Adhikarana mAtrAshitIyAdhyAyo~aShTamaH (2) · Śloka 2
athātō mātrāśitīyamadhyāyaṁ vyākhyāsyāmaḥ|
iti ha smāhurātrēyādayō maharṣayaḥ|
(gadyasūtrē||2||
View original
अथातो मात्राशितीयमध्यायं व्याख्यास्यामः|
इति ह स्माहुरात्रेयादयो महर्षयः|
(गद्यसूत्रे||२||
Adhikarana mAtrAshanam (1) · Śloka 1
mātrāśī sarvakālaṁ syānmātrā hyagnēḥ pravartikā|
mātrāṁ dravyāṇyapēkṣantē gurūṇyapi laghūnyapi||1||
View original
मात्राशी सर्वकालं स्यान्मात्रा ह्यग्नेः प्रवर्तिका|
मात्रां द्रव्याण्यपेक्षन्ते गुरूण्यपि लघून्यपि||१||
Adhikarana gurUNAM laghUnAM ca mAtrApramANam (2) · Śloka 2
tatra gurūṇāṁ kā mātrā ? kā(ca) laghūnām ? ityāha gurūṇāmardhasauhityaṁ laghūnāṁ nātitr̥ptatā|
mātrāpramāṇaṁ nirdiṣṭaṁ sukhaṁ yāvadvijīryati||2||
View original
तत्र गुरूणां का मात्रा ? का(च) लघूनाम् ? इत्याह गुरूणामर्धसौहित्यं लघूनां नातितृप्तता|
मात्राप्रमाणं निर्दिष्टं सुखं यावद्विजीर्यति||२||
Adhikarana hInamAtraBojane doShAH (3) · Śloka 3
bhōjanaṁ hīnamātraṁ tu na balōpacayaujasē|
sarvēṣāṁ vātarōgāṇāṁ hētutāṁ ca prapadyatē||3||
View original
भोजनं हीनमात्रं तु न बलोपचयौजसे|
सर्वेषां वातरोगाणां हेतुतां च प्रपद्यते||३||
Adhikarana atimAtre doShAH (4) · Śloka 4
atimātraṁ tvaśanaṁ trīnapi dōṣān prakōpayēt|
|4|
View original
अतिमात्रं त्वशनं त्रीनपि दोषान् प्रकोपयेत्|
|४|
Adhikarana visUcikAlasakayoH samprAptiH (4-6) · Śloka 6
prakupitāśca trayō dōṣā alasakākhyaṁ visūcikākhyaṁ vā vyādhiṁ yathā kurvanti, tathā darśayati |
pīḍyamānā hi vātādyā yugapattēna kōpitāḥ||4||
āmēnānnēna diṣṭēna tadēvāviśya kurvatē|
viṣṭambhayantō'lasakaṁ cyāvayantō visūcikām||5||
adharōttaramārgābhyāṁ sahasaivājitātmanaḥ|
|6|
View original
प्रकुपिताश्च त्रयो दोषा अलसकाख्यं विसूचिकाख्यं वा व्याधिं यथा कुर्वन्ति, तथा दर्शयति |
पीड्यमाना हि वाताद्या युगपत्तेन कोपिताः||४||
आमेनान्नेन दिष्टेन तदेवाविश्य कुर्वते|
विष्टम्भयन्तोऽलसकं च्यावयन्तो विसूचिकाम्||५||
अधरोत्तरमार्गाभ्यां सहसैवाजितात्मनः|
|६|
Adhikarana alasakanirvicanam (6-7) · Śloka 7
|
prayāti nōrdhvaṁ nādhastādāhārō na ca pacyatē||6||
āmāśayē'lasībhūtastēna sō'lasakaḥ smr̥taḥ|
|7|
View original
|
प्रयाति नोर्ध्वं नाधस्तादाहारो न च पच्यते||६||
आमाशयेऽलसीभूतस्तेन सोऽलसकः स्मृतः|
|७|
Adhikarana visUcikAnirvacanam (7-8) · Śloka 8
visūcikāyā nirvacanamāha |
vividhairvēdanōdbhēdairvāyvādibhr̥śakōpataḥ||7||
sūcībhiriva gātrāṇi vidhyatīti visūcikā|
|8|
View original
विसूचिकाया निर्वचनमाह |
विविधैर्वेदनोद्भेदैर्वाय्वादिभृशकोपतः||७||
सूचीभिरिव गात्राणि विध्यतीति विसूचिका|
|८|
Adhikarana visUcikAlakShaNam (8-9) · Śloka 9
|
tatra śūlabhramānāhakampastambhādayō'nilāt||8||
pittājjvarātisārāntardāhatr̥ṭpralayādayaḥ|
kaphācchardyaṅgagurutāvāksaṅgaṣṭhīvanādayaḥ||9||
View original
|
तत्र शूलभ्रमानाहकम्पस्तम्भादयोऽनिलात्||८||
पित्ताज्ज्वरातिसारान्तर्दाहतृट्प्रलयादयः|
कफाच्छर्द्यङ्गगुरुतावाक्सङ्गष्ठीवनादयः||९||
Adhikarana alasakalakShaNam (10-12) · Śloka 12
viśēṣāddurbalasyālpavahnērvēgavidhāriṇaḥ|
pīḍitaṁ mārutēnānnaṁ ślēṣmaṇā ruddhamantarā||10||
alasaṁ kṣōbhitaṁ dōṣaiḥ śalyatvēnaiva saṁsthitam|
śūlādīn kurutē tīvrāṁśchardyatīsāravarjitān||11||
sō'lasaḥ|
|12|
View original
विशेषाद्दुर्बलस्याल्पवह्नेर्वेगविधारिणः|
पीडितं मारुतेनान्नं श्लेष्मणा रुद्धमन्तरा||१०||
अलसं क्षोभितं दोषैः शल्यत्वेनैव संस्थितम्|
शूलादीन् कुरुते तीव्रांश्छर्द्यतीसारवर्जितान्||११||
सोऽलसः|
|१२|
Adhikarana daNDakAlasakalakShaNam (12-13) · Śloka 13
daṇḍakālasakaṁ lilakṣayiṣurāha- atyarthaduṣṭāstu dōṣā duṣṭāmabaddhakhāḥ|
yāntastiryaktanuṁ sarvāṁ daṇḍavatstambhayanti cēt||12||
daṇḍakālasakaṁ nāma taṁ tyajēdāśukāriṇam|
|13|
View original
दण्डकालसकं लिलक्षयिषुराह- अत्यर्थदुष्टास्तु दोषा दुष्टामबद्धखाः|
यान्तस्तिर्यक्तनुं सर्वां दण्डवत्स्तम्भयन्ति चेत्||१२||
दण्डकालसकं नाम तं त्यजेदाशुकारिणम्|
|१३|
Adhikarana AmaviShalakShaNam (13-14) · Śloka 14
sampratyāmaviṣaṁ nirdiśati |
viruddhādhyaśanājīrṇaśīlinō viṣalakṣaṇam||13||
āmadōṣaṁ mahāghōraṁ varjayēdviṣasaṁjñakam|
viṣarūpāśukāritvādviruddhōpakramatvataḥ||14||
View original
सम्प्रत्यामविषं निर्दिशति |
विरुद्धाध्यशनाजीर्णशीलिनो विषलक्षणम्||१३||
आमदोषं महाग़ोरं वर्जयेद्विषसंज्ञकम्|
विषरूपाशुकारित्वाद्विरुद्धोपक्रमत्वतः||१४||
Adhikarana alasakacikitsA (15-16) · Śloka 16
athāmamalasībhūtaṁ sādhyaṁ tvaritamullikhēt|
pītvā sōgrāpaṭuphalaṁ vāryuṣṇaṁ yōjayēttataḥ||15||
svēdanaṁ phalavartiṁ ca malavātānulōmanīm|
nāmyamānāni cāṅgāni bhr̥śaṁ svinnāni vēṣṭayēt||16||
View original
अथाममलसीभूतं साध्यं त्वरितमुल्लिख़ेत्|
पीत्वा सोग्रापटुफलं वार्युष्णं योजयेत्ततः||१५||
स्वेदनं फलवर्तिं च मलवातानुलोमनीम्|
नाम्यमानानि चाङ्गानि भृशं स्विन्नानि वेष्टयेत्||१६||
Adhikarana visUcikAcikitsA (17) · Śloka 17
visūcyāmativr̥ddhāyāṁ pārṣṇyōrdāhaḥ praśasyatē|
tadahaścōpavāsyainaṁ viriktavadupācarēt||17||
View original
विसूच्यामतिवृद्धायां पार्ष्ण्योर्दाहः प्रशस्यते|
तदहश्चोपवास्यैनं विरिक्तवदुपाचरेत्||१७||
Adhikarana AmadoShiNaH shamanauShadhaniShedhaH (18-19) · Śloka 19
ajīrṇinō bhēṣajaṁ niṣēdhati tīvrārtirapi nājīrṇī pibēcchūlaghnamauṣadham|
āmasannō'nalō nālaṁ paktuṁ dōṣauṣadhāśanam||18||
nihanyādapi caitēṣāṁ vibhramaḥ sahasā''turam|
|19|
View original
अजीर्णिनो भेषजं निषेधति तीव्रार्तिरपि नाजीर्णी पिबेच्छूलघ्नमौषधम्|
आमसन्नोऽनलो नालं पक्तुं दोषौषधाशनम्||१८||
निहन्यादपि चैतेषां विभ्रमः सहसाऽऽतुरम्|
|१९|
Adhikarana AmadoShiNo~avasthAvisheShe auShadham (19-20) · Śloka 20
kadā auṣadhaṁ yuñjīta ? ityāha- |
jīrṇāśanē tu bhaiṣajyaṁ yuñjyāt stabdhagurūdarē||19||
dōṣaśēṣasya pākārthamagnēḥ sandhukṣaṇāya ca|
|20|
View original
कदा औषधं युञ्जीत ? इत्याह- |
जीर्णाशने तु भैषज्यं युञ्ज्यात् स्तब्धगुरूदरे||१९||
दोषशेषस्य पाकार्थमग्नेः सन्धुक्षणाय च|
|२०|
Adhikarana AmadoShasAmAnyacikitsA (20-21) · Śloka 21
kīdr̥śamauṣadhaṁ yōjyamityāha |
śāntirāmavikārāṇāṁ bhavati tvapatarpaṇāt||20||
trividhaṁ trividhē dōṣē tatsamīkṣya prayōjayēt|
|21|
View original
कीदृशमौषधं योज्यमित्याह |
शान्तिरामविकाराणां भवति त्वपतर्पणात्||२०||
त्रिविधं त्रिविधे दोषे तत्समीक्ष्य प्रयोजयेत्|
|२१|
Adhikarana alpamadhyapraBUtadoShacikitsA (21-22) · Śloka 22
sampratyētadēva yathāyōgyamāha- |
tatrālpē laṅghanaṁ pathyaṁ, madhyē laṅhghanapācanam||21||
prabhūtē śōdhanaṁ, taddhi mūlādunmūlayēnmalān|
|22|
View original
सम्प्रत्येतदेव यथायोग्यमाह- |
तत्राल्पे लङ्घनं पथ्यं, मध्ये लङ्ह्घनपाचनम्||२१||
प्रभूते शोधनं, तद्धि मूलादुन्मूलयेन्मलान्|
|२२|
Adhikarana evamanyavyAdhicikitsA,hetuvyAdhiviparyayacikitsA (22-23) · Śloka 23
|
ēvamanyānapi vyādhīn svanidānaviparyayāt||22||
cikitsēdanubandhē tu sati hētuviparyayam|
tyaktvā yathāyathaṁ vaidyō yuñjyādvyādhiviparyayam||23||
View original
|
एवमन्यानपि व्याधीन् स्वनिदानविपर्ययात्||२२||
चिकित्सेदनुबन्धे तु सति हेतुविपर्ययम्|
त्यक्त्वा यथायथं वैद्यो युञ्ज्याद्व्याधिविपर्ययम्||२३||
Adhikarana tadarthakArI cikitsA,pakvadoShANAM cikitsA (24) · Śloka 24
na ca hētuvyādhiviparyayayōrēva cikitsāyāmupayōga iti darśayannāha tadarthakāri vā, pakvē dōṣē tviddhē ca pāvakē|
hitamabhyañjanasnēhapānabastyādi yuktitaḥ||24||
View original
न च हेतुव्याधिविपर्यययोरेव चिकित्सायामुपयोग इति दर्शयन्नाह तदर्थकारि वा, पक्वे दोषे त्विद्धे च पावके|
हितमभ्यञ्जनस्नेहपानबस्त्यादि युक्तितः||२४||
Adhikarana AmAjIrNalakShaNam (25) · Śloka 25
ajīrṇaṁ lakṣayitumāha ajīrṇaṁ ca kaphādāmaṁ tatra śōphō'kṣigaṇḍayōḥ|
sadyōbhukta ivōdgāraḥ prasēkōtklēśagauravam||25||
View original
अजीर्णं लक्षयितुमाह अजीर्णं च कफादामं तत्र शोफोऽक्षिगण्डयोः|
सद्योभुक्त इवोद्गारः प्रसेकोत्क्लेशगौरवम्||२५||
Adhikarana viShTabdhAjIrNalakShaNam (26) · Śloka 26
viṣṭabdhamanilācchūlavibandhādhmānasādakr̥t|
|26|
View original
विष्टब्धमनिलाच्छूलविबन्धाध्मानसादकृत्|
|२६|
Adhikarana vidagdhAjIrNalakShaNam (26) · Śloka 26
|
pittādvidagdhaṁ tr̥ṇmōhabhramāmlōdgāradāhavat||26||
View original
|
पित्ताद्विदग्धं तृण्मोहभ्रमाम्लोद्गारदाहवत्||२६||
Adhikarana AmAjIrNAdInAM cikitsA (27) · Śloka 27
trividhasyaivāsya cikitsāmāha laṅghanaṁ kāryamāmē tu, viṣṭabdhē svēdanaṁ bhr̥śam|
vidagdhē vamanaṁ, yadvā yathāvasthaṁ hitaṁ bhavēt||27||
View original
त्रिविधस्यैवास्य चिकित्सामाह लङ्घनं कार्यमामे तु, विष्टब्धे स्वेदनं भृशम्|
विदग्धे वमनं, यद्वा यथावस्थं हितं भवेत्||२७||
Adhikarana vilambikAlakShaNaM cikitsA ca (28) · Śloka 28
garīyasō bhavēllīnādāmādēva vilambikā|
kaphavātānubaddhā''maliṅgā tatsamasādhanā||28||
View original
गरीयसो भवेल्लीनादामादेव विलम्बिका|
कफवातानुबद्धाऽऽमलिङ्गा तत्समसाधना||२८||
Adhikarana rasasheShalakShaNaM cikitsA ca ajIrNino divAsvaprabhojane cikitsA (29-30) · Śloka 30
jīrṇē'pyāhārē kadācidāhārasārō rasō'jīrṇaḥ syāt|
tallakṣaṇārthamāha aśraddhā hr̥dvyathā śuddhē'pyudgārē rasaśēṣataḥ|
śayīta kiñcidēvātra sarvaścānāśitō divā||29||
svapyādajīrṇī, sañjātabubhukṣō'dyānmitaṁ laghu|
|30|
View original
जीर्णेऽप्याहारे कदाचिदाहारसारो रसोऽजीर्णः स्यात्|
तल्लक्षणार्थमाह अश्रद्धा हृद्व्यथा शुद्धेऽप्युद्गारे रसशेषतः|
शयीत किञ्चिदेवात्र सर्वश्चानाशितो दिवा||२९||
स्वप्यादजीर्णी, सञ्जातबुभुक्षोऽद्यान्मितं लघु|
|३०|
Adhikarana ajIrNasAmAnyalakShaNAm (30-31) · Śloka 31
sāmpratamajīrṇalakṣaṇaṁ sāmānyēna brūtē- |
vibandhō'tipravr̥ttirvā glānirmārutamūḍhatā||30||
ajīrṇaliṅgaṁ sāmānyaṁ viṣṭambhō gauravaṁ bhramaḥ|
|31|
View original
साम्प्रतमजीर्णलक्षणं सामान्येन ब्रूते- |
विबन्धोऽतिप्रवृत्तिर्वा ग्लानिर्मारुतमूढता||३०||
अजीर्णलिङ्गं सामान्यं विष्टम्भो गौरवं भ्रमः|
|३१|
Adhikarana ajIrNasyAnyakAraNAni (31-33) · Śloka 33
sāmpratamajīrṇasyānyānyapi kāraṇānyāha- |
na cātimātramēvānnamāmadōṣāya kēvalam||31||
dviṣṭaviṣṭambhidagdhāmagururūkṣahimāśuci|
vidāhi śuṣkamatyambuplutaṁ cānnaṁ na jīryati||32||
upataptēna bhuktaṁ ca śōkakrōdhakṣudādibhiḥ|
|33|
View original
साम्प्रतमजीर्णस्यान्यान्यपि कारणान्याह- |
न चातिमात्रमेवान्नमामदोषाय केवलम्||३१||
द्विष्टविष्टम्भिदग्धामगुरुरूक्षहिमाशुचि|
विदाहि शुष्कमत्यम्बुप्लुतं चान्नं न जीर्यति||३२||
उपतप्तेन भुक्तं च शोकक्रोधक्षुदादिभिः|
|३३|
Adhikarana samashanalakShaNam adhyashanalakShaNam viShamAshanalakShaNam samashanAdInAM doShaH (33-35) · Śloka 35
sampratyaparamapyannamāmakṣōbhakaramāha- |
miśraṁ pathyamapathyaṁ ca bhuktaṁ samaśanaṁ matam||33||
vidyādadhyaśanaṁ bhūyō bhuktasyōpari bhōjanam|
akālē bahu cālpaṁ vā bhuktaṁ tu viṣamāśanam||34||
trīṇyapyētāni mr̥tyuṁ vā ghōrān vyādhīnsr̥janti vā|
|35|
View original
सम्प्रत्यपरमप्यन्नमामक्षोभकरमाह- |
मिश्रं पथ्यमपथ्यं च भुक्तं समशनं मतम्||३३||
विद्यादध्यशनं भूयो भुक्तस्योपरि भोजनम्|
अकाले बहु चाल्पं वा भुक्तं तु विषमाशनम्||३४||
त्रीण्यप्येतानि मृत्युं वा घोरान् व्याधीन्सृजन्ति वा|
|३५|
Adhikarana Bojanasya samyagyogaprakAraH (35-38) · Śloka 38
|
kālē sātmyaṁ śuci hitaṁ snigdhōṣṇaṁ laghu tanmanāḥ||35||
ṣaḍrasaṁ madhuraprāyaṁ nātidrutavilambitam|
snātaḥ kṣudvān viviktasthō dhautapādakarānanaḥ||36||
tarpayitvā pitr̥̄n dēvānatithīn bālakān gurūn|
pratyavēkṣya tiraścō'pi pratipannaparigrahān||37||
samīkṣya samyagātmānamanindannabruvan dravam|
iṣṭamiṣṭaiḥ sahāśrnīyācchucibhaktajanāhr̥tam||38||
View original
|
काले सात्म्यं शुचि हितं स्निग्धोष्णं लघु तन्मनाः||३५||
षड्रसं मधुरप्रायं नातिद्रुतविलम्बितम्|
स्नातः क्षुद्वान् विविक्तस्थो धौतपादकराननः||३६||
तर्पयित्वा पितॄन् देवानतिथीन् बालकान् गुरून्|
प्रत्यवेक्ष्य तिरश्चोऽपि प्रतिपन्नपरिग्रहान्||३७||
समीक्ष्य सम्यगात्मानमनिन्दन्नब्रुवन् द्रवम्|
इष्टमिष्टैः सहाश्र्नीयाच्छुचिभक्तजनाहृतम्||३८||
Adhikarana tRuNAdijuShTaBojanatyAgaH (39) · Śloka 39
bhōjanaṁ tr̥ṇakēśādijuṣṭamuṣṇīkr̥taṁ punaḥ|
śākāvarānnabhūyiṣṭhamatyuṣṇalavaṇaṁ tyajēt||39||
View original
भोजनं तृणकेशादिजुष्टमुष्णीकृतं पुनः|
शाकावरान्नभूयिष्ठमत्युष्णलवणं त्यजेत्||३९||
Adhikarana kilATAdishIlanam (40-41) · Śloka 41
kilāṭadadhikūcīkākṣāraśuktāmamūlakam|
kr̥śaśuṣkavarāhāvigōmatsyamahiṣāmiṣam||40||
māṣaniṣpāvaśālūkabisapiṣṭavirūḍhakam|
śuṣkaśākāni yavakān phāṇitaṁ ca na śīlayēt||41||
View original
किलाटदधिकूचीकाक्षारशुक्ताममूलकम्|
कृशशुष्कवराहाविगोमत्स्यमहिषामिषम्||४०||
माषनिष्पावशालूकबिसपिष्टविरूढकम्|
शुष्कशाकानि यवकान् फाणितं च न शीलयेत्||४१||
Adhikarana SAlyAdiSIlanam (42-43) · Śloka 43
śīlayēcchāligōdhūmayavaṣaṣṭikajāṅgalam|
suniṣaṇṇakajīvantībālamūlakavāstukam||42||
pathyāmalakamr̥dvīkāpaṭōlīmudgaśarkarāḥ|
ghr̥tadivyōdakakṣīrakṣaudradāḍimasaindhavam||43||
View original
शीलयेच्छालिगोधूमयवषष्टिकजाङ्गलम्|
सुनिषण्णकजीवन्तीबालमूलकवास्तुकम्||४२||
पथ्यामलकमृद्वीकापटोलीमुद्गशर्कराः|
घृतदिव्योदकक्षीरक्षौद्रदाडिमसैन्धवम्||४३||
Adhikarana nityasevyamauShadham (44) · Śloka 44
triphalāṁ madhusarpirbhyāṁ niśi nētrabalāya ca|
svāsthyānuvr̥ttikr̥dyacca rōgōcchēdakaraṁ ca yat||44||
View original
त्रिफलां मधुसर्पिर्भ्यां निशि नेत्रबलाय च|
स्वास्थ्यानुवृत्तिकृद्यच्च रोगोच्छेदकरं च यत्||४४||
Adhikarana bhojyakramaH (45-46) · Śloka 46
bisēkṣumōcacōcāmramōdakōtkārikādikam|
adyāddravyaṁ guru snigdhaṁ svādu mandaṁ sthiraṁ puraḥ||45||
viparītamataścāntē madhyē'mlalavaṇōtkaṭam|
|46|
View original
बिसेक्षुमोचचोचाम्रमोदकोत्कारिकादिकम्|
अद्याद्द्रव्यं गुरु स्निग्धं स्वादु मन्दं स्थिरं पुरः||४५||
विपरीतमतश्चान्ते मध्येऽम्ललवणोत्कटम्|
|४६|
Adhikarana annapAnayorviBAgaH (46-47) · Śloka 47
|
annēna kukṣērdvāvaṁśau pānēnaikaṁ prapūrayēt||46||
āśrayaṁ pavanādīnāṁ caturthamavaśēṣayēt|
|47|
View original
|
अन्नेन कुक्षेर्द्वावंशौ पानेनैकं प्रपूरयेत्||४६||
आश्रयं पवनादीनां चतुर्थमवशेषयेत्|
|४७|
Adhikarana anupAnavibhAgaH,yavagodhUmayoH shItaM jalamityAdi (47-50) · Śloka 50
|
anupānaṁ himaṁ bāri yavagōdhūmayōrhitam||47||
dadhni madyē viṣē kṣaudrē, kōṣṇaṁ piṣṭamayēṣu tu|
śākamudgādivikr̥tau mastutakrāmlakāñjikam||48||
surā kr̥śānāṁ puṣṭyarthaṁ, sthūlānāṁ tu madhūdakam|
śōṣē māṁsarasō, madyaṁ māṁsē svalpē ca pāvakē||49||
vyādhyauṣadhādhvabhāṣyastrīlaṅghanātapakarmabhiḥ|
kṣīṇē vr̥ddhē ca bālē ca payaḥ pathyaṁ yathā'mr̥tam||50||
View original
|
अनुपानं हिमं बारि यवगोधूमयोर्हितम्||४७||
दध्नि मद्ये विषे क्षौद्रे, कोष्णं पिष्टमयेषु तु|
शाकमुद्गादिविकृतौ मस्तुतक्राम्लकाञ्जिकम्||४८||
सुरा कृशानां पुष्ट्यर्थं, स्थूलानां तु मधूदकम्|
शोषे मांसरसो, मद्यं मांसे स्वल्पे च पावके||४९||
व्याध्यौषधाध्वभाष्यस्त्रीलङ्घनातपकर्मभिः|
क्षीणे वृद्धे च बाले च पयः पथ्यं यथाऽमृतम्||५०||
Adhikarana anuktAnupAnavibhAgaH (51) · Śloka 51
viparītaṁ yadannasya guṇaiḥ syādavirōdhi ca|
anupānaṁ samāsēna, sarvadā tatpraśasyatē||51||
View original
विपरीतं यदन्नस्य गुणैः स्यादविरोधि च|
अनुपानं समासेन, सर्वदा तत्प्रशस्यते||५१||
Adhikarana anupAnasya phalam (52) · Śloka 52
anupānasya kiṁ karma ? ityāha anupānaṁ karōtyūrjāṁ tr̥ptiṁ vyāptiṁ dr̥ḍhāṅgatām|
annasaṅghātaśauthilyaviklittijaraṇāni ca||52||
View original
अनुपानस्य किं कर्म ? इत्याह अनुपानं करोत्यूर्जां तृप्तिं व्याप्तिं दृढाङ्गताम्|
अन्नसङ्घातशौथिल्यविक्लित्तिजरणानि च||५२||
Adhikarana UrdhvajatrugadAdau anupAnaniShedhaH (53) · Śloka 53
ēvaṁguṇamapyūrdhvajatrvādiṣu na hitamityāha nōrdhvajatrugadaśvāsakāsōraḥkṣatapīnasē|
gītabhāṣyaprasaṅgē ca svarabhēdē ca taddhitam||53||
View original
एवंगुणमप्यूर्ध्वजत्र्वादिषु न हितमित्याह नोर्ध्वजत्रुगदश्वासकासोरःक्षतपीनसे|
गीतभाष्यप्रसङ्गे च स्वरभेदे च तद्धितम्||५३||
Adhikarana praklinnadehAdInAM pAnaniShedhaH (54) · Śloka 54
samprati yēṣāṁ pānamēva na śasyatē, tānāha praklinnadēhamēhākṣigalarōgavraṇāturāḥ|
pānaṁ tyajēyuḥ|54|
View original
सम्प्रति येषां पानमेव न शस्यते, तानाह प्रक्लिन्नदेहमेहाक्षिगलरोगव्रणातुराः|
पानं त्यजेयुः|५४|
Adhikarana pAnAnantarabhAShyAdiniShedhaH bhojanAntaramAtapAdiniShedhaH (54-55) · Śloka 55
|
sarvaśca bhāṣyādhvaśayanaṁ tyajēt||54||
pītvā, bhuktvā''tapaṁ vahniṁ yānaṁ plavanavāhanam|
|55|
View original
|
सर्वश्च भाष्याध्वशयनं त्यजेत्||५४||
पीत्वा, भुक्त्वाऽऽतपं वह्निं यानं प्लवनवाहनम्|
|५५|
Adhikarana Bojanasya kAlaH (8) · Śloka 8
"kālē sātmyam" (ślō. 35) ityuktam|
bhōjanasya tu kaḥ kālaḥ ? ityāha prasr̥ṣṭē viṇmūtrē hr̥di suvimalē dōṣē svapathagē viśuddhē cōdgārē kṣudupagamanē vātē'nusarati|
tathā'gnāvudriktē viśadakaraṇē dēhē ca sulaghau prayuñjītāhāraṁ vidhiniyamitaṁ, kālaḥ sa hi mataḥ||55||
iti śrīvaidyapatisiṁhaguptasūnuśrīmadvāgbhaṭaviracitāyāmaṣṭāṅgahr̥dayasaṁhitāyāṁ sūtrasthānē mātrāśitīyō nāma aṣṭamō'dhyāyaḥ||8||
View original
"काले सात्म्यम्" (श्लो. ३५) इत्युक्तम्|
भोजनस्य तु कः कालः ? इत्याह प्रसृष्टे विण्मूत्रे हृदि सुविमले दोषे स्वपथगे विशुद्धे चोद्गारे क्षुदुपगमने वातेऽनुसरति|
तथाऽग्नावुद्रिक्ते विशदकरणे देहे च सुलघौ प्रयुञ्जीताहारं विधिनियमितं, कालः स हि मतः||५५||
इति श्रीवैद्यपतिसिंहगुप्तसूनुश्रीमद्वाग्भटविरचितायामष्टाङ्गहृदयसंहितायां सूत्रस्थाने मात्राशितीयो नाम अष्टमोऽध्यायः||८||