Adhikarana annarakShAdhyAyaH saptamaH (2-3) · Śloka 3
athātō'nnarakṣādhyāyaṁ vyākhyāsyāmaḥ|
iti ha smāhurātrēyādayō maharṣayaḥ|
(gadyasūtrē||2||
)||3||
View original
अथातोऽन्नरक्षाध्यायं व्याख्यास्यामः|
इति ह स्माहुरात्रेयादयो महर्षयः|
(गद्यसूत्रे||२||
)||३||
Adhikarana rAjanikaTe vaidyasthitiH (1) · Śloka 1
rājā rājagr̥hāsannē prāṇācāryaṁ nivēśayēt|
sarvadā sa bhavatyēvaṁ sarvatra pratijāgr̥viḥ||1||
View original
राजा राजगृहासन्ने प्राणाचार्यं निवेशयेत्|
सर्वदा स भवत्येवं सर्वत्र प्रतिजागृविः||१||
Adhikarana vaidyena rAj~jo~annapAnaM viShAdrakShyam (2) · Śloka 2
nanu, kimēvaṁ kriyatē? ityāha- annapānaṁ viṣādrakṣēdviśēṣēṇa mahīpatēḥ|
yōgakṣēmau tadāyattau dharmādyā yannibandhanāḥ||2||
View original
ननु, किमेवं क्रियते? इत्याह- अन्नपानं विषाद्रक्षेद्विशेषेण महीपतेः|
योगक्षेमौ तदायत्तौ धर्माद्या यन्निबन्धनाः||२||
Adhikarana saviShAnnalakShaNam (3-4) · Śloka 4
samprati viṣaduṣṭasya bhaktasya lakṣaṇamāha ōdanō viṣavān sāndrō yātyavistrāvyatāmiva|
cirēṇa pacyatē pakvō bhavētparyuṣitōpamaḥ||3||
mayūrakaṇṭhatulyōṣmā mōhamūrchhāprasēkakr̥t|
hīyatē varṇagandhādyaiḥ klidyatē candrikācitaḥ||4||
View original
सम्प्रति विषदुष्टस्य भक्तस्य लक्षणमाह ओदनो विषवान् सान्द्रो यात्यविस्त्राव्यतामिव|
चिरेण पच्यते पक्वो भवेत्पर्युषितोपमः||३||
मयूरकण्ठतुल्योष्मा मोहमूर्छाप्रसेककृत्|
हीयते वर्णगन्धाद्यैः क्लिद्यते चन्द्रिकाचितः||४||
Adhikarana vya~jjanAdInAM parIkShA (5-6) · Śloka 6
vyañjanānāṁ parīkṣāmāha vyañjanānyāśu śuṣyanti dhyāmakvāthāni tatra ca|
hīnā'tiriktā vikr̥tā chhāyā dr̥śyēta naiva vā||5||
phēnōrdhvarājīsīmantatantubudbudasambhavaḥ|
vicchinnavirasā rāgāḥ khāṇḍavāḥ śākamāmiṣam||6||
View original
व्यञ्जनानां परीक्षामाह व्यञ्जनान्याशु शुष्यन्ति ध्यामक्वाथानि तत्र च|
हीनाऽतिरिक्ता विकृता छाया दृश्येत नैव वा||५||
फेनोर्ध्वराजीसीमन्ततन्तुबुद्बुदसम्भवः|
विच्छिन्नविरसा रागाः खाण्डवाः शाकमामिषम्||६||
Adhikarana mAMsarasAdidraveShu reShA visheShaH,phaleShupAkavisheShaH mAlyavastradhAtvAdiShu visheShaH (7-12) · Śloka 12
yatra dravē yādr̥śī rājī sambhavati, tāṁ viśēṣatō darśayannāha nīlā rājī rasē, tāmrā kṣīrē, dadhani dr̥śyatē|
śyāvā''pītāsitā takrē, ghr̥tē pānīyasannibhā||7||
mastuni syātkapōtābhā, rājī kr̥ṣṇā tuṣōdakē|
kālī madyāmbhasōḥ, kṣaudrē harittailē'ruṇōpamā||8||
pākaḥ phalānāmāmānāṁ pakvānāṁ parikōthanam|
dravyāṇāmārdraśuṣkāṇāṁ syātāṁ mlānivivarṇatē||9||
mr̥dūnāṁ kaṭhinānāṁ ca bhavētsparśaviparyayaḥ|
mālyasya sphuṭitāgratvaṁ mlānirgandhāntarōdbhavaḥ||10||
dhyāmamaṇḍalatā vastrē, śadanaṁ tantupakṣmaṇām|
dhātumauktikakāṣṭhāśmaratnādiṣu malāktatā||11||
snēhasparśaprabhāhāniḥ saprabhatvaṁ tu mr̥ṇmayē|
|12|
View original
यत्र द्रवे यादृशी राजी सम्भवति, तां विशेषतो दर्शयन्नाह नीला राजी रसे, ताम्रा क्षीरे, दधनि दृश्यते|
श्यावाऽऽपीतासिता तक्रे, घृते पानीयसन्निभा||७||
मस्तुनि स्यात्कपोताभा, राजी कृष्णा तुषोदके|
काली मद्याम्भसोः, क्षौद्रे हरित्तैलेऽरुणोपमा||८||
पाकः फलानामामानां पक्वानां परिकोथनम्|
द्रव्याणामार्द्रशुष्काणां स्यातां म्लानिविवर्णते||९||
मृदूनां कठिनानां च भवेत्स्पर्शविपर्ययः|
माल्यस्य स्फुटिताग्रत्वं म्लानिर्गन्धान्तरोद्भवः||१०||
ध्याममण्डलता वस्त्रे, शदनं तन्तुपक्ष्मणाम्|
धातुमौक्तिककाष्ठाश्मरत्नादिषु मलाक्तता||११||
स्नेहस्पर्शप्रभाहानिः सप्रभत्वं तु मृण्मये|
|१२|
Adhikarana viShadAtRulakShaNam (12-13) · Śloka 13
idānīṁ yō viṣaṁ dadāti, tasya lakṣaṇamāha |
viṣadaḥ śyāvaśuṣkāsyō vilakṣō vīkṣatē diśaḥ||12||
svēdavēpathumāṁstrastō bhītaḥ skhalati jr̥mbhatē|
|13|
View original
इदानीं यो विषं ददाति, तस्य लक्षणमाह |
विषदः श्यावशुष्कास्यो विलक्षो वीक्षते दिशः||१२||
स्वेदवेपथुमांस्त्रस्तो भीतः स्खलति जृम्भते|
|१३|
Adhikarana saviShasyAnnasyAgnikShepAdinA parIkShA (13-14) · Śloka 14
idānīṁ saviṣayasyāgniprakṣēpaṇādikamupadiśannāha |
prāpyānnaṁ saviṣaṁ tvagnirēkāvartaḥ sphuṭatyati||13||
śikhikaṇṭhābhadhūmārciranarcirvōgragandhavān|
|14|
View original
इदानीं सविषयस्याग्निप्रक्षेपणादिकमुपदिशन्नाह |
प्राप्यान्नं सविषं त्वग्निरेकावर्तः स्फुटत्यति||१३||
शिखिकण्ठाभधूमार्चिरनर्चिर्वोग्रगन्धवान्|
|१४|
Adhikarana makShikAkAkAdiBiH parIkShA saviShAnnatyAgaprakAraH (14-18) · Śloka 18
snēhalavaṇayōgādapyagnirēvaṁ syāt, ataḥ pakṣimr̥gairapi parīkṣāprakārāntaraṁ darśayannāha |
mrīyantē makṣikāḥ prāśya kākaḥ kṣāmasvarō bhavēt|14|
utkrōśanti ca dr̥ṣṭvaitacchukadātyūhasārikāḥ|
haṁsaḥ praskhalati, glānirjīvañjīvasya jāyatē||15||
cakōrasyā'kṣivairāgyaṁ, krauñcasya syānmadōdayaḥ|
kapōtaparabhr̥ddakṣacakravākā jahatyasūn||16||
udvēgaṁ yāti mārjāraḥ śakr̥nmuñcati vānaraḥ|
hr̥ṣyēnmayūrastadr̥ṣṭyā mandatējō bhavēdviṣam||17||
ityannaṁ viṣavajjñātvā tyajēdēvaṁ prayatnataḥ|
yathā tēna vipadyērannapi na kṣudrajantavaḥ||18||
View original
स्नेहलवणयोगादप्यग्निरेवं स्यात्, अतः पक्षिमृगैरपि परीक्षाप्रकारान्तरं दर्शयन्नाह |
म्रीयन्ते मक्षिकाः प्राश्य काकः क्षामस्वरो भवेत्|१४|
उत्क्रोशन्ति च दृष्ट्वैतच्छुकदात्यूहसारिकाः|
हंसः प्रस्खलति, ग्लानिर्जीवञ्जीवस्य जायते||१५||
चकोरस्याऽक्षिवैराग्यं, क्रौञ्चस्य स्यान्मदोदयः|
कपोतपरभृद्दक्षचक्रवाका जहत्यसून्||१६||
उद्वेगं याति मार्जारः शकृन्मुञ्चति वानरः|
हृष्येन्मयूरस्तदृष्ट्या मन्दतेजो भवेद्विषम्||१७||
इत्यन्नं विषवज्ज्ञात्वा त्यजेदेवं प्रयत्नतः|
यथा तेन विपद्येरन्नपि न क्षुद्रजन्तवः||१८||
Adhikarana saviShasyAnnasyAgnikShepAdinA parIkShA (13-14) · Śloka 14
idānīṁ saviṣayasyāgniprakṣēpaṇādikamupadiśannāha |
prāpyānnaṁ saviṣaṁ tvagnirēkāvartaḥ sphuṭatyati||13||
śikhikaṇṭhābhadhūmārciranarcirvōgragandhavān|
||14||
View original
इदानीं सविषयस्याग्निप्रक्षेपणादिकमुपदिशन्नाह |
प्राप्यान्नं सविषं त्वग्निरेकावर्तः स्फुटत्यति||१३||
शिखिकण्ठाभधूमार्चिरनर्चिर्वोग्रगन्धवान्|
||१४||
Adhikarana vaktrage viShe lAlAdayaH teShAmauShadham (21-22) · Śloka 22
lālā jihvōṣṭhayōrjāḍyamūṣā cimicimāyanam|
dantaharṣō rasājñatvaṁ hanustambhaśca vaktragē||21||
sēvyādyaistatra gaṇḍūṣāḥ sarvaṁ ca viṣajiddhitam|
|22|
View original
लाला जिह्वोष्ठयोर्जाड्यमूषा चिमिचिमायनम्|
दन्तहर्षो रसाज्ञत्वं हनुस्तम्भश्च वक्त्रगे||२१||
सेव्याद्यैस्तत्र गण्डूषाः सर्वं च विषजिद्धितम्|
|२२|
Adhikarana AmAshayagate vamanAdayaH pakkAshyagate vamanAdayaH teShAmauShadham (22-26) · Śloka 26
|
āmāśayagatē svēdamūrcchhādhmānamadabhramāḥ||22||
rōmaharṣō vamirdāhaścakṣurhr̥dayarōdhanam|
bindubhiścācayō'ṅgānāṁ, pakvāśayagatē punaḥ||23||
anēkavarṇaṁ vamati mūtrayatyatisāryatē|
tandrā kr̥śatvaṁ pāṇḍutvamudaraṁ balasaṅkṣayaḥ||24||
tayōrvāntaviriktasya haridrē kaṭabhīṁ guḍam|
sinduvāritaniṣpāvabāṣpikāśataparvikāḥ||25||
taṇḍulīyakamūlāni kukkuṭāṇḍamavalgujam|
nāvanāñjanapānēṣu yōjayēdviṣaśāntayē||26||
View original
|
आमाशयगते स्वेदमूर्च्छाध्मानमदभ्रमाः||२२||
रोमहर्षो वमिर्दाहश्चक्षुर्हृदयरोधनम्|
बिन्दुभिश्चाचयोऽङ्गानां, पक्वाशयगते पुनः||२३||
अनेकवर्णं वमति मूत्रयत्यतिसार्यते|
तन्द्रा कृशत्वं पाण्डुत्वमुदरं बलसङ्क्षयः||२४||
तयोर्वान्तविरिक्तस्य हरिद्रे कटभीं गुडम्|
सिन्दुवारितनिष्पावबाष्पिकाशतपर्विकाः||२५||
तण्डुलीयकमूलानि कुक्कुटाण्डमवल्गुजम्|
नावनाञ्जनपानेषु योजयेद्विषशान्तये||२६||
Adhikarana BuktaviShasyauShadham (27-28) · Śloka 28
viṣabhuktāya dadyācca śuddhāyōrdhvamadhastathā|
sūkṣmaṁ tāmrarajaḥ kālē sakṣaudraṁ hr̥dviśōdhanam||27||
śuddhē hr̥di tataḥ śāṇaṁ hēmacūrṇasya dāpayēt|
|28|
View original
विषभुक्ताय दद्याच्च शुद्धायोर्ध्वमधस्तथा|
सूक्ष्मं ताम्ररजः काले सक्षौद्रं हृद्विशोधनम्||२७||
शुद्धे हृदि ततः शाणं हेमचूर्णस्य दापयेत्|
|२८|
Adhikarana suvarNaprayogaPalam (28-29) · Śloka 29
hēmni dattē sati, yō guṇaḥ syāttamāha |
na sajjatē hēmapāṅgē padmapatrē'mbuvadviṣam||28||
jāyatē vipulaṁ cāyurgarē'pyēṣa vidhiḥ smr̥taḥ|
|29|
View original
हेम्नि दत्ते सति, यो गुणः स्यात्तमाह |
न सज्जते हेमपाङ्गे पद्मपत्रेऽम्बुवद्विषम्||२८||
जायते विपुलं चायुर्गरेऽप्येष विधिः स्मृतः|
|२९|
Adhikarana virUddhAhArasya viShagarIpamatvam (29) · Śloka 29
|
viruddhamapi cāhāraṁ vidyādviṣagarōpamam||29||
View original
|
विरुद्धमपि चाहारं विद्याद्विषगरोपमम्||२९||
Adhikarana virUddhabhojanam (30-31) · Śloka 31
tadēva viruddhabhōjanamāha ānūpamāmiṣaṁ māṣakṣaudrakṣīravirūḍhakaiḥ|
virudhyatē saha bisairmūlakēna guḍēna vā||30||
viśēṣātpayasā matsyā matsyēṣvapi cilīcimaḥ|
|31|
View original
तदेव विरुद्धभोजनमाह आनूपमामिषं माषक्षौद्रक्षीरविरूढकैः|
विरुध्यते सह बिसैर्मूलकेन गुडेन वा||३०||
विशेषात्पयसा मत्स्या मत्स्येष्वपि चिलीचिमः|
|३१|
Adhikarana anUpamAMsasya mAShAdibhirvirodhaH payaso~amlAdibhirvirodhaH (31-32) · Śloka 32
viruddhamamlaṁ payasā saha sarvaṁ phalaṁ tathā||31||
tadvatkulatthavarakakaṅguvallamakuṣṭakāḥ|32|
View original
विरुद्धमम्लं पयसा सह सर्वं फलं तथा||३१||
तद्वत्कुलत्थवरककङ्गुवल्लमकुष्टकाः|३२|
Adhikarana payoharItakayorvirodhaH (32) · Śloka 32
|
bhakṣayitvā haritakaṁ mūlakādi payastyajēt||32||
View original
|
भक्षयित्वा हरितकं मूलकादि पयस्त्यजेत्||३२||
Adhikarana varAhashvAvidhoH pRuShatakukkuTayordagdhA AmamAMsapittayoH mAShasUpamUlakayoH avikusumbhashAkayoH bisavirUdakayoH lakucaphalasya mAShAdibhiH kadalIphalasya takradibhiH kAkamAcyAH kaNAdibhiH (33-36) · Śloka 36
vārāhaṁ śvāvidhā nādyāddadhnā pr̥ṣatakukkuṭau|
āmamāṁsāni pittēna, māṣasūpēna mūlakam||33||
aviṁ kusumbhaśākēna, bisaiḥ, saha virūḍhakam|
māṣasūpaguḍakṣīradadhyājyairlākucaṁ phalam||34||
phalaṁ kadalyāstakrēṇa dadhnā tālaphalēna vā|
kaṇōṣaṇābhyāṁ madhunā kākamācīṁ guḍēna vā||35||
siddhāṁ vā matsyapacanē pacanē nāgarasya vā|
siddhāmanyatra vā pātrē kāmāttāmuṣitāṁ niśām||36||
View original
वाराहं श्वाविधा नाद्याद्दध्ना पृषतकुक्कुटौ|
आममांसानि पित्तेन, माषसूपेन मूलकम्||३३||
अविं कुसुम्भशाकेन, बिसैः, सह विरूढकम्|
माषसूपगुडक्षीरदध्याज्यैर्लाकुचं फलम्||३४||
फलं कदल्यास्तक्रेण दध्ना तालफलेन वा|
कणोषणाभ्यां मधुना काकमाचीं गुडेन वा||३५||
सिद्धां वा मत्स्यपचने पचने नागरस्य वा|
सिद्धामन्यत्र वा पात्रे कामात्तामुषितां निशाम्||३६||
Adhikarana pippalyAH matsyanistalanasnehena sarShiShaH kAMsye dashAhamuShitasya uShNArUShkarayoH (37) · Śloka 37
matsyanistalasnēhē sādhitāḥ pippalīstyajēt|
` kāṁsyē daśāhamuṣitaṁ sarpiruṣṇaṁ tvaruṣkarē||37||
View original
मत्स्यनिस्तलस्नेहे साधिताः पिप्पलीस्त्यजेत्|
` कांस्ये दशाहमुषितं सर्पिरुष्णं त्वरुष्करे||३७||
Adhikarana BAsasya shUlasaMskArAt kampillasya takrasaMskArAt (38) · Śloka 38
bhāsō virudhyatē śūlyaḥ kampillastakrasādhitaḥ|
|38|
View original
भासो विरुध्यते शूल्यः कम्पिल्लस्तक्रसाधितः|
|३८|
Adhikarana pAyasAdInAM mithaH saMyogAt (38) · Śloka 38
|
ēkadhyaṁ pāyasasurākr̥śarāḥ privarjayēt||38||
View original
|
एकध्यं पायससुराकृशराः प्रिवर्जयेत्||३८||
Adhikarana madhvAdInAM mithaH saMyuktAnAm (39) · Śloka 39
madhusarpirvasātailapānīyāni dviśastriśaḥ|
ēkatra vā samāṁśāni virudhyantē parasparam||39||
View original
मधुसर्पिर्वसातैलपानीयानि द्विशस्त्रिशः|
एकत्र वा समांशानि विरुध्यन्ते परस्परम्||३९||
Adhikarana madhvAjyayordivyAnupAnAt madhupuShkarabIjayoH madhumaireyashArkarANAm kShaireyasya manthAnupAnAt hAridrakaTutailayoH (40-41) · Śloka 41
bhinnāṁśē api madhvājyē divyavāryanupānataḥ|
madhupuṣkarabījaṁ ca, madhumairēyaśārkaram||40||
manthānupānaḥ kṣairēyō, hāridraḥ kaṭutailavān|
|41|
View original
भिन्नांशे अपि मध्वाज्ये दिव्यवार्यनुपानतः|
मधुपुष्करबीजं च, मधुमैरेयशार्करम्||४०||
मन्थानुपानः क्षैरेयो, हारिद्रः कटुतैलवान्|
|४१|
Adhikarana upodakAyAstilakalkasaMskAreNa (41) · Śloka 41
|
upōdakā'tisārāya tilakalkēna sādhitā||41||
View original
|
उपोदकाऽतिसाराय तिलकल्केन साधिता||४१||
Adhikarana balAkAyA varAhavasABarjanAt (42) · Śloka 42
balākā vāruṇiyuktā kulmāṣaiśca virudhyatē|
bhr̥ṣṭā varāhavasayā saiva sadyō nihantyasūn||42||
View original
बलाका वारुणियुक्ता कुल्माषैश्च विरुध्यते|
भृष्टा वराहवसया सैव सद्यो निहन्त्यसून्||४२||
Adhikarana tittiryAdInAM saMskAravisheShAt (43) · Śloka 43
tadvattittiripatrāḍhyagōdhālāvakapiñjalāḥ|
ēraṇḍēnāgninā siddhāstattailēna vimūrcchitāḥ||43||
View original
तद्वत्तित्तिरिपत्राढ्यगोधालावकपिञ्जलाः|
एरण्डेनाग्निना सिद्धास्तत्तैलेन विमूर्च्छिताः||४३||
Adhikarana hArItasya saMskAravisheShAt (44) · Śloka 44
hārītamāṁsaṁ hāridraśūlakaprōtapācitam|
haridrāvahninā sadyō vyāpādayati jīvitam||44||
View original
हारीतमांसं हारिद्रशूलकप्रोतपाचितम्|
हरिद्रावह्निना सद्यो व्यापादयति जीवितम्||४४||
Adhikarana hAritasya BasmAdisaMyogAt (45) · Śloka 45
bhasmapāṁśuparidhvastaṁ tadēva ca samākṣikam|
|45|
View original
भस्मपांशुपरिध्वस्तं तदेव च समाक्षिकम्|
|४५|
Adhikarana virUddhasya sAmAnyalakShaNAm (45-46) · Śloka 46
|
yatkiñciddōṣamutklēśya na harēttatsamāsataḥ||45||
viruddhaṁ|
|46|
View original
|
यत्किञ्चिद्दोषमुत्क्लेश्य न हरेत्तत्समासतः||४५||
विरुद्धं|
|४६|
Adhikarana virUddhajavyAdhInAM pratIkAraH (46) · Śloka 46
śuddhiratrēṣṭā śamō vā tadvirōdhibhiḥ|
|46|
View original
शुद्धिरत्रेष्टा शमो वा तद्विरोधिभिः|
|४६|
Adhikarana anutpannAnAM pratibandhahetuH pratIkAraH (46) · Śloka 46
na ca śōdhanaśamanarūpa ēvōpakramō'trētyāha- |
dravyaistairēva vā pūrvaṁ śarīrasyābhisaṁskr̥tiḥ||46||
View original
न च शोधनशमनरूप एवोपक्रमोऽत्रेत्याह- |
द्रव्यैस्तैरेव वा पूर्वं शरीरस्याभिसंस्कृतिः||४६||
Adhikarana vyAyAmAdInAmanutpattihetutvam (47) · Śloka 47
vyāyāmasnigdhadīptāgnivayaḥsthabalaśālinām|
virōdhdyapi na pīḍāyai sātmyamalpaṁ ca bhōjanam||47||
View original
व्यायामस्निग्धदीप्ताग्निवयःस्थबलशालिनाम्|
विरोध्द्यपि न पीडायै सात्म्यमल्पं च भोजनम्||४७||
Adhikarana sAtmyIkaraNe kramaH (48) · Śloka 48
pādēnāpathyamabhyastaṁ pādapādēna vā tyajēt|
niṣēvēta hitaṁ tadvadēkadvitryantarīkr̥tam||48||
View original
पादेनापथ्यमभ्यस्तं पादपादेन वा त्यजेत्|
निषेवेत हितं तद्वदेकद्वित्र्यन्तरीकृतम्||४८||
Adhikarana akrameNa sAtmyIkaraNe doShaH (41) · Śloka 41
ēvamanēna kramēṇāpathyadōṣāstyaktāḥ pīḍāyai na bhavanti, pathyaguṇāśca saṁvardhitāḥ sthiratāṁ prāpnuvanti|
ityata āha apathyamapi hi tyaktaṁ śīlitaṁ pathyamēva vā|
sātmyāsātmyavikārāya jāyatē sahasā'nyathā||41||
View original
एवमनेन क्रमेणापथ्यदोषास्त्यक्ताः पीडायै न भवन्ति, पथ्यगुणाश्च संवर्धिताः स्थिरतां प्राप्नुवन्ति|
इत्यत आह अपथ्यमपि हि त्यक्तं शीलितं पथ्यमेव वा|
सात्म्यासात्म्यविकाराय जायते सहसाऽन्यथा||४१||
Adhikarana krameNa sAtmyIkaraNe guNAH (50) · Śloka 50
kramēṇa tvapathyatyāgapathyaśīlanē vidhīyamānē guṇāya syātāmiti darśayati kramēṇāpacitā dōṣāḥ kramēṇōpacitā guṇāḥ|
santō yāntyapunarbhāvamaprakampyā bhavanti ca||50||
View original
क्रमेण त्वपथ्यत्यागपथ्यशीलने विधीयमाने गुणाय स्यातामिति दर्शयति क्रमेणापचिता दोषाः क्रमेणोपचिता गुणाः|
सन्तो यान्त्यपुनर्भावमप्रकम्प्या भवन्ति च||५०||
Adhikarana apathyasya sAtmyIkaraNaniShedhaH (51) · Śloka 51
sāmpratamahitāhārasēvanaṁ sadā tyājyamiti sadyuktiṁ darśayati atyantasannidhānānāṁ dōṣāṇāṁ dūṣaṇātmanām|
ahitairdūṣaṇaṁ bhūyō na vidvān kartumarhati||51||
View original
साम्प्रतमहिताहारसेवनं सदा त्याज्यमिति सद्युक्तिं दर्शयति अत्यन्तसन्निधानानां दोषाणां दूषणात्मनाम्|
अहितैर्दूषणं भूयो न विद्वान् कर्तुमर्हति||५१||
Adhikarana yuktiprayojitairAhArAdiBiH sharIradhAraNam (52) · Śloka 52
ētatprasaṅgēna cēdamāha āhāraśayanābrahmacaryēryuktyā prayōjitaiḥ|
śarīraṁ dhāryatē nityamāgāramiva dhāraṇaiḥ||52||
View original
एतत्प्रसङ्गेन चेदमाह आहारशयनाब्रह्मचर्येर्युक्त्या प्रयोजितैः|
शरीरं धार्यते नित्यमागारमिव धारणैः||५२||
Adhikarana tatrAhArasyAtideshaH (2) · Śloka 2
āhārō varṇitastatra tatra tatra ca vakṣyatē|
||2||
View original
आहारो वर्णितस्तत्र तत्र तत्र च वक्ष्यते|
||२||
Adhikarana nidrAyattaM sukhaduHkhAdikam (53-54) · Śloka 54
śayanābrahmacaryayōstvihaiva vidhiṁ vaktukāma āha- |
nidrāyattaṁ sukhaṁ duḥkhaṁ puṣṭiḥ kārśyaṁ balābalam||53||
vr̥ṣatā klībatā jñānamajñānaṁ jīvitaṁ na ca|
|54|
View original
शयनाब्रह्मचर्ययोस्त्विहैव विधिं वक्तुकाम आह- |
निद्रायत्तं सुखं दुःखं पुष्टिः कार्श्यं बलाबलम्||५३||
वृषता क्लीबता ज्ञानमज्ञानं जीवितं न च|
|५४|
Adhikarana nidrAyAshcaturvidhatvam (54-55) · Śloka 55
sāmprataṁ duṣṭanidrāṁ nirdiśati- |
akālē'tiprasaṅgācca na ca nidrā niṣēvitā||54||
sukhāyuṣī parākuryāt kālarātririvāparā|
|55|
View original
साम्प्रतं दुष्टनिद्रां निर्दिशति- |
अकालेऽतिप्रसङ्गाच्च न च निद्रा निषेविता||५४||
सुखायुषी पराकुर्यात् कालरात्रिरिवापरा|
|५५|
Adhikarana caturvidhAyAH svarUpam (55-56) · Śloka 56
atha nidrāguṇaprasaṅgēna tatpratipakṣabhūtasya jāgaraṇasyāpi guṇamāha |
rātrau jāgaraṇaṁ rūkṣaṁ, snigdhaṁ prasvapanaṁ divā||55||
arūkṣamanabhiṣyandi tvāsīnapracalāyitam|
|56|
View original
अथ निद्रागुणप्रसङ्गेन तत्प्रतिपक्षभूतस्य जागरणस्यापि गुणमाह |
रात्रौ जागरणं रूक्षं, स्निग्धं प्रस्वपनं दिवा||५५||
अरूक्षमनभिष्यन्दि त्वासीनप्रचलायितम्|
|५६|
Adhikarana divAsvapnasyApavAdaH (56-59) · Śloka 59
yadi snigdhatvādabhiṣyandī divāsvapnaḥ, tatkiṁ kadācidapi na kāryaḥ? ityāha- grīṣmē vāyucayādānaraukṣyarātryalpabhāvataḥ||56||
divāsvapnō hitō'nyasmin kaphapittakarō hi saḥ|
muktvā tu bhāṣyayānādhvamadyastrībhārakarmabhiḥ||57||
krōdhaśōkabhayaiḥ klāntān śvāsahidhmātisāriṇaḥ|
vr̥ddhabālābalakṣīṇakṣatatr̥ṭśūlapīḍitān||58||
ajīrṇyabhihatōnmattān divāsvapnōcitānapi|
dhātusāmyaṁ tathā hyēṣāṁ ślēṣmā cāṅgāni puṣyati||59||
View original
यदि स्निग्धत्वादभिष्यन्दी दिवास्वप्नः, तत्किं कदाचिदपि न कार्यः? इत्याह- ग्रीष्मे वायुचयादानरौक्ष्यरात्र्यल्पभावतः||५६||
दिवास्वप्नो हितोऽन्यस्मिन् कफपित्तकरो हि सः|
मुक्त्वा तु भाष्ययानाध्वमद्यस्त्रीभारकर्मभिः||५७||
क्रोधशोकभयैः क्लान्तान् श्वासहिध्मातिसारिणः|
वृद्धबालाबलक्षीणक्षततृट्शूलपीडितान्||५८||
अजीर्ण्यभिहतोन्मत्तान् दिवास्वप्नोचितानपि|
धातुसाम्यं तथा ह्येषां श्लेष्मा चाङ्गानि पुष्यति||५९||
Adhikarana divAsvapnasyAsamyagyogatvam,rAtrisvapnasyApavAdaH (60) · Śloka 60
bahumēdaḥkaphāḥ svapyuḥ snēhanityāśca nāhani|
viṣārtaḥ kaṇṭharōgī ca naiva jātu niśāsvapi||60||
View original
बहुमेदःकफाः स्वप्युः स्नेहनित्याश्च नाहनि|
विषार्तः कण्ठरोगी च नैव जातु निशास्वपि||६०||
Adhikarana akAlashayanAnmohAdayaH (61) · Śloka 61
akālaśayanānmōhajvarastaimityapīnasāḥ|
śirōrukśōphahr̥llāsasrōtōrōdhāgnimandatāḥ||61||
View original
अकालशयनान्मोहज्वरस्तैमित्यपीनसाः|
शिरोरुक्शोफहृल्लासस्रोतोरोधाग्निमन्दताः||६१||
Adhikarana tatra cikitsA (62-63) · Śloka 63
atra ca kā cikitsā? ityāha tatrōpavāsavamanasvēdanāvanamauṣadham|
yōjayēdatinidrāyāṁ tīkṣṇaṁ pracchhardanāñjanam||62||
nāvanaṁ laṅghanaṁ cintāṁ vyavāyaṁ śōkabhīkrudhaḥ|
ēbhirēva ca nidrāyā nāśaḥ ślēṣmātisaṅkṣayāt||63||
View original
अत्र च का चिकित्सा? इत्याह तत्रोपवासवमनस्वेदनावनमौषधम्|
योजयेदतिनिद्रायां तीक्ष्णं प्रच्छर्दनाञ्जनम्||६२||
नावनं लङ्घनं चिन्तां व्यवायं शोकभीक्रुधः|
एभिरेव च निद्राया नाशः श्लेष्मातिसङ्क्षयात्||६३||
Adhikarana nidrAnAshajanyavikArAH (64) · Śloka 64
samprati nidrānāśajān vikārānācaṣṭē nidrānāśādaṅgamardaśirōgauravajr̥mbhikāḥ|
jāḍyaglānibhramāpaktitandrā rōgāśca vātajāḥ||64||
View original
सम्प्रति निद्रानाशजान् विकारानाचष्टे निद्रानाशादङ्गमर्दशिरोगौरवजृम्भिकाः|
जाड्यग्लानिभ्रमापक्तितन्द्रा रोगाश्च वातजाः||६४||
Adhikarana yathAkAlaM rAtrau nidrA rAtrAvanidritasya divAsvanpaH (65) · Śloka 65
yathākālamatō nidrāṁ rātrau sēvēta sātmyataḥ|
asātmyājjāgarādardhaṁ prātaḥ svapyādabhuktavān||65||
View original
यथाकालमतो निद्रां रात्रौ सेवेत सात्म्यतः|
असात्म्याज्जागरादर्धं प्रातः स्वप्यादभुक्तवान्||६५||
Adhikarana mandanidrasya kShIrAdisevanam (66-68) · Śloka 68
śīlayēnmandanidrastu kṣīramadyarasān dadhi|
abhyaṅgōdvartanasnānamūrdhakarṇākṣitarpaṇam||66||
kāntābāhulatāślēṣō nirvr̥tiḥ kr̥takr̥tyatā|
manō'nukūlā viṣayāḥ kāmaṁ nidrāsukhapradāḥ||67||
brahmacaryaratērgrāmyasukhaniḥspr̥hacētasaḥ|
nidrā santōṣatr̥ptasya svaṁ kālē nātivartatē||68||
View original
शीलयेन्मन्दनिद्रस्तु क्षीरमद्यरसान् दधि|
अभ्यङ्गोद्वर्तनस्नानमूर्धकर्णाक्षितर्पणम्||६६||
कान्ताबाहुलताश्लेषो निर्वृतिः कृतकृत्यता|
मनोऽनुकूला विषयाः कामं निद्रासुखप्रदाः||६७||
ब्रह्मचर्यरतेर्ग्राम्यसुखनिःस्पृहचेतसः|
निद्रा सन्तोषतृप्तस्य स्वं काले नातिवर्तते||६८||
Adhikarana maithune niShiddhAni (69-72) · Śloka 72
yadā tu grāmyadharmēṇa vinā na ratiḥ, apatyārthitā vā, tadā tadadhikārārthamucyatē grāmyadharmē tyajēnnārīmanuttānāṁ rajasvalām|
apriyāmapriyācārāṁ duṣṭasaṅkīrṇamēhanām||69||
atisthūlakr̥śāṁ sūtāṁ garbhiṇīmanyayōṣitam|
varṇinīmanyayōniṁ ca gurudēvanr̥pālayam||70||
caityaśmaśānā''yatanacatvarāmbucatuṣpatham|
parvāṇyanaṅhgaṁ divasaṁ śirōhr̥dayatāḍanam||71||
atyāśitō'dhr̥tiḥ kṣudvān duḥsthitāṅgaḥ pipāsitaḥ|
bālō vr̥ddhō'nyavēgārtastyajēdrōgī ca maithunam||72||
View original
यदा तु ग्राम्यधर्मेण विना न रतिः, अपत्यार्थिता वा, तदा तदधिकारार्थमुच्यते ग्राम्यधर्मे त्यजेन्नारीमनुत्तानां रजस्वलाम्|
अप्रियामप्रियाचारां दुष्टसङ्कीर्णमेहनाम्||६९||
अतिस्थूलकृशां सूतां गर्भिणीमन्ययोषितम्|
वर्णिनीमन्ययोनिं च गुरुदेवनृपालयम्||७०||
चैत्यश्मशानाऽऽयतनचत्वराम्बुचतुष्पथम्|
पर्वाण्यनङ्ह्गं दिवसं शिरोहृदयताडनम्||७१||
अत्याशितोऽधृतिः क्षुद्वान् दुःस्थिताङ्गः पिपासितः|
बालो वृद्धोऽन्यवेगार्तस्त्यजेद्रोगी च मैथुनम्||७२||
Adhikarana RutuvisheShe samBoganiyamaH (73) · Śloka 73
samprati r̥tuviśēṣēṣu nidhuvanaṁ niyamayati sēvēta kāmataḥ kāmaṁ tr̥ptō vājīkr̥tāṁ himē|
tryahādvasantaśaradōḥ pakṣādvarṣānidāghayōḥ||73||
View original
सम्प्रति ऋतुविशेषेषु निधुवनं नियमयति सेवेत कामतः कामं तृप्तो वाजीकृतां हिमे|
त्र्यहाद्वसन्तशरदोः पक्षाद्वर्षानिदाघयोः||७३||
Adhikarana anyaprakAreNa strIgamane bhramAdayaH (74) · Śloka 74
bhramaklamōrudaurbalyabaladhātvindriyakṣayāḥ|
aparvamaraṇaṁ ca syādanyathā gacchataḥ striyam||74||
View original
भ्रमक्लमोरुदौर्बल्यबलधात्विन्द्रियक्षयाः|
अपर्वमरणं च स्यादन्यथा गच्छतः स्त्रियम्||७४||
Adhikarana samyaksamBogAcaraNe Palam (75) · Śloka 75
smr̥timēdhāyurārōgyapuṣṭīndriyayaśōbalaiḥ|
adhikā mandajarasō bhavanti strīṣu saṁyatāḥ||75||
View original
स्मृतिमेधायुरारोग्यपुष्टीन्द्रिययशोबलैः|
अधिका मन्दजरसो भवन्ति स्त्रीषु संयताः||७५||
Adhikarana samBogAvasAne sevyAH (76) · Śloka 76
snānānulēpanahimānilakhaṇḍakhādya śītāmbudugdharasayūṣasurāprasannāḥ|
sēvēta cānu śayanaṁ viratau ratasya tasyaivamāśu vapuṣaḥ punarēti dhāma||76||
View original
स्नानानुलेपनहिमानिलखण्डखाद्य शीताम्बुदुग्धरसयूषसुराप्रसन्नाः|
सेवेत चानु शयनं विरतौ रतस्य तस्यैवमाशु वपुषः पुनरेति धाम||७६||
Adhikarana vaidyAdhIne deharakShaNe Palam (7) · Śloka 7
ētañca sarvaṁ pūrvōktaṁ hitāhitaṁ vaidya ēva vētti|
tasmādvaidyasya sarvathā śarīraṁ rājñā nivēdyamiti darśayannāha śrutacaritasamr̥ddhē karmadakṣē dayālau bhiṣaji niranubandhaṁ dēharakṣāṁ nivēśya|
bhavati vipulatējaḥsvāsthyakīrtiprabhāvaḥ svakuśalaphalabhōgī bhūmipālaścirāyuḥ||77||
iti śrīvaidyapatisiṁhaguptasūnuśrīmadvāgbhaṭaviracitāyāmaṣṭāṅgahr̥dayasaṁhitāyāṁ sūtrasthānē'nnarakṣā nāma saptamō'dhyāyaḥ||7||
View original
एतञ्च सर्वं पूर्वोक्तं हिताहितं वैद्य एव वेत्ति|
तस्माद्वैद्यस्य सर्वथा शरीरं राज्ञा निवेद्यमिति दर्शयन्नाह श्रुतचरितसमृद्धे कर्मदक्षे दयालौ भिषजि निरनुबन्धं देहरक्षां निवेश्य|
भवति विपुलतेजःस्वास्थ्यकीर्तिप्रभावः स्वकुशलफलभोगी भूमिपालश्चिरायुः||७७||
इति श्रीवैद्यपतिसिंहगुप्तसूनुश्रीमद्वाग्भटविरचितायामष्टाङ्गहृदयसंहितायां सूत्रस्थानेऽन्नरक्षा नाम सप्तमोऽध्यायः||७||