Adhikarana athAnnarakShAvidhirnAmAShTamo~adhyAyaH pratij~jA (1) · Śloka 1
athātō'nnarakṣāvidhimadhyāyaṁ vyākhyāsyāmaḥ|
iti ha smāhurātrēyādayō maharṣayaḥ||1||
View original
अथातोऽन्नरक्षाविधिमध्यायं व्याख्यास्यामः|
इति ह स्माहुरात्रेयादयो महर्षयः||१||
Adhikarana annapAnadUShaNahetavaH (2) · Śloka 2
īśvarāṇāṁ vasumatāṁ viśēṣēṇa tu bhūbhujāṁ prāyēṇa mitrēbhyō'pyamitrā bhūyāṁsō bhavanti|
tatastatprayuktāḥ samāsannavartinō'nnapānādiṣu viṣaṁ prayacchanti|
striyaśca tatpraṇidhiprayuktāḥ saubhāgyalōbhēna||2||
View original
ईश्वराणां वसुमतां विशेषेण तु भूभुजां प्रायेण मित्रेभ्योऽप्यमित्रा भूयांसो भवन्ति|
ततस्तत्प्रयुक्ताः समासन्नवर्तिनोऽन्नपानादिषु विषं प्रयच्छन्ति|
स्त्रियश्च तत्प्रणिधिप्रयुक्ताः सौभाग्यलोभेन||२||
Adhikarana prANAcAryalakShaNAni (3) · Śloka 3
tasmādrājā kulīnaṁ snigdhamāptamāstikamāryamāryaparigrahaṁ dakṣaṁ dakṣiṇaṁ nibhr̥taṁ śucimanuddhatamanalasamavyasaninamanahaṁkr̥tamakōpanamasāhasikaṁ vākyārthāvabōdhakuśalaṁ niṣṇātamaṣṭāṅgē yathāmnāyamāyurvēdē suvihitayōgakṣēmaṁ sannihitāgadādiyōgaṁ sātmyajñaṁ ca prāṇācāryaṁ parigr̥hṇīyāt||3||
View original
तस्माद्राजा कुलीनं स्निग्धमाप्तमास्तिकमार्यमार्यपरिग्रहं दक्षं दक्षिणं निभृतं शुचिमनुद्धतमनलसमव्यसनिनमनहंकृतमकोपनमसाहसिकं वाक्यार्थावबोधकुशलं निष्णातमष्टाङ्गे यथाम्नायमायुर्वेदे सुविहितयोगक्षेमं सन्निहितागदादियोगं सात्म्यज्ञं च प्राणाचार्यं परिगृह्णीयात्||३||
Adhikarana rAjA vaidyAyatto bhavet (4) · Śloka 4
tamarthamānābhyāṁ yathākālaṁ gurumiva śiṣyaḥ, pitaramiva putraḥ pūjayēt|
pratikūlamapi tadvacaḥ sāmprataṁ matamiti pratimanyēta|
na hi bhadrō'pi gajapatirniraṅkuśaḥ ślāghanīyō janasya tasmāttadāyattamāhāravihāraṁ prati cātmānaṁ kuryāt||4||
View original
तमर्थमानाभ्यां यथाकालं गुरुमिव शिष्यः, पितरमिव पुत्रः पूजयेत्|
प्रतिकूलमपि तद्वचः साम्प्रतं मतमिति प्रतिमन्येत|
न हि भद्रोऽपि गजपतिर्निरङ्कुशः श्लाघनीयो जनस्य तस्मात्तदायत्तमाहारविहारं प्रति चात्मानं कुर्यात्||४||
Adhikarana tatra hetuH (5) · Śloka 5
upāttamapi khalu jīvitamupāyabalēna svayamadhitiṣṭhati||5||
View original
उपात्तमपि खलु जीवितमुपायबलेन स्वयमधितिष्ठति||५||
Adhikarana rAjA rAjagRuhAsanne prANAcAryaM niveshayet (6) · Śloka 6
api ca bahuparigrahā narapatayaḥ|
santi cāśukāriṇaḥ śūlasaṁnyāsādayaḥ|
pratikṣaṇaṁ pratyavēkṣaṇīyāvasthāśca rōgiṇō viśēṣēṇa rājānaḥ|
tē hi pramādaparigatā duḥkhāsahiṣṇavaśca svayamapyapathyarucayaḥ sannihitāhitapriyavacanaprāyaparicārakāśca tasmādbhiṣajō rājā rājagr̥hāsannē nivēśanaṁ kārayēt|
tathāhi sarvōpakaraṇēṣu nr̥pati śarīrōpayōgiṣvaparōkṣavr̥ttirbhavati||6||
View original
अपि च बहुपरिग्रहा नरपतयः|
सन्ति चाशुकारिणः शूलसंन्यासादयः|
प्रतिक्षणं प्रत्यवेक्षणीयावस्थाश्च रोगिणो विशेषेण राजानः|
ते हि प्रमादपरिगता दुःखासहिष्णवश्च स्वयमप्यपथ्यरुचयः सन्निहिताहितप्रियवचनप्रायपरिचारकाश्च तस्माद्भिषजो राजा राजगृहासन्ने निवेशनं कारयेत्|
तथाहि सर्वोपकरणेषु नृपति शरीरोपयोगिष्वपरोक्षवृत्तिर्भवति||६||
Adhikarana rAjAnaM bhiShak svayamannaM bhojayet (7) · Śloka 7
sa samyaksampannamannaṁ suparīkṣitaṁ viśuddhamagnyādiṣu prāgupanītaṁ śikhinā dr̥ṣṭamabhiprōkṣitaṁ prōkṣaṇaiḥ puraḥsthitō rājānaṁ hastabaddhauṣadhiratnaṁ bhōjayēt||7||
View original
स सम्यक्सम्पन्नमन्नं सुपरीक्षितं विशुद्धमग्न्यादिषु प्रागुपनीतं शिखिना दृष्टमभिप्रोक्षितं प्रोक्षणैः पुरःस्थितो राजानं हस्तबद्धौषधिरत्नं भोजयेत्||७||
Adhikarana rAjabhojane~agadapraliptadundubhivAdanam (8) · Śloka 8
bhuñjānasya cāsya dundubhīnagadapraliptān vādayēt||8||
View original
भुञ्जानस्य चास्य दुन्दुभीनगदप्रलिप्तान् वादयेत्||८||
Adhikarana saviShAnnalakShaNam (9) · Śloka 9
tatra saviṣamannam srāvyamāṇamavisrāvyaṁ bhavati, cirēṇa pacyatē, pakvaṁ ca sadyaḥ paryuṣitamiva nirūṣma stabdhaṁ ca jāyatē,yathāsvaṁ varṇagandharasairvyāpadyatē, praklidyatē, candrakācitaṁ ca bhavati||9||
View original
तत्र सविषमन्नम् स्राव्यमाणमविस्राव्यं भवति, चिरेण पच्यते, पक्वं च सद्यः पर्युषितमिव निरूष्म स्तब्धं च जायते,यथास्वं वर्णगन्धरसैर्व्यापद्यते, प्रक्लिद्यते, चन्द्रकाचितं च भवति||९||
Adhikarana saviShaduShTavya~jjanalakShaNam (10) · Śloka 10
vyañjanānāmāśu śuṣkatvaṁ bhavati kvāthaḥ|
dhyāmatā śyāmatā hīnātiriktavikr̥tānāṁ cātracchāyānāṁ darśanamadarśanamēva vā, phēnapaṭalasīmantōrdhvavividharājitantubudbudhaprādurbhāvō, viśēṣēṇa lavaṇōlbaṇēṣa phēnamālā||10||
View original
व्यञ्जनानामाशु शुष्कत्वं भवति क्वाथः|
ध्यामता श्यामता हीनातिरिक्तविकृतानां चात्रच्छायानां दर्शनमदर्शनमेव वा, फेनपटलसीमन्तोर्ध्वविविधराजितन्तुबुद्बुधप्रादुर्भावो, विशेषेण लवणोल्बणेष फेनमाला||१०||
Adhikarana saviShamAMsarasAdilakShaNam (11) · Śloka 11
rasasya madhyē nīlā rājiḥ, payasastāmrā, madyatōyayōḥ kālī, dadhnaḥ śyāvā, takrasya nīlapītā, mastunaḥ kapōtābhā, dhānyāmlasya kr̥ṣṇā, dravauṣadhasya kapilā, ghr̥tasya kapilābhā, kṣaudrasya haritā, tailasyāruṇā, vasāgandhaśca||11||
View original
रसस्य मध्ये नीला राजिः, पयसस्ताम्रा, मद्यतोययोः काली, दध्नः श्यावा, तक्रस्य नीलपीता, मस्तुनः कपोताभा, धान्याम्लस्य कृष्णा, द्रवौषधस्य कपिला, घृतस्य कपिलाभा, क्षौद्रस्य हरिता, तैलस्यारुणा, वसागन्धश्च||११||
Adhikarana viShadUShitaphalalakShaNam (12) · Śloka 12
phalānāmāmānāṁ pākaḥ, pakvānāṁ prakōthaḥ||12||
View original
फलानामामानां पाकः, पक्वानां प्रकोथः||१२||
Adhikarana viShadUShitadravyalakShaNam (13) · Śloka 13
dravyāṇāmārdrāṇāṁ sahasā mlānatvamutpakvabhāvaḥ, śuṣkāṇāṁ śyāvatā vaivarṇyaṁ vā, kaṭhinānāṁ mr̥dutā, mr̥dūnāṁ kaṭhinatvam||13||
View original
द्रव्याणामार्द्राणां सहसा म्लानत्वमुत्पक्वभावः, शुष्काणां श्यावता वैवर्ण्यं वा, कठिनानां मृदुता, मृदूनां कठिनत्वम्||१३||
Adhikarana viShadUShitamAlyalakShaNam (14) · Śloka 14
mālyasya mlānatā gandhanāśaḥ sphuṭitāgratvam||14||
View original
माल्यस्य म्लानता गन्धनाशः स्फुटिताग्रत्वम्||१४||
Adhikarana saviShAstaraprAvaraNalakShaNam (15) · Śloka 15
āstaraṇaprāvaraṇānāṁ dhyāmamaṇḍalatā tanturōmapakṣmaśātanaṁ ca||15||
View original
आस्तरणप्रावरणानां ध्याममण्डलता तन्तुरोमपक्ष्मशातनं च||१५||
Adhikarana viShaduShTAnAM lohamaNimayAnAM bhAjanAdInAM lakShaNam (16) · Śloka 16
lōhamaṇimayānāṁ paṅkamalōpadēhaḥ, snēharāgagauravaprabhāvarṇasparśanāśaśca||16||
View original
लोहमणिमयानां पङ्कमलोपदेहः, स्नेहरागगौरवप्रभावर्णस्पर्शनाशश्च||१६||
Adhikarana viShadAturlakShaNam (17) · Śloka 17
viṣadastu svadōṣaśaṅkayā trastō, bhītaḥ, svēdavēpathumān, śuṣkaśyāvavaktraḥ, samantātsōdvēgaṁ vilakṣō'bhivīkṣatē, yatra cānēna viṣaṁ prayuktaṁ tadviśēṣēṇa|
tathā srastōttarīyaḥ stambhakuḍyādibhirātmānamantardhattē|
skhalitagatirdīnō lajjāvānasthānahāsī pr̥ṣṭō'pyasambandhamuttaraṁ dadāti, naiva vā|
vivakṣurmuhyati, aṅgulīḥ sphōṭayati, grīvāmālabhatē, śiraḥ kaṇḍūyati, ōṣṭhau parilēḍhxi, jr̥mbhatē, bhuvaṁ vilikhati, kriyāsu tvaratē, viparītamācarati, svabhūmau ca nāvatiṣṭhatē||17||
View original
विषदस्तु स्वदोषशङ्कया त्रस्तो, भीतः, स्वेदवेपथुमान्, शुष्कश्याववक्त्रः, समन्तात्सोद्वेगं विलक्षोऽभिवीक्षते, यत्र चानेन विषं प्रयुक्तं तद्विशेषेण|
तथा स्रस्तोत्तरीयः स्तम्भकुड्यादिभिरात्मानमन्तर्धत्ते|
स्खलितगतिर्दीनो लज्जावानस्थानहासी पृष्टोऽप्यसम्बन्धमुत्तरं ददाति, नैव वा|
विवक्षुर्मुह्यति, अङ्गुलीः स्फोटयति, ग्रीवामालभते, शिरः कण्डूयति, ओष्ठौ परिलेढ्कि, जृम्भते, भुवं विलिखति, क्रियासु त्वरते, विपरीतमाचरति, स्वभूमौ च नावतिष्ठते||१७||
Adhikarana saviShAnnasya vanhyAdiShvapi parIkShAyAM hetuH (18) · Śloka 18
nr̥pājñātvarayāpi kēcidaparādhāntarādvā'navasthitasatvāḥ samācarantyēvam|
tasmādagnyādiṣvapi parīkṣēta||18||
View original
नृपाज्ञात्वरयापि केचिदपराधान्तराद्वाऽनवस्थितसत्वाः समाचरन्त्येवम्|
तस्मादग्न्यादिष्वपि परीक्षेत||१८||
Adhikarana saviShAnnaprakShepe vahneH sthitiH (19) · Śloka 19
vahnistu saviṣamannaṁ prāpyaikāvartō rūkṣamandārcirindrāyudhavadanēkavarṇajvālō bhr̥śaṁ caṭacaṭāyatē||19||
View original
वह्निस्तु सविषमन्नं प्राप्यैकावर्तो रूक्षमन्दार्चिरिन्द्रायुधवदनेकवर्णज्वालो भृशं चटचटायते||१९||
Adhikarana saviShAnnaprakShepe dhUmasya varNanam (20) · Śloka 20
kuṇapagandhī dhūmaścāsya mūrcchāprasēkarōmaharṣaśirōvēdanāpīnasadr̥ṣṭyākulatāṁ janayati||20||
View original
कुणपगन्धी धूमश्चास्य मूर्च्छाप्रसेकरोमहर्षशिरोवेदनापीनसदृष्ट्याकुलतां जनयति||२०||
Adhikarana saviShAnnadhUmajeShu vikAreShu cikitsA (21) · Śloka 21
tatra naladakuṣṭhalāmajjakaiḥ kṣaudradrutairnasyamañjanaṁ ca kuryāt|
dhūmamēva vāpāmārgaviḍaṅgabalādvayacitrakamēṣaśr̥ṅgipuṣpasumanaḥkṣārakadrākṣāghr̥taguḍakr̥taṁ pibēt||21||
View original
तत्र नलदकुष्ठलामज्जकैः क्षौद्रद्रुतैर्नस्यमञ्जनं च कुर्यात्|
धूममेव वापामार्गविडङ्गबलाद्वयचित्रकमेषशृङ्गिपुष्पसुमनःक्षारकद्राक्षाघृतगुडकृतं पिबेत्||२१||
Adhikarana pakShyAdibhiH saviShAnnaparIkShaNam (22) · Śloka 22
snēhalavaṇayōgādapi cāgniritthaṁ syāt|
atō vayōbhiḥ parīkṣēta|
tatra viṣajuṣṭāhārābhyavahārātkākāḥ kṣāmasvarā bhavanti|
makṣikāḥ saviṣānnē nanilīyantē|
nilīnāśca vyāpadyantē|
dr̥ṣṭa ēva cāsmiṁstu cakōrasyākṣiṇī virajyētē|
kōkilasya svarō vikr̥timēti|
haṁsasyagatiḥ skhalati|
kūjati bhr̥ṅgarājaḥ|
mādyati krauñcaḥ|
virauti kr̥kavākuḥ|
vikrōśati śukaḥ śārikā ca|
chardayati cāmīkaraḥ|
anyatō yāti kāraṇḍavaḥ|
mRriyatē jīvajjīvakō glāyati vā hr̥ṣṭarōmā bhavati nakulaḥ|
śakr̥dvisarjati vānaraḥ|
rōditi pr̥ṣataḥ|
hr̥ṣyati mayūraḥ|
darśanādēva cāsya viṣaṁ mandatāmupaiti||22||
View original
स्नेहलवणयोगादपि चाग्निरित्थं स्यात्|
अतो वयोभिः परीक्षेत|
तत्र विषजुष्टाहाराभ्यवहारात्काकाः क्षामस्वरा भवन्ति|
मक्षिकाः सविषान्ने ननिलीयन्ते|
निलीनाश्च व्यापद्यन्ते|
दृष्ट एव चास्मिंस्तु चकोरस्याक्षिणी विरज्येते|
कोकिलस्य स्वरो विकृतिमेति|
हंसस्यगतिः स्खलति|
कूजति भृङ्गराजः|
माद्यति क्रौञ्चः|
विरौति कृकवाकुः|
विक्रोशति शुकः शारिका च|
छर्दयति चामीकरः|
अन्यतो याति कारण्डवः|
म्ऱ्रियते जीवज्जीवको ग्लायति वा हृष्टरोमा भवति नकुलः|
शकृद्विसर्जति वानरः|
रोदिति पृषतः|
हृष्यति मयूरः|
दर्शनादेव चास्य विषं मन्दतामुपैति||२२||
Adhikarana saviShAnnoShmalakShaNam (23) · Śloka 23
viṣadūṣitasya punarāhārasyōṣmā mayūrakaṇṭhābhō'bhyudēti|
tadbāṣpēṇāpi dhūmavanmūrcchādayaḥ|
tēṣāṁ tadvadēva sādhanam||23||
View original
विषदूषितस्य पुनराहारस्योष्मा मयूरकण्ठाभोऽभ्युदेति|
तद्बाष्पेणापि धूमवन्मूर्च्छादयः|
तेषां तद्वदेव साधनम्||२३||
Adhikarana saviShAnnasparshe vikArAstaccikitsA ca (24) · Śloka 24
hastēna spr̥ṣṭamannaṁ viṣavaddāhaśōphasvāpanakhaśātān karōti|
tasya śyāmēndragōpasōmōtpalairlēpaḥ||24||
View original
हस्तेन स्पृष्टमन्नं विषवद्दाहशोफस्वापनखशातान् करोति|
तस्य श्यामेन्द्रगोपसोमोत्पलैर्लेपः||२४||
Adhikarana saviShAnnAbhyavahAre lakShaNAni tatra cikitsAtideshaH (25) · Śloka 25
abhyavahriyamāṇaṁ tvōṣṭhacimicimāntarvaktradāhajihvāmūlagauravahanustambhadantaharṣalālāḥ karōti rasāparijñānaṁ ca|
tatra dhūmōktaṁ dantakāṣṭhōktaṁ ca karma||25||
View original
अभ्यवह्रियमाणं त्वोष्ठचिमिचिमान्तर्वक्त्रदाहजिह्वामूलगौरवहनुस्तम्भदन्तहर्षलालाः करोति रसापरिज्ञानं च|
तत्र धूमोक्तं दन्तकाष्ठोक्तं च कर्म||२५||
Adhikarana AmAshayagataviShalakShaNam (26) · Śloka 26
āmāśayagataṁ svēdamadamūrcchācchardivaivarṇyādhmānarōmaharṣadāhārucidr̥ṣṭihr̥dayōparōdhān bindubhiścācayamaṅgānāṁ karōti||26||
View original
आमाशयगतं स्वेदमदमूर्च्छाच्छर्दिवैवर्ण्याध्मानरोमहर्षदाहारुचिदृष्टिहृदयोपरोधान् बिन्दुभिश्चाचयमङ्गानां करोति||२६||
Adhikarana AmAshayagataviShacikitsA (27) · Śloka 27
tatra madanaphalālābubimbīkōśātakīphalairdadhimadhuyuktamāśu vamanaṁ dadyāt, niṣpāvāmbubhirvā|
tataḥ snigdhaśarīraṁ virēcayēt||27||
View original
तत्र मदनफलालाबुबिम्बीकोशातकीफलैर्दधिमधुयुक्तमाशु वमनं दद्यात्, निष्पावाम्बुभिर्वा|
ततः स्निग्धशरीरं विरेचयेत्||२७||
Adhikarana viriktasya jIvano nAmAgadasya pAnam (28) · Śloka 28
triphalātrikaṭunāgapuṣpamadhukabarhiṇaparṇībr̥hatīdvayacūrṇaṁ siṁhavyāghravr̥katarakṣudvīpimārjārasr̥gālamr̥gagōdhānāmanyatamapittarasasaṁyuktaṁ sakṣaudraṁ pānamēva jīvanō nāmāgadaḥ paraṁ sarvaviṣauṣadham|
tasmin jīrṇē śyāmāvyōṣātiviṣāsiddhēna payasā ghr̥tēna vōpastambhitāṁ yavāgūṁ pāyayēt|
pariṇatāyāṁ ca tasyāṁ trikaṭukasiddhēna mudgayūṣēṇa kiñcillavaṇēna sasarpiṣkēṇa mr̥dvōdanaṁ bhōjayēt|
madhukaśirīṣacandanaiścainamālimpēt||28||
View original
त्रिफलात्रिकटुनागपुष्पमधुकबर्हिणपर्णीबृहतीद्वयचूर्णं सिंहव्याघ्रवृकतरक्षुद्वीपिमार्जारसृगालमृगगोधानामन्यतमपित्तरससंयुक्तं सक्षौद्रं पानमेव जीवनो नामागदः परं सर्वविषौषधम्|
तस्मिन् जीर्णे श्यामाव्योषातिविषासिद्धेन पयसा घृतेन वोपस्तम्भितां यवागूं पाययेत्|
परिणतायां च तस्यां त्रिकटुकसिद्धेन मुद्गयूषेण किञ्चिल्लवणेन ससर्पिष्केण मृद्वोदनं भोजयेत्|
मधुकशिरीषचन्दनैश्चैनमालिम्पेत्||२८||
Adhikarana pakvAshayagataviShalakShaNam (29) · Śloka 29
pakvāśayagataṁ tr̥ḍdāhamūrcchātīsārāṭōpatandrēndriyavikr̥tibalabhraṁśakārśyapāṇḍutvōdarāṇi janayati||29||
View original
पक्वाशयगतं तृड्दाहमूर्च्छातीसाराटोपतन्द्रेन्द्रियविकृतिबलभ्रंशकार्श्यपाण्डुत्वोदराणि जनयति||२९||
Adhikarana pakvAshayagataviShacikitsA (30) · Śloka 30
tatra nīlinīphalayuktēna sarpiṣā virēcanaṁ, samākṣikaṁ ca dūṣīviṣāriṁ dadhnā pāyayēt||30||
View original
तत्र नीलिनीफलयुक्तेन सर्पिषा विरेचनं, समाक्षिकं च दूषीविषारिं दध्ना पाययेत्||३०||
Adhikarana dantakAShThaprayuktaviShalakShaNam (31) · Śloka 31
dantakāṣṭhaprayuktē tu viṣē kūrcakaviśaraṇamauṣadhagandhō rūkṣatā tāludantajihvauṣṭhamāṁsaśō phaśca||31||
View original
दन्तकाष्ठप्रयुक्ते तु विषे कूर्चकविशरणमौषधगन्धो रूक्षता तालुदन्तजिह्वौष्ठमांसशो फश्च||३१||
Adhikarana dantakAShThaprayuktaviShacikitsA (32) · Śloka 32
tatra pracchāya dhātakīpuṣpajāmbavāsthiharītakīcūrṇaiḥ sakṣaudraiḥ saptacchadakalkēna vā pratisāraṇaṁ kuryāt dāḍimakaramardabhavyāmrātakakōlabadararasakṣaudrayuktaṁ gaṇḍūṣam||32||
View original
तत्र प्रच्छाय धातकीपुष्पजाम्बवास्थिहरीतकीचूर्णैः सक्षौद्रैः सप्तच्छदकल्केन वा प्रतिसारणं कुर्यात् दाडिमकरमर्दभव्याम्रातककोलबदररसक्षौद्रयुक्तं गण्डूषम्||३२||
Adhikarana jihvAnirlekhanAdiprayuktavisheSho dantakaviShalakShaNacikitsAtideshaH (33) · Śloka 33
anēna jihvānirlēkhanakavalagaṇḍūṣā vyākhyātāḥ||33||
View original
अनेन जिह्वानिर्लेखनकवलगण्डूषा व्याख्याताः||३३||
Adhikarana a~jjanaprayuktaviShalakShaNam (34) · Śloka 34
añjanaprayuktē'śrūpadēharāga vēdanādr̥ṣṭivibhramā bhavantyāndhyañca||34||
View original
अञ्जनप्रयुक्तेऽश्रूपदेहराग वेदनादृष्टिविभ्रमा भवन्त्यान्ध्यञ्च||३४||
Adhikarana a~jjanaprayuktaviShacikitsA (35) · Śloka 35
tatra sarpiṣpānaṁ yōjyaṁ śṟutēna payasā saptakr̥tvaḥ pippalīrbhāvayēt|
tatastatkalkēna sarpirvipakvaṁ nētratarpaṇam|
kapitthamēṣaśṟuṅgībhallātakānāṁ puṣpairvaraṇaniryāsēna vāñjanaṁ br̥hatīśirīṣabījaprapauṇḍarīkanāgabalācūrṇaṁ saptakr̥tvō madhunā bhāvayēt|
tacca srōtō'ñjana suvarṇacūrṇayuktamañjanaṁ dēyam||35||
View original
तत्र सर्पिष्पानं योज्यं श्रृतेन पयसा सप्तकृत्वः पिप्पलीर्भावयेत्|
ततस्तत्कल्केन सर्पिर्विपक्वं नेत्रतर्पणम्|
कपित्थमेषश्रृङ्गीभल्लातकानां पुष्पैर्वरणनिर्यासेन वाञ्जनं बृहतीशिरीषबीजप्रपौण्डरीकनागबलाचूर्णं सप्तकृत्वो मधुना भावयेत्|
तच्च स्रोतोऽञ्जन सुवर्णचूर्णयुक्तमञ्जनं देयम्||३५||
Adhikarana nasyadhUmaprayuktaviShalakShaNam| (36) · Śloka 36
nasyadhūmaprayuktē śirōrukkaphāsrāvaḥ khēbhyō rudhirāgamanamindriyavaikr̥taṁ ca||36||
View original
नस्यधूमप्रयुक्ते शिरोरुक्कफास्रावः खेभ्यो रुधिरागमनमिन्द्रियवैकृतं च||३६||
Adhikarana nasyadhUmaprayuktaviShacikitsA (37) · Śloka 37
tatrā'tiviṣāśvētākākamācīmadayantikākalkē kṣīrasiddhaṁ sarpirnnasyē pānē ca vidadhyāt||37||
View original
तत्राऽतिविषाश्वेताकाकमाचीमदयन्तिकाकल्के क्षीरसिद्धं सर्पिर्न्नस्ये पाने च विदध्यात्||३७||
Adhikarana abhya~ggaprayuktaviShalakShaNam (38) · Śloka 38
abhyaṅgaprayuktē tvagdāhasvēdapākasphōṭāvadāraṇāni||38||
View original
अभ्यङ्गप्रयुक्ते त्वग्दाहस्वेदपाकस्फोटावदारणानि||३८||
Adhikarana abhya~ggaprayuktaviShacikitsA (39) · Śloka 39
tatra śītāmbupariṣiktasya candanatagarōśīrakuṣṭhavēṇupatrikāmr̥tāsōmavallīśvētāpadmakālēyakairanulēpanam|
ētānyēva ca sakapittharasagōmūtrāṇi pānam|
girikarṇikāśvētamūlapriyaṅgusārivāmadhukasarpasugandhāmr̥gōrvārukatakamūlāniśēlukvāthapiṣṭāni pralēpaḥ||39||
View original
तत्र शीताम्बुपरिषिक्तस्य चन्दनतगरोशीरकुष्ठवेणुपत्रिकामृतासोमवल्लीश्वेतापद्मकालेयकैरनुलेपनम्|
एतान्येव च सकपित्थरसगोमूत्राणि पानम्|
गिरिकर्णिकाश्वेतमूलप्रियङ्गुसारिवामधुकसर्पसुगन्धामृगोर्वारुकतकमूलानिशेलुक्वाथपिष्टानि प्रलेपः||३९||
Adhikarana udvartanAdiprayuktaviSheShvabhya~ggaviShalakShaNacikitsAtideshaH (40) · Śloka 40
anēnōdvartanagharṣaṇapariṣēkānulēpanabhūṣaṇayānaśayyā''staraṇavastrakavacapādukōpānatpādapīṭhā vyākhyātāḥ||40||
View original
अनेनोद्वर्तनघर्षणपरिषेकानुलेपनभूषणयानशय्याऽऽस्तरणवस्त्रकवचपादुकोपानत्पादपीठा व्याख्याताः||४०||
Adhikarana ABaraNaprayuktaviShasya visheShacikitsA (41) · Śloka 41
viśēṣatastvābharaṇakr̥tē vikārē'śvagandhāpāmārgakiṇihīkhadiraśirīṣakalkairgōpittayuktaiḥ pradēhaḥ||41||
View original
विशेषतस्त्वाभरणकृते विकारेऽश्वगन्धापामार्गकिणिहीख़दिरशिरीषकल्कैर्गोपित्तयुक्तैः प्रदेहः||४१||
Adhikarana pAdapIThaprayuktaviShasya visheShacikitsA (42) · Śloka 42
pādapīṭhakr̥tē ślēṣmātakasarpasugandhāmrakalkō madhuyuktaḥ||42||
View original
पादपीठकृते श्लेष्मातकसर्पसुगन्धाम्रकल्को मधुयुक्तः||४२||
Adhikarana CatraprayuktaviShalakShaNam (43) · Śloka 43
chatraprayuktē vēdanāsphōṭānāṁ kṣiprapākānāṁ pakvajāmbavaprakāśānāṁ prādurbhāvaḥ||43||
View original
छत्रप्रयुक्ते वेदनास्फोटानां क्षिप्रपाकानां पक्वजाम्बवप्रकाशानां प्रादुर्भावः||४३||
Adhikarana Catraprayukte viShacikitsA (44) · Śloka 44
tatra madhukapāṭalākaśērukalōdhrāñjanakuṣṭhasarpasugandhākhadiraśirīṣakalkaiḥ sarvagātrapradēhaḥ||44||
View original
तत्र मधुकपाटलाकशेरुकलोध्राञ्जनकुष्ठसर्पसुगन्धाखदिरशिरीषकल्कैः सर्वगात्रप्रदेहः||४४||
Adhikarana cAmaravyajanaprayuktaviSheShu CatraviShalakShaNacikitsAtideshaH (45) · Śloka 45
anēna cāmaravyajanē vyākhyātē||45||
View original
अनेन चामरव्यजने व्याख्याते||४५||
Adhikarana shiro~abhya~ggaprayuktaviShalakShaNam (46) · Śloka 46
śirō'bhyaṅgaprayuktē śirōvēdanā granthijanma kēśacyavanaṁ ca||46||
View original
शिरोऽभ्यङ्गप्रयुक्ते शिरोवेदना ग्रन्थिजन्म केशच्यवनं च||४६||
Adhikarana shiro~abhya~ggaprayuktaviShacikitsA (47) · Śloka 47
tatra śyāmāpālindītaṇḍulīyakacūrṇaghr̥tarkṣapittaiḥ subhāvitayā kr̥ṣṇamr̥dā pralēpaḥ|
gōmayamālatī mūṣikakarṇyanyatamarasō vā''gāradhūmō vā ślēṣmātakatvakpāṭalāśirīṣamadhukaharidrādvayairajākṣīrālōḍitaiḥ pariṣēkaḥ||47||
View original
तत्र श्यामापालिन्दीतण्डुलीयकचूर्णघृतर्क्षपित्तैः सुभावितया कृष्णमृदा प्रलेपः|
गोमयमालती मूषिककर्ण्यन्यतमरसो वाऽऽगारधूमो वा श्लेष्मातकत्वक्पाटलाशिरीषमधुकहरिद्राद्वयैरजाक्षीरालोडितैः परिषेकः||४७||
Adhikarana shiraHsnAnodakAdiprayuktaviShe shiro~abhya~ggavilakShaNacikitsAtideshaH (48) · Śloka 48
anēna śiraḥsnānōdakakaṅkatasraguṣṇīṣā vyākhyātāḥ||48||
View original
अनेन शिरःस्नानोदककङ्कतस्रगुष्णीषा व्याख्याताः||४८||
Adhikarana karNapUraNaprayuktaviShalakShaNam (49) · Śloka 49
karṇapūraṇaprayuktē śōphaśūlapākāḥ śrōtravaiguṇyaṁ ca||49||
View original
कर्णपूरणप्रयुक्ते शोफशूलपाकाः श्रोत्रवैगुण्यं च||४९||
Adhikarana karNapUraNaprayuktaviShacikitsA (50) · Śloka 50
tatra bahupatrāsvarasō ghr̥takṣaudrasaṁyuktaḥ pratipūraṇaṁ sōmavalkarasō vā suśītaḥ||50||
View original
तत्र बहुपत्रास्वरसो घृतक्षौद्रसंयुक्तः प्रतिपूरणं सोमवल्करसो वा सुशीतः||५०||
Adhikarana mukhAlepaprayuktaviShalakShaNam (51) · Śloka 51
mukhālēpaprayuktē mukhaśyāvatā padmakaṇṭakā bhavantyabhyaṅgajāśca vikārāḥ||51||
View original
मुखालेपप्रयुक्ते मुखश्यावता पद्मकण्टका भवन्त्यभ्यङ्गजाश्च विकाराः||५१||
Adhikarana mukhAlepaprayuktaviShacikitsA (52) · Śloka 52
tatra madhukapayasyābandhujīvabhañjīpunarnavacandanaiḥ saghr̥tairlēpō madhusarpiṣī pānam||52||
View original
तत्र मधुकपयस्याबन्धुजीवभञ्जीपुनर्नवचन्दनैः सघृतैर्लेपो मधुसर्पिषी पानम्||५२||
Adhikarana saviShapuShpAghrANaprayuktaviShalakShaNam (53) · Śloka 53
saviṣapuṣpāghrāṇācchirōvyathāsāśrunētratvaṁ gandhājñānaṁ ca||53||
View original
सविषपुष्पाघ्राणाच्छिरोव्यथासाश्रुनेत्रत्वं गन्धाज्ञानं च||५३||
Adhikarana saviShapuShpAghrANaprayuktaviShe mukhAlepaviShacikitsitaviShAnnabAShpacikitsitayoratideshaH (54) · Śloka 54
tatrānantarōktō vidhirbāṣpōditaścēti||54||
View original
तत्रानन्तरोक्तो विधिर्बाष्पोदितश्चेति||५४||
Adhikarana saviShopakaraNadravyAdInAM shuddhiH (55) · Śloka 55
bhavati cātra- phalamūlacchadādīnāṁ dadyātprakṣālanōdakam|
bhājanavyañjanānāṁ ca tathā kuryādatandritaḥ|
ghrēyāṇi ghrāpayitvā tu spr̥śyān saṁspr̥śya tānapi|
pratīvāpaṁ tatō dattvā pratīkṣyaivaikanāḍikām|
tatō vijñāya śuddhiṁ ca bhājanasyōdakasya ca|
āhāramupayuñjīta yathāvadvasudhādhipaḥ||55||
View original
भवति चात्र- फलमूलच्छदादीनां दद्यात्प्रक्षालनोदकम्|
भाजनव्यञ्जनानां च तथा कुर्यादतन्द्रितः|
घ्रेयाणि घ्रापयित्वा तु स्पृश्यान् संस्पृश्य तानपि|
प्रतीवापं ततो दत्त्वा प्रतीक्ष्यैवैकनाडिकाम्|
ततो विज्ञाय शुद्धिं च भाजनस्योदकस्य च|
आहारमुपयुञ्जीत यथावद्वसुधाधिपः||५५||
Adhikarana rAj~jaH haste tIkShNaviShasandhAraNaphalam ; bheShajAgAralakShaNam (56) · Śloka 56
mandaṁ tīkṣṇaviṣābhyāsādviṣamutkṣīyatē bhr̥śam|
tasmāttīkṣṇaviṣaṁ hastē badhnīyātkuśalō bhiṣak|
viṣasandhāraṇaṁ dhanyaṁ rakṣōghnaṁ prītivardhanam|
api ca- sāpidhānaghaṭīmūṭaphalakasthāpitauṣadham|
prāgudīcyōrdiśōrguptaṁ bhēṣajāgāramiṣyatē||56||
View original
मन्दं तीक्ष्णविषाभ्यासाद्विषमुत्क्षीयते भृशम्|
तस्मात्तीक्ष्णविषं हस्ते बध्नीयात्कुशलो भिषक्|
विषसन्धारणं धन्यं रक्षोघ्नं प्रीतिवर्धनम्|
अपि च- सापिधानघटीमूटफलकस्थापितौषधम्|
प्रागुदीच्योर्दिशोर्गुप्तं भेषजागारमिष्यते||५६||
Adhikarana mahAnasalakShaNam (57) · Śloka 57
uccaiḥ praśastadigdēśaṁ bahuvātāyanaṁ mahat|
mahānasaṁ susammr̥ṣṭaṁ viśvāsyajanasēvitam|
saddvāsthādhiṣṭhitadvāraṁ kakṣyāvastuvitānakam|
sudhautadr̥ḍhakumbhādi pariśuddhajalēndhanam||57||
View original
उच्चैः प्रशस्तदिग्देशं बहुवातायनं महत्|
महानसं सुसम्मृष्टं विश्वास्यजनसेवितम्|
सद्द्वास्थाधिष्ठितद्वारं कक्ष्यावस्तुवितानकम्|
सुधौतदृढकुम्भादि परिशुद्धजलेन्धनम्||५७||
Adhikarana sUdAnAM lakShaNam (58) · Śloka 58
svakarmakuśalā dakṣāḥ sūdāstatrāpramādinaḥ|
klr̥ptakēśanakhāḥ pitryā rājñaḥ kr̥tyairasaṅgatāḥ||58||
View original
स्वकर्मकुशला दक्षाः सूदास्तत्राप्रमादिनः|
क्लृप्तकेशनखाः पित्र्या राज्ञः कृत्यैरसङ्गताः||५८||
Adhikarana sUdAdhipalakShaNam (59) · Śloka 59
tēṣāmadhipatirvipraḥ kulajaḥ suparīkṣitaḥ|
saṁvibhaktaśca bhaktaśca śucirvaidyavaśānugaḥ||59||
View original
तेषामधिपतिर्विप्रः कुलजः सुपरीक्षितः|
संविभक्तश्च भक्तश्च शुचिर्वैद्यवशानुगः||५९||
Adhikarana sAmAnyato rAjaparicArakANAM janAnAM lakShaNam (60) · Śloka 60
sarvē'pi bhūbhr̥dāsannāḥ śastāḥ satatamīdr̥śāḥ|
mithō vigrahasaṅghātarahitā bhūbhr̥tē hitāḥ||60||
View original
सर्वेऽपि भूभृदासन्नाः शस्ताः सततमीदृशाः|
मिथो विग्रहसङ्घातरहिता भूभृते हिताः||६०||
Adhikarana rAjaparicArakAdiShu vaidyasya kartavyam (61) · Śloka 61
tān vaidyō guṇavānēkō manasā pratijāgr̥yāt|
bhūbhr̥ddēhōpakaraṇasaṁrakṣaṇasamudyataḥ||61||
View original
तान् वैद्यो गुणवानेको मनसा प्रतिजागृयात्|
भूभृद्देहोपकरणसंरक्षणसमुद्यतः||६१||
Adhikarana vijayayAtrAyAM vaidyasya kartavyavidhiH (62) · Śloka 62
athābhyamitraṁ vrajatō jigīṣōrvaidyaḥ susajjauṣadhaśastrayantraḥ|
tuṅgadhvajākhyātanivāsabhūmiryuddhāgataṁ yōdhajanaṁ cikitsēt||62||
View original
अथाभ्यमित्रं व्रजतो जिगीषोर्वैद्यः सुसज्जौषधशस्त्रयन्त्रः|
तुङ्गध्वजाख्यातनिवासभूमिर्युद्धागतं योधजनं चिकित्सेत्||६२||
Adhikarana shatrudUShitAnAM mArgAdInAM shodhanAdi (63) · Śloka 63
panthānamudakaṁ chāyāṁ bhaktaṁ yavasamindhanam|
dūṣayantyarayō yasmāttān vidyācchōdhayēta ca|
prasthānaṁ vā nivēśaṁ vā nāvijñāya prayōjayēt|
bhūvāritr̥ṇakāṣṭhāśmamārgōnmārgavanaspatīn||63||
View original
पन्थानमुदकं छायां भक्तं यवसमिन्धनम्|
दूषयन्त्यरयो यस्मात्तान् विद्याच्छोधयेत च|
प्रस्थानं वा निवेशं वा नाविज्ञाय प्रयोजयेत्|
भूवारितृणकाष्ठाश्ममार्गोन्मार्गवनस्पतीन्||६३||
Adhikarana viShopahatabhUmilakShaNam (64) · Śloka 64
viṣēṇōpahatā bhūmiḥ kvaciddagdhēva lakṣyatē|
pramlānatr̥ṇagulmādimr̥takīṭasarīsr̥pāḥ||64||
View original
विषेणोपहता भूमिः क्वचिद्दग्धेव लक्ष्यते|
प्रम्लानतृणगुल्मादिमृतकीटसरीसृपाः||६४||
Adhikarana viShopahatabhUmidoShavikArAH (65) · Śloka 65
viśīryantē khuranakhā dāhakaṇḍūrujānvitāḥ|
chardirmūrcchā jvarō mōhaḥ śirōduḥkhaṁ ca jāyatē||65||
View original
विशीर्यन्ते खुरनखा दाहकण्डूरुजान्विताः|
छर्दिर्मूर्च्छा ज्वरो मोहः शिरोदुःखं च जायते||६५||
Adhikarana viShopahatabhUmidoShavikAre cikitsA (66) · Śloka 66
tatra saubhāñjanānmūlaṁ sōmavallīmuśīrakam|
mātuluṅgarasaṁ hiṅguṁ pāyayēddadhimātrayā|
mūtrāṇyajāvihastibhyō māṁsāni rudhirāṇi ca|
sarvagandhaiḥ samaṁ yōjyaṁ pacētpakvē ca nikṣipēt|
sōmarājīṁ sunandākhyāṁ saralāṁ gandhanākulīm|
cāraṭīṁ trāyamāṇāṁ ca prōkṣayēttēna tāṁ bhuvam||66||
View original
तत्र सौभाञ्जनान्मूलं सोमवल्लीमुशीरकम्|
मातुलुङ्गरसं हिङ्गुं पाययेद्दधिमात्रया|
मूत्राण्यजाविहस्तिभ्यो मांसानि रुधिराणि च|
सर्वगन्धैः समं योज्यं पचेत्पक्वे च निक्षिपेत्|
सोमराजीं सुनन्दाख्यां सरलां गन्धनाकुलीम्|
चारटीं त्रायमाणां च प्रोक्षयेत्तेन तां भुवम्||६६||
Adhikarana saviShajalalakShaNam (67) · Śloka 67
saviṣaṁ virasaṁ tōyaṁ kavōṣṇaṁ rājibhiścitam|
phēnilaṁ guru vicchinnaṁ khagairanabhinanditam||67||
View original
सविषं विरसं तोयं कवोष्णं राजिभिश्चितम्|
फेनिलं गुरु विच्छिन्नं खगैरनभिनन्दितम्||६७||
Adhikarana saviShajalasAdhitaudanalakShaNam (68) · Śloka 68
mr̥tākulitamatsyañca sparśādrukśōphakaṇḍumat|
ōdanaḥ sādhitastēna bhuktamātrō'pi dahyatē|
vidagdhaḥ pacyatē kr̥cchrātpakvō mūrcchājvarapradaḥ|
darśayētsarvatō nīlapītakarburalōhitam||68||
View original
मृताकुलितमत्स्यञ्च स्पर्शाद्रुक्शोफकण्डुमत्|
ओदनः साधितस्तेन भुक्तमात्रोऽपि दह्यते|
विदग्धः पच्यते कृच्छ्रात्पक्वो मूर्च्छाज्वरप्रदः|
दर्शयेत्सर्वतो नीलपीतकर्बुरलोहितम्||६८||
Adhikarana saviShaudanabhojanavikAre cikitsA (69) · Śloka 69
tatra śigvrādimagadaṁ bhūmidōṣōditaṁ pibēt|
ajaśr̥ṅgī viśālākhyāṁ viṣaghnīmuttamāraṇīm|
phaṇijjakaṁ prativiṣāṁ dagdhvā tadbhasma gālayēt|
bahuśō gālitaṁ tacca pācayēttatra ca kṣipēt|
kalkayitvā pratīvāpaṁ saralaṁ rajanīdvayam|
ēlāmudīcyaṁ mañjiṣṭhāṁ sunandāṁ bākucīmapi|
pātyantē bindavastasmādyatra tannirviṣī bhavēt|
pāṭalāpāribhadrāśvakarṇaśamyākasidhrakān|
kalaśāntargatāndagdhvā prakṣipētsaviṣē'mbhasi||69||
View original
तत्र शिग्व्रादिमगदं भूमिदोषोदितं पिबेत्|
अजशृङ्गी विशालाख्यां विषघ्नीमुत्तमारणीम्|
फणिज्जकं प्रतिविषां दग्ध्वा तद्भस्म गालयेत्|
बहुशो गालितं तच्च पाचयेत्तत्र च क्षिपेत्|
कल्कयित्वा प्रतीवापं सरलं रजनीद्वयम्|
एलामुदीच्यं मञ्जिष्ठां सुनन्दां बाकुचीमपि|
पात्यन्ते बिन्दवस्तस्माद्यत्र तन्निर्विषी भवेत्|
पाटलापारिभद्राश्वकर्णशम्याकसिध्रकान्|
कलशान्तर्गतान्दग्ध्वा प्रक्षिपेत्सविषेऽम्भसि||६९||
Adhikarana viShasaMyuktavAyulakShaNa~jcikitsA ca (70) · Śloka 70
śītē gharmō himaścōṣṇē mārutō viṣasaṁyutaḥ|
bhramamūrcchādikārī ca śigvrādistatra vēṣyatē|
dēvadārunatānantāmadhukārjunagairikam|
vajrakandaṁ latāṁ lōdhraṁ vikirēcchlakṣṇacūrṇitam|
vr̥kṣāgrēṣu patākāsu dūṣyēṣu sumahatsu ca|
sarvataścūrṇasamparkānnirviṣō jāyatē'nilaḥ||70||
View original
शीते घर्मो हिमश्चोष्णे मारुतो विषसंयुतः|
भ्रममूर्च्छादिकारी च शिग्व्रादिस्तत्र वेष्यते|
देवदारुनतानन्तामधुकार्जुनगैरिकम्|
वज्रकन्दं लतां लोध्रं विकिरेच्छ्लक्ष्णचूर्णितम्|
वृक्षाग्रेषु पताकासु दूष्येषु सुमहत्सु च|
सर्वतश्चूर्णसम्पर्कान्निर्विषो जायतेऽनिलः||७०||
Adhikarana viShadUShitapAdapalakShaNa~jcikitsA ca (71) · Śloka 71
vikr̥tā bhavati chāyā pādapē viṣadūṣitē|
nirgandhamatigandhaṁ vā tatpuṣpaṁ hr̥cchirōrujam|
kuryāt phalapalāśādi kaṇḍūpākātisārakr̥t|
bhūmimuddiśya yatprōktaṁ tatsarvaṁ tatra cēṣyatē||71||
View original
विकृता भवति छाया पादपे विषदूषिते|
निर्गन्धमतिगन्धं वा तत्पुष्पं हृच्छिरोरुजम्|
कुर्यात् फलपलाशादि कण्डूपाकातिसारकृत्|
भूमिमुद्दिश्य यत्प्रोक्तं तत्सर्वं तत्र चेष्यते||७१||
Adhikarana aviditakanyAsparshe niShedhaH (72) · Śloka 72
na ca kanyāmaviditāṁ saṁspr̥śēdaparīkṣitām|
vividhānkurvatē yōgānkuśalāḥ khalu mānavāḥ||72||
View original
न च कन्यामविदितां संस्पृशेदपरीक्षिताम्|
विविधान्कुर्वते योगान्कुशलाः खलु मानवाः||७२||
Adhikarana viShakanyAsRuShTiH viShakanyAlakShaNa~jca (73) · Śloka 73
ājanmaviṣasaṁyōgāt kanyā viṣamayī kr̥tā|
sparśōcchvāsādibhirhanti tasyāstvētatparīkṣaṇam|
taddhastakēśasaṁsparśān mlāyatē puṣpapallavaiḥ|
śayyāyāṁ matkuṇairvastrē yūkābhiḥ snānavāriṇi|
jantubhirmriyatē jñātvā tāmēvaṁ dūratastyajēt||73||
View original
आजन्मविषसंयोगात् कन्या विषमयी कृता|
स्पर्शोच्छ्वासादिभिर्हन्ति तस्यास्त्वेतत्परीक्षणम्|
तद्धस्तकेशसंस्पर्शान् म्लायते पुष्पपल्लवैः|
शय्यायां मत्कुणैर्वस्त्रे यूकाभिः स्नानवारिणि|
जन्तुभिर्म्रियते ज्ञात्वा तामेवं दूरतस्त्यजेत्||७३||
Adhikarana rAj~jo nAdeyaM bhojanam (74) · Śloka 74
nāprōkṣitaṁ nāviditaṁ bhiṣajā nānavēkṣitam|
nāprāśitaṁ ca sūdādyaiḥ kiñcidapyāharēnnr̥paḥ||74||
View original
नाप्रोक्षितं नाविदितं भिषजा नानवेक्षितम्|
नाप्राशितं च सूदाद्यैः किञ्चिदप्याहरेन्नृपः||७४||
Adhikarana sarvArthasiddhAkhyama~jjanam (75) · Śloka 75
dhanyaṁ sarvārthasiddhākhyaṁ pāparakṣōviṣāpaham|
paraṁ cakṣuṣyamāyuṣyaṁ śatrughnaṁ vakṣyatē'ñjanam|
atha śuklapakṣē puṇyē'hani puṣyapunarvasuhastacitrāmr̥gaśiraḥśravaṇarēvatīśatabhiṣakprājāpatyōttarāṇāmanyatamēna nakṣatrēṇa yōgamupagatē bhagavatyauṣadhipatau praśastē muhūrtē sindhusrōtaḥsamutthaṁ snigdhaṁ saprabhaṁ gandhavarṇacchadairnīlōtpalābhamañjanamāharēt||75||
View original
धन्यं सर्वार्थसिद्धाख्यं पापरक्षोविषापहम्|
परं चक्षुष्यमायुष्यं शत्रुघ्नं वक्ष्यतेऽञ्जनम्|
अथ शुक्लपक्षे पुण्येऽहनि पुष्यपुनर्वसुहस्तचित्रामृगशिरःश्रवणरेवतीशतभिषक्प्राजापत्योत्तराणामन्यतमेन नक्षत्रेण योगमुपगते भगवत्यौषधिपतौ प्रशस्ते मुहूर्ते सिन्धुस्रोतःसमुत्थं स्निग्धं सप्रभं गन्धवर्णच्छदैर्नीलोत्पलाभमञ्जनमाहरेत्||७५||
Adhikarana a~jjanaprajvAlanam (76) · Śloka 76
tasyāṣṭau bhāgāḥ kanakarajatōdumbarāṇāmēkaikō bhāgaḥ|
tatsarvaṁ mūṣāyāṁ prakṣipya balimaṁgalapūrvakamagnimupasamādhāya khadirakadaradhavasyandanānāmanyatamadārubhirgōmayairvā prajvālayēt||76||
View original
तस्याष्टौ भागाः कनकरजतोदुम्बराणामेकैको भागः|
तत्सर्वं मूषायां प्रक्षिप्य बलिमंगलपूर्वकमग्निमुपसमाधाय खदिरकदरधवस्यन्दनानामन्यतमदारुभिर्गोमयैर्वा प्रज्वालयेत्||७६||
Adhikarana a~jjananiShecanam (77) · Śloka 77
tataścāryāvalōkitēśvaramāryatārāṁ brahmadakṣāśvirudrēndrādityasōmavaruṇavaiśvānaravāyuviṣṇujanakabharadvājadhanvantarisuśrutabhavya-sukanyāskandaścyavanavainatēyānanyāṁśca yathāvidhyuktadēvatāḥ sumanō'kṣatalājasvastikasaṁyāvanistuṣayavasaṁskr̥taguḍaghr̥tamiśrapāyasairarcayitvā vr̥ddhavaidyabrāhmaṇāṁśca śuklavāsasō mahatībhirdakṣiṇābhiḥ pūjayitvā tasminnagnau tadañjanaṁ dhmātamāvr̥tya pr̥thak pr̥thak niṣēcayēt||77||
View original
ततश्चार्यावलोकितेश्वरमार्यतारां ब्रह्मदक्षाश्विरुद्रेन्द्रादित्यसोमवरुणवैश्वानरवायुविष्णुजनकभरद्वाजधन्वन्तरिसुश्रुतभव्य-सुकन्यास्कन्दश्च्यवनवैनतेयानन्यांश्च यथाविध्युक्तदेवताः सुमनोऽक्षतलाजस्वस्तिकसंयावनिस्तुषयवसंस्कृतगुडघृतमिश्रपायसैरर्चयित्वा वृद्धवैद्यब्राह्मणांश्च शुक्लवाससो महतीभिर्दक्षिणाभिः पूजयित्वा तस्मिन्नग्नौ तदञ्जनं ध्मातमावृत्य पृथक् पृथक् निषेचयेत्||७७||
Adhikarana niShecanadravyANi (78) · Śloka 78
gōśakr̥drasamūtraghr̥tadadhikṣaudravasāmajjatailamadyasarvagandhāmbuśarkarōdakēkṣurasēṣu tathā harītakyāmalakabibhītakakāśmaryamr̥dvīkāśṟuṅgāṭakakaśērukōtpalanalinasaugandhikamr̥ṇālikākvāthēṣu tathā lāvakapiñjalaiṇaśaśahariṇakulīrarasēṣu tathā madhukacandanakālānusāryanaladapadmakōśīramañjiṣṭhānantāgairikakuṅkumōdakēṣu||78||
View original
गोशकृद्रसमूत्रघृतदधिक्षौद्रवसामज्जतैलमद्यसर्वगन्धाम्बुशर्करोदकेक्षुरसेषु तथा हरीतक्यामलकबिभीतककाश्मर्यमृद्वीकाश्रृङ्गाटककशेरुकोत्पलनलिनसौगन्धिकमृणालिकाक्वाथेषु तथा लावकपिञ्जलैणशशहरिणकुलीररसेषु तथा मधुकचन्दनकालानुसार्यनलदपद्मकोशीरमञ्जिष्ठानन्तागैरिककुङ्कुमोदकेषु||७८||
Adhikarana a~jjanasyAntarikShe~ambhasi sthApanam (79) · Śloka 79
tataḥ śuklē vāsasi baddhvā dvādaśarātramāntarikṣē'mbhasi vāsayēt||79||
View original
ततः शुक्ले वाससि बद्ध्वा द्वादशरात्रमान्तरिक्षेऽम्भसि वासयेत्||७९||
Adhikarana nADyAma~jjanasthApanam (80) · Śloka 80
tataśchāyāyāṁ viśōṣya sphaṭikamuktāpravālakālānusāryapratīvāpaṁ punarapi balimaṅgalapūrvakamahatavāsasā kanyayādr̥ṣadi pēṣayitvā suvarṇarajatatāmraśaṅkhaśailadviradaradanagavalaśṟuṅgavaiḍūryasphaṭikamēṣabhr̥ṅgyasanasārānyatama--ghaṭitāyāmañjanikāyāṁ nidhāpayēt||80||
View original
ततश्छायायां विशोष्य स्फटिकमुक्ताप्रवालकालानुसार्यप्रतीवापं पुनरपि बलिमङ्गलपूर्वकमहतवाससा कन्ययादृषदि पेषयित्वा सुवर्णरजतताम्रशङ्खशैलद्विरदरदनगवलश्रृङ्गवैडूर्यस्फटिकमेषभृङ्ग्यसनसारान्यतम--घटितायामञ्जनिकायां निधापयेत्||८०||
Adhikarana a~jjanAbhisaMskaraNam (81) · Śloka 81
athā pūrvavatpunarapi kr̥tasvastyayanaṁ sāvitrēṇa karmaṇā sarvavid dvijanmā vidhivattadabhisaṁskuryāt||81||
View original
अथा पूर्ववत्पुनरपि कृतस्वस्त्ययनं सावित्रेण कर्मणा सर्वविद् द्विजन्मा विधिवत्तदभिसंस्कुर्यात्||८१||
Adhikarana vaidyagRuhAda~jjanasya rAjagRuhaM pratyAnayanam (1) · Śloka 1
tatō gajaskandhamārōpya pāṇḍuracchatracāmarabālavyajanairanugataṁ tathā śaṅkhadundubhisvarairdvijātivaraprayuktaiśca vēdavādimiśraiḥ puṇyāhaghōṣaiḥ kr̥tapuṣpōpahāraṁ vaidyagr̥hānnāyakagr̥hamanupravēśayēt|1|
View original
ततो गजस्कन्धमारोप्य पाण्डुरच्छत्रचामरबालव्यजनैरनुगतं तथा शङ्खदुन्दुभिस्वरैर्द्विजातिवरप्रयुक्तैश्च वेदवादिमिश्रैः पुण्याहघोषैः कृतपुष्पोपहारं वैद्यगृहान्नायकगृहमनुप्रवेशयेत्|१|
Adhikarana samantrakama~jjanadhAraNam (1) · Śloka 1
anantaraṁ ca tēna vidēhādhipōpadiṣṭēna sarvārthēṣu siddhēnāñjanēna yathōktānāmēvāñjanabhājanadravyāṇāmanyatamayā śalākayā gōbrāhmaṇapūjāpūrvakaṁ śuciḥ saniyamō bhūtvā dhāraṇīmimāṁ vidyāmadhīyānaḥ pūtaḥ pūrvamakṣi dakṣiṇamañjayēt||1||
View original
अनन्तरं च तेन विदेहाधिपोपदिष्टेन सर्वार्थेषु सिद्धेनाञ्जनेन यथोक्तानामेवाञ्जनभाजनद्रव्याणामन्यतमया शलाकया गोब्राह्मणपूजापूर्वकं शुचिः सनियमो भूत्वा धारणीमिमां विद्यामधीयानः पूतः पूर्वमक्षि दक्षिणमञ्जयेत्||१||
Adhikarana a~jjanadhAraNamantraH (2) · Śloka 2
atha mantraḥ- namaḥścakṣuḥpariśōdhanarājāya tathāgatāyārhatē samyaksambuddhāya|
tadyathā aum cakṣuḥ prajñācakṣurjñānacakṣurvijñānacakṣurviśōdhaya svāhā||2||
View original
अथ मन्त्रः- नमःश्चक्षुःपरिशोधनराजाय तथागतायार्हते सम्यक्सम्बुद्धाय|
तद्यथा औम् चक्षुः प्रज्ञाचक्षुर्ज्ञानचक्षुर्विज्ञानचक्षुर्विशोधय स्वाहा||२||
Adhikarana a~jjanamAhAtmyam (82) · Śloka 82
tataḥ paraṁ ca tāmēva dhāriṇīmanusmaran sāyamprātaḥ pratyahamētatparamaṁ pavitramārōgyakaramūrjaskaraṁ sarvaviṣaghnamañjanamaśvibhyāmindrasya vr̥travadhābhyudyatasya prākprakalpitam|
tasmādētadrājñāṁ rājamahāmātrāṇāṁ ca mahīṁ vijigīṣamāṇānāṁ ca brāhmaṇānāṁ ca vēdādhyayanamanyadvā mahacchāstramavagāhamānānāṁ prasannamanā bhiṣak prakalpayēditi||82||
View original
ततः परं च तामेव धारिणीमनुस्मरन् सायम्प्रातः प्रत्यहमेतत्परमं पवित्रमारोग्यकरमूर्जस्करं सर्वविषघ्नमञ्जनमश्विभ्यामिन्द्रस्य वृत्रवधाभ्युद्यतस्य प्राक्प्रकल्पितम्|
तस्मादेतद्राज्ञां राजमहामात्राणां च महीं विजिगीषमाणानां च ब्राह्मणानां च वेदाध्ययनमन्यद्वा महच्छास्त्रमवगाहमानानां प्रसन्नमना भिषक् प्रकल्पयेदिति||८२||
Adhikarana bRuhaspatikRutayogavarNanapratij~jA (83) · Śloka 83
bhavanti cātra ślōkā- atha yōgāḥ pravakṣyantē br̥haspatikr̥tāḥ śivāḥ|
yān sēvamānō nr̥patiḥ śatrubhyō naiti vañcanām||83||
View original
भवन्ति चात्र श्लोका- अथ योगाः प्रवक्ष्यन्ते बृहस्पतिकृताः शिवाः|
यान् सेवमानो नृपतिः शत्रुभ्यो नैति वञ्चनाम्||८३||
Adhikarana bilvAdiprokShaNaM viShaghnam (84) · Śloka 84
bilvāḍhakīyavakṣārapāṭalībāhlikōṣaguṇāḥ|
śrīparṇī sallakīyuktā niṣkvāthaḥ prōkṣaṇaḥ param|
saviṣaṁ prōkṣitaṁ tēna sadyō bhavati nirviṣam|
yavasēndhanapānīyaśastraśayyāsanōdakam|
kavacābharaṇacchatrabālavyajanavēśma ca||84||
View original
बिल्वाढकीयवक्षारपाटलीबाह्लिकोषगुणाः|
श्रीपर्णी सल्लकीयुक्ता निष्क्वाथः प्रोक्षणः परम्|
सविषं प्रोक्षितं तेन सद्यो भवति निर्विषम्|
यवसेन्धनपानीयशस्त्रशय्यासनोदकम्|
कवचाभरणच्छत्रबालव्यजनवेश्म च||८४||
Adhikarana shelvAdiprokShaNaM viShaghnam (85) · Śloka 85
śēlupāṭalyativiṣāśigrugōpīpunarnavam|
samaṅgāvr̥ṣamūlāvakkapitthavr̥ṣaśōṇitam|
sahadantaśaṭhaṁ tadvatprōkṣaṇaṁ viṣanāśanam||85||
View original
शेलुपाटल्यतिविषाशिग्रुगोपीपुनर्नवम्|
समङ्गावृषमूलावक्कपित्थवृषशोणितम्|
सहदन्तशठं तद्वत्प्रोक्षणं विषनाशनम्||८५||
Adhikarana lAkShAdimaNiH viShaghnaH (86) · Śloka 86
lākṣāpriyaṅgumañjiṣṭhāsamaṅgā'laharēṇukāḥ|
yaṣṭyāhvamadhusaṁyuktāḥ babhrupittēna kalkitāḥ|
nikhanēd gōviṣāṇasthāḥ saptarātraṁ mahītalē|
saṁspuṣṭaṁ saviṣaṁ tēna sadyōbhavati nirviṣam||86||
View original
लाक्षाप्रियङ्गुमञ्जिष्ठासमङ्गाऽलहरेणुकाः|
यष्ट्याह्वमधुसंयुक्ताः बभ्रुपित्तेन कल्किताः|
निखनेद् गोविषाणस्थाः सप्तरात्रं महीतले|
संस्पुष्टं सविषं तेन सद्योभवति निर्विषम्||८६||
Adhikarana saumyAgadaH (87) · Śloka 87
manōhvā'laśamīpuṣpatvaṅniśāśvētasarṣapāḥ|
kapitthakuṣṭhamañjiṣṭhāḥ pittēna ślakṣṇakalkitāḥ|
śunō gōḥ kapilāyāśca saumyākhyō'yaṁ varō'gadaḥ|
viṣajitparaṁ kāryō maṇiratra ca pūrvavat||87||
View original
मनोह्वाऽलशमीपुष्पत्वङ्निशाश्वेतसर्षपाः|
कपित्थकुष्ठमञ्जिष्ठाः पित्तेन श्लक्ष्णकल्किताः|
शुनो गोः कपिलायाश्च सौम्याख्योऽयं वरोऽगदः|
विषजित्परं कार्यो मणिरत्र च पूर्ववत्||८७||
Adhikarana mUShikAjaruhAbandhanaM viShaghnam (88) · Śloka 88
mūṣikājaruhā vā'pi hastabaddhā viṣāpahāḥ||88||
View original
मूषिकाजरुहा वाऽपि हस्तबद्धा विषापहाः||८८||
Adhikarana hareNvAdimaNiH viShaghnaH (89) · Śloka 89
harēṇumāṁsī mañjiṣṭhā rajanī madhukaṁ madhu|
akṣatvaksurasaṁ lākṣā śvapittaṁ pūrvavanmaṇiḥ|
vāditrāṇi patākāśca piṣṭairēbhiśca lēkhitāḥ|
śrutvā dr̥ṣṭvā samāghrāya sadyō bhavati nirviṣam||89||
View original
हरेणुमांसी मञ्जिष्ठा रजनी मधुकं मधु|
अक्षत्वक्सुरसं लाक्षा श्वपित्तं पूर्ववन्मणिः|
वादित्राणि पताकाश्च पिष्टैरेभिश्च लेखिताः|
श्रुत्वा दृष्ट्वा समाघ्राय सद्यो भवति निर्विषम्||८९||
Adhikarana tryUShaNAdiyogaH viShaghnaH (90) · Śloka 90
tryūṣaṇaṁ pañcalavaṇaṁ mañjiṣṭhāṁ rajanādvayam|
sūkṣmailāṁ trivr̥tāṁ patraṁ viḍaṅgānīndravāruṇīm|
madhukaṁ cēti sakṣaudraṁ gōviṣāṇē nidhāpayēt|
tasmāduṣṇāmbunā mātrāṁ prāgbhaktaṁ viniyōjayēt|
viṣaṁ bhuktaṁ jarāṁ yāti nirviṣē'pi na dōṣakr̥t||90||
View original
त्र्यूषणं पञ्चलवणं मञ्जिष्ठां रजनाद्वयम्|
सूक्ष्मैलां त्रिवृतां पत्रं विडङ्गानीन्द्रवारुणीम्|
मधुकं चेति सक्षौद्रं गोविषाणे निधापयेत्|
तस्मादुष्णाम्बुना मात्रां प्राग्भक्तं विनियोजयेत्|
विषं भुक्तं जरां याति निर्विषेऽपि न दोषकृत्||९०||
Adhikarana jatvAdidhUpaH viShaghnaH (91) · Śloka 91
jatusarjarasōśīrasarṣapāpatravālakaiḥ|
savēllāruṣkarapuraiḥ kusumairarjunasya ca|
dhūpō vāsagr̥hē hanti viṣaṁ sthāvarajaṅgamam|
na tatra kīṭāḥ saviṣā nōndurā na sarīsr̥pāḥ|
na kr̥tyākārmaṇādyāśca dhūpō'yaṁ yatra dr̥śyatē||91||
View original
जतुसर्जरसोशीरसर्षपापत्रवालकैः|
सवेल्लारुष्करपुरैः कुसुमैरर्जुनस्य च|
धूपो वासगृहे हन्ति विषं स्थावरजङ्गमम्|
न तत्र कीटाः सविषा नोन्दुरा न सरीसृपाः|
न कृत्याकार्मणाद्याश्च धूपोऽयं यत्र दृश्यते||९१||
Adhikarana shikhipicchAdidhUpaH viShaghnaH (92) · Śloka 92
śikhipicchaṁ balākāsthi sarṣapāścandanaṁ ghr̥tam|
dhūpē viṣaghnaḥ śayanavasanāsanagēhagaḥ||92||
View original
शिखिपिच्छं बलाकास्थि सर्षपाश्चन्दनं घृतम्|
धूपे विषघ्नः शयनवसनासनगेहगः||९२||
Adhikarana vishAlAdiyogaH snAnajale yojyaH (93) · Śloka 93
viśālāvyōṣamañjiṣṭhāyaṣṭīlavaṇapañcakam|
dviniśāpatravēllailātrivr̥ccūrṇaṁ samākṣikam|
gōśṟuṅgē nihitaṁ yōjyaṁ snānīyē'mbhasi bhūpatēḥ|
pūrvōktaṁ tryūṣaṇādiñca snānīyē'mbhasi yōjayēt||93||
View original
विशालाव्योषमञ्जिष्ठायष्टीलवणपञ्चकम्|
द्विनिशापत्रवेल्लैलात्रिवृच्चूर्णं समाक्षिकम्|
गोश्रृङ्गे निहितं योज्यं स्नानीयेऽम्भसि भूपतेः|
पूर्वोक्तं त्र्यूषणादिञ्च स्नानीयेऽम्भसि योजयेत्||९३||
Adhikarana dhavAdikvAthashcandanAdikalkaH mUrvAdikvAthaH snAnAdijale prayojyaH (94) · Śloka 94
kvāthō dhavārkakusumaśvētāpāmārgasarṣapaiḥ|
sadadhyājyaḥ kr̥tō yuktaiḥ katakānākulīdvayaiḥ|
kalkō vā candanakṣīripalāśadrumavalkalaiḥ|
mūrvailāvālusurasanākulītaṇḍulīyakaiḥ|
kvāthaḥ sarvōdakāryēṣu kākamācīyutairhitaḥ||94||
View original
क्वाथो धवार्ककुसुमश्वेतापामार्गसर्षपैः|
सदध्याज्यः कृतो युक्तैः कतकानाकुलीद्वयैः|
कल्को वा चन्दनक्षीरिपलाशद्रुमवल्कलैः|
मूर्वैलावालुसुरसनाकुलीतण्डुलीयकैः|
क्वाथः सर्वोदकार्येषु काकमाचीयुतैर्हितः||९४||
Adhikarana rocanAditilakAH viShaghnAH (95) · Śloka 95
rōcanāpatranaipālīkuṅkumaistilakān bahūn|
viṣairna bādhyatē syācca nārīnaranr̥papriyaḥ||95||
View original
रोचनापत्रनैपालीकुङ्कुमैस्तिलकान् बहून्|
विषैर्न बाध्यते स्याच्च नारीनरनृपप्रियः||९५||
Adhikarana haridrAdyuddhUlanacUrNAni viShaghnAni (96) · Śloka 96
cūrṇairharidrāmañjiṣṭhākiṇihīkaṇanimbajaiḥ|
digdhaṁ nirviṣatāmēti gātramityāha gautamaḥ||96||
View original
चूर्णैर्हरिद्रामञ्जिष्ठाकिणिहीकणनिम्बजैः|
दिग्धं निर्विषतामेति गात्रमित्याह गौतमः||९६||
Adhikarana sa~jjIvanAdyagadAnAM prayoganirdeshaH vamanAdividhishca (97) · Śloka 97
nasyapānāñjanālēpairyuñjyātsañjīvanātmakān|
agadānviṣabhuktasya tīkṣṇāni vamanāni ca|
pippalīmadhukakṣaudraśarkarēkṣurasaiḥ saha|
dviniśāpatravēllailātrivr̥ccūrṇaṁ samākṣikam|
virēcanaṁ sirāmōkṣaṁ prāptaṁ visrāvaṇaṁ yadi||97||
View original
नस्यपानाञ्जनालेपैर्युञ्ज्यात्सञ्जीवनात्मकान्|
अगदान्विषभुक्तस्य तीक्ष्णानि वमनानि च|
पिप्पलीमधुकक्षौद्रशर्करेक्षुरसैः सह|
द्विनिशापत्रवेल्लैलात्रिवृच्चूर्णं समाक्षिकम्|
विरेचनं सिरामोक्षं प्राप्तं विस्रावणं यदि||९७||
Adhikarana rAj~jaH hRudayAvaraNopadeshaH ajeyaghRutAmRutaghRutAdisevanopadeshashca (98) · Śloka 98
hr̥dayāvaraṇaṁ kāryaṁ prāgēvāmitramadhyataḥ|
pibēd ghr̥tamajēyākhyamamr̥taṁ vāpyabhuktavān|
sarpiḥ kṣaudraṁ dadhikṣīramantaḥ śītalaṁ jalam||98||
View original
हृदयावरणं कार्यं प्रागेवामित्रमध्यतः|
पिबेद् घृतमजेयाख्यममृतं वाप्यभुक्तवान्|
सर्पिः क्षौद्रं दधिक्षीरमन्तः शीतलं जलम्||९८||
Adhikarana godhAdimAMsarasaprayogashca (99) · Śloka 99
sitāmadhukapālindī kalkavanmāṁsamiṣyatē|
gōdhāhariṇababhrūṇāṁ sakaṇāśuṇṭhipārṣatam|
sanāgaraṁ sātiviṣaṁ śikhinaḥ sasitōpalam|
suśītāḥ saghr̥tāścaiṣāṁ yathāsvaṁ kalpitā rasāḥ||99||
View original
सितामधुकपालिन्दी कल्कवन्मांसमिष्यते|
गोधाहरिणबभ्रूणां सकणाशुण्ठिपार्षतम्|
सनागरं सातिविषं शिखिनः ससितोपलम्|
सुशीताः सघृताश्चैषां यथास्वं कल्पिता रसाः||९९||
Adhikarana tAmrarajaHprayogaH (100) · Śloka 100
viṣapītāya dadyācca śuddhāyōrdhvamadhastathā|
sūkṣmaṁ tāmrarajaḥ kālē sakṣaudraṁ hr̥dviśōdhanam||100||
View original
विषपीताय दद्याच्च शुद्धायोर्ध्वमधस्तथा|
सूक्ष्मं ताम्ररजः काले सक्षौद्रं हृद्विशोधनम्||१००||
Adhikarana suvarNacUrNaprayogaH maulaviShavidhiprayogashca (101) · Śloka 101
śuddhē hr̥di tataḥ śāṇaṁ hēmacūrṇasya dāpayēt|
na sajjatē hēmapāṅgē padmapatrē'mbuvadviṣam|
jāyatē vipulaṁ cāyurgarē'pyēṣa vidhiḥ smr̥taḥ||101||
View original
शुद्धे हृदि ततः शाणं हेमचूर्णस्य दापयेत्|
न सज्जते हेमपाङ्गे पद्मपत्रेऽम्बुवद्विषम्|
जायते विपुलं चायुर्गरेऽप्येष विधिः स्मृतः||१०१||
Adhikarana rAj~jaH garaviShAdibhyo rakShaNIyatvamArAdhyatva~jca (102) · Śloka 102
itthaṁ garaviṣādibhyō rakṣēdvaidyō narēśvaram|
syāducchēdastaducchēdātprajānāṁ sarvakarmaṇām|
ājñādhairyakṣamātyāgā mānuṣatvē'yamānuṣāḥ|
yadrājñaḥ karmabhistasmādārādhyō'sāvatīndriyaiḥ||102||
View original
इत्थं गरविषादिभ्यो रक्षेद्वैद्यो नरेश्वरम्|
स्यादुच्छेदस्तदुच्छेदात्प्रजानां सर्वकर्मणाम्|
आज्ञाधैर्यक्षमात्यागा मानुषत्वेऽयमानुषाः|
यद्राज्ञः कर्मभिस्तस्मादाराध्योऽसावतीन्द्रियैः||१०२||
Adhikarana rAj~jaH ArAdhanopAyAH (103) · Śloka 103
yatra sākṣānnr̥pastatra vijñātaḥ praviśēdbhiṣak|
na sammtō'pyanucitaṁ yānasthānāsanaṁ bhajēt|
ucitē puratō rājñastiṣṭhēdvākyaṁ ca nākṣipēt|
ahīnakālaṁ rājārthaṁ svārthaṁ priyahitaiḥ saha|
dēśē kālē parārthaṁ ca vadēd dharmārthasaṁhitam|
nānuśiṣyādapr̥cchantaṁ mahadētaddhi sāhasam|
nācarēdahitēnainaṁ mūlacchēdakaraṁ hi tat|
anukūlaṁ hitaṁ vācyamahitādvārayēnmithaḥ|
udāraiḥ sāntvayanvākyairdōṣaścēttadupēkṣayā|
tūṣṇīṁ vā prativākyē syādvarjayēd dvēṣyasaṅkathām|
vipaścidapyacittajñō bāliśō'pi tu bhāvavit|
atipriyō'pi dvēṣyō'pi yātyāśu viparītatām|
nivēdya rājñē kurvīta kāryāṇi sulaghūnyapi|
na yāyānna ciraṁ tiṣṭhētkōśasthānāvarōdhayōḥ|
svalpē'pi darśayēttuṣṭiṁ lābhē'nuddhatamānasaḥ|
mithaḥ kathanamanyēna kaulīnaṁ dvandvavāditām|
vastrādi rājñā sadr̥śaṁ rājalīlāṁ ca varjayēt|
dattaṁ yattu nr̥pēṇaiva taddhārthaṁ tuṣṭivr̥ddhayē|
hasitavyē smitaṁ kuryāt prabhōrēvānuvr̥ttitaḥ|
ucyamānē'valambēta paramarmaṇi mūkatām|
svamarmaṇi tu bādhiryaṁ dhairyamādhuryasauṣṭhavān|
atyāyāsēna nātmānaṁ kuryādatisamucchritam|
pātō yathā hi duḥkhāya nōcchrāyaḥ sukhakr̥ttathā||103||
View original
यत्र साक्षान्नृपस्तत्र विज्ञातः प्रविशेद्भिषक्|
न सम्म्तोऽप्यनुचितं यानस्थानासनं भजेत्|
उचिते पुरतो राज्ञस्तिष्ठेद्वाक्यं च नाक्षिपेत्|
अहीनकालं राजार्थं स्वार्थं प्रियहितैः सह|
देशे काले परार्थं च वदेद् धर्मार्थसंहितम्|
नानुशिष्यादपृच्छन्तं महदेतद्धि साहसम्|
नाचरेदहितेनैनं मूलच्छेदकरं हि तत्|
अनुकूलं हितं वाच्यमहिताद्वारयेन्मिथः|
उदारैः सान्त्वयन्वाक्यैर्दोषश्चेत्तदुपेक्षया|
तूष्णीं वा प्रतिवाक्ये स्याद्वर्जयेद् द्वेष्यसङ्कथाम्|
विपश्चिदप्यचित्तज्ञो बालिशोऽपि तु भाववित्|
अतिप्रियोऽपि द्वेष्योऽपि यात्याशु विपरीतताम्|
निवेद्य राज्ञे कुर्वीत कार्याणि सुलघून्यपि|
न यायान्न चिरं तिष्ठेत्कोशस्थानावरोधयोः|
स्वल्पेऽपि दर्शयेत्तुष्टिं लाभेऽनुद्धतमानसः|
मिथः कथनमन्येन कौलीनं द्वन्द्ववादिताम्|
वस्त्रादि राज्ञा सदृशं राजलीलां च वर्जयेत्|
दत्तं यत्तु नृपेणैव तद्धार्थं तुष्टिवृद्धये|
हसितव्ये स्मितं कुर्यात् प्रभोरेवानुवृत्तितः|
उच्यमानेऽवलम्बेत परमर्मणि मूकताम्|
स्वमर्मणि तु बाधिर्यं धैर्यमाधुर्यसौष्ठवान्|
अत्यायासेन नात्मानं कुर्यादतिसमुच्छ्रितम्|
पातो यथा हि दुःखाय नोच्छ्रायः सुखकृत्तथा||१०३||
Adhikarana rAjasevAyAH kaThinatvam (104) · Śloka 104
āsannasēvā nr̥patēḥ krīḍāśastrāhipāvakaiḥ|
kauśalēnātimahatā vinītaiḥ sā nirudhyatē|
prāpya duṣprāpamaiśvaryaṁ bahumānaṁ ca bhūpatēḥ|
yathōpabhuñjīta ciraṁ tathā syādapramādavān||104||
View original
आसन्नसेवा नृपतेः क्रीडाशस्त्राहिपावकैः|
कौशलेनातिमहता विनीतैः सा निरुध्यते|
प्राप्य दुष्प्रापमैश्वर्यं बहुमानं च भूपतेः|
यथोपभुञ्जीत चिरं तथा स्यादप्रमादवान्||१०४||
Adhikarana rAj~jaH shayyAbhimantraNam (105) · Śloka 105
vidadhyātparitaḥ śayyāṁ rakṣāmantrābhimantritām||105||
View original
विदध्यात्परितः शय्यां रक्षामन्त्राभिमन्त्रिताम्||१०५||
Adhikarana rAj~jaH svastyayanam (106) · Śloka 106
rātrau siddhārthakān bhūtimakṣatairanvitāṁ śucim|
rakṣāśaktiṁ tathōcchīrṣē sayavāṅkurayāvakām|
sadūrvaṁ pūrṇakalaśaṁ sapuṣpaphalapallavam|
upahāraṁ ca sandhyāyāṁ bhuktvā cāntē niśāsu ca|
ētatsvastyayanaṁ karma kartavyaṁ śucinā śucēḥ|
āyuṣyaṁ pauṣṭikaṁ bhūtaviṣakārmaṇapāpmajit||106||
View original
रात्रौ सिद्धार्थकान् भूतिमक्षतैरन्वितां शुचिम्|
रक्षाशक्तिं तथोच्छीर्षे सयवाङ्कुरयावकाम्|
सदूर्वं पूर्णकलशं सपुष्पफलपल्लवम्|
उपहारं च सन्ध्यायां भुक्त्वा चान्ते निशासु च|
एतत्स्वस्त्ययनं कर्म कर्तव्यं शुचिना शुचेः|
आयुष्यं पौष्टिकं भूतविषकार्मणपाप्मजित्||१०६||
Adhikarana viShasAdhanaprakaraNopasaMhAraH (107) · Śloka 107
saṁkṣēpa ēṣa viṣapālanasādhanāya prōktastu vistaravidhiḥ punaruttarē tu|
ālōcya samyagakhilaṁ matipūrvakārī yuñjīta taṁ parivikalpya vikāracihnam||107||
View original
संक्षेप एष विषपालनसाधनाय प्रोक्तस्तु विस्तरविधिः पुनरुत्तरे तु|
आलोच्य सम्यगखिलं मतिपूर्वकारी युञ्जीत तं परिविकल्प्य विकारचिह्नम्||१०७||
Adhikarana viShAdirakShaNopAyAnusAraNaphalam (8) · Śloka 8
iti viṣagararakṣō rakṣaṇāyōpadēśaṁ bhajati narapatiryō nityamēvāpramattaḥ|
nijapararipuvr̥ndairapradhr̥ṣyō mahātmā janayati janatāyāḥ kṣēmayōgau cirāya||108||
iti vaidyapatisiṁhaguptasya sūnōrvāgbhaṭasya kr̥tau aṣṭāṅgasaṁgrahasaṁhitāyāṁ sūtrasthānē annarakṣāvidhirnāmāṣṭamō'dhyāyaḥ||8||
View original
इति विषगररक्षो रक्षणायोपदेशं भजति नरपतिर्यो नित्यमेवाप्रमत्तः|
निजपररिपुवृन्दैरप्रधृष्यो महात्मा जनयति जनतायाः क्षेमयोगौ चिराय||१०८||
इति वैद्यपतिसिंहगुप्तस्य सूनोर्वाग्भटस्य कृतौ अष्टाङ्गसंग्रहसंहितायां सूत्रस्थाने अन्नरक्षाविधिर्नामाष्टमोऽध्यायः||८||