Adhikarana a~ggaviBAgaSArIrodhyAyaH (2) · Śloka 2
athātō'ṅgavibhāgaṁ śārīraṁ vyākhyāsyāmaḥ|
iti ha smāhurātrēyādayō maharṣayaḥ|
gadyasūtrē||2||
View original
अथातोऽङ्गविभागं शारीरं व्याख्यास्यामः|
इति ह स्माहुरात्रेयादयो महर्षयः|
गद्यसूत्रे||२||
Adhikarana ShaDa~ggama~ggam (1) · Śloka 1
atha tānyēvāṅgāni vibhaktukāma āha śirō'ntarādhirdvau bāhū sakthinīti samāsataḥ|
ṣaḍaṅgamaṅgaṁ pratyaṅgaṁ tasyākṣihr̥dayādikam||1||
View original
अथ तान्येवाङ्गानि विभक्तुकाम आह शिरोऽन्तराधिर्द्वौ बाहू सक्थिनीति समासतः|
षडङ्गमङ्गं प्रत्यङ्गं तस्याक्षिहृदयादिकम्||१||
Adhikarana pa~jcamahABUtaguNAH (2) · Śloka 2
atastamēva pratyēkaṁ mahābhūtaguṇamāha śabdaḥ sparśaśca rūpaṁ ca rasō gandhaḥ kramādṅguṇāḥ|
khānilāgnyabbhuvām|2|
View original
अतस्तमेव प्रत्येकं महाभूतगुणमाह शब्दः स्पर्शश्च रूपं च रसो गन्धः क्रमाद्ङ्गुणाः|
खानिलाग्न्यब्भुवाम्|२|
Adhikarana uttarottaramekaguNavRuddhyanvayaH (2) · Śloka 2
kimēkaika ēvākāśasyēva vāyvādīnāṁ yathōktō guṇaḥ ? utānyē'pi santi ? ityāha |
ēkaguṇavr̥dhdyanvayaḥ parē||2||
View original
किमेकैक एवाकाशस्येव वाय्वादीनां यथोक्तो गुणः ? उतान्येऽपि सन्ति ? इत्याह |
एकगुणवृध्द्यन्वयः परे||२||
Adhikarana mahABUteByodehotpattiprakAraH (3-4) · Śloka 4
idānīṁ yathākramanirdiṣṭēbhyō bhūtēbhyō yē bhāvā bhavanti, tān darśayati tatra khāt khāni dēhē'smin śrōtraṁ śabdō viviktatā|
vātātsparśatvagucchvāsā vahnērdr̥grūpapaktayaḥ||3||
āpyā jihvārasaklēdā ghrāṇagandhāsthi pārthivam|
|4|
View original
इदानीं यथाक्रमनिर्दिष्टेभ्यो भूतेभ्यो ये भावा भवन्ति, तान् दर्शयति तत्र खात् खानि देहेऽस्मिन् श्रोत्रं शब्दो विविक्तता|
वातात्स्पर्शत्वगुच्छ्वासा वह्नेर्दृग्रूपपक्तयः||३||
आप्या जिह्वारसक्लेदा घ्राणगन्धास्थि पार्थिवम्|
|४|
Adhikarana dehe mAtRujapitRujaBAvAH (4-5) · Śloka 5
dēhē'smin kiṁ mātr̥jam ? kiṁ pitr̥jam ? ityāha |
mr̥dvatra mātr̥jaṁ raktamāṁsamajjagudādikam||4||
paitr̥kaṁ tu sthiraṁ śukradhamanyasthikacādikam|
caitanaṁ cittamakṣāṇi nānāyōniṣu janma ca||5||
View original
देहेऽस्मिन् किं मातृजम् ? किं पितृजम् ? इत्याह |
मृद्वत्र मातृजं रक्तमांसमज्जगुदादिकम्||४||
पैतृकं तु स्थिरं शुक्रधमन्यस्थिकचादिकम्|
चैतनं चित्तमक्षाणि नानायोनिषु जन्म च||५||
Adhikarana sAtmyajaBAvAH (6) · Śloka 6
|
sātmyajaṁ tvāyurārōgyamanālasyaṁ prabhā balam|6|
View original
|
सात्म्यजं त्वायुरारोग्यमनालस्यं प्रभा बलम्|६|
Adhikarana rasajaBAvAH (6) · Śloka 6
|
rasajaṁ vapuṣō janma vr̥ttirvr̥ddhiralōlatā||6||
View original
|
रसजं वपुषो जन्म वृत्तिर्वृद्धिरलोलता||६||
Adhikarana sAtvikAdiBAvAH (7-8) · Śloka 8
sātivikaṁ śaucamāstikyaṁ śukladharmarucirmatiḥ|
rājasaṁ bahubhāṣitvaṁ mānakr̥ddambhamatsaram||7||
tāmasaṁ bhayamajñānaṁ nidrā''lasyaṁ viṣāditā|
|8|
View original
सातिविकं शौचमास्तिक्यं शुक्लधर्मरुचिर्मतिः|
राजसं बहुभाषित्वं मानकृद्दम्भमत्सरम्||७||
तामसं भयमज्ञानं निद्राऽऽलस्यं विषादिता|
|८|
Adhikarana evM BUtamayo dehaH (8) · Śloka 8
adhunā dēhāśritasarvabhāvōpasaṁhāraṁ kurvan pradhānō yō bhāvō dēhasya, tasya prādhānyaṁ darśayannidamāha |
iti bhūtamayō dēhaḥ|8|
View original
अधुना देहाश्रितसर्वभावोपसंहारं कुर्वन् प्रधानो यो भावो देहस्य, तस्य प्राधान्यं दर्शयन्निदमाह |
इति भूतमयो देहः|८|
Adhikarana raktAtsaptatvagutpattiH (7) · Śloka 9
ityēvamanēna granthēna dēhasya bhūtamayatvamabhidhāya, idānīṁ dēhasya pratibhāgaśō nirūpayannāha |
tatra sapta tvacō'sr̥jaḥ||8||
pacyamānātprajāyantē kṣīrātsantānikā iva|
|9|
View original
इत्येवमनेन ग्रन्थेन देहस्य भूतमयत्वमभिधाय, इदानीं देहस्य प्रतिभागशो निरूपयन्नाह |
तत्र सप्त त्वचोऽसृजः||८||
पच्यमानात्प्रजायन्ते क्षीरात्सन्तानिका इव|
|९|
Adhikarana kalAnirUpaNam (10) · Śloka 10
idānīṁ kalā āha |
dhātvāśayāntaraklēdō vipakvaḥ svaṁsvamūṣmaṇā||9||
ślēṣmasnāyvaparācchannaḥ kalākhyaḥ kāṣṭhasāravat|
tāḥ sapta|10|
View original
इदानीं कला आह |
धात्वाशयान्तरक्लेदो विपक्वः स्वंस्वमूष्मणा||९||
श्लेष्मस्नाय्वपराच्छन्नः कलाख्यः काष्ठसारवत्|
ताः सप्त|१०|
Adhikarana AdhArAH (10-11) · Śloka 11
kalākhyaṁ bhāvamākhyāya, ādhārākhyān bhāvānāha |
sapta cādhārā raktasyādyaḥ kramāt parē||10||
kaphāmapittapakvānāṁ vāyōrmūtrasya ca smr̥tāḥ|
garbhāśayō'ṣṭamaḥ strīṇāṁ pittapakvāśayāntarē||11||
View original
कलाख्यं भावमाख्याय, आधाराख्यान् भावानाह |
सप्त चाधारा रक्तस्याद्यः क्रमात् परे||१०||
कफामपित्तपक्वानां वायोर्मूत्रस्य च स्मृताः|
गर्भाशयोऽष्टमः स्त्रीणां पित्तपक्वाशयान्तरे||११||
Adhikarana koShThA~ggAni (12) · Śloka 12
kōṣṭhāṅgāni sthitānyēṣu hr̥dayaṁ klōma phupphusam|
yakr̥tplīhōndukaṁ vr̥kkau nābhiḍimbhāntrabastayaḥ||12||
View original
कोष्ठाङ्गानि स्थितान्येषु हृदयं क्लोम फुप्फुसम्|
यकृत्प्लीहोन्दुकं वृक्कौ नाभिडिम्भान्त्रबस्तयः||१२||
Adhikarana jIvitasthAnAni (13) · Śloka 13
daśa jīvitadhāmāni śirōrasanabandhanam|
kaṇṭhō'sraṁ hr̥dayaṁ nābhirbastiḥ śukraujasī gudam||13||
View original
दश जीवितधामानि शिरोरसनबन्धनम्|
कण्ठोऽस्रं हृदयं नाभिर्बस्तिः शुक्रौजसी गुदम्||१३||
Adhikarana SarIre jAlAdInAM saMKyA (14-16) · Śloka 16
jālāni kaṇḍarāścāṅgē pr̥thak ṣōḍaśa nirdiśēt|
ṣaṭ kūrcāḥ sapta sīvanyō mēḍhrajihvāśirōgatāḥ||14||
śastrēṇa tāḥ pariharēccatasrō māṁsarajjavaḥ|
caturdaśāsthisaṅghātāḥ, sīmantā dviguṇā nava||15||
asthnāṁ śatāni ṣaṣṭiśca trīṇi dantanakhaiḥ saha|
|16|
View original
जालानि कण्डराश्चाङ्गे पृथक् षोडश निर्दिशेत्|
षट् कूर्चाः सप्त सीवन्यो मेढ्रजिह्वाशिरोगताः||१४||
शस्त्रेण ताः परिहरेच्चतस्रो मांसरज्जवः|
चतुर्दशास्थिसङ्ग़ाताः, सीमन्ता द्विगुणा नव||१५||
अस्थ्नां शतानि षष्टिश्च त्रीणि दन्तनख़ैः सह|
|१६|
Adhikarana tatra dhanvantarimatam (16-17) · Śloka 17
|
dhanvantaristu trīṇyāha, sandhīnāṁ ca śatadvayam||16||
daśōttaraṁ|
|17|
View original
|
धन्वन्तरिस्तु त्रीण्याह, सन्धीनां च शतद्वयम्||१६||
दशोत्तरं|
|१७|
Adhikarana Atreyamatam (17) · Śloka 17
athātrēyamataṁ brūtē sahasrē dvē nijagādātrinandanaḥ|
|17|
View original
अथात्रेयमतं ब्रूते सहस्रे द्वे निजगादात्रिनन्दनः|
|१७|
Adhikarana snAyvAdInAM saMKyA (17) · Śloka 17
|
snāvnāṁ navaśatī|17|
View original
|
स्नाव्नां नवशती|१७|
Adhikarana snAyvAdInAM saMKyA (17-18) · Śloka 18
|
pañca puṁsāṁ pēśīśatāni tu||17||
adhikā viṁśatiḥ strīṇāṁ yōnistanasamāśritāḥ|
|18|
View original
|
पञ्च पुंसां पेशीशतानि तु||१७||
अधिका विंशतिः स्त्रीणां योनिस्तनसमाश्रिताः|
|१८|
Adhikarana sirANAM saMKyA (18-19) · Śloka 19
idānīṁ sirāḥ saṅkhyātumāha |
daśa mūlasirā hr̥tsthāstāḥ sarvaṁ sarvatō vapuḥ||18||
rasātmakaṁ vahantyōjastannibaddhaṁ hi cēṣṭitam|
|19|
View original
इदानीं सिराः सङ्ख्यातुमाह |
दश मूलसिरा हृत्स्थास्ताः सर्वं सर्वतो वपुः||१८||
रसात्मकं वहन्त्योजस्तन्निबद्धं हि चेष्टितम्|
|१९|
Adhikarana AsAM saMsthAnam (19-20) · Śloka 20
idānīm saṁsthānamāsāṁ nirdiśati |
sthūlamūlāḥ susūkṣmāgrāḥ patrarēkhāpratānavat||19||
bhidyantē tāstataḥ saptaśatanyāsāṁ bhavanti tu|
|20|
View original
इदानीम् संस्थानमासां निर्दिशति |
स्थूलमूलाः सुसूक्ष्माग्राः पत्ररेखाप्रतानवत्||१९||
भिद्यन्ते तास्ततः सप्तशतन्यासां भवन्ति तु|
|२०|
Adhikarana SAKAyAM sirAsaMKyA avedyasirASca (20-21) · Śloka 21
|
tatraikaikaṁ ca śākhāyāṁ śataṁ, tasminna vēdhayēt||20||
sirāṁ jālandharāṁ nāma tisraścābhyantarāśritāḥ|
|21|
View original
|
तत्रैकैकं च शाखायां शतं, तस्मिन्न वेधयेत्||२०||
सिरां जालन्धरां नाम तिस्रश्चाभ्यन्तराश्रिताः|
|२१|
Adhikarana SroNyAM sirAsaMKyA avedyasirASca (21-22) · Śloka 22
|
ṣōḍaśadviguṇāḥ śrōṇyāṁ, tāsāṁdvē dvē tu vaṅkṣaṇē||21||
dvē dvē kaṭikataruṇē śastrēṇāṣṭau spr̥śēnna tāḥ|
|22|
View original
|
षोडशद्विगुणाः श्रोण्यां, तासांद्वे द्वे तु वङ्क्षणे||२१||
द्वे द्वे कटिकतरुणे शस्त्रेणाष्टौ स्पृशेन्न ताः|
|२२|
Adhikarana pArshvayoH siraasaMkhyA avedyasirAshca (22) · Śloka 22
|
pārśvayōḥ ṣōḍaśaikaikāmūrdhvagāṁ varjayēttayōḥ||22||
View original
|
पार्श्वयोः षोडशैकैकामूर्ध्वगां वर्जयेत्तयोः||२२||
Adhikarana pRuShTe sirAsaMKyA avedyasirASca (23) · Śloka 23
dvādaśadviguṇāḥ pr̥ṣṭhē pr̥ṣṭhavaṁśasya pārśvayōḥ|
dvē dvē tatrōrdhvagāminyau na śastrēṇa parāmr̥śēt||23||
View original
द्वादशद्विगुणाः पृष्ठे पृष्ठवंशस्य पार्श्वयोः|
द्वे द्वे तत्रोर्ध्वगामिन्यौ न शस्त्रेण परामृशेत्||२३||
Adhikarana jaThare sirAsaMKyA avedyasirASca (24) · Śloka 24
pr̥ṣṭhavajjaṭharē tāsāṁ mēhanasyōpari sthitē|
rōmarājīmubhayatō dvē dvē śastrēṇa na spr̥śēt||24||
View original
पृष्ठवज्जठरे तासां मेहनस्योपरि स्थिते|
रोमराजीमुभयतो द्वे द्वे शस्त्रेण न स्पृशेत्||२४||
Adhikarana urasi sirAsaMKyA avedyasirASca (25-26) · Śloka 26
catvāriṁśadurasyāsāṁ caturdaśa na vēdhayēt|
stanarōhitatanmūlahr̥dayē tu pr̥thagdvayam||25||
apastambhākhyayōrēkāṁ tathā'pālāpayōrapi|
|26|
View original
चत्वारिंशदुरस्यासां चतुर्दश न वेधयेत्|
स्तनरोहिततन्मूलहृदये तु पृथग्द्वयम्||२५||
अपस्तम्भाख्ययोरेकां तथाऽपालापयोरपि|
|२६|
Adhikarana grIvAyAM sirAsaMKyA avedyasirASca (26-27) · Śloka 27
|
grīvāyāṁ pr̥ṣṭhavattāsāṁ nīlē manyē kr̥kāṭikē||26||
vidhurē mātr̥kāścāṣṭau ṣōḍaśēti parityajēt|
|27|
View original
|
ग्रीवायां पृष्ठवत्तासां नीले मन्ये कृकाटिके||२६||
विधुरे मातृकाश्चाष्टौ षोडशेति परित्यजेत्|
|२७|
Adhikarana hanvoH sirAsaMKyA avedyasirASca (27) · Śloka 27
|
hanvōḥ ṣōḍaśa, tāsāṁ dvē sandhibandhanakarmaṇī||27||
View original
|
हन्वोः षोडश, तासां द्वे सन्धिबन्धनकर्मणी||२७||
Adhikarana jihvAyAM sirAsaMKyA avedyasirASca (28) · Śloka 28
jihvāyāṁ hanuvattāsāmadhō dvē rasabōdhanē|
dvē ca vācaḥpravartinyau|28|
View original
जिह्वायां हनुवत्तासामधो द्वे रसबोधने|
द्वे च वाचःप्रवर्तिन्यौ|२८|
Adhikarana nAsAyAM sirAsaMKyA avedyasirASca (28-29) · Śloka 29
|
nāsāyāṁ caturuttarā||28||
viṁśatirgandhavēdinyau tāsāmēkāṁ ca tālugām|
|29|
View original
|
नासायां चतुरुत्तरा||२८||
विंशतिर्गन्धवेदिन्यौ तासामेकां च तालुगाम्|
|२९|
Adhikarana nayanayoH sirAsaMKyA avedyasirASca (29-30) · Śloka 30
|
ṣaṭpañcāśannayanayōrnimēṣōnmēṣakarmaṇī||29||
dvē dvē, apāṅgayōrdvē ca tāsāṁ ṣaḍiti varjayēt|
|30|
View original
|
षट्पञ्चाशन्नयनयोर्निमेषोन्मेषकर्मणी||२९||
द्वे द्वे, अपाङ्गयोर्द्वे च तासां षडिति वर्जयेत्|
|३०|
Adhikarana lalATe sirAsaMKyA avedyasirASca (30-31) · Śloka 31
|
nāsānētrāśritāḥ ṣaṣṭirlalāṭē, sthapanīśritām||30||
tatraikāṁ, dvē tathā''vartau, catastraśca kacāntagāḥ|
saptaivaṁ varjayēttāsām|31|
View original
|
नासानेत्राश्रिताः षष्टिर्ललाटे, स्थपनीश्रिताम्||३०||
तत्रैकां, द्वे तथाऽऽवर्तौ, चतस्त्रश्च कचान्तगाः|
सप्तैवं वर्जयेत्तासाम्|३१|
Adhikarana karNayoH sirAsaMKyA avedyasirASca (31-32) · Śloka 32
|
karṇayōḥ ṣōḍaśātra tu||31||
dvē śabdabōdhanē śaṅkhau sirāstā ēva cāśritāḥ|
dvē śaṅkhasandhigē tāsām|32|
View original
|
कर्णयोः षोडशात्र तु||३१||
द्वे शब्दबोधने शङ्खौ सिरास्ता एव चाश्रिताः|
द्वे शङ्खसन्धिगे तासाम्|३२|
Adhikarana mUrdhni sirAsaMKyA avedyasirASca (32-33) · Śloka 33
|
mūrdhni dvādaśa tatra tu||32||
ēkaikāṁ pr̥thagutkṣēpasīmantādhipatisthitām|
|33|
View original
|
मूर्ध्नि द्वादश तत्र तु||३२||
एकैकां पृथगुत्क्षेपसीमन्ताधिपतिस्थिताम्|
|३३|
Adhikarana sirAvarNanopayogakathanam (33) · Śloka 33
|
ityavēdhyavibhāgārthaṁ pratyaṅgaṁ varṇitāḥ sirāḥ||33||
View original
|
इत्यवेध्यविभागार्थं प्रत्यङ्गं वर्णिताः सिराः||३३||
Adhikarana avedhyAnAM saMKyA (34) · Śloka 34
avēdhyāstatra kārtsnēna dēhē'ṣṭānavatistathā|
saṅhkīrṇā grathitāḥ kṣudrā vakrāḥ sandhiṣu cāśritāḥ||34||
View original
अवेध्यास्तत्र कार्त्स्नेन देहेऽष्टानवतिस्तथा|
सङ्ह्कीर्णा ग्रथिताः क्षुद्रा वक्राः सन्धिषु चाश्रिताः||३४||
Adhikarana sirANAM raktAdivahatvam (35-36) · Śloka 36
tāsāṁ śatānāṁ saptānāṁ pādō'sraṁ vahatē pr̥thak|
vātapittakaphairjuṣṭaṁ śuddhaṁ caivaṁ sthitā malāḥ||35||
śarīramanugr̥hṇanti pīḍayantyanyathā punaḥ|
|36|
View original
तासां शतानां सप्तानां पादोऽस्रं वहते पृथक्|
वातपित्तकफैर्जुष्टं शुद्धं चैवं स्थिता मलाः||३५||
शरीरमनुगृह्णन्ति पीडयन्त्यन्यथा पुनः|
|३६|
Adhikarana vAtAsravAhakAnAM lakShaNam (36-37) · Śloka 37
kiṁlakṣaṇāḥ sirā vātādijuṣṭamasraṁ vahanti ? ityāha |
tatra śyāvāruṇāḥ sūkṣmāḥ pūrṇariktāḥ kṣaṇātsirāḥ||36||
praspandinyaśca vātāsraṁ vahantē|
|37|
View original
किंलक्षणाः सिरा वातादिजुष्टमस्रं वहन्ति ? इत्याह |
तत्र श्यावारुणाः सूक्ष्माः पूर्णरिक्ताः क्षणात्सिराः||३६||
प्रस्पन्दिन्यश्च वातास्रं वहन्ते|
|३७|
Adhikarana pittAsravAhakAnAM lakShaNam (37) · Śloka 37
pittaśōṇitam|
sparśōṣṇāḥ śīghravāhinyō nīlapītāḥ|37|
View original
पित्तशोणितम्|
स्पर्शोष्णाः शीघ्रवाहिन्यो नीलपीताः|३७|
Adhikarana kaPAsravAhakAnAM lakShaNam (37-38) · Śloka 38
|
kaphaṁ punaḥ||37||
gauryaḥ snigdhāḥ sthirāḥ śītāḥ|
|38|
View original
|
कफं पुनः||३७||
गौर्यः स्निग्धाः स्थिराः शीताः|
|३८|
Adhikarana saMsRuShTAsravAhakAnAM lakShaNam (38) · Śloka 38
saṁsr̥ṣṭaṁ liṅgasaṅkarē|
|38|
View original
संसृष्टं लिङ्गसङ्करे|
|३८|
Adhikarana SuddhaSoNitavahAnAM rohiNInAM lakShaNam (38) · Śloka 38
|
gūḍhāḥ samasthitāḥ snigdhā rōhiṇyaḥ śuddhaśōṇitam||38||
View original
|
गूढाः समस्थिताः स्निग्धा रोहिण्यः शुद्धशोणितम्||३८||
Adhikarana nABisaMbaddhAH sirAH (39-40) · Śloka 40
dhamanyō nābhisambaddhā viṁśatiścaturuttarā|
tābhiḥ parivr̥tā nābhiścakranābhirivārakaiḥ||39||
tābhiścōrdhvamadhastiryagdēhō'yamanugr̥hyatē|
|40|
View original
धमन्यो नाभिसम्बद्धा विंशतिश्चतुरुत्तरा|
ताभिः परिवृता नाभिश्चक्रनाभिरिवारकैः||३९||
ताभिश्चोर्ध्वमधस्तिर्यग्देहोऽयमनुगृह्यते|
|४०|
Adhikarana strIpuruShANAM dRuSyasrotAMsi (40-41) · Śloka 41
idānīm strīpuruṣāṇāṁ dr̥śyāni srōtāṁsi nirupayitumāha |
srōtāṁsi nāsikē karṇau nētrē pāyvāsyamēhanam||40||
stanau raktapathaścēti nārīṇāmadhikaṁtrayam|
|41|
View original
इदानीम् स्त्रीपुरुषाणां दृश्यानि स्रोतांसि निरुपयितुमाह |
स्रोतांसि नासिके कर्णौ नेत्रे पाय्वास्यमेहनम्||४०||
स्तनौ रक्तपथश्चेति नारीणामधिकंत्रयम्|
|४१|
Adhikarana adRuSyaSyasrotAMsi (41-42) · Śloka 42
|
jīvitāyatanānyantaḥ srōtāṁsyāhustrayōdaśa||41||
prāṇadhātumalābbhōnnavāhīni|
|42|
View original
|
जीवितायतनान्यन्तः स्रोतांस्याहुस्त्रयोदश||४१||
प्राणधातुमलाब्भोन्नवाहीनि|
|४२|
Adhikarana duShTaviSuddhAnAM krameNa rogasuKakaratvam (42) · Śloka 42
ahitasēvanāt|
tāni duṣṭāni rōgāya, viśuddhāni sukhāya ca||42||
View original
अहितसेवनात्|
तानि दुष्टानि रोगाय, विशुद्धानि सुखाय च||४२||
Adhikarana srotasAM svadhAtusamavarNatvAdi (43) · Śloka 43
svadhātusamavarṇāni vr̥ttasthūlānyaṇūni ca|
srōtāṁsi dīrghāṇyākr̥tyā pratānasaddr̥śāni ca||43||
View original
स्वधातुसमवर्णानि वृत्तस्थूलान्यणूनि च|
स्रोतांसि दीर्घाण्याकृत्या प्रतानसद्दृशानि च||४३||
Adhikarana AhArAdInAM srotoduShTikaratvam (44) · Śloka 44
yataścāhitāhāravihārasēvanaṁ srōtōduṣṭikāraṇam, atastāni tadduṣṭikāraṇāni vakti āhāraśca vihāraśca yaḥ syāddōṣaguṇaiḥ samaḥ|
dhātubhirviguṇō yaśca srōtasāṁ sa pradūṣakaḥ||44||
View original
यतश्चाहिताहारविहारसेवनं स्रोतोदुष्टिकारणम्, अतस्तानि तद्दुष्टिकारणानि वक्ति आहारश्च विहारश्च यः स्याद्दोषगुणैः समः|
धातुभिर्विगुणो यश्च स्रोतसां स प्रदूषकः||४४||
Adhikarana srotasAM duShTilakShaNam (45) · Śloka 45
srōtāsāṁ duṣṭiḥ kathaṁ jñāyatē ? ityāha atipravr̥ttiḥ saṅgō vā sirāṇāṁ granthayō'pi vā|
vimārgatō vā gamanaṁ srōtasāṁ duṣṭilakṣaṇam||45||
View original
स्रोतासां दुष्टिः कथं ज्ञायते ? इत्याह अतिप्रवृत्तिः सङ्गो वा सिराणां ग्रन्थयोऽपि वा|
विमार्गतो वा गमनं स्रोतसां दुष्टिलक्षणम्||४५||
Adhikarana srotasAM dvArANi (46) · Śloka 46
bisānāmiva sūkṣmāṇi dūraṁ pravisr̥tāni ca|
dvārāṇi srōtasāṁ dēhē rasō yairupacīyatē||46||
View original
बिसानामिव सूक्ष्माणि दूरं प्रविसृतानि च|
द्वाराणि स्रोतसां देहे रसो यैरुपचीयते||४६||
Adhikarana srotasAM vyadhe mohAdayaH (47-48) · Śloka 48
vyadhē tu srōtasāṁ mōhakampādhmānavamijvarāḥ|
pralāpaśūlaviṇmūtrarōdhā maraṇamēva vā||47||
srōtōviddhamatō vaidyaḥ pratyākhyāya prasādhayēt|
uddhr̥tya śalyaṁ yatnēna sadyaḥkṣatavidhānataḥ||48||
View original
व्यधे तु स्रोतसां मोहकम्पाध्मानवमिज्वराः|
प्रलापशूलविण्मूत्ररोधा मरणमेव वा||४७||
स्रोतोविद्धमतो वैद्यः प्रत्याख्याय प्रसाधयेत्|
उद्धृत्य शल्यं यत्नेन सद्यःक्षतविधानतः||४८||
Adhikarana dhanvantarimate pittaM pAcakam Atreyamate~aagniH pAcakaH (49) · Śloka 49
annasya paktā pittaṁ tu pācakākhyaṁ purēritam|
dōṣadhātumalādīnāmūṣmētyātrēyaśāsanam||49||
View original
अन्नस्य पक्ता पित्तं तु पाचकाख्यं पुरेरितम्|
दोषधातुमलादीनामूष्मेत्यात्रेयशासनम्||४९||
Adhikarana dhanvantarimate grahaNyeva pittadharA kalA (50-51) · Śloka 51
tadadhiṣṭhānamannasya grahaṇādgrahaṇī matā|
saiva dhanvantarimatē kalā pittadharāhvayā||50||
āyūrārōgyavīryaujōbhūtadhātvagnipuṣṭayē|
sthitā pakvāśayadvāri bhuktamārgārgalēva sā||51||
View original
तदधिष्ठानमन्नस्य ग्रहणाद्ग्रहणी मता|
सैव धन्वन्तरिमते कला पित्तधराह्वया||५०||
आयूरारोग्यवीर्यौजोभूतधात्वग्निपुष्टये|
स्थिता पक्वाशयद्वारि भुक्तमार्गार्गलेव सा||५१||
Adhikarana balavatI grahaNyannaM pAcayati abalA Amameva vimu~jcati (52) · Śloka 52
bhuktamāmāśayē rudhvā sā vipācya nayatyadhaḥ|
balavatyabalā tvannamāmamēva vimuñcati||52||
View original
भुक्तमामाशये रुध्वा सा विपाच्य नयत्यधः|
बलवत्यबला त्वन्नमाममेव विमुञ्चति||५२||
Adhikarana agnigrahaNyoH parasparamupakAryopakArakaBAvaH (53) · Śloka 53
agnigrahaṇyōrādhārādhēyabhāvatayā'vasthānāt parasparabalādhānēnōpakaryōpakārakabhāvaḥ sambhāvyata ityāha grahaṇyā balamagnirhi sa cāpi grahaṇībalaḥ|
dūṣitē'gnāvatō duṣṭā grahaṇī rōgakāriṇī||53||
View original
अग्निग्रहण्योराधाराधेयभावतयाऽवस्थानात् परस्परबलाधानेनोपकर्योपकारकभावः सम्भाव्यत इत्याह ग्रहण्या बलमग्निर्हि स चापि ग्रहणीबलः|
दूषितेऽग्नावतो दुष्टा ग्रहणी रोगकारिणी||५३||
Adhikarana annapAkasyAgnirhetuH (54) · Śloka 54
taccānnaṁ vipakvamēva dēhadhātvādipōṣaṇam, nāpakvam|
tasya cānnapākasya hēturagniḥ, ata āha yadannaṁ dēhadhātvōjōbalavarṇādipōṣaṇam|
tatrāgnirhēturāhārānna hyapakvādrasādayaḥ||54||
View original
तच्चान्नं विपक्वमेव देहधात्वादिपोषणम्, नापक्वम्|
तस्य चान्नपाकस्य हेतुरग्निः, अत आह यदन्नं देहधात्वोजोबलवर्णादिपोषणम्|
तत्राग्निर्हेतुराहारान्न ह्यपक्वाद्रसादयः||५४||
Adhikarana SarIre~annapAkaprakAraH (55-56) · Śloka 56
"na hyapakvādrasādayaḥ" ityuktam|
ataḥ pākasyaivētikartavyatāṁ nirupayannāha annaṁ kālē'bhyavahr̥taṁ kōṣṭhaṁ prāṇānilāhr̥tam|
dravairvibhinnasaṅghātaṁ nītaṁ snēhēna mārdvam||55||
sandhukṣitaḥ samānēna pacatyāmāśayasthitam|
audaryō'gniryathā bāhyaḥ sthālīsthaṁ tōyataṇḍulam||56||
View original
"न ह्यपक्वाद्रसादयः" इत्युक्तम्|
अतः पाकस्यैवेतिकर्तव्यतां निरुपयन्नाह अन्नं कालेऽभ्यवहृतं कोष्ठं प्राणानिलाहृतम्|
द्रवैर्विभिन्नसङ्घातं नीतं स्नेहेन मार्द्वम्||५५||
सन्धुक्षितः समानेन पचत्यामाशयस्थितम्|
औदर्योऽग्निर्यथा बाह्यः स्थालीस्थं तोयतण्डुलम्||५६||
Adhikarana aByavahRutAdannAdeva krameNa kaPapittavAtAnAmIraNaM bRuMhaNaM ca (57-58) · Śloka 58
tasyānnasyēdānīmagnisamīpasthasya yā avasthāstāḥ kathayan punastamēva pākaṁ nirdiśati ādau ṣaḍrasamapyannaṁ madhurībhūtamīrayēt|
phēnībhūtaṁ kaphaṁ, yātaṁ vidāhādamlatāṁ tataḥ||57||
pittamāmāśayātkuryācyavamānaṁ, cyutaṁ punaḥ|
agninā śōṣitaṁ pakvaṁ piṇḍitaṁ kaṭu mārutam||58||
View original
तस्यान्नस्येदानीमग्निसमीपस्थस्य या अवस्थास्ताः कथयन् पुनस्तमेव पाकं निर्दिशति आदौ षड्रसमप्यन्नं मधुरीभूतमीरयेत्|
फेनीभूतं कफं, यातं विदाहादम्लतां ततः||५७||
पित्तमामाशयात्कुर्याच्यवमानं, च्युतं पुनः|
अग्निना शोषितं पक्वं पिण्डितं कटु मारुतम्||५८||
Adhikarana anyAgnInAM karmANi (59) · Śloka 59
jāṭharasyāgnēḥ karmābhidhāya, idānīmanyēṣāmapyagnīnāṁ karmābhidhātumāha bhaumāpyāgnēyavāyavyāḥ pañcōṣmāṇaḥ sanābhasāḥ|
pañcāhāraguṇānsvān svān pārthivādīn pacantyanu||59||
View original
जाठरस्याग्नेः कर्माभिधाय, इदानीमन्येषामप्यग्नीनां कर्माभिधातुमाह भौमाप्याग्नेयवायव्याः पञ्चोष्माणः सनाभसाः|
पञ्चाहारगुणान्स्वान् स्वान् पार्थिवादीन् पचन्त्यनु||५९||
Adhikarana BUtaguNAnAM BUtaguNapoShakatvaM (60) · Śloka 60
anayā cōktyā āhāraḥ śarīragatānāṁ bhāvānāṁ samānaguṇānāṁ guṇadvārēṇa varddhanahētuḥ,viparīta guṇānāṁ ca kṣayahētuḥ iti pratipādayati yathāsvaṁ tē ca puṣṇanti pakvā bhūtaguṇān pr̥thak|
pārthivāḥ pārthivānēva śēṣāḥ śēṣāṁśca dēhagān||60||
View original
अनया चोक्त्या आहारः शरीरगतानां भावानां समानगुणानां गुणद्वारेण वर्द्धनहेतुः,विपरीत गुणानां च क्षयहेतुः इति प्रतिपादयति यथास्वं ते च पुष्णन्ति पक्वा भूतगुणान् पृथक्|
पार्थिवाः पार्थिवानेव शेषाः शेषांश्च देहगान्||६०||
Adhikarana annasya dviprakAraH parimANaH (61) · Śloka 61
kiṭṭaṁ sāraśca tatpakvamannaṁ sambhavati dvidhā|
|61|
View original
किट्टं सारश्च तत्पक्वमन्नं सम्भवति द्विधा|
|६१|
Adhikarana mUtrAdyutpattiH (61) · Śloka 61
kiṭṭamapi yadētannasya pakvasya, tadapyacchānacchabhēdēna dvidhētyāha |
tatrācchaṁ kiṭṭamannasya mūtraṁ vidyāddhanaṁ śakr̥t||61||
View original
किट्टमपि यदेतन्नस्य पक्वस्य, तदप्यच्छानच्छभेदेन द्विधेत्याह |
तत्राच्छं किट्टमन्नस्य मूत्रं विद्याद्धनं शकृत्||६१||
Adhikarana sArasya saptAgniBiH pAkaH (62) · Śloka 62
sārastu saptabhirbhūyō yathāsvaṁ pacyatē'gnibhiḥ|
|62|
View original
सारस्तु सप्तभिर्भूयो यथास्वं पच्यतेऽग्निभिः|
|६२|
Adhikarana rasAduttarottaradhAtusaMBavaH (62-63) · Śloka 63
amumarthaṁ dyōtayitumuvāca |
rasādraktaṁ tatō māṁsaṁ māṁsānmēdastatō'sthi ca||62||
asthnō majjā tataḥ śukraṁ śukrādgarbhaḥ prajāyatē|
|63|
View original
अमुमर्थं द्योतयितुमुवाच |
रसाद्रक्तं ततो मांसं मांसान्मेदस्ततोऽस्थि च||६२||
अस्थ्नो मज्जा ततः शुक्रं शुक्राद्गर्भः प्रजायते|
|६३|
Adhikarana rasAdInAM dhAtUnAM malAH (63-64) · Śloka 64
ēvaṁ rasādīnāṁ dhātūnāṁ prasādaṁ darśayitvā, kiṭṭaṁ yathākramaṁ darśayitumāha |
kaphaḥ pittaṁ malāḥ khēṣu prasvēdō nakharōma ca||63||
snēhō'kṣitvagviśāmōjō dhātūnāṁ kramaśō malāḥ|
|64|
View original
एवं रसादीनां धातूनां प्रसादं दर्शयित्वा, किट्टं यथाक्रमं दर्शयितुमाह |
कफः पित्तं मलाः खेषु प्रस्वेदो नखरोम च||६३||
स्नेहोऽक्षित्वग्विशामोजो धातूनां क्रमशो मलाः|
|६४|
Adhikarana dhAtUnAmapi dvaividhyam (64) · Śloka 64
na kēvalāmāhārasya prasādakiṭṭatayā dvaividhyam, yāvaddhātūnāmapyāhārarasāpyāyitānāṁ prasādakiṭṭatayā dvaividhyamiti darśayannāha |
prasādakiṭṭau dhātūnāṁ pākādēvaṁ dvidhacchataḥ||64||
View original
न केवलामाहारस्य प्रसादकिट्टतया द्वैविध्यम्, यावद्धातूनामप्याहाररसाप्यायितानां प्रसादकिट्टतया द्वैविध्यमिति दर्शयन्नाह |
प्रसादकिट्टौ धातूनां पाकादेवं द्विधच्छतः||६४||
Adhikarana dhAtusnehaparaMparAprakAraH (65) · Śloka 65
parasparōpasaṁstambhāddhātusnēhaparamparā|
|65|
View original
परस्परोपसंस्तम्भाद्धातुस्नेहपरम्परा|
|६५|
Adhikarana AhArasya pariNatikAlaH (65-66) · Śloka 66
idānīṁ pariṇatikālamāhārasya nirupayannāha |
kēcidāhurahōrātrātṣāḍahādaparē, parē||65||
māsēna yāti śukratvamannaṁ pākakramādibhiḥ|
|66|
View original
इदानीं परिणतिकालमाहारस्य निरुपयन्नाह |
केचिदाहुरहोरात्रात्षाडहादपरे, परे||६५||
मासेन याति शुक्रत्वमन्नं पाकक्रमादिभिः|
|६६|
Adhikarana BojyadhAtUnAM parivRuttiH (66) · Śloka 66
athaitadannaṁ rasādibhāvēna pariṇamacchukratvaṁ yāti|
kiñcicchinnaṁ kr̥tvā'tha kālavadanavarataṁ kr̥tvā pākakramēṇa ? ata āha |
santtatā bhōjyadhātūnāṁ parivr̥ttistu cakravat||66||
View original
अथैतदन्नं रसादिभावेन परिणमच्छुक्रत्वं याति|
किञ्चिच्छिन्नं कृत्वाऽथ कालवदनवरतं कृत्वा पाकक्रमेण ? अत आह |
सन्त्तता भोज्यधातूनां परिवृत्तिस्तु चक्रवत्||६६||
Adhikarana vRuShyAdInAM sadyaH Sukrakaratvam (67) · Śloka 67
ēvaṁ pūrvōktēna kālāvadhinā vr̥ṣyādyapi yadvastujātaṁ tadapi śukratvaṁ yātītyāśaṅkāyāmidamāha vr̥ṣyādīni prabhāvēṇa sadyaḥ śukrādi kurvatē|
|67|
View original
एवं पूर्वोक्तेन कालावधिना वृष्याद्यपि यद्वस्तुजातं तदपि शुक्रत्वं यातीत्याशङ्कायामिदमाह वृष्यादीनि प्रभावेण सद्यः शुक्रादि कुर्वते|
|६७|
Adhikarana anyadBeShajasyAhorAtrAtsvakarmakaratvam (67) · Śloka 67
|
prāyaḥ karōtyahōrātrātkarmānyadapi bhēṣajam||67||
View original
|
प्रायः करोत्यहोरात्रात्कर्मान्यदपि भेषजम्||६७||
Adhikarana vyAnena rasadhAtuvikShepaNam ,rasasya svavaiguNyAdvikArakaratvam (68-69) · Śloka 69
āhārarasō rasadhātunā sahaikatamāpannō rasaraktādibhāvēna pariṇamati yāvaccukraprasādō garbhatvēnētyuktam|
tatkathaṁ kadācidēkadēśē rōgakr̥dgudhiramāṁsādyēkadēśavr̥ddhikṣayavikārakr̥ttvādbhavati ? iti saṁśayāpanōdārthamidamāha vyānēna rasadhāturhi vikṣēpōcitakarmaṇā|
yugatpasarvatō'jasraṁ dēhē vikṣipyatē sadā||68||
kṣipyamāṇaḥ khavaiguṇyādrrasaḥ sajjati yatra saḥ|
tasminvikāraṁ kurutē khē varṣamiva tōyadaḥ||69||
View original
आहाररसो रसधातुना सहैकतमापन्नो रसरक्तादिभावेन परिणमति यावच्चुक्रप्रसादो गर्भत्वेनेत्युक्तम्|
तत्कथं कदाचिदेकदेशे रोगकृद्गुधिरमांसाद्येकदेशवृद्धिक्षयविकारकृत्त्वाद्भवति ? इति संशयापनोदार्थमिदमाह व्यानेन रसधातुर्हि विक्षेपोचितकर्मणा|
युगत्पसर्वतोऽजस्रं देहे विक्षिप्यते सदा||६८||
क्षिप्यमाणः खवैगुण्याद्र्रसः सज्जति यत्र सः|
तस्मिन्विकारं कुरुते खे वर्षमिव तोयदः||६९||
Adhikarana doShANAmapi ekadeSaprakopaNam (70) · Śloka 70
dōṣāṇāmapi caivaṁ syādēkadēśaprakōpaṇam|
annabhautikadhātvagnikarmēti paribhāṣitam||70||
View original
दोषाणामपि चैवं स्यादेकदेशप्रकोपणम्|
अन्नभौतिकधात्वग्निकर्मेति परिभाषितम्||७०||
Adhikarana jaTharAgneH pAlanAdikarma (71-72) · Śloka 72
annasya paktā sarvēṣāṁ paktr̥̄ṇāmadhikō mataḥ|
tanmūlāstē hi tadvr̥ddhikṣayavr̥ddhikṣayātmakāḥ||71||
tasmāttaṁ vidhivadyuktairannapānēndhanairhitaiḥ|
pālayētprayatastasya sthitau hyāyurbalasthitiḥ||72||
View original
अन्नस्य पक्ता सर्वेषां पक्तॄणामधिको मतः|
तन्मूलास्ते हि तद्वृद्धिक्षयवृद्धिक्षयात्मकाः||७१||
तस्मात्तं विधिवद्युक्तैरन्नपानेन्धनैर्हितैः|
पालयेत्प्रयतस्तस्य स्थितौ ह्यायुर्बलस्थितिः||७२||
Adhikarana jaTharAgneScAturvidhyam (73) · Śloka 73
jāṭharāgnimadhunā caturvidhaṁ vakti samaḥ samānē sthānasthē viṣamō'gnirvimārgagē|
pittābhimūrccitē tīkṣṇō mandō'sminkaphapīḍitē||73||
View original
जाठराग्निमधुना चतुर्विधं वक्ति समः समाने स्थानस्थे विषमोऽग्निर्विमार्गगे|
पित्ताभिमूर्च्चिते तीक्ष्णो मन्दोऽस्मिन्कफपीडिते||७३||
Adhikarana caturvidhAgnerlakShaNam (74-76) · Śloka 76
samō'gnirviṣamastīkṣṇō mandaścaivaṁ caturvidhaḥ|
yaḥ pacētsamyagēvānnaṁ bhuktaṁ samyak samastvasau||74||
viṣamō'samyagapyāśu samyagvā'pi cirātpacēt|
tīkṣṇō vahniḥ pacēccīghramasamyagapi bhōjanam||75||
mandastu samyagapyannamupayuktaṁ cirātpacēt|
kr̥tvā''syaśōṣāṭōpāntrakūjanādhmānagauravam||76||
View original
समोऽग्निर्विषमस्तीक्ष्णो मन्दश्चैवं चतुर्विधः|
यः पचेत्सम्यगेवान्नं भुक्तं सम्यक् समस्त्वसौ||७४||
विषमोऽसम्यगप्याशु सम्यग्वाऽपि चिरात्पचेत्|
तीक्ष्णो वह्निः पचेच्चीघ्रमसम्यगपि भोजनम्||७५||
मन्दस्तु सम्यगप्यन्नमुपयुक्तं चिरात्पचेत्|
कृत्वाऽऽस्यशोषाटोपान्त्रकूजनाध्मानगौरवम्||७६||
Adhikarana dehabalasya traividhyam (77) · Śloka 77
sahajaṁ kālajaṁ yuktikr̥taṁ dēhabalaṁ tridhā|
|77|
View original
सहजं कालजं युक्तिकृतं देहबलं त्रिधा|
|७७|
Adhikarana tasyapRuthaglakShaNam (77-78) · Śloka 78
|
tatra sattvaśarīrōtthaṁ prākr̥taṁ sahajaṁ balam||77||
vayaskr̥tamr̥tūtthaṁ ca kālajaṁ, yuktijaṁ punaḥ|
vihārāhārajanitaṁ tathōrjaskarayōgajam||78||
View original
|
तत्र सत्त्वशरीरोत्थं प्राकृतं सहजं बलम्||७७||
वयस्कृतमृतूत्थं च कालजं, युक्तिजं पुनः|
विहाराहारजनितं तथोर्जस्करयोगजम्||७८||
Adhikarana deSa traividhyam (79) · Śloka 79
dēśō'lpavāridrunagō jāṅgalaḥ svalparōgadaḥ|
ānūpō viparītō'smātsamaḥ sādhāraṇaḥ smr̥taḥ||79||
View original
देशोऽल्पवारिद्रुनगो जाङ्गलः स्वल्परोगदः|
आनूपो विपरीतोऽस्मात्समः साधारणः स्मृतः||७९||
Adhikarana majjAdInAM pramANam (80) · Śloka 80
ēvaṁ bhūmilakṣaṇaṁ dēśamuktvā majjādīnāṁ parimāṇārthamāha majjamēdōvasāmūtrapittaślēṣmaśakr̥ntyasr̥k|
rasō jalaṁ ca dēhē'sminnēkaikāñjalivarddhitam||80||
View original
एवं भूमिलक्षणं देशमुक्त्वा मज्जादीनां परिमाणार्थमाह मज्जमेदोवसामूत्रपित्तश्लेष्मशकृन्त्यसृक्|
रसो जलं च देहेऽस्मिन्नेकैकाञ्जलिवर्द्धितम्||८०||
Adhikarana ojAdInAM pramANam (81) · Śloka 81
pr̥thak svaprasr̥taṁ prōktamōjōmastiṣkarētasām|
dvāvañjalī tu stanyasya catvārō rajasaḥ striyāḥ||81||
View original
पृथक् स्वप्रसृतं प्रोक्तमोजोमस्तिष्करेतसाम्|
द्वावञ्जली तु स्तन्यस्य चत्वारो रजसः स्त्रियाः||८१||
Adhikarana samaprakRuteridaM mAnam (82) · Śloka 82
samadhātōridaṁ mānaṁ vidyādvr̥ddhikṣayāvataḥ||82||
View original
समधातोरिदं मानं विद्याद्वृद्धिक्षयावतः||८२||
Adhikarana SukrAsRugAdiShu doShAdhikyena saptadhA prakRutiH (83) · Śloka 83
adhunā yadukramāyuṣkāmīyādhyāyē (hr̥. sū. a. 1/9)- "śukrārtavasthairjanmādau viṣēṇēva viṣakrimēḥ|
(taiśca tisraḥ prakr̥tayaḥ" ityādi sūtrasyaiva vivaraṇamāha śukrāsr̥ggarbhiṇībhōjyacēṣṭāgarbhāśayartuṣu|
yaḥ syāddōṣō'dhikastēna prakr̥tiḥ saptadhōditā||83||
View original
अधुना यदुक्रमायुष्कामीयाध्याये (हृ. सू. अ. १/९)- "शुक्रार्तवस्थैर्जन्मादौ विषेणेव विषक्रिमेः|
(तैश्च तिस्रः प्रकृतयः" इत्यादि सूत्रस्यैव विवरणमाह शुक्रासृग्गर्भिणीभोज्यचेष्टागर्भाशयर्तुषु|
यः स्याद्दोषोऽधिकस्तेन प्रकृतिः सप्तधोदिता||८३||
Adhikarana doShANAmanilasya balatvam (84) · Śloka 84
vibhutvādāśukāritvādvalitvādanyakōpanāt|
svātantryādbahurōgatvāddōṣāṇāṁ pravalō'nilaḥ||84||
View original
विभुत्वादाशुकारित्वाद्वलित्वादन्यकोपनात्|
स्वातन्त्र्याद्बहुरोगत्वाद्दोषाणां प्रवलोऽनिलः||८४||
Adhikarana vAtaprakRutInAM lakShaNAni (85-89) · Śloka 89
prāyō'ta ēva pavanādhyuṣitā manuṣyā dōṣātmakāḥ sphuṭitadhūsarakēśagātrāḥ|
śītadviṣaścaladhr̥tismr̥tibuddhicēṣṭā- sauhārdadr̥ṣṭigatayō'tibahupralāpāḥ||85||
alpavittabalajīvitanidrāḥ sannasaktacalajarjaravācaḥ|
nāstikā bahubhujaḥ savilāsā gītahāsamr̥gayākalilōlāḥ||86||
madhurāmlapaṭūṣṇasātmyakāṅkṣāḥ kr̥śadīrghākr̥tayaḥ saśabdayātāḥ|
na dr̥ḍhā na jitēndriyā na cāryā na ca kāntādayitā bahuprajā vā||87||
nētrāṇi caiṣāṁ kharadhūsarāṇi vr̥ttānyacārūṇi mr̥tōpamāni|
unmīlitānīva bhavanti suptē śailadrumāṁstē gaganaṁ ca yānti||88||
adhnyā matsarādhmātāḥ stēnāḥ prōdbaddhapiṇḍikāḥ|
śvaśr̥gālōṣṭragr̥dhrākhukākānūkāśca vātikāḥ||89||
View original
प्रायोऽत एव पवनाध्युषिता मनुष्या दोषात्मकाः स्फुटितधूसरकेशगात्राः|
शीतद्विषश्चलधृतिस्मृतिबुद्धिचेष्टा- सौहार्ददृष्टिगतयोऽतिबहुप्रलापाः||८५||
अल्पवित्तबलजीवितनिद्राः सन्नसक्तचलजर्जरवाचः|
नास्तिका बहुभुजः सविलासा गीतहासमृगयाकलिलोलाः||८६||
मधुराम्लपटूष्णसात्म्यकाङ्क्षाः कृशदीर्घाकृतयः सशब्दयाताः|
न दृढा न जितेन्द्रिया न चार्या न च कान्तादयिता बहुप्रजा वा||८७||
नेत्राणि चैषां खरधूसराणि वृत्तान्यचारूणि मृतोपमानि|
उन्मीलितानीव भवन्ति सुप्ते शैलद्रुमांस्ते गगनं च यान्ति||८८||
अध्न्या मत्सराध्माताः स्तेनाः प्रोद्बद्धपिण्डिकाः|
श्वशृगालोष्ट्रगृध्राखुकाकानूकाश्च वातिकाः||८९||
Adhikarana pittaprakRutilakShaNAni (90-95) · Śloka 95
adhunā pittaprakr̥tilakṣaṇaṁ prastauti-pittaṁ vahnirvahnijaṁ vā yadasmā tpittōdriktastīkṣṇatr̥ṣṇābubhukṣaḥ|
gaurōṣṇāṅgastāmrahastāṅghrivakraḥ śūrō mānī piṅgakēśō'lparōmā||90||
dayitamālyavilēpanamaṇḍanaḥ sucaritaḥ śucirāśritavatsalaḥ|
vibhavasāhasabuddhibalānvitō bhavati bhīṣu gatirdviṣatāmapi||91||
mēdhāvī praśithilasandhibandhamāṁsō nārīṇāmanabhimatō'lpaśukrakāmaḥ|
āvāsaḥ palitataraṅganīlikānāṁ bhuṅktē'nnaṁ madhurakaṣāyatiktaśītam||92||
gharmadvēṣī svēdanaḥ pūtigandhi rbhūryuccārakrōdhapānāśanērṣyaḥ|
suptaḥ paśyētkarṇikāranpalāśān digdāhōlkāvidyudarkānalāṁśca||93||
tanūni piṅgāni calāni caiṣāṁ tanvalpapakṣmāṇi himapriyāṇi|
krōdhēna madyēna ravēśca bhāsā rāgaṁ vrajantyāśu vilōcanāni||94||
madhyāyuṣō madhyabalāḥ paṇḍitāḥ klēśabhīravaḥ|
vyāghrarkṣakapimārjārayakṣānūkāśca paittikāḥ||95||
View original
अधुना पित्तप्रकृतिलक्षणं प्रस्तौति-पित्तं वह्निर्वह्निजं वा यदस्मा त्पित्तोद्रिक्तस्तीक्ष्णतृष्णाबुभुक्षः|
गौरोष्णाङ्गस्ताम्रहस्ताङ्घ्रिवक्रः शूरो मानी पिङ्गकेशोऽल्परोमा||९०||
दयितमाल्यविलेपनमण्डनः सुचरितः शुचिराश्रितवत्सलः|
विभवसाहसबुद्धिबलान्वितो भवति भीषु गतिर्द्विषतामपि||९१||
मेधावी प्रशिथिलसन्धिबन्धमांसो नारीणामनभिमतोऽल्पशुक्रकामः|
आवासः पलिततरङ्गनीलिकानां भुङ्क्तेऽन्नं मधुरकषायतिक्तशीतम्||९२||
घर्मद्वेषी स्वेदनः पूतिगन्धि र्भूर्युच्चारक्रोधपानाशनेर्ष्यः|
सुप्तः पश्येत्कर्णिकारन्पलाशान् दिग्दाहोल्काविद्युदर्कानलांश्च||९३||
तनूनि पिङ्गानि चलानि चैषां तन्वल्पपक्ष्माणि हिमप्रियाणि|
क्रोधेन मद्येन रवेश्च भासा रागं व्रजन्त्याशु विलोचनानि||९४||
मध्यायुषो मध्यबलाः पण्डिताः क्लेशभीरवः|
व्याघ्रर्क्षकपिमार्जारयक्षानूकाश्च पैत्तिकाः||९५||
Adhikarana SleShmaprakRutilakShaNAni (96-103) · Śloka 103
ślēṣmā sōmaḥ ślēṣmalastēna saumyō gūḍhasnigdhaśliṣṭasandhyasthimāṁsaḥ|
kṣuttr̥ḍduḥkhaklēśagharmairataptō buddhyā yuktaḥ sātvikaḥ satyasandhaḥ||96||
priyaṅgudūrvāśarakāṇḍaśastra- gōrōcanāpadmasuvarṇavarṇaḥ|
pralambabāhuḥ pr̥thupīnavakṣā mahālalāṭō ghananīlakēśaḥ||97||
mr̥dvaṅgaḥ samasuvibhaktacārudēhō bahnōjōratirasaśukraputrabhr̥tyaḥ|
dharmātmā vadati na niṣṭhuraṁ ca jātu pracchannaṁ vahati dr̥ḍhaṁ ciraṁ ca vairam||98||
samadadviradēndratulyayātō jaladāmbhōdhimr̥daṅgasiṁhaghōṣaḥ|
smr̥timānabhiyōgavān vinītō na ca bālyē'pyatirōdanō na lōlaḥ||99||
tiktaṁ kaṣāyaṁ kaṭukōṣṇarūkṣa- malpaṁ sa bhuṅktē balavāṁstathā'pi|
raktāntasusnigdhaviśāladīrgha- suvyaktaśuklāsitapakṣmalākṣaḥ||100||
alpavyāhārakrōdhapānāśanēhaḥ prājyāyurvittō dīrghadarśī vadānyaḥ|
śrāddhō gambhīraḥ sthūlalakṣaḥ kṣamāvā- nāryō nidrālurdīrghasūtraḥ kr̥tajñaḥ||101||
r̥jurvipaścitsubhagaḥ sulajjō bhaktō gurūṇāṁ sthirasauhr̥daśca|
svapnē sapadmānsavihaṅgamālāṁ- stōyāśayān paśyati tōyadāṁśca||102||
brahmarudrēndravaruṇatārkṣyahaṁsagajādhipaiḥ|
ślēṣmaprakr̥tayastulyāstathā siṁhāśvagōvr̥ṣaiḥ||103||
View original
श्लेष्मा सोमः श्लेष्मलस्तेन सौम्यो गूढस्निग्धश्लिष्टसन्ध्यस्थिमांसः|
क्षुत्तृड्दुःखक्लेशघर्मैरतप्तो बुद्ध्या युक्तः सात्विकः सत्यसन्धः||९६||
प्रियङ्गुदूर्वाशरकाण्डशस्त्र- गोरोचनापद्मसुवर्णवर्णः|
प्रलम्बबाहुः पृथुपीनवक्षा महाललाटो घननीलकेशः||९७||
मृद्वङ्गः समसुविभक्तचारुदेहो बह्नोजोरतिरसशुक्रपुत्रभृत्यः|
धर्मात्मा वदति न निष्ठुरं च जातु प्रच्छन्नं वहति दृढं चिरं च वैरम्||९८||
समदद्विरदेन्द्रतुल्ययातो जलदाम्भोधिमृदङ्गसिंहघोषः|
स्मृतिमानभियोगवान् विनीतो न च बाल्येऽप्यतिरोदनो न लोलः||९९||
तिक्तं कषायं कटुकोष्णरूक्ष- मल्पं स भुङ्क्ते बलवांस्तथाऽपि|
रक्तान्तसुस्निग्धविशालदीर्घ- सुव्यक्तशुक्लासितपक्ष्मलाक्षः||१००||
अल्पव्याहारक्रोधपानाशनेहः प्राज्यायुर्वित्तो दीर्घदर्शी वदान्यः|
श्राद्धो गम्भीरः स्थूललक्षः क्षमावा- नार्यो निद्रालुर्दीर्घसूत्रः कृतज्ञः||१०१||
ऋजुर्विपश्चित्सुभगः सुलज्जो भक्तो गुरूणां स्थिरसौहृदश्च|
स्वप्ने सपद्मान्सविहङ्गमालां- स्तोयाशयान् पश्यति तोयदांश्च||१०२||
ब्रह्मरुद्रेन्द्रवरुणतार्क्ष्यहंसगजाधिपैः|
श्लेष्मप्रकृतयस्तुल्यास्तथा सिंहाश्वगोवृषैः||१०३||
Adhikarana dvandvasarvadoShaprakRutilakShaNam (104) · Śloka 104
prakr̥tīrdvayasarvātthā dvandvasarvaguṇōdayē|
|104|
View original
प्रकृतीर्द्वयसर्वात्था द्वन्द्वसर्वगुणोदये|
|१०४|
Adhikarana satvAdiprakRutilakShaNam (104) · Śloka 104
|
śaucāstikyādibhiścaivaṁ guṇairguṇamayīrvadēt||104||
View original
|
शौचास्तिक्यादिभिश्चैवं गुणैर्गुणमयीर्वदेत्||१०४||
Adhikarana vayoviBAgAdi (105) · Śloka 105
vayastvāṣōḍaśādvālaṁ tatra dhātvindriyaujasām|
vr̥ddhirāsaptatērmadhyaṁ tatrāvr̥ddhiḥ paraṁ kṣayaḥ||105||
View original
वयस्त्वाषोडशाद्वालं तत्र धात्विन्द्रियौजसाम्|
वृद्धिरासप्ततेर्मध्यं तत्रावृद्धिः परं क्षयः||१०५||
Adhikarana vapuShaH suKAyuShoH pAtratvam (106-107) · Śloka 107
svaṁ svaṁ hastatrayaṁ sārddhaṁ vapuḥ pātraṁ sukhāyuṣōḥ|
na ca yadyuktamudriktairaṣṭābhirninditairnijaiḥ||106||
arōmaśāsitasthūladīrghatvaiḥ saviparyayaiḥ|
|107|
View original
स्वं स्वं हस्तत्रयं सार्द्धं वपुः पात्रं सुखायुषोः|
न च यद्युक्तमुद्रिक्तैरष्टाभिर्निन्दितैर्निजैः||१०६||
अरोमशासितस्थूलदीर्घत्वैः सविपर्ययैः|
|१०७|
Adhikarana suKAyuH pAtrasya vapuSho lakShaNAni (107-114) · Śloka 114
|
susnigdhā mr̥davaḥ sūkṣmā naikamūlāḥ sthirāḥ kacāḥ||107||
lalāṭamunnataṁ śliṣṭaśaṅkhamardhēndusannibham|
karṇau nīcōnnatau paścānmahāntau śliṣṭamāṁsalau||108||
nētrē vyaktāsitasitē subaddhaghanapakṣmaṇī|
unnatāgrā mahōcchvāsā pīnarjurnāsikā samā||109||
ōṣṭhau raktāvanuddr̥ttau, mahatyau nōlbaṇē hanū|
mahadāsyaṁ, ghanā dantāḥ snigdhāḥ ślakṣṇāḥ sitāḥsamāḥ||110||
jihvā raktā''yatā tanvī, māṁsalaṁ cibukaṁ mahat|
grīvā hrasvā ghanā vr̥ttā, skandhāvunnatapīvarau||111||
udaraṁ dakṣiṇāvartagūḍhanābhi samunnatam|
tanuraktōnnatanakhaṁ snigdhamātāmramāṁsalam||112||
dīrghācchidrāṅguli mahatpāṇipādaṁ pratiṣṭhitam|
gūḍhavaṁśaṁ br̥hatpr̥ṣṭhaṁ, nigūḍhāḥ sandhayō dr̥ḍhāḥ||113||
dhīraḥ svarō'nunādī ca, varṇaḥ snigdhaḥ sthiraprabhaḥ|
|114|
View original
|
सुस्निग्धा मृदवः सूक्ष्मा नैकमूलाः स्थिराः कचाः||१०७||
ललाटमुन्नतं श्लिष्टशङ्खमर्धेन्दुसन्निभम्|
कर्णौ नीचोन्नतौ पश्चान्महान्तौ श्लिष्टमांसलौ||१०८||
नेत्रे व्यक्तासितसिते सुबद्धघनपक्ष्मणी|
उन्नताग्रा महोच्छ्वासा पीनर्जुर्नासिका समा||१०९||
ओष्ठौ रक्तावनुद्दृत्तौ, महत्यौ नोल्बणे हनू|
महदास्यं, घना दन्ताः स्निग्धाः श्लक्ष्णाः सिताःसमाः||११०||
जिह्वा रक्ताऽऽयता तन्वी, मांसलं चिबुकं महत्|
ग्रीवा ह्रस्वा घना वृत्ता, स्कन्धावुन्नतपीवरौ||१११||
उदरं दक्षिणावर्तगूढनाभि समुन्नतम्|
तनुरक्तोन्नतनखं स्निग्धमाताम्रमांसलम्||११२||
दीर्घाच्छिद्राङ्गुलि महत्पाणिपादं प्रतिष्ठितम्|
गूढवंशं बृहत्पृष्ठं, निगूढाः सन्धयो दृढाः||११३||
धीरः स्वरोऽनुनादी च, वर्णः स्निग्धः स्थिरप्रभः|
|११४|
Adhikarana pRuShTAdInAM prASastyam (114) · Śloka 114
|
svabhājaṁ sthiraṁ sattvamavikāri vipatsvapi||114||
View original
|
स्वभाजं स्थिरं सत्त्वमविकारि विपत्स्वपि||११४||
Adhikarana vapuShaH SuBatvam (115) · Śloka 115
uttarōttarasukṣētraṁ vapurgarbhādinīrujam|
āyāmajñānavijñānairvarddhamānaṁ śanaiḥ śubham||115||
View original
उत्तरोत्तरसुक्षेत्रं वपुर्गर्भादिनीरुजम्|
आयामज्ञानविज्ञानैर्वर्द्धमानं शनैः शुभम्||११५||
Adhikarana sarvaguNopete SarIre SaradAM SatamAyuH (116) · Śloka 116
iti sarvaguṇōpētē śarīrē śaradāṁ śatam|
āyuraiśvaryamiṣṭāśca sarvē bhāvāḥ pratiṣṭhitāḥ||116||
View original
इति सर्वगुणोपेते शरीरे शरदां शतम्|
आयुरैश्वर्यमिष्टाश्च सर्वे भावाः प्रतिष्ठिताः||११६||
Adhikarana balapramANaj~jAnam (117-118) · Śloka 118
ēvaṁ vapuṣaḥ praśastalakṣaṇamuktvā balapramāṇajñānārthamāha tvagraktādīni sattvāntānyagryāṇyaṣṭau yathōttaram|
balapramāṇajñānārthaṁ sārāṇyuktāni dēhinām||117||
sārairupētaḥ sarvaiḥ syātparaṁ gauravasaṁyutaḥ|
sarvārambhēṣu cāśāvānsahiṣṇuḥ sanmatiḥ sthiraḥ||118||
View original
एवं वपुषः प्रशस्तलक्षणमुक्त्वा बलप्रमाणज्ञानार्थमाह त्वग्रक्तादीनि सत्त्वान्तान्यग्र्याण्यष्टौ यथोत्तरम्|
बलप्रमाणज्ञानार्थं साराण्युक्तानि देहिनाम्||११७||
सारैरुपेतः सर्वैः स्यात्परं गौरवसंयुतः|
सर्वारम्भेषु चाशावान्सहिष्णुः सन्मतिः स्थिरः||११८||
Adhikarana satvAdiprakRutInAM suKaduHKAnuBavaprakAraH (119) · Śloka 119
anutsēkamadainyaṁ ca sukhaṁ duḥkhaṁ ca sēvatē|
satvavāṁstapyamānastu rājasō naiva tāmasaḥ||119||
View original
अनुत्सेकमदैन्यं च सुखं दुःखं च सेवते|
सत्ववांस्तप्यमानस्तु राजसो नैव तामसः||११९||
Adhikarana AyurvRuddhikaro gaNaH (3) · Śloka 3
idānīṁ pradhānaphaladāyi yatpradhānaṁ praśstaṁ lakṣaṇaṁ vapuṣaḥ, taddarśayitumāha dānaśīladayāsatyabrahmacaryakr̥tajñatāḥ|
rasāyanāni maitrī ca puṇyāyurvr̥ddhikr̥dgaṇaḥ||120||
iti śrīvaidyapatisiṁhaguptasūnuśrīmadvāgbhaṭaviracitā yāmaṣṭāṅgahr̥dayasaṁhitāyāṁ dvitīyē śārīrasthā- nē'ṅgavibhāgō nāma tr̥tīyō'dhyāyaḥ||3||
View original
इदानीं प्रधानफलदायि यत्प्रधानं प्रश्स्तं लक्षणं वपुषः, तद्दर्शयितुमाह दानशीलदयासत्यब्रह्मचर्यकृतज्ञताः|
रसायनानि मैत्री च पुण्यायुर्वृद्धिकृद्गणः||१२०||
इति श्रीवैद्यपतिसिंहगुप्तसूनुश्रीमद्वाग्भटविरचिता यामष्टाङ्गहृदयसंहितायां द्वितीये शारीरस्था- नेऽङ्गविभागो नाम तृतीयोऽध्यायः||३||