Adhikarana RutucaryAdhyAyastRutIyaH (2) · Śloka 2
r̥tuviśēṣavaśāccāhāravihārasēvanapratipādanārthamr̥tucaryāyā ārambha ityāha athāta r̥tucaryādhyāyaṁ vyākhyāsyāmaḥ|
iti ha smāhurātrēyādayō maharṣayaḥ|
(gadyasūtrē|2|
View original
ऋतुविशेषवशाच्चाहारविहारसेवनप्रतिपादनार्थमृतुचर्याया आरम्भ इत्याह अथात ऋतुचर्याध्यायं व्याख्यास्यामः|
इति ह स्माहुरात्रेयादयो महर्षयः|
(गद्यसूत्रे|२|
Adhikarana ShaDRutavaH ,uttarAyaNam (1-2) · Śloka 2
atha ka r̥tavaḥ ? ityāha māsairdvisaṁkhyairmāghādyaiḥ kramāt ṣaḍr̥tavaḥ smr̥tāḥ|
śiśirō'tha vasantaśca grīṣmō varṣāśaraddhimāḥ||1||
śiśirādyāstribhistaistu vidyādayanamuttaram|
ādānaṁ ca, tadādattē nr̥ṇāṁ pratidinaṁ balam||2||
View original
अथ क ऋतवः ? इत्याह मासैर्द्विसंख्यैर्माघाद्यैः क्रमात् षडृतवः स्मृताः|
शिशिरोऽथ वसन्तश्च ग्रीष्मो वर्षाशरद्धिमाः||१||
शिशिराद्यास्त्रिभिस्तैस्तु विद्यादयनमुत्तरम्|
आदानं च, तदादत्ते नृणां प्रतिदिनं बलम्||२||
Adhikarana balAdAne yuktiH (3-4) · Śloka 4
kayā yuktyā balamādattē ? ityāha tasmin hyatyarthatīkṣṇōṣṇarūkṣā mārgasvabhāvataḥ|
ādityapavanāḥ saumyān kṣapayanti guṇān bhuvaḥ||3||
tiktaḥ kaṣāyaḥ kaṭukō balinō'tra rasāḥ kramāt|
tasmādādānamāgnēyam|4|
View original
कया युक्त्या बलमादत्ते ? इत्याह तस्मिन् ह्यत्यर्थतीक्ष्णोष्णरूक्षा मार्गस्वभावतः|
आदित्यपवनाः सौम्यान् क्षपयन्ति गुणान् भुवः||३||
तिक्तः कषायः कटुको बलिनोऽत्र रसाः क्रमात्|
तस्मादादानमाग्नेयम्|४|
Adhikarana dakShiNAyanam (4-5) · Śloka 5
|
r̥tavō dakṣiṇāyanam||4||
varṣādayō visargaśca|
|5|
View original
|
ऋतवो दक्षिणायनम्||४||
वर्षादयो विसर्गश्च|
|५|
Adhikarana balavisargai yuktiH (5-6) · Śloka 6
yadbalaṁ visr̥jatyayam|
saumyatvādatra sōmō hi balavān hīyatē raviḥ||5||
mēghavr̥ṣṭyanilaiḥ śītaiḥ śāntatāpē mahītalē|
snigdhāścēhāmlalavaṇamadhurā balinō rasāḥ||6||
View original
यद्बलं विसृजत्ययम्|
सौम्यत्वादत्र सोमो हि बलवान् हीयते रविः||५||
मेघवृष्ट्यनिलैः शीतैः शान्ततापे महीतले|
स्निग्धाश्चेहाम्ललवणमधुरा बलिनो रसाः||६||
Adhikarana shItAdau balavicAraH (7) · Śloka 7
śītē'gryaṁ vr̥ṣṭidharmē'lpaṁ balaṁ madhyaṁ tu śēṣayōḥ|
|7|
View original
शीतेऽग्र्यं वृष्टिधर्मेऽल्पं बलं मध्यं तु शेषयोः|
|७|
Adhikarana hemante~analasya prabalyam hemantacaryA svAdvamlAdisevanam (7-8) · Śloka 8
ata ēvāha śāstrakr̥t |
balinaḥ śītasaṁrōdhāddhēmantē prabalō'nalaḥ||7||
bhavatyalpēndhanō dhātūn sa pacēdvāyunēritaḥ|
atō himē'sminsēvēta svādvamlalavaṇātrasān||8||
View original
अत एवाह शास्त्रकृत् |
बलिनः शीतसंरोधाद्धेमन्ते प्रबलोऽनलः||७||
भवत्यल्पेन्धनो धातून् स पचेद्वायुनेरितः|
अतो हिमेऽस्मिन्सेवेत स्वाद्वम्ललवणात्रसान्||८||
Adhikarana bubhukShitasya prAtareva bhojanam vAtaghnatailAbhya~ggAdi (9-10) · Śloka 10
dairghyānniśānāmētarhi prātarēva bubhukṣitaḥ|
avaśyakāryaṁ sambhāvya yathōktaṁ śēēlayēdanu||9||
vātaghnatailairabhyaṅgaṁ mūrdhni tailaṁ vimardanam|
niyuddhaṁ kuśalaiḥ sārdhaṁ pādāghātaṁ ca yuktitaḥ||10||
View original
दैर्घ्यान्निशानामेतर्हि प्रातरेव बुभुक्षितः|
अवश्यकार्यं सम्भाव्य यथोक्तं शेएलयेदनु||९||
वातघ्नतैलैरभ्यङ्गं मूर्ध्नि तैलं विमर्दनम्|
नियुद्धं कुशलैः सार्धं पादाघातं च युक्तितः||१०||
Adhikarana snAnAdi, mAMsAdisevanam (11-14) · Śloka 14
kaṣāyāpahr̥tasnēhastataḥ snātō yathāvidhi|
kuṅkumēna sadarpēṇa pradigdhō'gurudhūpitaḥ||11||
rasān snigdhān palaṁ pr̥ṣṭaṁ gauḍamacchasurāṁ surām|
gōdhūmapiṣṭamāṣēkṣukṣīrōtthavikr̥tīḥ śubhāḥ||12||
navamannaṁ vasāṁ tailaṁ, śaucakāryē sukhōdakam|
prāvārājinakauśēyapravēṇīkaucavāstr̥tam||13||
uṣṇasvabhāvairlaghubhiḥ prāvr̥taḥ śayanaṁ bhajēt|
yuktyā'rkakiraṇān svēdaṁ pādatrāṇaṁ ca sarvadā||14||
View original
कषायापहृतस्नेहस्ततः स्नातो यथाविधि|
कुङ्कुमेन सदर्पेण प्रदिग्धोऽगुरुधूपितः||११||
रसान् स्निग्धान् पलं पृष्टं गौडमच्छसुरां सुराम्|
गोधूमपिष्टमाषेक्षुक्षीरोत्थविकृतीः शुभाः||१२||
नवमन्नं वसां तैलं, शौचकार्ये सुखोदकम्|
प्रावाराजिनकौशेयप्रवेणीकौचवास्तृतम्||१३||
उष्णस्वभावैर्लघुभिः प्रावृतः शयनं भजेत्|
युक्त्याऽर्ककिरणान् स्वेदं पादत्राणं च सर्वदा||१४||
Adhikarana vilAsinInAM shItaharatvam (15) · Śloka 15
pīvarōrustanaśrōṇyaḥ samadāḥ pramadāḥ priyāḥ|
haranti śītamuṣṇāṅgyō dhūpakuṅkumayauvanaiḥ||15||
View original
पीवरोरुस्तनश्रोण्यः समदाः प्रमदाः प्रियाः|
हरन्ति शीतमुष्णाङ्ग्यो धूपकुङ्कुमयौवनैः||१५||
Adhikarana nivAtoShNagRuhasevanam (16) · Śloka 16
aṅgāratāpasantaptagarbhabhūvēśmacāriṇaḥ|
śītapāruṣyajanitō na dōṣō jātu jāyatē||16||
View original
अङ्गारतापसन्तप्तगर्भभूवेश्मचारिणः|
शीतपारुष्यजनितो न दोषो जातु जायते||१६||
Adhikarana shishiracaryA shishire~api pUvoktavidhiH (17) · Śloka 17
ayamēva vidhiḥ kāryaḥ śiśirē'pi viśēṣataḥ|
tadā hi śēētamadhikaṁ raukṣyaṁ cādānakālajam||17||
View original
अयमेव विधिः कार्यः शिशिरेऽपि विशेषतः|
तदा हि शेएतमधिकं रौक्ष्यं चादानकालजम्||१७||
Adhikarana vasantacaryA shleShmajayaprakArAdi shuNThIkvathitajalapAnAdi (18-23) · Śloka 23
samprati vasantacaryāṁ vivakṣuridamāha kaphaścitō hi śiśirē vasantē'rkāṁśutāpitaḥ|
hatvā'gniṁ kurutē rōgānatastaṁ tvarayā jayēt||18||
tīkṣṇairvamananasyādyairlaghurūkṣaiśca bhōjanaiḥ|
vyāyāmōdvartanāghātairjitvā ślēṣmāṇamulbaṇam||19||
snātō'nuliptaḥ karpūracandanāgurukuṅkumaiḥ|
purāṇayavagōdhūmakṣaudrajāṅgalaśūlyabhuk||20||
sahakārarasōnmiśrānāsvādya priyayā'rpitān|
priyāsyasaṅgasurabhīn priyānētrōtpalāṅkitān||21||
saumanasyakr̥tō hr̥dyānvayasyaiḥ sahitaḥ pibēt|
nirgadānāsavāriṣṭasīdhumārdvīkamādhavān||22||
śr̥ṅgabērāmbu sārāmbu madhvambu jaladāmbu ca|
|23|
View original
सम्प्रति वसन्तचर्यां विवक्षुरिदमाह कफश्चितो हि शिशिरे वसन्तेऽर्कांशुतापितः|
हत्वाऽग्निं कुरुते रोगानतस्तं त्वरया जयेत्||१८||
तीक्ष्णैर्वमननस्याद्यैर्लघुरूक्षैश्च भोजनैः|
व्यायामोद्वर्तनाघातैर्जित्वा श्लेष्माणमुल्बणम्||१९||
स्नातोऽनुलिप्तः कर्पूरचन्दनागुरुकुङ्कुमैः|
पुराणयवगोधूमक्षौद्रजाङ्गलशूल्यभुक्||२०||
सहकाररसोन्मिश्रानास्वाद्य प्रिययाऽर्पितान्|
प्रियास्यसङ्गसुरभीन् प्रियानेत्रोत्पलाङ्कितान्||२१||
सौमनस्यकृतो हृद्यान्वयस्यैः सहितः पिबेत्|
निर्गदानासवारिष्टसीधुमार्द्वीकमाधवान्||२२||
शृङ्गबेराम्बु साराम्बु मध्वम्बु जलदाम्बु च|
|२३|
Adhikarana madhyAhne udyAnasevanam (23-25) · Śloka 25
|
dakṣiṇānilaśītēṣu paritō jalavāhiṣu||23||
adr̥ṣṭanaṣṭasūryēṣu maṇikuṭṭimakāntiṣu|
parapuṣṭavighuṣṭēṣu kāmakarmāntabhūmiṣu||24||
vicitrapuṣpavr̥kṣēṣu kānanēṣu sugandhiṣu|
gōṣṭhīkathābhiścitrābhirmadhyāhnaṁ gamayētsukhī||25||
View original
|
दक्षिणानिलशीतेषु परितो जलवाहिषु||२३||
अदृष्टनष्टसूर्येषु मणिकुट्टिमकान्तिषु|
परपुष्टविघुष्टेषु कामकर्मान्तभूमिषु||२४||
विचित्रपुष्पवृक्षेषु काननेषु सुगन्धिषु|
गोष्ठीकथाभिश्चित्राभिर्मध्याह्नं गमयेत्सुखी||२५||
Adhikarana gurushItAdityAgaH (26) · Śloka 26
guruśītadivāsvapnasnigdhāmlamadhurāṁstyajēt|
|26|
View original
गुरुशीतदिवास्वप्नस्निग्धाम्लमधुरांस्त्यजेत्|
|२६|
Adhikarana grIShmacaryA paTvAdityAgaH (26-27) · Śloka 27
adhunā grīṣmacaryāmupadidikṣurāha |
tīkṣṇāṁśuratitīkṣṇāṁśurgrīṣmē saṁkṣipatīva yat||26||
pratyahaṁ kṣīyatē ślēṣmā tēna vāyuśca vardhatē|
atō'sminpaṭukaṭvamlavyāyāmārkakarāṁstyajēt||27||
View original
अधुना ग्रीष्मचर्यामुपदिदिक्षुराह |
तीक्ष्णांशुरतितीक्ष्णांशुर्ग्रीष्मे संक्षिपतीव यत्||२६||
प्रत्यहं क्षीयते श्लेष्मा तेन वायुश्च वर्धते|
अतोऽस्मिन्पटुकट्वम्लव्यायामार्ककरांस्त्यजेत्||२७||
Adhikarana madhurAnnAdisevanam (28) · Śloka 28
kimatra sēvyam ? ityāha bhajēnmadhuramēvānnaṁ laghu snigdhaṁ himaṁ dravam|
|28|
View original
किमत्र सेव्यम् ? इत्याह भजेन्मधुरमेवान्नं लघु स्निग्धं हिमं द्रवम्|
|२८|
Adhikarana saktusharkarAdilehaH (28) · Śloka 28
sāmānyēna bhōjanamuktvā viśēṣēṇāha |
suśītatōyasiktāṅgō lihyātsaktūn saśarkarān||28||
View original
सामान्येन भोजनमुक्त्वा विशेषेणाह |
सुशीततोयसिक्ताङ्गो लिह्यात्सक्तून् सशर्करान्||२८||
Adhikarana madyapAnaniShedhaH (29) · Śloka 29
madyaṁ na pēyaṁ, pēyaṁ vā svalpaṁ, subahuvāri vā|
|29|
View original
मद्यं न पेयं, पेयं वा स्वल्पं, सुबहुवारि वा|
|२९|
Adhikarana uktavidhyatikrame doShaH (29) · Śloka 29
uktavidhyatikramē dōṣamāha |
anyathāśōṣaśaithilyadāhamōhān karōti tat||29||
View original
उक्तविध्यतिक्रमे दोषमाह |
अन्यथाशोषशैथिल्यदाहमोहान् करोति तत्||२९||
Adhikarana mAMsaiH saha shuklashAliBakShaNam (30) · Śloka 30
kundēndudhavalaṁ śālimaśnīyājjāṅgalaiḥ palaiḥ|
|30|
View original
कुन्देन्दुधवलं शालिमश्नीयाज्जाङ्गलैः पलैः|
|३०|
Adhikarana nAtighanarasAdeH pAnam, surabhIkRutajalapAnam (30-32) · Śloka 32
|
pibēdrasaṁ nātighanaṁ rasālāṁ rāgakhāṇḍavau||30||
pānakaṁ pañcasāraṁ vā navamr̥dbhājanē sthitam|
mōcacōcadalairyuktaṁ sāmlaṁ mr̥nmayaśuktibhiḥ||31||
pāṭalāvāsitaṁ cāmbhaḥ sakarpūraṁ suśītalam|32|
View original
|
पिबेद्रसं नातिघनं रसालां रागखाण्डवौ||३०||
पानकं पञ्चसारं वा नवमृद्भाजने स्थितम्|
मोचचोचदलैर्युक्तं साम्लं मृन्मयशुक्तिभिः||३१||
पाटलावासितं चाम्भः सकर्पूरं सुशीतलम्|३२|
Adhikarana rAtrau mAhiShakShIrapAnam (32-33) · Śloka 33
|
śaśāṅkakiraṇān bhakṣyān rajanyāṁ bhakṣayan pibēt||32||
sasitaṁ māhiṣaṁ kṣīraṁ candranakṣatraśītalam|
|33|
View original
|
शशाङ्ककिरणान् भक्ष्यान् रजन्यां भक्षयन् पिबेत्||३२||
ससितं माहिषं क्षीरं चन्द्रनक्षत्रशीतलम्|
|३३|
Adhikarana svApaprakAraH (33-34) · Śloka 34
|
abhraṅkaṣamahāśālatālaruddhōṣṇaraśmiṣu||33||
vanēṣu mādhavīśliṣṭadrākṣāstabakaśāliṣu|
|34|
View original
|
अभ्रङ्कषमहाशालतालरुद्धोष्णरश्मिषु||३३||
वनेषु माधवीश्लिष्टद्राक्षास्तबकशालिषु|
|३४|
Adhikarana veNvAdinirmitagRuhe svApaH (34-35) · Śloka 35
kasmin svapyāt ? ityāha |
sugandhihimapānīyasicyamānapaṭālikē||34||
kāyamānē citē cūtapravālaphalalumbibhiḥ|
|35|
View original
कस्मिन् स्वप्यात् ? इत्याह |
सुगन्धिहिमपानीयसिच्यमानपटालिके||३४||
कायमाने चिते चूतप्रवालफललुम्बिभिः|
|३५|
Adhikarana shayanIyaprakAraH (35-37) · Śloka 37
īdr̥śē kāyamānē sthitō yādr̥śē śayanē śayīta tannirūpayannāha |
kadalīdalakahlāramr̥ṇālakamalōtpalaiḥ||35||
kōmalaiḥ kalpitē talpē hasatkusumapallavē|
madhyaṁdinē'rkatāpārtaḥ svapyāddhārāgr̥hē'thavā||36||
pustastrīstanahastāsyapravr̥ttōśīravāriṇi|
|37|
View original
ईदृशे कायमाने स्थितो यादृशे शयने शयीत तन्निरूपयन्नाह |
कदलीदलकह्लारमृणालकमलोत्पलैः||३५||
कोमलैः कल्पिते तल्पे हसत्कुसुमपल्लवे|
मध्यंदिनेऽर्कतापार्तः स्वप्याद्धारागृहेऽथवा||३६||
पुस्तस्त्रीस्तनहस्तास्यप्रवृत्तोशीरवारिणि|
|३७|
Adhikarana nishAsu saudhapRuShThe sthitiH (37-38) · Śloka 38
|
niśākarakarākīrṇē saudhapr̥ṣṭhē niśāsu ca||37||
āsanā|
|38|
View original
|
निशाकरकराकीर्णे सौधपृष्ठे निशासु च||३७||
आसना|
|३८|
Adhikarana tAlavRuntasevanaprakAraH (38-41) · Śloka 41
svasthacittasya candanārdrasya mālinaḥ|
nivr̥ttakāmatantrasya susūkṣmatanuvāsasaḥ||38||
jalārdrāstālavr̥ntāni vistr̥tāḥ padminīpuṭāḥ|
utkṣēpāśca mr̥dūtkṣēpā jalavarṣihimānilāḥ||39||
karpūramallikāmālā hārāḥ saharicandanāḥ|
manōharakalālāpāḥ śiśavaḥ sārikāḥ śukāḥ||40||
mr̥ṇālavalayāḥ kāntāḥ prōtphullakamalōjjvalāḥ|
jaṅgamā iva padminyō haranti dayitāḥ klamam||41||
View original
स्वस्थचित्तस्य चन्दनार्द्रस्य मालिनः|
निवृत्तकामतन्त्रस्य सुसूक्ष्मतनुवाससः||३८||
जलार्द्रास्तालवृन्तानि विस्तृताः पद्मिनीपुटाः|
उत्क्षेपाश्च मृदूत्क्षेपा जलवर्षिहिमानिलाः||३९||
कर्पूरमल्लिकामाला हाराः सहरिचन्दनाः|
मनोहरकलालापाः शिशवः सारिकाः शुकाः||४०||
मृणालवलयाः कान्ताः प्रोत्फुल्लकमलोज्ज्वलाः|
जङ्गमा इव पद्मिन्यो हरन्ति दयिताः क्लमम्||४१||
Adhikarana varShAcaryA,varShAsu doShaNAM duShTatvam anyonyadUShiShu vAtAdiShu sAdhAraNanasevanam (42-44) · Śloka 44
idānīṁ varṣācaryāṁ nirdidikṣuridamāha ādānaglānavapuṣāmagniḥ sannō'pi sīdati|
varṣāsu dōṣairduṣyanti tē'mbulambāmbudē'mbarē||42||
satuṣārēṇa marutā sahasā śītalēna ca|
bhūbāṣpēṇāmlapākēna malinēna ca vāriṇā||43||
vahninaiva ca mandēna, tēṣvityanyōnyadūṣiṣu|
bhajētsādhāraṇaṁ sarvamūṣmaṇastējanaṁ ca yat||44||
View original
इदानीं वर्षाचर्यां निर्दिदिक्षुरिदमाह आदानग्लानवपुषामग्निः सन्नोऽपि सीदति|
वर्षासु दोषैर्दुष्यन्ति तेऽम्बुलम्बाम्बुदेऽम्बरे||४२||
सतुषारेण मरुता सहसा शीतलेन च|
भूबाष्पेणाम्लपाकेन मलिनेन च वारिणा||४३||
वह्निनैव च मन्देन, तेष्वित्यन्योन्यदूषिषु|
भजेत्साधारणं सर्वमूष्मणस्तेजनं च यत्||४४||
Adhikarana sAdhAraNamAsthApanAdi,varShAvisheSheBojanavisheShaH (45-47) · Śloka 47
kiṁ tatsādhāraṇamiti? tadudāharaṇārthamāha āsthāpanaṁ śuddhatanurjīrṇaṁ dhānyaṁ rasān kr̥tān|
jāṅgalaṁ piśitaṁ yūṣān madhvariṣṭaṁ cirantanam||45||
mastu sauvarcalāḍhyaṁ vā pañcakōlāvacūrṇitam|
divyaṁ kaupaṁ śr̥taṁ cāmbhō bhōjanaṁ tvatidurdinē||46||
vyaktāmlalavaṇasnēhaṁ saṁśuṣkaṁ kṣaudravallaghu|
|47|
View original
किं तत्साधारणमिति? तदुदाहरणार्थमाह आस्थापनं शुद्धतनुर्जीर्णं धान्यं रसान् कृतान्|
जाङ्गलं पिशितं यूषान् मध्वरिष्टं चिरन्तनम्||४५||
मस्तु सौवर्चलाढ्यं वा पञ्चकोलावचूर्णितम्|
दिव्यं कौपं शृतं चाम्भो भोजनं त्वतिदुर्दिने||४६||
व्यक्ताम्ललवणस्नेहं संशुष्कं क्षौद्रवल्लघु|
|४७|
Adhikarana puruShavartanaprakAraH (47-48) · Śloka 48
athā'tra kālē yādr̥śaḥ puruṣaḥ syāttaṁ darśayati |
apādacārī surabhiḥ satataṁ dhūpitāmbaraḥ||47||
harmyapr̥ṣṭhē vasēdbāṣpaśītaśīkaravarjitē|
|48|
View original
अथाऽत्र काले यादृशः पुरुषः स्यात्तं दर्शयति |
अपादचारी सुरभिः सततं धूपिताम्बरः||४७||
हर्म्यपृष्ठे वसेद्बाष्पशीतशीकरवर्जिते|
|४८|
Adhikarana nadIjalAdipa~jcatyAgaH (48) · Śloka 48
|
nadījalōdamanthāhaḥsvapnāyāsātapāṁstyajēt||48||
View original
|
नदीजलोदमन्थाहःस्वप्नायासातपांस्त्यजेत्||४८||
Adhikarana sharaccaryA (49-50) · Śloka 50
varṣāśītōcitāṅgānāṁ sahasaivārkaraśmibhiḥ|
taptānāṁ sañcitaṁ vr̥ṣṭau pittaṁ śaradi kupyati||49||
tajjayāya ghr̥taṁ tiktaṁ virēkō raktamōkṣaṇam|
|50|
View original
वर्षाशीतोचिताङ्गानां सहसैवार्करश्मिभिः|
तप्तानां सञ्चितं वृष्टौ पित्तं शरदि कुप्यति||४९||
तज्जयाय घृतं तिक्तं विरेको रक्तमोक्षणम्|
|५०|
Adhikarana kShudhitasya tiktAdiguNayutaBojanAdi (50-51) · Śloka 51
|
tiktaṁ svādu kaṣāyaṁ ca kṣudhitō'nnaṁ bhajēllaghu||50||
śālimudgasitādhātrīpaṭōlamadhujāṅgalam|
|51|
View original
|
तिक्तं स्वादु कषायं च क्षुधितोऽन्नं भजेल्लघु||५०||
शालिमुद्गसिताधात्रीपटोलमधुजाङ्गलम्|
|५१|
Adhikarana haMsodakam (51-53) · Śloka 53
|
taptaṁ taptāṁśukiraṇaiḥ śītaṁ śītāṁśuraśmibhiḥ||51||
samantādapyahōrātramagastyōdayanirviṣam|
śuci haṁsōdakaṁ nāma nirmalaṁ malajijjalam||52||
nābhiṣyanti na vā rūkṣaṁ pānādiṣvamr̥tōpamam|
|53|
View original
|
तप्तं तप्तांशुकिरणैः शीतं शीतांशुरश्मिभिः||५१||
समन्तादप्यहोरात्रमगस्त्योदयनिर्विषम्|
शुचि हंसोदकं नाम निर्मलं मलजिज्जलम्||५२||
नाभिष्यन्ति न वा रूक्षं पानादिष्वमृतोपमम्|
|५३|
Adhikarana pradoShe kaumudIBajanam (53-54) · Śloka 54
|
candanōśīrakarpūramuktāsragvasanōjjvalaḥ||53||
saudhēṣu saudhadhavalāṁ candikāṁ rajanīmukhē|
|54|
View original
|
चन्दनोशीरकर्पूरमुक्तास्रग्वसनोज्ज्वलः||५३||
सौधेषु सौधधवलां चन्दिकां रजनीमुखे|
|५४|
Adhikarana tuShArAdidashaparityAgaH (54-55) · Śloka 55
|
tuṣārakṣārasauhityadadhitailavasātapān||54||
tīkṣṇamadyadivāsvapnapurōvātān parityajēt|
||55||
View original
|
तुषारक्षारसौहित्यदधितैलवसातपान्||५४||
तीक्ष्णमद्यदिवास्वप्नपुरोवातान् परित्यजेत्|
||५५||
Adhikarana samAsena RUtucaryA RutuvisheShe~annapAnAdi (56-57) · Śloka 57
vyāsēna r̥tucaryāmuktvā samāsēnāha- |
śītē varṣāsu cādyāṁstrīn vasantē'ntyān rasānbhajēt svāduṁ nidāghē, śaradi svādutiktakaṣāyakān|
śaradvasantayō rūkṣaṁ śītaṁ gharmaghanāntayōḥ||56||
annapānaṁ samāsēna viparītamatō'nyadā|
|57|
View original
व्यासेन ऋतुचर्यामुक्त्वा समासेनाह- |
शीते वर्षासु चाद्यांस्त्रीन् वसन्तेऽन्त्यान् रसान्भजेत् स्वादुं निदाघे, शरदि स्वादुतिक्तकषायकान्|
शरद्वसन्तयो रूक्षं शीतं घर्मघनान्तयोः||५६||
अन्नपानं समासेन विपरीतमतोऽन्यदा|
|५७|
Adhikarana upadiShTAhArasyApavAdaH (57) · Śloka 57
samprati sēvyatvēnōpadiṣṭasyāhārasyāpavādamāha |
nityaṁ sarvarasābhyāsaḥ svasvādhikyamr̥tāvr̥tau||57||
View original
सम्प्रति सेव्यत्वेनोपदिष्टस्याहारस्यापवादमाह |
नित्यं सर्वरसाभ्यासः स्वस्वाधिक्यमृतावृतौ||५७||
Adhikarana RutusandhiH Rutusandhau sevanIyaprakAraH sahasA tyAgashIlanAdrogAH (3) · Śloka 3
kimanyasminnr̥tau prāptē, pūrvartucaryā sahasaiva tyājyā'nyā ca sēvyā ? nētyāha r̥tvōrantyādisaptāhāvr̥tusandhiriti smr̥taḥ|
tatra pūrvō vidhistyājyaḥ sēvanīyō'paraḥ kramāt||58||
asātmyajā hi rōgāḥ syuḥ sahasā tyāgaśīlanāt|
58 1/2|
iti śrīvaidyapatisiṁhaguptasūnuśrīmadvāgbhaṭaviracitāyāmaṣṭāṅgahr̥dayasaṁhitāyāṁ sūtrasthānē r̥tucaryā nāma tr̥tīyō'dhyāyaḥ||3||
View original
किमन्यस्मिन्नृतौ प्राप्ते, पूर्वर्तुचर्या सहसैव त्याज्याऽन्या च सेव्या ? नेत्याह ऋत्वोरन्त्यादिसप्ताहावृतुसन्धिरिति स्मृतः|
तत्र पूर्वो विधिस्त्याज्यः सेवनीयोऽपरः क्रमात्||५८||
असात्म्यजा हि रोगाः स्युः सहसा त्यागशीलनात्|
५८ १/२|
इति श्रीवैद्यपतिसिंहगुप्तसूनुश्रीमद्वाग्भटविरचितायामष्टाङ्गहृदयसंहितायां सूत्रस्थाने ऋतुचर्या नाम तृतीयोऽध्यायः||३||