Adhikarana 1 (1-3) · Śloka 3
athātaḥ śalyāpanayanīyamadhyāyaṁ vyākhyāsyāmaḥ ||1||
yathōvāca bhagavān dhanvantariḥ ||2||
śalyaṁ dvividhamavabaddhamanavabaddhaṁ ca ||3||
View original
अथातः शल्यापनयनीयमध्यायं व्याख्यास्यामः ||१||
यथोवाच भगवान् धन्वन्तरिः ||२||
शल्यं द्विविधमवबद्धमनवबद्धं च ||३||
Adhikarana 2 (4) · Śloka 4
tatra samāsēnānavabaddhaśalyōddharaṇārthaṁ pañcadaśa hētūn vakṣyāmaḥ |
tadyathā- svabhāvaḥ, pācanaṁ, bhēdanaṁ, dāraṇaṁ, pīḍanaṁ, pramārjanaṁ, nirdhmāpanaṁ, vamanaṁ, virēcanaṁ, prakṣālanaṁ, pratimarśaḥ, pravāhaṇam, ācūṣaṇam, ayaskāntō, harṣaścēti ||4||
View original
तत्र समासेनानवबद्धशल्योद्धरणार्थं पञ्चदश हेतून् वक्ष्यामः |
तद्यथा- स्वभावः, पाचनं, भेदनं, दारणं, पीडनं, प्रमार्जनं, निर्ध्मापनं, वमनं, विरेचनं, प्रक्षालनं, प्रतिमर्शः, प्रवाहणम्, आचूषणम्, अयस्कान्तो, हर्षश्चेति ||४||
Adhikarana 3 (5) · Śloka 5
tatrāśrukṣavathūdgārakāsamūtrapurīṣānilaiḥ svabhāvabalapravr̥ttairnayanādibhyaḥ patati |
māṁsāvagāḍhaṁ śalyamavidahyamānaṁ pācayitvā prakōthāttasya pūyaśōṇitavēgādgauravādvā patati |
pakvamabhidyamānaṁ bhēdayēddārayēdvā |
bhinnamanirasyamānaṁ pīḍanīyaiḥ pīḍayēt pāṇibhirvā |
aṇūnyakṣaśalyāni pariṣēcanādhmāpanairbālavastrapāṇibhiḥ pramārjayēt |
āhāraśēṣaślēṣmahīnāṇuśalyāni śvasanōtkāsanapradhamanairnirdhamēt |
annaśalyāni vamanāṅgulipratimarśaprabhr̥tibhiḥ |
virēcanaiḥ pakvāśayagatāni |
vraṇadōṣāśayagatāni prakṣālanaiḥ |
vātamūtrapurīṣagarbhasaṅgēṣu pravāhaṇamuktam |
mārutōdakasaviṣarudhiraduṣṭastanyēṣvācūṣaṇamāsyēna viṣāṇairvā |
anulōmamanavabaddhamakarṇamanalpavraṇamukhamayaskāntēna |
hr̥dyavasthitamanēkakāraṇōtpannaṁ śōkaśalyaṁ harṣēṇēti ||5||
View original
तत्राश्रुक्षवथूद्गारकासमूत्रपुरीषानिलैः स्वभावबलप्रवृत्तैर्नयनादिभ्यः पतति |
मांसावगाढं शल्यमविदह्यमानं पाचयित्वा प्रकोथात्तस्य पूयशोणितवेगाद्गौरवाद्वा पतति |
पक्वमभिद्यमानं भेदयेद्दारयेद्वा |
भिन्नमनिरस्यमानं पीडनीयैः पीडयेत् पाणिभिर्वा |
अणून्यक्षशल्यानि परिषेचनाध्मापनैर्बालवस्त्रपाणिभिः प्रमार्जयेत् |
आहारशेषश्लेष्महीनाणुशल्यानि श्वसनोत्कासनप्रधमनैर्निर्धमेत् |
अन्नशल्यानि वमनाङ्गुलिप्रतिमर्शप्रभृतिभिः |
विरेचनैः पक्वाशयगतानि |
व्रणदोषाशयगतानि प्रक्षालनैः |
वातमूत्रपुरीषगर्भसङ्गेषु प्रवाहणमुक्तम् |
मारुतोदकसविषरुधिरदुष्टस्तन्येष्वाचूषणमास्येन विषाणैर्वा |
अनुलोममनवबद्धमकर्णमनल्पव्रणमुखमयस्कान्तेन |
हृद्यवस्थितमनेककारणोत्पन्नं शोकशल्यं हर्षेणेति ||५||
Adhikarana 4 (6) · Śloka 6
sarvaśalyānāṁ tu mahatāmaṇūnāṁ vā dvāvēvāharaṇahētū bhavataḥ- pratilōmō'nulōmaśca ||6||
View original
सर्वशल्यानां तु महतामणूनां वा द्वावेवाहरणहेतू भवतः- प्रतिलोमोऽनुलोमश्च ||६||
Adhikarana 5 (7) · Śloka 7
tatra pratilōmamarvācīnamānayēt , anulōmaṁ parācīnam ||7||
View original
तत्र प्रतिलोममर्वाचीनमानयेत् , अनुलोमं पराचीनम् ||७||
Adhikarana 6 (8) · Śloka 8
uttuṇḍitaṁ chittvā nirghātayēcchēdanīyamukham ||8||
View original
उत्तुण्डितं छित्त्वा निर्घातयेच्छेदनीयमुखम् ||८||
Adhikarana 7 (9) · Śloka 9
chēdanīyamukhānyapi kukṣivakṣaḥkakṣāvaṅkṣaṇaparśukāntarapatitāni ca hastaśakyaṁ yathāmārgēṇa hastēnaivāpahartuṁ prayatēta ||9||
View original
छेदनीयमुखान्यपि कुक्षिवक्षःकक्षावङ्क्षणपर्शुकान्तरपतितानि च हस्तशक्यं यथामार्गेण हस्तेनैवापहर्तुं प्रयतेत ||९||
Adhikarana 8 (10) · Śloka 10
hastēnaivāpahartumaśakyaṁ viśasya śastrēṇa yantrēṇāpaharēt ||10||
View original
हस्तेनैवापहर्तुमशक्यं विशस्य शस्त्रेण यन्त्रेणापहरेत् ||१०||
Adhikarana 9 (11) · Śloka 11
bhavati cātra- śītalēna jalēnainaṁ mūrcchantamavasēcayēt |
saṁrakṣēdasya marmāṇi muhurāśvāsayēcca tam ||11||
View original
भवति चात्र- शीतलेन जलेनैनं मूर्च्छन्तमवसेचयेत् |
संरक्षेदस्य मर्माणि मुहुराश्वासयेच्च तम् ||११||
Adhikarana 10 (12) · Śloka 12
tataḥ śalyamuddhr̥tya nirlōhitaṁ vraṇaṁ kr̥tvā svēdārhamagnighr̥taprabhr̥tibhiḥ saṁsvēdyāvadahya pradihya sarpirmadhubhyāṁ baddhvā''cārikamupadiśēt |
(sirāsnāyuvilagnaṁ śalākādibhirvimōcyāpanayēt; śvayathugrastavāraṅgaṁ samavapīḍya śvayathuṁ; durbalavāraṅgaṁ kuśādibhirbaddhvā|) ||12||
View original
ततः शल्यमुद्धृत्य निर्लोहितं व्रणं कृत्वा स्वेदार्हमग्निघृतप्रभृतिभिः संस्वेद्यावदह्य प्रदिह्य सर्पिर्मधुभ्यां बद्ध्वाऽऽचारिकमुपदिशेत् |
(सिरास्नायुविलग्नं शलाकादिभिर्विमोच्यापनयेत्; श्वयथुग्रस्तवारङ्गं समवपीड्य श्वयथुं; दुर्बलवारङ्गं कुशादिभिर्बद्ध्वा|) ||१२||
Adhikarana 11 (13) · Śloka 13
hr̥dayamabhitō vartamānaṁ śalyaṁ śītajalādibhirudvējitasyāpaharēdyathāmārgaṁ; durupaharamanyatō'pabādhyamānaṁ pāṭayitvōddharēt ||13||
View original
हृदयमभितो वर्तमानं शल्यं शीतजलादिभिरुद्वेजितस्यापहरेद्यथामार्गं; दुरुपहरमन्यतोऽपबाध्यमानं पाटयित्वोद्धरेत् ||१३||
Adhikarana 12 (14) · Śloka 14
asthivivarapraviṣṭamasthividaṣṭaṁ vā'vagr̥hya pādābhyāṁ yantrēṇāpaharēt, aśakyamēvaṁ vā balavadbhiḥ suparigr̥hītasya yantrēṇa grāhayitvā śalyavāraṅgaṁ pravibhujya dhanurguṇairbaddhvaikataścāsya pañcāṅgyāmupasaṁyatasyāśvasyavaktrakavikē badhnīyāt, athainaṁ kaśayā tāḍayēdyathōnnāmayañ śirō vēgēna śalyamuddharati; dr̥ḍhāṁ vā vr̥kṣaśākhāmavanamya tasyāṁ pūrvavadbaddhvōddharēt ||14||
View original
अस्थिविवरप्रविष्टमस्थिविदष्टं वाऽवगृह्य पादाभ्यां यन्त्रेणापहरेत्, अशक्यमेवं वा बलवद्भिः सुपरिगृहीतस्य यन्त्रेण ग्राहयित्वा शल्यवारङ्गं प्रविभुज्य धनुर्गुणैर्बद्ध्वैकतश्चास्य पञ्चाङ्ग्यामुपसंयतस्याश्वस्यवक्त्रकविके बध्नीयात्, अथैनं कशया ताडयेद्यथोन्नामयञ् शिरो वेगेन शल्यमुद्धरति; दृढां वा वृक्षशाखामवनम्य तस्यां पूर्ववद्बद्ध्वोद्धरेत् ||१४||
Adhikarana 13 (15) · Śloka 15
adēśōttuṇḍitamaṣṭhīlāśmamudgarāṇāmanyatamasya prahārēṇa vicālya yathāmārgamēva yantrēṇa ||15||
View original
अदेशोत्तुण्डितमष्ठीलाश्ममुद्गराणामन्यतमस्य प्रहारेण विचाल्य यथामार्गमेव यन्त्रेण ||१५||
Adhikarana 14 (16) · Śloka 16
vimr̥ditakarṇāni karṇavantyanābādhakaradēśōttuṇḍitāni purastādēva ||16||
View original
विमृदितकर्णानि कर्णवन्त्यनाबाधकरदेशोत्तुण्डितानि पुरस्तादेव ||१६||
Adhikarana 15 (17) · Śloka 17
jātuṣē kaṇṭhāsaktē kaṇṭhē nāḍīṁ pravēśyāgnitaptāṁ ca śalākāṁ, tayā'vagr̥hya śītābhiradbhiḥ pariṣicya sthirībhūtaṁ śalyamuddharēt ||17||
View original
जातुषे कण्ठासक्ते कण्ठे नाडीं प्रवेश्याग्नितप्तां च शलाकां, तयाऽवगृह्य शीताभिरद्भिः परिषिच्य स्थिरीभूतं शल्यमुद्धरेत् ||१७||
Adhikarana 16 (18) · Śloka 18
ajātuṣaṁ tu jatumadhūcchiṣṭapraliptayā śalākayā pūrvakalpēnētyēkē ||18||
View original
अजातुषं तु जतुमधूच्छिष्टप्रलिप्तया शलाकया पूर्वकल्पेनेत्येके ||१८||
Adhikarana 17 (19) · Śloka 19
asthiśalyamanyadvā tiryakkaṇṭhāsaktamavēkṣya kēśōṇḍukaṁ dr̥ḍhaikadīrghasūtrabaddhaṁ dravabhaktōpahitaṁ pāyayēdākaṇṭhāt pūrṇakōṣṭhaṁ ca vāmayēt, vamataśca śalyaikadēśasaktaṁ jñātvā sūtraṁ sahasā tvākṣipēt; mr̥dunā vā dantadhāvanakūrcakēnāpaharēt praṇudēdvā'ntaḥ |
kṣatakaṇṭhāya ca madhusarpiṣī lēḍhuṁ prayacchēttriphalācūrṇaṁ vā madhuśarkarāmiśram ||19||
View original
अस्थिशल्यमन्यद्वा तिर्यक्कण्ठासक्तमवेक्ष्य केशोण्डुकं दृढैकदीर्घसूत्रबद्धं द्रवभक्तोपहितं पाययेदाकण्ठात् पूर्णकोष्ठं च वामयेत्, वमतश्च शल्यैकदेशसक्तं ज्ञात्वा सूत्रं सहसा त्वाक्षिपेत्; मृदुना वा दन्तधावनकूर्चकेनापहरेत् प्रणुदेद्वाऽन्तः |
क्षतकण्ठाय च मधुसर्पिषी लेढुं प्रयच्छेत्त्रिफलाचूर्णं वा मधुशर्करामिश्रम् ||१९||
Adhikarana 18 (20) · Śloka 20
udakapūrṇōdaramavākśirasamavapīḍayēddhunīyādvāmayēdvā bhasmarāśau vā nikhanēdāmukhāt ||20||
View original
उदकपूर्णोदरमवाक्शिरसमवपीडयेद्धुनीयाद्वामयेद्वा भस्मराशौ वा निखनेदामुखात् ||२०||
Adhikarana 19 (21) · Śloka 21
grāsaśalyē tu kaṇṭhāsaktē niḥśaṅkamanavabuddhaṁ skandhē muṣṭinā'bhihanyāt, snēhaṁ madyaṁ pānīyaṁ vā pāyayēt ||21||
View original
ग्रासशल्ये तु कण्ठासक्ते निःशङ्कमनवबुद्धं स्कन्धे मुष्टिनाऽभिहन्यात्, स्नेहं मद्यं पानीयं वा पाययेत् ||२१||
Adhikarana 20 (22) · Śloka 22
bāhurajjulatāpāśaiḥ kaṇṭhapīḍanādvāyuḥ prakupitaḥ ślēṣmāṇaṁ kōpayitvā srōtō niruṇaddhi, lālāsrāvaṁ phēnāgamanaṁ sañjñānāśaṁ cāpādayati; tamabhyajya saṁsvēdya śirōvirēcanaṁ tasmai tīkṣṇaṁ vidadhyādrasaṁ ca vātaghnaṁ dadyāditi ||22||
View original
बाहुरज्जुलतापाशैः कण्ठपीडनाद्वायुः प्रकुपितः श्लेष्माणं कोपयित्वा स्रोतो निरुणद्धि, लालास्रावं फेनागमनं सञ्ज्ञानाशं चापादयति; तमभ्यज्य संस्वेद्य शिरोविरेचनं तस्मै तीक्ष्णं विदध्याद्रसं च वातघ्नं दद्यादिति ||२२||
Adhikarana 21 (23-26) · Śloka 26
bhavanti cātra- śalyākr̥tiviśēṣāṁśca sthānānyāvēkṣya buddhimān |
tathā yantrapr̥thaktvaṁ ca samyak śalyamathāharēt ||23||
karṇavanti tu śalyāni duḥkhāhāryāṇi yāni ca |
ādadīta bhiṣak tasmāttāni yuktyā samāhitaḥ ||24||
ētairupāyaiḥ śalyaṁ tu naiva niryātyatē yadi |
matyā nipuṇayā vaidyō yantrayōgaiśca nirharēt ||25||
śōthapākau rujaścōgrāḥ kuryācchalyamanāhr̥tam |
vaikalyaṁ maraṇaṁ cāpi tasmādyatnādvinirharēt ||26||
View original
भवन्ति चात्र- शल्याकृतिविशेषांश्च स्थानान्यावेक्ष्य बुद्धिमान् |
तथा यन्त्रपृथक्त्वं च सम्यक् शल्यमथाहरेत् ||२३||
कर्णवन्ति तु शल्यानि दुःखाहार्याणि यानि च |
आददीत भिषक् तस्मात्तानि युक्त्या समाहितः ||२४||
एतैरुपायैः शल्यं तु नैव निर्यात्यते यदि |
मत्या निपुणया वैद्यो यन्त्रयोगैश्च निर्हरेत् ||२५||
शोथपाकौ रुजश्चोग्राः कुर्याच्छल्यमनाहृतम् |
वैकल्यं मरणं चापि तस्माद्यत्नाद्विनिर्हरेत् ||२६||
Adhikarana puShpikA · Śloka 27
iti suśrutasaṁhitāyāṁ sūtrasthānē śalyāpanayanīyō nāma saptaviṁśatitamō'dhyāyaḥ ||27||
View original
इति सुश्रुतसंहितायां सूत्रस्थाने शल्यापनयनीयो नाम सप्तविंशतितमोऽध्यायः ||२७||