Adhikarana 1 (1-4) · Śloka 4
athātaḥ kīṭakalpaṁ vyākhyāsyāmaḥ ||1||
yathōvāca bhagavān dhanvantariḥ ||2||
sarpāṇāṁ śukraviṇmūtraśavapūtyaṇḍasambhavāḥ |
vāyvagnyambuprakr̥tayaḥ kīṭāstu vividhāḥ smr̥tāḥ ||3||
sarvadōṣaprakr̥tibhiryuktāstē pariṇāmataḥ |
kīṭatvē'pi sughōrāḥ syuḥ, sarva ēva caturvidhāḥ ||4||
View original
अथातः कीटकल्पं व्याख्यास्यामः ||१||
यथोवाच भगवान् धन्वन्तरिः ||२||
सर्पाणां शुक्रविण्मूत्रशवपूत्यण्डसम्भवाः |
वाय्वग्न्यम्बुप्रकृतयः कीटास्तु विविधाः स्मृताः ||३||
सर्वदोषप्रकृतिभिर्युक्तास्ते परिणामतः |
कीटत्वेऽपि सुघोराः स्युः, सर्व एव चतुर्विधाः ||४||
Adhikarana 2 (5-7) · Śloka 8
kumbhīnasastuṇḍikērī śr̥ṅgī śatakulīrakaḥ |
ucciṭiṅgō'gnināmā ca cicciṭiṅgō mayūrikā ||5||
āvartakastathōrabhraḥ sārikāmukhavaidalau |
śarāvakurdō'bhīrājiḥ paruṣaścitraśīrṣakaḥ ||6||
śatabāhuśca yaścāpi raktarājiśca kīrtitaḥ |
aṣṭādaśēti vāyavyāḥ kīṭāḥ pavanakōpanāḥ ||7||
tairbhavantīha daṣṭānāṁ rōgā vātanimittajāḥ |8|
View original
कुम्भीनसस्तुण्डिकेरी शृङ्गी शतकुलीरकः |
उच्चिटिङ्गोऽग्निनामा च चिच्चिटिङ्गो मयूरिका ||५||
आवर्तकस्तथोरभ्रः सारिकामुखवैदलौ |
शरावकुर्दोऽभीराजिः परुषश्चित्रशीर्षकः ||६||
शतबाहुश्च यश्चापि रक्तराजिश्च कीर्तितः |
अष्टादशेति वायव्याः कीटाः पवनकोपनाः ||७||
तैर्भवन्तीह दष्टानां रोगा वातनिमित्तजाः |८|
Adhikarana 3 (8-11) · Śloka 12
kauṇḍinyakaḥ kaṇabhakō varaṭī patravr̥ścikaḥ ||8||
vināsikā brāhmaṇikā bindulō bhramarastathā |
bāhyakī picciṭaḥ kumbhī varcaḥkīṭō'rimēdakaḥ ||9||
padmakīṭō dundubhikō makaraḥ śatapādakaḥ |
pañcālakaḥ pākamatsyaḥ kr̥ṣṇatuṇḍō'tha gardabhī ||10||
klītaḥ kr̥misarārī ca yaścāpyutklēśakastathā |
ētē hyagniprakr̥tayaścaturviṁśatirēva ca ||11||
tairbhavantīha daṣṭānāṁ rōgāḥ pittanimittajāḥ |12|
View original
कौण्डिन्यकः कणभको वरटी पत्रवृश्चिकः ||८||
विनासिका ब्राह्मणिका बिन्दुलो भ्रमरस्तथा |
बाह्यकी पिच्चिटः कुम्भी वर्चःकीटोऽरिमेदकः ||९||
पद्मकीटो दुन्दुभिको मकरः शतपादकः |
पञ्चालकः पाकमत्स्यः कृष्णतुण्डोऽथ गर्दभी ||१०||
क्लीतः कृमिसरारी च यश्चाप्युत्क्लेशकस्तथा |
एते ह्यग्निप्रकृतयश्चतुर्विंशतिरेव च ||११||
तैर्भवन्तीह दष्टानां रोगाः पित्तनिमित्तजाः |१२|
Adhikarana 4 (12-14) · Śloka 15
viśvambharaḥ pañcaśuklaḥ pañcakr̥ṣṇō'tha kōkilaḥ ||12||
sairēyakaḥ pracalakō valabhaḥ kiṭibhastathā |
sūcīmukhaḥ kr̥ṣṇagōdhā yaśca kāṣāyavāsikaḥ ||13||
kīṭō gardabhakaścaiva tathā trōṭaka ēva ca |
trayōdaśaitē saumyāḥ syuḥ kīṭāḥ ślēṣmaprakōpaṇāḥ ||14||
tairbhavantīha daṣṭānāṁ rōgāḥ kaphanimittajāḥ |15|
View original
विश्वम्भरः पञ्चशुक्लः पञ्चकृष्णोऽथ कोकिलः ||१२||
सैरेयकः प्रचलको वलभः किटिभस्तथा |
सूचीमुखः कृष्णगोधा यश्च काषायवासिकः ||१३||
कीटो गर्दभकश्चैव तथा त्रोटक एव च |
त्रयोदशैते सौम्याः स्युः कीटाः श्लेष्मप्रकोपणाः ||१४||
तैर्भवन्तीह दष्टानां रोगाः कफनिमित्तजाः |१५|
Adhikarana 5 (15-18) · Śloka 18
tuṅgīnāsō vicilakastālakō vāhakastathā ||15||
kōṣṭhāgārī krimikarō yaśca maṇḍalapucchakaḥ |
tuṇḍa(ṅga)nābhaḥ sarṣapikō valguliḥ śambukastathā ||16||
agnikīṭaśca vijñēyā dvādaśa prāṇanāśanāḥ |
tairbhavantīha daṣṭānāṁ vēgajñānāni sarpavat ||17||
tāstāśca vēdanāstīvrā rōgā vai sānnipātikāḥ |
kṣārāgnidagdhavaddaṁśō raktapītasitāruṇaḥ ||18||
View original
तुङ्गीनासो विचिलकस्तालको वाहकस्तथा ||१५||
कोष्ठागारी क्रिमिकरो यश्च मण्डलपुच्छकः |
तुण्ड(ङ्ग)नाभः सर्षपिको वल्गुलिः शम्बुकस्तथा ||१६||
अग्निकीटश्च विज्ञेया द्वादश प्राणनाशनाः |
तैर्भवन्तीह दष्टानां वेगज्ञानानि सर्पवत् ||१७||
तास्ताश्च वेदनास्तीव्रा रोगा वै सान्निपातिकाः |
क्षाराग्निदग्धवद्दंशो रक्तपीतसितारुणः ||१८||
Adhikarana 6 (19-22) · Śloka 23
jvarāṅgamardarōmāñcavēdanābhiḥ samanvitaḥ |
chardyatīsāratr̥ṣṇāśca dāhō mūrcchā vijr̥mbhikā ||19||
vēpathuśvāsahikkāśca dāhaḥ śītaṁ ca dāruṇam |
piḍakōpacayaḥ śōphō granthayō maṇḍalāni ca ||20||
dadravaḥ karṇikāścaiva visarpāḥ kiṭibhāni ca |
tairbhavantīha daṣṭānāṁ yathāsvaṁ cāpyupadravāḥ ||21||
yē'nyē tēṣāṁ viśēṣāstu tūrṇaṁ tēṣāṁ samādiśēt |
dūṣīviṣaprakōpācca tathaiva viṣalēpanāt ||22||
liṅgaṁ tīkṣṇaviṣēṣvēta... |23|
View original
ज्वराङ्गमर्दरोमाञ्चवेदनाभिः समन्वितः |
छर्द्यतीसारतृष्णाश्च दाहो मूर्च्छा विजृम्भिका ||१९||
वेपथुश्वासहिक्काश्च दाहः शीतं च दारुणम् |
पिडकोपचयः शोफो ग्रन्थयो मण्डलानि च ||२०||
दद्रवः कर्णिकाश्चैव विसर्पाः किटिभानि च |
तैर्भवन्तीह दष्टानां यथास्वं चाप्युपद्रवाः ||२१||
येऽन्ये तेषां विशेषास्तु तूर्णं तेषां समादिशेत् |
दूषीविषप्रकोपाच्च तथैव विषलेपनात् ||२२||
लिङ्गं तीक्ष्णविषेष्वेत... |२३|
Adhikarana 7 (23) · Śloka 24
...cchr̥ṇu mandaviṣēṣvataḥ |
prasēkārōcakacchardiśirōgauravaśītakāḥ ||23||
piḍakākōṭhakaṇḍūnāṁ janma dōṣavibhāgataḥ |24|
View original
...च्छृणु मन्दविषेष्वतः |
प्रसेकारोचकच्छर्दिशिरोगौरवशीतकाः ||२३||
पिडकाकोठकण्डूनां जन्म दोषविभागतः |२४|
Adhikarana 8 (24) · Śloka 25
yōgairnānāvidhairēṣāṁ cūrṇāni garamādiśēt ||24||
dūṣīviṣaprakārāṇāṁ tathā cāpyanulēpanāt |25|
View original
योगैर्नानाविधैरेषां चूर्णानि गरमादिशेत् ||२४||
दूषीविषप्रकाराणां तथा चाप्यनुलेपनात् |२५|
Adhikarana 9 (25-27) · Śloka 27
ēkajātīnatastūrdhvaṁ kīṭān vakṣyāmi bhēdataḥ ||25||
sāmānyatō daṣṭaliṅgaiḥ sādhyāsādhyakramēṇa ca |
trikaṇṭaḥ kariṇī cāpi hastikakṣō'parājitaḥ |
catvāra ētē kaṇabhā vyākhyātāstīvravēdanāḥ ||26||
tairdaṣṭasya śvayathuraṅgamardō gurutā gātrāṇāṁ daṁśaḥ kr̥ṣṇaśca bhavati ||27||
View original
एकजातीनतस्तूर्ध्वं कीटान् वक्ष्यामि भेदतः ||२५||
सामान्यतो दष्टलिङ्गैः साध्यासाध्यक्रमेण च |
त्रिकण्टः करिणी चापि हस्तिकक्षोऽपराजितः |
चत्वार एते कणभा व्याख्यातास्तीव्रवेदनाः ||२६||
तैर्दष्टस्य श्वयथुरङ्गमर्दो गुरुता गात्राणां दंशः कृष्णश्च भवति ||२७||
Adhikarana 10 (28) · Śloka 28
pratisūryakaḥ , piṅgābhāsō, bahuvarṇō, nirūpamō gōdhērēka iti pañca gōdhērakāḥ ; tairdaṣṭasya śōphō dāharujau ca bhavataḥ, gōdhērakēṇaitadēva granthiprādurbhāvō jvaraśca ||28||
View original
प्रतिसूर्यकः , पिङ्गाभासो, बहुवर्णो, निरूपमो गोधेरेक इति पञ्च गोधेरकाः ; तैर्दष्टस्य शोफो दाहरुजौ च भवतः, गोधेरकेणैतदेव ग्रन्थिप्रादुर्भावो ज्वरश्च ||२८||
Adhikarana 11 (29-31) · Śloka 31
galagōlikā - śvētā, kr̥ṣṇā, raktarājī, raktamaṇḍalā, sarvaśvētā, sarṣapikētyēvaṁ ṣaṭ; tābhirdaṣṭē sarṣapikāvarjaṁ dāhaśōphaklēdā bhavanti, sarṣapikayā hr̥dayapiḍā'tisāraśca, tāsu madhyē sarṣapikā prāṇaharī ||29||
śatapadyastu- paruṣā, kr̥ṣṇā, citrā, kapilā, pītikā, raktā, śvētā, agniprabhā, ityaṣṭau; tābhirdaṣṭē śōphō vēdanā dāhaśca hr̥dayē, śvētāgniprabhābhyāmētadēva dāhō mūrcchā cātimātraṁ śvētapiḍakōtpattiśca ||30||
maṇḍūkāḥ- kr̥ṣṇaḥ, sāraḥ, kuhakō, haritō, raktō, yavavarṇābhō, bhr̥kuṭī, kōṭikaścētyaṣṭau; tairdaṣṭasya daṁśē kaṇḍūrbhavati pītaphēnāgamaśca vaktrāt, bhr̥kuṭīkōṭikābhyāmētadēva dāhaśchardirmūrcchā cātimātram ||31||
View original
गलगोलिका - श्वेता, कृष्णा, रक्तराजी, रक्तमण्डला, सर्वश्वेता, सर्षपिकेत्येवं षट्; ताभिर्दष्टे सर्षपिकावर्जं दाहशोफक्लेदा भवन्ति, सर्षपिकया हृदयपिडाऽतिसारश्च, तासु मध्ये सर्षपिका प्राणहरी ||२९||
शतपद्यस्तु- परुषा, कृष्णा, चित्रा, कपिला, पीतिका, रक्ता, श्वेता, अग्निप्रभा, इत्यष्टौ; ताभिर्दष्टे शोफो वेदना दाहश्च हृदये, श्वेताग्निप्रभाभ्यामेतदेव दाहो मूर्च्छा चातिमात्रं श्वेतपिडकोत्पत्तिश्च ||३०||
मण्डूकाः- कृष्णः, सारः, कुहको, हरितो, रक्तो, यववर्णाभो, भृकुटी, कोटिकश्चेत्यष्टौ; तैर्दष्टस्य दंशे कण्डूर्भवति पीतफेनागमश्च वक्त्रात्, भृकुटीकोटिकाभ्यामेतदेव दाहश्छर्दिर्मूर्च्छा चातिमात्रम् ||३१||
Adhikarana 12 (32) · Śloka 32
viśvambharābhirdaṣṭē daṁśaḥ sarṣapākārābhiḥ piḍakābhiḥ sarujābhiścīyatē, śītajvarārtaśca puruṣō bhavati ||32||
View original
विश्वम्भराभिर्दष्टे दंशः सर्षपाकाराभिः पिडकाभिः सरुजाभिश्चीयते, शीतज्वरार्तश्च पुरुषो भवति ||३२||
Adhikarana 13 (33) · Śloka 33
ahiṇḍukābhirdaṣṭē tōdadāhakaṇḍuśvayathavō bhavanti mōhaśca; kaṇḍūmakābhirdaṣṭē pītāṅgaśchardyatīsārajvarādibhirabhihanyatē; śūkavr̥ntābhirdaṣṭē kaṇḍūkōṭhāḥ pravardhantē śūkaṁ cātra lakṣyatē ||33||
View original
अहिण्डुकाभिर्दष्टे तोददाहकण्डुश्वयथवो भवन्ति मोहश्च; कण्डूमकाभिर्दष्टे पीताङ्गश्छर्द्यतीसारज्वरादिभिरभिहन्यते; शूकवृन्ताभिर्दष्टे कण्डूकोठाः प्रवर्धन्ते शूकं चात्र लक्ष्यते ||३३||
Adhikarana 14 (34-38) · Śloka 38
pipīlikāḥ- sthūlaśīrṣā, saṁvāhikā, brāhmaṇikā, aṅgulikā; kapilikā, citravarṇēti ṣaṭ; tābhirdaṣṭē daṁśē śvayathuragnisparśavaddāhaśōphau bhavataḥ ||34||
makṣikāḥ- kāntārikā, kr̥ṣṇā, piṅgalā, madhūlikā, kāṣāyī, sthālikētyēvaṁ ṣaṭ; tābhirdaṣṭasya kaṇḍuśōphadāharujō bhavanti, sthālikākāṣāyībhyāmētadēva śyāvapiḍakōtpattirupadravāśca jvarādayō bhavanti, kāṣāyī sthālikā ca prāṇaharē ||35||
maśakāḥ- sāmudraḥ, parimaṇḍalō, hastimaśakaḥ, kr̥ṣṇaḥ, pārvatīya iti pañca; tairdaṣṭasya tīvrā kaṇḍūrdaṁśaśōphaśca, pārvatīyastu kīṭaiḥ prāṇaharaistulyalakṣaṇaḥ ||36||
nakhāvakr̥ṣṭē'tyarthaṁ piḍakādāhapākā bhavanti |
jalaukasāṁ daṣṭalakṣaṇamuktaṁ cikitsitaṁ ca ||37||
bhavanti cātra- gōdhērakaḥ sthālikā ca yē ca śvētāgnisaprabhē |
bhr̥kuṭī kōṭikaścaiva na sidhyantyēkajātiṣu ||38||
View original
पिपीलिकाः- स्थूलशीर्षा, संवाहिका, ब्राह्मणिका, अङ्गुलिका; कपिलिका, चित्रवर्णेति षट्; ताभिर्दष्टे दंशे श्वयथुरग्निस्पर्शवद्दाहशोफौ भवतः ||३४||
मक्षिकाः- कान्तारिका, कृष्णा, पिङ्गला, मधूलिका, काषायी, स्थालिकेत्येवं षट्; ताभिर्दष्टस्य कण्डुशोफदाहरुजो भवन्ति, स्थालिकाकाषायीभ्यामेतदेव श्यावपिडकोत्पत्तिरुपद्रवाश्च ज्वरादयो भवन्ति, काषायी स्थालिका च प्राणहरे ||३५||
मशकाः- सामुद्रः, परिमण्डलो, हस्तिमशकः, कृष्णः, पार्वतीय इति पञ्च; तैर्दष्टस्य तीव्रा कण्डूर्दंशशोफश्च, पार्वतीयस्तु कीटैः प्राणहरैस्तुल्यलक्षणः ||३६||
नखावकृष्टेऽत्यर्थं पिडकादाहपाका भवन्ति |
जलौकसां दष्टलक्षणमुक्तं चिकित्सितं च ||३७||
भवन्ति चात्र- गोधेरकः स्थालिका च ये च श्वेताग्निसप्रभे |
भृकुटी कोटिकश्चैव न सिध्यन्त्येकजातिषु ||३८||
Adhikarana 15 (39-40) · Śloka 40
śavamūtrapurīṣaistu saviṣairavamarśanāt |
syuḥ kaṇḍūdāhakōṭhāruḥpiḍakātōdavēdanāḥ ||39||
praklēdavāṁstathā srāvō bhr̥śaṁ sampācayēttvacam |
digdhaviddhakriyāstatra yathāvadavacārayēt ||40||
View original
शवमूत्रपुरीषैस्तु सविषैरवमर्शनात् |
स्युः कण्डूदाहकोठारुःपिडकातोदवेदनाः ||३९||
प्रक्लेदवांस्तथा स्रावो भृशं सम्पाचयेत्त्वचम् |
दिग्धविद्धक्रियास्तत्र यथावदवचारयेत् ||४०||
Adhikarana 16 (41) · Śloka 41
nāvasannaṁ na cōtsannamatisaṁrambhavēdanam |
daṁśādau viparītārti kīṭadaṣṭaṁ subādhakam ||41||
View original
नावसन्नं न चोत्सन्नमतिसंरम्भवेदनम् |
दंशादौ विपरीतार्ति कीटदष्टं सुबाधकम् ||४१||
Adhikarana 17 (42) · Śloka 42
daṣṭānugraviṣaiḥ kīṭaiḥ sarpavat samupācarēt |
trividhānāṁ tu pūrvēṣāṁ traividhyēna kriyā hitāḥ ||42||
View original
दष्टानुग्रविषैः कीटैः सर्पवत् समुपाचरेत् |
त्रिविधानां तु पूर्वेषां त्रैविध्येन क्रिया हिताः ||४२||
Adhikarana 18 (43) · Śloka 44
svēdamālēpanaṁ sēkaṁ cōṣṇamatrāvacārayēt |
anyatra mūrcchitāddaṁśāt pākakōthaprapīḍitāt ||43||
viṣaghnaṁ ca vidhiṁ sarvaṁ bahuśaḥ śōdhanāni ca |44|
View original
स्वेदमालेपनं सेकं चोष्णमत्रावचारयेत् |
अन्यत्र मूर्च्छिताद्दंशात् पाककोथप्रपीडितात् ||४३||
विषघ्नं च विधिं सर्वं बहुशः शोधनानि च |४४|
Adhikarana 19 (44-45) · Śloka 45
śirīṣakaṭukākuṣṭhavacārajanisaindhavaiḥ ||44||
kṣīramajjavasāsarpiḥśuṇṭhīpippalidāruṣu |
utkārikā sthirādau vā sukr̥tā svēdanē hitā ||45||
View original
शिरीषकटुकाकुष्ठवचारजनिसैन्धवैः ||४४||
क्षीरमज्जवसासर्पिःशुण्ठीपिप्पलिदारुषु |
उत्कारिका स्थिरादौ वा सुकृता स्वेदने हिता ||४५||
Adhikarana 20 (46) · Śloka 46
na svēdayēta cādaṁśaṁ dhūmaṁ vakṣyāmi vr̥ścikē |46|
View original
न स्वेदयेत चादंशं धूमं वक्ष्यामि वृश्चिके |४६|
Adhikarana 21 (46-47) · Śloka 47
agadānēkajātīṣu pravakṣyāmi pr̥thak pr̥thak ||46||
kuṣṭhaṁ vakraṁ vacā pāṭhā bilvamūlaṁ suvarcikā |
gr̥hadhūmaṁ haridrē dvē trikaṇṭakaviṣē hitāḥ ||47||
View original
अगदानेकजातीषु प्रवक्ष्यामि पृथक् पृथक् ||४६||
कुष्ठं वक्रं वचा पाठा बिल्वमूलं सुवर्चिका |
गृहधूमं हरिद्रे द्वे त्रिकण्टकविषे हिताः ||४७||
Adhikarana 22 (48) · Śloka 48
rajanyāgāradhūmaśca vakraṁ kuṣṭhaṁ palāśajam |
galagōlikadṣṭānāmagadō viṣanāśanaḥ ||48||
View original
रजन्यागारधूमश्च वक्रं कुष्ठं पलाशजम् |
गलगोलिकद्ष्टानामगदो विषनाशनः ||४८||
Adhikarana 23 (49-50) · Śloka 50
kuṅkumaṁ tagaraṁ śigru padmakaṁ rajanīdvayam |
agadō jalapiṣṭō'yaṁ śatapadviṣanāśanaḥ ||49||
mēṣaśr̥ṅgī vacā pāṭhā niculō rōhiṇī jalam |
sarvamaṇḍūkadaṣṭānāmagadō'yaṁ viṣāpahaḥ ||50||
View original
कुङ्कुमं तगरं शिग्रु पद्मकं रजनीद्वयम् |
अगदो जलपिष्टोऽयं शतपद्विषनाशनः ||४९||
मेषशृङ्गी वचा पाठा निचुलो रोहिणी जलम् |
सर्वमण्डूकदष्टानामगदोऽयं विषापहः ||५०||
Adhikarana 24 (51) · Śloka 51
dhavāśvagandhātibalābalāsātiguhāguhāḥ |
viśvambharābhidaṣṭānāmagadō'yaṁ viṣāpahaḥ ||51||
View original
धवाश्वगन्धातिबलाबलासातिगुहागुहाः |
विश्वम्भराभिदष्टानामगदोऽयं विषापहः ||५१||
Adhikarana 25 (52) · Śloka 52
śirīṣaṁ tagaraṁ kuṣṭhaṁ śāliparṇī sahā niśē |
ahiṇḍukābhirdaṣṭānāmagadō viṣanāśanaḥ ||52||
View original
शिरीषं तगरं कुष्ठं शालिपर्णी सहा निशे |
अहिण्डुकाभिर्दष्टानामगदो विषनाशनः ||५२||
Adhikarana 26 (53-55) · Śloka 56
kaṇḍūmakābhirdaṣṭānāṁ rātrau śītāḥ kriyā hitāḥ |
divā tē naiva sidhyanti sūryaraśmibalārditāḥ ||53||
vakraṁ kuṣṭhamapāmārgaḥ śūkavr̥ntaviṣē'gadaḥ |
bhr̥ṅgasvarasapiṣṭā vā kr̥ṣṇavalmīkamr̥ttikā ||54||
pipīlikābhirdaṣṭānāṁ makṣikāmaśakaistathā |
gōmūtrēṇa yutō lēpaḥ kr̥ṣṇavalmīkamr̥ttikā ||55||
nakhāvaghr̥ṣṭasañjātē śōphē bhr̥ṅgarasō hitaḥ |56|
View original
कण्डूमकाभिर्दष्टानां रात्रौ शीताः क्रिया हिताः |
दिवा ते नैव सिध्यन्ति सूर्यरश्मिबलार्दिताः ||५३||
वक्रं कुष्ठमपामार्गः शूकवृन्तविषेऽगदः |
भृङ्गस्वरसपिष्टा वा कृष्णवल्मीकमृत्तिका ||५४||
पिपीलिकाभिर्दष्टानां मक्षिकामशकैस्तथा |
गोमूत्रेण युतो लेपः कृष्णवल्मीकमृत्तिका ||५५||
नखावघृष्टसञ्जाते शोफे भृङ्गरसो हितः |५६|
Adhikarana 27 (56) · Śloka 56
pratisūryakadaṣṭānāṁ sarpadaṣṭavadācarēt |56|
View original
प्रतिसूर्यकदष्टानां सर्पदष्टवदाचरेत् |५६|
Adhikarana 28 (56) · Śloka 56
trividhā vr̥ścikāḥ prōktā mandamadhyamahāviṣāḥ ||56||
View original
त्रिविधा वृश्चिकाः प्रोक्ता मन्दमध्यमहाविषाः ||५६||
Adhikarana 29 (57) · Śloka 57
gōśakr̥tkōthajā mandā madhyāḥ kāṣṭhēṣṭikōdbhavāḥ |
sarpakōthōdbhavāstīkṣṇā yē cānyē viṣasambhavāḥ ||57||
View original
गोशकृत्कोथजा मन्दा मध्याः काष्ठेष्टिकोद्भवाः |
सर्पकोथोद्भवास्तीक्ष्णा ये चान्ये विषसम्भवाः ||५७||
Adhikarana 30 (58) · Śloka 58
mandā dvādaśa madhyāstu trayaḥ pañcadaśōttamāḥ |
daśa viṁśatirityētē saṅkhyayā parikīrtitāḥ ||58||
View original
मन्दा द्वादश मध्यास्तु त्रयः पञ्चदशोत्तमाः |
दश विंशतिरित्येते सङ्ख्यया परिकीर्तिताः ||५८||
Adhikarana 31 (59-60) · Śloka 61
kr̥ṣṇaḥ śyāvaḥ karburaḥ pāṇḍuvarṇō gōmūtrābhaḥ karkaśō mēcakaśca |
pītō dhūmrō rōmaśaḥ śāḍvalābhō raktaḥ śvētēnōdarēṇēti mandāḥ ||59||
yuktāścaitē vr̥ścikāḥ pucchadēśē syurbhūyōbhiḥ parvabhiścētarēbhyaḥ |
ēbhirdaṣṭē vēdanā vēpathuśca gātrastambhaḥ kr̥ṣṇaraktāgamaśca ||60||
śākhādaṣṭē vēdanā cōrdhvamēti dāhasvēdau daṁśaśōphō jvaraśca |61|
View original
कृष्णः श्यावः कर्बुरः पाण्डुवर्णो गोमूत्राभः कर्कशो मेचकश्च |
पीतो धूम्रो रोमशः शाड्वलाभो रक्तः श्वेतेनोदरेणेति मन्दाः ||५९||
युक्ताश्चैते वृश्चिकाः पुच्छदेशे स्युर्भूयोभिः पर्वभिश्चेतरेभ्यः |
एभिर्दष्टे वेदना वेपथुश्च गात्रस्तम्भः कृष्णरक्तागमश्च ||६०||
शाखादष्टे वेदना चोर्ध्वमेति दाहस्वेदौ दंशशोफो ज्वरश्च |६१|
Adhikarana 32 (61-62) · Śloka 63
raktaḥ pītaḥ kāpilēnōdarēṇa sarvē dhūmrāḥ parvabhiśca tribhiḥ syuḥ ||61||
ētē mūtrōccārapūtyaṇḍajātā madhyā jñēyāstriprakārōragāṇām |
yasyaitēṣāmanvayādyaḥ prasūtō dōṣōtpattiṁ tatsvarūpāṁ sa kuryāt ||62||
jihvāśōphō bhōjanasyāvarōdhō mūrcchā cōgrā madhyavīryābhidaṣṭē |63|
View original
रक्तः पीतः कापिलेनोदरेण सर्वे धूम्राः पर्वभिश्च त्रिभिः स्युः ||६१||
एते मूत्रोच्चारपूत्यण्डजाता मध्या ज्ञेयास्त्रिप्रकारोरगाणाम् |
यस्यैतेषामन्वयाद्यः प्रसूतो दोषोत्पत्तिं तत्स्वरूपां स कुर्यात् ||६२||
जिह्वाशोफो भोजनस्यावरोधो मूर्च्छा चोग्रा मध्यवीर्याभिदष्टे |६३|
Adhikarana 33 (63-66) · Śloka 66
śvētaścitraḥ śyāmalō lōhitābhō raktaḥ śvētō raktanīlōdarau ca ||63||
pītō'raktō nīlapītō'parastu raktō nīlō nīlaśuklastathā ca |
raktō babhruḥ pūrvavaccaikaparvā yaścāparvā parvaṇī dvē ca yasya ||64||
nānārūpā varṇataścāpi ghōrā jñēyāścaitē vr̥ścikāḥ prāṇacaurāḥ |
janmaitēṣāṁ sarpakōthāt pradiṣṭaṁ dēhēbhyō vā ghātitānāṁ viṣēṇa ||65||
ēbhirdaṣṭē sarpavēgapravr̥ttiḥ sphōṭōtpattirbhrāntidāhau jvaraśca |
khēbhyaḥ kr̥ṣṇaṁ śōṇitaṁ yāti tīvraṁ tasmāt prāṇaistyajyatē śīghramēva ||66||
View original
श्वेतश्चित्रः श्यामलो लोहिताभो रक्तः श्वेतो रक्तनीलोदरौ च ||६३||
पीतोऽरक्तो नीलपीतोऽपरस्तु रक्तो नीलो नीलशुक्लस्तथा च |
रक्तो बभ्रुः पूर्ववच्चैकपर्वा यश्चापर्वा पर्वणी द्वे च यस्य ||६४||
नानारूपा वर्णतश्चापि घोरा ज्ञेयाश्चैते वृश्चिकाः प्राणचौराः |
जन्मैतेषां सर्पकोथात् प्रदिष्टं देहेभ्यो वा घातितानां विषेण ||६५||
एभिर्दष्टे सर्पवेगप्रवृत्तिः स्फोटोत्पत्तिर्भ्रान्तिदाहौ ज्वरश्च |
खेभ्यः कृष्णं शोणितं याति तीव्रं तस्मात् प्राणैस्त्यज्यते शीघ्रमेव ||६६||
Adhikarana 34 (67) · Śloka 68
ugramadhyaviṣairdaṣṭaṁ cikitsēt sarpadaṣṭavat |
ādaṁśaṁ svēditaṁ cūrṇaiḥ pracchitaṁ pratisārayēt ||67||
rajanīsaindhavavyōṣaśirīṣaphalapuṣpajaiḥ |68|
View original
उग्रमध्यविषैर्दष्टं चिकित्सेत् सर्पदष्टवत् |
आदंशं स्वेदितं चूर्णैः प्रच्छितं प्रतिसारयेत् ||६७||
रजनीसैन्धवव्योषशिरीषफलपुष्पजैः |६८|
Adhikarana 35 (68-74) · Śloka 74
mātuluṅgāmlagōmūtrapiṣṭaṁ ca surasāgrajam ||68||
lēpē, svēdē sukhōṣṇaṁ ca gōmayaṁ hitamiṣyatē |
pānē kṣaudrayutaṁ sarpiḥ kṣīraṁ vā bahuśarkaram ||69||
daṁśaṁ mandaviṣāṇāṁ tu cakratailēna sēcayēt |
vidārīgaṇasiddhēna sukhōṣṇēnāthavā punaḥ ||70||
kuryāccōtkārikāsvēdaṁ viṣaghnairupanāhayēt |
guḍōdakaṁ vā suhimaṁ cāturjātakasaṁyutam ||71||
pānamasmai pradātavyaṁ kṣīraṁ vā saguḍaṁ himam |
śikhikukkuṭabarhāṇi saindhavaṁ tailasarpiṣī ||72||
dhūmō hanti prayuktastu śīghraṁ vr̥ścikajaṁ viṣam |
kusumbhapuṣpaṁ rajanī niśā vā kōdravaṁ tr̥ṇam ||73||
ēbhirghr̥tāktairdhūpastu pāyudēśē prayōjitaḥ |
nāśayēdāśu kīṭōtthaṁ vr̥ścikasya ca yadviṣam ||74||
View original
मातुलुङ्गाम्लगोमूत्रपिष्टं च सुरसाग्रजम् ||६८||
लेपे, स्वेदे सुखोष्णं च गोमयं हितमिष्यते |
पाने क्षौद्रयुतं सर्पिः क्षीरं वा बहुशर्करम् ||६९||
दंशं मन्दविषाणां तु चक्रतैलेन सेचयेत् |
विदारीगणसिद्धेन सुखोष्णेनाथवा पुनः ||७०||
कुर्याच्चोत्कारिकास्वेदं विषघ्नैरुपनाहयेत् |
गुडोदकं वा सुहिमं चातुर्जातकसंयुतम् ||७१||
पानमस्मै प्रदातव्यं क्षीरं वा सगुडं हिमम् |
शिखिकुक्कुटबर्हाणि सैन्धवं तैलसर्पिषी ||७२||
धूमो हन्ति प्रयुक्तस्तु शीघ्रं वृश्चिकजं विषम् |
कुसुम्भपुष्पं रजनी निशा वा कोद्रवं तृणम् ||७३||
एभिर्घृताक्तैर्धूपस्तु पायुदेशे प्रयोजितः |
नाशयेदाशु कीटोत्थं वृश्चिकस्य च यद्विषम् ||७४||
Adhikarana 36 (75-76) · Śloka 76
lūtāviṣaṁ ghōratamaṁ durvijñēyatamaṁ ca tat |
duścikitsyatamaṁ cāpi bhiṣagbhirmandabuddhibhiḥ ||75||
saviṣaṁ nirviṣaṁ caitadityēvaṁ pariśaṅkitē |
viṣaghnamēva kartavyamavirōdhi yadauṣadham ||76||
View original
लूताविषं घोरतमं दुर्विज्ञेयतमं च तत् |
दुश्चिकित्स्यतमं चापि भिषग्भिर्मन्दबुद्धिभिः ||७५||
सविषं निर्विषं चैतदित्येवं परिशङ्किते |
विषघ्नमेव कर्तव्यमविरोधि यदौषधम् ||७६||
Adhikarana 37 (77-78) · Śloka 78
agadānāṁ hi saṁyōgō viṣajuṣṭasya yujyatē |
nirviṣē mānavē yuktō'gadaḥ sampadyatē'sukham ||77||
tasmāt sarvaprayatnēna jñātavyō viṣaniścayaḥ |
ajñātvā viṣasadbhāvaṁ bhiṣagvyāpādayēnnaram ||78||
View original
अगदानां हि संयोगो विषजुष्टस्य युज्यते |
निर्विषे मानवे युक्तोऽगदः सम्पद्यतेऽसुखम् ||७७||
तस्मात् सर्वप्रयत्नेन ज्ञातव्यो विषनिश्चयः |
अज्ञात्वा विषसद्भावं भिषग्व्यापादयेन्नरम् ||७८||
Adhikarana 38 (79) · Śloka 79
prōdbhidyamānastu yathā'ṅkurēṇa na vyaktajātiḥ pravibhāti vr̥kṣaḥ |
tadvaddurālakṣyatamaṁ hi tāsāṁ viṣaṁ śarīrē pravikīrṇamātram ||79||
View original
प्रोद्भिद्यमानस्तु यथाऽङ्कुरेण न व्यक्तजातिः प्रविभाति वृक्षः |
तद्वद्दुरालक्ष्यतमं हि तासां विषं शरीरे प्रविकीर्णमात्रम् ||७९||
Adhikarana 39 (80-82) · Śloka 82
īṣatsakaṇḍu pracalaṁ sakōṭhamavyaktavarṇaṁ prathamē'hani syāt |
antēṣu śūnaṁ parinimnamadhyaṁ pravyaktarūpaṁ ca dinē dvitīyē ||80||
tryahēṇa taddarśayatīha rūpaṁ viṣaṁ caturthē'hani kōpamēti |
atō'dhikē'hni prakarōti jantōrviṣaprakōpaprabhavān vikārān ||81||
ṣaṣṭhē dinē viprasr̥taṁ tu sarvān marmapradēśān bhr̥śamāvr̥ṇōti |
tat saptamē'tyarthaparītagātraṁ vyāpādayēnmartyamatipravr̥ddham ||82||
View original
ईषत्सकण्डु प्रचलं सकोठमव्यक्तवर्णं प्रथमेऽहनि स्यात् |
अन्तेषु शूनं परिनिम्नमध्यं प्रव्यक्तरूपं च दिने द्वितीये ||८०||
त्र्यहेण तद्दर्शयतीह रूपं विषं चतुर्थेऽहनि कोपमेति |
अतोऽधिकेऽह्नि प्रकरोति जन्तोर्विषप्रकोपप्रभवान् विकारान् ||८१||
षष्ठे दिने विप्रसृतं तु सर्वान् मर्मप्रदेशान् भृशमावृणोति |
तत् सप्तमेऽत्यर्थपरीतगात्रं व्यापादयेन्मर्त्यमतिप्रवृद्धम् ||८२||
Adhikarana 40 (83-84) · Śloka 84
yāstīkṣṇacaṇḍōgraviṣā hi lūtāstāḥ saptarātrēṇa naraṁ nihanyuḥ |
atō'dhikēnāpi nihanyuranyā yāsāṁ viṣaṁ madhyamavīryamuktam ||83||
yāsāṁ kanīyō viṣavīryamuktaṁ tāḥ pakṣamātrēṇa vināśayanti |
tasmāt prayatnaṁ bhiṣagatra kuryādādaṁśapātādviṣaghātiyōgaiḥ ||84||
View original
यास्तीक्ष्णचण्डोग्रविषा हि लूतास्ताः सप्तरात्रेण नरं निहन्युः |
अतोऽधिकेनापि निहन्युरन्या यासां विषं मध्यमवीर्यमुक्तम् ||८३||
यासां कनीयो विषवीर्यमुक्तं ताः पक्षमात्रेण विनाशयन्ति |
तस्मात् प्रयत्नं भिषगत्र कुर्यादादंशपाताद्विषघातियोगैः ||८४||
Adhikarana 41 (85-87) · Śloka 88
viṣaṁ tu lālānakhamūtradaṁṣṭrārajaḥpurīṣairatha cēndriyēṇa |
saptaprakāraṁ visr̥janti lūtāstadugramadhyāvaravīryayuktam ||85||
sakaṇḍukōṭhaṁ sthiramalpamūlaṁ lālākr̥taṁ mandarujaṁ vadanti |
śōphaśca kaṇḍūśca pulālikā ca dhūmāyanaṁ caiva nakhāgradaṁśē ||86||
daṁśaṁ tu mūtrēṇa sakr̥ṣṇamadhyaṁ saraktaparyantamavēhi dīrṇam |
daṁṣṭrābhirugraṁ kaṭhinaṁ vivarṇaṁ jānīhi daṁśaṁ sthiramaṇḍalaṁ ca ||87||
rajaḥpurīṣēndriyajaṁ hi viddhi sphōṭaṁ vipakvāmalapīlupāṇḍum |88|
View original
विषं तु लालानखमूत्रदंष्ट्रारजःपुरीषैरथ चेन्द्रियेण |
सप्तप्रकारं विसृजन्ति लूतास्तदुग्रमध्यावरवीर्ययुक्तम् ||८५||
सकण्डुकोठं स्थिरमल्पमूलं लालाकृतं मन्दरुजं वदन्ति |
शोफश्च कण्डूश्च पुलालिका च धूमायनं चैव नखाग्रदंशे ||८६||
दंशं तु मूत्रेण सकृष्णमध्यं सरक्तपर्यन्तमवेहि दीर्णम् |
दंष्ट्राभिरुग्रं कठिनं विवर्णं जानीहि दंशं स्थिरमण्डलं च ||८७||
रजःपुरीषेन्द्रियजं हि विद्धि स्फोटं विपक्वामलपीलुपाण्डुम् |८८|
Adhikarana 42 (88-89) · Śloka 89
ētāvadētat samudāhr̥taṁ tu vakṣyāmi lūtāprabhavaṁ purāṇam ||88||
sāmānyatō daṣṭamasādhyasādhyaṁ cikitsitaṁ cāpi yathāviśēṣam ||89||
View original
एतावदेतत् समुदाहृतं तु वक्ष्यामि लूताप्रभवं पुराणम् ||८८||
सामान्यतो दष्टमसाध्यसाध्यं चिकित्सितं चापि यथाविशेषम् ||८९||
Adhikarana 43 (90-93) · Śloka 93
viśvāmitrō nr̥pavaraḥ kadācidr̥ṣisattamam |
vaśiṣṭhaṁ kōpayāmāsa gatvā''śramapadaṁ kila ||90||
kupitasya munēstasya lalāṭāt svēdabindavaḥ |
apatan darśanādēva ravēstatsamatējasaḥ ||91||
tr̥ṇē maharṣiṇā lūnē dhēnvarthaṁ sambhr̥tē'pi ca |
tatō jātāstvimā ghōrā nānārūpā mahāviṣāḥ |
apakārāya vartantē nr̥pasādhanavāhanē ||92||
yasmāllūnaṁ tr̥ṇaṁ prāptā munēḥ prasvēdabindavaḥ |
tasmāllūtēti bhāṣyantē saṅkhyayā tāśca ṣōḍaśa ||93||
View original
विश्वामित्रो नृपवरः कदाचिदृषिसत्तमम् |
वशिष्ठं कोपयामास गत्वाऽऽश्रमपदं किल ||९०||
कुपितस्य मुनेस्तस्य ललाटात् स्वेदबिन्दवः |
अपतन् दर्शनादेव रवेस्तत्समतेजसः ||९१||
तृणे महर्षिणा लूने धेन्वर्थं सम्भृतेऽपि च |
ततो जातास्त्विमा घोरा नानारूपा महाविषाः |
अपकाराय वर्तन्ते नृपसाधनवाहने ||९२||
यस्माल्लूनं तृणं प्राप्ता मुनेः प्रस्वेदबिन्दवः |
तस्माल्लूतेति भाष्यन्ते सङ्ख्यया ताश्च षोडश ||९३||
Adhikarana 44 (94-99) · Śloka 100
kr̥cchrasādhyāstathā'sādhyā lūtāstu dvividhāḥsmr̥tāḥ |
tāsāmaṣṭau kr̥cchrasādhyā varjyāstāvatya ēva tu ||94||
trimaṇḍalā tathā śvētā kapilā pītikā tathā |
ālamūtraviṣā raktā kasanā cāṣṭamī smr̥tā ||95||
tābhirdaṣṭē śirōduḥkhaṁ kaṇḍūrdaṁśē ca vēdanā |
bhavanti ca viśēṣēṇa gadāḥ ślaiṣmikavātikāḥ ||96||
sauvarṇikā lājavarṇā jālinyēṇīpadī tathā |
kr̥ṣṇā'gnivarṇā kākāṇḍā mālāguṇā'ṣṭamī tathā ||97||
tābhirdaṣṭē daṁśakōthaḥ pravr̥ttiḥ kṣatajasya ca |
jvarō dāhō'tisāraśca gadāḥ syuśca tridōṣajāḥ ||98||
piḍakā vividhākārā maṇḍalāni mahānti ca |
mahāntō mr̥davaḥ śōphā raktāḥ śyāvāścalāstathā ||99||
sāmānyaṁ sarvalūtānāmētadādaṁśalakṣaṇam |100|
View original
कृच्छ्रसाध्यास्तथाऽसाध्या लूतास्तु द्विविधाःस्मृताः |
तासामष्टौ कृच्छ्रसाध्या वर्ज्यास्तावत्य एव तु ||९४||
त्रिमण्डला तथा श्वेता कपिला पीतिका तथा |
आलमूत्रविषा रक्ता कसना चाष्टमी स्मृता ||९५||
ताभिर्दष्टे शिरोदुःखं कण्डूर्दंशे च वेदना |
भवन्ति च विशेषेण गदाः श्लैष्मिकवातिकाः ||९६||
सौवर्णिका लाजवर्णा जालिन्येणीपदी तथा |
कृष्णाऽग्निवर्णा काकाण्डा मालागुणाऽष्टमी तथा ||९७||
ताभिर्दष्टे दंशकोथः प्रवृत्तिः क्षतजस्य च |
ज्वरो दाहोऽतिसारश्च गदाः स्युश्च त्रिदोषजाः ||९८||
पिडका विविधाकारा मण्डलानि महान्ति च |
महान्तो मृदवः शोफा रक्ताः श्यावाश्चलास्तथा ||९९||
सामान्यं सर्वलूतानामेतदादंशलक्षणम् |१००|
Adhikarana 45 (100-115) · Śloka 115
viśēṣalakṣaṇaṁ tāsāṁ vakṣyāmi sacikitsitam ||100||
trimaṇḍalāyā daṁśē'sr̥k kr̥ṣṇaṁ sravati dīryatē |
bādhiryaṁ kaluṣā dr̥ṣṭistathā dāhaśca nētrayōḥ ||101||
tatrārkamūlaṁ rajanī nākulī pr̥śniparṇikā |
pānakarmaṇi śasyantē nasyālēpāñjanēṣu ca ||102||
śvētāyāḥ piḍakā daṁśē śvētā kaṇḍūmatī bhavēt |
dāhamūrcchājvaravatī visarpaklēdarukkarī ||103||
tatra candanarāsnailāharēṇunalavañjulāḥ |
kuṣṭhaṁ lāmajjakaṁ vakraṁ naladaṁ cāgadō hitaḥ ||104||
ādaṁśē piḍakā tāmrā kapilāyāḥ sthirā bhavēt |
śirasō gauravaṁ dāhastimiraṁ bhrama ēva ca ||105||
tatra padmakakuṣṭhailākarañjakakubhatvacaḥ |
sthirārkaparṇyapāmārgadūrvābrāhmyō viṣāpahāḥ ||106||
ādaṁśē pītikāyāstu piḍakā pītikā sthirā |
bhavēcchardirjvaraḥ śūlaṁ mūrdhni raktē tathā'kṣiṇī ||107||
tatrēṣṭāḥ kuṭajōśīratuṅgapadmakavañjulāḥ |
śirīṣakiṇihīśēlukadambakakubhatvacaḥ ||108||
raktamaṇḍanibhē daṁśē piḍakāḥ sarṣapā iva |
jāyantē tāluśōṣaśca dāhaścālaviṣārditē ||109||
tatra priyaṅguhrībērakuṣṭhalāmajjavañjulāḥ |
agadaḥ śatapuṣpā ca sapippalavaṭāṅkurāḥ ||110||
pūtirmūtraviṣādaṁśō visarpī kr̥ṣṇaśōṇitaḥ |
kāsaśvāsavamīmūrcchājvaradāhasamanvitaḥ ||111||
manaḥśilālamadhukakuṣṭhacandanapadmakaiḥ |
madhumiśraiḥ salāmajjairagadastatra kīrtitaḥ ||112||
āpāṇḍupiḍakō daṁśō dāhaklēdasamanvitaḥ |
raktāyā raktaparyantō vijñēyō raktasaṁyutaḥ ||113||
kāryastatrāgadastōyacandanōśīrapadmakaiḥ |
tathaivārjunaśēlubhyāṁ tvagbhirāmrātakasya ca ||114||
picchilaṁ kasanādaṁśādrudhiraṁ śītalaṁ sravēt |
kāsaśvāsau ca tatrōktaṁ raktalūtācikitsitam ||115||
View original
विशेषलक्षणं तासां वक्ष्यामि सचिकित्सितम् ||१००||
त्रिमण्डलाया दंशेऽसृक् कृष्णं स्रवति दीर्यते |
बाधिर्यं कलुषा दृष्टिस्तथा दाहश्च नेत्रयोः ||१०१||
तत्रार्कमूलं रजनी नाकुली पृश्निपर्णिका |
पानकर्मणि शस्यन्ते नस्यालेपाञ्जनेषु च ||१०२||
श्वेतायाः पिडका दंशे श्वेता कण्डूमती भवेत् |
दाहमूर्च्छाज्वरवती विसर्पक्लेदरुक्करी ||१०३||
तत्र चन्दनरास्नैलाहरेणुनलवञ्जुलाः |
कुष्ठं लामज्जकं वक्रं नलदं चागदो हितः ||१०४||
आदंशे पिडका ताम्रा कपिलायाः स्थिरा भवेत् |
शिरसो गौरवं दाहस्तिमिरं भ्रम एव च ||१०५||
तत्र पद्मककुष्ठैलाकरञ्जककुभत्वचः |
स्थिरार्कपर्ण्यपामार्गदूर्वाब्राह्म्यो विषापहाः ||१०६||
आदंशे पीतिकायास्तु पिडका पीतिका स्थिरा |
भवेच्छर्दिर्ज्वरः शूलं मूर्ध्नि रक्ते तथाऽक्षिणी ||१०७||
तत्रेष्टाः कुटजोशीरतुङ्गपद्मकवञ्जुलाः |
शिरीषकिणिहीशेलुकदम्बककुभत्वचः ||१०८||
रक्तमण्डनिभे दंशे पिडकाः सर्षपा इव |
जायन्ते तालुशोषश्च दाहश्चालविषार्दिते ||१०९||
तत्र प्रियङ्गुह्रीबेरकुष्ठलामज्जवञ्जुलाः |
अगदः शतपुष्पा च सपिप्पलवटाङ्कुराः ||११०||
पूतिर्मूत्रविषादंशो विसर्पी कृष्णशोणितः |
कासश्वासवमीमूर्च्छाज्वरदाहसमन्वितः ||१११||
मनःशिलालमधुककुष्ठचन्दनपद्मकैः |
मधुमिश्रैः सलामज्जैरगदस्तत्र कीर्तितः ||११२||
आपाण्डुपिडको दंशो दाहक्लेदसमन्वितः |
रक्ताया रक्तपर्यन्तो विज्ञेयो रक्तसंयुतः ||११३||
कार्यस्तत्रागदस्तोयचन्दनोशीरपद्मकैः |
तथैवार्जुनशेलुभ्यां त्वग्भिराम्रातकस्य च ||११४||
पिच्छिलं कसनादंशाद्रुधिरं शीतलं स्रवेत् |
कासश्वासौ च तत्रोक्तं रक्तलूताचिकित्सितम् ||११५||
Adhikarana 46 (116-119) · Śloka 119
purīṣagandhiralpāsr̥k kr̥ṣṇāyā daṁśa ēva tu |
jvaramūrcchāvamīdāhakāsaśvāsasamanvitaḥ ||116||
tatrailāvakrasarpākṣīgandhanākulicandanaiḥ |
mahāsugandhisahitaiḥ pratyākhyāyāgadaḥ smr̥taḥ ||117||
daṁśō dāhō'gnivakrāyāḥ srāvō'tyarthaṁ jvarastathā |
cōṣakaṇḍūrōmaharṣā dāhavisphōṭasaṁyutaḥ ||118||
kr̥ṣṇāpraśamanaṁ cātra pratyākhyāya prayōjayēt |
sārivōśīrayaṣṭyāhvacandanōtpalapadmakam ||119||
View original
पुरीषगन्धिरल्पासृक् कृष्णाया दंश एव तु |
ज्वरमूर्च्छावमीदाहकासश्वाससमन्वितः ||११६||
तत्रैलावक्रसर्पाक्षीगन्धनाकुलिचन्दनैः |
महासुगन्धिसहितैः प्रत्याख्यायागदः स्मृतः ||११७||
दंशो दाहोऽग्निवक्रायाः स्रावोऽत्यर्थं ज्वरस्तथा |
चोषकण्डूरोमहर्षा दाहविस्फोटसंयुतः ||११८||
कृष्णाप्रशमनं चात्र प्रत्याख्याय प्रयोजयेत् |
सारिवोशीरयष्ट्याह्वचन्दनोत्पलपद्मकम् ||११९||
Adhikarana 47 (120) · Śloka 120
sarvāsāmēva yuñjīta viṣē ślēṣmātakatvacam |
bhiṣak sarvaprakārēṇa tathā cākṣīvapippalam ||120||
View original
सर्वासामेव युञ्जीत विषे श्लेष्मातकत्वचम् |
भिषक् सर्वप्रकारेण तथा चाक्षीवपिप्पलम् ||१२०||
Adhikarana 48 (121-127) · Śloka 127
kr̥cchrasādhyaviṣā hyaṣṭau prōktā dvē ca yadr̥cchayā |
avāryaviṣavīryāṇāṁ lakṣaṇāni nibōdha mē ||121||
dhyāmaḥ sauvarṇikādaṁśaḥ saphēnō matsyagandhakaḥ |
śvāsaḥ kāsō jvarastr̥ṣṇā mūrcchā cātra sudāruṇā ||122||
ādaṁśē lājavarṇāyā dhyāmaṁ pūti sravēdasr̥k |
dāhō mūrcchā'tisāraśca śirōduḥkhaṁ ca jāyatē ||123||
ghōrō daṁśastu jālinyā rājimānavadīryatē |
stambhaḥ śvāsastamōvr̥ddhistāluśōṣaśca jāyatē ||124||
ēṇīpadyāstathā daṁśō bhavēt kr̥ṣṇatilākr̥tiḥ |
tr̥ṣṇāmūrcchājvaracchardikāsaśvāsasamanvitaḥ ||125||
daṁśaḥ kākāṇḍikādaṣṭē pāṇḍuraktō'tivēdanaḥ |
tr̥ṇmūrcchāśvāsahr̥drōgahikkākāsāḥ syurucchritāḥ ||126||
raktō mālāguṇādaṁśō dhūmagandhō'tivēdanaḥ |
bahudhā ca viśīryēta dāhamūrcchājvarānvitaḥ ||127||
View original
कृच्छ्रसाध्यविषा ह्यष्टौ प्रोक्ता द्वे च यदृच्छया |
अवार्यविषवीर्याणां लक्षणानि निबोध मे ||१२१||
ध्यामः सौवर्णिकादंशः सफेनो मत्स्यगन्धकः |
श्वासः कासो ज्वरस्तृष्णा मूर्च्छा चात्र सुदारुणा ||१२२||
आदंशे लाजवर्णाया ध्यामं पूति स्रवेदसृक् |
दाहो मूर्च्छाऽतिसारश्च शिरोदुःखं च जायते ||१२३||
घोरो दंशस्तु जालिन्या राजिमानवदीर्यते |
स्तम्भः श्वासस्तमोवृद्धिस्तालुशोषश्च जायते ||१२४||
एणीपद्यास्तथा दंशो भवेत् कृष्णतिलाकृतिः |
तृष्णामूर्च्छाज्वरच्छर्दिकासश्वाससमन्वितः ||१२५||
दंशः काकाण्डिकादष्टे पाण्डुरक्तोऽतिवेदनः |
तृण्मूर्च्छाश्वासहृद्रोगहिक्काकासाः स्युरुच्छ्रिताः ||१२६||
रक्तो मालागुणादंशो धूमगन्धोऽतिवेदनः |
बहुधा च विशीर्येत दाहमूर्च्छाज्वरान्वितः ||१२७||
Adhikarana 49 (128) · Śloka 128
asādhyāsvapyabhihitaṁ pratyākhyāyāśu yōjayēt |
dōṣōcchrāyaviśēṣēṇa dāhacchēdavivarjitam ||128||
View original
असाध्यास्वप्यभिहितं प्रत्याख्यायाशु योजयेत् |
दोषोच्छ्रायविशेषेण दाहच्छेदविवर्जितम् ||१२८||
Adhikarana 50 (129) · Śloka 129
sādhyābhirābhirlūtābhirdaṣṭamātrasya dēhinaḥ |
vr̥ddhipatrēṇa matimān samyagādaṁśamuddharēt ||129||
View original
साध्याभिराभिर्लूताभिर्दष्टमात्रस्य देहिनः |
वृद्धिपत्रेण मतिमान् सम्यगादंशमुद्धरेत् ||१२९||
Adhikarana 51 (130-133) · Śloka 133
amarmaṇi vidhānajñō varjitasya jvarādibhiḥ |
daṁśasyōtkartanaṁ kuryādalpaśvayathukasya ca ||130||
madhusaindhavasaṁyuktairagadairlēpayēttataḥ |
priyaṅgurajanīkuṣṭhasamaṅgāmadhukaistathā ||131||
sārivāṁ madhukaṁ drākṣāṁ payasyāṁ kṣīramōraṭam |
vidārīgōkṣurakṣaudramadhukaṁ pāyayēta vā ||132||
kṣīriṇāṁ tvakkaṣāyēṇa suśītēna ca sēcayēt |
upadravān yathādōṣaṁ viṣaghnairēva sādhayēt ||133||
View original
अमर्मणि विधानज्ञो वर्जितस्य ज्वरादिभिः |
दंशस्योत्कर्तनं कुर्यादल्पश्वयथुकस्य च ||१३०||
मधुसैन्धवसंयुक्तैरगदैर्लेपयेत्ततः |
प्रियङ्गुरजनीकुष्ठसमङ्गामधुकैस्तथा ||१३१||
सारिवां मधुकं द्राक्षां पयस्यां क्षीरमोरटम् |
विदारीगोक्षुरक्षौद्रमधुकं पाययेत वा ||१३२||
क्षीरिणां त्वक्कषायेण सुशीतेन च सेचयेत् |
उपद्रवान् यथादोषं विषघ्नैरेव साधयेत् ||१३३||
Adhikarana 52 (134) · Śloka 134
nasyāñjanābhyañjanapānadhūmaṁ tathā'vapīḍaṁ kavalagrahaṁ ca |
saṁśōdhanaṁ cōbhayataḥ pragāḍhaṁ kuryātsirāmōkṣaṇamēva cātra ||134||
View original
नस्याञ्जनाभ्यञ्जनपानधूमं तथाऽवपीडं कवलग्रहं च |
संशोधनं चोभयतः प्रगाढं कुर्यात्सिरामोक्षणमेव चात्र ||१३४||
Adhikarana 53 (135) · Śloka 135
kīṭadaṣṭavraṇān sarvānahidaṣṭavraṇānapi |
ādāhapākāttān sarvāñcikitsēdduṣṭavadbhiṣag ||135||
View original
कीटदष्टव्रणान् सर्वानहिदष्टव्रणानपि |
आदाहपाकात्तान् सर्वाञ्चिकित्सेद्दुष्टवद्भिषग् ||१३५||
Adhikarana 54 (136-137) · Śloka 137
vinivr̥ttē tataḥ śōphē karṇikāpātanaṁ hitam |
nimbapatraṁ trivr̥ddantī kusumbhaṁ kusumaṁ madhu ||136||
gugguluḥ saindhavaṁ kiṇvaṁ varcaḥ pārāvatasya ca |
viṣavr̥ddhikaraṁ cānnaṁ hitvā sambhōjanaṁ hitam ||137||
View original
विनिवृत्ते ततः शोफे कर्णिकापातनं हितम् |
निम्बपत्रं त्रिवृद्दन्ती कुसुम्भं कुसुमं मधु ||१३६||
गुग्गुलुः सैन्धवं किण्वं वर्चः पारावतस्य च |
विषवृद्धिकरं चान्नं हित्वा सम्भोजनं हितम् ||१३७||
Adhikarana 55 (138) · Śloka 138
viṣēbhyaḥ khalu sarvēbhyaḥ karṇikāmarujāṁ sthirām |
pracchayitvā madhūnmiśraiḥ śōdhanīyairupācarēt ||138||
View original
विषेभ्यः खलु सर्वेभ्यः कर्णिकामरुजां स्थिराम् |
प्रच्छयित्वा मधून्मिश्रैः शोधनीयैरुपाचरेत् ||१३८||
Adhikarana 56 (139) · Śloka 139
saptaṣaṣṭhasya kīṭānāṁ śatasyaitadvibhāgaśaḥ |
daṣṭalakṣaṇamākhyātaṁ cikitsā cāpyanantaram ||139||
View original
सप्तषष्ठस्य कीटानां शतस्यैतद्विभागशः |
दष्टलक्षणमाख्यातं चिकित्सा चाप्यनन्तरम् ||१३९||
Adhikarana 57 (140) · Śloka 140
saviṁśamadhyāyaśatamētaduktaṁ vibhāgaśaḥ |140|
View original
सविंशमध्यायशतमेतदुक्तं विभागशः |१४०|
Adhikarana 58 (140) · Śloka 140
ihōddiṣṭānanirdiṣṭānarthān vakṣyāmyathōttarē ||140||
View original
इहोद्दिष्टाननिर्दिष्टानर्थान् वक्ष्याम्यथोत्तरे ||१४०||
Adhikarana 59 (141-143) · Śloka 143
sanātanatvādvēdānāmakṣaratvāttathaiva ca |
tathā dr̥ṣṭaphalatvācca hitatvādapi dēhinām ||141||
vāksamūhārthavistārāt pūjitatvācca dēhibhiḥ |
cikitsitāt puṇyatamaṁ na kiñcidapi śuśrumaḥ ||142||
r̥ṣērindraprabhāvasyāmr̥tayōnērbhiṣaggurōḥ |
dhārayitvā tu vimalaṁ mataṁ paramasammatam |
uktāhārasamācāra iha prētya ca mōdatē ||143||
View original
सनातनत्वाद्वेदानामक्षरत्वात्तथैव च |
तथा दृष्टफलत्वाच्च हितत्वादपि देहिनाम् ||१४१||
वाक्समूहार्थविस्तारात् पूजितत्वाच्च देहिभिः |
चिकित्सितात् पुण्यतमं न किञ्चिदपि शुश्रुमः ||१४२||
ऋषेरिन्द्रप्रभावस्यामृतयोनेर्भिषग्गुरोः |
धारयित्वा तु विमलं मतं परमसम्मतम् |
उक्ताहारसमाचार इह प्रेत्य च मोदते ||१४३||
Adhikarana puShpikA · Śloka 8
iti suśrutasaṁhitāyāṁ kalpasthānē kīṭakalpō nāmāṣṭamō'dhyāyaḥ ||8||
iti bhagavatā śrīdhanvantariṇōpadiṣṭāyāṁ tacchiṣyēṇa maharṣiṇā suśrutēna viracitāyāṁ suśrutasaṁhitāyāṁ pañcamaṁ kalpasthānaṁ samāptam |
View original
इति सुश्रुतसंहितायां कल्पस्थाने कीटकल्पो नामाष्टमोऽध्यायः ||८||
इति भगवता श्रीधन्वन्तरिणोपदिष्टायां तच्छिष्येण महर्षिणा सुश्रुतेन विरचितायां सुश्रुतसंहितायां पञ्चमं कल्पस्थानं समाप्तम् |