Adhikarana 1 (1-4) · Śloka 4
athātō'śmarīcikitsitaṁ vyākhyāsyāmaḥ ||1||
yathōvāca bhagavān dhanvantariḥ ||2||
aśmarī dāruṇō vyādhirantakapratimō mataḥ |
auṣadhaistaruṇaḥ sādhyaḥ pravr̥ddhaśchēdamarhati ||3||
tasya pūrvēṣu rūpēṣu snēhādikrama iṣyatē |
tēnāsyāpacayaṁ yānti vyādhērmūlānyaśēṣataḥ ||4||
View original
अथातोऽश्मरीचिकित्सितं व्याख्यास्यामः ||१||
यथोवाच भगवान् धन्वन्तरिः ||२||
अश्मरी दारुणो व्याधिरन्तकप्रतिमो मतः |
औषधैस्तरुणः साध्यः प्रवृद्धश्छेदमर्हति ||३||
तस्य पूर्वेषु रूपेषु स्नेहादिक्रम इष्यते |
तेनास्यापचयं यान्ति व्याधेर्मूलान्यशेषतः ||४||
Adhikarana 2 (5-7) · Śloka 8
pāṣāṇabhēdō vasukō vaśirāśmantakau tathā |
śatāvarī śvadaṁṣṭrā ca br̥hatī kaṇṭakārikā ||5||
kapōtavaṅkā''rtagalaḥ kaccakōśīrakubjakāḥ |
vr̥kṣādanī bhallukaśca varuṇaḥ śākajaṁ phalam ||6||
yavāḥ kulatthāḥ kōlāni katakasya phalāni ca |
ūṣakādipratīvāpamēṣāṁ kvāthairghr̥taṁ kr̥tam ||7||
bhinatti vātasambhūtāmaśmarīṁ kṣipramēva tu |8|
View original
पाषाणभेदो वसुको वशिराश्मन्तकौ तथा |
शतावरी श्वदंष्ट्रा च बृहती कण्टकारिका ||५||
कपोतवङ्काऽऽर्तगलः कच्चकोशीरकुब्जकाः |
वृक्षादनी भल्लुकश्च वरुणः शाकजं फलम् ||६||
यवाः कुलत्थाः कोलानि कतकस्य फलानि च |
ऊषकादिप्रतीवापमेषां क्वाथैर्घृतं कृतम् ||७||
भिनत्ति वातसम्भूतामश्मरीं क्षिप्रमेव तु |८|
Adhikarana 3 (8) · Śloka 9
kṣārān yavāgūryūṣāṁśca kaṣāyāṇi payāṁsi ca ||8||
bhōjanāni ca kurvīta vargē'smin vātanāśanē |9|
View original
क्षारान् यवागूर्यूषांश्च कषायाणि पयांसि च ||८||
भोजनानि च कुर्वीत वर्गेऽस्मिन् वातनाशने |९|
Adhikarana 4 (9-13) · Śloka 13
kuśaḥ kāśaḥ sarō gundrā itkaṭō mōraṭō'śmabhit ||9||
varī vidārī vārāhī śālimūlatrikaṇṭakam |
bhallūkaḥ pāṭalā pāṭhā pattūrō'tha kuruṇṭikā ||10||
punarnavā śirīṣaśca kvathitāstēṣu sādhitam |
ghr̥taṁ śilājamadhukabījairindīvarasya ca ||11||
trapusairvārukādīnāṁ bījaiścāvāpitaṁ śubham |
bhinatti pittasambhūtāmaśmarīṁ kṣipramēva tu ||12||
kṣārān yavāgūryūṣāṁśca kaṣāyāṇi payāṁsi ca |
bhōjanāni ca kurvīta vargē'smin pittanāśanē ||13||
View original
कुशः काशः सरो गुन्द्रा इत्कटो मोरटोऽश्मभित् ||९||
वरी विदारी वाराही शालिमूलत्रिकण्टकम् |
भल्लूकः पाटला पाठा पत्तूरोऽथ कुरुण्टिका ||१०||
पुनर्नवा शिरीषश्च क्वथितास्तेषु साधितम् |
घृतं शिलाजमधुकबीजैरिन्दीवरस्य च ||११||
त्रपुसैर्वारुकादीनां बीजैश्चावापितं शुभम् |
भिनत्ति पित्तसम्भूतामश्मरीं क्षिप्रमेव तु ||१२||
क्षारान् यवागूर्यूषांश्च कषायाणि पयांसि च |
भोजनानि च कुर्वीत वर्गेऽस्मिन् पित्तनाशने ||१३||
Adhikarana 5 (14-16) · Śloka 16
gaṇō varuṇakādistu guggulvēlāharēṇavaḥ |
kuṣṭhabhadrādimaricacitrakaiḥ sasurāhvayaiḥ ||14||
ētaiḥ siddhamajāsarpirūṣakādigaṇēna ca |
bhinatti kaphasambhūtāmaśmarīṁ kṣipramēva tu ||15||
kṣārān yavāgūryūṣāṁśca kaṣāyāṇi payāṁsi ca |
bhōjanāni ca kurvīta vargē'smin kaphanāśanē ||16||
View original
गणो वरुणकादिस्तु गुग्गुल्वेलाहरेणवः |
कुष्ठभद्रादिमरिचचित्रकैः ससुराह्वयैः ||१४||
एतैः सिद्धमजासर्पिरूषकादिगणेन च |
भिनत्ति कफसम्भूतामश्मरीं क्षिप्रमेव तु ||१५||
क्षारान् यवागूर्यूषांश्च कषायाणि पयांसि च |
भोजनानि च कुर्वीत वर्गेऽस्मिन् कफनाशने ||१६||
Adhikarana 6 (17) · Śloka 17
picukāṅkōlakatakaśākēndīvarajaiḥ phalaiḥ |
cūrṇitaiḥ saguḍaṁ tōyaṁ śarkarāśamanaṁ pibēt ||17||
View original
पिचुकाङ्कोलकतकशाकेन्दीवरजैः फलैः |
चूर्णितैः सगुडं तोयं शर्कराशमनं पिबेत् ||१७||
Adhikarana 7 (18) · Śloka 19
krauñcōṣṭrarāsabhāsthīni śvadaṁṣṭrā tālamūlikā |
ajamōdā kadambasya mūlaṁ nāgaramēva ca ||18||
pītāni śarkarāṁ bhindyuḥ surayōṣṇōdakēna vā |19|
View original
क्रौञ्चोष्ट्ररासभास्थीनि श्वदंष्ट्रा तालमूलिका |
अजमोदा कदम्बस्य मूलं नागरमेव च ||१८||
पीतानि शर्करां भिन्द्युः सुरयोष्णोदकेन वा |१९|
Adhikarana 8 (19) · Śloka 20
trikaṇṭakasya bījānāṁ cūrṇaṁ mākṣikasaṁyutam ||19||
avikṣīrēṇa saptāhamaśmarībhēdanaṁ pibēt |20|
View original
त्रिकण्टकस्य बीजानां चूर्णं माक्षिकसंयुतम् ||१९||
अविक्षीरेण सप्ताहमश्मरीभेदनं पिबेत् |२०|
Adhikarana 9 (20-21) · Śloka 22
dravyāṇāṁ tu ghr̥tōktānāṁ kṣārō'vimūtragālitaḥ ||20||
grāmyasattvaśakr̥tkṣāraiḥ saṁyuktaḥ sādhitaḥ śanaiḥ |
tatrōṣakādirāvāpaḥ kāryastrikaṭukānvitaḥ ||21||
ēṣa kṣārō'śmarīṁ gulmaṁ śarkarāṁ ca bhinattyapi |22|
View original
द्रव्याणां तु घृतोक्तानां क्षारोऽविमूत्रगालितः ||२०||
ग्राम्यसत्त्वशकृत्क्षारैः संयुक्तः साधितः शनैः |
तत्रोषकादिरावापः कार्यस्त्रिकटुकान्वितः ||२१||
एष क्षारोऽश्मरीं गुल्मं शर्करां च भिनत्त्यपि |२२|
Adhikarana 10 (22) · Śloka 23
tilāpāmārgakadalīpalāśayavakalkajaḥ ||22||
kṣāraḥ pēyō'vimūtrēṇa śarkarānāśanaḥ paraḥ |23|
View original
तिलापामार्गकदलीपलाशयवकल्कजः ||२२||
क्षारः पेयोऽविमूत्रेण शर्करानाशनः परः |२३|
Adhikarana 11 (23) · Śloka 23
pāṭalākaravīrāṇāṁ kṣāramēvaṁ samācarēt ||23||
View original
पाटलाकरवीराणां क्षारमेवं समाचरेत् ||२३||
Adhikarana 12 (24) · Śloka 24
śvadaṁṣṭrāyaṣṭikābrāhmīkalkaṁ vā'kṣasamaṁ pibēt |24|
View original
श्वदंष्ट्रायष्टिकाब्राह्मीकल्कं वाऽक्षसमं पिबेत् |२४|
Adhikarana 13 (24) · Śloka 24
sahaiḍakākhyau pēyau vā śōbhāñjanakamārkavau ||24||
View original
सहैडकाख्यौ पेयौ वा शोभाञ्जनकमार्कवौ ||२४||
Adhikarana 14 (25) · Śloka 25
kapōtavaṅkāmūlaṁ vā pibēdamlaiḥ surādibhiḥ |
tatsiddhaṁ vā pibēt kṣīraṁ vēdanābhirupadrutaḥ ||25||
View original
कपोतवङ्कामूलं वा पिबेदम्लैः सुरादिभिः |
तत्सिद्धं वा पिबेत् क्षीरं वेदनाभिरुपद्रुतः ||२५||
Adhikarana 15 (26) · Śloka 26
harītakyādisiddhaṁ vā varṣābhūsiddhamēva vā |26|
View original
हरीतक्यादिसिद्धं वा वर्षाभूसिद्धमेव वा |२६|
Adhikarana 16 (26) · Śloka 26
sarvathaivōpayōjyaḥ syādgaṇō vīratarādikaḥ ||26||
View original
सर्वथैवोपयोज्यः स्याद्गणो वीरतरादिकः ||२६||
Adhikarana 17 (27) · Śloka 27
ghr̥taiḥ kṣāraiḥ kaṣāyaiśca kṣīraiḥ sōttarabastibhiḥ |
yadi nōpaśamaṁ gacchēcchēdastatrōttarō vidhiḥ ||27||
View original
घृतैः क्षारैः कषायैश्च क्षीरैः सोत्तरबस्तिभिः |
यदि नोपशमं गच्छेच्छेदस्तत्रोत्तरो विधिः ||२७||
Adhikarana 18 (28) · Śloka 28
kuśalasyāpi vaidyasya yataḥ siddhirihādhruvā |
upakramō jaghanyō'yamataḥ samparikīrtitaḥ ||28||
View original
कुशलस्यापि वैद्यस्य यतः सिद्धिरिहाध्रुवा |
उपक्रमो जघन्योऽयमतः सम्परिकीर्तितः ||२८||
Adhikarana 19 (29) · Śloka 29
akriyāyāṁ dhruvō mr̥tyuḥ kriyāyāṁ saṁśayō bhavēt |
tasmādāpr̥cchya kartavyamīśvaraṁ sādhukāriṇā ||29||
View original
अक्रियायां ध्रुवो मृत्युः क्रियायां संशयो भवेत् |
तस्मादापृच्छ्य कर्तव्यमीश्वरं साधुकारिणा ||२९||
Adhikarana 20 (30-36) · Śloka 36
atha rōgānvitamupasnigdhamapakr̥ṣṭadōṣamīṣatkarśitamabhyaktasvinnaśarīraṁ bhuktavantaṁ kr̥tabalimaṅgalasvastivācanamagrōpaharaṇīyōktēna vidhānēnōpakalpitasambhāramāśvāsya, tatō balavantamaviklavamājānusamē phalakē prāgupaviṣṭānyapuruṣasyōtsaṅgē niṣaṇṇapūrvakāyamuttānamunnatakaṭīkaṁ vastrādhārakōpaviṣṭaṁ saṅkucitajānukūrparamitarēṇa sahāvabaddhaṁ sūtrēṇa śāṭakairvā, tataḥ svabhyaktanābhipradēśasya vāmapārśvaṁ vimr̥dya muṣṭinā'vapīḍayēdadhōnābhēryāvadaśmaryadhaḥ prapannēti, tataḥ snēhābhyaktē klr̥ptanakhē vāmahastapradēśinīmadhyamē aṅgulyau pāyau praṇidhāyānusēvanīmāsādya prayatnabalābhyāṁ pāyumēḍhrāntaramānīya, nirvyalīkamanāyatamaviṣamaṁ ca bastiṁ sannivēśya, bhr̥śamutpīḍayēdaṅgulibhyāṁ yathā granthirivōnnataṁ śalyaṁ bhavati ||30||
sa cēdgr̥hītaśalyē tu vivr̥tākṣō vicētanaḥ |
hatavallambaśīrṣaśca nirvikārō mr̥tōpamaḥ ||31||
na tasya nirharēcchalyaṁ nirharēttu mriyēta saḥ |
vinā tvētēṣu rūpēṣu nirhartuṁ prayatēta vai ||32||
tataḥ savyē pārśvē sēvanīṁ yavamātrēṇa muktvā'vacārayēcchastramaśmarīpramāṇaṁ, dakṣiṇatō vā kriyāsaukaryahētōrityēkē, yathā sā na bhidyatē cūrṇyatē vā tathā prayatēta, cūrṇamalpamapyavasthitaṁ hi punaḥ parivr̥ddhimēti, tasmāt samastāmagravakrēṇādadīta; strīṇāṁ tu bastipārśvagatō garbhāśayaḥ sannikr̥ṣṭaḥ, tasmāttāsāmutsaṅgavacchastraṁ pātayēt, atō'nyathā khalvāsāṁ mūtrasrāvī vraṇō bhavēt, puruṣasya vā mūtraprasēkakṣaṇanānmūtrakṣaraṇam; aśmarīvraṇādr̥tē bhinnabastirēkadhā'pi na bhavati, dvidhā bhinnabastirāśmarikō na sidhyati, aśmarīvraṇanimittamēkadhābhinnabastirjīvati ,kriyābhyāsācchāstravihitacchēdānniḥ - syandaparivr̥ddhatvācca śalyasyēti |
uddhr̥taśalyaṁ tūṣṇōdakadrōṇyāmavagāhya svēdayēt, tathā hi bastirasr̥jā na pūryatē; pūrṇē vā kṣīravr̥kṣakaṣāyaṁ puṣpanētrēṇa vidadhyāt ||33||
bhavati cātra- kṣīravr̥kṣakaṣāyastu puṣpanētrēṇa yōjitaḥ |
nirharēdaśmarīṁ tūrṇaṁ raktaṁ bastigataṁ ca yat ||34||
mūtramārgaviśōdhanārthaṁ cāsmai guḍasauhityaṁ vitarēt; uddhr̥tya cainaṁ madhughr̥tābhyaktavraṇaṁ mūtraviśōdhanadravyasiddhāmuṣṇāṁ saghr̥tāṁ yavāgūṁ pāyayētōbhayakālaṁ trirātraṁ; trirātrādūrdhvaṁ guḍapragāḍhēna payasā mr̥dvōdanamalpaṁ bhōjayēddaśarātraṁ (mūtrāsr̥gviśuddhyarthaṁ vraṇaklēdanārthaṁ ca), daśarātrādūrdhvaṁ phalāmlairjāṅgalarasairupācarēt; tatō daśarātraṁ cainamapramattaḥ svēdayēt snēhēna dravasvēdēna vā; kṣīravr̥kṣakaṣāyēṇa cāsya vraṇaṁ prakṣālayēt; rōdhramadhukamañjiṣṭhāprapauṇḍarīkakalkairvraṇaṁ pratigrāhayēt; ētēṣvēva haridrāyutēṣu tailaṁ ghr̥taṁ vā vipakvaṁ vraṇābhyañjanamiti; styānaśōṇitaṁ cōttarabastibhirupācarēt; saptarātrācca svamārgamapratipadyamānē mūtrē vraṇaṁ yathōktēna vidhinā dahēdagninā, svamārgapratipannē cōttarabastyāsthāpanānuvāsanairupācarēnmadhurakaṣāyairiti; yadr̥cchayā vā mūtramārgapratipannāmantarāsaktāṁ śukrāśmarīṁ śarkarāṁ vā srōtasā'paharēt, ēvaṁ cāśakyē vidārya nāḍīṁ śastrēṇa baḍiśēnōddharēt |
rūḍhavraṇaścāṅganāśvanaganāgarathadrumān nārōhēta varṣaṁ, nāpsu plavēta, bhuñjīta vā guru ||35||
mūtravahaśukravahamuṣkasrōtōmūtraprasēkasēvanīyōnigudabastīnaṣṭau pariharēt |
tatra mūtravahacchēdānmaraṇaṁ mūtrapūrṇabastēḥ, śukravahacchēdānmaraṇaṁ klaibyaṁ vā, muṣkasrōta-upaghātād dhvajabhaṅgaḥ, mūtraprasēkakṣaṇanānmūtraprakṣaraṇaṁ, sēvanīyōnicchēdādrujaḥ prādurbhāvaḥ, bastigudaviddhalakṣaṇaṁ prāguktamiti ||36||
View original
अथ रोगान्वितमुपस्निग्धमपकृष्टदोषमीषत्कर्शितमभ्यक्तस्विन्नशरीरं भुक्तवन्तं कृतबलिमङ्गलस्वस्तिवाचनमग्रोपहरणीयोक्तेन विधानेनोपकल्पितसम्भारमाश्वास्य, ततो बलवन्तमविक्लवमाजानुसमे फलके प्रागुपविष्टान्यपुरुषस्योत्सङ्गे निषण्णपूर्वकायमुत्तानमुन्नतकटीकं वस्त्राधारकोपविष्टं सङ्कुचितजानुकूर्परमितरेण सहावबद्धं सूत्रेण शाटकैर्वा, ततः स्वभ्यक्तनाभिप्रदेशस्य वामपार्श्वं विमृद्य मुष्टिनाऽवपीडयेदधोनाभेर्यावदश्मर्यधः प्रपन्नेति, ततः स्नेहाभ्यक्ते क्लृप्तनखे वामहस्तप्रदेशिनीमध्यमे अङ्गुल्यौ पायौ प्रणिधायानुसेवनीमासाद्य प्रयत्नबलाभ्यां पायुमेढ्रान्तरमानीय, निर्व्यलीकमनायतमविषमं च बस्तिं सन्निवेश्य, भृशमुत्पीडयेदङ्गुलिभ्यां यथा ग्रन्थिरिवोन्नतं शल्यं भवति ||३०||
स चेद्गृहीतशल्ये तु विवृताक्षो विचेतनः |
हतवल्लम्बशीर्षश्च निर्विकारो मृतोपमः ||३१||
न तस्य निर्हरेच्छल्यं निर्हरेत्तु म्रियेत सः |
विना त्वेतेषु रूपेषु निर्हर्तुं प्रयतेत वै ||३२||
ततः सव्ये पार्श्वे सेवनीं यवमात्रेण मुक्त्वाऽवचारयेच्छस्त्रमश्मरीप्रमाणं, दक्षिणतो वा क्रियासौकर्यहेतोरित्येके, यथा सा न भिद्यते चूर्ण्यते वा तथा प्रयतेत, चूर्णमल्पमप्यवस्थितं हि पुनः परिवृद्धिमेति, तस्मात् समस्तामग्रवक्रेणाददीत; स्त्रीणां तु बस्तिपार्श्वगतो गर्भाशयः सन्निकृष्टः, तस्मात्तासामुत्सङ्गवच्छस्त्रं पातयेत्, अतोऽन्यथा खल्वासां मूत्रस्रावी व्रणो भवेत्, पुरुषस्य वा मूत्रप्रसेकक्षणनान्मूत्रक्षरणम्; अश्मरीव्रणादृते भिन्नबस्तिरेकधाऽपि न भवति, द्विधा भिन्नबस्तिराश्मरिको न सिध्यति, अश्मरीव्रणनिमित्तमेकधाभिन्नबस्तिर्जीवति ,क्रियाभ्यासाच्छास्त्रविहितच्छेदान्निः - स्यन्दपरिवृद्धत्वाच्च शल्यस्येति |
उद्धृतशल्यं तूष्णोदकद्रोण्यामवगाह्य स्वेदयेत्, तथा हि बस्तिरसृजा न पूर्यते; पूर्णे वा क्षीरवृक्षकषायं पुष्पनेत्रेण विदध्यात् ||३३||
भवति चात्र- क्षीरवृक्षकषायस्तु पुष्पनेत्रेण योजितः |
निर्हरेदश्मरीं तूर्णं रक्तं बस्तिगतं च यत् ||३४||
मूत्रमार्गविशोधनार्थं चास्मै गुडसौहित्यं वितरेत्; उद्धृत्य चैनं मधुघृताभ्यक्तव्रणं मूत्रविशोधनद्रव्यसिद्धामुष्णां सघृतां यवागूं पाययेतोभयकालं त्रिरात्रं; त्रिरात्रादूर्ध्वं गुडप्रगाढेन पयसा मृद्वोदनमल्पं भोजयेद्दशरात्रं (मूत्रासृग्विशुद्ध्यर्थं व्रणक्लेदनार्थं च), दशरात्रादूर्ध्वं फलाम्लैर्जाङ्गलरसैरुपाचरेत्; ततो दशरात्रं चैनमप्रमत्तः स्वेदयेत् स्नेहेन द्रवस्वेदेन वा; क्षीरवृक्षकषायेण चास्य व्रणं प्रक्षालयेत्; रोध्रमधुकमञ्जिष्ठाप्रपौण्डरीककल्कैर्व्रणं प्रतिग्राहयेत्; एतेष्वेव हरिद्रायुतेषु तैलं घृतं वा विपक्वं व्रणाभ्यञ्जनमिति; स्त्यानशोणितं चोत्तरबस्तिभिरुपाचरेत्; सप्तरात्राच्च स्वमार्गमप्रतिपद्यमाने मूत्रे व्रणं यथोक्तेन विधिना दहेदग्निना, स्वमार्गप्रतिपन्ने चोत्तरबस्त्यास्थापनानुवासनैरुपाचरेन्मधुरकषायैरिति; यदृच्छया वा मूत्रमार्गप्रतिपन्नामन्तरासक्तां शुक्राश्मरीं शर्करां वा स्रोतसाऽपहरेत्, एवं चाशक्ये विदार्य नाडीं शस्त्रेण बडिशेनोद्धरेत् |
रूढव्रणश्चाङ्गनाश्वनगनागरथद्रुमान् नारोहेत वर्षं, नाप्सु प्लवेत, भुञ्जीत वा गुरु ||३५||
मूत्रवहशुक्रवहमुष्कस्रोतोमूत्रप्रसेकसेवनीयोनिगुदबस्तीनष्टौ परिहरेत् |
तत्र मूत्रवहच्छेदान्मरणं मूत्रपूर्णबस्तेः, शुक्रवहच्छेदान्मरणं क्लैब्यं वा, मुष्कस्रोत-उपघाताद् ध्वजभङ्गः, मूत्रप्रसेकक्षणनान्मूत्रप्रक्षरणं, सेवनीयोनिच्छेदाद्रुजः प्रादुर्भावः, बस्तिगुदविद्धलक्षणं प्रागुक्तमिति ||३६||
Adhikarana 21 (37) · Śloka 37
bhavati cātra- marmāṇyaṣṭāvasambudhya srōtōjāni śarīriṇām |
vyāpādayēdbahūnmartyān śastrakarmāpaṭurbhiṣak ||37||
View original
भवति चात्र- मर्माण्यष्टावसम्बुध्य स्रोतोजानि शरीरिणाम् |
व्यापादयेद्बहून्मर्त्यान् शस्त्रकर्मापटुर्भिषक् ||३७||
Adhikarana 22 (38) · Śloka 38
sēvanī śukraharaṇī srōtasī phalayōrgudam |
mūtrasēkaṁ mūtravahaṁ yōnirbastistathā'ṣṭamaḥ ||38||
View original
सेवनी शुक्रहरणी स्रोतसी फलयोर्गुदम् |
मूत्रसेकं मूत्रवहं योनिर्बस्तिस्तथाऽष्टमः ||३८||
Adhikarana puShpikA · Śloka 7
iti suśrutasaṁhitāyāṁ cikitsāsthānē'śmarīcikitsitaṁ nāma saptamō'dhyāyaḥ ||7||
View original
इति सुश्रुतसंहितायां चिकित्सास्थानेऽश्मरीचिकित्सितं नाम सप्तमोऽध्यायः ||७||