Adhikarana atha BeShajakalpo nAmA~aShTamo~adhyAyaH adhyAyapratij~jA (1) · Śloka 1
athātō bhēṣajakalpaṁ vyākhyāsyāmaḥ|
iti ha smāhurā''trēyādayō maharṣayaḥ||1||
View original
अथातो भेषजकल्पं व्याख्यास्यामः|
इति ह स्माहुराऽऽत्रेयादयो महर्षयः||१||
Adhikarana sAmAnyato BUmiparIkShA (2) · Śloka 2
jāṅgalē sādhāraṇē vā dēśē yathākālaṁ śiśirātapapavana- salilasēvitē samē śucau pradakṣiṇōdakē śmaśānacaitya- dēvayajanā''gārasabhāśvabhrā''rāmavalmīkōṣaravirahitē kuśarōhiṣāstīrṇē snigdhakr̥ṣṇasuvarṇamadhurasurabhimr̥ttikē- mr̥dāvaphālakr̥ṣṭē'nupahatē'nyairbalavattarairdrumairbhēṣajāni praśa- syanta iti sāmānyatō bhūmiparīkṣā||2||
View original
जाङ्गले साधारणे वा देशे यथाकालं शिशिरातपपवन- सलिलसेविते समे शुचौ प्रदक्षिणोदके श्मशानचैत्य- देवयजनाऽऽगारसभाश्वभ्राऽऽरामवल्मीकोषरविरहिते कुशरोहिषास्तीर्णे स्निग्धकृष्णसुवर्णमधुरसुरभिमृत्तिके- मृदावफालकृष्टेऽनुपहतेऽन्यैर्बलवत्तरैर्द्रुमैर्भेषजानि प्रश- स्यन्त इति सामान्यतो भूमिपरीक्षा||२||
Adhikarana visheSheNa BUmiparIkShA (3) · Śloka 3
viśēṣatastvaśmavatī sthirō gurvī śyāmā kr̥ṣṇā sthūla- tr̥ṇavr̥kṣasasyaprāyā svaguṇabhūyiṣṭhā|
snigdhāśītalā''- sannōdakā snigdhatr̥ṇasasyakōmalavr̥kṣaprāyā śuklā cā- mbuguṇabhūyiṣṭhā|
nānāvarṇalaghvalpapuṣpavatī praviralā pāṇḍu- vr̥kṣaprarōhāgniguṇabhūyiṣṭhā|
rūkṣā rāsabhabhasmavarṇā rūkṣa- tanukōṭaravr̥kṣaprāyā'lparasaprarōhā'nilaguṇabhūyiṣṭhā|
mr̥dvī- samā śvabhravatyavyaktarasajalā mahāparvatavr̥kṣā śyāmā cā- kāśaguṇabhūyiṣṭhā|
tatrā'mbupr̥thivīguṇabhūyiṣṭhāsu bhūmiṣu jātāni virēcanāni br̥ṁhaṇāni ca śasyantē|
analā'- nilā''kāśaguṇabhūyiṣṭhāsu vamanāni|
sarvaguṇayuktā- sūbhayatōbhāgāni|
ākāśaguṇabhūyiṣṭhāsu śamanāni|
ēvaṁ balavattamāni bhavanti||3||
View original
विशेषतस्त्वश्मवती स्थिरो गुर्वी श्यामा कृष्णा स्थूल- तृणवृक्षसस्यप्राया स्वगुणभूयिष्ठा|
स्निग्धाशीतलाऽऽ- सन्नोदका स्निग्धतृणसस्यकोमलवृक्षप्राया शुक्ला चा- म्बुगुणभूयिष्ठा|
नानावर्णलघ्वल्पपुष्पवती प्रविरला पाण्डु- वृक्षप्ररोहाग्निगुणभूयिष्ठा|
रूक्षा रासभभस्मवर्णा रूक्ष- तनुकोटरवृक्षप्रायाऽल्परसप्ररोहाऽनिलगुणभूयिष्ठा|
मृद्वी- समा श्वभ्रवत्यव्यक्तरसजला महापर्वतवृक्षा श्यामा चा- काशगुणभूयिष्ठा|
तत्राऽम्बुपृथिवीगुणभूयिष्ठासु भूमिषु जातानि विरेचनानि बृंहणानि च शस्यन्ते|
अनलाऽ- निलाऽऽकाशगुणभूयिष्ठासु वमनानि|
सर्वगुणयुक्ता- सूभयतोभागानि|
आकाशगुणभूयिष्ठासु शमनानि|
एवं बलवत्तमानि भवन्ति||३||
Adhikarana RutvanusAraM bheShajasvarUpam (4) · Śloka 4
tatra yāni kālajānyupagatasampūrṇapramāṇarasavīryagandha- nikālātapāgnisalilapavanaśastrajantubhiranupahatagandhava- rṇarasasparśaprabhāvānyavagāḍhamūlānyudīcyāṁ diśi sthitāni|
tēṣāṁ śākhāpalāśamaciraprarūḍhaṁ varṣāvasantayōrgrahyam|
grīṣmē mūlāni śiśirē vā śīrṇaprarūḍhaparṇānām|
śaradi tvakka- ndakṣīrāṇi|
hēmantē sārāṇi|
yathartu puṣpaphalam|
anyē punarāhuḥ saumyānyauṣadhāni saumyēṣvr̥tuṣvāgnēyānya- gnēyēṣu|
ēvamavyāpannānyāpūrṇatararasavīryāṇi ca bhavanti||4||
View original
तत्र यानि कालजान्युपगतसम्पूर्णप्रमाणरसवीर्यगन्ध- निकालातपाग्निसलिलपवनशस्त्रजन्तुभिरनुपहतगन्धव- र्णरसस्पर्शप्रभावान्यवगाढमूलान्युदीच्यां दिशि स्थितानि|
तेषां शाखापलाशमचिरप्ररूढं वर्षावसन्तयोर्ग्रह्यम्|
ग्रीष्मे मूलानि शिशिरे वा शीर्णप्ररूढपर्णानाम्|
शरदि त्वक्क- न्दक्षीराणि|
हेमन्ते साराणि|
यथर्तु पुष्पफलम्|
अन्ये पुनराहुः सौम्यान्यौषधानि सौम्येष्वृतुष्वाग्नेयान्य- ग्नेयेषु|
एवमव्यापन्नान्यापूर्णतररसवीर्याणि च भवन्ति||४||
Adhikarana BeShajagrahaNavidhiH (5) · Śloka 5
atha maṅgalācāraḥ kalyāṇavr̥ttaḥ śuciḥ śuklavāsāḥ sampūjya ca dēvatāmaśvinau gōbrāhmaṇāṁśca kr̥tōpavāsaḥ prāṅmukha udaṅmukhō vā gr̥hṇīyāt|
gr̥hītvā cā'nurūpa- guṇavadbhājanasaṁsthānyāgārēṣu pūrvōttaradvārēṣu nivātapravā- taikadēśēṣu nityapuṣpōpahārabalikarmavatsvagnisalilōpa- svēdadhūmarajōmūṣikacatuṣpadāmanabhigamanīyāni svavaccha- nnāni śikyēṣvāsajya sthāpayēt|
tāni sakṣīrāṇyupakalpayēt|
tadasampattāvanatikranta- vatsarāṇi|
purāṇāni tu pippalīviḍaṅgaguḍamadhughr̥tāni|
api ca kṣīraṁ bāṣkayaṇaṁ grāhyaṁ viṇmūtraṁ tacca nīrujām|
vayōbalavatāṁ dhātupicchaśr̥ṅgakhurādikam||5||
View original
अथ मङ्गलाचारः कल्याणवृत्तः शुचिः शुक्लवासाः सम्पूज्य च देवतामश्विनौ गोब्राह्मणांश्च कृतोपवासः प्राङ्मुख उदङ्मुखो वा गृह्णीयात्|
गृहीत्वा चाऽनुरूप- गुणवद्भाजनसंस्थान्यागारेषु पूर्वोत्तरद्वारेषु निवातप्रवा- तैकदेशेषु नित्यपुष्पोपहारबलिकर्मवत्स्वग्निसलिलोप- स्वेदधूमरजोमूषिकचतुष्पदामनभिगमनीयानि स्ववच्छ- न्नानि शिक्येष्वासज्य स्थापयेत्|
तानि सक्षीराण्युपकल्पयेत्|
तदसम्पत्तावनतिक्रन्त- वत्सराणि|
पुराणानि तु पिप्पलीविडङ्गगुडमधुघृतानि|
अपि च क्षीरं बाष्कयणं ग्राह्यं विण्मूत्रं तच्च नीरुजाम्|
वयोबलवतां धातुपिच्छशृङ्गखुरादिकम्||५||
Adhikarana BeShajAnAM pa~jcavidhaH kalpaH (6) · Śloka 6
pañcavidhastu bhēṣajānāṁ kaṣāya kalpaḥ|
niryāsaḥ kalkō niryūhaḥ śītaḥ phāṇṭaśca|
tē yathāpūrvaṁ balinaḥ||6||
View original
पञ्चविधस्तु भेषजानां कषाय कल्पः|
निर्यासः कल्को निर्यूहः शीतः फाण्टश्च|
ते यथापूर्वं बलिनः||६||
Adhikarana niryAsalakShaNam (7) · Śloka 7
tatra sadyaḥ samuddhataprakṣālitakṣuṇṇasya tāntavaniṣpīḍi- tasya svarasō niryāsaḥ||7||
View original
तत्र सद्यः समुद्धतप्रक्षालितक्षुण्णस्य तान्तवनिष्पीडि- तस्य स्वरसो निर्यासः||७||
Adhikarana kalkalakShaNaM cUrNAdyaBede yuktishca (8) · Śloka 8
upaladaśanādipiṣṭastu kalkaḥ|
śuṣkapiṣṭaḥ sūkṣmatānta- vapaṭacyutaścūrṇaḥ|
tasya samastadravyā'parityāgādā''plu- tōpayōgācca kalkādabhēdaḥ||8||
View original
उपलदशनादिपिष्टस्तु कल्कः|
शुष्कपिष्टः सूक्ष्मतान्त- वपटच्युतश्चूर्णः|
तस्य समस्तद्रव्याऽपरित्यागादाऽऽप्लु- तोपयोगाच्च कल्कादभेदः||८||
Adhikarana niryUhalakShaNaM vidhishca (9) · Śloka 9
kvāthō niryūhaḥ|
tatra bhēdyānyauṣadhānyaṇuśō bhēdayitvā chēda- yitvā chēdyāni prakṣālyōdakēna śucau rūkṣāyāmadhaḥ prali- ptāyāṁ tāmrā'yōmr̥nmayānyatamāyāṁ sthālyāṁ samāvāpya bahvalpapānīyagrāhitānāmauṣadhānāmākalayya yāvatā mukta rasatā syāt tāvadudakamāsēcayēcchōṣayēcca|
athā'gnā- vadhiśritya mahatyāsanē sukhōpaviṣṭaḥ sarvataḥ satatamava- lōkayan darvyāvaghaṭṭayan mr̥dunā paritaḥ samupagacchatā'nalēna sādhayēt|
avatārya ca parisrutaṁ yathārhasparśaṁ prayuñjīta|
kṣīrādisahitañca dravyaṁ na samyaṅmuktarasaṁ bhavatīti vāri- kvāthapūrvakaṁ kṣīrādyaistadupadēśē anupadagdhaṁ kvāthayēt||9||
View original
क्वाथो निर्यूहः|
तत्र भेद्यान्यौषधान्यणुशो भेदयित्वा छेद- यित्वा छेद्यानि प्रक्षाल्योदकेन शुचौ रूक्षायामधः प्रलि- प्तायां ताम्राऽयोमृन्मयान्यतमायां स्थाल्यां समावाप्य बह्वल्पपानीयग्राहितानामौषधानामाकलय्य यावता मुक्त रसता स्यात् तावदुदकमासेचयेच्छोषयेच्च|
अथाऽग्ना- वधिश्रित्य महत्यासने सुखोपविष्टः सर्वतः सततमव- लोकयन् दर्व्यावघट्टयन् मृदुना परितः समुपगच्छताऽनलेन साधयेत्|
अवतार्य च परिस्रुतं यथार्हस्पर्शं प्रयुञ्जीत|
क्षीरादिसहितञ्च द्रव्यं न सम्यङ्मुक्तरसं भवतीति वारि- क्वाथपूर्वकं क्षीराद्यैस्तदुपदेशे अनुपदग्धं क्वाथयेत्||९||
Adhikarana shItaphANTayorlakShaNam (10) · Śloka 10
śītasalilāplutastu niśāparyuṣitapūtaḥ śītaḥ|
uṣṇā- mbhasi kṣuṇṇābhiṣutapūtaḥ phāṇṭaḥ||10||
View original
शीतसलिलाप्लुतस्तु निशापर्युषितपूतः शीतः|
उष्णा- म्भसि क्षुण्णाभिषुतपूतः फाण्टः||१०||
Adhikarana kaShAyeShvauShadhAnAM mAtrAvicAraH (11) · Śloka 11
tatra samyagrasavīryādīnyauṣadhasya samīkṣya vyādhyā''tu- rādibalataśca niryāsādīnāṁ kalpanāṁ mātrāñca saṁśrayēt||11||
View original
तत्र सम्यग्रसवीर्यादीन्यौषधस्य समीक्ष्य व्याध्याऽऽतु- रादिबलतश्च निर्यासादीनां कल्पनां मात्राञ्च संश्रयेत्||११||
Adhikarana tatra ekIyamatam (12) · Śloka 12
tathā ca kēcidāhuḥ- mātrāyā na vyavasthā'sti vyādhiṁ kōṣṭhaṁ balaṁ vayaḥ|
ālōcya dēśakālau ca yōjyā tadvacca kalpanā||12||
View original
तथा च केचिदाहुः- मात्राया न व्यवस्थाऽस्ति व्याधिं कोष्ठं बलं वयः|
आलोच्य देशकालौ च योज्या तद्वच्च कल्पना||१२||
Adhikarana niryAsAdInAM mAtrAnirdeshaH (13) · Śloka 13
ityalamētadupadiṣṭaṁ buddhimatāṁ jñānaprabōdhāya|
yathā tu sarvē bhiṣajō vijñāsyanti tathōpadēkṣyatē|
niryāsasya madhyamā mātrā catuṣpalam|
kalkacūrṇayōḥ karṣaḥ|
palatrayaṁ tadā- ''lōḍanē||13||
View original
इत्यलमेतदुपदिष्टं बुद्धिमतां ज्ञानप्रबोधाय|
यथा तु सर्वे भिषजो विज्ञास्यन्ति तथोपदेक्ष्यते|
निर्यासस्य मध्यमा मात्रा चतुष्पलम्|
कल्कचूर्णयोः कर्षः|
पलत्रयं तदा- ऽऽलोडने||१३||
Adhikarana niryUhakalpanAparibhAShA (14) · Śloka 14
niryūhē bhēṣajapalamudakārdhaprasthē'dhiśritya pādaśēṣitamava- tārayēt||14||
View original
निर्यूहे भेषजपलमुदकार्धप्रस्थेऽधिश्रित्य पादशेषितमव- तारयेत्||१४||
Adhikarana shItaphANTayoH kalpanAparibhAShA (15) · Śloka 15
śītaphāṇṭayōrauṣadhapalaṁ ṣaṭcaturbhirambupalairāsutamiti||15||
View original
शीतफाण्टयोरौषधपलं षट्चतुर्भिरम्बुपलैरासुतमिति||१५||
Adhikarana snehapAkaparibhAShA (16) · Śloka 16
snēhapākē tvanirdiṣṭapramāṇē samuditasya dravasya pādēna snēhō yōjyastat pādēna kalkaḥ|
anyē punaḥ paṭhanti- snēhapākē tvamānōktaucaturguṇavivarddhitam|
kalkasnēhadravaṁ yōjyamadhītē śaunakaḥ punaḥ|
snēhē sidhyati śuddhāmbuniṣkvāthasvarasaiḥ kramāt|
kalkasya yōjayēdaṁśaṁ caturthaṁ ṣaṣṭhamaṣṭamam|
pañcaprabhr̥ti tu dravaṁ pr̥thaksnēhasamamēvāvapēt|
anirupita- kalpanaṁ ca bhaiṣajyaṁ kalkīkuryāt|
athaikadhyaṁ pratisaṁ- sr̥jyā-dhiśritya ca niryūhavat sādhayēt|
tatra yadā viramati śabdaḥ prasādamāpadyatē snēhō yathāsvaṁ varṇagandharasōtpattirbhaiṣajyamaṅgulībhyāṁ mr̥dyamānāmanatimr̥dva- natidāruṇamanaṅguligrāhi ca syāt|
sa kālastasyā'- vataraṇāya|
api ca- ghr̥tasya phēnōpaśamastailasya tu tadudbhavaḥ|
lēhasya tantumattāpsu majjanaṁ saraṇaṁ na ca|
athā'vatārya śītībhūtamahatēna vāsasā paripūya śucau dr̥ḍhē kalaśē samāsicya pidhānēna pidhāya śuklēna vastra- paṭṭēnācchādya sūtrēṇa subaddhaṁ svanuguptaṁ śucau dēśē susthitaṁ sthāpayēt||16||
View original
स्नेहपाके त्वनिर्दिष्टप्रमाणे समुदितस्य द्रवस्य पादेन स्नेहो योज्यस्तत् पादेन कल्कः|
अन्ये पुनः पठन्ति- स्नेहपाके त्वमानोक्तौचतुर्गुणविवर्द्धितम्|
कल्कस्नेहद्रवं योज्यमधीते शौनकः पुनः|
स्नेहे सिध्यति शुद्धाम्बुनिष्क्वाथस्वरसैः क्रमात्|
कल्कस्य योजयेदंशं चतुर्थं षष्ठमष्टमम्|
पञ्चप्रभृति तु द्रवं पृथक्स्नेहसममेवावपेत्|
अनिरुपित- कल्पनं च भैषज्यं कल्कीकुर्यात्|
अथैकध्यं प्रतिसं- सृज्या-धिश्रित्य च निर्यूहवत् साधयेत्|
तत्र यदा विरमति शब्दः प्रसादमापद्यते स्नेहो यथास्वं वर्णगन्धरसोत्पत्तिर्भैषज्यमङ्गुलीभ्यां मृद्यमानामनतिमृद्व- नतिदारुणमनङ्गुलिग्राहि च स्यात्|
स कालस्तस्याऽ- वतरणाय|
अपि च- घृतस्य फेनोपशमस्तैलस्य तु तदुद्भवः|
लेहस्य तन्तुमत्ताप्सु मज्जनं सरणं न च|
अथाऽवतार्य शीतीभूतमहतेन वाससा परिपूय शुचौ दृढे कलशे समासिच्य पिधानेन पिधाय शुक्लेन वस्त्र- पट्टेनाच्छाद्य सूत्रेण सुबद्धं स्वनुगुप्तं शुचौ देशे सुस्थितं स्थापयेत्||१६||
Adhikarana patimANanirdeshaH (17) · Śloka 17
parimāṇaṁ punaḥ ṣaḍvaṁśyō marīciḥ|
tāḥ ṣaṭsarṣapaḥ|
tē'ṣṭau taṇḍulaḥ|
tau dhānyamāṣaḥ|
tau yavaḥ|
ataḥ paraṁ caturguṇavr̥ddhyā'ṇḍikāmāṣakaśāṇakarṣapalakuḍavaprasthā- ''ḍhakadrōṇavahāḥ kalpyantē|
dharaṇaṁ tu palasya daśamō bhāgaḥ|
māṣakasya paryāyō hēmō dhānakaśca|
śāṇadvayasya paryāyō draṅkṣaṇaḥ kōlō vaṭakaśca|
karṣasya suvarṇamakṣaṁ picurbiḍālapadakaṁ pāṇitalaṁ tindukaṁ kavalagrahaḥ ṣōḍa- śikā ca|
karṣadvayasya śuktiraṣṭamikā ca|
palasya muṣṭiḥ prakuñcaścaturthikābilvamātrañca|
paladvayasya prasr̥tō- 'ṣṭamānaṁ ca|
kuḍavasyā'ñjaliḥ|
kuḍavadvayasya mānikā|
āḍhakasya pātraṁ kaṁsaśca|
dōṇasya nalvaṇārmaṇōnmānaghaṭa- kumbhakalaśāḥ|
drōṇadvayasya śūrpaḥ|
tulā punaḥ pala- śatam|
tāni viṁśatirbhāra iti|
bhavati cātra- śuṣkamēyēṣvidaṁ mānaṁ dviguṇaṁ tu dravā''rdrayōḥ||17||
View original
परिमाणं पुनः षड्वंश्यो मरीचिः|
ताः षट्सर्षपः|
तेऽष्टौ तण्डुलः|
तौ धान्यमाषः|
तौ यवः|
अतः परं चतुर्गुणवृद्ध्याऽण्डिकामाषकशाणकर्षपलकुडवप्रस्था- ऽऽढकद्रोणवहाः कल्प्यन्ते|
धरणं तु पलस्य दशमो भागः|
माषकस्य पर्यायो हेमो धानकश्च|
शाणद्वयस्य पर्यायो द्रङ्क्षणः कोलो वटकश्च|
कर्षस्य सुवर्णमक्षं पिचुर्बिडालपदकं पाणितलं तिन्दुकं कवलग्रहः षोड- शिका च|
कर्षद्वयस्य शुक्तिरष्टमिका च|
पलस्य मुष्टिः प्रकुञ्चश्चतुर्थिकाबिल्वमात्रञ्च|
पलद्वयस्य प्रसृतो- ऽष्टमानं च|
कुडवस्याऽञ्जलिः|
कुडवद्वयस्य मानिका|
आढकस्य पात्रं कंसश्च|
दोणस्य नल्वणार्मणोन्मानघट- कुम्भकलशाः|
द्रोणद्वयस्य शूर्पः|
तुला पुनः पल- शतम्|
तानि विंशतिर्भार इति|
भवति चात्र- शुष्कमेयेष्विदं मानं द्विगुणं तु द्रवाऽऽर्द्रयोः||१७||
Adhikarana paribhAShAsaMgrahaH (18-19) · Śloka 19
pēṣaṇā''lōḍanē vāri snēhapākē ca nirdravē|
kalpayētsadr̥śān bhāgān pramāṇaṁ yatra nōditam|
anirdiṣṭā'prasiddhēṣu mūlaṁ grāhyaṁ tvagādiṣu|
snēhapākastridhā mandhaścikkaṇaḥ kharacikkaṇaḥ|
mandaḥ kalkasamē kiṭṭē cikkaṇō madanōpamē|
kiñcit sīdati kr̥ṣṇē ca varttamānē tu paścimaḥ|
dagdhō'ta ūrdhvaṁ niṣkāryaḥ syādāmastvagnisādakr̥t|
mr̥durnasyē kharō'bhyaṅgē pānē bastau ca cikkaṇaḥ|
himavadvandhyaśailābhyāṁ prāyō vyāptā vasundharā|
saumyaṁ pathyaṁ ca tatrādyamā''gnēyaṁ vaindhyamauṣadham||18||
iti vaidyapatisiṁhaguptasya sūnōrvāgbhaṭasya kr̥tāvaṣṭāṅgasaṁgrahasaṁhitāyāṁ kalpasthānē bhēṣajakalpō nāma aṣṭamō'dhyāyaḥ||19||
View original
पेषणाऽऽलोडने वारि स्नेहपाके च निर्द्रवे|
कल्पयेत्सदृशान् भागान् प्रमाणं यत्र नोदितम्|
अनिर्दिष्टाऽप्रसिद्धेषु मूलं ग्राह्यं त्वगादिषु|
स्नेहपाकस्त्रिधा मन्धश्चिक्कणः खरचिक्कणः|
मन्दः कल्कसमे किट्टे चिक्कणो मदनोपमे|
किञ्चित् सीदति कृष्णे च वर्त्तमाने तु पश्चिमः|
दग्धोऽत ऊर्ध्वं निष्कार्यः स्यादामस्त्वग्निसादकृत्|
मृदुर्नस्ये खरोऽभ्यङ्गे पाने बस्तौ च चिक्कणः|
हिमवद्वन्ध्यशैलाभ्यां प्रायो व्याप्ता वसुन्धरा|
सौम्यं पथ्यं च तत्राद्यमाऽऽग्नेयं वैन्ध्यमौषधम्||१८||
इति वैद्यपतिसिंहगुप्तस्य सूनोर्वाग्भटस्य कृतावष्टाङ्गसंग्रहसंहितायां कल्पस्थाने भेषजकल्पो नाम अष्टमोऽध्यायः||१९||