Adhikarana 1 (1-3) · Śloka 3
athātaḥ śirōrōgapratiṣēdhaṁ vyākhyāsyāmaḥ ||1||
yathōvāca bhagavān dhanvantariḥ ||2||
vātavyādhividhiḥ kāryaḥ śirōrōgē'nilātmakē |
payōnupānaṁ sēvēta ghr̥taṁ tailamathāpi vā ||3||
View original
अथातः शिरोरोगप्रतिषेधं व्याख्यास्यामः ||१||
यथोवाच भगवान् धन्वन्तरिः ||२||
वातव्याधिविधिः कार्यः शिरोरोगेऽनिलात्मके |
पयोनुपानं सेवेत घृतं तैलमथापि वा ||३||
Adhikarana 2 (4) · Śloka 5
mudgān kulatthānmāṣāṁśca khādēcca niśi kēvalān |
kaṭūṣṇāṁśca sasarpiṣkānuṣṇaṁ cānu payaḥ pibēt ||4||
pibēdvā payasā tailaṁ tatkalkaṁ vā'pi mānavaḥ |5|
View original
मुद्गान् कुलत्थान्माषांश्च खादेच्च निशि केवलान् |
कटूष्णांश्च ससर्पिष्कानुष्णं चानु पयः पिबेत् ||४||
पिबेद्वा पयसा तैलं तत्कल्कं वाऽपि मानवः |५|
Adhikarana 3 (5-9) · Śloka 10
vātaghnasiddhaiḥ kṣīraiśca sukhōṣṇaiḥ sēkamācarēt ||5||
tatsiddhaiḥ pāyasairvā'pi sukhōṣṇairlēpayēcchiraḥ |
svinnairvā matsyapiśitaiḥ kr̥śarairvā sasaindhavaiḥ ||6||
candanōtpalakuṣṭhairvā suślakṣṇairmagadhāyutaiḥ |
snigdhasya tailaṁ nasyaṁ syāt kulīrarasasādhitam ||7||
varuṇādau gaṇē kṣuṇṇē kṣīramardhōdakaṁ pacēt |
kṣīraśēṣaṁ ca tanmathyaṁ śītaṁ sāramupāharēt ||8||
tatō madhurakaiḥ siddhaṁ nasyē tat pūjitaṁ haviḥ |
tasmin vipakvē kṣīrē tu pēyaṁ sarpiḥ saśarkaram ||9||
dhūmaṁ cāsya yathākālaṁ snaihikaṁ yōjayēdbhiṣak |10|
View original
वातघ्नसिद्धैः क्षीरैश्च सुखोष्णैः सेकमाचरेत् ||५||
तत्सिद्धैः पायसैर्वाऽपि सुखोष्णैर्लेपयेच्छिरः |
स्विन्नैर्वा मत्स्यपिशितैः कृशरैर्वा ससैन्धवैः ||६||
चन्दनोत्पलकुष्ठैर्वा सुश्लक्ष्णैर्मगधायुतैः |
स्निग्धस्य तैलं नस्यं स्यात् कुलीररससाधितम् ||७||
वरुणादौ गणे क्षुण्णे क्षीरमर्धोदकं पचेत् |
क्षीरशेषं च तन्मथ्यं शीतं सारमुपाहरेत् ||८||
ततो मधुरकैः सिद्धं नस्ये तत् पूजितं हविः |
तस्मिन् विपक्वे क्षीरे तु पेयं सर्पिः सशर्करम् ||९||
धूमं चास्य यथाकालं स्नैहिकं योजयेद्भिषक् |१०|
Adhikarana 4 (10) · Śloka 11
pānābhyañjananasyēṣu bastikarmaṇi sēcanē ||10||
vidadhyāttraivr̥taṁ dhīmān balātailamathāpi vā |11|
View original
पानाभ्यञ्जननस्येषु बस्तिकर्मणि सेचने ||१०||
विदध्यात्त्रैवृतं धीमान् बलातैलमथापि वा |११|
Adhikarana 5 (11) · Śloka 11
bhōjayēcca rasaiḥ snigdhaiḥ payōbhirvā susaṁskr̥taiḥ ||11||
View original
भोजयेच्च रसैः स्निग्धैः पयोभिर्वा सुसंस्कृतैः ||११||
Adhikarana 6 (12) · Śloka 13
pittaraktasamutthānau śirōrōgau nivārayēt |
śirōlēpaiḥ sasarpiṣkaiḥ pariṣēkaiśca śītalaiḥ ||12||
kṣīrēkṣurasadhānyāmlamastukṣaudrasitājalaiḥ |13|
View original
पित्तरक्तसमुत्थानौ शिरोरोगौ निवारयेत् |
शिरोलेपैः ससर्पिष्कैः परिषेकैश्च शीतलैः ||१२||
क्षीरेक्षुरसधान्याम्लमस्तुक्षौद्रसिताजलैः |१३|
Adhikarana 7 (13-14) · Śloka 15
nalavañjulakahlāracandanōtpalapadmakaiḥ ||13||
vaṁśaśaivalayaṣṭyāhvamustāmbhōruhasaṁyutaiḥ |
śiraḥpralēpaiḥ saghr̥tairvaisarpaiśca tathāvidhaiḥ ||14||
madhuraiśca mukhālaipairnasyakarmabhirēva ca |15|
View original
नलवञ्जुलकह्लारचन्दनोत्पलपद्मकैः ||१३||
वंशशैवलयष्ट्याह्वमुस्ताम्भोरुहसंयुतैः |
शिरःप्रलेपैः सघृतैर्वैसर्पैश्च तथाविधैः ||१४||
मधुरैश्च मुखालैपैर्नस्यकर्मभिरेव च |१५|
Adhikarana 8 (15) · Śloka 16
āsthāpanairvirēkaiśca pathyaiśca snēhabastibhiḥ ||15||
kṣīrasarpirhitaṁ nasyaṁ vasā vā jāṅgalā śubhā |16|
View original
आस्थापनैर्विरेकैश्च पथ्यैश्च स्नेहबस्तिभिः ||१५||
क्षीरसर्पिर्हितं नस्यं वसा वा जाङ्गला शुभा |१६|
Adhikarana 9 (16-17) · Śloka 17
utpalādivipakvēna kṣīrēṇāsthāpanaṁ hitam ||16||
bhōjanaṁ jāṅgalarasaiḥ sarpiṣā cānuvāsanam |
madhuraiḥ kṣīrasarpistu snēhanē ca saśarkaram ||17||
View original
उत्पलादिविपक्वेन क्षीरेणास्थापनं हितम् ||१६||
भोजनं जाङ्गलरसैः सर्पिषा चानुवासनम् |
मधुरैः क्षीरसर्पिस्तु स्नेहने च सशर्करम् ||१७||
Adhikarana 10 (18) · Śloka 18
pittaraktaghnamuddiṣṭaṁ yaccānyadapi taddhitam |18|
View original
पित्तरक्तघ्नमुद्दिष्टं यच्चान्यदपि तद्धितम् |१८|
Adhikarana 11 (18-20) · Śloka 20
kaphōtthitaṁ śirōrōgaṁ jayēt kaphanivāraṇaiḥ ||18||
śirōvirēkairvamanaistīkṣṇairgaṇḍūṣadhāraṇaiḥ |
acchaṁ ca pāyayētsarpiḥ svēdayēccāpyabhīkṣṇaśaḥ ||19||
śirō madhūkasārēṇa snigdhaṁ cāpi virēcayēt |
iṅgudasya tvacā vā'pi mēṣaśr̥ṅgasya vā bhiṣak ||20||
View original
कफोत्थितं शिरोरोगं जयेत् कफनिवारणैः ||१८||
शिरोविरेकैर्वमनैस्तीक्ष्णैर्गण्डूषधारणैः |
अच्छं च पाययेत्सर्पिः स्वेदयेच्चाप्यभीक्ष्णशः ||१९||
शिरो मधूकसारेण स्निग्धं चापि विरेचयेत् |
इङ्गुदस्य त्वचा वाऽपि मेषशृङ्गस्य वा भिषक् ||२०||
Adhikarana 12 (21-22) · Śloka 22
ābhyāmēva kr̥tāṁ vartiṁ dhūmapānē prayōjayēt |
ghrēyaṁ kaṭphalacūrṇaṁ ca kavalāśca kaphāpahāḥ ||21||
saralākuṣṭhaśārṅgēṣṭādēvakāṣṭhaiḥ sarōhiṣaiḥ |
kṣārapiṣṭaiḥ salavaṇaiḥ sukhōṣṇairlēpayēcchiraḥ ||22||
View original
आभ्यामेव कृतां वर्तिं धूमपाने प्रयोजयेत् |
घ्रेयं कट्फलचूर्णं च कवलाश्च कफापहाः ||२१||
सरलाकुष्ठशार्ङ्गेष्टादेवकाष्ठैः सरोहिषैः |
क्षारपिष्टैः सलवणैः सुखोष्णैर्लेपयेच्छिरः ||२२||
Adhikarana 13 (23) · Śloka 23
yavaṣaṣṭikayōścānnaṁ vyōṣakṣārasamāyutam |
paṭōlamudgakaulatthairmātrāvadbhōjayēdrasaiḥ ||23||
View original
यवषष्टिकयोश्चान्नं व्योषक्षारसमायुतम् |
पटोलमुद्गकौलत्थैर्मात्रावद्भोजयेद्रसैः ||२३||
Adhikarana 14 (24) · Śloka 24
śirōrōgē tridōṣōtthē tridōṣaghnō vidhirhitaḥ |24|
View original
शिरोरोगे त्रिदोषोत्थे त्रिदोषघ्नो विधिर्हितः |२४|
Adhikarana 15 (24) · Śloka 24
sarpiḥpānaṁ viśēṣēṇa purāṇaṁ vā diśanti hi ||24||
View original
सर्पिःपानं विशेषेण पुराणं वा दिशन्ति हि ||२४||
Adhikarana 16 (25) · Śloka 26
kṣayajē kṣayamāsādya kartavyō br̥ṁhaṇō vidhiḥ |
pānē nasyē ca sarpiḥ syādvātaghnamadhuraiḥ śr̥tam ||25||
kṣayakāsāpahaṁ cātra sarpiḥ pathyatamaṁ viduḥ |26|
View original
क्षयजे क्षयमासाद्य कर्तव्यो बृंहणो विधिः |
पाने नस्ये च सर्पिः स्याद्वातघ्नमधुरैः शृतम् ||२५||
क्षयकासापहं चात्र सर्पिः पथ्यतमं विदुः |२६|
Adhikarana 17 (26-27) · Śloka 27
kr̥mibhirbhakṣyamāṇasya vakṣyatē śirasaḥ kriyā ||26||
nasyē hi śōṇitaṁ dadyāttēna mūrcchanti jantavaḥ |
mattāḥ śōṇitagandhēna samāyānti yatastataḥ ||27||
View original
कृमिभिर्भक्ष्यमाणस्य वक्ष्यते शिरसः क्रिया ||२६||
नस्ये हि शोणितं दद्यात्तेन मूर्च्छन्ति जन्तवः |
मत्ताः शोणितगन्धेन समायान्ति यतस्ततः ||२७||
Adhikarana 18 (28-29) · Śloka 29
tēṣāṁ nirharaṇaṁ kāryaṁ tatō mūrdhavirēcanaiḥ |
hrasvaśigrukabījairvā kāṁsyanīlīsamāyutaiḥ ||28||
kr̥mighnairavapīḍaiśca mūtrapiṣṭairupācarēt |
pūtimatsyayutān dhūmān kr̥mighnāṁśca prayōjayēt ||29||
View original
तेषां निर्हरणं कार्यं ततो मूर्धविरेचनैः |
ह्रस्वशिग्रुकबीजैर्वा कांस्यनीलीसमायुतैः ||२८||
कृमिघ्नैरवपीडैश्च मूत्रपिष्टैरुपाचरेत् |
पूतिमत्स्ययुतान् धूमान् कृमिघ्नांश्च प्रयोजयेत् ||२९||
Adhikarana 19 (30) · Śloka 30
bhōjanāni kr̥mighnāni pānāni vividhāni ca |30|
View original
भोजनानि कृमिघ्नानि पानानि विविधानि च |३०|
Adhikarana 20 (30) · Śloka 30
sūryāvartē vidhātavyaṁ nasyakarmādibhēṣajam ||30||
View original
सूर्यावर्ते विधातव्यं नस्यकर्मादिभेषजम् ||३०||
Adhikarana 21 (31) · Śloka 31
bhōjanaṁ jāṅgalaprāyaṁ kṣīrānnavikr̥tirghr̥tam |31|
View original
भोजनं जाङ्गलप्रायं क्षीरान्नविकृतिर्घृतम् |३१|
Adhikarana 22 (31-33) · Śloka 34
tathā'rdhabhēdakē vyādhau prāptamanyacca yadbhavēt ||31||
śirīṣamūlakaphalairavapīḍō'nayōrhitaḥ |
vaṁśamūlakakarpūrairavapīḍaṁ prayōjayēt ||32||
avapīḍō hitaścātra vacāmāgadhikāyutaḥ |
madhukēnāvapīḍō vā madhunā saha saṁyutaḥ ||33||
manaḥśilāvapīḍō vā madhunā candanēna vā |34|
View original
तथाऽर्धभेदके व्याधौ प्राप्तमन्यच्च यद्भवेत् ||३१||
शिरीषमूलकफलैरवपीडोऽनयोर्हितः |
वंशमूलककर्पूरैरवपीडं प्रयोजयेत् ||३२||
अवपीडो हितश्चात्र वचामागधिकायुतः |
मधुकेनावपीडो वा मधुना सह संयुतः ||३३||
मनःशिलावपीडो वा मधुना चन्दनेन वा |३४|
Adhikarana 23 (34) · Śloka 34
tēṣāmantē hitaṁ nasyaṁ sarpirmadhurasānvitam ||34||
View original
तेषामन्ते हितं नस्यं सर्पिर्मधुरसान्वितम् ||३४||
Adhikarana 24 (35) · Śloka 36
sārivōtpalakuṣṭhāni madhukaṁ cāmlapēṣitam |
sarpistailayutō lēpō dvayōrapi sukhāvahaḥ ||35||
ēṣa ēva prayōktavyaḥ śirōrōgē kaphātmakē |36|
View original
सारिवोत्पलकुष्ठानि मधुकं चाम्लपेषितम् |
सर्पिस्तैलयुतो लेपो द्वयोरपि सुखावहः ||३५||
एष एव प्रयोक्तव्यः शिरोरोगे कफात्मके |३६|
Adhikarana 25 (36-37) · Śloka 38
anantavātē kartavyaḥ sūryāvartaharō vidhiḥ ||36||
sirāvyadhaśca kartavyō'nantavātapraśāntayē |
āhāraśca vidhātavyō vātapittavināśanaḥ ||37||
madhumastakasaṁyāvaghr̥tapūraiśca bhōjanam |38|
View original
अनन्तवाते कर्तव्यः सूर्यावर्तहरो विधिः ||३६||
सिराव्यधश्च कर्तव्योऽनन्तवातप्रशान्तये |
आहारश्च विधातव्यो वातपित्तविनाशनः ||३७||
मधुमस्तकसंयावघृतपूरैश्च भोजनम् |३८|
Adhikarana 26 (38) · Śloka 39
kṣīrasarpiḥ praśaṁsanti nasyē pānē ca śaṅkhakē ||38||
jāṅgalānāṁ rasaiḥ snigdhairāhāraścātra śasyatē |39|
View original
क्षीरसर्पिः प्रशंसन्ति नस्ये पाने च शङ्खके ||३८||
जाङ्गलानां रसैः स्निग्धैराहारश्चात्र शस्यते |३९|
Adhikarana 27 (39-40) · Śloka 40
śatāvarīṁ tilān kr̥ṣṇān madhukaṁ nīlamutpalam ||39||
dūrvāṁ punarnavāṁ caiva lēpē sādhvavacārayēt |
mahāsugandhāmathavā pālindīṁ cāmlapēṣitām ||40||
View original
शतावरीं तिलान् कृष्णान् मधुकं नीलमुत्पलम् ||३९||
दूर्वां पुनर्नवां चैव लेपे साध्ववचारयेत् |
महासुगन्धामथवा पालिन्दीं चाम्लपेषिताम् ||४०||
Adhikarana 28 (41) · Śloka 41
śītāṁścātra parīṣēkān pradēhāṁśca prayōjayēt |41|
View original
शीतांश्चात्र परीषेकान् प्रदेहांश्च प्रयोजयेत् |४१|
Adhikarana 29 (41) · Śloka 41
avapīḍaśca dēyō'tra sūryāvartanivāraṇaḥ ||41||
View original
अवपीडश्च देयोऽत्र सूर्यावर्तनिवारणः ||४१||
Adhikarana 30 (42) · Śloka 43
kr̥mikṣayakr̥tau hitvā śirōrōgēṣu buddhimān |
madhutailasamāyuktaiḥ śirāṁsyativirēcayēt ||42||
paścātsarṣapatailēna tatō nasyaṁ prayōjayēt |43|
View original
कृमिक्षयकृतौ हित्वा शिरोरोगेषु बुद्धिमान् |
मधुतैलसमायुक्तैः शिरांस्यतिविरेचयेत् ||४२||
पश्चात्सर्षपतैलेन ततो नस्यं प्रयोजयेत् |४३|
Adhikarana 31 (43) · Śloka 44
na cēcchāntiṁ vrajantyēvaṁ snigdhasvinnāṁstatō bhiṣak ||43||
paścādupācarētsamyak sirāṇāmatha mōkṣaṇaiḥ |44|
View original
न चेच्छान्तिं व्रजन्त्येवं स्निग्धस्विन्नांस्ततो भिषक् ||४३||
पश्चादुपाचरेत्सम्यक् सिराणामथ मोक्षणैः |४४|
Adhikarana 32 (44-46) · Śloka 46
ṣaṭsaptatirnētrarōgā daśāṣṭādaśa karṇajāḥ ||44||
ēkatriṁśad ghrāṇagatāḥ śirasyēkādaśaiva tu |
iti vistaratō dr̥(di)ṣṭāḥ salakṣaṇacikitsitāḥ ||45||
saṁhitāyāmabhihitāḥ saptaṣaṣṭirmukhāmayāḥ |
ētāvantō yathāsthūlamuttamāṅgagatā gadāḥ |
asmiñchāstrē nigaditāḥ saṅkhyārūpacikitsitaiḥ ||46||
View original
षट्सप्ततिर्नेत्ररोगा दशाष्टादश कर्णजाः ||४४||
एकत्रिंशद् घ्राणगताः शिरस्येकादशैव तु |
इति विस्तरतो दृ(दि)ष्टाः सलक्षणचिकित्सिताः ||४५||
संहितायामभिहिताः सप्तषष्टिर्मुखामयाः |
एतावन्तो यथास्थूलमुत्तमाङ्गगता गदाः |
अस्मिञ्छास्त्रे निगदिताः सङ्ख्यारूपचिकित्सितैः ||४६||
Adhikarana puShpikA · Śloka 26
iti suśrutasaṁhitāyāmuttaratantrāntargatē śālākyatantrē śirōrōgapratiṣēdhō nāma ṣaḍviṁśō'dhyāyaḥ ||26||
iti śrībhagavatā dhanvantariṇōpadiṣṭāyāṁ maharṣiṇā suśrutācāryēṇa viracitāyāṁ suśrutasaṁhitāyāmuttaratantrāntargataṁ śālākyatantraṁ samāptam |
View original
इति सुश्रुतसंहितायामुत्तरतन्त्रान्तर्गते शालाक्यतन्त्रे शिरोरोगप्रतिषेधो नाम षड्विंशोऽध्यायः ||२६||
इति श्रीभगवता धन्वन्तरिणोपदिष्टायां महर्षिणा सुश्रुताचार्येण विरचितायां सुश्रुतसंहितायामुत्तरतन्त्रान्तर्गतं शालाक्यतन्त्रं समाप्तम् |