शरीरे शरीरं नानाविधैर्विकारैरुपतपति बलवर्णसुखायुषामुपघाताय , मनो व्याहर्षयति , सर्वेन्द्रियाण्युपहन्ति, विनिहन्ति गर्भान् विकृतिमापादयत्यतिकालं वा धारयति, भयशोकमोहदैन्यातिप्रलापाञ्जनयति, प्राणांश्चोपरुणद्धि| प्रकृतिभूतस्य खल्वस्य लोके चरतः कर्माणीमानि भवन्ति; तद्यथा- धरणीधारणं, ज्वलनोज्ज्वालनम्, आदित्यचन्द्रनक्षत्रग्रहगणानां सन्तानगतिविधानं, सृष्टिश्च मेघानाम्, अपां विसर्गः, प्रवर्तनं स्रोतसां, पुष्पफलानां चाभिनिर्वर्तनम्, उद्भेदनं चौद्भिदानाम्, ऋतूनां प्रविभागः, विभागो धातूनां, धातुमानसंस्थानव्यक्तिः, बीजाभिसंस्कारः, शस्याभिवर्धनमविक्लेदोपशोषणे , अवैकारिकविकारश्चेति| प्रकुपितस्य खल्वस्य लोकेषु चरतः कर्माणीमानि भवन्ति; तद्यथा- शिखरिशिखरावमथनम्, उन्मथनमनोकहानाम्, उत्पीडनं सागराणाम्, उद्वर्तनं सरसां, प्रतिसरणमापगानाम्, आकम्पनं च भूमेः, आधमनमम्बुदानां , नीहारनिर्ह्रादपांशुसिकतामत्स्यभेकोरगक्षाररुधिराश्माशनिविसर्गः, व्यापादनं च षण्णामृतूनां, शस्यानामसङ्घातः, भूतानां चोपसर्गः, भावानां चाभावकरणं, चतुर्युगान्तकराणां मेघसूर्यानलानिलानां विसर्गः; स हि भगवान् प्रभवश्चाव्ययश्च, भूतानां भावाभावकरः, सुखासुखयोर्विधाता, मृत्युः, यमः, नियन्ता, प्रजापतिः, अदितिः, विश्वकर्मा, विश्वरूपः, सर्वगः, सर्वतन्त्राणां विधाता, भावानामणुः, विभुः, विष्णुः, क्रान्ता लोकानां, वायुरेव भगवानिति||८||
🔊 Audio coming soon
Adhikarana 7 (9-10) · Śloka 10
tacchrutvā vāryōvidavacō marīciruvāca- yadyapyēvamētat, kimarthasyāsya vacanē vijñānē vā sāmarthyamasti bhiṣagvidyāyāṁ; bhiṣagvidyāmadhikr̥tyēyaṁ kathā pravr̥ttēti ||9|| vāryōvida uvāca- bhiṣak pavanamatibalamatiparuṣamatiśīghrakāriṇamātyayikaṁ cēnnānuniśamyēt, sahasā prakupitamatiprayataḥ kathamagrē'bhirakṣitumabhidhāsyati prāgēvainamatyayabhayāt; vāyōryathārthā stutirapi bhavatyārōgyāya balavarṇavivr̥ddhayē varcasvitvāyōpacayāya jñānōpapattayē paramāyuḥprakarṣāya cēti||10||
तच्छ्रुत्वा वार्योविदवचो मरीचिरुवाच- यद्यप्येवमेतत्, किमर्थस्यास्य वचने विज्ञाने वा सामर्थ्यमस्ति भिषग्विद्यायां; भिषग्विद्यामधिकृत्येयं कथा प्रवृत्तेति ||९|| वार्योविद उवाच- भिषक् पवनमतिबलमतिपरुषमतिशीघ्रकारिणमात्ययिकं चेन्नानुनिशम्येत्, सहसा प्रकुपितमतिप्रयतः कथमग्रेऽभिरक्षितुमभिधास्यति प्रागेवैनमत्ययभयात्; वायोर्यथार्था स्तुतिरपि भवत्यारोग्याय बलवर्णविवृद्धये वर्चस्वित्वायोपचयाय ज्ञानोपपत्तये परमायुःप्रकर्षाय चेति||१०||
🔊 Audio coming soon
Adhikarana 8 (11) · Śloka 11
marīciruvāca- agnirēva śarīrē pittāntargataḥ kupitākupitaḥ śubhāśubhāni karōti; tadyathā- paktimapaktiṁ darśanamadarśanaṁ mātrāmātratvamūṣmaṇaḥ prakr̥tivikr̥tivarṇau śauryaṁ bhayaṁ krōdhaṁ harṣaṁ mōhaṁ prasādamityēvamādīni cāparāṇi dvandvānīti||11||
मरीचिरुवाच- अग्निरेव शरीरे पित्तान्तर्गतः कुपिताकुपितः शुभाशुभानि करोति; तद्यथा- पक्तिमपक्तिं दर्शनमदर्शनं मात्रामात्रत्वमूष्मणः प्रकृतिविकृतिवर्णौ शौर्यं भयं क्रोधं हर्षं मोहं प्रसादमित्येवमादीनि चापराणि द्वन्द्वानीति||११||
🔊 Audio coming soon
Adhikarana 9 (12) · Śloka 12
tacchrutvā marīcivacaḥ kāpya uvāca- sōma ēva śarīrē ślēṣmāntargataḥ kupitākupitaḥ śubhāśubhāni karōti; tadyathā- dārḍhyaṁ śaithilyamupacayaṁ kārśyamutsāhamālasyaṁ vr̥ṣatāṁ klībatāṁ jñānamajñānaṁ buddhiṁ mōhamēvamādīni cāparāṇi dvandvānīti||12||
तच्छ्रुत्वा मरीचिवचः काप्य उवाच- सोम एव शरीरे श्लेष्मान्तर्गतः कुपिताकुपितः शुभाशुभानि करोति; तद्यथा- दार्ढ्यं शैथिल्यमुपचयं कार्श्यमुत्साहमालस्यं वृषतां क्लीबतां ज्ञानमज्ञानं बुद्धिं मोहमेवमादीनि चापराणि द्वन्द्वानीति||१२||
🔊 Audio coming soon
Adhikarana 10 (13-15) · Śloka 15
tacchrutvā kāpyavacō bhagavān punarvasurātrēya uvāca- sarva ēva bhavantaḥ samyagāhuranyatraikāntikavacanāt; sarva ēva khalu vātapittaślēṣmāṇaḥ prakr̥tibhūtāḥ puruṣamavyāpannēndriyaṁ balavarṇasukhōpapannamāyuṣā mahatōpapādayanti samyagēvācaritā dharmārthakāmā iva niḥśrēyasēna mahatā puruṣamiha cāmuṣmiṁśca lōkē; vikr̥tāstvēnaṁ mahatā viparyayēṇōpapādayanti r̥tavastraya iva vikr̥timāpannā lōkamaśubhēnōpaghātakāla iti||13|| tadr̥ṣayaḥ sarva ēvānumēnirē vacanamātrēyasya bhagavatō'bhinananduścēti||14|| bhavati cātra- tadātrēyavacaḥ śrutvā sarva ēvānumēnirē| r̥ṣayō'bhinananduśca yathēndravacanaṁ surāḥ||15||
तच्छ्रुत्वा काप्यवचो भगवान् पुनर्वसुरात्रेय उवाच- सर्व एव भवन्तः सम्यगाहुरन्यत्रैकान्तिकवचनात्; सर्व एव खलु वातपित्तश्लेष्माणः प्रकृतिभूताः पुरुषमव्यापन्नेन्द्रियं बलवर्णसुखोपपन्नमायुषा महतोपपादयन्ति सम्यगेवाचरिता धर्मार्थकामा इव निःश्रेयसेन महता पुरुषमिह चामुष्मिंश्च लोके; विकृतास्त्वेनं महता विपर्ययेणोपपादयन्ति ऋतवस्त्रय इव विकृतिमापन्ना लोकमशुभेनोपघातकाल इति||१३|| तदृषयः सर्व एवानुमेनिरे वचनमात्रेयस्य भगवतोऽभिननन्दुश्चेति||१४|| भवति चात्र- तदात्रेयवचः श्रुत्वा सर्व एवानुमेनिरे| ऋषयोऽभिननन्दुश्च यथेन्द्रवचनं सुराः||१५||
🔊 Audio coming soon
Adhikarana 11 (16-17) · Śloka 17
tatra ślōkau- guṇāḥ ṣaḍ dvividhō hēturvividhaṁ karma yat punaḥ| vāyōścaturvidhaṁ karma pr̥thak ca kaphapittayōḥ||16|| maharṣīṇāṁ matiryā yā punarvasumatiśca yā| kalākalīyē vātasya tat sarvaṁ samprakāśitam||17||
तत्र श्लोकौ- गुणाः षड् द्विविधो हेतुर्विविधं कर्म यत् पुनः| वायोश्चतुर्विधं कर्म पृथक् च कफपित्तयोः||१६|| महर्षीणां मतिर्या या पुनर्वसुमतिश्च या| कलाकलीये वातस्य तत् सर्वं सम्प्रकाशितम्||१७||
🔊 Audio coming soon
Adhikarana puShpikA · Śloka 3
ityagnivēśakr̥tē tantrē carakapratisaṁskr̥tē ślōkasthānē vātakalākalīyō nāma dvādaśō'dhyāyaḥ samāptaḥ||12|| iti nirdēśacatuṣkaḥ||3||
इत्यग्निवेशकृते तन्त्रे चरकप्रतिसंस्कृते श्लोकस्थाने वातकलाकलीयो नाम द्वादशोऽध्यायः समाप्तः||१२|| इति निर्देशचतुष्कः||३||
🔊 Audio coming soon